Precizēts 28.12.2000., Latvijas Vēstnesis Nr.470/472 (2381/2383)

Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisijas lēmums Nr.16

Rīgā 2000. gada 12. decembrī

Par instrukcijas "Par pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultātu aprēķināšanu" apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

1. Apstiprināt instrukciju "Par pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultātu aprēķināšanu".

2. Atzīt par spēku zaudējušu Centrālās vēlēšanu komisijas 1997. gada 5. februāra sēdē ar lēmumu Nr.21 apstiprināto instrukciju "Par pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultātu aprēķināšanu".

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre Kristīne Kurzemniece

Apstiprināta

Centrālās vēlēšanu komisijas

2000.gada 12.decembra sēdē

ar lēmumu Nr.16

Instrukcija par pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultātu aprēķināšanu

1. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultātus aprēķina attiecīgi pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija).

Šajā instrukcijā noteiktā rezultātu aprēķināšanas kārtība attiecas uz vēlēšanu komisiju, kura vēlēšanu rezultātu aprēķināšanai neizmanto Centrālās vēlēšanu komisijas izstrādāto vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas datorprogrammu.

2. Vēlēšanu komisija saņem no vēlēšanu iecirkņu komisijām (turpmāk — iecirkņa komisija):

1) balsu skaitīšanas protokola divus eksemplārus;

2) balsotāju sarakstus;

3) iesaiņotus un apzīmogotus citus vēlēšanu materiālus.

3. Vēlēšanu komisija pārbauda iecirkņa komisijas rakstītā balsu skaitīšanas protokola pareizību pēc protokola veidlapā norādītās kontroles metodikas.

Ja protokola veidlapā norādītie kontrolskaitļi nesakrīt, vēlēšanu materiāli tiek nodoti atpakaļ iecirkņa komisijai kļūdu novēršanai.

4. Vēlēšanu komisija pēc visu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoliem aritmētiski aprēķina kopējos balsu skaitīšanas rezultātus pilsētā, novadā vai pagastā un ieraksta tos vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokola veidlapas attiecīgajās rindās un ailēs.

Pēc vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokola veidlapā norādītās kontroles metodikas vēlēšanu komisija pārliecinās par saskaitīšanas rezultātā iegūto skaitļu pareizību.

5. Pēc kopējo balsu skaitīšanas rezultātu ierakstīšanas vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokolā vēlēšanu komisija aprēķina, cik deputātu vietu ieguvis katrs kandidātu saraksts. Tas darāms turpmāk norādītajā secībā.

Ja vēlēšanām pieteikts tikai viens kandidātu saraksts, vēlēšanu komisija neaizpilda protokola IV un V daļu.

6. Vispirms vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokola IV daļā "Dalījumi" ieraksta ziņas par kandidātu sarakstu, kurš protokola II daļā ierakstīts ar 1. numuru, apzīmējot to atkal ar to pašu numuru, un norāda sarakstā esošo kandidātu skaitu un par sarakstu nodoto derīgo zīmju skaitu.

7. Pēc tam par kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu divi vēlēšanu komisijas locekļi neatkarīgi viens no otra dala ar 1 un dalījumu ieraksta protokolā (S aile). Tad šo zīmju skaitu dala ar 3 un dalījumu ieraksta protokolā. Pēc tam tādā pašā veidā šo vēlēšanu zīmju skaitu dala ar 5, ar 7 un tā tālāk ar katru nākamo nepāra skaitli, dalījumu ikreiz ierakstot protokolā. Dalīšana turpināma, līdz dalījumu (ierakstu) skaits ir vienāds ar sarakstā esošo kandidātu skaitu. Piemēram, ja kandidātu sarakstā ir pieci kandidāti, derīgo vēlēšanu zīmju skaits jādala ar 1, 3, 5, 7 un 9, bet, ja sarakstā ir septiņi kandidāti, derīgo vēlēšanu zīmju skaits jādala ar 1, 3, 5, 7, 9, 11 un 13. Dalījumos aiz komata ierakstāmi ne vairāk kā četri cipari.

Dalījumu skaits nedrīkst pārsniegt vai būt mazāks par sarakstā esošo kandidātu skaitu.

8. Pēc dalījumu pabeigšanas cits vēlēšanu komisijas loceklis:

1) pārbauda, vai no protokola II daļas pareizajā vietā ir ierakstīts kandidātu skaits un nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaits (J aile);

2) salīdzina iegūtos dalījumus.

Ja dalījumu rezultāti nesakrīt, dalīšana un pārbaude tiek atkārtota.

9. Pēc tam tādā pašā kārtībā protokola IV daļā ieraksta ziņas par otro un katru nākamo sarakstu no protokola II daļas, veic dalīšanu, ierakstus un pārbaudi.

10. Pēc tam protokolā ieraksta V daļu, t.i., visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem ieraksta dilstošā secībā. Šajā nolūkā visā protokola IV daļā jāatrod vislielākais dalījums (dalīšanas rezultāts), kas protokola V daļā ierakstāms kā pirmais, norādot to kandidātu saraksta numuru, ar kuru tas apzīmēts protokola IV daļā. Tad jāatrod un jāieraksta nākamais lielākais dalījums un attiecīgā kandidātu saraksta numurs un tā tālāk, līdz protokolā ierakstīti visi dalījumi.

11. Ja ir divi vai vairāki vienādi dalījumi, protokolā ar augstāku kārtas numuru ierakstāms tas dalījums, kas atbilst kandidātu sarakstam, par kuru nodots vairāk derīgo vēlēšanu zīmju.

Ja šie kandidātu saraksti ir ieguvuši vienādu derīgo vēlēšanu zīmju skaitu, ar augstāku skaita numuru ierakstāms dalījums, kas atbilst kandidātu sarakstam, kurš reģistrēts agrāk.

12. Pēdējā ieraksta kārtas numuram jāatbilst visos kandidātu sarakstos iekļauto kandidātu skaitam. Ja pēdējais ieraksta kārtas numurs neatbilst deputātu kandidātu kopskaitam, jāpārliecinās, vai visi dalījumi ir ierakstīti protokola V daļā. Ja, ierakstot dalījumus, kļūda nav pieļauta, jāpārliecinās, vai protokola IV daļā attiecībā uz kādu kandidātu sarakstu nav izdarīts vairāk vai mazāk dalījumu par sarakstā esošo kandidātu skaitu.

13. Pēc tam vēlēšanu komisija pārliecinās, vai dalījumi ir pareizi ierakstīti dilstošā secībā, t.i., vai katrs nākamais dalījums ir mazāks par iepriekšējo un vai tas atbilst protokola IV daļā ierakstītajam. To veic komisijas locekļi, kuri pirms tam šādu pārbaudi nav veikuši.

14. Pēc tam vēlēšanu komisija saskaita, cik deputātu vietas saņem katrs kandidātu saraksts, un vietu skaitu ieraksta vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokola II daļā (T aile).

Deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Tādējādi, ja domē (padomē) ievēlējami 7 deputāti, vēlēšanu komisija saskaita, cik reizes starp pirmajiem 7 dalījumiem protokola V daļā dalījumu sarakstā, kas sastādīts dilstošā secībā, atkārtojas viens un tas pats kandidātu saraksta numurs.

15. Tad vēlēšanu komisija protokola VI daļā ieraksta kandidātu sarakstus iegūto deputātu vietu skaita secībā. Vispirms ieraksta to kandidātu sarakstu, kurš ieguvis vislielāko deputātu vietu skaitu, pēc tam kandidātu sarakstu, kurš ieguvis otru lielāko vietu skaitu, un tā tālāk, līdz dilstošā secībā ierakstīti visi kandidātu saraksti, kuri ieguvuši deputātu vietas.

Ja divi vai vairāki saraksti ieguvuši vienādu deputātu vietu skaitu, sarakstu secība nosakāma šīs instrukcijas 11. punktā norādītajā kārtībā.

16. Noteikusi katra kandidātu saraksta iegūto deputātu vietu skaitu, vēlēšanu komisija pēc šiem kandidātu sarakstiem nosaka, kuri kandidāti ir kļuvuši par deputātiem.

Šajā nolūkā vēlēšanu komisija aritmētiski aprēķina par katru šāda saraksta deputāta kandidātu nodoto balsu skaitu (protokola III daļa).

Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts (II daļas J aile), mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots (N aile), plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+" (M aile).

Iegūtos rezultātus attiecībā uz katru kandidātu vēlēšanu komisija ieraksta vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokolā (P aile).

Iegūtie rezultāti tiek sanumurēti dilstošā secībā (R aile).

Ja diviem vai vairākiem kandidātiem ir vienāds balsu skaits, ar augstāku kārtas numuru atzīmējams tas kandidāts, kuram iesniegtajā kandidātu sarakstā ir augstāks kārtas numurs.

17. Tad vēlēšanu komisija raksta tikai to kandidātu sarakstu pārkārtotos sarakstus, kuri ieguvuši deputātu vietas (protokola VII daļa). Pirmais pārkārtotajā sarakstā rakstāms kandidāts, kuram ir vislielākais balsu skaits un pirmais numurs protokola III daļā (R aile). Pārkārtotajā sarakstā norāda kandidātu saraksta nosaukumu, katra kandidāta vārdu, uzvārdu un personas kodu un par viņu nodoto balsu skaitu, kas uzrādīts protokola III daļā (P aile).

18. Domē (padomē) ir ievēlēti pirmie pārkārtotajā kandidātu sarakstā ierakstītie deputāti tādā skaitā, kas atbilst kandidātu saraksta iegūtajam deputātu vietu skaitam (VI daļas T aile).

19. Vēlēšanu komisija ar savu lēmumu apstiprina vēlēšanu rezultātus un protokola VIII daļā ieraksta ievēlētos deputātus alfabēta secībā, norādot katra deputāta vārdu un uzvārdu un kandidātu saraksta nosaukumu.

20. Pēc vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokola uzrakstīšanas un atkārtotas pārbaudes visus trīs tā eksemplārus paraksta vēlēšanu komisijas locekļi. Vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokolu cauršuj, un vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs paraksta un apzīmogo katru vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokola lapu.

21. Rajona pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija vienu vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokola eksemplāru nosūta rajona vēlēšanu komisijai, kas to nodod Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet republikas pilsētas vēlēšanu komisija šo protokolu nosūta tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai.

22. Republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti (ievēlētā deputāta vārds un uzvārds un kandidātu saraksta nosaukums) ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", rajona pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā pie pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes ēkas.

23. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre Kristīne Kurzemniec