Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1992.gada 11.februāra sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2006., Nr. 97 (3465) https://vestnesis.lv/ta/id/138114

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006.gada 14.jūnijā

Vēl šajā numurā

22.06.2006., Nr. 97 (3465)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1992.gada 11.februāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas un turpināsim darbu! Mums ir pusotra stunda laika, lai izskatītu trīs likumprojektus otrajā lasījumā, jo pulksten 17.00 sāksies valdības atskaite. Tā mēs esam apstiprinājuši. Lai nekavētu laiku, reģistrēsimies vēlāk– pirms balsošanas.

Pirmais jautājums– likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par apgrozījuma nodokli”” otrajā lasījumā ar piebildi “Steidzams”.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Likums “Par apgrozījuma nodokli” otrajā lasījumā kā steidzams jums ir izdalīts kā 153.dokuments. Sākumā gribu informēt, ka pēc pirmā lasījuma ir iesniegts ļoti daudz priekšlikumu, kuri mums tagad būtu detalizēti jāizskata. Jāsaka, ka šie priekšlikumi sākotnējo likumprojektu zināmā veidā būtiski paplašina. Proti, priekšlikumi ir ne tikai par atvieglojumiem, kā tas bija pirmajā lasījumā, bet arī par nodokļu ņemšanu valūtā. Zināma diskusija varētu būt arī par 6.pantu, kurš bija nodots Ekonomisko reformu ministrijā ekspertīzei. Varbūt izskatīsim attiecīgos priekšlikumus pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Tātad sāksim izskatīt. 1.pants. Lūdzu, vai godājamajiem deputātiem ir kādi labojumi? Laikam nav par 1.pantu. Par 1.panta papildināšanu.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti, tā kā šis papildinājums analogs ar 7.panta papildinājumu, kas ir arī likumprojekta 7.pants, tad praktiski šis papildinājums varētu netikt ietverts 1.pantā, bet visu šo tekstu atstāt pilnīgi tādu, kāds tas ir 7.pantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kolēģi, izdarīt attiecīgās atzīmes savos dokumentos. Ja vairs nav jautājumu, tad 3.pants– par 2.panta pirmo daļu.

A.Kodoliņš: Šeit ir deputāta Muciņa tikko izdalītais priekšlikums, ka vārda “uzņēmēji” vietā vajadzētu lietot terminu “uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un individuālā darba veicēji”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāds ir komisijas viedoklis?

A.Kodoliņš: Komisija uzskata, ka šis deputāta Muciņa ieteikums ir precīzāks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu laikam nav? Godājamie kolēģi, lūdzu jūs uzmanīgi rakstīt, lasīt papildinājumus un pašu likumprojekta tekstu, jo punkti un panti ir jaukti tādā veidā, kā katram labpatīkas nosaukt. Tāpēc pēcāk var rasties nelielas domstarpības apakšpunkta dēļ.

4.pants– par 4.panta pirmās daļas redakciju ar šiem daudzajiem apakšpunktiem, kuru ir 25. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Tātad 1.apakšpunktā bija Raimonda Krūmiņa priekšlikums– svītrot vārdus “izņemot konditorejas izstrādājumus”, proti, ar apgrozījuma nodokli neaplikt arī konditorejas izstrādājumus. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Raimond Krūmiņ, par konditorejas izstrādājumiem. Tā kā viņa nav zālē, mēs viņa domas nevaram uzklausīt. Komisija šo Raimonda Krūmiņa ierosinājumu, ka konditorejas izstrādājumi ir jāizslēdz, ir noraidījusi.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Motivācija ir vienkārša, proti, jo tā tomēr nav pirmās nepieciešamības prece, kā arī jebkurš šā nodokļa atvieglojums padara šo nodokļu likumu vienīgi sarežģītāku un nepilnīgāku, jo jebkurš atvieglojums likumam nāk tikai par sliktu, nevis par labu. Tāpēc konditorejas izstrādājumus mēs neuzskatījām par tādiem izstrādājumiem, kuri būtu jāatbrīvo no apgrozījuma nodokļa.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, es vakarā saviem bērniem izstāstīšu, ka jūs to neuzskatāt par pirmās nepieciešamības preci.

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es gribētu vērsties pie visiem kolēģiem un lūgt pēc iespējas mazāk atbalstīt šos atvieglojumus, jo visi ārzemju eksperti, kas šeit ierodas un kas studē mūsu nodokļu likumus, griež mūsu vērību uz to, ka apgrozījuma nodoklī mums ir nevajadzīgi un nepamatoti daudz atvieglojumu. Tā, piemēram, Pasaules bankas eksperti aicina mūs steidzīgi atcelt maksimāli daudz šo atvieglojumu, nevis šo atvieglojumu skaitu palielināt, kas tikai sarežģī šā nodokļa likuma darbību, apgrūtina tā ieviešanu un budžetā samazina ienākumus.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, jums ir kādi konkrēti priekšlikumi, ko svītrot? Pagaidām nav. Skaidrs. Tātad ierosinājums– nepieņemt Raimonda Krūmiņa priekšlikumu.

Lūdzu, deputāt Kirštein! Vai par šo pašu?

A.Kiršteins: Es sapratu, ka par 4.pantu.

Priekšsēdētājs: Jā, par 4.pantu.

A.Kiršteins: Es gribētu pateikt attiecībā uz 21.apakšpunktu, kur ir runa par projektēšanas, izpētes, remonta un celtniecības darbiem. Protams, varētu piekrist Krūmiņa kungam, ja visa celtniecība Latvijā pašreiz vispār nebūtu apstājusies. Tā ka man vienkārši ir priekšlikums aiz komata nosvītrot vārdus: “kurus finansē no valsts un pašvaldību budžetiem”. Šajā brīdī nekādas celtniecības vairs nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Argumentācija pie katra punkta atkārtosies. Jebkurš izņēmums no likuma ir ļoti slikts. Mēs piekritām atbrīvot to daļu, kas ir no budžeta, tāpēc ka šeit ir zināma līdzekļu cirkulācija no budžeta budžetā, proti, no valsts budžeta pašvaldību budžetā. Vienīgi tāpēc mēs piekritām iekļaut šo atvieglojumu par projektēšanas, izpētes, remonta un celtniecības darbiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Kiršteina kungs pastāv uz balsojumu par svītrošanu? Pastāv. Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācijas laikā deputāts Edmunds Krastiņš izteiks savu viedokli.

E.Krastiņš: Tā kā, atgriežoties savā vietā, es dzirdēju Kiršteina kunga argumentāciju, es gribētu vienkārši teikt, ka šis apgrozījuma nodoklis neuzkrājas katrā posmā, bet šie 10 procenti vienmēr tiek maksāti tikai no jaunradītās vērtības, cik mēs precīzi to varam aprēķināt. Un Kiršteina kunga argumentācija, ka šie apgrozījuma maksājumi visu laiku uzkrājas un beigās celtniecības darbi kļūst četras reizes dārgāki, nav pareiza. Tā nav taisnība. Tāpēc aicinu deputātus neatbalstīt deputāta Kiršteina priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Pēc tam izteiksies Kiršteina kungs.

A.Kiršteins: Man bija pilnīgi cita argumentācija, proti, ka celtniecība pašreiz apstājas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. 73 deputāti ir reģistrējušies. Ņemot vērā, ka deputāti nesēž savās vietās, pirms balsošanas tomēr vēlreiz vajadzētu reģistrēties.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Visi tie apgalvojumi, ka apgrozījuma nodokļa dēļ apstājas kāda nozare, tajā skaitā arī prece, nav pamatoti. Celtniecība apstājas pavisam cita iemesla dēļ, tā ka apgrozījuma nodoklis šeit nav izšķirošais faktors.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Kiršteina priekšlikumu– svītrot no 21.apakšpunkta vārdus aiz komata, proti, “kurus finansē no valsts un pašvaldību budžetiem”. Rezultāts: par– 12, pret– 13, atturas– 28. Šis labojums nav pieņemts.

Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Es gribu pievērst cienījamo autoru uzmanību 15.apakš­punktam, kura saturs neapšaubāmi ir pareizs, bet ir nepareiza forma. Tātad visur mēs pieminam preces vai pakalpojumus. Šeit ir minētas studijas un uzņēmumi. Te ir kļūda. Acīmredzot runa ir par kinofilmām un kinofilmu iznomāšanas pakalpojumiem.

A.Kodoliņš: Jā, es pilnīgi piekrītu šim labojumam. Sagatavojot likumprojektu, mēs to ņemsim vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Batarevski!

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Ekonomikas komisijai mēs esam rakstījuši priekšlikumu– no 4.punkta svītrot 18.apakšpunktu. To mēs esam arī motivējuši. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā nav loģiski atbrīvot no apgrozījuma nodokļa.

A.Kodoliņš: Šajā sakarā varu pateikt, ka 4.punktā ir rakstīts, ka dabas resursi ir atbrīvoti no apgrozījuma nodokļa maksāšanas, tāpēc ka, ja mēs tos neatbrīvojam, tad notiek tā sauktā dubultā aplikšana. Par šiem dabas resursiem taču jau tiek maksāts viens nodoklis, tas ir, dabas resursu nodoklis. Turklāt ņemsim vērā vienu lietu, ka šo dabas resursu lielākā daļa pārtop par celtniecības materiāliem, kuri tiek aplikti ar apgrozījuma nodokli. Tā kā ļoti retos gadījumos ir tāda situācija, ka dabas resursi tiek izmantoti tādā veidā, ka to pirmais patērētājs ir arī galējais patērētājs, tad šie resursi pilnībā tiek atbrīvoti no apgrozījuma nodokļa maksāšanas. Šāds gadījums principā ir iespējams tikai vienā situācijā, proti, kad ceļu celtniecības organizācija ņem no saviem karjeriem granti un to izmanto ceļu būvniecībai. Šis gadījums ir atbrīvots no apgrozījuma nodokļa nomaksas. Tam pamatojums ir fakts, ka praktiski nav redzams, cik konkrētajā brīdī viņi paņem šo granti, un kā aplikt šo dabas resursu, ja tiek ņemts no saviem karjeriem. Jebkurā gadījumā, ja šis karjers ir kāds uzņēmums un pārdod granti celtniecības organizācijai, tad šis apgrozījuma nodoklis jau parādās, jo tas vairs nav pirmatnējais dabas resurss, bet dabas resurss, kas jau ir pārdošanā. Un šajā gadījumā minētais resurss nav atbrīvots no apgrozījuma nodokļa nomaksas. Tāda ir šī apgrozījuma nodokļa ņemšanas metodoloģija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Emsi!

I.Emsis: Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, cik liela ir patiesā dabas resursu cena jeb to vērtība, salīdzinot ar kaimiņrepublikām. Kolēģi, ģipsis, piemēram, mūsu republikā praktiski nepaliek. Tas viss aiziet uz Lietuvu un tamlīdzīgi. Tātad mēs neesam ieinteresēti, ka šis apgrozījuma nodoklis netiktu paņemts. Lai tas tiek paņemts, lai šī cena tāpat ieiet preces pašizmaksā. Tās cenas vienalga aug, bet, ja šo dabas resursu neapliek ar apgrozījuma nodokli, tad mums rodas diference starp kaimiņvalstīm un šie resursi aizplūst ārpus republikas, kas nebūtu īpaši veicināms. Es domāju, ka šajā gadījumā nevajadzētu minētos resursus atbrīvot no nodokļa, jo resursu dārdzība liek tos taupīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Es aicinātu atbalstīt Kodoliņa kunga variantu, jo iztirgošanas jautājums, manuprāt, jārisina arī varbūt citos veidos, ne tikai nodokļu politikā. Bet, cienījamie kungi, lieciet aiz auss to, cik pašreiz maksā kilometrs ceļa un kas to šobrīd būvē: kādas organizācijas, par kādiem līdzekļiem un kam? Es aicinātu par visu to padomāt!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, arī Kodoliņa kungs vēlas runāt! Lūdzu.

A.Kodoliņš: Manuprāt, dabas resursu komisija tomēr ne visai izprot šo domu. Aplūkosim apgrozījuma nodokļa noteikšanas un ņemšanas kārtību. Ja Sauriešu būvmateriālu kombināts ģipsi pārdod Lietuvai, tas tiek aplikts ar apgrozījuma nodokli. Tā nav pirmatnējā ģipša paņemšana, ja atbrauc no Lietuvas un dod tā saukto koncesiju ar atļauju uz vietas rakt ģipsi. Šajā situācijā ir tikai tas gadījums, ka netiek ņemts apgrozījuma nodoklis par ģipsi. Jeb tas ir otrreizējais gadījums, kad Sauriešu kombināts, savā laikā jau nomaksājis dabas resursu nodokli, pārdod šo ģipsi kā pusfabrikātu, kas vairs nav pirmatnējais ģipsis, un tajā apgrozījuma nodoklis parādās. Tā ka es neredzu šeit tomēr šo motivāciju.

Otrām kārtām šī ģipša apgrozījuma nodokļa summa neieiet produkcijas pašizmaksā. Apgrozījuma nodoklis tikai izņēmuma gadījumā nokļūst pašizmaksā, kā tas ir paredzēts 6.panta trešajā daļā, kuru mēs pieliekam klāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Bērziņš: Es gribētu par 12.apakšpunktu…

Priekšsēdētājs: Vispirms varbūt izlemsim par 15.punktu, es atvainojos. Tātad bija ierosinājums svītrot 18.apakšpunktu. To ierosina gan komisija, gan komiteja. Mums ir jānobalso.

A.Kodoliņš: Vides aizsardzības komisija. Ekonomikas komisija ir pretī.

Priekšsēdētājs: Tātad visi spēku samēri ir zināmi, vai ne? Lūdzu, balsosim par Vides aizsardzības komisijas un komitejas ierosinājumu svītrot 18.punktu. Rezultāts: par– 15, pret– 16, atturas– 19. Šis labojums nav pieņemts.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

A.Bērziņš: Par 12.apakšpunktu. Mans priekšlikums ir izteikts, pamatojoties uz daudzu republikas sadzīves pakalpojumu uzņēmumu ierosinājumu par to, ka sadzīves pakalpojumi, kuri nav saistīti ar preču ražošanu, jāatbrīvo no apgrozījuma nodokļa. Diemžēl visiem godīgi jāatzīst, ka apgrozījuma nodoklis ir pieņemts budžeta papildināšanai, nevis saimnieciskās darbības regulēšanai. Un šajā gadījumā, ja mēs apliksim ar apgrozījuma nodokli sadzīves pakalpojumus, nekas, protams, no tā nemainīsies, jo, sākot ar 1.februāri, tie vienalga pārstāj eksistēt, jo kurināmā sadārdzinājums no šā datuma ir divdesmitkārtīgs. Es varu droši apgalvot, ka, sākot ar nākamo nedēļu, vismaz daudzi tie uzņēmumi, kuri veic veļas mazgāšanu un ķīmisko tīrīšanu, vispār nedarbosies neatkarīgi arī no šā apgrozījuma nodokļa. Taču šie 12 procenti varētu būt zināms atspaids, lai minētajiem uzņēmumiem būtu kaut kādas cerības nākotnē. Ieviešot šo apgrozījuma nodokli, attiecībā uz nozarēm iepriekš nekādi aprēķini netika izdarīti. Tāpēc man ir priekšlikums, un pie tā es tomēr palieku, ka 12.apakšpunkts jāpapildina ar visiem sadzīves pakalpojumiem, kuri nav saistīti ar preču ražošanu.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, lūdzu! Es gan meklēju, kurā vietā šis ierosinājums ir atrodams rakstiskajos priekšlikumos.

A.Kodoliņš: Rakstiskajos priekšlikumos tas ir 3.lappuses pirmajā rindkopā. Komisijas viedoklis ir šo priekšlikumu nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Bērziņa kungs ierosināja papildināt ar šo domu, kura ir 4.papildinājums.

A.Kodoliņš: 3.lappuses pirmajā rindkopā.

Priekšsēdētājs: Komisija tam nepiekrīt. Mums ir jābalso. Lūdzu, balsosim par deputāta Bērziņa priekšlikumu. Rezultātu! 22– par, pret– nav, atturas– 19. Papildinājums ir pieņemts.

Mani tomēr ļoti interesē, ko ir darījuši pārējie 20 deputāti? Jā, protams, nav jau obligāti jābalso. Tātad šis papildinājums ir pieņemts. Lūdzu, Kodoliņa kungs, izdariet atzīmi!

Lūdzu, vai par 4.pantu ar visiem šiem daudzajiem apakšpunktiem ir vēl kādi labojumi vai papildinājumi? Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es gribētu pievērst uzmanību uz tikko izdalīto dokumentu, proti, Muciņa kunga iesniegtajiem papildinājumiem. Tajos ir ierosinājums pie punkta par ogām, sēnēm, riekstiem, medus izstrādājumiem un arī biškopības produktiem. Es uzskatu, ka tas ir pamatots papildinājums, jo tādā gadījumā bišu inde un šāda veida produkcija arī ir jāieskaita. Tā ka es principā informēju deputātus, ka komisija pieņem šo Muciņa kunga iesniegto papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl jau Muciņa kungs te raksta par sabiedriskās ēdināšanas sfēru.

A.Kodoliņš: Tātad ir domāts sabiedriskajā ēdināšanā aplikt tikai restorānus un kafejnīcas. Komisija šo priekšlikumu nepieņem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Muciņa kungs arī neaizstāv savu viedokli. Lūdzu, vai vēl ir kādi priekšlikumi par 4.pantu? Nav. Tā kā par 4.pantu ir bijuši vairāki grozījumi un vairāki balsojumi un lai mēs vairāk neatkāptos, tad nobalsosim tikai par šā panta akceptēšanu ar izdarītajiem labojumiem.

Lūdzu, balsosim par 4.panta un visu tā apakšpunktu akceptēšanu ar visiem izdarītajiem labojumiem. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 37, pret– 1, atturas– 11. Esam akceptējuši.

5.pants– par 5.panta pirmās daļas labojumu.

A.Kodoliņš: Zālē es neredzu Pašvaldības komisijas pārstāvjus, bet šis ir labojums, kas izslēdz iepriekšējā… Tātad, pieņemot likumu galīgajā redakcijā, šo labojumu, ka 20 procenti no pamatlikmes tiek iemaksāti pašvaldību budžetos, diezgan ilgi diskutēja un tas ir ieviests tieši trešā lasījuma laikā. Tagad pati Pašvaldības komisija lūdz, kā jau jūs redzat šajos priekšlikumos, minētos procentus maksāt nevis pilsētu vai pagastu budžetos, bet rajonu budžetos. Bet, vienalga, šī pamatlikmes sadalīšana starp budžetiem izraisa ļoti daudzus sarežģījumus, jo budžetos, kā jūs zināt, iemaksā saldo maksājumus, kamēr iznāk tā, ka jebkurš kompensācijas maksājums, aprēķinot šo saldo, tiek rēķināts no valsts budžeta. Tagad praktiski šāds labojums nostāda nevienādā pozīcijā valsts un pašvaldību budžetus. Tāpēc, bez šaubām, būtu daudz vienkāršāk, ja deputāti piekristu šim labojumam, un turpmāk tomēr paliktu sākotnēji iecerētā doma, ka visa pamatlikme jeb viss nodoklis, kas ir aprēķināts pēc pamatlikmes, tiek iemaksāts valsts budžetā, kamēr pašvaldību budžetiem būtu jāizmanto citi nodokļu maksājumi un dotācijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi pret komisijas viedokli? Nav. Varam iet tālāk. 6.pants. Lūdzu.

A.Kodoliņš: 6.panta izstrādāšanā piedalās Ekonomisko reformu ministrijas eksperti, kuriem mēs nodevām šo pantu ekspertīzē. Viņi nepiekrīt komisijas viedoklim. Mēs palikām pie sava viedokļa. Varbūt tomēr ekspertu kungi varētu iepazīstināt ar iebildumiem pret 6.panta trešo daļu, kas šeit parādās kā pirmā daļa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai šie iebildumi mums ir kaut kur rakstiski formulēti?

A.Kodoliņš: Komisijai viņi bija iesnieguši diezgan garu rakstisku slēdzienu, kas gan nav izdalīts deputātiem sakarā ar to, ka nepietika laika, lai šo materiālu varētu pavairot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kolēģi deputāti! Vai mēs klausīsimies ekspertus?

A.Kodoliņš: Es varu pateikt iebildumu būtību, kura ir tāda, ka apgrozījuma nodokļa maksājumus nedrīkst ieskaitīt pašizmaksā, jo tādā gadījumā tiek izjaukta visa šā nodokļa pamatjēga, ka viss šis nodoklis nekad nenonāk pašizmaksā. Visi nodokļu maksājumi ir vai nu tieši budžetā, vai tieši kompensēti no budžeta, neiejaucot principu, ka zināma daļa nodokļu maksājumu, kas nav saistībā ar pašizmaksu, beidzamajā stadijā nonāk pašizmaksā. Tātad ekspertu ieteikums ir nepieņemt 6.panta trešo daļu. Tādā gadījumā automātiski atkrīt arī 6.panta ceturtā daļa un viss šis 6.panta labojums.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem deputātiem situācija ir skaidra? Laikam atsevišķi balsot tomēr nevajag, to izšķirsim, balsojot kopumā par visu likumprojektu, jo deputāti neizteica nevienu iebildi. Neredzu arī, ka kāds kaut ko vēlētos teikt.

7.pants– par 7.panta papildināšanu.

A.Kodoliņš: Šis papildinājums ir jautājumā par valūtas iekasēšanu, pielietojot apgrozījuma nodokli. Es gribu informēt deputātus, ka šis valūtas maksājums attieksies uz tiem uzņēmējiem un uz tiem uzņēmumiem Latvijā, kuri pielieto valūtu iekšējā apgrozībā. Tātad galvenokārt tas attieksies uz valūtas veikaliem un arī dažādām darbnīcām, kuras ņem maksājumus valūtā. Tātad minētajiem uzņēmumiem rodas apgrozījuma nodokļa maksājums. Taču šis maksājums neattieksies uz tiem uzņēmējiem, kuri eksportē savu produkciju par valūtu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem par 7.pantu ir kādi iebildumi vai labojumi? Es lūgšu sekretariātu ilgi un intensīvi zvanīt, jo šis ir otrais lasījums, turklāt steidzams. Tātad otrajā lasījumā ir arī galīgais variants.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos, tā kā mums ir iesniegti daudzi papīri, pieņemot sākuma punktus, mēs nepievērsām uzmanību Muciņa kunga iesniegtajam labojumam par komisijas tirdzniecību. No vienas puses, šie labojumi precizē tikai likumu, jo principā sākotnējā iecerētā redakcijā bija paredzēts, ka komisijas tirdzniecībā netiek aplikta visa vērtība, bet tikai tā vērtība, kas ir tā sauktā tirdzniecības atlaide. Ja mēs pieņemsim Muciņa kunga piedāvātos labojumus, tad nebūs domstarpību, kādas rodas starp Finansu inspekciju un tirdzniecības veikalu darbiniekiem. Tātad es ieteiktu pieņemt arī šos Muciņa kunga labojumus, kuri attiecas uz komisijas tirdzniecību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 87 deputāti ir reģistrējušies. Paldies. Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par apgrozījuma nodokli”” otrajā lasījumā kā steidzamu. Rezultāts: 63– par, 1– pret, 14– atturas. Likums nav pieņemts otrajā lasījumā.

Likums ir steidzams, tas tomēr iet vēl uz trešo lasījumu. Kodoliņa kungs, lūdzu gatavojoties uz trešo lasījumu, lai likumu izskatītu vēl trešajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums– “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Tā kā likums “Par apgrozījuma nodokli” ir bijis steidzams, ja jums nekas nebūtu pretī, tad trešo lasījumu mēs varētu nolikt uz rītdienu. Komisija iepazītos ar tiem materiāliem, kuru dēļ likumu nevarēja pieņemt šodien, un šo jautājumu rītdien mēs varētu atrisināt galīgi. Tātad es iesaku rītdienas darba kārtībā iekļaut likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par apgrozījuma nodokli”” trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, cikos jūs ierosināt to iekļaut darba kārtībā?

A.Kodoliņš: Mans lūgums būtu iekļaut šo jautājumu rītdien kā pirmo.

Priekšsēdētājs: Par to mums arī ir jābalso. Lūdzu, balsosim par deputāta Kodoliņa ierosinājumu iekļaut minēto likumu trešajā lasījumā rītdienas darba kārtībā kā pirmo. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 60, pret– 1, atturas– 10. Tātad minētais jautājums rīt ir iekļauts kā pirmais. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

A.Kodoliņš: Komisija ir izanalizējusi tos priekšlikumus, kuri tika iesniegti. Sagatavojot likumprojekta otro lasījumu, konsekventi tika ievērots principiālais balsojums pirmajā lasījumā, ka pēc iespējas jāizvairās no absolūtām summām un visas likumā paredzētās summas ir jāizsaka relatīvos rādītājos, konkrēti, minimālās darba algās. Šie labojumi arī ir ielikti likumprojektā. Varētu turpināt izskatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sāksim skatīt pa pantiem. 1.pants– par 3.panta otrās daļas redakciju. Lūdzu. Nav neviena ierosinājuma.

A.Kodoliņš: Ir gan jāatzīst, ka tas ir principiāls jautājums. Ja jūs apskatītos priekšlikumus, tad redzētu, ka šim jautājumam ir divas dažādas principiālas pieejas. Proti, deputāta Krastiņa priekšlikums– iekasēt nodokli par ieņēmumiem ārvalstu valūtā autonomi no ieņēmumiem par rubļiem. Un otrs priekšlikums, kurš ir akceptēts Ekonomisko reformu komisijā, ka šis ieņēmums par ienākumiem, tātad nodoklis par ienākumiem ārzemju valūtā, jāieskaita kopējos ieņēmumos, attiecīgo summu no kopējiem ieņēmumiem un no kopējā nodokļa atņemot nost. Manuprāt, šeit ir diezgan liela starpība.

Priekšsēdētājs: Kāds ir komisijas viedoklis?

A.Kodoliņš: Komisija atbalstīja Edmunda Krastiņa priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem neatbalsta šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Tātad nav problēmu. Lūdzu, varam turpināt!

2.pants– par 4.panta 17.apakšpunktu: 500 rubļus nomainīt ar piecām minimālajām mēnešalgām. Nav iebildumu? Paldies.

3.pants– par 4.panta 19.apakšpunktu. Analoģisks labojums. Nav iebildumu. 20.apakšpunkts. Arī nav. 5.pants– par 5.panta redakciju. Nav iebildumu. Paldies.

6.pants– par 8.panta redakciju. Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Man ir jautājums. Patlaban likumā nekur nav minēts, kas un kā noteiks minimālo mēnešalgu.

A.Kodoliņš: Minimālo mēnešalgu atbilstoši savām dienesta funkcijām nosaka Ministru padome. Tātad, kā līdz šim, minimālo mēneš­algu nosaka Ministru padome, pieņemot attiecīgu lēmumu, bet faktiski apstiprina Augstākā padome, pieņemot attiecīgos budžeta grozījumus, ja tādi ir nepieciešami.

J.Endele: Tā kā man bija ierosinājums šo pabeigt ar teikumu: “Minimālo mēnešalgu nosaka Ministru padome”, vai ir nepieciešamība pēc šā teikuma vai nav? Patlaban šis teikums ir pazudis, lai gan nav ne noraidīts, ne arī pieņemts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Manuprāt, šādas nepieciešamības nav.

Priekšsēdētājs: Vai par 6.pantu vēl ir kādi ierosinājumi? Nav. 7.pants– par 9.panta redakciju. Nav. 8.pants– par 14.panta redakciju. Nav.

J.Endele: Man ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Šeit vajadzētu uzmanīgi paskatīties, jo, iespējams, ka ir domāts viens, bet ir iznācis citādāk. Virs tabulas ir rakstīts– “Mēneša ienākums”. Vai tas atbilst patiesībai?

A.Kodoliņš: Jā, tas atbilst patiesībai. No šā ienākuma netiek izņemts ārā tā sauktais neapliekamais ienākums, proti, šī viena minimālā mēnešalga netiek ņemta ārā. Tātad otrā darbavietā tiek aplikts tieši mēneša ienākums.

J.Endele: Kā tādā gadījumā tad saprast piezīmi, kas ir zem astotā, kur ir rakstīts “Pieņemts deputāta Ēlerta priekšlikums”, kas ierosina izteikt 14.panta tabulu analogu 8.panta tabulai, atņemot vienu minimālo mēnešalgu?

A.Kodoliņš: Jā. Tikai šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka šī tabula 14.pantā ir analoga ar 8.pantu. Tikai atšķirība ir tā, ja 8.panta pirmajā rindiņā ir rakstīts, ka līdz “trim minimālajām mēnešalgām”, tad šeit ir rakstīts, ka līdz divām minimālajām mēnešalgām. Otrā rindiņa ir no trīs līdz astoņi, turpretī šeit ir no divi līdz septiņi. Tā ir saprotams… Šī ir aritmētiska darbība, nevis, kā lai saka, pēc būtības.

J.Endele: Tad kāpēc šī tabula atšķiras no visām pārējām trim tabulām? Kāpēc jūs neesat par to, lai šo tabulu formulētu tāpat kā visas iepriekšējās? Es atvainojos. Gan Ēlerta, gan mani labojumi 8.punktā ir noraidīti. Es pareizi sapratu?

A.Kodoliņš: Šeit ir pieņemts Ēlerta kunga priekšlikums.

J.Endele: Tādā gadījumā jums nav taisnība. Izlasiet nosaukumu: “Mēneša ienākums”. Nekādas runas par to, ka šeit ir viena mēneša ienākums, ka tiek noņemta viena minimālā mēnešalga. Te ir rakstīts: “Mēneša ienākums.”

A.Kodoliņš: Bet 8.panta redakcijā ir mēneša apliekamais ienākums. Tātad šis ir bruto ienākums, citiem vārdiem sakot, nevis apliekamais neto ienākums, no kura ņem nodokli, vadoties pēc 8.panta.

J.Endele: Es vēlreiz atgriežos: ja es kaut ko nopelnu ne pamatdarbavietā, vai tad tas viss tiek aplikts ar nodokli?

A.Kodoliņš: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Endeles kungs, kādi vēl ir jautājumi?

J.Endele: Pašlaik nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Albertiņas kundze, lūdzu!

S.Albertiņa: Godātais sēdes vadītāj! Es ļoti atvainojos! 6.pantam mēs aizsteidzāmies ļoti ātri garām. Vai es drīkstu uzdot vienu jautājumu?

Priekšsēdētājs: Mēs varbūt tiksim galā ar 8.pantu. Ja vairāk nebūs ierosinājumu, mēs atgriezīsimies pie 6.panta.

Lūdzu, par 8.pantu! Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Man jautājums par šo ienākumu ārpus darbavietas: kā tas ir attiecībā uz pensionāriem? Konkrēti, muzeji sūdzas par to, ja pensionāri pārdod kādu senlietu muzejam, tad viņus apliek ar ļoti lielu nodokli. Kā to aprēķinās pēc šādas tabulas?

A.Kodoliņš: Pensionāri, tāpat kā jebkuri citi cilvēki, ir vai nu pamatdarbā, kur viņi ir iesnieguši darba grāmatiņu, vai otrā darbavietā, kur viņiem nav darba grāmatiņas. Pamatdarbavieta ir tā, kurā kadru daļā glabājas darba grāmatiņa. Pensionāriem principā tāpat ir pamatdarbavieta. Un, ja viņi ir spējīgi, tad viņiem ir otra darbavieta. Tādā gadījumā, ja tā viņiem ir pamatdarbavieta, ņem, vadoties pēc 8.panta likmēm.

J.Celmiņš: Es atvainojos, es precizēšu. Jūs nesapratāt jautājumu. Ja pensionārs muzejam kaut ko pārdod, lai to ievietotu fondos, tad tādā gadījumā nav runa par viņa darbavietu. Taču pēc kuras tabulas viņam aprēķina?

A.Kodoliņš: Tādā gadījumā viņam vispār ienākuma nodokli neaprēķina.

J.Celmiņš: Tādā gadījumā neaprēķina? Paldies.

Priekšsēdētājs: Labāk nepārdot muzejam. Deputāts Endele, vēl par 8.pantu.

J.Endele: Vēl par 8.pantu. Es tomēr aicinātu deputātus šoreiz nepiekrist Kodoliņa kungam. Kas tad strādā darba savienošanas kārtībā? Galvenokārt strādā zemu atalgotie. Tas nozīmē, lai kaut kā savilktu galus kopā, cilvēks ir spiests strādāt vēl vairākās darbavietās. Un šis nodoklis tajā papildu darbavietā tomēr ir ļoti liels. Tāpēc es pastāvu uz savu labojumu, kura būtība ir šāda– tabula paliek tā pati, tikai puse no mēneša likmes netiek aplikta.

Priekšsēdētājs: Vai visiem kolēģiem ir saprotams? Pilnīgi saprotams. Balsosim par deputāta Endeles priekšlikumu 8.pantā. Rezultāts: 34– par, 7– pret, atturas– 17. Tas ir otrais lasījums. Vēl var analizēt. Paldies. Par 8.pantu mums ir skaidrs.

Atgriežamies pie 6.panta. Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Godātais kolēģi! Konkretizējot 6.pantu, es jums iesniedzu lūgumu šajā pašā likuma labojumā. Lasot 6.pantu, tā arī nav skaidrs, ka 80 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieskaita vietējās pašvaldības budžetā. It kā būtu skaidrs, ka domāts pagasta, rajona vai pilsētas budžets. Lasām tālāk: “Nodokļa summas sadalījumu dažāda līmeņa pašvaldību budžetos nosaka augstākā līmeņa tautas deputātu padome.” Galu galā, kurā budžetā šos 80 procentus ieskaita?

A.Kodoliņš: Šos 80 procentus, kas paliek pašvaldības rīcībā, pēc augstākā līmeņa, pēc rajona tautas deputātu padomes lēmuma, ieskaita gan rajonu budžetā, gan pagastu budžetā, gan pilsētas budžetā. Tāda prakse ir īstenota pagājušajā gadā. Atbilstoši likumam tā saglabājas arī nākamajā gadā. Cik es zinu informāciju par Rīgas rajonu, tad lielākā daļa no šīs summas palika rajona budžetā rajona objektu izdevumu segšanai. Kaut gan pagastus tas ļoti neapmierināja. Tāpēc, strādājot pie jaunā likuma, kurš tiks pielietots pēc gada, mēs konkretizējām šo sadalījumu starp rajonu un pagastu budžetu.

S.Albertiņa: Sakiet, kolēģi, vai jūs nedomājat, ka 6.pantu tomēr vajadzētu konkretizēt? “Tas ir tā un tā”– mūs ir novedis līdz galīgam kraham pašvaldību budžetos. Varbūt izmantojiet gadījumu un ielieciet iekšā konkrēti, lai cilvēki zina, kas ir kas. Piedodiet, te ir liels juceklis.

A.Kodoliņš: Albertiņas kundze nepiekrīt šim viedoklim. Es baidos, ka, tieši konkretizējot, mēs nonāksim pie tās pašas situācijas, kāda izveidojās ar apgrozījuma nodokli un šiem 20 procentiem. Tā kā diemžēl rajonos ir dažāda situācija, tad katram rajonam mums ir jāraksta individuāli, cik atstāt rajona budžetam, cik sadalīt zemākā līmeņa pašvaldību budžetiem, jo Rīgas rajonā ir viena situācija, Valmieras rajonā ir pilnīgi cita situācija, Ogres rajonā– atkal gluži cita situācija. Es uzskatu, tā kā šim nodoklim ir jābūt regulējošam nodoklim, tad, kā līdz šim, tam ir jābūt pietiekami elastīgam.

S.Albertiņa: Ja tas ir tādā veidā rakstīts, kā jūs to tagad traktējat, tad tas nevar būt un nebūs ne regulējošs, ne līdzsvarojošs. Tas var būt tikai strīda ābols nemitīgiem konfliktiem starp vietējām pašvaldībām un rajonu pašvaldībām.

A.Kodoliņš: Diemžēl jebkuram regulējošam nodoklim ir šī negatīvā puse, jo tiešām var būt par strīda ābolu un arī būs tāds strīda ābols.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par šo ir vēl kādi ierosinājumi? Nav. 9.pants– 15.panta ceturtā daļa. Nav.

10.pants– par 18.panta tabulu. Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Cienījamais Kodoliņa kungs! Es principā piekristu pieņemtajam risinājumam. Tikai nezinu, vai grāmatvedībām un Finansu inspekcijai kļūs skaidrs, par kuru minimālo mēnešalgu šeit ir runāts? Vai par to, kas ir gada sākumā, gada beigās vai gada vidū? Un kā mēs rīkosimies, ja būs naudas reforma un tā tālāk? Vai jūs varētu man sniegt paskaidrojumu? Vai to nevajadzētu dot arī likumā?

A.Kodoliņš: Tiešām, es varu tikai pateikt, ka neapskaužu tos, kuriem būs jānodarbojas ar šajā likuma daļā minēto darbību piemērošanu, proti, par nodokļa aprēķināšanu no dažāda veida honorāriem un tā tālāk, jo katru reizi būs jāvadās pēc citāda mēneša vidējā minimuma. Proti, tad, kad es aprēķināšu honorāru, man būs jāņem vērā tajā brīdī esošā vidējā minimālā mēnešalga. Turklāt likumā ir rakstīts, ka pašreiz, rēķinot šā honorāra nodokli, tam ir jāpierēķina iepriekšējais nodoklis. Manuprāt, bez skaitļošanas tehnikas palīdzības grāmatvedībām, bez šaubām, tas nav izdarāms. Šī pašreizējā kārtība tika piemērota jau pagājušajā gadā, kas gan bija vienkāršāk, tomēr ļoti sarežģīti, nosakot nodokli no honorāra, katru reizi pārrēķinot iepriekšējā nodokļa summas. Ceram, ka grāmatvedības tiks galā arī ar šo sarežģīto procedūru.

I.Ēlerts: Kodoliņa kungs, jūs neatbildējāt uz jautājumu, vai tā ir minimālā mēnešalga gada sākumā vai gada beigās? Ko nozīmē honorāra saņemšanas brīdis?

A.Kodoliņš: Likumā ir noteikts, ka, saņemot honorāru, jums aprēķina pēc šā gada likmēm. Atbilstoši konkrētā brīža vidējai mēnešalgai spēkā ir attiecīgās likmes. Ja gada laikā jūs saņemat otro honorāru, tad pārrēķina jūsu pirmo honorāru un pierēķina otro honorāru, pēc tam šo kopējo summu atkal izrēķina, vadoties pēc tajā brīdī esošo minimālo mēnešalgu likmju sastādītajām tabulām. Tādējādi katrā brīdī tiek pārrēķināts viss nodoklis. Diemžēl tāda nodokļa aprēķināšanas kārtība ir paredzēta likumā.

I.Ēlerts: Vai likumā ir minēts, ka ir runa par minimālo mēnešalgu honorāra izmaksas brīdī? Vai tas ir paredzēts?

A.Kodoliņš: Iespējams, ka šādus precizējumus varētu ierakstīt pielikumā. Līdz šim likumā nebija minimālās mēnešalgas.

I.Ēlerts: Acīmredzot vajag.

Priekšsēdētājs: Komisija šādu papildinājumu mēģinās iestrādāt uz trešo lasījumu. Pēc tam spriedīsim, cik tas atbilst. Paldies.

Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Tās Ēlerta kunga bažas patiešām ir nopietnas, bet faktiski šī lieta nav tik sarežģīta. Vajadzētu vēl vienu papildinājumu par gada vidējo mēnešalgu, vai kā mēs to nosauktu, tas ir, vienkārši jādod formula. Tā ir tīri matemātiska aprēķina formula, un tur nekādu problēmu nav. Ministru padome katru mēnesi vai pat ik pa diviem mēnešiem šo minimumu būs noteikusi, un, lai izrēķinātu gada vidējo, tā tiešām nav problēma. Likumā to vajadzētu precizēt.

A.Kodoliņš: Es ceru, ka mūsu matemātiķi deputāti šajā lietā palīdzēs un dos vērtīgus priekšlikumus– konkrēti Endeles kungs.

Priekšsēdētājs: Visādā ziņā Endeles kunga priekšlikums grāmatvežiem atvieglotu dzīvi. Paldies.

Lūdzu, 11.pants– par 19.panta tabulu. Nav. 12.pants– par 21.pantu. Nav. 13.pants– par 21.panta 2.apakšpunktu. Nav. 14.pants– par 24.panta 3.apakšpunktu. Nav.

Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Es atvainojos, atsauciet! Par balsošanas motīviem vēlas izteikties deputāts Buka. Lūdzu.

S.Buka: */Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi deputāti! Es uzskatu, ka tabulas, kas pievienotas 7.punktam un attiecas uz minimālo ar nodokļiem apliekamo likmi– 15 procentiem– līdz astoņām minimālajām mēnešalgām, rēķinot vismazāko darba apmaksu, liecina par to, ka vairākumam vidēji apmaksāto strādājošo šis būs neattaisnojami smags trieciens, jo pašreizējos apstākļos 15 un 20 procenti ir pārāk lielas summas. Jūs paši varat tās novērtēt. 15 procenti jau no trijām minimālajām mēnešalgām, bet tālāk jau ir virs 20 procentiem. Pat salīdzinājumā ar Krievijas likumdošanu tas ir pārāk liels nodokļu slogs. Tas nozīmē, ka mēs graujam pamatus– normālo sabiedrību, vidusšķiru, atkal dodam tai triecienu. Tas attiecas gan uz cilvēkiem, kas strādā budžeta organizācijās, gan uz sīkajiem un vidējiem uzņēmējiem.

Manuprāt, pārāk sarežģīti aprēķini ir 18.punktā, kur ir runa par 297 mēnešalgām. Faktiski nevienā pasaules valstī neeksistē tāda diferencēšana līdz 300 minimālajām mēnešalgām! Tieši tāpēc es uzskatu, ka mums jāuzdod komisijai līdz trešajam lasījumam vēlreiz atgriezties pie principiālākajām pozīcijām: 7.punktā par 15 vai 20 procentiem tām personām, kurām darba samaksu nosaka astoņu mēnešalgu maksimums. Nodokļu slogs viņiem jāatvieglo./

I.Ēlerts: Man ļoti jāatvainojas, bet man jālūdz Kodoliņa kungam paskaidrojums. Es nepamanīju 9.punkta redakciju. Proti, pirmajā lasījumā atbilstoši pašreizējai praksei, teiksim, pirmās grupas invalīdiem bija 1,5 minimālās mēnešalgas un tā tālāk, bet patlaban ir ierakstīts, ka 2,5 minimālās mēnešalgas. Vai tas ir pamatoti? Un kā tas ir radies? Lūdzu, Kodoliņa kungs, labosim!

Priekšsēdētājs: Tātad labosim, kamēr vēl nav balsots, vai arī paskaidrosim.

A.Kodoliņš: Mēs vadījāmies nevis pēc pašreizējās prakses, bet pēc situācijas, kāda bija 1991.gada 1.janvārī, kad mēs tās summas indeksējām. Nav nekāda pamata veseliem cilvēkiem indeksēt summas ar indeksu pieci un invalīdiem nezin kāpēc indeksēt summas ar indeksu 1,5. Manuprāt, nav nekāda pamata šādai pieejai. Ja jūs lasītu likuma sākuma tekstu, tad redzētu, ka tur ir rakstīts, ka pirmās grupas invalīdi tiek atbrīvoti, kad mēs sākumā pieņēmām, no summas 250 rubļi. Tas atbilst 2,5 minimālajām algām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav iebildumu. Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Kolēģi, man ir ļoti nepatīkami jūs aicināt balsot pret Kodoliņa kunga piedāvātajām likumprojekta izmaiņām, bet man nav citas izejas. Redziet, situācija ir tāda– sakarā ar to, ka šis 6.pants ir tik nenoteikts, ir izveidojusies pat tāda absurda situācija, ka piedāvātajā budžeta projektā, kuru mēs skatīsim nākamajā nedēļā, dažiem rajoniem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir atstāti 13 procenti, citiem– 18 procenti un tā tālāk. Ministru padome patlaban iet vēl tālāk. Sakarā ar to, ka šis pants ir tik ļoti nenoteikts, tā ir atļāvusies patvaļīgi visu ko mainīt gan uz priekšu, gan atpakaļ, vārdu sakot, visādos veidos. Tāpēc, Kodoliņa kungs, es tomēr ļoti negribu, ka deputāti pieņemtu otrajā lasījumā. Es arī pieļauju, ka viņi mani neatbalstīs, tad es katram gadījumam iesniedzu 6.panta grozījumus un vēlreiz kategoriski pieprasu šā panta lietas tomēr nokārtot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Ekonomikas komisija noprotestēja, ka Ministru padome, izstrādājot budžeta projektu un lēmumu par tā stāšanos spēkā, pārkāpj likumu. Mēs Ekonomikas komisijā noprotestējām tos ciparus, kurus Ministru padome ir ielikusi savā budžeta projektā, sadalot, tieši nosakot šo pašvaldību maksājumu daļas, proti, šos 18, 3 un 9 procentus. Tam nav nekāda sakara ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi argumenti izteikti. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu vai neakceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 52– par, 2– pret, 16– atturas. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā lasījumā.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Tātad attiecībā uz likumprojektu “Par akcīzes nodokli” pēc pirmā lasījuma ir iesniegti galvenokārt Finansu inspekcijas, kā arī Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikumi. Es gribu tikai uzsvērt to, ka Finansu inspekcijas priekšlikumi, kuri groza tās likmes, kuras mēs pieņēmām pirms mēneša, liecina tikai par to, ka nav pietiekamas koordinācijas vienā resorā, tā kā iepriekšējo likumu par grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” mēs pieņēmām pēc Finansu ministrijas izstrādātā likumprojekta. Tagad mēs to grozīsim, ņemot vērā šos Finansu inspekcijas priekšlikumus, vai arī negrozīsim, ja jūs tā nobalsosit.

Jāsaka, ka izstrādātās normas mīkstina likumu “Par akcīzes nodokli”, samazinot likmes vai arī sašaurinot apliekamo objektu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kodoliņa kungs! Taču mums jājautā deputātiem, vai kāds no viņiem uztur šos Finansu inspekcijas labojumus? Komisija tos ir noraidījusi, un jūs liekat priekšā balsot par komisijas variantu. Vienīgi, ja kāds no deputātiem atbalsta šos Finansu inspekcijas labojumus, tad mēs par tiem varam balsot.

A.Kodoliņš: Tas mazliet ir neprecīzi. Mēs noraidījām, piemēram, variantu, ka smaržām un odekoloniem samazinām akcīzes nodokli, bet matu lakām un sadzīves ķīmiskajām precēm to atstājām iepriekšējā līmenī. Mēs uzskatām, ka visa šī grupa vai nu tiek saglabāta iepriekšējā līmenī, tas ir, vai 40 procenti, vai arī visa grupa, kā mēs arī iestrādājām likumprojektā, tiek samazināta uz 25 procentiem. Tātad nesaskaldīt šo grupu atkal sīkākās daļās, bet atstāt tādu, kāda tā ir. Ja samazināt, tad visai grupai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāti piekrīt jūsu viedoklim, Kodoliņa kungs!

Lūdzu, sāksim otro lasījumu skatīt pa pantiem. Pirmais– par 3.panta 3.1.apakšpunktu. Nav. Otrais– par 3.1.apakšpunkta septīto rindkopu, tas ir par to, par ko mēs patlaban runājām. Nav. Trešais– par spirtu. Nav. Ceturtais– par vieglajām automašīnām. Nav. Piektais– preču realizācija ārvalstu valūtā. Nav. Sestais– par 6.panta otro daļu– sankcijas. Nav. Vai Kodoliņa kungam kaut kas vēl ir bilstams? Nav. Paldies.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 55– par, 1– pret, 7– atturas. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Mēs esam sekmīgi tikuši līdz trešajam darba kārtības punktam, kuru varam sākt skatīt tikai pulksten piecos, tas ir, pēc stundas. Līdz pārtraukumam ir 29 minūtes, kad vēl varētu pastrādāt. Ir vairāki rītdienas jautājumi, kuri nav skatāmi, jo tie ir saistīti ar personu pieaicināšanu. Ir arī trešie lasījumi, kurus arī nav vēlams skatīt patlaban.

Godājamie kolēģi! Vai ir kāds likumprojekts vai lēmuma projekts, kuru mēs pusstundā varētu izskatīt? Dabīgi, ka šie likumprojekti varētu būt vienīgi pirmajā vai otrajā lasījumā, jo lēmumus un trešos lasījumus mēs nevaram skatīt. Protams, varētu parunāt par autoceļiem, bet Caunes kunga nav. Bet diez vai ar autoceļiem tiksim galā pusstundā. Varētu paskatīties? Mūsu kolēģi aizgāja sameklēt Caunes kungu. Varbūt tiešām mums ir iespēja izskatīt jautājumu par autoceļiem, tādējādi mazliet atvieglojot darbu rītdien.

Godājamie kolēģi, vismaz tik masveidīgi neatstāsim zāli! Deputāte Seile ierosina stāstīt par šaujamieročiem. Tas ir ļoti vietā. Šodien, kad runājām par privatizāciju, es esmu pierakstījis mūsu kolēģa deputāta Kides teikto ļoti spārnoto domu, retorisko jautājumu: “Vai plašām tautas masām nevar dot tiesības riskēt?” Es domāju, ka tas ļoti atbilst minētajam ziņojumam. Man teic, ka priekš šaujamieročiem esot pamaz cilvēku, netrāpīšot. Varbūt, ka tūlīt ieradīsies Caunes kungs, tad mēs tiešām varētu izskatīt jautājumu par autoceļiem. Kolēģi, kuri aizgāja meklēt Caunes kungu, vēl nav atgriezušies. Pieklājības pēc mums vismaz viņi ir jāsagaida atpakaļ. Iespējams, ka Caunes kunga nebūs, tā kā viņš zina, ka viņa jautājums tiks skatīts rīt pašās sēdes beigās. Kolēģi, es domāju, ka divas minūtes vēl pagaidīsim, lai būtu piecas minūtes pāri pulksten 16.00. Tad izlemsim, ko darīt turpmāk.

Paldies, kolēģi, laikam vairāk negaidīsim. Šī tomēr nav mūsu kolēģa Caunes diena. Viņam nelaimējas. Tātad pārtraukums līdz pulksten 17.00. Pēc pārtraukuma klausīsimies valdības atskaiti par zeltu, valūtu un tā tālāk. Es ceru, ka deputāti zālē būs pieklājīgā skaitā, it sevišķi būs tie deputāti, kuri ierosināja šo jautājumu izskatīt un noklausīties valdības atskaiti.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Reģistrēties nav sevišķas nepieciešamības. Mūsu šodienas pēdējais darba kārtības jautājums (praktiski divi jautājumi) tātad ir valdības atskaite par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 17.decembra lēmuma “Par Latvijas Republikas zelta–valūtas rezerves stāvokli, avuāru statusu un Latvijas Republikas 1992.gada pirmā pusgada valūtas budžeta izveidi” un 1991.gada 23.decembra lēmuma “Par finansiāli ekonomisko darbību un grāmatvedību regulējošo likumu un normatīvo aktu izstrādi un vienotas grāmatvedības uzskaites un pārskatu sistēmas ieviešanu Latvijas Republikā” izpildi. Kas no valdības mums ziņos par šā jautājuma pirmo daļu? Te ir daudz valdības locekļu. Tātad pašlaik par zeltu nav ziņotāja. Laikam zelta nav. Tādā gadījumā, kas ziņos par valūtas rezervi? Kurš no jums pirmais: vai Gaiļa kungs, vai Siliņa kungs? Tas ir ziņojums. Godājamie kungi, mēs to pieņemsim zināšanai, jo nekādas debates vai kaut kas tamlīdzīgs nav paredzēts. Tas būs pēc tam, kad skatīs konkrētos jautājumus.

Lūdzu, Gaiļa kungs, cik jums apmēram vajadzētu laika?

M.Gailis, ārlietu ministra vietnieks: Uzskatot, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, es domāju, ka vajag apmēram 20 minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 20 minūtes.

M.Gailis: Dāmas un kungi, cienījamie deputāti. Tā kā cilvēka atmiņa ir īsa, es gribētu nedaudz atgriezties pie notikumiem, kas risinājās 1991.gada sākumā un vēl arī gada vidū, lai varētu redzēt, kādā situācijā mēs bijām valūtas jautājumos.

Tātad 1990.gada beigās tika pieņemts Gorbačova dekrēts par to, ka no visiem valūtas ieņēmumiem, no bruto valūtas ieņēmumiem 40 procenti ir jāpārskaita PSRS ārējā parāda segšanas fondā un 30 procenti PSRS republiku tādā kopīgā fondā, no kura vecā stilā tad finansētu visas programmas.

Eksporta licencēšana vēl pagājušā gada sākumā simtprocentīgi atradās PSRS centrālo orgānu rokās, un mums nebija nekādas iespējas šo lietu ietekmēt, jo arī muita atradās to rokās. Valūtas ieņēmumus Latvijas Republikai galvenokārt deva tā sauktie Savienībai pakļautie uzņēmumi, proti, visi lielie ražotāji un eksportētāji, ieskaitot visus zvejniekus un arī kuģniecību. Oficiāli tiem republikai bija jāpārskaita tikai 2,7 procenti no valūtas ieņēmumiem. Tāds bija fons, kad pagājušā gadā mēs sākām strādāt.

Vēl jāsaka, ka aizpagājušā gada beigās valdības valūtas fonds vispār bija bloķēts sakarā ar to, ka “Rīgas manufaktūra” nemaksāja paredzētos procentmaksājumus un arī kredītatdošanas naudu par iekārtām, kuras tā bija nopirkusi dažus gadus agrāk, balstoties uz toreizējās Latvijas PSR valdības izsniegtajām garantijām. Minētais fonds tika atbloķēts 1991.gada sākumā, kad varēja sākt kaut ko darīt. Tas arī bija par iemeslu, kādēļ sadalījums tādā veidā Latvijas Republikā, lai ņemtu valūtas fondā naudu, tika veikts tikai aprīlī. Ministru padomes lēmums tika pieņemts aprīļa beigās. Tādā veidā mēs to sadalījām. Un bija ļoti pamatīgs konceptuāls strīds, ko darīt: vai kategoriski atteikties no šī Gorbačova diktāta valūtas jomā, kā to izdarīja Lietuva, vai iet kaut kādus aplinkus ceļus? Toreiz mēs pieņēmām lēmumu iet aplinkus ceļus, tas ir, izmantot visus iespējamos apkārtceļus, lai PSRS budžetā nemaksātu šos 40 procentus. Lielākoties, man šķiet, tas tika veiksmīgi arī darīts. Izņemot tos PSRS uzņēmumus, kurus komandē cilvēki, kuriem PSRS intereses bija varbūt svarīgākas par citām.

Pienāca 1991.gada jūlijs, kad ilgāka darba rezultātā mums izdevās noslēgt līgumu ar PSRS Ārējās tirdzniecības ministriju par to, ka mēs pārņemam likumdošanu savās rokās. Manas darbības sākumā, tas ir, no 1990.gada jūnija, mēs stājāmies pie savas ārējās tirdzniecības regulēšanas, meklējām licences. 1991.gada 2.jūlijā, reāli– jūlija otrajā pusē, Ekonomikas ministrija noteica kvotas, uz kuru bāzes izsniedzām licences.

Mūsu politika balstījās uz to, ka maksimāli ir jāveicina eksports no Latvijas. Bez šaubām, tika noteikti atskaitījumi. Arī tos mēs ieviesām jūlijā. Viss jau sašūpojās apmēram vasaras vidū. Nosūtot telegrammu, mēs Pavlovam paziņojām, ka pilnīgi pārejam uz saviem atskaitījumiem. Un pietika, ka noteica šādus atskaitījumus: 15 procenti– valdībai no eksporta pakalpojumiem, 3 procenti– vietējai padomei. No veikalu darbības, tātad no apgrozījuma– 10 procenti.

Es visu laiku runāju par bruto, jo ir ārkārtīgi grūti izvērtēt un paņemt atskaitījumu no peļņas vai paņemt peļņu valūtā, jo neder ne viens, ne otrs toreizējais valūtas maiņas kurss: ne 1,80, ne 30 vai 25 rubļi. Neviens no tiem neataino patieso stāvokli. Gan pakalpojumos, gan eksportā ir liela rubļu sastāvdaļa. Lai varētu daudzmaz ieņemt kaut kādu valūtu, mēs ņēmām no bruto 15 procentus. Lūk, lai veicinātu tās galvenās Latvijas stratēģijas attīstību, lai caur Latviju transportētu visdažādākās kravas, tika noteikts, ka mēs izsniedzam no bruto 10 procentus starpniecības maksas. Mēs izsniedzam licences visam tam tranzītam, kas iet cauri Latvijai uz Rietumiem. Praktiski bija daudz metāllūžņu, metāli un arī koks, jēlādas un vēl dažādas citas preces.

Laikā no jūlija sākuma līdz 1.janvārim pavisam tika izsniegtas 956 licences. Ja kādam ir interese iepazīties ar šiem dokumentiem, protams, to visu var dabūt.

Runājot vēl par vienu valūtas ieņēmuma veidu, par kuru diezgan daudz tika rakstīts arī avīzē, tātad jāmin valūtas maiņa. Ar Augstākās padomes Prezidija svētību jau gada sākumā visām juridiskajām personām tika atļauts Latvijas Bankā izņemt licenci, lai tirgotos ar valūtu, lai pirktu un pārdotu valūtu– to es gribēju teikt. Bija noteikti atskaitījumi 1,5 procentu apmērā no valūtas apgrozījuma– tātad gan no pārdotās, gan no nopirktās valūtas. Varētu jautāt: kādēļ 1,5 procenti? Mūsu speciālisti vairākkārt bija Polijā, tādējādi balstījās uz tās pieredzi. Starpība starp valūtas pārdošanas un pirkšanas cenu bija apmēram 6 procenti. Jūs saprotat, ka 1,5 procenti veidoja apmēram 25 procentus no šā uzņēmēja peļņas. Tas arī bija pamats tam, kādēļ Ministru padomes sēdē tika apstiprināta tā otra procentu likme.

Runājot par dempingcenām, un tādi gadījumi, bez šaubām, bija, izsniedzot licences, mēs centāmies regulēt šo procesu, pārbaudot un salīdzinot. Par pamatu licences izsniegšanai mums kalpoja divi jauni likumi: pirkšanas līgums un pārdošanas līgums. Pirkšanas līgums bija pierādījums, vai prece ir ražota šeit vai iepirkta ārpusē, jo te bija runa par to, kāds procents tiek ņemts: vai 10 procenti vai 15 procenti. Ar pārdošanas līguma palīdzību varēja kontrolēt pārdošanas cenu. Ja tā bija par zemu, tad licence netika izsniegta.

Tagad pārejam pie valūtas. 1991.gadā valūtas fondā tika ieplānots pavisam ieņemt 32,9 miljonus invalūtas rubļu, rēķinot 1,80 rubļus par dolāru. 1991.gada 5.jūnijā Ministru padomes sēdē šī summa tika sadalīta. Ir Ministru padomes lēmums, kurā tika norādīta nozare, kam attiecīgā summa tiek izsniegta. Par pamatu šīs naudas izmaksai kalpoja līgums, kuram bija jāatbilst šim postenim, un tad šī nauda tika pārskaitīta.

Kā jau es teicu, valūtas fondu veidoja obligātie maksājumi, par kuriem tika samaksāts 1,80 rubļi par dolāru. Kādēļ tā? Tajā laikā, principā vēl šobrīd, tas bija vienīgais legālais veids, kādā valdība varēja iegūt šo naudu, jo nodokļu likumā nekur nefigurē valūta, un jebkurā valstī nodokļus maksā tikai vienā– vietējā naudā. Bez šaubām, mēs to neizgudrojām, tā ir PSRS prakse, kad valūta tiek ievākta ar tā sauktajiem atskaitījumiem, maksājot pēc stingra kursa, proti, 1,80 rubļi par dolāru. Tas ļoti atšķiras no īstenības un no tā, cik tas principā ir izdevīgi, ka šis maksājums ir ļoti nosacīti. Manuprāt, visiem tas ir skaidrs, sevišķi tagad, kad kurss praktiski ir kāpis astoņdesmitkārt. Toreiz tas nebija tik liels. Apmēram divdesmitkārt.

Par izsniegtajām eksportlicencēm. Es minēju jau skaitu un apmēram aprēķinus, ņemot vērā, ka visdažādāko iemeslu dēļ ne visas licences tika izpildītas. Darījums nenotika tādēļ, ka nebija atrasti vajadzīgie resursi, radās transporta problēmas, kavēja Krievijas dažādie stingrie regulēšanas pasākumi. Mēs rēķinājām, ka apmēram 40 miljonus invalūtas rubļu varētu iegūt no izsniegtajām licencēm. Man jāsaka, ka jūs paši zināt, kā attīstījās šī kustība augošā līknē, sākot no jūlija un, teiksim, līdz tam brīdim, kamēr tas bija manā pārziņā– līdz decembra beigām. Mēs rēķinām, ka šo darījumu lielākā daļa tika veikta gada beigās. Tādējādi naudai ir jāienāk šogad. Tā kā mums neuzticas, kas laikam ir pamatoti, diemžēl pagaidām visi šie darījumi notiek tā, ka vispirms aizsūta preci un pēc tam saskaņā ar kontraktu 30 vai pat 60 dienu laikā tiek pārskaitīta nauda.

Praktiski 1.janvārī valdības valūtas fondā no eksporta un pakalpojumiem tika ieskaitīti 10,8 miljoni invalūtas rubļu. Bez tam Ventspils par naftas tranzītproduktu pārkraušanu ieguva 1,2 miljonus invalūtas rubļu, par nitrilakrilskābes nitrāta pārkraušanu– 1,15 miljonus rubļu. No valūtas maiņas punktiem tika ieņemts 0,9 miljoni rubļu. Vienkāršs rēķins rāda, ka apgrozībā bija iesaistīti 60 miljoni invalūtas rubļu. No kazino tika ieņemts 0,2 miljoni rubļu. Kazino es pieminēju atsevišķi, jo tam bija cits atskaitījums, proti, 30 procenti no bruto valūtas ieņēmumiem. No Latvijas kuģniecības 6,5 miljoni invalūtas rubļu. Ar mums praktiski viņi sāka rēķināties tikai tad, kad tika nomainīta vadība. Tas notika aptuveni septembrī. Dabīgi, ka pirms tam no turienes nekas nenāca.

Tātad no 1991.gada 1.februāra līdz 31.decembrim faktiski tika saņemts nacionāli ierobežotās valūtās 1,6 miljoni invalūtas rubļu, brīvi konvertējamā valūtā 19,1 miljons invalūtas rubļu. Šī nauda galvenokārt tika ieskaitīta PSRS “Vņešekonombankas” Latvijas Ārekonombankas nodaļā, jo citas iespējas nebija. Jāsaka, ka tā vispār bija kļūda sasaistīties ar šo banku, jo patlaban nauda, kura ir ieskaitīta Latvijas Ārekonombankā, protams, atrodas Maskavā un ir bloķēta. Vēlāk es to pieminēšu. Pašlaik valdība savus valūtas līdzekļus glabā Rīgas Komercbankā un Latvijas Zemes bankā. Man šķiet, ka tas bija pareizi darīts, ka mēs šajās abās bankās atvērām valdības kontu, jo tā šobrīd ir vienīgā vieta, kur Latvijā nauda ir dzīva. Tātad Rīgas Ārekonombankā esošā nauda praktiski ir vēl joprojām bloķēta Maskavā.

Februārī vēl tika atvērts valdības rēķins Briselē. Tas toreiz, protams, zināmu iemeslu dēļ netika skaļi afišēts. Šajā rēķinā tiek uzglabāta nauda speciāliem, steidzamiem maksājumiem. Toreiz mēs domājām par iespējamo lata apmaksu. Kopīgajā rēķinā tika noglabāti 6,9 miljoni ASV dolāru, 0,14 miljoni zviedru kronu– pavisam 11,5 miljoni invalūtas rubļu.

Pagājušajā gadā mūsu ieņēmumi kopā bija 30,6 miljoni invalūtas rubļu brīvi konvertējamā valūtā.

Runājot par izdevumiem, jāsaka, ka no tās naudas, kuru es minēju atsevišķi, pavisam tika izdoti 19,1 miljons rubļu, tātad 9,8 miljoni invalūtas rubļu brīvi konvertējamā valūtā. Tas notika, pamatojoties uz Ministru padomes sadalījumu, kuru es jums minēju, un vēl saskaņā ar Godmaņa kunga rezolūciju. Minētie apstākļi kalpoja par pamatu jebkurai naudas izmaksai. Es varu jums nosaukt dažus piemērus: līdzekļi sadzīves pakalpojumiem, piemēram, līmei, dažādām rezerves daļām, Sauriešu būvmateriālu kombinātam, valsts uzņēmumam “Litta” par vērtspapīru drukāšanu (visi šie papīri tika nodoti Augstākās padomes kancelejā un ir dabūjami, es nezinu, vai tie ir pavairoti un jums izsniegti), valdības apsardzes sakaru sistēmai, uzņēmuma pavairošanas iekārtai, kas ir domāts valdībai, Veselības aizsardzības ministrijai par zālēm un materiāliem protēžu ražošanai, Satiksmes ministrijai– autobusu iegādei, “Latvenergo”– spēka transformatora, kas domāts zemnieku saimniecībām, iegādei, Latvijas Olimpiskajai komitejai– par piedalīšanos Albervilas olimpiskajās spēlēs, Fiziskās kultūras un sporta komitejai tika pārskaitīti 70 tūkstoši par piedalīšanos dažādās sporta organizācijās, Kinematogrāfistu savienībai tika nopirktas četras automašīnas. PSRS “Vņešekonombanka” bezatsedzes kārtībā norakstīja kokapstrādes kombināta “Baltija” kredītsummu 850 tūkstošu rubļu apmērā, ko mēs, protams, piedzīsim no šā kombināta. Vēl ir izdevumi par dažu čarterreisu un komandējumu apmaksu un citi maksājumi.

Turklāt, jau sākot no jūlija, tika izdarīti vairāki pārskaitījumi par to naudu, kas atradās Maskavā “Vņešekonombankā”. Viena daļa no uzņēmumiem, protams, skaitīja naudu uz turieni. Diemžēl es uzzināju, ka vēl nupat “Vņešekonombankā” ir ieskaitīti 2 miljoni Latvijai paredzētās valūtas. Ar šiem līdzekļiem arī ir ļoti bēdīga situācija.

Mēs izdarījām pārskaitījumus, kuri diemžēl nav vēl izpildīti, lai gan pagājuši jau vairāki mēneši. Minētie pārskaitījumi ir: par Satiksmes ministrijas autobusu rezerves daļām– 177 tūkstoši; Latvijas 2 miljoni, kuri jāpārved no Maskavas uz Latvijas Banku; Lauksaimniecības ministrijai par lauksaimniecības tehniku– 1,1; Iekšlietu ministrijai– par sakaru iekārtām 0,27; Veselības aizsardzības ministrijai par zālēm– 0,46; par sadzīves pakalpojumiem– 0,009.

Atlikums 1.janvārī brīvi konvertējamā valūtā bija 9 miljoni 300 tūkstoši invalūtas rubļu un nacionāli ierobežotajā valūtā– 2 miljoni. Nacionāli ierobežotā valūta ir dažāda nekonvertējama valūta, ko praktiski var izmantot tikai attiecīgajās valstīs. Rīgas Komercbankā atlikums bija 1,3 miljoni, PSRS “Vņešekonombankā”– 6,3 miljoni.

Runājot par naudu, kas glabājas Briselē, jāsaka, ka tā tika izmantota šādi: 1991.gadā par tipogrāfijas iekārtu tika samaksāts 535 tūkstoši amerikāņu dolāru. Tā ir mašīna, kura tika nopirkta Zviedrijā, lai varētu izdot avīzes pēc tam, kad tika liegta iespēja to darīt Preses namā. Rīgas izpildkomitejai tika aizdoti 25 000 amerikāņu dolāru, samaksāti 35… par viesnīcas “Hotel de Rome” celtniecības pabeigšanu. Par Rīgas attīrīšanas iekārtām tika samaksātas 350 000 vācu marku. Tika samaksāts avanss– 3759 tūkstoši vācu marku– par latu drukāšanu. Tā ir trešā daļa, un divi pārējie maksājumi, kuri ir apmēram tikpat lieli, ir jāizdara šā gada laikā. 20.septembrī, pēc tam, kad mēs izdarījām samaksu par latiem, atlikuma šajā bankā nebija, izņemot 75 000 amerikāņu dolāru, kuri kā otrais maksājums tika nodoti poļu firmai “Budimex” par Romas viesnīcu. Par pasēm tika samaksāti 3 miljoni 928 tūkstoši amerikāņu dolāru, no kuriem 30 procenti tika pārskaitīti, un pārējā nauda ir bloķēta (par pasēm un par pasu aizpildīšanas mašīnām).

Vēl jāsaka, ka par to naudiņu, kas glabājas Beļģijas bankā, procentu veidā tiks saņemti 77 000 amerikāņu dolāru. Tātad pretstatā tam, kas notika ar vietējās bankās esošajiem līdzekļiem…

20 minūtes ir pagājušas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai turpināsim klausīties? Iebildumu nav. Gaiļa kungs, jūs varat turpināt!

M.Gailis: Es gribētu vēl pateikt dažas lietas, varbūt atbildēt arī uz eventuāliem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Gaiļa kungs, mums norunāts, ka attiecībā uz valdības atskaitēm jautājumi netiek uzdoti. Noklausās ziņojumu un pieņem zināšanai. Tā mums vienmēr ir bijis, taču, ja būs ierosinājums, mēs nobalsosim un būs gan jautājumi, gan viss pārējais. Nekādu problēmu nav.

Tātad ir ierosinājums uzdot ziņotājiem arī jautājumus. Par to ir jānobalso. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 65 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu, balsosim par Bojāra kunga ierosinājumu, ka ir jāuzdod jautājumi ziņotājam. Rezultāts: 46– par, 9– pret, atturas– 8. Tātad uzdosim jautājumus. Godājamos deputātus lūdzu pierakstīties sekretariātā.

Lūdzu, Gaiļa kungs, turpiniet!

M.Gailis: Ja es drīkstu izteikt ierosinājumu, tad gribu teikt, ka mana stāstījuma turpinājums bija domāts kā atbildes uz iespējamajiem jautājumiem. Tā kā lēmums ir pieņemts, varbūt es uzreiz atbildēšu.

Priekšsēdētājs: Labi, norunāts. No sekretariāta mēs tūlīt saņemsim sarakstu. Kramiņa kungs, mums vienīgi vajadzētu vienoties, cik ilgi uzdosim jautājumus. Vajag 15 minūtes. Lūdzu, pirmais jautājumu uzdod deputāts Bojārs. Gatavojas deputāts Ozols.

J.Bojārs: Gaiļa kungs, kāpēc valsts nevarēja taisīt šīs valūtas, tā teikt, spekulācijas, iepirkšanas–uzpirkšanas bodītes un tādējādi nopelnīt? Respektīvi, kādā no valsts kontrolētajām bankām. Un otrām kārtām, cik tad īsti ir nopelnījušas šī firmas? Ja mēs kontrolējam nodokļu maksāšanu, tad valdībai savukārt ir jāzina, cik šīs firmas, kuras ir pirkušas un pārdevušas valūtu, aptuveni pavisam ir nopelnījušas? Vai jums ir šīs ziņas?

M.Gailis: Bez šaubām, valsts varēja un valstij vajadzēja to darīt, bet vienīgais, kas to varēja darīt, bija valsts banka. Taču valsts banka to neizdarīja, lai gan tai ceļā neviens nestājās. Starp citu, mēs arī nedaudz brīnījāmies, kādēļ banka to nedara. Tā izsniedza licences visiem– tikai ne komercbankām, bet arī privātām organizācijām, kas ar šo lietu nodarbojās. Man liekas, ka mūsu situācijā labāk bija tas, ka vispār kāds to darīja, nekā to nebūtu darījis neviens, gadījumā, ja būtu atstājuši monopolu tikai Latvijas Bankai. Tad gads būtu zaudēts. Es esmu par to pārliecināts. Runājot par peļņu, es jau minēju, ka 60 miljoni invalūtas rubļu bija tas uzrādītais. Es domāju, ka viņi noteikti nopelnīja 2 līdz 4 miljonus.

J.Bojārs: Tātad 60 miljoni, atvainojiet, bija apgrozījums, ja?

M.Gailis: Jā.

J.Bojārs: Un kur ir viņu nopelnītā nauda?

M.Gailis: Acīmredzot tā ir bankā. Ir ļoti daudz reģistrētu firmu, un šī nauda acīmredzot ir šo firmu kontos.

J.Bojārs: Bet vai tad valdība nekontrolē, kur ir šī nauda? Tas taču ir ārkārtīgi svarīgi, vai tā ir pie mums, vai tā ir Zviedrijā, vai ir jau noguldīta Anglijā.

M.Gailis: Bojāra kungs, valdība nekontrolē bankas. Visas bankas un rēķinus kontrolē Latvijas Banka, kura nekādā veidā nav padota valdībai.

J.Bojārs: Nē, arī Ārlietu ministrijai vajadzēja zināt, kur tiek pārskaitīta valūta. Tas taču ir nodokļu politikas jautājums, kur novirzās šī naudas masa. Tas taču valstij ir jāzina.

M.Gailis: Šīs naudas masas viena daļa noteikti tiek turēta tajās bankās, kas ir spējīgas strādāt. Tas praktiski nozīmē, ka tāda vienīgā ir Rīgas Komercbanka. Un es pilnīgi neizslēdzu, ka viena daļa no naudas glabājas arī ārzemēs, bet tas ar likumu nav aizliegts. Bez tam, runājot par mūsu bankas spēju veikt kaut kādas operācijas, ir pilnīgi skaidrs, ka no jebkura uzņēmēja viedokļa, viņam ir izdevīgāk un drošāk turēt naudu ārzemēs. Un, ja viņš ir samaksājis nepieciešamo atskaitījumu, samaksājis nodokli un pareizi atskaitījis Latvijas valstij, tad arī nevarētu būt pret to nekādu iebildumu, protams, ja nenolems citādi.

J.Bojārs: Un tādā gadījumā vēl pēdējais jautājums: kāpēc tika noteikts šis absolūti simboliskais nodoklis– 1,5 procenti? Es pārbaudīju pie vairākiem rietumvalstu ekonomistiem, viņi teica, ka viņu apstākļos šis nodoklis būtu vismaz 30–36 procenti.

M.Gailis: Bojāra kungs! No peļņas tā ir milzu starpība. Lai mēs varētu izkontrolēt, mēs rēķinājām 25 procentus. Es pieņemu, ka tā starpība starp pirkšanu un pārdošanu tajos apstākļos, kuri de facto izveidojās sakarā ar to, ka “Parex” monopolizēja situāciju, bija arī lielāka. Pieņemu arī, ka mēs no viņu peļņas īstenībā nesaņēmām 25 procentus, bet mazāk, varbūt kādus 15 vai 25 procentus. Pēdējā laikā, vērojot šo kursu, var redzēt, ka pirkšanas un pārdošanas līmeņi tuvojas. Un mēs nonākam apmēram pie 6 procentu starpības. Pusotra procenta no sešiem procentiem ir 25. Tas ir tuvu 30.

J.Bojārs: Cik precīzi jūs tagad kontrolējat to, ko viņi dara, respektīvi, cik precīzi tiek kontrolēta pirkšana un pārdošana?

M.Gailis: Tā nav mana kompetence, bet katrā gadījumā, manuprāt, tas ir loģiski, ka tā ir tik ārkārtīgi ienesīga un izdevīga nozare, ka nez vai viņi būtu tik traki, lai vismaz nedotu nepieciešamos atskaitījumus, vadoties pēc tām atskaitēm, ko viņi uzrāda. Es pieņemu, ka notiek naudas maiņa, neizsniedzot čekus. Dabīgi, tad aiziet garām atskaitei. Taču tā jau ir Finansu inspekcijas un dažādu citu kontrolējošo orgānu kompetence, lai to novērstu. Laiku pa laikam apstaigājot šos punktus un plombējot tos ciet. Taču, cik es zinu, Finansu inspekcija iztaisīja revīziju, vai pat vairākas, un šo punktu dokumentos netika atklāti jebkādi pārkāpumi. Un vēl es gribu teikt, ka pasaulē ar naudas pirkšanu un pārdošanu nodarbojas kā ar jebkuru pirkšanu un pārdošanu. Šīs operācijas ir gan privātās rokās, gan komercbankas rokās.

J.Bojārs: Jā, bet valsts nepieļauj šīs sfēras monopolizēšanu.

M.Gailis: Šeit minētā sfēra ir monopolizējusies tāpēc, ka firma “Parex”, būdama spējīgāka, ir nopirkusi vairākus maiņas punktus. Es runāju ar dažiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar šo pašu lietu, un viņi saka, ka diemžēl Rīgā iespiesties vairs nav iespējams, jo firma “Parex” ir aizņēmusi staciju, lidostu, vienu viesnīcu, otru viesnīcu un trešo viesnīcu, tas ir, labākās vietas. Taču naudas maiņa nav tas pats, kas tirgoties pie stūra ar grāmatām, jo, mainot naudu, ir jāveic dažādi drošības pasākumi. Un līdz ar to tās firmas tiek izspiestas vai nu uz nomali, kur apgrozījums nav tik liels, vai uz kādām citām pilsētām. Bet es neredzu, kā to noregulēt. Vai nu “Parex” tad jādala uz pusēm, vai arī, kā to dara ar monopoliem ārzemēs,– liek tiem sadalīties.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols uzdod jautājumu. Gatavojas deputāts Puzo.

I.Ozols: Cienītais Gaiļa kungs! Vai jūs nevarētu raksturot iemeslu vai cēloni, kāpēc valdība, nosakot atskaitījuma nodokli 10 procentu apmērā, tādējādi nenoliedzami priekšrocību dodot tirdzniecībai. Turpretī ražojošā sfērā tas ir noteikts 15 procenti plus 3 procenti. Taču nenoliedzami, ka tirdzniecībai faktiski ir tikai starpnieka loma un tajā ir mazāk kapitālieguldījumu un arī rezultāti redzami. Valūtas tirdzniecības veikali pie mums plaukst un zeļ, bet tajā pašā laikā ražojošajā sfērā tādu aktivitāti kā tirdzniecības sfērā, nevar redzēt. Kādi apsvērumi bija, pieņemot šādu normu?

M.Gailis: Es piekrītu tam, ka 18 procenti, kurus valdība ar savu atskaitījumu ņēma no eksporta un servisa, bija par daudz, bet es domāju, ka tirdzniecībai 10 procenti ir par daudz. Varbūt tas ir par maz tirdzniecībai, varbūt pat nedaudz par daudz, jo valūtas veikalos vienmēr pārdod valūtas preci. Tas nozīmē, ka tur ir izdevuši skaidru valūtu, lai nopirktu visu to, kas tur ir izlikts. Manuprāt, ar maziem izņēmumiem 90 procenti tur ir imports. Un, atdodot vēl 10 procentus,– tas praktiski nozīmē apgrozījuma nodokli.

Runājot par mūsu servisu, kur mēs ņemam 18 procentus, vai par eksportu, kur arī ieņemam 18 procentus, izdevumu daļa valūtā ir salīdzinoši maza, bet bieži vien nav vispār. Pārrēķinot valūtā, viņi ārkārtīgi lēti saražo, jo tiek izmantoti tikai rubļi, tādēļ bija šī starpība– 10 procenti. Būtībā tas ir apgrozījuma nodoklis, kas valūtas veikaliem jau tika piemērots. Un, spriežot pēc tā, ka tagad par jebkuriem pasākumiem uzlika 12 procentus, man liekas, ka tas ir normāli. Bet, runājot par 18 procentiem, es jums piekrītu.

Taču, ja mēs apskatāmies šo bilanci, diemžēl tad redzam, ka valūtas izdevumi ir tādi, ka valdība nevarēja īsti savilkt galus. Iespējams, ka tie bija gaidīti, bet pēkšņi, īsā laika sprīdī radušies maksājumi: par naudas drukāšanu, par naudas apstrādes mašīnām, par monētām, par sūtniecībām. Šie maksājumi vēl būs, un tas viss prasa tomēr valūtas ieņēmumus. Mēs to jautājumu varēsim normāli atrisināt tikai tad, kad ieviesīsim latu un kad finansiāli pārvērtīsimies par vienu normāli strādājošu finansu sistēmu, kad visa nauda tiek pārdota bankai, kura ietur vienotu kursu un visa vajadzīgā valūta tiek nopirkta atpakaļ no bankas. Un tad vispār nebūs valūtas budžeta, nebūs valūtas rēķinu kā tādu, būs tikai viens budžets. Un, ja kādam būs vajadzīgs tērēt citu valūtu, nevis latus, tad viņam Latvijas Bankā šī nauda būs jānopērk.

I.Ozols: Gaiļa kungs, otrs jautājums: 2.punkta 2.apakšpunktā ir noteikts, ka līdz 31.janvārim vajadzēja iesniegt Latvijas Republikas 1991.gada valūtas bilanci un ārējās tirdzniecības bilanci. Kad mēs šīs abas bilances saņemsim Augstākajā padomē? Termiņš taču jau ir pagājis.

M.Gailis: Valūtas bilanci par 1991.gadu diemžēl nebūs iespējams iesniegt. Es ļoti ceru, ka tādu bilanci, ņemot palīgā ļoti daudz ārzemju speciālistu, nomainot statistikas sistēmu un grāmatvedības sistēmu, mēs varēsim iesniegt par 1992.gadu. Tas pats attiecas arī uz ārējās tirdzniecības bilanci. Kā es jau minēju, muita mūsu rokās nonāca tikai augustā. Un tikai tad cilvēki sāka ar šīm lietām normāli nodarboties, bet vēl ne tuvu mēs neesam sasnieguši situāciju, kad mums viss ir kompjuterizēts, kad ir ieviesta pilnīga kārtība. Tas pats attiecas arī uz banku sistēmu. Nav iespējams uztaisīt ne vienu, ne otru bilanci, ja nav pārveidota grāmatvedība un nav pārveidota statistika. Līdz jūlijam tas viss taču bija Maskavas rokās. Bija ārkārtīgi daudz pilnīgi slepenu datu. Tā, piemēram, nekādiem spēkiem nebija iespējams uzzināt, kāds tad īsti ir apgrozījums jūras kuģniecībai, kas veido vienu pamatīgu daļu no visiem valūtas ieņēmumiem, kuri iet cauri Latvijas Republikai. Es jums varu teikt, ka tā īsti tas būs tikai par 1993.gadu, kad mums būs lats un kad mēs pilnībā varēsim kontrolēt ārējās tirdzniecības bilanci.

I.Ozols: Es atvainojos, vai es pareizi sapratu, ka valdība savus valūtas darījumus faktiski nav formējusi ar bankas maksājumu uzdevumiem, vai tā iznāk? Ja ir bankas maksājumu uzdevumi, tad, liekas, ka praktiski grāmatvedībā…

M.Gailis: Jā, es jau labi nesapratu. Mēs acīmredzot runājām par divām dažādām lietām. Es runāju par Latvijas Republikas valūtas bilanci un par Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības bilanci. Valūtas bilance nozīmē pilnīgi visu valūtu, kas ienāk Latvijas Republikā, un pilnīgi visu valūtu, kas iziet no tās ārā. Kas attiecas uz valūtu, uz valdības ieņemto naudu, uz valdības izlietoto naudu, par to jums ir iesniegta pilnīga atskaite un par to nav nekādu problēmu.

I.Ozols: Tikai par valdības daļu?

M.Gailis: Jā. Faktiski varētu teikt, ka par valsts daļu.

I.Ozols: Un tā būs mums?

M.Gailis: Tā ir.

I.Ozols: Ir jau?

M.Gailis: Jā, ir. 2.janvārī to iesniedza bijušais Ārējo ekonomisko sakaru departaments. Pēc divām nedēļām atskaite tika koriģēta, jo mums nebija datu, kuri attiecas uz 1.janvāri. Protams, tagad atskaite ir pieejama, visi dokumenti ir nodoti Finansu ministrijai, tā ka šo lietu pārņem Finansu ministrija. Es domāju– oriģināldokumenti: visi pārskaitījumi un maksājumi, rīkojumi un visas Godmaņa kunga rezolūcijas par katru maksājumu, kā arī visas līgumu kopijas. Ministru padomes lēmums jums, protams, ir. Visi šie mūsu sagatavotie dokumenti, arī kopsavilkumi, tur ir apskatāmi un pārbaudāmi.

I.Ozols: Tas būs jautājums Siliņa kungam. Viņam ir iespējams vismaz to nodot, ja?

M.Gailis: Tas Siliņa kungam ir nodots, bet atskaite ir no mums. Es nodevu kopsavilkumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Kolēģi Bojārs un Ozols no paredzētajām 15 minūtēm ir izmantojuši 14 minūtes. Lūdzu, jautā deputāts Puzo. Ar to jautājumu uzdošanas laiks ir beidzies.

A.Puzo: Godājamais Gaiļa kungs, jūs savā ziņojumā minējāt, ka par lata drukāšanu bija jāsamaksā 3,7 miljoni rietumvācu marku. Tajā pašā laikā Rūpniecības ministrija bija spiesta pārtraukt darījumu ar Vāciju par augstvērtīga papīra ražošanas mašīnu pirkšanu par 3,5 miljoniem rietumvācu marku. Šajā sakarībā man ir šāds jautājums: vai tas ir izdevīgi iepirkt šo papīru par lielāku cenu nekā iepirkt mašīnas un ražot šo papīru pie mums uz vietas?

M.Gailis: Es atvainojos, es acīmredzot neprecīzi jums izstāstīju. Šie 3,7 miljoni bija maksājums par valūtas drukāšanu. Maksa par papīru veido pietiekami lielu daļu no visām izmaksām, bet 3,7 miljoni kā 30 procenti. Apmēram 10–11 miljonu maksā pati valūta, lata nodrukāšana. Repšes kungs acīmredzot jums var sniegt labāku atskaiti, cik gadiem tas ir domāts. Un tam principā nav sakara ar to mašīnu, kuru gribēja pirkt Millera kungs un kura ir domāta vērtspapīru papīra ražošanai, bet ne naudas papīra ražošanai. Tās ir divas dažādas lietas. Starp citu, es biju par to, lai atrastu naudu šīs mašīnas pirkšanai, uzskatot, ka tas ir ļoti labs pirkums, bet diemžēl valdībā tas netika akceptēts.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums ir jālemj, ko darīt? 15 minūtes ir pagājušas, taču vēl ir daudzi jautājumi. Mēs bijām nolēmuši, ka jautās 15 minūtes. Paldies, Gaiļa kungs, par atbildēm uz jautājumiem. Deputātus, kuriem tas interesē, lūdzu iepazīties ar nepieciešamajiem jautājumiem.

Tagad, cik es saprotu, klausīsimies Siliņa kungu. Un tad varbūt, vadoties pēc tādas pašas procedūras, uzreiz arī lemsim, ka 15 minūtes uzdosim jautājumus. Godājamos deputātus, kuri vēlas uzdot jautājumus mūsu finansu ministram Siliņa kungam, lūdzu pieteikties sekretariātā.

Siliņa kungs, cik laika jūs gribētu?

E.Siliņš, finansu ministrs: Ņemot vērā to, ka Gaiļa kungs plaši izstāstīja vēsturi, atklāja atlikumus un naudas līdzekļus, manuprāt, 10 minūtēs es varētu informēt.

Priekšsēdētājs: Tātad Siliņa kungam dodam 10 minūtes, lūdzu!

E.Siliņš: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Šajā gadā pirmo reizi ir izdarīts mēģinājums sastādīt republikas valdības budžetu, kurš ir izskatīts valdības sēdē un iesniegts arī parlamenta izskatīšanai. Mums bija dots uzdevums šo darbu veikt līdz 31.janvārim, kas šajā termiņā arī tika veikts.

Es gribētu atrunāt vienīgi vienu jautājumu. Praktiski runāt par valūtas budžetu, valdības jeb valsts valūtas budžetu, droši vien ir diezgan skaļi teikts, jo praktiski tas ir tas pats valdības valūtas fonds, kas veidojas 1992.gada pirmajā pusgadā arī no tiem pašiem atskaitījumiem, kādi pastāvēja pagājušajā gadā, un tiks precizēts uz valūtas nodokli pēc tam, kad parlamentā šis jautājums tiks izskatīts. Tāpēc šis iesniegtais projekts (acīmredzot deputātiem tas ir izdalīts) rāda, ka šī budžeta apjoms nav tik liels, lai varētu runāt kā par budžetu vai varētu kvalificēt, ka tas tiešām ir budžets, jo kopumā ienākuma daļa ir izvērtēta 15 miljonu valūtas rubļu apmērā. Tajā skaitā 6 miljoni valūtas rubļu ir tie līdzekļi, par kuriem Gaiļa kungs teica, ka tie glabājas Maskavas bankā, un pie kuriem ir grūti tikt klāt. Pašreiz valdība izstrādā tādu programmu vai projektu, kā varētu dabūt tās summas, kas ir nobloķētas Maskavas kontā, lai šos līdzekļus varētu izlietot republikas vajadzībām.

Runājot par nobloķētajām summām, es gribētu informēt cienījamos deputātus vēl par vienu jautājumu. Jau mūsu Latvijas Banka valdībai deva tādu garantu, solījumu, ka novembrī tiks izveidota Ār­eko­nombanka Latvijā. Tā nodarbosies ar visām valūtas operācijām. Līdz ar to atskaitījumi, kādi tiek veikti valdības valūtas fondā, vairs netiks bloķēti un ienāks republikas valūtas budžetā.

Es esmu spiests atzīt un informēt jūs, ka līdz šai dienai minētais jautājums nav atrisināts. Janvārī Ārekonombankā ir iemaksāts viens miljons 700 tūkstoši valūtas rubļu, bet šī nauda ir nobloķēta, tāpat kā visa nauda agrākajos gados. Tāpēc ļoti skumji šodien ir domāt par to (ja mēs runājam par budžeta apjomu, vispār par 15 miljoniem valūtas rubļu), ka 1,7– tikai janvārī vien izdalītie maksājumi– ir nobloķēti. Patlaban mēs tiem nevaram tikt klāt. Es domāju, ka viennozīmīgi tā ir bankas neizdarība. Manuprāt, parlamentam vajadzētu paprasīt, lai bankas šo jautājumu risinātu tā, kā tas ir vajadzīgs.

Republikas valdība no šīs situācijas redz izeju tikai pa vienu ceļu, proti, turpmāk slēgt valdības valūtas kontu Ārekonombankā kā Maskavā, tā arī Rīgas nodaļā un pārvest divās atlikušajās bankās, kur ir valūtas fonds, tas ir, Rīgas Komercbankā un Latvijas Zemes bankā. Attiecībā uz šīm bankām mums nav nekādu pretenziju un domstarpību par valūtas līdzekļu glabāšanu.

Otra problēma, kas mums pastāv šajā aspektā, no vienas puses, tātad ir tie pieprasījumi, kādi valdībā ir saņemti par valūtas vajadzībām. No otras puses– tās iespējas, kuras es nosaucu. Tātad ir 9 miljoni valūtas rubļu, kurus mēs esam sadalījuši. Tā ir reālā summa, kura, kā mēs paredzam, tiks ieskaitīta nebloķētajos rēķinos un kuru pirmajā pusgadā varētu izlietot. Bez šaubām, šīs summas neapmierina republikas vajadzības. Un, ja jūs uzmanīgi esat skatījušies izsniegto materiālu, tad redzat, ka principā galvenās summas aiziet, ja tā varētu teikt, diviem mērķiem. Viens no tiem– kultūrai, proti, risinām jautājumu par Operas tālāku celtniecību un risinām jautājumu par Nacionālās bibliotēkas finansēšanu. Plus vēl dažādu iekārtu iegāde. Tātad kopumā kultūrai– 2,6 miljoni valūtas rubļu.

Otrs mērķis, kas varbūt prasa lielākas summas,– līdzdalība starptautiskajās organizācijās. Kā jūs zināt, tad Latvijas Republika ir iestājusies Eiropas bankā. Līdz ar to ir piesūtīts maksājums, kas ir jāizpilda. Šis maksājums ir viens miljons 400 tūkstoši valūtas rubļu. Arī šī summa ir paredzēta valūtas budžetā.

Paredzēts 2 miljonus valūtas rubļu novirzīt mūsu Ārlietu ministrijas vajadzībām, lai segtu tos maksājumus, kuri ir saistīti ar izdevumiem ārzemēs izvietotajām sūtniecībām un pārstāvniecībām. Nav šaubu, ka šī summa ir nepietiekama, bet līdzekļu trūkuma dēļ citu risinājumu nav bijis. Minētā summa pielikumā ir redzama un ir izdalīta.

Ir atsevišķas nelielas summas, kuras šajā gadā paredzēts novirzīt no valūtas budžeta pēc tiem kontraktiem, kuri bija noslēgti jau 1991.gadā un kurus mēs pārmantojām, valūtas jautājumus pārņemot Finansu ministrijā. Arī šīs summas ir uzskaitītas un attiecīgi līdzekļi ir paredzēti.

Ir virkne ministriju, kuru jautājums par valūtas izdalīšanu vispār nav skatīts. Pirmkārt, skatīts nav tajās nozarēs, kuras skar ražojošo sfēru. Viennozīmīgi mūsu pieeja šai lietai ir tāda, ka ražojošajā sfērā ir jāmeklē kredītattiecības, vai tas būtu valdības līmenī, starpvaldību līmenī, vai arī atsevišķu uzņēmumdarbības līmenī. Un ar valdības garantu vai atsevišķu uzņēmumdarbības garantu ar šiem kredītiem ir jāfinansē konkrētu ražošanas nozaru attīstība. Runāt par kaut kādu normālu finansējumu, izejot no 9 miljoniem valūtas rubļu, acīmredzot vispār nevar.

Mēs uzskatām, ka liela problēma ir vēl sakarā ar summām, par kurām ir izsniegti maksājumu uzdevumi, kuri ir novirzīti bankas iestādēm, lai šie maksājumu uzdevumi tiktu apmaksāti. Tie ir novirzīti tām bankas organizācijām, kuru rēķini ir bloķēti, tātad pirmām kārtām Maskavas “Vņešekonombankai” un mūsu Ārekonombankai. Šīm bankām ir doti maksājumu uzdevumi, lai norēķinātos.

Gaiļa kungs gatavo otru ziņojumu. Man ir ļoti grūti runāt, tomēr centīšos to pārrunāt.

Tātad šīm bankām ir nodoti maksājumu uzdevumi vairāk nekā par 5 miljoniem valūtas rubļu. Minētie maksājumu uzdevumi šajās bankās nav pieņemti. Taču mēs tomēr nezaudējam cerību, ka šos līdzekļus republika kādreiz atgūs. Tāpēc, veidojot valūtas budžetu, šos izdevumus, kuri ar maksājumu uzdevumiem faktiski ir jau izdarīti, bet caur banku nav noformēti, mēs tomēr uzrādām kā bankas neizdarītu operāciju un attiecīgi nemainām šo banku kontu atlikumus, kādi bija 1.janvārī (par to Gaiļa kungs mūs te informēja), atstājot šos atlikumus arī līdz 1.jūlijam, cerot, ka šajā pusgadā tomēr izdosies šīs summas saņemt un norēķināties par tiem maksājumu uzdevumiem, kuri ir izrakstīti un kuri jau ir iesniegti bankas iestādē.

Pēdējais jautājums, par kuru gribētu informēt cienījamos deputātus, ir par valūtas atskaitījumiem un atskaitījumu kārtību šajā gadā. Es jau sākumā minēju, ka valdība turpina ņemt valūtas atskaitījumus, vadoties pēc veciem lēmumiem. Šeit ir bijusi arī atkārtota kritika no jūsu puses par to, ka, nenosakot valūtas nodokli, tiek izdarīti valūtas atskaitījumi. Gaiļa kungs izklāstīja, kāpēc tas tā notiek. Līdz ar to mēs it kā esam atgājuši no valūtas nodokļa, maksājot nelielu summu par katru valūtas rubli, proti, vadoties pēc kursa 1,80 rubļi par dolāru. Ņemot vērā saspīlēto stāvokli ar valūtu un ka vispār tās nemaz nav, mēs gribētu parlamentam tomēr ierosināt šos valdības lēmumus atstāt spēkā līdz tam laikam, kamēr tiks ieviests valūtas nodoklis, kurš pašreiz tiek izskatīts. Minētais priekšlikums ir iesniegts parlamentam. Bez šaubām, mēs saprotam, ka ar valūtas nodokļa ieviešanu radīsies zināma valūtas ienākumu aktivizēšanās. Tiks efektīvāk finansēti tādi vairāki pasākumi, kuri republikai tiešām būtu nepieciešami un kuri šodien ir palikuši ārpus saraksta vai tajā sarakstā, kas nav iekļauts valūtas budžetā, kurš jums tiek iesniegts izskatīšanai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Laiks jautājumu uzdošanai ir 15 minūtes. Lūdzu, deputāt Fels! Gatavojas deputāts Bojārs.

A.Felss: Tā kā uz globāliem jautājumiem dotās atbildes bija diezgan grūti saprast, tad man ir jautājums par sīkākām lietām. Siliņa kungs, sakiet, vai tie parādi, kas lauksaimniecībai bija somu un vēl citām ārzemju firmām, ir nomaksāti, vai arī vēl joprojām karājas gaisā?

E.Siliņš: Lauksaimniecības vajadzībām ir izsniegts maksājumu uzdevums par 2 tūkstošiem valūtas rubļu. Lauksaimniecības ministrija ir kredīta rīkotāja. Tas arī ir aizsūtīts uz PSRS “Vņešekonombanku”, bet līdz šai dienai nav apmaksāts. Mums paliek cerība, ka minētā summa tomēr šā pusgada laikā tiks atrisināta un norakstīta no tā līdzekļu atlikuma, kas mums tur tiešām glabājas.

Ja runājam par to, kādas veidojas kredītattiecības, tad jāsaka, ka valūtas budžetā šīs kredītattiecības vēl nav ieliktas, jo samaksas termiņu nav. It īpaši tas attiecas uz kontraktu, kas pašreiz tika slēgts ar Somiju. Tur vēl nekādu samaksas termiņu nav.

A.Felss: Paldies, skaidrs. Un otrs jautājums: sakiet, lūdzu, vai arī šogad valdība izdalīs invalūtas rubļus sabiedriskajām organizācijām automašīnu iegādei?

E.Siliņš: Budžeta projekts ir iesniegts parlamentam. Projektā nav nevienas sabiedriskās organizācijas un nav arī automašīnu iegādes. Vienīgi, ja mēs varbūt runājam par valsts pārdali, tad tur ir acīm redzamas summas. Ekonomisko reformu ministrijai paredzēti līdzekļi kompjuterizācijai, Ministru padomei– arī kompjuterizācijai, Iekšlietu ministrijai…

A.Felss: Paldies. Kādā sakarā Kinematogrāfistu savienībai un tā tālāk?

E.Siliņš: Kuru ailīti jūs lasāt? Vai mums nav dažādi dokumenti?

A.Felss: Es skatos par izlietojumu pagājušajā gadā, tā kā nevarēju Gaiļa kungam pajautāt, taču man tomēr interesē zināt.

E.Siliņš: Par pagājušo gadu es nezinu, jo tad tas nebija mūsu pārziņā. Patlaban iesniegtajā ieņēmumu un izdevumu sadalījumā ir redzams, kam un kāda summa ir paredzēta. Tā ka šeit nav sabiedriskās organizācijas.

A.Felss: Paldies. To, kas būs, mēs zinām.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka to var atrisināt vienkārši: mūsu komisijai jāaiziet uz Kinematogrāfistu savienību, lai apskatītu tās automašīnas, un pēc tam varēsim te autoritatīvi spriest.

Lūdzu, Bojāra kungs! Gatavojas Kodoliņa kungs.

J.Bojārs: 19.janvārī, kad Godmanis ziņoja par visu to valūtas skandālu, viņš mums teica, ka jūsu ministrija visā tajā valūtas tīklā ir veikusi apmēram divas līdz piecas pārbaudes. Kāpēc tas tā? Ja Godmanim ir taisnība… ja viņš nepareizi pateica…

E.Siliņš: Bojāra kungs, man ir grūti uz šo jautājumu atbildēt. Pirmām kārtām tāpēc, ka Finansu ministrija neveic pārbaudes.

J.Bojārs: Bet kas tad tādā gadījumā pārbauda?

E.Siliņš: To veic Valsts finansu inspekcija. Pagājušajā gadā tā tomēr bija Finansu ministrijas sistēmā. Bija vismaz. Mēs arī painteresējāmies, ko viņi ir darījuši un kādas pārbaudes ir veikuši. Man ir informācija, ka pagājušajā gadā valdības valūtas fondā viņi ir izrēķinājuši atskaitījumus 3 miljonu valūtas rubļu apmērā. Tā ka uzrēķinu summas ir. Par veiktajām pārbaudēm premjeram viņi iesniedza ļoti plašu pārskatu. Tajā bija ļoti saasināts arī jautājums par firmu “Parex”, kā arī jautājums par valūtas veikaliem. Visi tie saraksti tika iesniegti. Es neskaitīju, cik pārbaudes ir bijušas pavisam kopā, bet katrā gadījumā tas saraksts bija ļoti plašs un pārbaužu skaits sniedzās simtos.

J.Bojārs: Nē, es orientējos uz to, ko teica Godmanis.

E.Siliņš: Jā, tāds saraksts ir. Katrā gadījumā Liepiņa kungs tagad ir patstāvīgs, kā mēs šeit jau esam runājuši, un no viņa tās ziņas var saņemt. Es tās redzēju.

J.Bojārs: Otrs jautājums. Ja visi tik briesmīgi uztraucas, ka firma “Parex” visu ir monopolizējusi un monopolizēs, tad jāzina, ka mums patlaban ir demonopolizācijas likums. Kāpēc valdība to nelieto pret tām firmām, kuras ārkārtīgi svarīgās sfērās ir monopolizējušas tirgu? Likums ir, bet kāpēc to nelieto? Un kas to darīs?

E.Siliņš: Cienījamais Bojāra kungs! Es domāju, un mans viedoklis ir viennozīmīgs, ka Latvijas Bankai ir jāsāk valūtas operācijas pilnīgi visā tīklā, aizejot līdz jebkuram rajonam, līdz jebkurai krājbankai. Tas ir iespējams, un tas ir jādara. Līdz ar to jautājums par kaut kādu “Parex” monopolu pilnīgi atkristu.

Finansu ministrija valdībai iesniedza šo prasību kā iniciatīvas prasību, taču banku autonomija neļauj pašreiz šo jautājumu atrisināt. Ja parlaments uzskata, ka tas ir nepieciešams, manuprāt, tas noteikti ir vajadzīgs, varbūt Latvijas Bankai tomēr būtu jādod uzdevums, lai tā ar minēto jautājumu sāktu nodarboties. Mums taču vēl šodien nav noteikts valūtas kurss. Banka to nenosaka. Banka nosaka kaut kādu vidējo kursu, kas izveidojas, realizējot valūtu “Parex” un citās firmās. Vēl jau ir daži šie realizētāji. Tādējādi pastāv kaut kādi vidējie kursi. Tas jau nav valūtas kurss. Mēs vispār nevarēsim runāt par normālu valūtas nodokļa ieviešanu, kamēr nebūs ieviests valūtas kurss. Es domāju, no vienas puses, tas ir svēts bankas pienākums. No otras puses– arī nodarbošanās ar valūtas pirkšanu un pārdošanu. Tad arī nebūtu jautājumu.

J.Bojārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kodoliņa kungs! Gatavojas Ozola kungs.

A.Kodoliņš: Godājamais Siliņa kungs! Es runāšu par Ministru padomes lēmuma Nr.19 pielikumu. Šajā pielikumā mēs atrodam ļoti dažādas preču produkcijas grupas, par kurām tiek iekasēti šie obligātie valūtas atskaitījumi, bet neatrodam transporta pakalpojumus, tajā skaitā arī jūras pakalpojumus. Bet mēs zinām, ka Latvijas kuģniecība ir lielākā organizācija Baltijas valstīs, kurai ir lielākie valūtas ienākumi. Vai tā ir sagadīšanās vai arī kāda apzināta politika?

E.Siliņš: Man šā lēmuma nav līdzi, bet, ja atmiņa mani neviļ, tad šā lēmuma pēdējais punkts ir “Pakalpojumi”, un tas 10 procentu nodoklis ir pakalpojumu nodoklis. Ja man varbūt ir mazliet neprecīza informācija, tad Gaiļa kungs var precizēt, jo viņš ir šā lēmuma autors.

A.Kodoliņš: Jā, tur ir gan ietverti pakalpojumi. Jūs domājat, ka iet iekšā arī šie transporta pakalpojumi?

E.Siliņš: Jā, pilnīgi pareizi. Pat pēc šādas likmes arī viņi maksā tāpat kā par bankas pakalpojumiem, transporta pakalpojumiem un visiem cita veida pakalpojumiem.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ozol, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamais Siliņa kungs! Šodien mēs saņēmām grāmatvedības darbības likuma normatīvo aktu ieviešanas programmu. Mēs jau to pārrunājām. Es nupat pārskatīju šodien citu līgumu, kurš pagājušā gada 31.janvārī tika noslēgts starp Finansu ministriju un Latvijas Universitātes Kvalifikācijas celšanas fakultāti. Līgumā ir iekļautas šīs jaunās programmas un to izpildes termiņi– šā gada 3., 4.ceturksnis, kā arī pagājušā gada 2.ceturksnis.

Šodien es turēju rokās likumprojektu par grāmatvedību. Tas ir apspriests Finansu ministrijas Koordinācijas padomē un pozitīvi novērtēts. Ekonomikas ministrijā novērtēts pagājušā gada jūnijā. Patlaban es redzu, ka no jauna ir ielikts izpildes termiņš– šā gada 3., 4.ceturksnis. Tas manī radīja zināmu neizpratni: vai nenotiek dublēšanās, vai tas nav šīs vienotās grāmatvedības sistēmas ieviešanas samāksloti paildzināts izpildes termiņš? Turklāt tas ir tikai par ražojošo sfēru, par uzņēmējdarbības pusi. Bet es gribētu uz otru sava jautājuma daļu dzirdēt atbildi, kad mēs saņemsim programmu par pilnu grāmatvedību, arī par budžeta sistēmu, par valsts budžeta izdevumu daļu?

E.Siliņš: Manai kolēģei būs vieglāk atskaitīties. Grāmatvedības uzskaite laikam ir šīs darba kārtības otrais jautājums, par kuru stāstīs Andrējevas kundze.

I.Ozols: Tad es atvainojos.

E.Siliņš: Tomēr dažus vārdus es pateikšu. Tā koncepcija, kas bija izstrādāta mūsu saprašanas līmenī, katrā ziņā mums likās normāla un piemērojama, ieviešot uzkaiti saimnieciskās vienībās. Pēc tam, kad bijām konsultējušies ārpasaulē, proti, ņemot vērā gan Dānijas, gan Vācijas pieredzi, secinājām, ka mēs esam galīgi atpalicēji grāmatvedības uzskaitē, salīdzinot ar Eiropas modeli, un ka līdz ar to ir jāstrādā pie pilnīgi jauna darba, pie jaunas koncepcijas un uzskaites modeļa veidošanas, kā arī pie visas likumdošanas veidošanas, lai tas viss atbilstu pasaules standartam. Tā ka būtībā iepriekšējais darbs bija nelietderīgs un neapmierinošs.

Runājot par kopējo, acīmredzot nekad nebūs kopēja grāmatvedības uzskaite visai tautsaimniecībai. Šī uzskaite var būt konceptuāli kopēja, bet katrai nozarei būs savas īpatnības, kas noteikti būs jāņem vērā. Bet tas neattiektos uz koncepciju kopumā. Paliek viens liels bloks– budžeta grāmatvedība, budžeta uzskaite. Ņemot vērā to, ka budžeta uzskaite ir pavisam citāda nekā saimnieciskā veidojuma uzskaite, jo nav peļņas, nav realizācijas ieņēmuma, nav pašizmaksas izdevumu, kā mēs te runājām, bet ir tikai tāmes izpilde, tad par grāmatvedības uzskaiti budžeta iestādēs ir jābūt pilnīgi citai koncepcijai. Un es arī nevarēju informēt jūs līdz parlamentam, bet saņēmu papildu ziņu, ka tiešām šādas izstrādes nav, un pašreiz tik dibināta darba grupa, kas varētu strādāt pie budžeta grāmatvedības uzskaites pilnveidošanas visās budžeta iestādēs. Atkārtoti sakot, ka tā nekad nebūs vienota, jo veselības aizsardzībā būs sava specifika, izglītībā– sava, jāatzīmē, ka pati pamatkoncepcija būs vienota visai budžeta sistēmai.

Priekšsēdētājs: Paldies, Siliņa kungs! Vairs jautātāju nav. Cik saprotu, tad tagad mums vārds ir jāatdod finansu ministra vietniecei Andrējevas kundzei, lai viņa mums izstāstītu par grāmatvedību. Ozola kungs, protams, uzdos jautājumus.

Lūdzu, cik laika jums vajadzētu?

V.Andrējeva, finansu ministra vietniece: Es domāju, ka apmēram septiņas minūtes.

Priekšsēdētājs: Lai tad būtu 10 minūtes.

V.Andrējeva: Cienījamie deputāti! Atbildot uz cienījamā Ozola kunga jautājumu, es drusciņ pastāstīšu, kas pagājušajā gadā tika darīts grāmatvedības uzskaites jomā, lai visi saprastu, kāpēc atkal radās tāda programma un kāpēc grozījās termiņi, kā arī kāpēc mēs no jauna gribam strādāt pie likumdošanas.

Pagājušajā gadā mēs izstrādājām daudzus dokumentus. Tika izstrādāts nolikums par galveno grāmatvedi, tika izstrādāts likums par grāmatvedības uzskaiti. Tas tika akceptēts Valdības ekonomisko reformu jautājumu komisijā. Vienīgi netika izskatīts Ministru padomes sēdē. Vēlāk, apmēram jūnijā, tika izstrādāta arī grāmatvedības koncepcija. Pēc tam, kad mēs jau redzējām, ka tas darbs nevirzās uz priekšu, Ekonomikas ministrijā tika izveidota darba grupa, kuru vadīja daļas priekšnieks Lazdiņa kungs. Minētā grupa gribēja arī kaut ko izstrādāt, tādējādi novembrī un decembrī radās programma, kuras apjoms bija apmēram viena līdz divas lapiņas. Šajā programmā arī nekas daudz nebija paredzēts. Tā kā gads bija zaudēts, mums laikam jāpieņem kritika, kāpēc tas tā notika. Jāsaka, ka darbs republikā nebija organizēts. Nebija cilvēka, kas varēja to darbu vadīt. Mūsu ministrijā grāmatvedības un metodoloģijas uzskaites darbu vadīja Palejas kungs– cilvēks, kurš šodien nav spējīgs darbu virzīt uz priekšu. Un patlaban mēs esam tādos apstākļos, ka Finansu ministrijā ir sešas vakantas štata vienības. Šodien nav priekšnieka, nav neviena speciālista, šodien mēs esam fakta priekšā, ka pašreiz republikā šo darbu neviens nevar vadīt.

Tomēr, tā kā mums ir jāiet uz priekšu, mēs visi piestrādājam, lai izpildītu Augstākās padomes lēmumu. 30.janvārī mēs izstrādājām programmu, kuru iesniedzām Ministru padomei un arī Augstākās padomes Ekonomikas komisijai. Minētā programma paredz, ka tiks izstrādāti vienotie grāmatvedības principi visās uzņēmējsabiedrībās. Tiks vienkāršota grāmatvedības uzskaite mazos uzņēmumos.

Kāpēc jau padarītais darbs mūs neapmierina? Tas darbs, visi projekti paredzēja pakāpenisku pāreju uz starptautiskajiem standartiem. Bet šodien tā strādāt nevar. Jāpārveido visa grāmatvedības uzskaite, kura jāizveido no jauna. Protams, šodien mums grūti pateikt, vai gada laikā varēsim izstrādāt visus likumus, visus projektus. Savā programmā mēs paredzējām, ka lielāko daļu izstrādāsim 1992.gadā. Daļa tehnisko dokumentu, protams, paliks uz 1993.gadu, bet tie nebūs galvenie dokumenti. Vai jūs piekritīsit, ka tas darbs atkal ilgs divus gadus, to ir grūti pateikt. Taču mūs gaida ļoti liels darbs.

Mūsu programmā ir paredzēts, ka jāizstrādā 19 normatīvie akti un likumi. Galvenais dokuments, protams, ir likums par grāmatvedības uzskaiti. Mums jāpārveido kontu plāns. Darbu sarežģī tas, ka republikā nav kadru. Mums pilnīgi ir jāpārveido izglītības sistēma, jo šodien Universitātē studentus neviens arī nemāca, ko nozīmē starptautiskie standarti. Mums pilnīgi nav ne automatizācijas, ne kompjuterizācijas, kas arī aizkavēs darbu.

Minētā grupa, par kuru teica Siliņa kungs, šodien republikā vēl nav izveidota. Mēs ceram, ka tomēr atradīsim to cilvēku, kurš varēs organizēt darbu, un tad vajadzēs izveidot minēto grupu. Daži cilvēki mums ir Universitātē, Lauksaimniecības ekonomiskajā institūtā. Bet šādus cilvēkus var saskaitīt uz pirkstiem, proti, republikā ir, piemēram, 6–7 cilvēki. Ja nevarēsim šo grupu organizēt, tad, protams, nebūs kam tos likumus izstrādāt.

Kādi virzieni ir paredzēti mūsu programmā? Galvenais virziens, kā jau teicu, ir tas, ka uzskaites sistēmai ir jābūt vienotai, tādēļ ir jāizstrādā divi autonomi bloki. Pirmais bloks– grāmatvedībā tas būs finansu grāmatvedības uzskaites bloks, kurā varēs uzskaitīt peļņu, aprēķināt darba rezultātus, sniegt informāciju valdībai, varbūt arī Statistikas komitejai. Otrais bloks– mēs paredzam, ka tas ir ražošanas bloks, kurš dotu informāciju par produkcijas pašizmaksu. Tie dati varbūt noderēs ražošanā pašam uzņēmumam, lai analizētu darba rezultātus.

Divos vārdos varbūt par budžeta organizācijām. Programmā nav runāts par grāmatvedības uzskaiti budžeta organizācijās. Taču man jāsaka, ka grāmatvedības uzskaites pārveidošana budžeta organizācijās ir paredzēta Finansu ministrijas rīcības programmā. Šo darbu mēs gribam uzticēt mūsu zinātniskajai laboratorijai, un ir plānots, ka to mēs izstrādāsim pirmā pusgada laikā. Varbūt mēs drusciņ neizdomājām, ka to visu var apvienot vienā programmā. Te mums laikam vajadzētu piestrādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi? Pats par sevi saprotams, ka Ozola kungs jautās. Lūdzu. Gatavojas deputāts Felss.

I.Ozols: Es atvainojos, cienījamā Andrējevas kundze! Minēšu dažus faktus, kā uzņēmējdarbības firmas apiet spēkā esošo likumdošanu vai nodokļu atskaitījumu, tādējādi radot zaudējumus mūsu valsts budžetam. Man kā Budžeta komisijas loceklim tas ļoti interesē.

Pirmkārt, pašreiz rūpniecības uzņēmumos ļoti plaši praktizē darba algas daļas pārskaitīšanu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, līdz ar to samazinot reālās darba algas izmaksas, tādējādi samazinot sociālās apdrošināšanas nodokli, ienākuma nodokli jeb iemaksu valsts budžetā.

Otrkārt, it sevišķi bēdīgi slavenajās SIA tipa uzņēmuma firmās daļu darba algas izmaksā kā saimniecisko avansu par it kā kaut kādu pirkumu, jo mēs jau nekontrolējam šo praktisko pirkumu. Lai gan cilvēks nopelna 30 000 rubļu, reāli viņš atskaitās, ka viņa darba alga ir 2700–3500 rubļu. Vadoties pēc šīs iesniegtās programmas, tas nozīmē, ka šīs iespējas saglabāsies vēl divus gadus, tādējādi radot mūsu valsts budžetam tādus zaudējumus.

Sakiet, kādus priekšlikumus jūs, Finansu ministrija, gatavojat, kamēr ieviesīsim šo jauno grāmatvedības sistēmu?

V.Andrējeva: Es varbūt nepateicu, ka šodien diemžēl lielākā daļa aktu, pēc kuriem vadās grāmatvedībā, vēl ir PSRS un Latvijas PSR grāmatvedības akti. Tāpēc mums vajadzētu pēc iespējas ātrāk ieviest mūsu grāmatvedības uzskaiti un visus tos dokumentus nomainīt. Grāmatvedībā tādu dokumentu ir ļoti daudz.

Ozola kungs, kas attiecas uz jūsu jautājumu, tad šodien ir Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas kopā izstrādātais un apstiprinātais dokuments par pašizmaksas sastāvu. Un pašizmaksas izdevumos nevar būt paredzēti tie izdevumi, par kuriem jūs runājāt. Tā ka te mūsu vienīgais mīnuss ir tas, ka mēs nepārbaudām uzņēmumus. Šodien mēs tur nevaram tikt iekšā. Un, protams, pārbaudīt– tas ir Finansu inspekcijas uzdevums. Bet Finansu inspekcija tiek galā tikai ar nodokļu maksājumiem, un pārbaudīt pašizmaksas dokumentu, kura apjoms ir apmēram 50 lapu, šodien neviens nespēj. Un es esmu pārliecināta, ka puse ir norakstīta tieši uz pašizmaksu, tādējādi samazinot peļņu, kādēļ, protams, mēs saņēmām mazāk nodokļu. Tā tas šodien ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels! Gatavojas deputāte Zeile.

A.Felss: Es no cienījamās referentes teiktā sapratu, ka gads ir pagājis un zudis nebūtībā. Un man ir lielas aizdomas, ka šī situācija ar grāmatvedības uzskaiti var prasīt vēl vienu gadu. Man ir jautājums: vai jūsu cienījamā komisija vai darba grupa, kas nodarbojas ar šīs grāmatvedības uzskaites reorganizāciju, ir uzaicinājusi kaut vai lauku speciālistus, saimniecību speciālistus, kuri mūžu ir strādājuši pie šīs grāmatvedības uzskaites pilnveidošanas un praktiskās realizācijas, un zina problēmas un to, kas viņiem vajadzīgs un kas viņiem nav vajadzīgs? Dzīves īstenība ir aizgājusi tik tālu prom no tā, kas diemžēl ir jautāts tajās jūsu pieprasītajās formās, ka tās nav savienojamas lietas. Man ir viena vēstule, kurā cienījamais Baltiņa kungs, atbildot uz rajona speciālistu sapulcē pieņemto rezolūciju, raksta šādi (es atļaušos mazliet citēt): “Izejot no augstāk minētā, Statistikas komiteja uzskata, ka mūsu Jēkabpils rajona saimniecības vadītāju, galveno ekonomistu, grāmatvežu sanāksme, neiepazīstoties ar jautājumu pilnībā, nezinot par informācijas tālāku izmantošanu…” Manuprāt, liekas absurdi vispār dzirdēt kaut ko analogu, ja šie cilvēki vispār nav uzklausīti un neviens par viņiem neinteresējas.

Vai jūs jauno sistēmu izstrādāsit tikai pēc šiem principiem, pēc kuriem vadāties, vai arī beidzot sāksit uzklausīt praktiķus, lai noskaidrotu, kas viņiem ir vajadzīgs un kādā veidā viņiem vajag?

V.Andrējeva: Man jāsaka, ka, protams, arī Finansu ministrijā strādā praktiķi. Es nevarētu teikt, ka mūsu Palejas kungs, kas patlaban iet projām, nav praktiķis. Visu mūžu viņš nostrādājis grāmatvedībā un uzņēmumos, tā ka viņš zina praktiskos jautājumus.

Runājot par pagājušajā gadā izveidoto komisiju, man ir grūti atbildēt, vai tajā tika iesaistīti praktiķi vai ne. Taču neko daudz viņi tur neizstrādāja. Lai gan nevar teikt, ka pagājušajā gadā nebūtu izstrādāti normatīvie dokumenti. Tika izstrādātas kādas sešas dokumentu paketes par grāmatvedības uzskaiti SIA, akciju sabiedrībās un citās uzņēmējformās. Mēs arī noturējām seminārus. Tādējādi uzklausījām cilvēkus. Tiesa, patlaban minētā komisija nav izveidota, bet tā tiks radīta. Protams, mums būs jāiesaista praktiķi uzņēmēji.

A.Felss: Tiem praktiķiem, protams, kabatās ir līdzīgi diplomi, kādi ir attiecīgo ministriju darbiniekiem, vai ne? Bet kāpēc es šaubos? Tāpēc, ka, ja gada pārskati bija pieņemamā formā, tad es nezinu, kā lai kvalificē šos pielikumus, no kuriem praktiska labuma nav, bet cilvēkiem ir jāsēž un tie cipari jāliek.

Priekšsēdētājs: Tas bija komentārs. Lūdzu, Zeiles kundze! Gatavojas deputāts Muciņš.

V.Zeile: Man ir divi jautājumi. Pirmais jautājums attiecas uz jūsu ziņojumu. Sakiet, lūdzu, kāda ir situācija Igaunijā un Lietuvā, kāpēc viņi šajā jomā ir tik tālu pavirzījušies uz priekšu? Kas mūs traucē ar viņiem kontaktēties, lai kopīgi risinātu šīs lietas?

Un otrs jautājums: vai vienota budžeta iestāžu grāmatvedība mums ir vajadzīga vai nav? Šajā projektā jūs runājat tikai par saimnieciskās darbības organizācijām.

V.Andrējeva: Par Lietuvu man grūti spriest, bet mēs izpētījām, kas grāmatvedības uzskaitē ir izdarīts Igaunijā. Grāmatvedības uzskaitē viņiem arī ir tikai pats sākums. Tā ka nekas daudz tur nav padarīts. Cik es zinu no mūsu finansistiem, cilvēks no Lietuvas atrodas ārzemēs un viņš pēta to pieredzi. Tā ka no turienes nekādu lielu pieredzi mēs nevaram paņemt. Un kādos virzienos mums ir jāiet, mums jau šodien ir skaidrs, vienīgi ir jāstrādā.

Un otrs jautājums tātad par budžeta grāmatvedību. Tā ir iznācis, ka ministrijā tie bloki mums tomēr drusciņ ir sadalīti. Viens atbild par saimniecisko aprēķinu, otrs– par budžeta jautājumiem. Pie budžeta grāmatvedības strādā mūsu budžeta speciālisti. Ir paredzēts, ka viņi izstrādās vienotā budžeta grāmatvedības sistēmu. Kā jau es teicu, mēs vienīgi nepadomājām par to, vai apvienot visu kopā, lai republikā būtu vienota programma gan budžeta iestādēs, gan saimnieciskā aprēķina iestādēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Jūs gan paskaidrojāt, ka jums nav ne vadītāja, ne arī cilvēku, kuri varētu veikt grāmatvedības izstrādi. Man ir jautājums: vai tā ir apzināta politika vai diversija, vai nezināšana, ka jūs esat izstrādājuši un tagad SIA– visvienkāršākajai uzņēmējdarbības privātajai formai, kura pagājušajā un aizpagājušajā gadā bija visvairāk izplatīta kooperatīva veidā un kurai bija vienkāršota grāmatvedības uzskaite,– ar savu instrukciju esat pieprasījuši, sākot no 1.janvāra, vest kontu grāmatvedību, izejot no tā, ka agrāk tāda grāmatvedība kontu veidā kooperatīvos netika vesta? Tagad jūs sākat to prasīt, lai gan pašiem jums cilvēku nav. Un es domāju, vai nu jūs to nezināt, vai jūs to tīšām taisāt, ka uz vietām nav tādu grāmatvežu, kas spētu īstenot šo sarežģīto kontu grāmatvedību?

V.Andrējeva: Man grūti atbildēt uz jautājumu, vai mēs vispār prasām to kontu sistēmu? Man grūti atbildēt tāpēc, ka es neredzēju, ka mūsu grāmatvedība prasīs to…

L.Muciņš: Es redzēju.

V.Andrējeva: Tas ir tāds dokuments. Man grūti pateikt, tas man ir jāpārbauda. Es tikai piebildīšu, ka SIA ir labāk nodrošināta ar grāmatvežiem nekā valsts struktūras.

L.Muciņš: Tad jūs nezināt savas ministrijas instrukcijas un pavēles. Es vismaz tiku iepazīstināts ar tādu jūsu instrukciju par SIA grāmatvedības vešanas noteikumiem. Tajā atsaucas uz Ministru padomes un uz Augstākās padomes lēmumu. Es nezinu, kādā veidā tas tā ir ticis iztulkots, jo mēs tā neesam lēmuši. Es aicinu jūs iepazīties ar šo jautājumu un apspriest.

V.Andrējeva: Es domāju, ka tas notika tāpēc, ka mums otrajā ceturksnī ir paredzēts izstrādāt grāmatvedības uzskaiti mazos uzņēmumos, tajā skaitā arī SIA. Tas dokuments ir radies tikai tāpēc, ka šodien tās uzskaites nav. Mūsu grāmatveži to uzskaiti tikai piemēroja, lai vismaz saņemtu gada pārskatu.

L.Muciņš: Jūs ieviešat jaunu uzskaiti, jūs nepiemērojat veco. Ja jūs būtu teikuši, ka SIA, kurā apgrozība ir miljons vai divi miljoni, jāsaglabā kooperatīvā vienkāršotā uzskaite: ienākums, izdevums, nodoklis, tad viss būtu skaidrs. Bet jūs esat uzlikuši, sākot ar 1.janvāri, kontu plānu, visu valsts uzņēmumu un fabriku sarežģīto kontu plānu. Un cilvēki, tajā skaitā mani vēlētāji, uzdod jautājumus, kā arī meklē visus šos kontu noteikumus, lai sāktu pāriet uz veco, stabilo kontēšanas sistēmu. Teiksim, SIA ir pilnīgi vienalga, vai tā nauda izdota par transportu vai par materiālu iegādi, jo tā ir iztērēta. SIA nav nekādas jēgas un nekādas vajadzības uzskaitīt tā, kā to dara budžeta iestādēs un valsts iestādēs, proti, dalīt: par dzelzceļu ir maksāts tik, par transportu ir maksāts tik un par taru– tik. Tas SIA ir pilnīgi vienalga, jo tā nav tik milzīga iestāde, kurā ir savs finansists, kurš sāk analizēt izmaksas pa posteņiem. Paldies. Es jūs aicinu šo jautājumu izskatīt.

V.Andrējeva: Es jums varbūt nepiekritīšu, ka sistēmu tomēr vajag ļoti saīsināt. Es domāju, ka SIA grāmatvedim arī vajag zināt kontu plānu un tos kontus. Es nepiekritīšu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Replikas un pārmetumi– tas viss ir kuluāros un kuluāru plāns. Tas nav darāms šeit, plenārsēdē. Paldies, Andrējevas kundze! Vairs jautātāju nav.

Paldies visiem ziņotājiem un deputātiem, kuri līdz darbadienas beigām veltīja savu laiku, klausīdamies valdības informāciju. Tiksimies rīt pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!