Par integrētu ES informācijas sabiedrību bez šķēršļiem

Visā Eiropā vērojamo tendenci – izmantot informācijas un saziņas tehnoloģijas, lai līdzētu cilvēkiem pārvarēt ekonomiskus, sociālus, izglītības, teritoriālus vai ar invaliditāti saistītus šķēršļus – pirmdien, 12.jūnijā, Rīgā atbalstīja 34 Eiropas valstu ministri. “e-inclusion“ jeb e-integrācija līdz ar mērķi uz pusi samazināt atpalicību interneta lietošanā sociālās atstumtības riska grupā lūkos Eiropā manāmi, līdz pat 90%, palielināt platjoslas pakalpojumu pieejamību un līdz 2010.gadam visas valsts tīmekļa vietnes padarīt pieejamas visām iedzīvotāju grupām.

Apsveicot ministru apņemšanos, komisāre Vivjēna Redinga, kas atbildīga par informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu lietām, teica: “Daudzi eiropieši no informācijas un saziņas tehnoloģijām joprojām gūst pārāk maz, un ārkārtīgi daudziem pat pastāv risks būt izslēgtiem no šādas aprites. Tā nav tikai sociāla vajadzība – radīt iespēju visiem eiropiešiem ar vienlīdzīgiem noteikumiem piedalīties informācijas sabiedrības norisēs – tā arī ir milzīga ekonomiska iespēja nozarei. Īstenojot tā dēvēto Rīgas apņemšanos, Eiropas valstis spērušas ievērojamu soli, lai e-iekļaušanu padarītu par sociālu realitāti.”

Ministru Rīgas deklarācijā, kuru parakstīja ES dalībvalstu ministri, pievienošanās un kandidātvalstu ministri, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Eiropas ekonomiskās zonas valstis, izvirzīti šādi īpaši mērķi:

– līdz 2010.gadam uz pusi samazināt atpalicību interneta lietošanā sociālās atstumtības riska grupās, piemēram, vecāka gadagājuma ļaužu, cilvēku ar īpašām vajadzībām un bezdarbnieku vidū;

– līdz 2010.gadam palielināt platjoslas pakalpojumu pieejamību (piemēram, platjoslas infrastruktūras izmantošanas iespējas) Eiropā vismaz līdz 90%; 2005.gadā platjoslas pakalpojumi bija pieejami aptuveni 60% uzņēmumu un mājsaimniecību ES ilggadējo valstu attālajās un lauku teritorijās un vairāk nekā 90% pilsētas teritoriju;

– gādāt, lai visas valsts iestāžu tīmekļa vietnes līdz 2010.gadam būtu pieejamas visām iedzīvotāju grupām;

– līdz 2008.gadam jāīsteno darbības digitālo sistēmu izpratnē un prasmēs, lai līdz 2010.gadam uz pusi samazinātu iespēju plaisu sociālās atstumtības riska grupā;

– līdz 2007.gadam jāizstrādā rekomendācijas par piekļuves standartiem un kopējām nostādnēm, kurām līdz 2010.gadam valsts iepirkuma gadījumos ir jābūt obligātām;

– jāizvērtē nepieciešamie tiesiskie pasākumi e-pieejamībai un jāņem vērā pieejamības prasības, pārskatot elektroniskās saziņas tiesisko satvaru 2006.gada sākumā.

Ministri arī lūdz Eiropas Komisiju steidzamības kārtā un līdz 2006.gada beigām risināt jautājumus par aktīvām vecumdienām un pastāvīgu dzīvošanu informācijas sabiedrībā.

Šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo pasākumu vidū minama lietotāju ieteiktās labākās prakses pārņemšana, nozares vadīta pieejamu tehnoloģiju nodrošināšana, novatoriska ES pētniecība, valstu e-iekļaušanas plāni un brīvprātīgas vienošanās starp iesaistītajām pusēm.

Sabiedrība un ekonomika aizvien vairāk izmanto informācijas un saziņas tehnoloģijas, līdz ar to pieaug šo tehnoloģiju potenciālā ietekme ikdienas dzīvē.

Dārdzība, piekļuve, piekļuves iespējas, prasmes un motivācija – visi šie faktori ir šķēršļi tiem aptuveni 30–40% eiropiešu, kas nevar izmantot informācijas sabiedrības priekšrocības. Lai gan platjoslas pakalpojumu abonēšana Eiropā 2005.gadā ir pieaugusi par 60% un pirmo reizi pārsniedz ASV šajā ziņā, platjoslas pakalpojumu izplatība joprojām ir vien 13% līmenī attiecībā uz ES iedzīvotājiem (citiem vārdiem – tos izmanto 25% mājsaimniecību), un pastāv ievērojamas piekļuves atšķirības lauku apvidos un pilsētās. Tāpēc komisāre V.Redinga plāno pastiprināt ES telekomunikāciju noteikumu piemērošanu nākamajos gados, lai pastiprinātu konkurenci iekšējā tirgū un lai panāktu platjoslas pakalpojumu izplatību vismaz 50% mājsaimniecību laikā līdz 2010.gadam.

ES tikai 10% personu vecumā pēc 65 gadiem izmanto internetu. Tikai aptuveni 3% valsts iestāžu mājaslapu atbilst minimālajiem tīmekļa piekļuves standartiem, un tas rada nopietnus sarežģījumus 15% Eiropas iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām. Faktiski tas nozīmē, ka ļoti daudz iedzīvotāju ES pilnīgi nevar izmantot sociālo un ekonomisko dzīvi un iekļauties tajā. Tas mazina Eiropas nodarbinātības, preču un pakalpojumu tirgus potenciālu. Ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām saistītās nodarbinātības iespējas var palīdzēt tuvināt atstumtās grupas darba tirgum un tādējādi sniegt ieguldījumu Eiropas mērķa sasniegšanai par 70% līdzdalību darba tirgū. Tādēļ ministri Rīgā izteica dedzīgu atbalstu Eiropas Komisijas mērķiem sagatavot “e-inclusion” iniciatīvu, kas pasludināta 2008.gada “i2010.stratēģijā”, kas ir digitālās ekonomikas komponente ES atjauninātajā Lisabonas stratēģijā nodarbinātībai un izaugsmei.

Komisāre V.Redinga arī uzsvēra nepieciešamību visu līmeņu valsts iestādēm un lietotājiem “sadarboties, lai veidotu vienotu un sistemātisku pieeju iekļaujošai informācijas sabiedrībai, kurā/–ai nav šķēršļu”. Šim mērķim Eiropas Komisija mobilizēs visus līdzekļus, tai skaitā pētniecības priekšlikumus atbilstoši ES septītajai pētniecības pamatprogrammai (7.PP), jaunrades rīcību ietvaros Konkurences un jaunrades programmā (KJP), un prasīs stingru šābrīža ES telekomunikāciju noteikumu ievērošanu, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci, labāku, ātrāku un daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu pilsoņiem, kā arī tiesiskos pasākumus, kur tas būtu nepieciešams.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa