Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogrammas "Bibliotēkas" un "Literatūra"

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.57 izraksts

Rīgā 2000.gada 5.decembrī

36.§

Par nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogrammām "Bibliotēkas" un "Literatūra"

Apspriešanā piedalījās: K.Pētersone, J.Treile, J.Turlajs, A.Požarnovs, G.Bērziņš, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Pieņemt zināšanai sniegto informāciju.

2. Apstiprināt nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogrammas "Bibliotēkas" un "Literatūra".

3. Pieņemt zināšanai, ka apakšprogrammas ir saskaņotas ar Latvijas Pašvaldību savienību.

4. Kultūras ministrijai atbilstoši apakšprogrammu prioritātēm īstenot tajās minētos pasākumus ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

5. Kultūras ministrijai publicēt apakšprogrammas "Bibliotēkas" un "Literatūra" teksta daļu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

6. Ieteikt Finansu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai, Labklājības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam iekļaut nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogrammu mērķus un uzdevumus nozaru attīstības programmās un plānos un pašvaldību attīstības koncepcijās un plānos.

7. Finansu ministrijai izvērtēt iespējas piemērot diferencētas pievienotās vērtības nodokļa likmes atsevišķām preču grupām un līdz 2001.gada 1.martam iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogramma "Bibliotēkas"

Informācijas sabiedrībā zināšanas ir izšķirošais attīstības un veiksmīgas konkurences faktors. Mūsdienās norit straujas pārmaiņas informācijas ieguves iespēju un veidu jomā. Šīs pārmaiņas iespējami pilnīgi jāizmanto tautsaimniecības, demokrātijas un sabiedrības attīstībā, jo brīva un kvalitatīva informācijas pieejamība ir pamats katra indivīda un visas sabiedrības attīstībai. Tas nosaka arī bibliotēku nozīmi informācijas resursu organizācijā un brīvas pieejas nodrošināšanā.

Bibliotēka ir kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras galvenais uzdevums ir veidot bibliotēkas fondu un ar personāla un tehnisko līdzekļu palīdzību veicināt tā izmantošanu lietotāju informacionālajām, pētniecības, izglītības vai atpūtas vajadzībām. Šī definīcija aizgūta no starptautiskā standarta ISO 2789:1991 un raksturo klasiskās bibliotēku pamatdarbības jomas - izdevumu komplektēšana, kataloģizācija un izmantošana. Mūsdienās šis strukturējums tiek pakļauts lielām pārmaiņām. Jaunākais un būtiskākais pārmaiņu izraisītājs ir informācijas digitalizācija - līdzās tradicionālajiem poligrāfiskajiem informācijas nesējiem (grāmatas, periodika u.tml.), fotomehā-niskajiem informācijas nesējiem (mikrofilmas, mikrofišas u.tml.) arvien plašāk tiek izmantota informācija elektroniskā formā. Tas savukārt ietekmē bibliotēku darba procesus, tehnoloģijas un apjomus. Radikālās izmaiņas sabiedrībā, tās jaunās informacionālās vajadzības un bibliotēku darbībai atvēlēto resursu apjomi liek principiāli pārskatīt līdzšinējo ekstensīvo bibliotēku darbības veidu un ļoti īsā laikā pāriet uz efektīvu, ekonomisku un inovatīvu bibliotēku sistēmas funkcionēšanu.

Apakšprogramma "Bibliotēkas" apskata galvenos Latvijas bibliotēku nozares attīstības politiskos, ekonomiskos, organizatoriskos un informacionālos pasākumus un līdzekļus, lai iespējami īsā laika posmā nodrošinātu vienotās bibliotēku sistēmas atbilstību informācijas sabiedrības vajadzībām.

1. Situācijas raksturojums

1999. gadā Latvijā darbojās vairāk nekā 2000 bibliotēku:

• 974 publiskās bibliotēkas (t.sk. 922 pašvaldību publiskās bibliotēkas un 52 citas publiskās bibliotēkas);

• 1123 skolu bibliotēkas (1060 vispārizglītojošo skolu bibliotēkas, 63 profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas);

• 40 speciālās bibliotēkas;

• 20 augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas;

• 1 nacionālā bibliotēka (Latvijas Nacionālā bibliotēka);

• 1 nozīmīga nespecializēta bibliotēka (Latvijas Akadēmiskā bibliotēka).

Bibliotēku darba pamatrādītāju attīstībai pēdējos gados ir pozitīva dinamika (sk. 3.1.tabulu).

Latvijā ir valsts, pašvaldību un privātās bibliotēkas:

• 200 bibliotēkas ir valsts pārziņā (kā arī valsts atbalsta vairāk nekā 1100 izglītības iestāžu bibliotēkas);

• 922 publiskās bibliotēkas ir pašvaldību pārziņā (pašvaldības piedalās arī skolu bibliotēku uzturēšanā);

• 20 bibliotēkas ir privātas (uzņēmējsabiedrību un organizāciju bibliotēkas).

Latvijā darbojas arī vairāku ārvalstu institūciju bibliotēkas (Gētes institūta bibliotēka, ASV Informācijas centrs u.c.).

1. tabula

Kopējie bibliotēku darba rādītāji 1997. - 1999.*

* Izņemot vispārizglītojošo skolu bibliotēkas

Dati: Latvijas bibliotēku darba rādītāji 1997, 1998, 1999 (Latvijas Nacionālās bibliotēkas dati)

Kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijas bibliotēku tīklā notikušas ievērojamas strukturālas izmaiņas. Politisko un sociālekonomisko pārmaiņu rezultātā slēgtas vairāk nekā 600 uzņēmumu, arodbiedrību un pašvaldību bibliotēkas. Pēdējos gados bibliotēku likvidācijas process ir samazinājies, jo pieaugusi izpratne par informācijas un zināšanu nozīmi sabiedrības sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā attīstībā. Plašu sabiedrības grupu informacionālo un izglītības vajadzību pieaugums, kā arī tas, ka, līdzīgi kā Eiropas valstīs, pašvaldības arvien vairāk apzinās bibliotēkas kā nozīmīgus vietējos sabiedrības centrus un attīstības resursu avotus, palielina nepieciešamību pēc publisko bibliotēku pakalpojumiem. Augstās prasības, kas tiek izvirzītas izglītības kvalitātei, liek attīstīt izglītības iestāžu bibliotēku tīklu. Arī uzņēmējdarbības struktūru veiksmīga attīstība nav iedomājama bez pienācīga informacionālā nodrošinājuma - tās sākušas veidot savas bibliotēkas, kas parasti apvienotas ar informācijas dienestiem - Latvijā ir jau vairāk nekā 40 šāda veida bibliotēku.

Bibliotēku pakalpojumi aptver visas iedzīvotāju darbības jomas un visas iedzīvotāju vecumgrupas. No kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita ap 40 % (kopā ar skolu bibliotēku lietotājiem) ir reģistrējušies kā bibliotēku lietotāji. Katrs lietotājs apmeklējis bibliotēku vidēji 13 reizes gadā, saņēmis vidēji 42 grāmatas un citus izdevumus. Ik uz 2200 iedzīvotājiem ir viena bibliotēka, katra iedzīvotāja rīcībā - vidēji 26 grāmats un citi izdevumi.

Pēc funkcionālās nozīmes bibliotēkas iedala divos sektoros: zinātniskās un speciālās bibliotēkas un publiskās bibliotēkas

Plašākais un pieejamākais ir pašvaldību publisko bibliotēku tīkls. Latvijā ir 560 pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās darbojas 922 pašvaldību publiskās bibliotēkas - vidēji viena bibliotēka uz katriem 2645 iedzīvotājiem. Kā lietotāji šajās bibliotēkās reģistrējušies 503,9 tūkst. iedzīvotāju - 21% no kopējā iedzīvotāju skaita. Pašvaldību publiskajās bibliotēkās ir vairāk nekā 13 milj. grāmatu un citu dokumentu. 1999.gadā bibliotēku lietotājiem ir izsniegti 19, 3 milj. grāmatu un citu dokumentu. Vidēji katrs lietotājs ir apmeklējis bibliotēku 12 reizes gadā, vienam lietotājam vidēji gadā ir izsniegtas 38 grāmatas un citi dokumenti. Pašvaldību publisko bibliotēku pamatpakalpojumi ir bez maksas, šo bibliotēku darbības nodrošināšanai 1999.gadā ir izmantoti 4,9 milj. Ls.

Pašvaldību publiskajām bibliotēkām ir liela ietekme sabiedrībā - tās ir vietējie un reģionālie kultūras, izglītības, informācijas un sociālās komunikācijas centri. Arvien vairāk bibliotēku savā darbībā izmanto jaunas informācijas tehnoloģijas, ar Sorosa fonda - Latvija atbalstu bibliotēkās veido publiskos INTERNET pieejas punktus. Pašvaldību publisko bibliotēku vispārēja automatizācija ir ietverta Valsts vienotās bibliotēku infomācijas sistēmas izveides projektā, kuru paredzēts realizēt līdz 2004.gadam ciešā kopsakarā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības projekta realizāciju.

Pašreizējā valsts administratīvi teritoriālajā iedalījumā Latvijā ir 33 reģioni - 26 lauku rajoni un 7  lielpilsētas. Šajos reģionos esošo publisko bibliotēku darbības koordināciju veic reģionu galvenās bibliotēkas.

Tradicionāli bibliotēku darbībā dominē kultūras un izglītības funkcijas. Mūsdienās bibliotēku loma strauji paplašinās - tās veidojas par nozīmīgiem visas sabiedrības informācijas un komunikācijas centriem. Līdz šim maz novērtēta bibliotēku sociālā funkcija un nozīme sabiedrības integrācijā. Bibliotēku nozīme demokrātijas nostiprināšanā, informācijas brīvas pieejamības nodrošināšanā un informācijas sabiedrības veidošanā arvien pieaug, šo uzdevumu izpildi var nodrošināt tikai integrēta bibliotēku sistēma, kas aptver visas Latvijas bibliotēkas neatkarīgi no īpašuma formas, atrašanās vietas, tipa, statusa un darbības rakstura. Integrētā bibliotēku sistēma ir hierarhiska sistēma, kuras pamatstruktūru veido četru līmeņu bibliotēkas:

• LNB, LAB, LUB un citas zinātniskās un speciālās valsts nozīmes bibliotēkas, LNEB;

• reģionālas nozīmes bibliotēkas (saskaņā ar Reģionālās administratīvi - teritoriālā iedalījuma reformas koncepciju reģionu galvenās bibliotēkas veidosies Ventspilī, Liepājā, Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Gulbenē, Rēzeknē, Daugavpilī uz tur jau esošo profesionāli spēcīgāko bibliotēku - pilsētu un rajonu galveno bibliotēku - bāzes);

• pašreizējo rajonu nozīmes bibliotēkas - rajonu galvenās bibliotēkas, kuras reformas gaitā varētu tikt pārveidotas par novadu nozīmes bibliotēkām;

• vietējas nozīmes bibliotēkas pagastos, mazpilsētās, izglītības iestādēs, slimnīcās, pansionātos, aizsardzības spēku struktūrās, cietumos u.tml.

Pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, pirmkārt, nodrošina tās bibliotēkas, kuras atrodas iedzīvotāju dzīves vietas, izglītības, profesionālās darbības vai dienesta vietas tiešā tuvumā. Informācijas pieprasījumus, kurus objektīvi nespēj nodrošināt šīs bibliotēkas (ierobežoti informācijas resursi), adresē augstāka līmeņa bibliotēkām vai ar to starpniecību - ārvalstu bibliotēkām un citiem informācijas centriem. Šim nolūkam tiek izmantotas Starpbibliotēku abonementa, Starptautiskā starpbibliotēku abonementa, kā arī citas dokumentu un informācijas piegādes formas (jaunas iespējas šeit pavērs Latvijas bibliotēku vienotā automatizētā informācijas sistēma).

Mūsdienu informācijas sabiedrības veidošanās procesā, kad strauji pieaug sabiedrībai pieejamās informācijas apjoms, bet adekvāti nepieaug šīs informācijas uzkrāšanai, organizācijai un pieejas nodrošināšanai nepieciešamie finansu līdzekļi, pastiprinās bibliotēku integrācijas procesi koordinācijas, kooperācijas, konsorciju un citu sadarbības formu veidā:

• informācija kļūst par vienu no galvenajiem sabiedrības attīstības resursiem, bibliotēku fondu un citu informācijas resursu veidošana atbilstoši savas nozares, darbības jomas, pašvaldības, iestādes, uzņēmuma attīstības vajadzībām ne finansiāli, ne funkcionāli vairs nav realizējama tikai vienas noslēgtas struktūras - bibliotēkas - ietvaros;

• informācijas nesēju (grāmatas, periodika, audiovizuālie un elektroniskie izdevumi) skaita un dārdzības pieaugums izvirza nepieciešamību stingri reglamentēt katrā atsevišķā bibliotēkā iegādājamo informācijas nesēju apjomu, tomēr sabiedrības nemitīgi pieaugošās vajadzības objektīvi pārsniedz vienas bibliotēkas spēkiem veidojamā fonda iespējas;

• modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana noārda šķietamās robežas starp zinātniskajām, speciālajām un publiskajām bibliotēkām, telekomunikācijas un informācijas tīkli nodrošina attālu daudzlietotāju pieeju dažādu bibliotēku informācijas resursiem;

• bibliotēku darbības koordinācijas un kooperācijas attiecību dinamika, kā arī katras bibliotēkas lomas palielināšanās vienotājā informācijas apmaiņas ķēdē izvirza prasību izstrādāt un akceptēt vienotus "spēles noteikumus" - standartus, bibliotēku darba tehnoloģijas normas un vadlīnijas, kas ir saistošas visām bibliotēkām, kā arī ieviest vienotu darbības kvalitātes kontroles mehānismu.

Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs" izstrādājusi Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas koncepciju*, kurā formulētas arī galvenās šīs sistēmas funkcijas:

• informācijas meklēšana;

• dokumentu pasūtīšana;

• dokumentu piegāde;

• informācijas pakalpojumi;

• informācijas resursu veidošana;

• bibliotēku personāla apmācība;

• lietotāju apmācība;

• informācijas marketings;

• vienota lasītāju reģistrācija;

• nacionālās bibliogrāfijas veidošana un retrospektīvā datu konversija.

Bibliotēku darba attīstības centrs ir Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), kas jau divdesmitajos gados ieguva valsts galvenās grāmatu krātuves statusu. Tās darbību nosaka likums "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku". 1999. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājās 4,3 miljoni grāmatu un citu izdevumu 60  valodās. 1999. gadā tajā bija reģistrēti 42,9 tūkstoši lasītāju. Ik dienas to apmeklē vidēji 1300 cilvēku.

Līdzās Nacionālajai bibliotēkai Latvijā darbojas ap 150 zinātniskās un speciālās bibliotēka. No tām nozīmīgākā ir Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (LAB). Šajā bibliotēkā kā struktūrvienība iekļauta Jāņa Misiņa bibliotēka - otrs ievērojamākais nacionālās literatūras krājums Latvijā. 1999. gadā LAB glabājās 4,4 miljons grāmatu un citu izdevumu, tajā bija reģistrēts 18,1 tūkstotis lasītāju.

Atbilstoši mūsdienu izglītības kvalitātes prasībām pieaugusi universitāšu un citu augstskolu bibliotēku nozīme. Lai augstskola iegūtu akreditāciju, tajā ir jābūt labi nodrošinātai un kvalitatīvi funkcionējošai bibliotēkai. Līdz ar to tās ir gan akadēmiskajās, gan profesionālajās valsts finansētajās augstskolās, gan privātajās augstskolās. Šādu bibliotēku skaits ir pieaudzis: 1991.   gadā - 10 augstskolu bibliotēkas, 1997. gadā - 16 augstskolu bibliotēkas. "Universalizējoties" agrākām nozaru augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Latvijas Medicīnas akadēmijai, Liepājas un Daugavpils pedagoģiskajiem institūtiem, paplašinās arī to bibliotēku saturiskā daudzveidība.

Tā kā norit zinātnes un augstākās izglītības integrācijas process, ir samazinājies pētniecības iestāžu bibliotēku skaits.

Rīgā darbojas 79 zinātniskās un speciālās bibliotēkas, citās Latvijas pilsētās - 71, lauku teritorijās - 14. Šajās bibliotēkās strādā 1107 bibliotekārie darbinieki, no tiem 31% ar augstāko bibliotekāro, 33% ar augstāko izglītību citā specialitātē un 10% ar vidējo speciālo izglītību.

Pašlaik jau ir iespējams salīdzināt Latvijas bibliotēku nozares stāvokli Eiropas kontekstā, jo Eiropas valstu bibliotēku darba salīdzinošā statistiskā analīze tiek veikta Eiropas Komisijas projekta LibEcon 2000 ietvaros (Interneta lapa http://www.libecon2000.org/). Statistisko datu izpēte aptver 29 Eiropas valstis (3.1.-3.11. zīmējumi, 3.2.-3.4. tabulas).

Bibliotēku tīklu, darba efektivitāti un noslogojumu raksturo šādi galvenie salīdzinošie rādītāji.

1. zīmējums

Iedzīvotāju skaits vidēji uz vienu publisko bibliotēku (apkalpošanas punktu) 1998

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre