Lai dzelzu ceļš uz Eiropu iet gan drošāks, gan ātrāks

Vakar posmā Aizkraukle–Koknese noslēdzās PHARE atbalstītais sliežu ceļu rekonstrukcijas projekts

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 19.decembrī, svinīgi noslēdzot Eiropas Savienības PHARE programmas finansiāli atbalstīto sliežu ceļu rekonstrukcijas projektu, valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" ģenerāldirektors Andris Zorgevics (attēlā pa kreisi) simboliski ar zelta kabu (apakšejā attēlā) pieskrūvēja Eiropas sliedi pie Latvijas dzelzceļa

Vakar, 19.decembrī, valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" Austrumu—Rietumu dzelzceļa koridora posmā Aizkraukle—Koknese rīkoja svinīgu pasākumu, noslēdzot sliežu ceļu rekonstrukcijas projektu, ko finansiāli atbalstījusi Eiropas Savienības "Phare" programma. Pasākumā ar savdabīgo nosaukumu "Zelta kaba" piedalījās satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, VAS "Latvijas dzelzceļš" ģenerāldirektors Andris Zorgevics, atbildīgi Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un VAS "Latvijas dzelzceļš" darbinieki, kā arī Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Ginters Veiss un EK delegācijas darba grupas vadītājs Luks Fabers.

No 1998.gada līdz 2000.gadam par "Phare" programmas ietvaros piešķirto finansējumu — 5,15 miljoniem eiro — rekonstruēti sliežu ceļi vairāk nekā 80 kilometru garumā. Tas ir aptuveni 30 procentu no nepieciešamā darbu apjoma, jo sliežu ceļu uzturēšanai labā stāvoklī ik gadu vajadzētu rekonstruēt 75 kilometrus sliežu ceļu.

Atjaunošanas darbu laikā vecās sliedes un pārmijas tika nomainītas pret jaunām Lielbritānijā un Francijā ražotām sliedēm un Vācijā izgatavotiem sliežu stiprinājumiem. Pārmijas, brusas un dzelzsbetona gulšņi tapuši Latvijā, bet šķembas vestas no Krievijas. Daļa "Phare" finansēto sliežu aptuveni trīsarpus kilometru kopgarumā tika izmantotas pārmiju pārvedu izgatavošanai, un tās tika iebūvētas atjaunotajos sliežu ceļu posmos. Rekonstrukcija veikta Rīgas—Krustpils, Rēzeknes—Zilupes, Daugavpils—valsts robežas, Tukuma 2—Ventspils un Tukuma—Zilupes līnijā.

Sliežu ceļus atjaunoja VAS "Latvijas dzelzceļš" speciālisti, izmantojot uzņēmumam piederošo tehniku, bet sarežģītākos darbus veica specializētas Latvijas būvorganizācijas. Dzelzceļa speciālisti lēš, ka rekonstruētie sliežu ceļi kalpos vismaz 20 gadu, līdz tiem atkal būs nepieciešams lielāks remonts. Tas dos lielu ieguldījumu kustības drošības garantēšanā.

Pasākuma "Zelta kaba" centrālais notikums bija Eiropas sliedes simboliska pieskrūvēšana pie Latvijas dzelzceļa, ko veica A.Zorgevics.

Pēc tam īsu uzrunu teica A.Gorbunovs, uzsverot, ka ieguvēji būs vispirms pasažieri, kas izmantos rekonstruētos sliežu ceļus, pa kuriem braucot, vilcieni spēs attīstīt lielāku ātrumu, kā arī kravu pārvadātāji — pa atjaunotajām sliedēm varēs braukt smagāki vilcienu sastāvi nekā līdz šim. Tas savukārt ļaus palielināt tranzīta kravu apjomu.

Satiksmes ministrs atzinīgi novērtēja veidu, kā izmantota ES dāvinājuma nauda, un izteica pateicību G.Veisam un citiem projektā iesaistītajiem EK pārstāvjiem. Viņš apliecināja Latvijas gatavību izmantot arī ES strukturālos pirmsiestāšanās fondus, kas pārsniedz 30 miljonus eiro. Raksturojis pirmo projektu kā labu skolu, A.Gorbunovs atzina, ka ar to Latvija zināmā mērā sākusi realizēt ES intereses, kas vērstas uz Austrumu—Rietumu dzelzceļa koridora sekmīgas darbības nodrošināšanu. Tas atbilst arī Latvijas interesēm, jo dzelzceļam ir būtiska nozīme trīs Latvijas lielo ostu darbā un visas Latvijas tautsaimniecības attīstībā. A.Gorbunovs pateicās visiem, kas strādājuši pie šā projekta, un pauda cerību, ka arī nākamie projekti būs tikpat veiksmīgi.

Savukārt G.Veiss bilda, ka nu ceļš uz Eiropu būs drošāks un ātrāks. Viņš izteica gandarījumu, ka EK devusi šo ieguldījumu Latvijas infrastruktūras un transporta iespēju uzlabošanā, to darot atbilstoši Rietumeiropas standartiem. Lai gan EK var dot samērā nelielu ieguldījumu, tomēr daži ļoti svarīgi šā darba posmi jau ir pabeigti. Nākotnē tiks veikts vēl lielāks darbu apjoms, jo ar šo gadu šiem mērķiem tiek atvēlēts vairāk līdzekļu. EK delegācijas vadītājs solīja, ka turpmākajos gados Latvijā lielas pārmaiņas notiks tieši transporta infrastruktūrā. Viņš atzina, ka vilciens pa jaunajām sliedēm braucot klusāk un mierīgāk, un izteica cerību, ka transporta plūsma Austrumu—Rietumu koridorā arī turpmāk palielināsies.

Veltījis atzinīgus vārdus ES un tās pārstāvjiem, A.Zorgevics norādīja, ka Latvijas valsts ar "Latvijas dzelzceļa" starpniecību ir guvusi iespēju modernizēt vienu no savām transporta sistēmām. Viņš uzsvēra, ka sabiedrība racionāli izmantojusi visas iespējas, ko tai devusi neatkarīgā valsts, un, vairojot uzņēmuma iespējas, ne vien izmantojusi no iepriekšējām paaudzēm mantoto, bet arī radījusi daudz ko jaunu. Šobrīd "Latvijas dzelzceļš" ir moderna Eiropas dzelzceļa kompānija, kas katru gadu dod Latvijas budžetā vairāk nekā 30 miljonus latu. Tajā pašā laikā tas ir vienīgais šāda veida uzņēmums Eiropā, kas nesaņem valsts dotācijas. A.Zorgevics atzinīgi novērtēja sadarbību ar Satiksmes ministriju, tās attiecīgajiem dienestiem un struktūrām.

"Latvijas dzelzceļa" ģenerāldirektors kā pateicības apliecinājumu par ieguldījumu uzņēmuma attīstībā pasniedza A.Gorbunovam suvenīru — simbolisku zelta kabu, paužot cerību, ka nākotnē šādi notikumi risināsies biežāk. Un šādām cerībām ir pamats, jo šobrīd ir sagatavoti Eiropas Kopienas un Latvijas valdības finansu memorandi par ES ISPA ("Phare") finansējuma piešķiršanu vairākiem projektiem — dzelzceļa stacijas Rēzekne II pieņemšanas parka būvei, dzelzceļa pārmiju pārvedu nomaiņai un tehniskajai palīdzībai signalizācijas un drošības kontroles sistēmu modernizācijā. Šos projektus, kuru kopējās izmaksas ir gandrīz 46 miljoni eiro, paredzēts īstenot līdz 2006.gadam. Trīs ceturtdaļas visu izmaksu segs ISPA fonds.

Akciju sabiedrības ģenerāldirektors Andris Zorgevics par ieguldījumu uzņēmuma attīstībā satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam svinīgi pasniedz suvenīru — simbolisku zelta kabu; Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss žurnālistiem sniedz komentārus par paveikto PHARE projekta ietvaros

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore