Ministru kabineta 13.jūnija sēdē

 

MK: Par Kultūras ministrijas valsts sekretāri

Ministru kabineta 13.jūnija sēdē pieņemti rīkojumi “Par S.Zvidriņas apstiprināšanu Kultūras ministrijas valsts sekretāres amatā” un “Par D.Pavļuta atbrīvošanu no Kultūras ministrijas valsts sekretāra amata”.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likumu apstiprināta Solvitas Zvidriņas kandidatūra pārcelšanai 2006.gada 16.jūnijā no Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieces amata Kultūras ministrijas valsts sekretāres amatā.

Solvita Zvidriņa kopš 2003.gada oktobra ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos. Strādājusi par: Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktori, departamenta direktores vietnieci; Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktori; Valsts kases Naudas vadības un plānošanas daļas vadītājas vietnieci; Finanšu ministrijas Valsts kases departamentā Finanšu resursu un valsts parāda daļas vecāko eksperti un Rīgas Norēķinu centra galveno speciālisti. S.Zvidriņa ir ieguvusi inženierzinātņu maģistra grādu ekonomikā (diploms ar izcilību) Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības vadīšanas profilinstitūtā, kā arī inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā, inženiera ekonomista kvalifikāciju celtniecības ekonomikas un vadīšanas specialitātē – Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes celtniecības ekonomikas un vadīšanas specialitātē. Vienlaikus pieņemts rīkojums, kurš paredz saskaņā ar Valsts civildienesta likumu kultūras ministram atbrīvot Danielu Pavļutu no Kultūras ministrijas valsts sekretāra amata 2006.gada 16.jūnijā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par brīvdienām NATO samita laikā

Otrdien, 13. jūnijā, Ministru kabinetā (MK) atbalstīts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par brīvdienu noteikšanu”, kas nosaka 28. un 29.novembri par brīvdienām no budžeta finansējamām valsts iestādēm, kā arī rekomendē to noteikšanu arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.

Brīvdienu piešķiršana Latvijas iedzīvotājiem dos iespēju sekot līdzi NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisei, kā arī ar šo pasākumu saistītajiem sabiedriskajiem pasākumiem – diskusijām, konferencēm, izstādēm, paraugdemonstrējumiem, kuri paredzēti tieši Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai un kuru mērķis ir saprotamā veidā atspoguļot un skaidrot NATO mērķus un uzdevumus.

Pasākumos, kuros vienlaikus valstī ierodas pasaules vadošo valstu līderi, tiek ieviesti transporta un gājēju kustības ierobežojumi, kā arī drošības pasākumi, kas būtiski ietekmēs sabiedrības ikdienas dzīves ritmu.

Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka brīvdienu noteikšana NATO galotņu sanāksmes laikā varētu mazināt valsts iekšzemes kopproduktu ne vairāk kā par aptuveni septiņiem miljoniem latu. Aizsardzības ministrija uzskata, ka tautsaimniecības attīstība tādējādi netiks ietekmēta un valsts budžeta ieņēmumi nemazināsies. Valdības lēmums par brīvdienu piešķiršanu attieksies uz budžeta valsts iestādēm. Arī pašvaldības un uzņēmēji tiks aicināti ņemt vērā šo lēmumu.

 

AM: Par Militārās policijas Izziņas dienesta darba izvērtējumu

Otrdien, 13.jūnijā, Ministru kabinetā (MK) pieņemts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas Izziņas dienesta reorganizācijas nepieciešamības izvērtējums”.

Ar Ministru prezidenta 2005.gada 4.novembra rīkojumu Nr.461 tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurai tika uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārās policijas (MP) reorganizāciju un pirmstiesas izmeklēšanas funkciju turpmāko veikšanu, kā arī ar to saistīto darbību nodrošināšanu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, un attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās vienībās strādājošās civilpersonas un kuri saistīti ar minēto personu dienesta vai amata pienākumu izpildi.

Izveidotā starpinstitūciju darba grupa, sagatavojot informatīvo ziņojumu par MP reorganizāciju, pozitīvi novērtēja MP Izziņas dienesta darbu, par to liecina Ģenerālprokuratūras 2005.gadā veiktās pārbaudes rezultāti. Tomēr ir jāuzlabo darbs atsevišķās jomās, piemēram, saistībā ar finansiāli saimniecisko noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumu.

MP Izziņas dienesta atrašanās NBS sastāvā ir pamatota un optimāla, tā nav uzskatāma par šķērsli objektīvai un vispusīgai kriminālprocesa veikšanai. Neviens no MP Izziņas dienesta iespējamiem reorganizācijas variantiem pats par sevi nenodrošina MP Izziņas dienesta darba efektivitātes uzlabošanu, līdz ar to MP Izziņas dienesta reorganizācija nav atbalstāma.

 

AM: Par norakstāmās militārās tehnikas piešķiršanu filmēšanas vajadzībām

Otrdien, 13.jūnijā, Ministru kabinetā (MK) konceptuāli atbalstīts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Par dāvinājumu SIA “Cinevilla Studio””. SIA “Cinevilla Studio” ir vērsusies pie AM sniegt palīdzību vēsturiskās filmas “Rīgas sargi” uzņemšanā, piešķirot norakstāmo militāro tehniku filmēšanas vajadzībām.

AM sagatavoja šo MK noteikumu projektu saistībā ar to, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir materiāltehniskie līdzekļi, kuri vairs nav vajadzīgi NBS funkciju nodrošināšanai un ir norakstāmi, kā arī lai atbalstītu Latvijas kinematogrāfiju.

SIA “Cinevilla Studio” garantē, ka visa tehnika tiks izmantota vienīgi filmēšanas vajadzībām.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par papildu atšķirības emblēmu starptautiskās palīdzības simbolos

Ministru kabineta 13.jūnija sēdē apstiprināts Ārlietu ministrijas (ĀM) iesniegtais likumprojekts “Par 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju papildprotokolu par papildu atšķirības emblēmas apstiprināšanu”.

Likumprojekts paredz apstiprināt 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju papildprotokolu, ar kuru pašlaik esošajām Ženēvas konvencijās noteiktajām bruņoto spēku medicīnas dienestu atšķirības emblēmām (sarkans krusts uz balta fona, sarkans pusmēness, kā arī sarkans lauva un saule uz balta pamata) tiks pievienota vēl viena – sarkans kristāls.

Ženēvas konvenciju dalībvalstis papildprotokolu par papildu atšķirības emblēmas apstiprināšanu pieņēma diplomātiskajā konferencē 2005.gada 8.decembrī. Arī Latvijas Republikas pārstāvji piedalījās šajā konferencē un balsoja par papildprotokola pieņemšanu. Kopā ar likumprojektu tika apstiprināts arī rīkojuma projekts “Par 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju papildprotokolu par papildu atšķirības emblēmas apstiprināšanu”, ar kuru Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā (Ženēvā) tiek pilnvarots parakstīt minēto papildprotokolu. Parakstīšana notiks Sarkanā Krusta 29.starptautiskās konferences ietvaros šā gada 20. un 21.jūnijā Ženēvā (Šveicē).

Emblēma ar sarkanu krustu un emblēma ar sarkanu pusmēnesi ir vispārpazīstamas un vispāratzītas kā palīdzības simboli bruņotu konfliktu upuriem. Tās tiek lietotas jau kopš 19.gadsimta un norāda uz to lietotāju neitralitāti, kā arī dalību noteiktā kustībā. Tomēr minētās emblēmas ne vienmēr tiek cienītas kā stingras neitralitātes zīmes humanitārajās tiesībās. Dažas valstis nevēlas pieņemt nevienu no šīm emblēmām. Lai atrisinātu šo jautājumu, Ženēvas konvenciju dalībvalstis diplomātiskajā konferencē 2005.gada 8.decembrī pieņēma Ženēvas konvenciju papildprotokolu par papildu atšķirības emblēmas – sarkanā kristāla – apstiprināšanu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par speciālo pieslēgumu elektroenerģijas pārvades sistēmai

Otrdien, 13.jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par speciālo pieslēgumu elektroenerģijas pārvades sistēmai”.

Šie MK noteikumi noteiks galalietotāja pieteikuma par speciāla pieslēguma elektroenerģijas pārvades sistēmai izveidi vai par esoša pieslēguma elektroenerģijas pārvades sistēmai jaudas palielināšanu, ja šā lietotāja elektroenerģijas patēriņš būs ne mazāks par 100000 megavatstundām gadā jeb pieslēguma nominālā jauda būs ne mazāka kā 50 megavati, iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, pieslēguma ierīkošanas kārtību un nepieciešamās galalietotāja garantijas par pieslēguma izmantošanu.

Akceptētie MK noteikumi dos iespēju elektroenerģiju patērējošiem objektiem, kuros plānots liels elektroenerģijas patēriņš, izveidot pieslēgumu elektroenerģijas pārvades sistēmai, piemērojot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku.

Noteikumi radīs papildu stimulu šādu elektroenerģiju patērējošo objektu, piemēram, lielu rūpniecības uzņēmumu, darbības paplašināšanai un izveidei. Pieslēgums elektroenerģijas pārvades sistēmai pretstatā pieslēgumiem elektroenerģijas sadales sistēmai ir uzskatāms par speciālo pieslēgumu, kura ierīkošanas nepieciešams priekšnoteikums ir pastāvīgs liela elektroenerģijas daudzuma patēriņš. Tāpēc elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora ieguldījumu aizsardzībai Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēts noteikt speciālā pieslēguma izmantotāja garantijas par pieslēguma jaudas izmantošanu. Ministru kabineta noteikumu projekts noteiks vienlīdzīgas prasības un nosacījumus lietotājiem, kas pretendē uz pieslēgumu elektroenerģijas pārvades sistēmai vai esoša pieslēguma elektroenerģijas pārvades sistēmai jaudas palielināšanu un garantē noteikta apjoma elektroenerģijas patēriņu.

Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktās pieslēguma maksas aprēķināšanas metodikas piemērošanu speciālā pieslēguma ierīkošanas gadījumā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par reģionālo atbalstu Latvijā no 2007. līdz 2013. gadam

Otrdien, 13.jūnijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos MK noteikumus par reģionālo atbalstu Latvijas Republikā laikā no 2007. līdz 2013.gadam, kas stāsies spēkā no nākamā gada un būs spēkā līdz 2013.gada beigām.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas “Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam” Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, to vidū Latvijai, ir jānosūta Eiropas Komisijai reģionālā plāna (kartes) pieteikums, kas aptver visu Latvijas teritoriju, lai iegūtu tiesības iesniegt Eiropas Komisijai apstiprināšanai reģionālā atbalsta programmas un individuālos atbalsta projektus. Tas būs iespējams tikai pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas, kurš apstiprina dalībvalsts reģionālā atbalsta plānu jeb karti 2007.–2013.gadam.

Noteikumi reglamentēs reģionālā atbalsta piešķiršanas kvalifikāciju Latvijas Republikā un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, nosakot, ka Latvija atbilstoši statistiski teritoriālo vienību klasifikācijai ir viens reģions, un tajā maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 50% bruto subsīdijas ekvivalents (naudas izteiksmē aprēķināts atbalsta saņēmēja ieguvums no atbalsta). Tāpat noteikumi paredz, ka maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti var samazināt un diferencēt konkrētas reģionālā atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros.

ES nodala šādu kategoriju atbalstāmos reģionus:

1) reģioni, kuros ir zems dzīves līmenis un liels bezdarbs, t.i., reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju NUTS II (statistiski teritoriālo vienību klasifikācija) līmeņa reģionā nepārsniedz 75% no Eiropas Kopienas (25 valstu) vidējā rādītāja (atbilstoši šai klasifikācijai kā šāds reģions ir kvalificējama arī Latvijas teritorija);

2) “statistiskā efekta” reģioni – reģioni, kuros iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju NUTS II līmeņa reģionā pārsniedz 75% no kopienas vidējā rādītāja tikai paplašināšanās statistiskā efekta dēļ, taču IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75% no kopienas “veco dalībvalstu” vidējā rādītāja;

3) reģioni, kuros dalībvalstī nepieciešams veicināt saimniecisko izaugsmi un kuri ir mazāk attīstīti salīdzinājumā ar valsts vidējo attīstības līmeni.

Reģionālā atbalsta mērķis ir veicināt dalībvalstu un visas ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Reģionālais atbalsts ir pieļaujams, lai attīstītu mazāk labvēlīgos reģionus, atbalstot sākotnējās investīcijas un jaunu darba vietu radīšanu sākotnējo investīciju projekta ietvaros, kā arī sniedzot atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem. Reģionālā atbalsta mērķis ir attīstīt un modernizēt uzņēmumus, kas izvietoti šādos reģionos, to darbību, kā arī veicināt jaunu uzņēmumu izveidošanu šajos reģionos.

 

FM: Par “Valsts nekustamo īpašumu” pamatkapitāla palielināšanu

Valdības otrdienas, 13.jūnija, sēdē nolemts palielināt valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pamatkapitālu, ieguldot tajā trīsdesmit trīs valsts nekustamos īpašumus, kas līdz šim bija reģistrēti uz valsts vārda Finanšu mini-strijas personā vai arī VNĪ personā.

Lai veiktu tiesību aktos noteiktos uzdevumus valsts institūcijām nepieciešamo objektu būvniecībā, rekonstrukcijā un renovācijā, VNĪ ir jāuzņemas kredītsaistības, un tādēļ ir jāpalielina tās pamatkapitāls, ieguldot nekustamos īpašumus kredītsaistību nodrošināšanai.

VNĪ pamatkapitālā paredzēts ieguldīt nekustamos īpašumus, kas atrodas Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jēkabpilī un Inčukalna pagastā – trīsdesmit vienu īpašumu, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, un divus īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” personā.

Visu trīsdesmit triju nekustamo īpašumu kopējā vērtība ieguldīšanai VNĪ pamatkapitālā ir 18 991 300 latu.

Atbilstoši valdības rīkojumam šie īpašumi valsts akciju sabiedrībai VNĪ jāieraksta zemesgrāmatā uz tās vārda.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par pastāvīgām starpinstitūciju darba grupām noziedzības novēršanai

Ministru kabinets otrdien, 13.jūnijā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātos grozījumus Noziedzības novēršanas padomes nolikumā, kas paredz padomei tiesības veidot pastāvīgi darbojošās starpinstitūciju darba grupas.

Starpinstitūciju darba grupas ir jāizveido, lai veicinātu informācijas apriti un sadarbību tiesību aizsardzības institūciju starpā. Tas pilnveidos iestāžu darba rezultativitāti, kā arī novērsīs esošo līdzekļu neefektīvu izmantošanu, veicot nekoordinētus pasākumus savstarpēji saistītās jomās.

Latvijā ir vairākas tiesību aizsardzības iestādes, un katrai no tām ir sava kompetence un funkcijas. Nereti šo iestāžu kompetence sakrīt, tādēļ ir nepieciešama efektīva, operatīva tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība gan informācijas apmaiņā, gan prettiesisko nodarījumu novēršanā un apkarošanā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par nekustamo īpašumu nodošanu IZM valdījumā

Ministru kabineta (MK) 13.jūnija sēdē izskatīts un apstiprināts MK rīkojuma projekts “Grozījumi MK 2004.gada 30.septembra rīkojumā Nr.717 “Par Zemkopības ministrijas (ZM) valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valdījumā””.

IZM iesniegtais MK rīkojuma projekts “Grozījumi MK 2004.gada 30.septembra rīkojumā Nr.717 “Par ZM valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu IZM valdījumā”” paredz izdarīt grozījumus 1.74.1. un 1.74.3.apakšpunktā.

Grozījumi izdarāmi tādēļ, ka, pārņemot Ozolu arodvidusskolas rīcībā esošo valsts nekustamo īpašumu, ir konstatēta MK 2004.gada 30.septembra rīkojuma Nr.717 “Par ZM valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu IZM valdījumā” 1.74.1. un 1.74.3.apakšpunkta neatbilstība Limbažu Zemesgrāmatu nodaļas Brīvzemnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.122 ierakstam. Lai pārliecinātos par nekustamā īpašuma sastāva atbilstību esošajai situācijai, Valsts zemes dienestā atkārtoti tika pasūtīta izziņa par Ozolu arodvidusskolas rīcībā esošā nekustamā īpašuma sastāvu. Tā kā atbilstoši esošajai situācijai un saskaņā ar Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas 2005.gada 12.oktobra izziņu, kas apliecina, ka uz izziņas 3.2.apakšpunktā minētā zemesgabala izvietota būve; uz izziņas 3.5.apakšpunktā minētā zemesgabala izvietotas deviņas būves, MK 2004.gada 30.septembra rīkojuma Nr.717 1.74.1. un 1.74.3.apakšpunkts jāizsaka jaunā redakcijā, kā arī jāizdara grozījumi zemesgrāmatas ierakstos.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par plānotiem būtiskiem uzlabojumiem pensionāru labklājībai

Valdība otrdien, 13.jūnijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinātos grozījumus likumā par valsts pensijām. Viena no būtiskākajām izmaiņām paredz izmaksāt pensionāriem ieturēto pensijas daļu sakarā ar strādāšanu laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam.

Šī norma skartu apmēram 30000 pensionāru, un tā īstenošanai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2007.gadā papildus nepieciešami 22,3 miljoni latu.

“Pateicoties sociālā budžeta stabilitātei un iespējām, mēs varam 2007.gadā pilnībā dzēst sociālā budžeta parādu, kā arī palīdzēt vairākām pensionāru grupām, piemēram, izmaksāt 30000 pensionāru sakarā ar strādāšanu ieturēto pensijas daļu, šim mērķim atvēlot vairāk nekā 22 miljonus latu, kā arī ieviest piemaksas pie pensijas cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos darbos,” uzsver labklājības ministre Dagnija Staķe.

LM arī ierosina noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus. Pēc LM aprēķiniem, šīs piemaksas – vidēji 5,32 latus mēnesī – varētu saņemt vairāk nekā 31000 cilvēku. Šim mērķim no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nākamajā gadā papildus nepieciešami 2 miljoni latu.

“Īpaši esam domājuši par pozitīvām izmaiņām pensionāriem, kuri varētu pieprasīt pensijas piešķiršanu no jauna. Atvēlot šim mērķim 1,8 miljonus latus, viņu vecuma pensijas palielinātos vidēji par 29 latiem,” norāda D.Staķe. Minētie grozījumi paredz piešķirt vecuma pensiju no jauna tiem pensionāriem, kuri līdz 2005.gada 1.jūlijam pieprasījuši pensiju priekšlaikus, bet, nesaņemot pensiju, turpinājuši strādāt līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai.

Tāpat LM, izstrādājot likuma grozījumus, ierosina pensijas pārrēķināšanas gadījumā palielināt pensionāram izmaksājamo pensijas apmēru, nevis aprēķināto pensijas apmēru, kas ir mazāks par minimālo. Piemēram, aprēķinātais vecuma pensijas apmērs ir 30 lati, bet izmaksājamais noteikts minimālajā apmērā – 49,50 lati. Pārrēķinot pensiju sakarā ar papildus “uzkrāto” pensijas kapitālu, pārrēķinātā pensijas daļa tiks pieskaitīta pie 49,50 latiem, nevis pie 30 latiem, kā tas ir noteikts pašreiz. Pēc LM aprēķiniem, tas skartu gandrīz 8600 cilvēku, un viņu pensija paaugstinātos vidēji par 10,5%. Šīs ieceres īstenošanai papildus nepieciešami 0,7 miljoni latu.

Savukārt, lai noteiktu lielāku minimālo pensiju cilvēkiem ar lielu apdrošināšanas stāžu, grozījumi paredz atsevišķi vēl izdalīt pensionārus, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 41 gadu. Šādā gadījumā vecuma pensijas minimālais apmērs nevarēs būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (45 latiem), kuram piemērots koeficients 1,7. Proti, vairāk nekā 12000 pensionāru, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 41 gadu un kuri šobrīd saņem minimālo vecuma pensiju 67,5 latus, turpmāk varēs saņemt 76,5 latus. Šā mērķa īstenošanai 2007.gadā papildus nepieciešami 1,3 miljoni latu.

Par šiem likuma grozījumiem vēl lems Saeima.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par aktuālo situāciju ES direktīvu pārņemšanā

Tieslietu ministrija (TM) otrdien, 13.jūnijā, informēja valdību par Latvijas veikumu Eiropas Savienības (ES) direktīvu pārņemšanā. Informatīvajā ziņojumā atspoguļota aktuālā situācija saistībā ar ES direktīvu pārņemšanu, ietverot informāciju par visām nepārņemtajām ES direktīvām – gan tām, kuru pārņemšanas termiņš ir pagājis, gan tām, kuru pārņemšanas beigu termiņa iestāšanās vēl tikai sagaidāma.

Pašlaik Latvija nav pārņēmusi 36 direktīvas. Kopš šā gada sākuma nepārņemto direktīvu skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, norādīts ziņojumā. Līdz ar to salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Latvija pašlaik ir sestajā vietā direktīvu pārņemšanas ranga tabulā, lai gan šā gada janvārī ieņēma trešo vietu.

Visvairāk nepārņemto direktīvu ir Satiksmes ministrijas kompetencē – 25, un 13 no tām jau ir iestājies pārņemšanas termiņš. 19 nepārņemtas direktīvas ir Zemkopības ministrijai. Ekonomikas ministrija nav pārņēmusi desmit direktīvas, Veselības ministrija – deviņas, Vides un Finanšu ministrija – katra septiņas, Iekšlietu ministrija – sešas, Labklājības ministrija – četras, Tieslietu – trīs, bet Izglītības un zinātnes ministrijai ir divas nepārņemtas direktīvas. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts nav pārņēmis tikai vienu direktīvu.

Par desmit direktīvu neieviešanu vai ieviešanu nepienācīgā kārtā nacionālajā tiesību sistēmā Eiropas Komisija pret Latviju ir uzsākusi pārkāpumu procedūru.

Ziņojumā norādīts, ka, salīdzinot ar iepriekšējā pārskata perioda datiem, nepārņemto direktīvu skaits ar iestājušos pārņemšanas termiņu ir ievērojami palielinājies. Tas nozīmē, ka par attiecīgo valsts izpildes pasākumu īstenošanu atbildīgajās institūcijās netiek pietiekami efektīvi plānots darbs, kas saistīts ar direktīvu pārņemšanai nepieciešamo normatīvo aktu projektu savlaicīgu izstrādi un virzību.

Tā kā tuvāko divu gadu laikā 58 direktīvām iestāsies pārņemšanas termiņš, ziņojumā ministrijas aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to savlaicīgu pārņemšanu un izvairītos no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas.

Uzklausot TM sagatavoto informāciju, valdība uzdeva atbildīgajām institūcijām noteiktajā termiņā veikt pasākumus, lai nacionālajos aktos tiktu ieviestas tās direktīvas, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās vēl sagaidāma.

 

TM: Par atbalstu Latvijas nostājai par spriedumu pielīdzināšanu ES dalībvalstīs

Valdība otrdien, 13.jūnijā, atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto Latvijas nacionālo (sākotnējo) pozīciju par priekšlikumu Eiropas Padomes Pamatlēmumam par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spriedumu ņemšanu vērā jauna kriminālprocesa gaitā.

Dokumenta mērķis ir noteikt spriedumu “asimilācijas” jeb pielīdzināšanas kārtību. Tas nozīmē, ja notiesājošs spriedums jau taisīts un pasludināts vienā ES dalībvalstī, tad jauna kriminālprocesa gadījumā citā dalībvalstī tiek ņemta vērā šī iepriekšējā sodāmība.

Pamatlēmums paredz kārtību, kādā iepriekšējā sodāmība tiek ņemta vērā visās kriminālprocesa stadijās, arī izvēloties aizdomās turētai vai apsūdzētai personai piemērotāko drošības līdzekli, kvalificējot izdarītu noziedzīgu nodarījumu un nosakot sodu. Pamatlēmumā atrunāti arī obligātie un fakultatīvie apstākļi, kuriem pastāvot iepriekšējā sodāmība netiek ņemta vērā.

Priekšlikums Pamatlēmumam par ES dalībvalstu spriedumu ņemšanu vērā jauna kriminālprocesa gaitā ietver normas, kuras noteic sodāmības un sodāmības reģistra definīcijas, citā dalībvalstī pasludināta sprieduma ņemšanas vērā nosacījumus, tā ieviešanas kārtību un termiņus.

Vienlaikus TM informatīvajā ziņojumā valdībai norāda, ka konstatētas praktiskas problēmas iepriekš minēto nosacījumu ieviešanā. Piemēram, informācijas satura un apjoma nepietiekamība izziņā no sodāmības reģistra un krimināltiesību sistēmu atšķirības ES dalībvalstīs, kas nepieļauj spriedumu asimilāciju. Tāpat norādīts, ka Pamatlēmuma ieviešana tiek sasteidzināta, jo tas vēl nav stājies spēkā un pierādījis efektivitāti par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.

Izstrādātā nacionālā pozīcija bez iebildumiem ir saskaņota ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

 

TM: Par pamatnostādnēm ieslodzīto izglītībā

Valdība otrdien, 13.jūnijā, akceptēja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātās Ieslodzīto izglītības pamatnostādnes turpmākajiem četriem gadiem. Pamatnostādnes izstrādātas, lai panāktu ieslodzīto personu izglītības integrāciju valsts izglītības sistēmā, nodrošinātu ieslodzīto tiesības uz izglītību un sekmētu viņu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas, teikts pamatnostādņu kopsavilkumā.

Sākot ar 1990.gadu, izglītības iestādes brīvības atņemšanas iestādēs dažādu iemeslu, tostarp nepietiekamā finansējuma, dēļ pakāpeniski tika slēgtas. Lai gan vēlākos gados atsevišķās brīvības atņemšanas iestādēs ieslodzīto izglītošanas procesu atsāka, šīs aktivitātes valstī kopumā nav notikušas koordinēti, uzsvērts pamatnostādņu kopsavilkumā.

Savukārt līdz 1990.gadam brīvības atņemšanas iestādēs pastāvēja vispārējās izglītības sistēma, un visiem notiesātajiem līdz 40 gadu vecumam, kuri nebija ieguvuši pamatizglītību vai kuriem nebija specialitātes, obligāti bija jāapmeklē skola, kura atradās katrā brīvības atņemšanas iestādē.

Nākotnē visiem ieslodzītajiem ir jānodrošina pieeja vispārējai un profesionālai izglītībai, radošajām un kultūras aktivitātēm, kā arī fiziskām aktivitātēm un sociālajai izglītībai. Tāpat ieslodzīto izglītības kvalitāte jātuvina tādai izglītības ieguves kvalitātei, kāda pieejama tām pašām vecuma grupām ārpus cietuma, teikts pamatnostādnēs. Ieslodzīto izglītības uzdevums ir attīstīt personību kopumā, ņemot vērā personas sociālās, ekonomiskās, kultūras un attīstības īpatnības un vajadzības.

Pamatnostādnes tiks īstenotas divos posmos. Līdz šā gada 1.augustam tiks izstrādātas un iesniegtas akceptēšanai valdībai divas programmas pamatnostādņu īstenošanai 2007.–2010.gadam: programma pamatnostādņu īstenošanai brīvības atņemšanas iestādēs, kur jau tiek organizēta ieslodzīto izglītība, un programamma brīvības atņemšanas iestādēm, kur šobrīd netiek organizēta ieslodzīto izglītība. Savukārt no 2007. līdz 2010.gadam šīs programmas tiks īstenotas. Tiek plānots, ka pamatnostādņu īstenošanas programmu izstrādē un īstenošanā piedalīsies TM, Izglītības un zinātnes ministrija un pašvaldības.

Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no minētajās programmās paredzētajiem pasākumiem.

Paredzēts, ka TM iesniegs pārskatu par pamatnostādņu ieviešanu valdībai līdz 2008.gada un 2011.gada 1.septembrim.

 

TM: Par Valsts valodas centra darba problēmām

Valdība otrdien uzklausīja informāciju par aktuālajām problēmām Valsts valodas centra (VVC) funkciju īstenošanā.

VVC pārrauga Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildi, veic pasākumus valsts valodas lietotāja tiesību un interešu aizsardzībai, izstrādā priekšlikumus valsts valodas normatīvo aktu pilnveidošanai, sniedz atzinumus par vietvārdu pareizrakstību, organizē ar Valsts valodas likuma ievērošanu saistīto metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu, teikts VVC sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Pašlaik VVC strādā 20 speciālisti – 15 valsts civildienesta ierēdņi un pieci darbinieki (tostarp trīs tehniskie darbinieki). Šāds iestādes darbinieku skaits ir nepietiekams attiecībā pret visu uzņēmumu un iestāžu skaitu, kuras darbojas Latvijā un kurās jāpārbauda Valsts valodas likuma ievērošana.

Informatīvā ziņojumā teikts, ka VVC pašreizējā kapacitāte ir kritiska, turklāt pēdējos gados ievērojami pieaudzis centra darba apjoms – palielinājies gan saņemto sūdzību un līdz ar to pārbaudāmo objektu, gan administratīvo pārkāpumu lietās pieņemto lēmumu apstrīdēšanas gadījumu skaits. Piemēram, 2004.gadā administratīvā pārkāpuma lietu skaits pieaudzis par 15%, salīdzinot ar 2003.gadu. Saņemto un izskatīto sūdzību skaits pieaudzis par 25%, veikto valsts valodas lietojuma pārbaužu skaits – par 10%. Pārbaudāmo objektu skaits joprojām palielinās: salīdzinot ar 2004.gadu, 2005.gadā administratīvā pārkāpuma lietu skaits pieaudzis par 12%, saņemto un izskatīto sūdzību skaits – par 10%.

Tomēr laikā no 2001. līdz 2004.gadam centra finanšu resursu kopapjoms samazināts par 14749 latiem, un kopš 2004.gada janvāra nav paaugstināta VVC vecāko inspektoru mēnešalga (pašlaik – 175 lati pirms nodokļu nomaksas).

Zemā atalgojuma dēļ nav iespējams veidot optimālu iestādes personāla attīstības stratēģiju, paredzot jauna personāla piesaisti. Atsevišķu funkciju veikšanai VVC rīcībā vispār nav finanšu un darbinieku resursu.

Kā kritisks ziņojumā vērtēts arī iestādes materiāltehniskais nodrošinājums. Piemēram, Kontroles daļas amatpersonas administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu veidlapas aizpilda rokrakstā, nevis datordrukā. Rokrakstā tiek noformēti visi pārvaldes dokumenti, kuru sastādīšana ietilpst Kontroles daļas inspektoru kompetencē – gan atbildes uz privātpersonu iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem, gan objektos sastādītie pārbaudes akti, gan administratīvās lietas izskatīšanā pieņemtie lēmumi.

Ziņojuma autori uzskata, ka ir jāattīsta iestādes personāla un finanšu resursi, kas ļautu nodrošināt Latviešu valodas ekspertu komisijas darbību, iestādes mājaslapas izveidi un uzsākt informācijas apmaiņu ar klientiem elektroniskā formā. Tādējādi tiktu nostiprināta iestādes administratīvā kapacitāte.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka optimālai VVC darba nodrošināšanai nepieciešams palielināt iestādes štata vietu skaitu par 10 vienībām ar atbilstošu atalgojumu, nodrošināt ierēdņu un darbinieku apmācību atbilstoši iestādes identificētajām vajadzībām, nostiprināt materiāltehnisko nodrošinājumu infrastruktūras uzturēšanai.

Materiāltehniskā nodrošinājuma celšanai nepieciešams finansējums biroja telpu īres un komunālo pakalpojumu apmaksai, deficīta segšanai par iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumu apmaksai, pasta pakalpojumu apmaksai, darba vietu optimālai aprīkošanai un autotransporta nomai, lai veiktu izbraukuma pārbaudes. Nepieciešami līdzekļi arī autotransporta degvielas iegādei un stāvvietas nomai, komandējumu izdevumiem, amatpersonu dzīvības un veselības apdrošināšanai. Kopumā papildus 2007.gadā nepieciešami 64273 lati (tai skaitā 13200 lati vienreizējiem ieguldījumiem), bet 2008.gadā un turpmāk – 51037 lati.

Valdība nolēma jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VVC administratīvās kapacitātes nostiprināšanai 2007.gadā, kā arī valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu pārraudzības uzlabošanas nodrošināšanai 2007.gadā un turpmākajos gados skatīt vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļaaa

VidM: Par virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību

Otrdien, 13.jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēts Vides ministrijas (VidM) sagatavotais MK noteikumu projekts “Virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”. Izstrādātais noteikumu projekts attieksies uz tādiem virszemes ūdensobjektiem kā upes, kanāli, ezeri un ūdenskrātuves.

Pašlaik Latvijas likumdošanā nav atsevišķu MK noteikumu par ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību. Šis noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu.

Saskaņā ar izstrādāto noteikumu projektu virszemes ūdensobjektu padziļināšanai un tīrīšanai būs jāsaņem Valsts vides dienesta (VVD) attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izsniegti tehniskie noteikumi. Ostu akvatoriju tīrīšanai vai padziļināšanai būs jāsaņem VVD izsniegti tehniskie noteikumi. Šajā MK noteikumu projektā ir noteikti nepieciešamie dokumenti un kārtība, kādā tie iesniedzami, lai saņemtu tehniskos noteikumus. Ja tīrīšanas vai padziļināšanas darbos izņemto grunti paredzēts novietot zemūdens novietnē jūrā, VVD papildus tehniskajiem noteikumiem būs jāizsniedz atļauja grunts novietošanai jūras novietnē atbilstoši 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (Helsinku konvencijas) prasībām.

Līdz ar šā noteikuma projekta spēkā stāšanos par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.80 “Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”.

 

VidM: Par atkritumu poligonu ierīkošanas, poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas un slēgšanas kārtību

Otrdien, 13.jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Atkritumu poligonu ierīkošanas, poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas un slēgšanas kārtība, un prasības poligonu un izgāztuvju rekultivācijai”. Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts paredz noteikt augstākas izvirzāmās prasības administratīvo procedūru veikšanai. Tādā veidā tiks nodrošināta efektīvāka valsts iestāžu kontrole un sabiedrības līdzdalība. Līdzīgi tiek precizētas poligonu būvniecībai izvirzāmās prasības, it īpaši attiecībā uz tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošanu un poligonu tehniskajiem parametriem.

Noteikumu projekts arī paredz noteikt atkritumu pieņemšanas kritērijus dažādu atkritumu pieņemšanai atkritumu poligonos un izgāztuvēs, tajā skaitā nosakot robežvērtības dažādu bīstamu vielu saturam atkritumos, kā arī izmantojamās mērījumu metodes.

MK noteikumu projekts definē, kādā veidā tiks slēgtas sadzīves atkritumu izgāztuves vai poligoni, nosaka, kādas prasības ir jāievēro, sagatavojot attiecīgos rekultivācijas projektus.

Līdz ar šā noteikumu projekta stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.15 “Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Latvijā atļautajām dzīvnieku barības piedevām

Valdība otrdien, 13.jūnijā, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem, kā arī un to aprites kārtību.

Noteikumi paredz, ka drīkst lietot un izplatīt tikai Eiropas Komisijas atļautās dzīvnieku barības piedevas. Barības piedevas drīkst lietot tikai zinātniskiem pētījumiem, ja tās nav minētas dzīvnieku barības piedevu reģistrā un to lietošana nav atļauta noteiktām dzīvnieku sugām vai vecuma grupām. Šis nosacījums ir spēkā arī tad, ja barības piedevas lieto lielākās devās, nekā noteikts dzīvnieku barības piedevu reģistrā.

Savukārt bioproteīnus izmanto kā barību vai iemaisa dzīvnieku barības sastāvā kā tiešus vai netiešus olbaltumvielu avotus. Drīkst ražot, izplatīt un izmantot bioproteīnus vai dzīvnieku barību, kuras sastāvā ir bioproteīni, ja tie marķēti atbilstoši prasībām, nodrošina dzīvnieku ar slāpekli un negatīvi neietekmē cilvēku vai dzīvnieku veselību un vidi, kā arī nekaitē patērētājam, pasliktinot dzīvnieku izcelsmes produktu kvalitāti.

 

ZM: Par higiēnas prasībām augu ražošanai un piegādei nelielā apjomā

Valdība otrdien, 13.jūnijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”.

Noteikumi nosaka higiēnas prasības kultivēto augu izcelsmes produktu ražotājam un savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējam, kas nodarbojas ar produktu ražošanu, uzglabāšanu un transportēšanu.

Normatīvais akts kultivēto augu izcelsmes produktiem paredz, ka iekārtas, konteineri un kastes jāuztur tīras, jānodrošina produktu tīrība novākšanas, glabāšanas un pārvadāšanas laikā, kā arī nedrīkst pieļaut dzīvnieku un kaitēkļu radītu piesārņojumu. Tāpat atkritumus un bīstamās vielas jāuzglabā un ar tām jārīkojas tā, lai neradītu piesārņojumu.

Savukārt savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un augi jāvāc tīrā iepakojumā un jāpasargā no piesārņojuma visos ievākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas posmos. Tos arī nedrīkst vākt teritorijā, kas atrodas tiešā piesārņojuma avotu tuvumā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa