Par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām

Izvērtējot 25.maijā Sočos notikušā ES un Krievijas samita rezultātus, Eiropas Parlaments 15.jūnijā pieņēma rezolūciju, uzsverot “stiprākas un ciešākas partnerības nozīmi starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju”, vienlaikus norādot, ka “pašreizējās partnerattiecības ar Krieviju ir drīzāk pragmatiskas nekā stratēģiskas”, jo galvenokārt saistītas ar ekonomiskām interesēm, nepanākot ievērojamus rezultātus cilvēktiesību un tiesiskuma jomā.

“Eiropas Savienība ir ieinteresēta veidot labas attiecības ar Krieviju. Ir jomas, kur tas ir veiksmīgi izdevies,” uzstājoties debatēs Nāciju Eiropas grupas vārdā, teica Inese Vaidere. Pievēršoties nolīgumam par vīzu režīma atvieglojumiem, I.Vaidere atgādināja, ka “Krievija atsakās noslēgt robežlīgumus ar Latviju un Igauniju, tātad arī ar ES. Lai turpinātu konstruktīvu attiecību veidošanu, Krievijai ir jāparaksta un jāratificē robežlīgumi ar Latviju un Igauniju (..). Noslēgtais ES un Krievijas līgums par vīzu atvieglojumiem nevar stāties spēkā, kamēr Krievija nebūs noslēgusi robežlīgumus ar visām ES dalībvalstīm”. Attiecībā uz vīzu režīmu deputāte arī norādīja uz vajadzību nodrošināt atvieglojumus Eiropas Savienības pierobežu reģionu iedzīvotājiem un atgādināja deputātiem par demokrātisko brīvību ierobežojumiem, kas Krievijā pastiprinās.

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē nepārtraukto darbu pie kopējās ekonomikas telpas, bet norāda, ka nav panākti vērā ņemami rezultāti citās jomās. Parlaments rezolūcijā atzinīgi vērtē nolīgumu parakstīšanu par vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu, bet pauž nožēlu, ka augstākā līmeņa sanāksmē abas puses nepanāca vienošanos enerģētikas jomā.

Parlaments pieprasa, lai Komisija sniedz izsmeļošu paskaidrojumu par savu politiku saistībā ar Krievijas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai un izmeklē diskriminācijas gadījumus lauksaimniecības produktu tirdzniecībā pret Poliju, Moldovu un Gruziju. Parlaments nožēlo, ka sanāksmē “netika panākts progress konflikta risināšanā Piedņestrā un Dienvidkaukāzā, nebija ne konkrētu uzlabojumu Čečenijā, ne arī Krievijas vēlēšanās saistīties ar Baltkrieviju, lai uzsāktu patiesu demokratizācijas procesu šajā valstī”.

Pievēršoties cilvēktiesībām, EP aicina Krievijas valdību “ļaut brīvi darboties vietējām un starptautiskām cilvēktiesību organizācijām un citām NVO”. Atzinīgi novērtēts Austrijas prezidentūras lēmums uzsākt cilvēku pazušanas un spīdzināšanas gadījumu Čečenijā izmeklēšanu, bet Krievijas valdība mudināta uzlabot šīs valsts ieslodzīto apstākļus un novērst advokātu piekļuves grūtības viņiem.

EP arī aicina Krievijas valdību ievērot tās pienākumus “lielā astotnieka” (G8) un Eiropas Padomes priekšsēdētājas amatā, “panākot taustāmus rezultātus pārredzamas tirdzniecības un uzticamu ekonomisko attiecību tālākā attīstīšanā”, kā arī stabilitātes, drošības, demokrātijas panākšanā un cilvēktiesību ievērošanā. Parlaments atzīmē arī Somijas prezidentūras ierosinājumu savā darba programmā piešķirt prioritāti Ziemeļu dimensijai: “Tas varētu būt nozīmīgs līdzeklis ES un Krievijas partnerattiecību pastiprināšanā.”