Zinātne dialogā ar mākslu: lai redzētu tālāk un dziļāk

Latvijas Zinātņu akadēmijā skatāmas izstādes "Kosmiskie loki" un "Visums Ventspilī"

Zentas Loginas Visuma vīzijas mākslas izstādē "Kosmiskie loki"

Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra direktors ZA korespondētājloceklis Edgars Bervalds komentē izstādi "Visums Ventspilī"

ZA viceprezidents Juris Ekmanis nespēj bez lepnuma runāt par leonīdu plūsmas meteoru trieciena radītās triboluminiscences efekta novērojumiem uz Mēness 2000. gada 18. novembrī. Īsta uguņošana tieši mūsu valsts svētkos!

Zentas Loginas (1908-1983) gleznām ar to neierasto domas atvēzienu un Visuma ainu vīzijām padomju laikos tika piekārta abstraktās mākslas birka, un līdz izstāžu zālēm tās nenonāca. Par laimi viņas māsa Elīza Atāre, būdama meistarīga audēja, šos kosmiskos metus savā oriģinālajā autortehnikā iestrādāja gobelēnos, kuri tika pieņemti un vesti pat uz lielajām izstādēm Maskavā. Tomēr tikai piemiņas izstāde, ko četrus gadus pēc māsas aiziešanas mūžībā sarīkoja Elīza Atāre, deva kaut cik viengabalainu priekšstatu par viņas mākslu. Kopš 1995.gada par mākslinieces piemiņas un radošā mantojuma saglabāšanu rūpējas Zentas Loginas fonds, kura prezidents ir profesors Jānis Strautmanis. Ar fonda atsaucību arī tapusi ekspozīcija "Kosmiskie loki", ko papildina Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra zinātnieku iekārtotā fotoizstāde.

Ar šo izstādi akadēmijas saime sagaida gadumiju, ar kuru sāksies arī jaunais gadu tūkstotis un tiks vērtēts, kas slikts un kas labs bijis aizvadītajos gados, un skatiens tiks mests nākotnē.

Atklājot izstādi, Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš sacīja:

- Simboliski mēs šajā izstādē redzam gan pagājušo gadu panākumus, gan grēkus. No vienas puses - māksla. Tā ir Zentas Loginas, mūžībā aizgājušas mākslinieces, darbu izstāde. Šo mākslinieci mūža laikā vajāja, būtībā - noveda kapā. Tikai tagad viņa var parādīt sevi visā pilnībā. Otra puse - zinātne, radioastrometrijas teleskops, kas ir ceturtais lielākais Eiropā un gadsimta beigās kļuvis par Latvijas zinātnes lepnumu, bet pirms tam bija padomju spiegs. Arī šī ēka simbolizē, no vienas puses, aizgājušo gadsimtu, bet, no otras puses, ar savu traukšanos debesīs, kosmosā zinātnieki to ievada nākamos laikos. Mēs ar kolēģi Kristapsonu tikko atgriezāmies no Stokholmas. Lidojām pāri lielajam Ventspils teleskopam, Rīga bija biezā miglā tīta. Bet Stokholmā mēs redzējām Eiropu - ar tās pozitīvajām pusēm un arī negācijām. Nemaz tik sakārtota un mums tik pretimnākoša tā Eiropa nav. Mums pašiem visiem kopā jāskatās nākotnē. Varbūt arī šī izstāde mācīs redzēt tālāk un dziļāk un skatīties nākotnē.

Svinīgā brīža dalībniekus uzrunāja Zinātņu akadēmijas goda locekle Džemma Skulme:

- Patiesi, glezniecības izstādēs Zentas Loginas darbus atraidīja, bet paradoksālā kārtā lietišķajā mākslā viņas idejas gāja cauri. Viņa varēja izstādīt savus gobelēnus. Zenta Logina jau no trīsdesmitajiem gadiem bija latviešu mākslas veidotāja, sava laikmeta lieciniece. Un viņai pašai bija ļoti aktīva laikmeta izpratne. Es Zentu Loginu atceros no 1939.gada izstādēm, kad blakus Leo Svempam, Ģedertam Eliasam, Skulmēm un citiem pazīstamiem vidējās paaudzes māksliniekiem parādījās vesela virkne jaunu vārdu. Tur bija Anna Dārziņa, Erna Geistaute, Margarita Kovaļevska un vēl citi, kas kara beigās devās emigrācijā. Zenta Logina palika. Nāca padomju laiks, kam Zenta Logina gāja cauri ar sakniebtām lūpām. Tāda man viņa palikusi atmiņā - sakniebtām lūpām, bet augstu paceltu galvu. Un vienmēr palikdama dāma. Viņa bija zaudējusi dzīvesbiedru, viņai bija ko pārdzīvot, bet viņa bija mērķtiecīga, stipra sieviete ar lielu gribu sevi apliecināt. Un tas viņai izdevās. Palīdzēja māsa Elīza Atāre, kas viņas metus realizēja gobelēnos. Tagad Zentas Loginas mākslas darbus, kas lielā mērā raksturo visu latviešu glezniecības attīstības ceļu un sasniegumus, var aplūkot viņas memoriālajā dzīvoklī, kuru Zentas Loginas fonds ar ļoti lielām, dramatiskām grūtībām mēģina paturēt mākslai.

Kaut ko no Visuma Zinātņu akadēmijas Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra darbinieku interpretācijā var skatīt fotoizstādē "Visums Ventspilī", kurā ir gan no kosmiskiem aparātiem uzņemti attēli, gan ar visparastākajiem fotoaparātiem fiksēti kadri. Komentējot šo interesanto ekspozīciju, centra direktors, ZA korespondētājloceklis Edgars Bervalds raksturoja Latvijas zinātnieku pēdējo gadu sasniegumus, kas pavēruši reālu iespēju iekļauties starptautiskajās kosmosa pētniecības programmās. Ances pagasta Irbenē uzbūvētās milzu antenas ļoti slikto biogrāfiju ilustrē centrālais attēls, kurā tā skatāma caur dzeloņstiepļu žogu: "Tas bija superslepens padomju armijas militārais objekts un, kā šādam objektam pienākas, atradās trīskāršā dzeloņstiepļu aizsardzībā. Palikusi viena kārta. Atliek noņemt arī to." Vairāki attēli rāda tēmas, kuras Latvijas astronomi risina patstāvīgi, piedalās risināšanā vai cer risināt nākotnē. Atsevišķa kopa veltīta mūsu tuvākajiem kaimiņiem - Saulei, Mēnesim, Marsam un citām planētām. Vairāki attēli liecina par pirmo nopietno novērojumu, izmantojot iespējas, ko radīja Saules aptumsums. Un kā saldais ēdiens - stāsts par bezmaksas ilumināciju uz Mēness. Šis efekts parādījies pirms gada, kad amerikāņi savu kosmisko staciju, kas programmu bija izpildījusi, mākslīgi trieca pret Mēnesi, lai palūkotos, kas notiks. Izrādījās, ka šāds trieciens tiešām rada uz Mēness papildu radiostarojumu. Mūsu astronomi par to pārliecinājušies pagājušajā rudenī. Gaidot 18.novembrī paredzamo leonīdu plūsmu, Irbenes lielā antena bija pavērsta uz Mēnesi. Leonīdu plūsmas meteori triecās pret tā neredzamo pusi, bet lumuniscences efekts parādījās arī Mēness redzamajā pusē. Maksimālā koncentrācijā - apmēram tik lielā apgabalā kā Latvijas teritorija. Mūsu valsts Neatkarības dienā - īsta svētku iluminācija! Bet leonīdu plūsma Mēnesi ik gadus apciemo tieši 18 novembrī.

Kā atgādināja Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre Ilga Tālberga, šo nu jau tradicionālo zinātnes un mākslas dialogu pirmais rosinātājs bijis maestro Leonīds Vīgners. Tieši viņš izteicis domu, ka mākslas cilvēkiem, kas ievēlēti par akadēmijas goda locekļiem, vajadzētu nākt zinātnieku saimē ar savu pienesumu. Tā šajos gados notikuši tematiski saieti Reiterna namā, Rundāles pilī un Rīgas Latviešu biedrības namā un neskaitāmas izstādes pašu mājās - akadēmijā. Tās parasti atklāj Zinātņu akadēmijas Senāta sēžu dienās vai kā šoreiz - pirms akadēmijas locekļu sanāksmes ar ļoti nozīmīgu darba kārtību - par cilvēka vērtību un dzīves kvalitāti.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto; Arnis Blumbergs, "LV"