Par valdības atbalstu līgumam starp valsti un Rīgas ebreju reliģisko draudzi
Otrdien, 13.jūnijā, Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Republikas un Rīgas ebreju reliģiskās draudzes līgumu. Tradicionālo konfesiju nozīme sabiedrības un valsts eksistencē liek domāt par īpaša tiesiska regulējuma nepieciešamību valsts attiecībās pret šīm konfesijām.
Pašreizējie spēkā esošie normatīvie akti neparedz baznīcām būtisku lomu patvēruma piešķiršanas procesā personām, kuras tiek vajātas to reliģiskās pārliecības dēļ, un tiesības darba intervijas laikā noskaidrot pretendenta reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās pārliecības. Nav noregulēti arī vairāki citi svarīgi jautājumi, piemēram, tiesiskais pamats, uz kura valstij (tai skaitā pašvaldībām) būtu iespējams sniegt baznīcai jebkādu materiālo palīdzību svarīgu sociālu jautājumu risināšanā, piemēram, baznīcai piederošo un valdījumā esošo kultūras un mākslas pieminekļu restaurēšanai, bezpajumtnieku patversmju ierīkošanai u.c. Šāda tiesiska pamata neesamība vairākkārt ir kavējusi pašvaldības un tās teritorijā esošās baznīcas sekmīgu sadarbību, no kā ieguvēja būtu valsts kopumā.
Latvijas Republika līguma izpratnē ir sākotnējās un atvasinātās publiskās juridiskās personas ar savām institūcijām. Tāpēc no Latvijas Republikas puses tiesības un pienākumus iegūst ne tikai, piemēram, valsts pārvaldes iestādes, bet arī, piemēram, pašvaldības. Baznīcai saprātīgu apsvērumu dēļ tiek paredzēti atvieglojumi reliģisko izglītības institūciju dibināšanas kritērijos. Līgums paredz arī citu problemātisku jautājumu risinājumus. Līdzīgus līgumus Latvijas Republika 2004.gada 8.jūnijā ir parakstījusi ar virkni Latvijas baznīcu.
Pēc līguma atbalstīšanas Ministru kabinetā notika tā svinīga parakstīšana.