Ar karstām sirdīm, cerību un vīrišķību

Par Zemessardzes atsevišķā studentu bataljona zvērestu

Brāļu kapos: Zemessardzes 65. atsevišķais studentu bataljons; zemessargs un skatuves mākslinieks Eduards Pāvuls

Svēts pienākums

un brīva griba

Neparasti silta un klusa decembra novakare. Satumst. Svētās uguns altāri Brāļu kapos ieskāvušas jaunu karavīru ciešās rindas. Liesmas no lāpām viņu rokās atplaiksnī tumšajos kokos, kas kā gara ierinda stāv aiz lāpnešiem. Vai tie būtu kalpakiešu Atsevišķās studentu rotas karotāji, kas sastājušies klusē, vēro? Vai tie būtu tie jaunie gaisa izpalīgi vai vīri un jaunekļi no deviņpadsmitās un piecpadsmitās, kas palika purvos un pakalnos no Volhovas līdz pat Pomerānijai? Varbūt ar spocīgi tumsā debesīs izstieptajiem zariem, kā pēc palīdzības saucot, tur stāv Noriļskā vai Igarkā palikušie? Viegls vējiņš rotaļājas ar lāpu liesmām, izgaismojot karavīru formās tērpto studentu sejās apgarotību un svinīgumu. Šī brīža nozīmīgumu.

Un ieilgušajā klusumā atskan vīrišķīga, spēcīga balss:

— Zemgalieši! Lūkojiet šo gleznu! Jēzus Kristus tur virs ūdeņiem kā smiltīm iet/ un negrimst, tāpēc, ka viņš tic sev, / savam garam, savam darbam, ko viņš dara/Ticiet jūs/ un arī nenogrimsiet...

Aleksandrs Čaks Eduarda Pāvula balsī uzrunā mūsu studentu un zemessargu jauno paaudzi. Eduards Pāvuls, zemessargs, patriots, — vīrišķīgs un nelokāms pievienojas A. Čakam, sacīdams: būt zemessargam — tas ir vissvētākais pienākums! Un Brāļu kapu koki, zāle kas siltajā decembrī vēl spraucas caur nobirušajām lapām, debess, zeme izdzird svētā zvēresta vārdus:

— Es, Latvijas Republikas zemessargs, zvēru! Netaupot savus spēkus un dzīvību, aizsargāt savu tautu un Latvijas valsti, tās neatkarību.

Apsolos pēc labākās sirdsapziņas pildīt zemessarga pienākumus. Stingri ievērot Latvijas Republikas likumus, zemessardzes dienesta nolikumu un reglamentus!

Mūsdienu kalpakieši

Koki, zāle, debess, zeme/Tā ir jūsu!/ Tikai ticiet! (A.Čaks)

Ticība, varonība, pat jaunības neprāts bija vajadzīgi gan tiem studentiem tālajā astoņpadsmitā gada 20. decembrī, kad Latvijas pirmajos bruņotajos formējumos dibināja studentu rotu, kas pēc dažiem mēnešiem kopā ar Oskaru Kalpaku devās cīņās par Latviju, gan tiem vidusskolēniem un studentiem, kas ar ticību brīvai Latvijai cīnījās Otrā pasaules kara frontēs. Bez pārliecības un ticības nebūtu šodien pie Svētās uguns stāvošā 65. Atsevišķā studentu bataljona, kura sākotne bija Atsevišķā studentu rota. Zīmīgi, ka Ģirts Valdis Kristovskis, kurš tagad kā aizsardzības ministrs sveic studentus, 1988. gadā viens no Atmodas līderiem Ventspilī, bet 1991. gada 17. decembrī, jau būdams Latvijas Zemessardzes štāba priekšnieks, parakstīja pavēli par studentu rotas dibināšanu pie Zemessardzes 11. bataljona. 1992. gada 1. jūlijā tā jau ir 65. Atsevišķā studentu rota, bet 1997. gadā — bataljons. Visus šos gadus šo formējumu komandieris, līdz pat 1999. gada maijam, bija kapteinis Aleksejs Ozoliņš. No A. Ozoliņa bataljona vadību pārņēma pulkvežleitnants Juris Zeibots. 1995. gadā uz Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes bāzes uzsāka studentu militāro apmācību.

Roberts Larionovs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes trešā kursa students:

— Zemessardzes studentu bataljonā iestājos otrajā kursā, jo dzirdēju par to labus vārdus. Militārās zinības apgūstam divas reizes nedēļā pēc lekcijām, kā arī lauku mācībās divas reizes mēnesī sestdienās. Instruktori un virsnieki ir zinoši, tā ka gūstam daudz interesanta un vajadzīga. Pēc divu gadu mācībām saņemšu rezerves kaprāļa pakāpi un nodaļas komandiera kvalifikāciju. Gūstam ne tikai fizisko rūdījumu, daudz jāstrādā ar galvu taktikas mācībās, plānošanā, kaujas pavēļu izstrādāšanā. Mācību rotas aptver gandrīz visas lielākās augstskolas, arī Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, plānos paredzēta Ventspils augstskola. Man šķiet interesanti, tāpēc brīnos, ka no mūsu kursa piecdesmit studentiem — puiši ap trīsdesmit — militāro mācību apgūst tikai četri studenti.

Studentu korporācijas un Tēvzemes mīlestība

Savulaik Tēvzemes aizstāvju ideja veidot studentu rotu radās ciešā saistībā ar studentu korporācijām. Arī šoreiz svinīgā zvēresta brīdī Brāļu kapos stāvēja korporāciju pārstāvji ar krāšņiem karogiem, deķeļiem galvās un rapieriem pie jostas. Bija augstskolu vadības pārstāvji ar Latvijas Universitātes rektoru Ivaru Lāci priekšgalā. Korporāciju vārdā jaunos zemessargus sveica "Letonijas" konventa seniors Mārtiņš Kreituss — LU politikas zinātņu maģistrants:

— Godātie klātesošie! Zemessargi! Jūs tikko zvērējāt uzticību Latvijas valstij un tautai. Zvērējāt, tāpat kā pirms astoņdesmit diviem gadiem to darīja studentu rotas karavīri, kas pēc korporāciju iniciatīvas bija viens no pirmajiem bruņotajiem formējumiem, kas aizstāvēja Latvijas valsti, kuras spēju izdzīvot un pastāvēt daudzi apšaubīja. Liekas, šodien pēc tik daudz gadiem situācija ir citāda, bet pamatā tā ir tā pati — jūs te stāvat, pateicoties savai Tēvzemes mīlestībai. Tā valsts, ko mūsu senči izcīnīja pirms daudz gadiem, tagad ir mūsu atbildībā. Tās brīvība un neatkarība ir mūsu rokās, un mūsu pienākums ir to sargāt un nodot nākamajām paaudzēm. Novēlu, lai tā apņēmība, tas patriotisms saglabājas turpmāk, lai aug lielumā un stiprumā!

Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Raimonds Locs iesvētīja jaunos karavīrus, vēlot līdz pēdējam elpas vilcienam palikt uzticīgiem Latvijai.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, sveicot zemessardzes 65. Atsevišķā studentu bataljona karavīrus, teica:

— Augstskolu vadība! Korporāciju pārstāvji, zemessargi! Latvijai kā valstij ir un būs nākotne. Latvijai kā valstij būs nākotne tik ilgi, kamēr tās dēli vēlēsies kalpot tai, strādāt tai, veidot ģimenes, audzināt un skolot bērnus un arī ja nepieciešams, dosies to aizstāvēt. Šeit šajā Latvijai tik svētajā vietā, kur tik daudz cerību un tik daudz goda, jūs esat nākuši, lai apliecinātu savu gatavību kalpot savai valstij.

Domāju, ka jums šis brīdis dzīvē ir īpašs, arī šī vieta ir īpaša un tas, ka jūs šeit nākat un savu apņēmību parādāt, tas, manuprāt, tiem vīriem, kas pie Mātes Latvijas tēla zemes klēpī guldīti, dara prieku un ticību tam, ka pirms daudz daudz gadiem, izejot cīņā par mūsu valsti un tautu, viņi savas dzīvības nav atdevuši velti, nav savas asinis lējuši lieki.

Jūs devāt zvērestu, un es jums gribētu vēlēt to, lai šī pārliecība, šī apņēmība, kas skanēja jūsu balsīs, vienmēr būtu kopā ar jums visu jūsu dzīvi, un ne tikai tad, kad jūs esat uzvilkuši formas tērpu, bet arī tad, kad jūs kā studenti dosities auditorijās un gatavosities eksāmeniem, un arī tad, kad jūs būsit aizgājuši no augstskolas un meklēsit savai dzīvei apliecinājumu ikdienas gaitās. Un tad, kad varbūt kādreiz jums pietrūks spēka, tieši šī apņēmība, varbūt šis brīdis dos jums atspēriena punktu. Mums ir daudz darāmā — gan aizsardzībā, gan valstī kopumā. Lai jums pietiek spēka ar savu jaunību, ar savu gribu celt mūsu valsti, un tas, ka jūs šodien esat šeit, tas ir apliecinājums tam. Līdz ar to mūsu valstij ir nākotne. Jūs esat tās nākotne un balsts. Vēlreiz sveicu jūs šajā dienā.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"