Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 7. jūnijā

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Tagad turpinām ar jautājumu un atbilžu sēdi.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis veselības ministra Gundara Bērziņa iesniegumu. Ministrs dara zināmu, ka viņam sakarā ar jau iepriekš plānotiem pasākumiem nav iespējams piedalīties 7.jūnija sēdē.

Arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš paziņo, ka atrodas komandējumā Luksemburgā un tāpēc nevarēs piedalīties sēdē un sniegt atbildi uz jautājumiem. Finanšu ministrija ir nosūtījusi Saeimai rakstiskas atbildes uz visiem jautājumiem.

Un arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris informē, ka atrodas komandējumā ārpus valsts un nevarēs piedalīties 7.jūnija sēdē un sniegt mutiskas atbildes uz deputātu jautājumiem.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt deputātu jautājumus un ministru atbildes.

Pirmais ir deputātu Latkovska, Druvietes, Šadurska, Āboltiņas un Kariņa jautājums Ministru prezidentam “Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai”. Jautājums ir pārsūtīts izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai, finanšu ministram Oskaram Spurdziņam un kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Ir atbildes dokuments. Vai deputātus apmierina ministru rakstiskā atbilde? Deputātus neapmierina rakstiskā atbilde. Mutisku atbildi sniegt ir ieradusies kultūras ministre Helēna Demakova.

Dodam jums, ministres kundze, divas minūtes papildu paskaidrojumu sniegšanai deputātiem.

H.Demakova (kultūras ministre).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es runāšu par jautājuma vienu daļu, proti, par nekustamo īpašumu nodošanu.

Kā zināms, kultūras objekti, to skaitā pieminekļi, 15 gadus ir bijuši atstāti novārtā. Kultūras ministrija sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ir izstrādājusi programmu “Mantojums– 2018”, kas paredz kultūras objektu savešanu kārtībā līdz 2018.gadam– Latvijas valsts 100 gadu jubilejai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 28.jūlija rīkojuma Nr.493 (es uzsveru– 2005.gada 28.jūlija rīkojuma!) 1.punktu Finanšu ministrijai uzdots pārņemt valdījumā Kultūras ministrijas un tās padotībā atrodošamies iestāžu valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus. Ņemot vērā, ka Augstskolu likums paredz, ka augstskolu valdījumā var atrasties nekustamie īpašumi, par katras konkrētās augstskolas nekustamo īpašumu ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi, uz kuru pamata augstskolas minētos nekustamos īpašumus ir zemesgrāmatā reģistrējušas uz valsts vārda augstskolu valdījumā.

Attiecībā uz programmu “Mantojums– 2018” jāteic, ka princips ir ļoti vienkāršs. Ministru kabinets apņemas attiecīgās kultūras celtnes valsts vajadzībām nomāt no Valsts nekustamā īpašuma aģentūras. Un, balstoties uz šīm valdības garantijām, aģentūra varēs ņemt kredītus konkrētu celtņu atjaunošanai.

Ņemot vērā, ka “Valsts nekustamie īpašumi” ir valsts kapitālsabiedrība, kuras ņemtie kredīti neatstāj ietekmi uz budžeta deficītu, tas ir vienīgais reālais veids, kā savest kārtībā šīs ēkas.

Jāatgādina, ka Igaunijas lēmums par valsts īpašuma centralizētu apsaimniekošanu tika pieņemts jau 90.gadu vidū un ir pierādījis savu efektivitāti.

Kultūras ministrijas īstenotās nekustamo īpašumu nodošanas Valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdījumā pamats ir ne tikai valdības lēmums centralizēt īpašuma apsaimniekošanu valstī, bet arī Kultūras ministrijas pārliecība, ka tas ir vienīgais veids, kā pārskatāmā nākotnē nodrošināt to valsts īpašumā esošo ēku atjaunošanu, kuras pilda kultūras funkciju.

Pēdējā ziņa. Vakar Ministru kabinets jau izlēma par Lielās Ģildes remonta uzsākšanu: remontdarbi tiks sākti tuvāko nedēļu laikā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot divus papildu jautājumus. Runas laiks nevar pārsniegt vienu minūti.

Es redzu, ka jautātāji ir vienojušies, ka iesniedzēju vārdā jautājumu uzdos deputāte Inguna Rībena. Lūdzu!

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Vai var uzdot uzreiz divus jautājumus?

Pirmais. Kā mūs 2.jūnijā informēja aģentūra LETA, Lielās Ģildes nomas maksa, kāda tika pieprasīta jau šobrīd, kad nav veikti itin nekādi ieguldījumi, ir gandrīz pusmiljons latu gadā. Vai tas ir slēpts veids, kā kultūras iestādes izspiest no prestižām telpām? Tas ir pirmais jautājums.

Otrs jautājums. Kāpēc šajā dokumentā, kuru jūs minējāt, tas ir, šajā attīstības plānā, kurš ir izstrādāts laika posmam līdz 2018.gadam, nav minētas eventuālās īres maksas, ko kultūras iestādēm nāksies maksāt, lai uzturētos šajās prestižajās saremontētajās telpās? Turklāt arī sākotnējie Ministru kabineta dokumenti paredzēja, ka šajā dokumentā ir jābūt iestrādātām eventuālajām īres maksām. Taču tas nav izdarīts.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu!

H.Demakova.

Mana atbilde arī būs divās daļās. Ja Kultūras ministrija neko nedarītu, tad prestižo telpu pēc pāris gadiem nebūtu, jo vienkārši tās ēkas sabruktu.

Tātad atbildu uz konkrēto jautājumu. Ministru kabinets ir pieņēmis programmu “Mantojums”, kurā ir paredzēti trīs posmi.

Attiecībā uz pirmo posmu ir sarēķināts īres maksu pieaugums un iesniegts Finanšu ministrijā jau šā gada 1.martā, tas ir apmēram... precīzi nepateikšu... pusotrs miljons latu par četriem nekustamajiem īpašumiem. Vakar Ministru kabinets konceptuāli nolēma, ka kredīts Lielajai Ģildei, pusmiljons latu, būs atdodams, kompensējot caur valsts budžetu īres maksas vai nu trīs, vai desmit gadu laikā. Ministru kabinets pēc divām nedēļām skatīsies, kurš no šiem modeļiem ir valstij izdevīgāks.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu atbildi uz otru jautājumu. Es saprotu, ka ministres kundze atbildēja uz pirmo jautājumu un tagad viņa atbildēs uz otro jautājumu... (No zāles: “Bet ministres kundze atbildēja uz otro jautājumu!”) Nu tad viņa tagad atbildēs uz pirmo jautājumu... (No zāles: “Viņai nav atbildes uz pirmo!”)

H.Demakova.

Uz pirmo jautājumu noteikti ir atbilde, bet tas jautājums bija diezgan nesakarīgs, tāpēc es lūdzu to atkārtot sakarīgākā veidā...

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Tātad atkārtoju vēlreiz. Kā mūs informēja 2.jūnijā LETA, tika pieprasīta jau tikko pārņemtās Lielās Ģildes nomas maksa. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra pieprasa īres maksu, kas ir pusmiljona latu apmērā. Un jautājums ir: vai tas ir slēpts veids, kā kultūras iestādes izspiest no prestižām telpām? Jo, kā mēs zinām, pirms tam Kultūras ministrija Lielo Ģildi uz 50 gadiem bija iznomājusi Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, un Kultūras ministrija būtu varējusi, teiksim, vienkārši piešķirt līdzekļus, lai guldītu iekšā šīs ēkas atjaunošanā, bet nemaksāt tik astronomiskas īres maksas.

H.Demakova.

Pirmkārt. Man jāinformē tie deputāti, kuri nav kompetenti jautājumos par valsts budžetu, ka pusmiljonu vai miljonu, vai lielāku naudas summu parasti piešķir budžeta dotācijas veidā un ka tas ļoti ietekmē budžeta deficītu. Šis ir veids, lai nevis veiktu šādas man nepieņemamas insinuācijas, bet gan lai attiecīgi saremontētu Lielo Ģildi. Pārmetums ir nevietā, jo to ir nolēmis viss Ministru kabinets, klātesot arī partijas “Jaunais laiks” deleģētajiem ministriem, kuri redzēja Kultūras ministrijas pieprasījumu programmas “Mantojums” pirmajā kārtā. Tur provizoriski bija norādīts... Visi seši partijas “Jaunais laiks” izvirzītie ministri elektroniskā portfelī redzēja, ka provizoriski īres maksas pirmās kārtas objektiem ir paredzētas tieši tādas, kādas cienījamie klātesošie... Bija klāt arī Druvietes kundze, kura šobrīd arī ir klāt zālē. Viņa arī bija klāt! Šīs īres maksas tur bija norādītas. Šis ir provizorisks aprēķins. Kopā ar jauno simfoniskā orķestra direktoru tika veikts šis aprēķins, cik tas viss varētu maksāt. Es vēlreiz atkārtoju: šis ir veids, lai nevis kādu izstumtu, bet lai savestu kārtībā.

Jautājums mani ļoti pārsteidz, jo tad, kad bija Repšes valdība, netika piešķirts ne santīma Lielajai Ģildei, kā arī nevienai citai ēkai. Un iespēja bija veidot divus budžetus, ne tikai vienu; eventuālos valsts izlaupītājus bija iespējams viena kalendārā gada laikā atklāt. Tādēļ pilnīgi nav saprotams, kāpēc, jau veidojot 2004.gada budžetu, kultūras infrastruktūrai nebija neviena santīma investīcijās.

Sēdes vadītāja.

Paldies ministres kundzei.

Tātad ir iespēja uzdot vēl trīs papildu jautājumus, ja iesniedzējiem vai citiem klātesošajiem deputātiem ir šāda vēlme.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā sēdes vadītāja! Es šeit drusku jūtos kā absurda teātrī, jo es dzirdu jautājumu, saprotu jautājumu, dzirdu atbildi, saprotu atbildi, tikai tā absolūti nav atbilde uz šo jautājumu. Tāpēc es neuzskatu, ka ir vērts ministres kundzi iztaujāt.

Sēdes vadītāja.

Paldies par jūsu komentāru, bet katrā ziņā ministres kundze acīmredzot saprot, ka viņa ir sniegusi atbildi uz šo jautājumu. Ja jūs neesat apmierināti, jūs varat vēlreiz rakstīt ministres kundzei– uzdot papildu jautājumu.

Paldies ministres kundzei.

Tagad es lūgšu arī izglītības un zinātnes ministri Rivžas kundzi atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Mēs turpinām izskatīt šo pašu jautājumu, tā ir jautājuma otra daļa... nu jā.

H.Demakova.

Paldies. Redzamies visi Ērgļos Raimonda Paula pasākumā!

B.Rivža (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien!

Man ir uzdoti vairāki jautājumi. Pirmā daļa ir jautājumi, ko man ir iesūtījuši Latkovska kungs, Druvietes kundze, Šadurska kungs, Kariņa kungs un Āboltiņas kundze.

Tātad pirmais jautājums: “Vai izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Jāņa Strazdiņa pieļautā atkāpšanās no mazākumtautību izglītošanas daļēji latviešu valodā, nenoraidot Latvijas Krievu mazākumvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītāja Igora Pimenova izstrādāto Mazākumtautību izglītības likumu, ir saskaņota ar Ministru prezidentu un atbilst valdības politikai?”

Šajā jautājumā es gribētu teikt, ka man ir bijušas tikšanās gan ar starptautiskiem ekspertiem, gan arī esmu jautājumu pārrunājusi ar kolēģiem. Un, protams, ņemot vērā, ka esmu tikai otro mēnesi ministre, mans secinājums ir, ka mūsu, Latvijas, izglītības sistēmas organizācija pilnībā atbilst Eiropas vispārpieņemtajai starp­tautiskajai praksei mazākumtautību aizsardzības jautājumos un līdz ar to esošajā likumdošanā saistībā ar mazākumtautību izglītības jautājumiem nekādas izmaiņas nav paredzamas un tādas arī netiks ierosinātas.

Jautājums ir par izglītības kvalitāti. Saistībā ar izglītības kvalitāti es varu teikt, ka ir ļoti labi, ka mums ir izveidota jau Druvietes kundzes laikā Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra. Tieši šī valsts aģentūra varētu būt tā, kas ar savu darbību vēl vairāk rosinātu un akcentētu kvalitātes izvērtēšanu.

Mēs esam ministrijā izveidojuši divas darba grupas. Viena no tām strādās tieši ar kvalitātes jautājumiem un darbosies pie Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras. Savukārt otra strādās ar programmu un standartu jautājumiem un darbosies pie Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC). Abās darba grupās piedalīsies pārstāvji no Mazākumtautību konsultatīvās padomes. Mēs vienojāmies par darba kārtību, par to, kādi jautājumi būs jāizskata nākamajā pusgadā, un Mazākumtautību konsultatīvā padome arī savus pārstāvjus jau ir izvirzījusi.

Nākamais jautājums ir par centralizētā eksāmena rezultātiem, to izvērtēšanu. Un arī par to, kā pie mums notiek skolotāju sagatavošana.

Sēdes vadītāja.

Ministres kundze, jūsu atbildei paredzētais laiks diemžēl ir beidzies.

B.Rivža.

Jā. Tā ka es domāju, ka šajā ziņā galvenie “atslēgas vārdi” būtu “kvalitāte” un “dialogs”. Dialogs ar visām mazākumtautību skolām, īpaši neizceļot kādu vienu.

Dialogs un reformas atcelšana– tie ir dažādi jēdzieni.

Sēdes vadītāja.

Jautājuma uzdevēju vārdā vēl papildu jautājumu uzdos deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā ministres kundze! Paldies par jūsu atbildēm! Taču mūsu jautājums bija saistīts ar to, ka daži jūsu izteikumi, proti, par Mazākumtautību izglītības likuma zināmu reanimāciju, radīja mums bažas, ka notiek Valdības deklarācijas revidēšana. Un tāpēc mūsu jautājums bija: vai jūsu uzsāktā politika ir saskaņota ar Ministru prezidentu un atbilst valdības nostādnēm? Mūs neinteresē šajā gadījumā Eiropas prakse, jo tā ir ļoti dažāda: Vācijā– viena, Francijā– cita, Nīderlandē– vēl cita, un Beļģijā– pavisam cita. Tāpēc šis jautājums absolūti nebija par saskaņojumiem ar Ekeusa kungu un tā joprojām.

Mūs interesē ļoti īsa un vienkārša atbilde attiecībā uz to, ko jūs darāt mazākumtautību izglītības jomā: pirmkārt, vai Kalvītis to zina, un, otrkārt, vai Kalvītis to akceptē?

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, ministres kundze.

B.Rivža.

Šadurska kungs, es jums varu atbildēt, ka mana darbība mazākumtautību izglītības jomā atbilst tai darbībai, kas ir veikta līdz šim. Tā ir virzīta uz kvalitāti un uz dialogu, un tā pilnībā atbilst tai nostādnei, kāda ir Valdības deklarācijā. Un šajā jautājumā Kalvīša kungs mani pilnībā atbalsta. Tā ir kvalitāte un dialogs.

Sēdes vadītāja.

Vai jautājuma uzdevējiem ir vēl papildu jautājumi ministres kundzei? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ausmai Kantānei!

Nē, mums ir stenogramma. Jā...

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, paldies!

Cienījamā ministres kundze! Man ir jautājums par “Ķeizarmežu”. Pēc mier­izlīguma, kas ir apstiprināts tiesā, valstij ir jāmaksā 254tūkstoši latu pēc noteikta grafika. Taču grafiks netiek ievērots, un, pieskaitot soda procentus, nokavējuma naudas, šobrīd summa jau ir sasniegusi gandrīz pusmiljonu latu. Ko jūs esat darījusi vai varbūt plānojat darīt, lai atgūtu visus šos līdzekļus?

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos...

B.Rivža.

...mazākumtautībām...

Sēdes vadītāja.

Ministres kundze, es atvainojos.

Cienījamā Kantānes kundze! Jūs varat uzdot tikai tādus jautājumus, kas ir saistīti ar jūsu pamatjautājumu. Jūsu pamatjautājums ir par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu Izglītības un zinātnes ministrijā. Tātad– tikai saistībā ar šo jautājumu.

A.Ziedone-Kantāne.

...par nekustamo īpašumu...

Sēdes vadītāja.

...par Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijai. Tātad šeit par Izglītības un zinātnes ministrijas nekustamajiem īpašumiem nekas nav teikts, šeit ir runāts par Kultūras ministrijas nekustamajiem īpašumiem.

Tātad, ja jums ir vēlme šādu jautājumu uzdot ministres kundzei, lūdzu rakstiskā veidā iesniegt to Saeimas Prezidijam. Mēs nodosim to ministres kundzei, viņa rakstiski atbildēs, un pēc tam, ja iesniedzēji nebūs apmierināti ar šo atbildi, viņa jums sniegs atbildi sēdē.

Vai ir vēl kādi citi jautājumi, kas ir saistīti ar šo jautājumu un ir adresējami konkrēti izglītības un zinātnes ministrei?

Ja nav, mēs teiksim paldies pašreiz ministres kundzei, kaut gan jums, ministres kundze, ir acīmredzot vēl jāpaliek, lai atbildētu arī uz nākamo jautājumu. Tātad paldies jautātājiem.

Nākamais ir deputātu Plinera, Tolmačova, Sokolovska, Aleksejeva un Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Rivžas kundzei “Par zemas metodiskās kvalitātes ieskaiti”. Ir saņemta rakstiska atbilde. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam. Lūdzu, ielieciet savu kartīti! Jūs neesat pareizi ielicis savu kartīti!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kā es jau teicu iepriekšējā sēdē, ir papildu jautājums.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, jūs varat uzdot papildu jautājumu.

V.Buzajevs.

Cienījamā ministres kundze! Savā atbildē jūs daļēji atzināt, ka tomēr bija trūkumi šīs ieskaites organizēšanā. Teiksim, ierakstiem bija zema skaņas kvalitāte, runātāji bija ar stipru akcentu, bija runas kļūdas, pārāk liels teksta apjoms un uzdevums attiecās, vismaz daļa uzdevuma attiecās, nevis uz 6.klases skolēniem, bet uz 8.klases skolēniem, un tā tālāk. Un sakarā ar to ir jautājums: vai ir veikti kādi pasākumi, lai novērstu visus šos trūkumus, jo pretējā gadījumā veidojas tāda situācija, ka nākamgad cita deputātu paaudze būs spiesta citam izglītības un zinātnes ministram uzdot šo pašu jautājumu.

Es varētu atkārtot: kādi pasākumi ir veikti, lai novērstu visus šos trūkumus? Vai tādi vispār ir veikti?

B.Rivža.

Es sapratu. Paldies liels par jautājumu. Tātad runa ir par ieskaiti latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmā 6.klasei.

Šī ieskaite notika 11.maijā, un es īpaši lūdzu, lai man šo jautājumu noskaidro Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auzas kundze Jelgavā, kur bija sūdzība tieši par 6.skolu. Es izrunājos arī ar ilggadīgu inspektori Sarmīti Krastu. Un kāda tad te ir situācija? Kāda ir situācija, un ko mēs varētu darīt, lai šo situāciju uzlabotu?

Tātad pirmā lieta ir tāda, ka līdz 10.jūlijam ISEC saņems no visām izglītības pārvaldēm apkopotus visu ieskaišu un eksāmenu materiālus. Un tad arī notiks šo pārbaudes darbu izvērtēšana. ISEC pieaicinās ekspertus atbilstoši mācību priekšmetam, un tie pamatā ir krievu, tātad dzimtās valodas un literatūras, skolotāji, kas to ek­spertēs. Un šeit mēs tad arī nopietni pārrunāsim tās problēmas, kas ir konstatētas, jo šajā gadā ISEC valsts pārbaudes darbos klausīšanās prasmes pārbaudei pirmo reizi izmantoja audio ierakstus. Ir sagatavoti piecpadsmit audio ieraksti. Tie izvēles kārtībā ir pārbaudīti, un 200 skolēni tos ir aprobējuši.

Bet, protams, tagad, kad lūdzām speciālistus vēlreiz noklausīties, ir jāsaka tā, ka speciālistu viedoklis ir tāds, ka tieši šī noklausīšanās daļa bija tā... ka šī sieviete runāja salīdzinoši ātri, lai gan kopumā šī ieskaite, varētu teikt, ir noritējusi normāli, jo kopējais ieskaišu rezultāts atbilst skolēnu sasniegumu vērtējumam mācību gadā. Mēs savā starpā salīdzinājām citas skolas ar šo Jelgavas skolu, un šis kopējais vērtējums, ko nākamajā gadā varētu ņemt vērā, ir tāds, ka balss tempam tomēr ir jābūt lēnākam.

Sēdes vadītāja.

Ministra kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

Deputāta kungs, vai jūs apmierina atbilde? Jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

V.Buzajevs.

Paldies. Esmu apmierināts, jo es saprotu, ka pēc būtības jautājums tika uzdots iepriekšējai izglītības un zinātnes ministrei. Un es ceru, ka nākamgad viss tomēr būs kārtībā.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Cienījamie kolēģi! Mums tomēr ir jāatgriežas pie pirmā jautājuma, jo man ir– un es atvainojos!– jāatvainojas frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem, it sevišķi Kantānes kundzei. Jūsu jautājums bija vietā, jo jūsu uzdotajā jautājumā ir arī otrā daļa, kas ir saistīta tieši ar nekustamajiem īpašumiem.

Tāpēc es gribētu palūgt jūs vēlreiz atkārtot savu jautājumu Rivžas kundzei. Lūdzu!

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu, ministres kundze! Tātad runa ir par “Ķeizarmežu”. Pēc mierizlīguma, kas ir apstiprināts tiesā, valstij ir jāmaksā 254 tūkstoši latu pēc noteikta grafika. Grafiks netiek ievērots, un, pieskaitot klāt soda procentus no kavējumu naudas, šobrīd šī summa sastāda jau vairāk par pusmiljonu latu. Tāpēc mēs gribētu zināt, ko jūs jau esat darījusi vai plānojat darīt, lai atgūtu šos līdzekļus?

B.Rivža.

Kantānes kundze, es tikai otro mēnesi esmu ministre, un mans darba apjoms ir ļoti liels: ir tik daudz nepadarītu darbu, kas ir saistīti gan ar dokumentu sakārtošanu, gan ar valsts centralizētajiem eksāmeniem, gan ar dokumentiem, kas ir saistīti ar to, lai varētu uzsākt programmas zinātnē un lai Zinātnes padome varētu strādāt. Ir dažādi jautājumi, kuri katru dienu nāk priekšā un ar kuriem es esmu saistīta, kuri man ir jārisina. Tie ir tādi, kas faktiski nav izdarīti visa šā ilgā perioda garumā, un jautājums par “Ķeizarmežu” nav tāds, kas tika risināts pagājušajā nedēļā. Tas nav arī jautājums, kas tika risināts pirms mēneša. Tas ir jautājums, kas tiek risināts ilga laika periodā.

Man liekas, ka šo jautājumu jums pirmām kārtām vajadzētu uzdot Druvietes kundzei, kāda tad tur tā situācija ir, un Druvietes kundze varbūt arī man varētu pastāstīt, kā labāk šo jautājumu risināt.

Neapšaubāmi, es neatsakos no saviem ministres pienākumiem, un es šo “Ķeizarmeža” jautājumu īpaši izdiskutēšu. Sēdē mums piedalās arī speciālists– Martinsona kungs, kurš, neapšaubāmi, šo jautājumu īpaši izvērtēs. Es domāju, ka jums būtu jārespektē tas, ka mans darbības laiks ir pārāk īss, lai es varētu visu aptvert un katra konkrētā īpašuma jautājumā dot izsmeļošu atbildi.

Mēs, neapšaubāmi, šo jautājumu risināsim.

Sēdes vadītāja.

Vai ir vēl kādi papildu jautājumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Druvietes kundzei!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Tieši tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrijai pieder liels skaits nekustamo īpašumu, iepriekšējā perioda laikā ciešā sadarbībā arī ar Martinsona kungu un citiem ministrijas ierēdņiem tika risināts jautājums par optimālu šo īpašumu apsaimniekošanu. Un par optimālu formu mēs, nenoliedzami, atzinām īpašas Izglītības un zinātnes ministrijas aģentūras “Izglītības un zinātnes nami” izveidošanu. Tieši tāpēc mūs tik ļoti satrauca jūsu rīkojums par to, ka arī Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumi tiek nodoti Finanšu ministrijai– valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”.

Šīs aģentūras direktors Māris Kaijaks televīzijas raidījumā apgalvoja, ka vārds “privatizācija”, kas ir lietots jūsu rīkojumā un kas mūs tik ļoti satrauca, ir kļūda. Tas daudz ko maina. Mēs esam gatavi mainīt savu nostāju, ja uz jautājumu, vai vārds “privatizācija” bija kļūda, tiks saņemta pozitīva atbilde. Vai tā bija kļūda?

B.Rivža.

Es jums paskaidrošu.

Mans aicinājums strādāt pie koncepcijas atbilst valsts nekustamā īpašuma vienotās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijai, kas tika pieņemta Ministru kabinetā 9.maijā. Un atbilstoši šai koncepcijai, ja mēs izvērtējam situāciju Izglītības un zinātnes ministrijā, mums šī koncepcija ir jābūvē, vismaz manā redzējumā, vairākos etapos.

Pirmais. Ir jānodod valdījumā īpašumi tām universitātēm, kuras pēc Augstskolu likuma labojumu apstiprināšanas ir atvasinātās publiskās personas, un līdz ar to mēs tām uzreiz varam nodot valdījumā īpašumus.

Nākamais etaps ir saistīts ar pārējām augstskolām, kurām valdījumā varēs nodot īpašumu tad, kad Saeimā būs apstiprināta to Satversme.

Nākamais etaps. Tad mēs izvērtēsim visus tos objektus, kuri mums ir nepieciešami mācību procesam, to funkciju realizēšanai, kas ir veicamas Izglītības un zinātnes ministrijā, un šie īpašumi, protams, ir Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumi.

Ja mums ir objekti, kuriem nav funkcionālas nozīmes un kuri mums zināmā mērā ir pat apdraudēti... Piemēram, man te ir liela sūdzība, kas saņemta no Rīgas Domes, par objektiem Maskavas ielā 5. Šie objekti pēc to izvērtēšanas tiks nodoti Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Tā ir institūcija, kurā ir speciālisti, kas varēs šos jautājumus tālāk kārtot un līdz ar to arī pieņemt pareizo lēmumu.

Tātad jautājums par privatizāciju šeit bija izvirzīts tādā aspektā, ka katru no šiem objektiem izvērtē speciāla komisija un tad skatās, kādā veidā tālāk tiks risināts to liktenis. Te nav runa par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija kaut kādā veidā privatizēs un nodos privatizācijai augstskolu vai kādu citu objektu, kas mums, mūsu Izglītības un zinātnes ministrijai, ir funkcionāli nepieciešams. Tāpēc jau arī tika izveidota darba grupa, kurā ir augstskolu pārstāvji. Mums faktiski jau ir sagatavoti dokumenti par Latvijas Universitāti, lai tās īpašumus nodotu Universitātes valdījumā.

Tātad te nav...

Sēdes vadītāja.

Ministres kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

B.Rivža.

...problēmu saistībā ar to, ka es kaut kādā veidā gribētu izsaimniekot Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumus. Tieši otrādi! Es tos gribu saglabāt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, vēl viens jautājums. Druvietes kundze, lūdzu!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Ir paredzēts Universitātei īpašumus nodot īpašumā, nevis valdījumā? Un vai vārds “privatizācija” rīkojumā bija vai nebija kļūda?

B.Rivža.

Valdījumā! Mēs īpašumā šobrīd tai nevaram nodot. Tas neatbilst likumdošanai. Mēs pašreizējā brīdī varam nodot tikai valdījumā, un tāpēc mans 3.punkts arī saka: “Lūdzu sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzētu iespēju nodot nekustamā īpašuma objektus īpašumā universitātēm un augstskolām, kuras ieguvušas atvasinātās publiskās personas statusu.” Tur ir jāmaina likumdošana. Mēs pašreizējā brīdī varam tos nodot tikai valdījumā– pirmām kārtām universitātēm un pēc tam arī citām augstskolām, kad to Satversme būs apstiprināta un tātad būs nostiprināts to atvasinātās publiskās personas statuss.

Un mans 1.4.punkts tātad skan tā: “...nodot privatizācijai Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā ministrijas nozares politikas uzdevumu īstenošanai nevajadzīgo nekustamo īpašumu objektus (nekustamo īpašumu, kas netiek nodots valdījumā universitātēm, augstskolām un saglabāts ministrijas valdījumā).” Es domāju, ka man nekādu kļūdu te nav.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Pēdējo jautājumu uzdod deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Ministres kundze! Te būs notikusi zināma alošanās, jo atvasinātās publiskās personas statuss tieši tāpēc tika piešķirts augstskolām, atsevišķām augstskolām, lai valsts īpašumus varētu atsavināt un nodot tām īpašumā.

B.Rivža.

Bet tur runā pretī viens cits...

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Vai es drīkstu pabeigt savu jautājumu?

Sēdes vadītāja.

Rivžas kundze, mums ir kārtība...

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Valdījumā īpašumus var atdot jau šodien, varēja atdot agrāk un varēs atdot turpmāk. Līdz ar to būtu ļoti labi, ja Izglītības un zinātnes ministrija turpinātu varbūt iesākto politiku, kur daudz kas jau ir izdarīts. Turklāt šīs valdības ietvaros, mainot augstskolu statusu, lai šo koncepciju varētu turpināt, nevis uzsākt kaut ko pilnīgi jaunu šīs valdības pēdējos četros mēnešos.

Es saprotu, ka ministra darbs ir grūts, ka jūs šajā amatā esat neilgu laiku, bet es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka sabiedrība ir nežēlīga, un tā prasīs atskaiti par jebkuru jūsu rīcībā, jūsu pārraudzībā nodoto valsts budžeta latu. Un pusmiljons latu “Ķeizarmežam”– tā nav nieka nauda.

Tā ka es jūs ļoti aicinu sekot līdzi šim procesam un pieņemt valstiskus un atbildīgus lēmumus. Paldies.

B.Rivža.

Paldies, tāpat arī es jūs aicinu sekot...

Sēdes vadītāja.

Paldies ministres kundzei par atbildēm. Paldies jautājumu uzdevējiem.

Nākamo mēs izskatīsim deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Aleksejeva, Tolmačova un Kabanova jautājumu Izglītības un zinātnes ministrei (ministres kundze, jums vēl ir jāpaliek!) Baibai Rivžai “Par ziņu aģentūras BNS izplatīto paziņojumu”.

Ir saņemts arī atbildes dokuments. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mēs esam daļēji apmierināti, un ir arī papildu jautājums.

Sēdes vadītāja.

Jums ir tiesības uzdod papildu jautājumu. Lūdzu!

V.Buzajevs.

Cienījamā ministres kundze! Jūs savā atbildē minējāt, ka ir noteikumu projekts, ar kuru ir paredzēts palielināt finansējumu mazākumtautību skolām, lai nodrošinātu mācību literatūras latviešu valodā iegādi.

Taču mūsu rīcībā esošās sūdzības liecina, ka krievu skolās trūkst mācību līdzekļu tieši krievu valodā. Pat tajos mācību priekšmetos, kas ir iekļauti tā saucamajos četrdesmit procentos. Tāds fakts kā skolu nodrošinājums ar mācību grāmatām krievu valodā nav minēts pat MK noteikumu projektā. Vai tāds fakts neapstiprina BNS ziņojumu par izglītības krievu valodā likvidācijas plāniem vidusskolā pēc 2007.gada?

B.Rivža.

Paldies. Lieta ir tāda, ka šis BNS izplatītais paziņojums nu galīgi neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, jo grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi” nosaka to, ka 500 tūkstoši jeb pusmiljons latu tiek sadalīti atbilstoši šiem noteikumiem.

Pie tam, tie tika sadalīti vēlu. Tikko– tikai manas valdīšanas laikā, lai gan tiem bija jābūt sadalītiem jau vismaz janvārī vai februārī. Un arī tas bija iepriekšējās ministrijas vadības nepadarītais darbs, pie tam, manuprāt, ļoti būtisks.

Un šie noteikumi paredz taisni to, ka šī nauda tiek sadalīta visām skolām, bet īpašs atbalsts 10 procentu apmērā no kopējā finansējuma tātad ir piešķirts vispārējās izglītības mazākumtautību programmām.

Un šeit nav arī neviena vārda par to, ka 2007.gadā notiks kāda pāreja pilnībā uz latviešu valodu. Te tas 2007.gads ir minēts tikai tādā sakarā, kad šī nauda ir jārealizē,– 2007.gadā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir vēl papildu jautājumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Jā, ir! Bet vai Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā ir informācija par krievu valodas mācīblīdzekļu trūkumu krievu skolās? Un, ja ir, tad kādi pasākumi ir ieplānoti, lai likvidētu šo trūkumu?

B.Rivža.

Šinī gadījumā tieši ar šo Ministru kabineta lēmumu mēs dodam papildu finansējumu– tos 10 procentus– mācību literatūras iegādei vispārējās izglītības mazākumtautību programmās, bet, ja ir runa taisni par to, kas ir plānots attiecībā uz latviešu valodu, uz latviešu valodas kvalitatīvāku mācīšanu...

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem vēl ir papildu jautājumi? Ā, jūs kā iesniedzējs... Viss! Jā, jums vairs nav iespēju uzdot.

Tātad– paldies. Jūs varat turpināt rakstīt ministrei jautājumus.

Paldies, ministres kundze! Paldies par jūsu mums atvēlēto laiku! Paldies deputātiem par jautājumu uzdošanu!

Tātad nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par valsts deklarētās kompensācijas, kas nosedz zāļu iegādes izdevumus, neatbilstību faktiskajiem slimnieku izdevumiem, par šīs neatbilstības juridisku novēršanu un finansēm, kas nepieciešamas šo trūkumu novēršanai”. Ministru prezidents ir informējis, ka nosūtījis šo jautājumu veselības ministram Gundaram Bērziņam. Ir saņemta arī ministra kunga rakstiska atbilde. Vai deputātus apmierina atbilde? Ja deputātus atbilde neapmierina, tad pārceļam šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo sēdi, tas ir, 14.jūniju, jo veselības ministrs Bērziņa kungs ir paziņojis, kā es jau sākumā nolasīju, ka šodien nevarēs ierasties.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par tā saucamo kredītu G-24 atpakaļatdošanu”, kurš to ir pārsūtījis finanšu ministram Oskaram Spurdziņam. Ir saņemts atbildes raksts, ko finanšu ministra vietā ir parakstījusi kultūras ministre Helēna Demakova. Finanšu ministrs ir informējis, ka viņš šodien nevarēs ierasties uz šo sēdi, bet Demakovas kundze, būdama kultūras ministre, profesionāli uz šo jautājumu atbildi nevar sniegt.

Vai deputāti ir apmierināti ar sniegto atbildi? Labi, tad mēs arī šo jautājumu pārceļam uz nākamo trešdienu, 14.jūniju.

Un pēdējais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par līdzekļiem, kas tiek saņemti par Rēzeknes rajona Audriņu pagastā izvietoto NATO radaru, un šo līdzekļu izmantošanu”. Arī tas ir pārsūtīts aizsardzības ministram Atim Slakterim. Es saprotu, ka rakstiskas atbildes nav, un arī ministrs, kā es jau iepriekš sacīju, šodien nevarēja ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi. Tātad arī šis jautājums paliek uz nākamo trešdienu, 14.jūniju, pulksten 17.00.

Līdz ar to visi deputātu jautājumi ir izskatīti. Paldies!

Šī sēde ir slēgta.