Par prasībām nodrošināt gruntsūdeņu aizsardzību

Uzsverot, ka gruntsūdeņi Eiropas Savienībā ir galvenais dzeramā ūdens apgādes avots un to piesārņojums var būt neatgriezenisks, Eiropas Parlaments otrdien, 13.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus jaunajā gruntsūdeņu aizsardzības direktīvā, prasot tajā iekļaut stingrākus noteikumus piesārņojuma novēršanai.

Eiropas Parlaments uzskata, ka ES Padomes (dalībvalstu ministru) kopējā nostāja par direktīvu neparedz pietiekamas prasības, kas ļautu priekšlaikus novērst gruntsūdeņu piesārņojumu. Parlaments prasa uzlabot noteikumus par mērīšanas metodēm, vairākus direktīvas pantus izteikt precīzāk un novērst likumprojekta trūkumus, kas apdraud tā efektivitāti kopumā. Eiropas Parlaments neprasa ieviest visām valstīm vienādus standartus, izņemot attiecībā uz pesticīdu un nitrātu klātbūtni, tomēr uzskata, ka jāsaskaņo metodes piesārņojošo vielu daudzuma mērīšanai.

Eiropas Parlaments prasa ieviest direktīvā gruntsūdens kvalitātes “pasliktināšanās” definīciju kā “cilvēka darbības izraisītu jebkuru nelielu un paliekošu piesārņojošo vielu koncentrācijas palielinājumu gruntsūdenī”. Lai precīzāk novērtētu ūdens kvalitātes tendences, deputāti prasa nošķirt piesārņojošo vielu “fona koncentrāciju”, kāda gruntsūdenī ir cilvēka darbības maz ietekmētos apstākļos, no “pamatkoncentrācijas” – šīs vielas vidējās koncentrācijas noteiktajā atsauces gadā.

Gadījumos, kad noteikumi par pesticīdu un nitrātu daudzumu prasīs izmaiņas lauku apsaimniekošanā, deputāti iesaka sniegt īpašu palīdzību, izmantojot lauku attīstības plānus, kas būs jāizstrādā reformētās lauksaimniecības politikas kontekstā. Attiecībā uz vairākām citām vielām – kadmiju, dzīvsudrabu, svinu, arsēnu, amoniju – EP iesaka, ka dalībvalstis pieļaujamos līmeņus varētu noteikt patstāvīgi, par tiem paziņojot Eiropas Komisijai ne vēlāk kā 2008.gada decembrī.

Komiteja aicina direktīvu arī papildināt ar vienotu metodoloģiju, lai noteiktu aizsargājamus reģionus, kuros ir minerālavoti un ārstnieciski avoti. Tas nodrošinātu šo reģionu aizsardzību, plānojot rūpnieciskus un pilsētbūvniecības pasākumus.

Grozījumi tiks nosūtīti izskatīšanai ES Padomē, un, iespējams, ka direktīvas pieņemšanai būs jāizmanto samierināšanās procedūra jeb trešais lasījums.

Eiropas Parlamenta preses dienests