Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē

 

MK: Par kārtību, kādā veicama valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācija ar ieguldīšanas metodi

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludināts noteikumu projekts “Ar ieguldīšanas metodi veicamās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas kārtība”.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” ar ieguldīšanas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā veicama valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācija ar ieguldīšanas metodi.

Valsts vai pašvaldības īpašumu var ieguldīt, dibinot jaunu kapitālsabiedrību vai jau esošā privātajā kapitālsabiedrībā, palielinot tās pamatkapitālu. Saskaņā ar noteikumu projektu ar ieguldīšanas metodi iespējams privatizēt visus valsts vai pašvaldības īpašuma objektus, apbūvētus un neapbūvētus zemesgabalus, kurus var ieguldīt mantiskā ieguldījuma veidā privātās kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kā iesniedzams privatizācijas ierosinājums un kā tiek novērtēts ieguldāmais valsts vai pašvaldības īpašums.

Privatizācijas aģentūra sagatavo lēmumu projektus par valsts īpašuma privatizāciju, ieguldot tos privātās kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Rīkojumu par valsts īpašuma privatizāciju, izmantojot ieguldīšanas metodi, izdod Ministru kabinets. Lēmumu par privatizācijai jau nodota valsts īpašuma privatizāciju, izmantojot ieguldīšanas metodi, pieņem Privatizācijas aģentūra.

 

MK: Par valsts aģentūru “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludināts rīkojuma projekts “Par valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” izveidi”.

Lai pilnveidotu Nacionālo metroloģijas sistēmu un nodalītu valsts institūcijām neraksturīgu funkciju veikšanu, izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredz izveidot jaunu valsts pārvaldes iestādi (valsts aģentūru “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” – turpmāk “aģentūra”), kura galvenokārt uzturētu fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzi un nodrošinātu mērvienību reproducēšanu.

Rīkojuma projekts paredz, pamatojoties uz Publisko aģentūru likumu un grozījumiem likumā “Par mērījumu vienotību”, ar 2006.gada 1.jūliju izveidot valsts aģentūru “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”. Aģentūra būs ekonomikas ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Aģentūras darbības mērķis ir uzturēt fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzi un nodrošināt mērvienību reproducēšanu.

Aģentūrai ir šādas funkcijas: nodrošināt fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzi un mērvienību reproducēšanu; apstiprināt mērīšanas līdzekļu tipus un reģistrēt tos valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā; sniegt kalibrēšanas pakalpojumus; sadarboties ar citu valstu metroloģijas organizācijām; iesaistīties starptautisko metroloģijas organizāciju darbā; organizēt un piedalīties starplaboratoriju salīdzināšanā; veikt apmācību metroloģijas jomā.

Rīkojuma projekts paredz, ka aģentūra ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” funkciju, tiesību, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.

Projekts paredz noteikt, ka aģentūra kopīgi ar Ekonomikas ministriju līdz 2006.gada 1.oktobrim izstrādās aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju.

Līdz likuma par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” spēkā stāšanās brīdim aģentūras darbība tiek finansēta, izmantojot Valsts kasē aģentūrai atvērto norēķinu kontu, kurā tiek ieskaitīti likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” valsts budžeta dotācijas līdzekļi.

Vienlaikus izsludināti: noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” nolikums”, kurā noteiktas aģentūras funkcijas, uzdevumi un tiesības, kā arī noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, kurā noteikts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādis.

 

MK: Par Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumu

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludināts noteikumu projekts “Patērētāju aizsardzības centra nolikums”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar grozījumiem likumā “Par mērījumu vienotību” un Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Projekts paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (centrs) funkcijas sakarā ar Valsts metroloģiskās inspekcijas (inspekcija) reorganizāciju, to pievienojot centram. Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumus Nr.889 “Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” nepieciešams aizstāt ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, jo centram tiek paplašināta kompetence, noteiktas jaunas funkcijas un uzdevumi.

Atbilstoši likumam “Par mērījumu vienotību” šobrīd valsts metroloģisko uzraudzību valstī veic inspekcija. Ņemot vērā inspekcijai un centram uzticēto uzraudzības funkciju apjomu, aizvien pieaugošos personāla un finanšu resursus un administratīvās izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkciju veikšanai, kā arī faktu, ka centra mērķis ir veikt patērētāju tiesību aizsardzību un tirgus uzraudzību dažādās jomās, lietderīgi inspekciju reorganizēt, pievienojot to centram. Centra darbība turpmāk tiks nodrošināta no inspekcijai un centram paredzētā finansējuma esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Vienlaikus sagatavots rīkojuma projekts “Par Valsts metroloģiskās inspekcijas reorganizāciju”, kas paredz ar 2006.gada 1.jūliju reorganizēt Valsts metroloģiskās inspekciju, to pievienojot Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī izstrādāti astoņi noteikumu projekti, lai tos harmonizētu ar grozījumiem likumā “Par mērījumu vienotību”. Atbilstoši likumā noteiktajam, ņemot vērā, ka Valsts metroloģiskās inspekcija tiek reorganizēta, to pievienojot Patērētāju tiesību aizsardzības centram, noteikumu projektā paredzēts Valsts metroloģisko inspekciju aizstāt ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par finansēm Latvijas sportistiem starptautiskajās sacensībās

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) rīkojuma “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 1.februārī rīkojumā Nr.63 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam” projekts.

Grozījumi paredz palielināt līdzfinansējuma apmēru Latvijas Handbola federācijai par 37 775 latiem, kā arī piešķirt 50 000 latu Latvijas Motosporta federācijai.

AM ir izvērtējusi iespēju piešķirt Latvijas Handbola federācijai papildu finansējumu komandu dalībai Eiropas junioru čempionāta finālturnīrā Austrijā, Eiropas klubu kausa izcīņā un CISM pasaules čempionātā karavīriem Sīrijā. Savukārt Latvijas Motosporta federācijai tiks piešķirts 50 000 latu finansējums SAF Mototeam Riga – Jāņa Vintera motokomandai dalībai divos pasaules čempionāta posmos rallijā Ēģiptē un paredzētajam Dakāras rallijam.

AM 2006.gada budžeta ietvaros kopējais finansējums 18 sporta veidu atbalstam ir 907 775 lati.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

AM: Par grozījumiem rīcībā pārejai uz profesionālo militāro dienestu

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) rīkojumu projektā “Grozījumi Rīcības plānā pārejai uz profesionālo militāro dienestu”.

Lai līdz šā gada 31.decembrim veiktu pāreju uz pilnībā profesionāliem bruņotajiem spēkiem, 2005.gada 18.maijā ar MK rīkojumu Nr.321 tika apstiprināts Rīcības plāns pārejai uz profesionālo militāro dienestu.

Praktiski īstenojot plānā norādītos uzdevumus, ir bijis jāveic dažas izmaiņas. Strādājot pie plānā paredzētajām izmaiņām normatīvajos aktos, vienlaikus nepieciešams veikt grozījumus arī rīcības plānā, lai nerastos pretruna starp plānā un normatīvajos aktos norādīto informāciju.

Atbilstoši jaunajam sadalījumam NBS Rekrutēšanas un atlases centra galvenie darbības virzieni būs profesionālajam dienestam izmantojamā personāla apzināšana, karavīru atlase un komplektācija, sadarbība ar mācību iestādēm, kā arī NBS popularizēšana.

Lai varētu konkurēt ar augošajām dzīvojamās platības izmaksām un nodrošināt sekmīgu karavīru rekrutēšanu, pieņemts lēmums turpmākajos gados pakāpeniski palielināt dzīvojamās telpas īres kompensācijas apjomus: 2006.gadā – 70 latu mēnesī, 2007.gadā – 85 lati mēnesī, 2008.gadā – 100 latu mēnesī.

Šo izmaiņu dēļ nedaudz palielinās izmaksas pārejai uz profesionālo dienestu. Šis palielinājums tiks finansēts no Aizsardzības ministrijai piešķirtā valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļiem.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par Latvijas Attīstības sadarbības politikas plānu 2007.gadam

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludināts Latvijas Attīstības sadarbības politikas plāns, kas par prioritāti nosaka divpusējās un trīspusējās sadarbības projektu īstenošanu, kā arī publisko informācijas aktivitāšu īstenošanu par attīstības sadarbības jautājumiem.

Latvija 2007.gadam izvirza mērķi strādāt divos virzienos: uzlabot sniegtās palīdzības kvalitāti un efektivitāti, kā arī pakāpeniski palielināt finansējumu attīstības sadarbības mērķiem. Svarīgi ir attīstīt normatīvi tiesisko bāzi, kā arī stiprināt Ārlietu ministrijas administratīvo kapacitāti un konsolidētu sistēmu attīstības sadarbībā.

Lai sasniegtu definētos divpusējās un trīspusējās sadarbības mērķus, tiks sniegts atbalsts nevalstisko organizāciju, pašvaldību, privātā sektora un valsts institūciju projektiem 2007.gada plānā noteiktajās prioritārajās jomās. Pēc citu valstu pieprasījuma tiks finansēti Latvijas eksperti, lai dalītos ar Latvijas pārejas perioda pieredzi un sniegtu konsultācijas reformu veikšanai. Tiks īstenoti semināri un apmācības vizītes saņēmējvalstu pārstāvjiem Latvijā.

Ņemot vērā līdz šim izveidojušos kontaktus, valstu ārpolitisko virzību un šo valstu izteikto vēlmi sadarboties ar Latviju, 2007.gadā kā prioritārās valstis noteiktas Gruzija un Moldova, kā arī tiek uzsākts atbalsts Ukrainai. Noteiktās jomās tiks īstenota sadarbība ar Baltkrieviju. Piešķirtā finansējuma robežās ārpolitikas interesēs var tikt atbalstīti arī pietiekami pamatoti projekti citās NVS valstīs. Būtisks elements 2007.gada plāna izstrādē ir Eiropas kaimiņu politika, kas aptver šo Latvijas prioritāšu reģionu. Papildus minētajām valstīm tiek izvirzīta Afganistāna un Kosova, kur paredzēts īstenot attīstības palīdzības projektus pēckrīžu situācijās.

Attīstības sadarbības prioritārie mērķi ir atbalsts valsts pārvaldes, pašvaldību un aizsardzības sistēmas reformu procesā, kā arī Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesā, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana, izglītība, sociālā attīstība, veselība, vides aizsardzība un attīstības palīdzības projektu īstenošana valstīs, kur Latvija piedalās miera uzturēšanas misijās.

Saskaņā ar “Koncepciju finansējuma palielināšanai no valsts budžeta 2006.–2010. gadā Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas īstenošanai” kopējais nepieciešamais finansējums attīstības politikas īstenošanai 2007.gadā ir 770 000 latu .

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par izmaiņām no 1000 līdz 10000 latu iepirkumos

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais projekts Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas regulēs kārtību, kādā veicami iepirkumi, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 1000 latu, bet mazāka par 10000 latu.

MK noteikumi regulēs, kā veicama kompetentu iepirkuma veicēju pilnvarošana, piegādātāja un piedāvājuma vērtēšanas kritēriju noteikšana, kā arī rakstiska lēmuma par pieņemto lēmumu sagatavošana vai iepirkuma pārtraukšana. Tiks noteikts arī publikācijas par iepirkuma veikšanu vai paziņojuma par pieņemto lēmumu atrašanās ilgums pasūtītāja mājaslapā un citi jautājumi.

Izstrādājot MK noteikumu projektu, ir ņemta vērā sākotnējā likumdevēja griba, kas paredz noteikt atvieglotu iepirkumu veikšanas kārtību, neradot pasūtītājiem nesamērīgu finanšu un administratīvo slodzi. Noteikumu projekts ir sagatavots atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veicami iepirkumi, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 1000 latu, bet mazāka par 10000 latu. Publisko iepirkumu likums stājās spēkā 2006.gada 1.maijā.

 

FM: Par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi koncepciju par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu, piedāvājot trīs dažādus risinājuma variantus izmaiņu veikšanai likumos, Ministru kabineta (MK) noteikumos un rīkojumos, kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos.

Koncepcija ir izstrādāta, lai valdība varētu izšķirties par konceptuālu lēmumu par normatīvo aktu sakārtošanas veidu, nodrošinot, lai viss process notiktu koordinēti un laikus, kā arī lai optimizētu normatīvo aktu sakārtošanas procesu.

Koncepcijā par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā Finanšu ministrija piedāvā trīs normatīvo aktu sakārtošanas veidus:

• A variants paredz, ka normatīvos aktus grozītu pakāpeniski līdz eiro ieviešanas dienai un trīs gadus pēc tās. Taču, izvēloties šo variantu, būs apgrūtināta to normatīvo aktu piemērošana, kuros vēl nebūs izdarīti grozījumi;

• atbilstoši B variantam visi normatīvie akti ir jāgroza līdz eiro ieviešanas dienai – ja grozījumu sagatavošanā nav nepieciešams zināt precīzu maiņas kursu, normatīvie akti būtu jāsagatavo jau gadu pirms eiro ieviešanas, savukārt tādā gadījumā, ja ir nepieciešams zināt precīzu kursu, – 4,5 mēnešus pirms eiro ieviešanas. Šāda varianta realizēšana prasītu lielākus administratīvos resursus;

• C variantā paredzēts līdz eiro ieviešanas dienai izstrādāt jaunus normatīvos aktus, kuros tiks minēti visi nepieciešamie grozījumi esošajos normatīvajos aktos, kuros ir atsauce uz latiem. Tiks izstrādāts jauns, atsevišķs likums, MK noteikumi un MK rīkojums, kurā jaunā redakcijā tiks izteikti tie dažādu likumu panti, noteikumu un rīkojumu punkti, kuros ir atsauce uz latiem vai naudas summas latos. Grozījumi būtu jāpieņem 3 mēnešus pirms eiro ieviešanas.

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludinātais MK rīkojuma projekts paredz atbalstīt risinājuma variantu C, par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā nosakot Tieslietu ministriju.

Koncepcijas izstrādes sākuma posmā tika apkopota no visām ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem saņemtā informācija par to kompetencē esošiem tiesību aktiem, kas būtu jāgroza saistībā ar eiro ieviešanu, kuros minēta Latvijas nacionālā naudas vienība lats, konkrētas naudas summas latos vai Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss. Informācija institūcijām bija jāsniedz līdz 2006.gada janvārim.

Pēc informācijas apkopošanas Finanšu ministrija konstatēja, ka pašreiz grozījumi saistībā ar eiro ieviešanu būtu jāveic:

• 93 likumos;

• 356 Ministru kabineta noteikumos;

• 16 Ministru kabineta noteikumu projektos, kas līdz informācijas apkopošanas dienai vēl nebija pieņemti;

• 32 Ministru kabineta rīkojumos;

• 41 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos.

Ņemot vērā intensīvo normatīvo aktu jaunrades procesu un laika periodu līdz eiro ieviešanai, šie skaitļi var mainīties, jo tiek pieņemti jauni normatīvie akti un spēku zaudē spēkā esošie normatīvie akti. Pasākumu plānu ES vienotās valūtas ieviešanai Latvijā MK apstiprināja 2005.gada 1.novembrī, bet 2006.gada 28.februārī MK apstiprināja Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu, kas nosaka eiro ieviešanas principus. Paredzams, ka, lai regulētu ar eiro ieviešanu saistītos vispārīgos jautājumus, tiks izstrādāts Eiro ieviešanas likums jeb jumta likums.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Iekšlietu ministrijas ēku Rīgā, Klijānu ielā, renovāciju

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta rīkojumā, kas paredz ieguldīt 250000 latu IeM piederošo ēku kompleksa Rīgā, Klijānu ielā 4, renovācijai un tā apkārtējās teritorijaslabiekārtošanai.

Sākotnēji IeM piešķirtos finanšu līdzekļus no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem 250000 latu apmērā bija paredzēts ieguldīt IeM sporta kompleksa būvniecībai Rīgā, Gaujas ielā 15, bet, tā kā to veiks valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, tad minētos līdzekļus IeM novirzīs ēku kompleksa Rīgā, Klijānu ielā 4, renovācijas projektēšanas darbiem. Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 25.novembra rīkojumā “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu” nosaka, ka pēc ēku kompleksa Rīgā, Klijānu ielā 4, renovācijas ēkās izvietotajiem Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes struktūrvienību darbiniekiem būs nodrošināti mūsdienu prasībām atbilstoši darba un sadzīves apstākļi, kā arī Valsts policijas darbiniekiem nodrošinātas vispārējās fiziskās sagatavotības līmeņa paaugstināšanas un relaksācijas iespējas.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

TM: Par nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas licencēšanu

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izskatīts nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas licencēšanas kārtības projekts.

Vadoties no praksē apzinātajām nepilnībām, noteikumu projektā precizēti un skaidrāk izteikti pienākumi un tiesības komersantiem, kuri pretendē uz licences izsniegšanu, licencēšanas komisijas darbība un tās lēmumu pieņemšanas procedūra un pamatojums, kā arī to apstrīdēšanas kārtība, teikts noteikumu projektā. Paredzēts, ka jaunā kartība atvieglos un padarīs pārskatāmāku dokumentu iesniegšanu licences saņemšanai. Tajā precizēta arī licences anulēšanas kārtība.

Lai nevajadzīgi neierobežotu licences iegūšanu, noteikumu projektā paredzēts neierobežot licences derīguma termiņu. Pašlaik tā tiek izsniegta uz vienu gadu un pēc tam pagarināta. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem izsniegtā licence būs beztermiņa un par tās anulēšanu licenču komisija lems, balstoties uz komersanta ikgadējo pārskatu.

Pašlaik licences izsniedz Valsts zemes dienesta (VZD) veidota Licencēšanas komisija nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas licenču izsniegšanai. Komisiju veido VZD pārstāvji, Finanšu, Ekonomikas, Tieslietu ministrijas un Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas eksperti. Jaunie noteikumi paredz, ka licencēšanas komisiju veidos Tieslietu ministrija.

Noteikumu projektā arī noteikta diferencēta valsts nodeva par licences izsniegšanu komercsabiedrībām (100 latu) un individuālajiem komersantiem (50 latu). Ar šādu valsts nodevas apmēru paredzēts atvieglot un veicināt individuālo komersantu iespējas iegūt licenci vai pagarināt tās derīguma termiņu.

Tāpat norādīts, ka arvien pieaug pieprasījums pēc nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas, tādēļ sevišķi svarīgi ir tirgus vērtības noteikšanas procesu atstāt valsts uzraudzībā, ko arī turpmāk iespējams nodrošināt, saglabājot un precizējot samērīgus uzņēmējdarbības ierobežojumus komersantiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Veselības ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

 

TM: Par nacionālo normatīvo aktu oficiālu elektronisko publicēšanu “Latvijas Vēstnesī”

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izskatīts nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanas un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanas koncepcijas projekts. Koncepcijas projekts izstrādāts, lai veicinātu vieglu pieeju visiem ārējiem normatīvajiem aktiem, ko valsts pieņēmusi.

Pašlaik valstij jānodrošina ārējo normatīvo aktu oficiāla publicēšana. Tā tiek fiksēts arī normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdis. Oficiālo publikāciju nodrošina laikraksts “Latvijas Vēstnesis” un izdevums “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Tomēr to izmantošana ir apgrūtinoša gadījumos, ja vajadzīgais normatīvais akts jau ir vairākkārt grozīts un ja nepieciešams izzināt kāda konkrēta normatīvā akta tekstu, kas ticis publicēts pirms ilgāka laika, teikts koncepcijas projekta kopsavilkumā. Turklāt “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāja” tiražēšana ir kļuvusi ekonomiski neizdevīga un pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies.

Koncepcijas projektā teikts, ka sabiedrībai piedāvātās normatīvo aktu neoficiālas elektroniskās publikācijas nav uzskatāmas par tādām, uz kurām persona var pilnībā paļauties. Bez tam iedzīvotājiem netiek nodrošināts brīvi pieejams bezmaksas oficiāls autentisku nacionālo tiesību aktu, to konsolidēto versiju publikāciju elektronisks avots.

Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs ir izveidojis informācijas sistēmu “N-Lex”, kuras darbības princips ir nodrošināt vienotas piekļuves mehānismu dalībvalstu normatīvajiem aktiem, tādējādi nacionālajām tiesībām piešķirot starptautisku dimensiju. Šobrīd “N-Lex” projektā līdzdarbojas visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Kipru un Latviju. Latvija “N-Lex” projektā spēs piedalīties, ja būs pieejama bezmaksas oficiālā elektroniskā publikācija, norādīts koncepcijas projektā.

Ņemot vērā VSIA “Latvijas Vēstnesis” uzkrāto līdzšinējo pieredzi oficiālas publikācijas nodrošināšanā, optimālākais risinājums būtu tās reorganizācija par valsts aģentūru, nosakot, ka “Latvijas Vēstnesis” nodrošinās nacionālo normatīvo aktu oficiālās publikācijas gan papīra, gan elektroniskā formā, pakāpeniski pārejot tikai uz elektronisko publikāciju, kā arī sludinājumu un citas oficiālas informācijas publicēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Situācijas risināšanai Tieslietu ministrija piedāvā divus variantus. Pirmais variants paredz līdz nākamā gada jūnijam izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, paredzot valsts finansētu elektronisko versiju oficiālu publikāciju kā alternatīvu līdzšinējai publikācijai papīra formātā. Četru gadu laikā kopš oficiālas elektroniskas publikācijas ieviešanas tiktu pārskatīta publikācijas tiražēšanas nepieciešamība papīra formātā un iespēja pāriet uz publikāciju tikai elektroniskā formā.

Otrs variants savukārt paredz jau no nākamā gada pāriet tikai uz valsts finansētu elektronisko versiju oficiālu publikāciju un līdz nākamā gada jūnijam izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, paredzot elektronisko versiju kā vienīgo oficiālas publikācijas formu. Papīra formātā tiktu nodrošināta viena oficiāla publikācija arhīva veidošanai.

Abos variantos no valsts budžeta līdzekļiem būtu jāveic nepieciešamie tehniskie pasākumi elektronisku publikāciju nodrošināšanai, bet līdz 2008.gada janvārim jāpārveido “Latvijas Vēstnesis” par valsts aģentūru. Tieslietu ministrija atbalsta pirmo variantu, jo četru gadu laikā būtu iespējams izvērtēt nepieciešamību pilnībā pāriet uz oficiālu elektronisku publikāciju, līdz tam saglabājot līdzšinējo publikāciju drukāto formu. Turklāt ievērojami tiktu uzlabota normatīvo aktu pieejamība sabiedrībā, sniedzot iespēju brīvi iepazīties ar autentiskiem oficiāliem dokumentiem, vienlaikus atvieglojot to praktisku izmantošanu, teikts koncepcijas projekta kopsavilkumā.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Vides un Veselības ministrijai, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

 

TM: Par jaunām zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūgumu formām.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, ir svarīgi ieviest nostiprinājuma lūgumu formas, kas būtu pēc iespējas vienkāršākas, saprotamākas un papildus pievērstu iedzīvotāju uzmanību ziņām un dokumentiem, kas nepieciešami zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim savlaicīga un pareiza lēmuma pieņemšanai.

Jaunās nostiprinājuma lūguma formas dos iespēju zemesgrāmatu nodaļai elektroniski informēt nostiprinājuma lūdzēju par pieņemto lēmumu, veicinās operatīvu atgriezenisko saikni starp zemesgrāmatu nodaļu un klientu. Formas pievērsīs īpašu uzmanību nepieciešamībai izvērtēt nekustamā īpašuma vietu laulāto mantiskajās attiecībās un lūgt atbilstošu piemetinājumu izdarīšanu, kā arī satur norādes par dokumentiem, kas pievienojami nostiprinājuma lūgumu formām, tādejādi papildus informējot iedzīvotājus, teikts paskaidrojuma rakstā.

Izstrādātajos noteikumos, konsultējoties ar zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, samazināts nostiprinājuma lūgumu formu veidu skaits. Tādējādi tiks atvieglota nepieciešamās formas izvēle sarežģītu darījumu gadījumos. Izstrādājot noteikumu projektu, notikušas konsultācijas ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnēm

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais pamatnostādņu projekts “Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.–2010.gadam”.

Vides ministrijas izstrādātajā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas pamatnostādņu projektā 2006.–2010.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir raksturota pašreizējā situācija AER izmantošanā, izvirzīti politikas mērķi attiecībā uz AER, kā arī noteikti rīcības virzieni šo mērķu sasniegšanai.

Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi:

– palielināt AER īpatsvaru kopējā Latvijas energobilancē;

– veicināt Latvijas enerģijas apgādes drošību;

– ilgtermiņā nodrošināt AER ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā.

Izvirzītie prioritārie darbības virzieni:

– tirgus risinājumu ieviešana un labvēlīgu nosacījumu radīšana tām enerģijas ražošanas tehnoloģijām, kuras ļauj palielināt AER konkurētspēju ar fosilajiem energoresursiem;

– biomasas izmantošana siltuma un elektroenerģijas iegūšanā;

– jaunu AER izmantošanas tehnoloģiju ieviešana pilotprojektu veidā;

– pielietojamu zinātnisko pētījumu veikšana par jaunāko tehnoloģiju pārnesi un adaptāciju Latvijas apstākļiem, kā arī atbalsts inovatīvu AER izmantošanas iespēju pētījumiem.

Latvijai ir ievērojams AER, sevišķi biomasas, potenciāls, kura efektīvu izmantošanu līdz šim kavējis skaidras atbalsta politikas trūkums. AER izmantošana ļauj mazināt atkarību no importētiem energoresursiem, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, palielina enerģijas apgādes drošību, kā arī veicina uzņēmējdarbību reģionos un jaunu darba vietu rašanos.

 

VidM: Par emisiju kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam

Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012. gadam”.

Vides ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam” apstiprina sagatavoto emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam, tajā nosakot:

– siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales principus;

– emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībniekus Latvijā;

– emisijas kvotu sadali starp iekārtām;

– siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu.

Emisijas kvotu sadale dalībvalstī stājas spēkā tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi dalībvalsts izstrādāto plānu bez iebildumiem. EK ir vairākas reizes uzsvērusi, ka viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kā tiks vērtēti dalībvalstu emisijas kvotu sadales plāni 2008.–2012.gadam, ir kopējā piešķiramā emisijas kvotu apjoma samērotība ar 2005.gada verificētajiem emisijas datiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par selekcionāru tiesību piešķiršanas kārtību Latvijā

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi iesnieguma izskatīšanas un reģistrēšanas kārtību selekcionāra tiesību piešķiršanai, kas izsludināta Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē.

Noteikumos noteikta kārtība, kādā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) izskata un reģistrē iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai. Noteikts, ka VAAD mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata un pārbauda iesniegumā sniegto informāciju. Savukārt VAAD piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas informē iesniedzēju par iesnieguma reģistrēšanu un informāciju par reģistrētajiem iesniegumiem publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī periodiskajā izdevumā “Latvijas Augu Šķirņu Biļetens”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par grozījumiem noteikumos par valsts atbalstu 2006.gadā

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību, kas izsludināti Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē.

Lai veicinātu atbalsta pasākumu ietvaros uzsākto projektu sekmīgu apguvi un nodrošinātu maksimālu līdzekļu izmantošanu, ir jāveic finansējuma pārdale starp atbalsta pasākumiem.

Atbalsta pasākumos “Atbalsts lauksaimniecības zemes ielabošanai” un “Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai” pēc pieteikšanās termiņa beigām netika izmantoti 638 783 lati, kas novirzīti jauniem atbalsta pasākumiem saistībā ar Eiropas Savienības nosacījumu ieviešanu un atbalsta pasākuma “Atbalsts lopkopības attīstībai” ietvaros nepieciešamo aktivitāšu veikšanai.

2005.gada atbalsta pasākuma ietvaros tika finansēti pasākumi vētras postījumu novēršanai polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs 1,1 miljona latu vērtībā, samazinot atbalstu pasākumiem “Vaislas materiāla iegāde” un “Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai”. 2006.gadā budžeta apakšprogrammas “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” tiek piešķirts 981 957 latu finansējums no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda par vētras seku likvidēšanas darbiem. Ja vētras seku likvidēšanas darbi jau ir veikti un apmaksāti, tad līdzekļi ir jākompensē tai apakšprogrammai, no kuras tika apmaksāti vētras seku likvidēšanas darbi. Šie līdzekļi var tikt izmantoti atbilstoši attiecīgās programmas noteiktajiem darbības mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, papildus piešķirtais finansējums novirzīts atbalsta pasākumiem “Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai” un “Vaislas materiāla iegādei”, kur noteiktajos termiņos iesniegtajos iesniegumos pieprasītā summa pārsniedz atvēlēto finansējumu.

 

ZM: Par atklāta projektu iesniegumu konkursa ieviešanu sociāli ekonomisko pasākumu rosināšanai

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Sociāli ekonomiskie pasākumi” ieviešanas nosacījumiem, kas izsludināts Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu plānošanas dokumenta – Vienotā programmdokumenta 4.prioritātes “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pasākuma “Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes “Sociāli ekonomiskie pasākumi” – vadlīnijas. Vadlīnijās definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminētās aktivitātes ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji. Sociāli ekonomiskajiem pasākumiem piešķirts 1927 861 lats.

Normatīvais akts nodrošinās Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta saņemšanu tiem zvejas kuģu īpašniekiem, kuru zvejas kuģi tiek izņemti no aktīvās zvejas, tos nododot sadalīšanai vai izmantošanai citiem mērķiem ārpus zvejniecības. Atbalstu saņems arī zvejniecībai nodoto zvejas kuģu apkalpes locekļi, kuru kuģi nodoti sadalīšanai vai izmantošanai citiem mērķiem ārpus zvejniecības un kuri ir spiesti meklēt citu nodarbošanos.

 

ZM: Par atklāta projektu iesniegumu konkursa ieviešanas nosacījumiem piekrastes zvejas attīstīšanai

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Piekrastes zvejas attīstība” ieviešanas nosacījumiem, kas šodien izsludināts Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu piekrastes zvejas attīstības vadlīnijas. Vadlīnijās definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminētās aktivitātes ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji. Piekrastes zvejas attīstībai piešķirts 1927 861 lats.

Ieviešot noteikumu, tiks efektīvāk izmantoti ES līdzekļi zivsaimniecības nozares piekrastes zvejniecībai, kā arī tiks veicināta piekrastes zvejniecības saglabāšana un tās tālāka attīstība.

 

ZM: Par atklāta projektu iesnieguma konkursa ieviešanas nosacījumiem zvejas ostu aprīkojumam

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Zvejas ostu aprīkojums” ieviešanas nosacījumiem, kas izsludināts Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē.

Noteikumos definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminētās aktivitātes ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji. Zvejas ostu aprīkojumam piešķirti 5761 486 lati.

Normatīvais akts nodrošinās ES struktūrfondu atbalsta saņemšanu piekrastes zvejniekiem, kā arī ostu zemes, hidrotehnisko būvju un piestātņu īpašniekiem vai nomniekiem, lai uzlabotu zvejas flotes darbībai nepieciešamos pakalpojumus un infrastruktūras elementus. Tādējādi tiks saglabāta piekrastes iedzīvotāju nodarbinātība zivsaimniecības sektorā.

 

ZM: Par atklāta projektu iesniegumu konkursa ieviešanas nosacījumiem flotes atjaunošanai un zvejas kuģu modernizēšanai

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana” ieviešanas nosacījumiem, kas izsludināti Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē.

Šie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu plānošanas dokumenta – Vienotā programmdokumenta 4.prioritātes “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pasākuma “Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana” vadlīnijas. Vadlīnijās noteiktas prasības atbalsta saņēmējiem, pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminētās aktivitātes ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji. Flotes atjaunošanai un zvejas kuģu modernizēšanai piešķirti 911 646 lati.

Noteikumu ieviešana nodrošinās Eiropas Savienības palīdzības saņemšanu Latvijas zvejas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem, tādējādi saglabājot iedzīvotāju nodarbinātību zivsaimniecības nozarē. Tāpat tiks veicināta kuģošanas drošības, darba un higiēnas apstākļu uzlabošana uz zvejas kuģiem, kā arī zivju uzglabāšanai un apstrādei atbilstošu apstākļu nodrošināšana uz zvejas kuģiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa