Par priekšlikumiem personas datu aizsardzībai krimināllietās

Eiropas Parlaments atlicis 14.jūnijā plānoto balsojumu, ar ko tas gatavojās atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu par personas datu aizsardzību, tiesu un policijas iestādēm sadarbojoties krimināllietās. Par likumprojektu deputāti plāno balsot jūlija plenārsesijā, sagaidot, ka Somija kā ES prezidējošā valsts būs pretimnākošāka attiecībā uz Eiropas Parlamenta prasībām.

Lai gan galīgo balsojumu deputāti nolēma atlikt, EP jau izskatīja Parlamenta atbildīgās komitejas nostāju, balsojot par tās ierosinātajiem grozījumiem. Tajos EP atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikuma būtību, tomēr ieteiktie grozījumi paredz stingrākus ierobežojumus datu apstrādei un piekļuvei tiem.

Eiropas Komisijas priekšlikums ir atbilde uz Eiropas Parlamenta jau sen izteikto prasību ieviest vienotus personas datu aizsardzības noteikumus arī uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tāpat kā ES to dara attiecībā uz citām savas kompetences jomām. Jautājums nesen guvis sabiedrības uzmanību, Eiropas Kopienu tiesai nolemjot pasludināt par spēkā neesošiem ES un ASV nolīgumus par aviopasažieru datu izdošanu.

Eiropas Parlamenta ziņojumā prasīts, lai personas datu savākšana un iestāžu pieeja šiem datiem būtu noteikta tikai konkrētiem mērķiem gadījumos, kad var pierādīt skaidru nepieciešamību un ja to veic atbilstoši proporcionalitātes principam – datu apstrāde nav pārmērīga salīdzinājumā ar iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Vienā dalībvalstī apstrādātus datus drīkstētu nodot citai dalībvalstij tikai ar atbildīgās iestādes iepriekšēju piekrišanu.

Deputāti ieteikuši papildināt lēmumu ar noteikumu, ka dalībvalstīm jāveic īpaši drošības pasākumi attiecībā uz biometriskajiem un DNS datiem. Eiropas Parlaments prasa atšķirīgu pieeju atkarībā no personas statusa, iesakot to personu datus, kuri netiek turēti aizdomās, apstrādāt “tikai tiem mērķiem, kuru dēļ tie ir ievākti, un tikai noteiktā laikā”. Piekļuvei tiem un tālāknosūtīšanai jābūt ierobežotai.

Ziņojumā aicināts jo īpaši stingri regulēt personas datu nodošanu trešām valstīm, kas to pieprasa terora draudu novēršanai vai cīņai pret organizēto noziedzību. Deputāti iesaka datus sniegt tikai gadījumos, ja “pārsūtīšana ir paredzēta tiesību aktos, kas skaidri uzliek to par pienākumu vai atļauj,” un ja “trešā valsts vai starptautiska organizācija, uz kuru tiek nosūtīti attiecīgie dati, nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni”. Izņēmumus no likumprojektā uzskaitītajiem kritērijiem varētu pieļaut tikai gadījumos, lai reaģētu uz “nenovēršamiem, nopietniem draudiem sabiedrības vai kādas konkrētas personas vai personu drošībai”. Ierosināts arī, lai pilsoņiem būtu tiesības noliegt datu precizitāti vai pareizību un par to izdarīt atzīmi attiecīgajā datu bāzē, kā arī noteikt kriminālsodāmību iestādēm īpaši nopietnu pārkāpumu un rupjas nolaidības gadījumos. Parlaments viedokli par šo lēmumprojektu izsaka saskaņā ar apspriežu procedūru.