Iestāšanos ES noteiks mūsu pašu griba un apņemība

Vakar Latvijā uzturējās Austrijas valdības pārstāvis Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumos

Sarunu laikā: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš; Austrijas vēstnieks Latvijā Antons Kozusniks, Austrijas valdības pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumos Erhards Buseks

Parakstīšanās reizē Ārlietu ministrijas viesu grāmatā: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Austrijas valdības pilnvarotais pārstāvis Erhards Buseks

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 19. decembrī, Ārlietu ministrijā notika Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa un Austrijas valdības pilnvarotā Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas jautājumos Erharda Buseka ( Erhard Busek ) preses konference.

Latvijas ārlietu ministrs Indulis BĒRZIŅŠ:

— Īstenībā šī ir pati pirmā oficiālā kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pārstāvja vizīte Latvijā pēc ES dalībvalstu vadītāju Nicas apspriedes. Tas liecina, ka tiek īstenotas iespējas, ko Latvijai deva Nicas apspriede. Turpinās Latvijas dialogs ar mūsu ļoti svarīgo partnervalsti Austriju. Latvijas viesis šodien ir Austrijas valdības pilnvarotais Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumos, tāpēc arī mūsu sarunas galvenie akcenti bija ES paplašināšanās, un arī Latvijas un Austrijas divpusējās attiecības mēs apspriedām ES paplašināšanas kontekstā. Man bija ļoti interesanti pārrunāt Latvijas un arī visu trīs Baltijas valstu iespējas atbilstoši Helsinku apspriedes lēmumiem iestāties ES paplašināšanas pirmajā kārtā, kad pienāks laiks.

Austrijas valdības pārstāvis ERHARDS BUSEKS:

— Man ir patiess prieks būt Latvijā un pārrunāt tos mūsu valstu attiecību jautājumus, ko man uzdevusi Austrijas valdība. Mūsu valdība savas darbības sākumā vairāk koncentrējās uz mūsu attiecībām ar kaimiņvalstīm, taču Austrija vēlas iedziļināties attiecībās arī ar tālākām ES kandidātvalstīm un, protams, arī ar Latviju. Latvija, tāpat kā Austrija, ir maza valsts, tāpēc jums ir īpaši svarīgs ES paplašināšanās process. Bieži ES paplašināšanos saista ar Viduseiropu, taču ir ļoti svarīgi, lai šis process skartu arī citus Eiropas reģionus un arī Baltijas valstis. Mēs esam ieinteresēti gan ES paplašināšanas, gan arī mūsu valstu divpusējo attiecību tālākā attīstībā. Ir svarīgi risināt arī daudzus konkrētus ar ES paplašināšanu saistītus jautājumus, piemēram, sagatavot jaunās Eiropas ceļu kartes. Gatavojoties ES paplašināšanai, ir daudz darāmā, un mūsu valstu sadarbība šajā kontekstā ir īpaši nozīmīga.

"Latvijas Vēstnesis": — Kas, jūsuprāt, ir vispozitīvākais Latvijas arguments virzībā uz ES, un kurš mūsu valstij ir vārīgākais punkts ES paplašināšanas procesā?

I. Bērziņš: — Svarīgākais pozitīvais arguments ir fakts, ka Latvijai ir dota iespēja. Pēc Nicas apspriedes mēs skaidri zinām, ka šāda iespēja — iestāties ES — Latvijai tiešām ir dota. Tagad daudz kas būs atkarīgs no mūsu pašu spējām un gribas. Es gan negribu teikt, ka ģeopolitiskajam faktoram ES paplašināšanā nebūs nekādas nozīmes. Un tomēr esmu pārliecināts, ka mūsu iestāšanos ES noteiks galvenokārt mūsu pašu griba un apņēmība. Vēl viens ļoti būtisks pozitīvais arguments ir fakts, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk mūsu virzību uz ES saista ar Latvijas drošību. Jā, Latvijas ceļš uz ES ir arī ceļš uz Latvijas lielāku drošību, un mūsu sabiedrība to aizvien vairāk saprot.

Atbildot uz jūsu jautājuma otro daļu, atzīšos, ka mani uztrauc dažkārt sastopamais mūsu pašu gribas trūkums. Gribas panākt visu, kas ceļā uz ES nepieciešams. Protams, te jārunā arī par politisko gribu, proti, par nepieciešamību iedalīt sagatavošanas procesam nepieciešamos līdzekļus. Taču svarīgākā ir mūsu visu kopīgā psiholoģiskā griba — katram izpildīt savu pienākumu, lai Latvijas virzība uz ES tiešām būtu ātra un sekmīga.

E. Buseks: — Es savukārt par pirmo Latvijas pozitīvo argumentu minētu faktu, ka jūsu valsts ir Eiropas daļa. Jo šodien vairs nav iespējams sadalīt Eiropu divās vai vairāk daļās, atstājot Latviju, teiksim, kādā citā daļā. Mēs jau esam pieredzējuši šādu Eiropas dalīšanu un zinām, cik traģiskas bija sekas. Otrs ļoti nozīmīgs pozitīvais arguments ir Latvijas un visu trīs Baltijas valstu stratēģiski svarīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Stabilitāte Baltijas reģionā ir ļoti svarīga visas Eiropas stabilitātei, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai arī Baltijas valstis tiktu uzņemtas ES. Trešais svarīgais pozitīvais arguments ir vispārējais globalizācijas process. Šobrīd vairs nepastāv konkurence atsevišķu Eiropas valstu, piemēram, Latvijas un Īrijas, starpā. Konkurence pastāv globālā mērogā starp Eiropu un Ameriku, starp Eiropu un Ķīnu vai Indiju... No šī viedokļa mēs visi esam ieinteresēti stiprā un vienotā Eiropā.

Savukārt par galveno negatīvo argumentu es minētu faktu, ka ES paplašināšanas procesā nāksies uzņemt daudzas valstis, kuru ekonomiskās attīstības un dzīves līmenis ir daudz zemāks par ES vidējo līmeni, un tas izmaksās ļoti dārgi. Taču jālūkojas arī uz parādības otru pusi: vai gan daudz vairāk neizmaksātu ES paplašināšanas pārtraukšana? Jo maksa par to būtu stabilitātes mazināšanās kontinentā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"