Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 8. jūnija sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Mums ir liels prieks par to, ka šodien tika atbalstīts “Saskaņas centra” frakcijas priekšlikums, saskaņā ar kuru pensiju neapliekamais minimums mūsu valstī būs 165 lati mēnesī.

Otrkārt, esam gandarīti par to, ka vakardienas Saeimas plenārsēdes laikā tika atbalstīts mūsu likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Lieta ir tāda, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 29.pants nosaka, ka pēc amata pienākumu izbeigšanas Ministru kabineta locekļi un parlamentārie sekretāri vēl trīs mēnešus saņem viņiem paredzēto atalgojumu.

Mēs, politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcija, kā arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, esam ļoti neapmierināti ar šo situāciju, un šis atalgojums jeb atlaišanas pabalsts Darba likuma izpratnē Ministru kabineta loceklim tiek izmaksāts neatkarīgi no iemesla, kāpēc viņš atstājis amatu, tajā skaitā arī pēc paša iniciatīvas vai Ministru prezidenta prasības.

Bez šaubām, sabiedrība nepacietīgi gaidīja šo likumprojektu, un ir ļoti apsveicami, ka likumprojekts atbalstīts. Mēs piedāvājam piemērot Ministru kabineta locekļiem vispārējās darba likumdošanas normas un neizmaksāt viņiem trīs mēnešu atalgojumu pēc amata pienākumu izbeigšanas sakarā ar personīgu Ministru kabineta locekļu vai parlamentārā sekretāra uzteikumu, kā arī – ja Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra atkāpšanās no amata notikusi pēc Ministru prezidenta prasības sakarā ar uzticības zudumu.

Mēs esam pārliecināti, ka mūsu likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību būs tikai pozitīva.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien arī vairāki priecīgi notikumi. Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumus, kurus ierosināja mūsu frakcija. Grozījumi paredz aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākumus no meža pārdošanas tikai tajā gadījumā, ja tas ir bijis meža īpašnieka īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Šī norma ir darbojusies jau divus gadus. Kā atzīst vairākas asociācijas, tajā skaitā Latvijas Kokrūpniecības federācija, Pasaules dabas fonds un Meža īpašnieku biedrība, šīs normas darbība ir palīdzējusi izskaust darījumus ar koksni, nelikumīgus darījumus privāto īpašnieku mežos.

Pirmajā lasījumā atbalstīts arī mūsu ierosinājums Krimināllikumā noteikt atbildību tām personām, kuras dodas uz pilsonības saņemšanas iestādi citu vietā blēdīgi kārtot latviešu valodas eksāmenus. Kā zināms, daudziem nepilsoņiem ir vājas vai gandrīz nav nekādu valodas zināšanu. Pēc karstām debatēm šo priekšlikumu atbalstīja visi, izņemot kreisā flanga deputātus.

Šodien tomēr netika atbalstīts, kā jau mēs paredzējām, mūsu iesniegtais likumprojekts “Pilsonības likums”, kas ir ievērojami stingrāks par iepriekšējo Pilsonības likumu un kura pieņemšanu atbalsta daudzi mūsu vēlētāji. Es domāju, ka arī daudzi citi labējo un centrisko partiju vēlētāji. Tādēļ, ka šī pilsonības saņemšana iepriekš ir bijusi vairāk tāda “atvērto durvju diena”. Mūsu priekšlikuma būtība ir tāda, ka nevar pielīdzināt nepilsoņus, kas Latvijā iebraukuši okupācijas laikā, ārvalstniekiem, kas šeit nonākuši laikā, kad Latvijas Republika pati pārvaldīja savu zemi. Nevar būt viņiem šādas privilēģijas. Naturalizācijas pārvaldes darbība ir zem katras kritikas, un tā ir izbeidzama. Savukārt naturalizācijas vietā nāk pilsonības piešķiršana pēc ļoti stingriem noteikumiem, pastiprinot gan valodas, gan lojalitātes prasības.

Tiek ieviesti trīs filtri. Pirmkārt, priekšlikumus izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Otrkārt, Ministru kabinetam tiek dotas tiesības arī atteikt vai atlikt uzņemšanu pilsonībā, ja tam ir kādi īpaši likumā neminēti apstākļi. Treškārt, Saeima ar īpašu likumu, kuru izskata ne biežāk kā reizi kārtējās sesijas laikā.

Tiek vienkāršota arī pilsonības atņemšana, jo diemžēl iepriekšējā masveidīgās naturalizācijas periodā samērā daudzi Latvijai nelojāli cilvēki, tai skaitā arī tādi, kas neprot vai nelieto latviešu valodu, pilsonību ir saņēmuši. Mūsuprāt, tādā gadījumā tas būtu darāms uz kompetentu iestāžu atzinuma pamata, nevis gaidot garos un bieži vien gadiem ilgi novilcinātos tiesas spriedumus.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Mūsu frakcijas dzīvē šodien ir jauns notikums: mūsu frakcijai ir pievienojies viens cilvēks, šodien mūsu frakcijā iestājās Aleksandrs Kiršteins. Ceram uz viņa aktīvu līdzdalību vairāku nozīmīgu likumprojektu sagatavošanā un tālākā attīstīšanā.

Vēl mūsu šīs nedēļas galvenās aktivitātes bija saistītas ar mūsu saraksta veidošanu nākamajām Saeimas vēlēšanām. Un šeit šīs ziņas, kas, protams, varbūt lielākajai daļai radioklausītāju arī zināmas, tas ir mūsu Zaļo un Zemnieku savienības kopējais starts ar politisko partiju “Latvijai un Ventspilij”. Mūsu rindās startēt ir izteicis vēlēšanos arī pazīstamais sportists Viktors Ščerbatihs. Mēs veidojam komandu, kurā būs plaši pārstāvēti visdažādākie cilvēki ar dažādām interesēm. Cilvēki, kas varēs pārstāvēt dažādu interešu loku – gan sportistus, gan ārstus, gan skolotājus, gan tiešām mūsu nacionāli orientēto vēlētāju. Pašreiz šis process ir veidošanas stadijā.

Runājot par tiem darba kārtības jautājumiem, kas šodien bija Saeimā, protams, ka mūsu frakcija atbalstīja priekšlikumus, kas skar jautājumus par pensiju neapliekamo minimumu, par šiem 165 latiem. Atsevišķi mūsu frakcijas deputāti atbalstīja arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izstrādāto likumprojektu “Pilsonības likums”. Mūsu frakcijā bija dažādi viedokļi par šo jautājumu; tādi deputāti kā Arvīds Ulme, Leopolds Ozoliņš atbalstīja. Un šie ir galvenie jautājumi, kas mums pašreiz sakāmi. Lai jums veicas!

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien parlamentā ir aizvadīta raiba likumdošanas diena. Dienas kārtībā bija vairāk nekā pussimts jautājumu. “Jaunais laiks” savā šodienas pienesumā vēlētos izcelt trīs likumprojektus.

Šodien mēs iesniedzām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pensijām””. Tas paredz nodrošināt taisnīgāku minimālās pensijas apmēru, rosinot Saeimu pieņemt ļoti svarīgu kopīgu lēmumu – jau no nākamā gada beidzot novērst to, ka Latvijā cilvēks par daba mūža – četrdesmit un vairāk gadiem – saņem pensiju, kas mazāka par iztikas minimumu. “Jaunais laiks” uzskata, ka mūsu vecāki, jūs, kas klausāties mūs šobrīd, neesat zudusī paaudze, kā bieži mēdz teikt, kurai lemts vecumdienas aizvadīt bezcerībā un pazemojošā nabadzībā. Tas ne ar ko nav attaisnojams. Mūsu iesniegtie pensiju likuma grozījumi paredz arī atbalstu invalīdiem, kuriem ir ģimenes un kuru apgādībā ir bērni. Visbeidzot, šajā likumprojektā mēs aicinām mainīt apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas kārtību, nevis atvasinot to no mirušā apgādnieka iespējamās vecuma pensijas, bet gan no viņa algas dzīves laikā.

Vēl viens svarīgs likumprojekts, kuru “Jaunais laiks” šodien iesniedza un parlaments atbalstīja tālākai izskatīšanai komisijās, ir “Grozījumi Darba likumā”. Tie paredz esošo minimālās algas līmeni trīs gadu laikā, tas ir, līdz 2009.gadam, dubultot. Tad tie būtu 180 lati mēnesī. Tas ir ļoti reāls piedāvājums.

Un “Jaunais laiks” uzskata, ka, atverot čekas maisus, ir jāpublicē arī to bijušo Latvijas PSR Komunistiskās partijas darbinieku vārdi, kuri līdz 1991.gada 13.janvārim ir ieņēmuši vēlētus un apmaksātus amatus, jo visbiežāk viņi bija tie, kuri cilvēkus toreiz iesaistīja nosodāmajās darbībās. Arī šo mūsu sagatavoto likumprojektu šodien nodeva komisijām.

Mēs ceram, ka šie likumprojekti neiestrēgs Saeimas komisiju atvilktnēs, kaut gan arī šādas tendences parlamentā ir vērojamas.

Dramatisks mirklis plenārsēdes laikā iezīmējās balsojumā par pensijas neapliekamo minimumu. Diemžēl notika blēdīšanās ar “Saskaņas centra” deputātu Bartaševiča, Orlova, Urbanoviča, Vidavska balsīm, kuri nebija plenārsēžu zālē, bet viņu balsojums parādījās. “Jaunā laika” priekšlikums par 175 latu neapliekamo minimumu pensijām, kas saskan ar Latvijas Pensionāru federācijas prasību, netika atbalstīts, noblēdot 10 latus no pensiju neapliekamās daļas. Pēc šodienas balsojuma tie būs 165 lati.

Es “Jaunā laika” vārdā gribu pateikt paldies jums, kuri esat arī mūsu vēlētāji, par izpratni un atbalstu. Partiju popularitātes pēdējie reitingi liecina, ka esat pareizi novērtējuši mūsu aiziešanu no Kalvīša valdības, un mēs atkal esam jūsu atbalsta līderi. Tas mums dos spēku.

Ē.Zunda
(Tautas partijas frakcija):

Jo tuvāk vēlēšanām, jo karstākas debates notiek Saeimas plenārsēžu zālē, jo mēs biežāk saņemam un izskatām jautājumus, kas attiecas uz nodokļiem.

Šodien tika izskatīti divi nodokļu veidi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.

Vispirms par pirmo. Saeima šodien steidzamības kārtā pirmajā un otrajā lasījumā izskatīja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, konkrēti – palielināja neapliekamo pensijas minimumu no 110 latiem līdz 165 latiem. Grozījumi stāsies spēkā ar šā gada 1.oktobri. Tas nozīmē, ka dažādām grupām būs pensijas pieaugums atkarībā no pensijas lieluma. Tas varētu būt vidēji ap 13 latiem pie pensijas, kas ir lielāka par 110 latiem.

Pieņemot šos grozījumus, Saeima arī paredz kompensējumu pašvaldībām, jo pašvaldībām aiziet liela – 75 procenti – ienākuma nodokļa daļa. Pieņemot grozījumus, mums ir jākompensē pašvaldībām. Likumā būs ierakstīta norma, kas nosaka, ka pašvaldībām pie budžeta grozījumiem šī starpība tiks kompensēta.

Ja runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām vispār, tad ir iezīmējusies viena pozitīva tendence. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir akceptējusi, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis triju soļu veidā jeb triju gadu laikā tiks mainīts no 25 līdz 15 procentiem, attiecīgi arī tiks palielināta pašvaldību daļa – no 75 procentiem uz 100 procentiem ienākuma nodokļa apjoma novirzīšana pašvaldību budžetos.

Kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokli, tad labā ziņa ir tā, ka turpmāk tiks piemērota 5 procentu nodokļa likme pakalpojumiem, kas saistīti ar ļoti svarīgām cilvēku darbības jomām. Un konkrēti tās ir šādas: siltumenerģijas piegāde iedzīvotājiem turpmāk būs aplikta ar 5 procentu pievienotās vērtības nodokli. Tāpat tas attieksies uz elektroenerģijas piegādi iedzīvotājiem, dabasgāzes piegādi iedzīvotājiem, izņemot autotransportu, friziera pakalpojumus un privāto mājokļu remonta un renovācijas pasākumus.

Izdarot grozījumus nodokļu likumos, mēs labprāt ietu vēl lielākus soļus, bet mums jārēķinās ar reālām budžeta iespējām. Un šeit ir tā atšķirība, ka pozīcijas frakcijām ir jārēķinās ar to, ko mēs varam atļauties; opozīcijas frakcijas var spēlēt populismu un piedāvāt lielus, neiespējamus priekšlikumus.

Bet mēs tiešām rēķināmies ar to, ka mums ir jāiet sabiedrībai pretī, tas ir jādara iespēju robežās.

Es ceru, ka atlikušajā, kaut arī diezgan skaļā un trokšņainā, parlamenta darbības laikā mēs spēsim pieņemt vēl dažus racionālus un sabiedrībai derīgus likumprojektus.

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja likumprojektu, kuru iesniedza mūsu frakcija, proti, “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”.

Šajā likumprojektā mēs paredzējām kompensāciju denacionalizēto namu īrniekiem: ne tikai tiem, kuri tagad dzīvo šajos dzīvokļos, bet arī tiem, kuri bija spiesti pamest savas mājas parādu vai namīpašnieku spiediena dēļ.

Mēs uzskatām, ka pret šo iedzīvotāju grupu gan mūsu likumdevēji, gan izpildvara rīkojas ļoti negodīgi. 1992.gadā, pieņemot likumu par dzīvojamo māju privatizāciju un atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, vienu netaisnību aizvietoja ar citu netaisnību, it īpaši pret tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja šajos namos. Šie cilvēki nevarēja privatizēt savus dzīvokļus par sertifikātiem, un šā gada martā Satversmes tiesa vispār atcēla īres griestus šiem īrniekiem. Tas nozīmē, ka no nākamā gada dzīvokļu un māju īpašnieki varēs pacelt īres maksu un lielai daļai no tiem cilvēkiem nāksies pamest savus dzīvokļus, kuros viņi nodzīvojuši visu mūžu. Un atlikušajai daļai... viņi būs spiesti maksāt ļoti lielu īres maksu, un tas būtiski pazeminās viņu sociālo līmeni.

Mēs piedāvājam šajā likumprojektā normu, ka valstij šiem cilvēkiem ir jāizmaksā kompensācijas no valsts budžeta, ņemot vērā dzīvokļu tirgus vērtību, kur viņi dzīvo. Un sadalīt šo kompensāciju desmit gadu laikā, kā arī kompensēt to starpību, kuru cilvēki pārmaksājuši, dzīvojot denacionalizētajos namos, salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvojuši pašvaldību mājās. Es domāju, ka tas būs tikai godīgi. Es ceru, ka šīsdienas balsojums ir tikai pirmais solis un būs arī nākamie soļi; nebūs tā, kā notiek ar daudziem likumprojektiem: tos it kā pieņem, bet pēc tam atbildīgās komisijas nevirza šos likumprojektus tālāk.

Mēs aicinām visus denacionalizēto namu īrniekus tomēr tikties ar saviem ievēlētajiem deputātiem, ar partijām, par kurām viņi ir balsojuši, un pajautāt, kā viņi balsos par šo likumprojektu, kā jūsu deputāti un partijas, par kurām jūs balsojāt pirms četriem gadiem, aizstāv jūsu intereses.

Ņemiet vērā, ja nebūs politiskās atbildības, ja politiskās partijas vai deputāti redzēs, ka viņi nenesīs nekādu politisko atbildību par to, ka viņi neaizstāv jūsu intereses, tad viņi arī turpmāk tā darīs.

Un es atkārtošu, ka mēs esam ļoti gandarīti, ka mūsu likumprojektu šodien nodeva komisijām, un ceru, ka likumprojektu pieņems arī galīgajā lasījumā.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā es gribu pievērst jūsu uzmanību šādiem jautājumiem, kas tika izskatīti 7. un 8.jūnija Saeimas plenārsēdēs.

Pirmkārt, tas ir likums, kas tika izskatīts otrreizējā caurlūkošanā, “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Saskaņā ar šo jau pieņemto likumu tā sauktos čekas maisus atvērs 1.novembrī. No šā datuma avīzē “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēta informācija par bijušajiem VDK aģentiem.

Mūsu frakcija balsoja “pret” šo likumu, jo mēs uzskatām, ka, pirmkārt, visu informāciju, kurai bija un ir kāda nozīme, VDK darbinieki uzreiz izveda uz Krieviju. Otrkārt, pa šiem gadiem mēs esam pārdzīvojuši ne vienu vien valdību, un katrai valdībai bija iespēja ielūkoties šajos maisos. Līdz ar to tajos esošajai informācijai nav svarīgas nozīmes, bet tā var būt nepatīkams pārsteigums parastajiem Latvijas iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, jo tie neietver sadarbības iemeslus un neļauj arī objektīvi novērtēt katra aģenta sadarbības būtību.

Es gribētu dažus vārdus teikt par likumprojektu, kuru ir iesnieguši “Jaunā laika” deputāti. Tas ir likumprojekts “Par bijušo Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas biedru publiskošanas kārtību”. Kā var redzēt, šis likumprojekts ir priekšvēlēšanu aģitācijas gājiens un mēģinājums nomelnot labējos konkurentus pirms vēlēšanām.

Situācijā, kad daudzi iedzīvotāji bija Komunistiskās partijas biedri, kad valstī bija vienas partijas vadība, viņi grib publiskot informāciju par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas biedriem, kuri Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskajā partijā ir ieņēmuši vēlētus un apmaksātus amatus līdz 1991.gada 13.janvārim.

Gandrīz visa tauta, izņemot varbūt jaunatni, var atpazīt šos cilvēkus. Kā jebkuras partijas biedri pazīst savus biedrus no izskata, tā arī Komunistiskās partijas biedri visiem bija zināmi, kas ir šis vai tas cilvēks.

Man rodas divi jautājumi: vai “Latvijas Vēstnesim” nav ko publicēt, izņemot sarakstus, kas nevienam nav vajadzīgi, un kāpēc tie, kas ir iesnieguši šo likumprojektu, ir tik ļoti pārliecināti, ka viņu vārdu šajos sarakstos nebūs.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Jūs esat dzirdējuši ļoti daudzas bēdīgas ziņas par deputātu negodīgumu, blēdīšanos un tamlīdzīgi, bet es šodien iesākšu varbūt ar priecīgu ziņu.

Tā priecīgā ziņa ir tāda, ka pēc Latvijas Pirmo partiju pārstāvošā ministra Guntara Grīnvalda iniciatīvas un uzstājības beidzot Romas Katoļu baznīcas galvu kardinālu Pujatu ir uzklausījušas dzirdīgas ausis. Valdība ir noteikusi Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kas šogad Aglonā notiks no 12. līdz 15.augustam un arī nākamgad no 12. līdz 15.augustam, par valsts nozīmes pasākumu, kā arī ir apstiprināta līdzekļu piešķiršana šo svētku rīkošanai un to norises nodrošināšanai.

Izsakām lielu pateicību tieslietu ministram par drosmi un arī par dzirdīgām ausīm, neatsakot Romas Katoļu baznīcas vadītājam.

Tomēr 15.augusts vēl joprojām mums nebūs brīvdiena, par ko mums diemžēl ir jāsaka “paldies” (pēdiņās) divām nacionālajām partijām, proti, “Jaunajam laikam” un Tautas partijai, kas balsoja pret šo dienu kā svētku dienu. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti izsaka dziļu nožēlu un neizpratni par Saeimas vairākuma pieņemto lēmumu, pagājušajā nedēļā noraidot attiecīgo grozījumu likumprojektā “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Kā jūs zināt, Latvija jau iepriekš bija noslēgusi konkordātu jeb līgumu ar Vatikānu, kas sakārto valsts un Romas Katoļu baznīcas attiecības, bet šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja speciālos Baznīcu likumprojektus – Latvijas Baptistu Draudžu Savienības, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes, Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas un Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likumus. Likumprojekti ir izstrādāti, lai regulētu Latvijas valsts un šo Baznīcu attiecības, nosakot to likumīgo stāvokli un statusu.

Latvijas Pirmās partijas frakcija darīs visu iespējamo, lai šie likumi tiktu pieņemti kvalitatīvi un tas notiktu vēl šā sasaukuma laikā.

Šodien kārtējo reizi, kā jūs jau dzirdējāt, opozīcija sacentās, kurš ir lielāks pensionāru, invalīdu un bērnu aizstāvis. Kā jau pirms vēlēšanām, mēs dzirdējām: “Nu kā var nesolīt?” Gribētu tikai atgādināt, ka, esot pie varas, tieši “Jaunais laiks”, pastāvot pazeminātam inflācijas slieksnim, balsoja pret mazo pensiju divkārtēju indeksāciju. Tieši “Jaunā laika” valdības laikā izbalsoja priekšlikumu, kas jau 2002.gadā būtu nodrošinājis 112 latu lielu pabalstu bērniem invalīdiem, tāpēc diez vai šiem solījumiem vispār var ticēt. Bet ir priekšvēlēšanu laiks, kā teica “Jaunā laika” vadītājs: “Nu kā var nesolīt?”

Neapšaubāmi, nepieciešams uzlabot pensiju likumu, palielināt minimālo algu un pabalstus, kā arī samazināt nodokļus, taču tas ir jādara valstiski atbildīgi. Vispirms ir jāveic aprēķini, jālūko, vai valstij ir nauda, lai rezultātā būtu reālas izmaiņas pensionāru maciņos, nevis tukši solījumi. Tieši tāpēc personīgi mani šokēja “Jaunā laika” balsojums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas noteica, ka neapliekamais minimums pensijām ir 165 lati. Viņu priekšlikums bija nebalsot par to vispār. Nebalsot! Tātad – vienaldzība, tā sakot, ticiet maniem vārdiem, bet neskatieties uz maniem darbiem!

Latvijas Pirmā partija ir gandarīta arī par to, ka šonedēļ Ministru kabinets ir pieņēmis Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izstrādātos datorspēļu izplatīšanas noteikumus, kas nosaka kārtību, kā Latvijā no 2007.gada 1.janvāra izplatāmas datorspēles. Līdz šim šo datorspēļu apriti neregulēja neviens normatīvais akts. Noteikumu mērķis ir mazināt datorspēļu negatīvo ietekmi uz bērnu un citu datorspēļu lietotāju fizisko un garīgo veselību.

Saskaņā ar noteikumiem datorspēles pārdevējam, datorsalona īpašniekam, kā arī datorspēles reklāmas devējam vai demonstrētājam uz datorspēles vai tās iepakojuma, kā arī izplatīšanas vietās ir jāievieto brīdinājuma uzraksti, informējot par to, ka šo spēli aizliegts demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt bērniem, ja šajā datorspēlē tiek propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika vai pornogrāfija.

Noteikumi paredz tās datorspēles, kuras satur šīs dažādās negācijas – vardarbību, seksuālās ainas, šausmu skatus, alkohola, tabakas izstrādājumu vai narkotisko vielu lietošanu, diskrimināciju vai necenzētas leksikas lietošanu –, marķēt ar speciālām brīdinājuma zīmēm.

Un visbeidzot es gribu izteikt visiem jums pateicību par to, ka pagājušajā sestdienā bijāt starp tiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri Ģimenes svētkos, ko organizēja Latvijas Kristīgā radio atbalsta fonds un visas Latvijā esošās kristīgās baznīcas, godināja mūsu valsts vislielāko vērtību – ģimeni. Vērojot šo lielo atbalstu ģimenes institūtam kā vērtībai, man prātā nāca vārdi: “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”

Paldies jums par uzmanību un par pacietību! Lai jums svētīga nedēļas nogale!

Saeimas preses centrs