Par uzņēmumu piemērošanos Komerclikumam

Uzņēmumu reģistrs (UR) šā gada decembrī pieņem vidēji 173 pieteikumus, kas ir vidēji par 40 procentiem vairāk nekā citos mēnešos (dati par UR Rīgas jeb centrālo biroju, kuram arī ir vislielākā slodze; UR ir arī astoņas reģionālās nodaļas). Piemēram, otrdien, 19.decembrī, UR iesniedza vairāk nekā 200 pieteikumus. Ievērojami audzis pieteikumu skaits, lai reorganizētu individuālos uzņēmumus (i/u) par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), kas vedina domāt, ka daļa uzņēmēju ir pārpratuši Komerclikuma prasības. UR uzskata, ka jau tuvākajā laikā nepieciešams iedalīt nepieciešamos līdzekļus un sākt plašu sabiedrības informēšanas kampaņu.

UR atgādina, ka Saeima lemj par Komerclikuma spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz 2001.gada 1.jūlijam. Uzņēmēji Komerclikumam atbilstoši piemērotos uzņēmuma dokumentus un ierakstīšanu Komercreģistrā (kas apliecina, ka uzņēmums pārkārtojies atbilstoši Komerclikumam) var veikt tikai pēc Komerclikuma spēkā stāšanās. Turklāt pašreiz likumprojektā noteikts, ka pārejas posms jeb termiņš, lai pašreizējie uzņēmumi piemērotos Komerclikumam, noteikts divi gadi (Saeima šo termiņu var mainīt, jo Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums vēl nav pieņemts).

UR uzskata, ka sabiedrības informēšanas kampaņa jāsāk ne tikai tāpēc vien, lai pēc iespējas ātrāk, precīzāk un objektīvāk izskaidrotu Komerclikuma prasības. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai mazajiem un vidējiem uzņēmējiem ļautu ietaupīt līdzekļus un viņi neveiktu nelietderīgas darbības UR. Daļa pieteikumu attiecas uz i/u reorganizāciju par SIA, kas, iespējams, ir saistīts ar nepamatotiem pieņēmumiem par Komerclikuma prasībām. Tā, piemēram, Ministru kabineta noteiktā valsts nodeva i/u reorganizācijai ir Ls 50, kā arī vēl jāmaksā par šīs ziņas publicēšanu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" — Ls 17,70.

Komerclikums paredz, ka i/u, kuru darbības galvenais mērķis ir amatniecība, turpina darboties. Šie i/u pēc būtības ir uzskatāmi par arodnodarbinātajiem, un saskaņā ar Komerclikuma 3.panta 4.daļu uz tiem Komerclikuma noteikumi nav attiecināmi. Tāpat arī tie i/u, kas nepārsniedz Komerclikuma 75.pantā noteiktos kritērijus, pēc kuriem fiziskai personai, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, ir jāreģistrējas kā individuālajam komersantam, arī var turpināt darboties.

UR šogad ir informējis savus klientus, gan izmantojot e-pastu, gan caur masu saziņas līdzekļiem, gan arī bezmaksas semināros Latvijas pilsētās. Veikt plašākas publicitātes akcijas pašreiz nav iespējams finansējuma un darbinieku trūkuma dēļ. "Uzskatu, ka Komerclikuma reforma ir būtiska un nepieciešama Latvijai, lai novērstu pašreizējās pretrunas normatīvajos aktos un , piemēram, varētu citā kvalitātē aizstāvēt kreditoru intereses. Uzņēmēju neinformētība būtiski pazemina reformas kvalitāti un efektivitāti. Tieši tāpēc valstij ir jāpievērš lielāka uzmanība, tai skaitā finansiāla, sabiedrības informēšanai. Tādējādi tikai celtos Latvijas sabiedrības tiesiskās apziņas un izglītības līmenis, tas arī savstarpēji tuvinātu valsts iestādes sabiedrībai, jo pašreiz vērojama liela atsvešināšanās," norādīja UR galvenais valsts notārs Māris Gulbis.