Par pasākumiem plūdu postījumu mazināšanai

Gandrīz 80% Eiropas upju plūst pa vairāku dalībvalstu teritorijām, tāpēc Eiropas Parlaments aicina savstarpēji koordinēt plūdu riska novērtēšanu un pārvaldību. Direktīvas projektā, ko Parlaments otrdien, 13.jūnijā, izskatīja pirmajā lasījumā, deputāti prasa īpaši akcentēt risku novēršanu un aicina dalībvalstis izstrādāt riska zonu kartes. Likumprojektā uzsvērta plūdu ietekme uz vidi, un dalībvalstīm paredzēta rīcības brīvība, pieņemot īpašus noteikumus attiecībā uz atsevišķiem reģioniem.

Direktīvas mērķis ir izveidot sistēmu plūdu riska izvērtēšanai un pārvaldībai, lai mazinātu plūdu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi un saimniecisko darbību. Aprēķināts, ka aptuveni simts plūdu, kas Eiropā notikuši laikā no 1998.gada līdz 2004.gadam, paņēmuši septiņus simtus dzīvību, likuši apmēram pusmiljonam cilvēku atstāt mājas un radījuši materiālos zaudējumus 165 miljardu eiro vērtībā. Eiropas Komisijas ierosinātā direktīva paredz, ka dalībvalstis izstrādā riskam pakļauto zonu kartes, nosakot riska kategorijas, rīcības koordināciju un sagatavojot plūdu riska pārvaldības un rīcības plānus. Eiropas Parlaments ierosina, lai dalībvalstis plūdu riska kartes lieto arī tādēļ, lai pakāpeniski atceltu tiešās vai netiešās subsīdijas, kuru ietekmē palielinās plūdu risks.

Eiropas Parlaments jo īpaši uzsver, ka direktīvas mērķis ir ne tikai mazināt veselības, vides un saimnieciskās darbības riskus, bet tai jāļauj arī sasniegt ES mērķi vides jomā – plūdu laikā dabā var noplūst bīstamas ķīmiskas vielas. Arī saimnieciskā darbība riska zonās palielina plūdu risku. Parlamenta grozījumos aicināts īpaši uzsvērt subsidiaritātes principu, kas Kopienas rīcību paredz tikai gadījumos, kad tā ļauj sniegt labākus rezultātus nekā dalībvalstu atsevišķa darbība. Parlaments prasa elastību vietējā un reģionu līmenī, jo īpaši attiecībā uz iestāžu organizāciju un atbildību, plūdu pārvaldības plāniem un riska kartēm.

Parlaments aicina par plūdu risku informēt sabiedrību un iesaistīt to riska pārvaldībā – plūdu gadījumā tas iedzīvotājiem ļautu reaģēt koordinēti un mazināt plūdu nodarīto kaitējumu.