Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006.gada 14.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Labdien, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Pirmais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par valsts deklarētās kompensācijas, kas nosedz zāļu iegādes izdevumus, neatbilstību faktiskajiem slimnieku izdevumiem, par šīs neatbilstības juridisku novēršanu un finansēm, kas nepieciešamas šo trūkumu novēršanai”. Ministru prezidents ir deleģējis veselības ministru Gundaru Bērziņu sniegt atbildi. Rakstiski sniegtā atbilde nav apmierinājusi deputātus.

Golubova kungs, vai jūs vēlaties ko piebilst?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Tieši tā! Es protestēju, ka uz to jautājumu atbildēja veselības ministrs, jo konkrēti bija uzdots Ministru prezidentam jautājums par to, ka veselības ministrs nepilda pareizi savus uzdevumus. Sakarā ar to mēs gribam atbildi tieši no Ministru prezidenta.

Sēdes vadītāja.

Godātais Golubova kungs! Mums jārīkojas atbilstoši Kārtības rullī noteiktajam: ja jautājums ir uzdots Ministru prezidentam, viņam ir tiesības uzdot kādam no ministriem sniegt šo atbildi. Tā, tūlīt jums precīzi pateikšu to punktu... Tas ir 121.panta pirmās daļas 1.punkts, kurā teikts: “atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs”. Šajā gadījumā atbildi sniegt pilnvarots ir veselības ministrs. Veselības ministrs atbildi ir sniedzis.

Vai jūs vēlaties, lai veselības ministrs nāktu arī mutiski paskaidrot? Tādā gadījumā mēs aicināsim ministru uz nākamo laiku, kad būs izsludināti jautājumi.

Ja jūs nevēlaties mutisku atbildi no veselības ministra, jums ir visas iespējas uzdot Ministru prezidentam jautājumu par šo deleģējumu vai uzdot citu jautājumu veselības ministram.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu vienam no jautājuma uzdevējiem – deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Tieši tā! Ja nu Ministru prezidents atbildi dot uzdeva veselības ministram, tad mēs gribam redzēt veselības ministru šeit, Saeimā. Šodien viņš neatnāca, neatsūtīja nekādu savu atvainošanos. Tāpēc es lūdzu nākamajā reizē nogādāt šeit veselības ministru.

Sēdes vadītāja.

Godātais deputāta kungs! Piespiedu atvešana gan šajos gadījumos nav paredzēta, bet mums atbilstoši likumā noteiktajam ir iespējams jautājumu pārcelt un aicināt ministru būt klāt nākamajā jautājumu izskatīšanas reizē.

Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par tā saucamo kredītu G-24 atpakaļ atdošanu”. Ministru prezidents sniegt atbildi ir deleģējis finanšu ministru Oskaru Spurdziņu. Finanšu ministrs ir sniedzis atbildi, kas deputātus neapmierina.

Sakarā ar to finanšu ministram ir iespēja šodien sniegt mutisku atbildi. Lūdzu, ministra kungs!

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Labdien, godātie deputāti! Jūs esat jautājuši par G-24 kredītiem. Esmu gatavs atbildēt ar to informāciju, kas ir manā rīcībā.

Tātad vēlreiz atkārtošu. Latvijas valdība 1993.gadā saņēma trīs G-24 kredītus, kuru kopējā summa bija 73,4 miljoni dolāru. Jums ir iesniegts atšifrējums, no kādām bankām mēs tos saņēmām. Es gribētu pasvītrot, ka šo kredītu atmaksa bija paredzēta septiņu gadu laikā pēc kredītu saņemšanas. Un vienlaikus līgumi arī paredzēja, ka finanšu līdzekļi var tikt atkārtoti izmantoti to pašu mērķu sasniegšanai, kādiem tie bija novirzīti, – tātad lauku attīstībai, tautsaimniecības attīstībai.

Pamatojoties uz šo kredītu finansēšanas un organizēšanas nosacījumiem, kuri tika akceptēti Ministru kabineta sēdē 1993.gada 22.februārī, tā paša gada 14.septembrī ar Ministru kabineta rīkojumu par G-24 kredītu izmantošanas nosacījumiem tika izveidota valdības komisija kredītu sadalīšanai. Komisija izskatīja visus iesniegtos projektus un, ievērojot Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritātes, šos kredītus sadalīja. Lai komisija izskatītu projektus, kurus garantēja valdība, bija nepieciešams Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas, kā arī Finanšu komitejas un Ministru kabineta akcepts.

Faktiski šie projekti tika iedalīti divās lielās grupās. Vieni bija projekti, ko garantēja valdība, un tie bija lielāki projekti – katrā no tiem paredzētais kredīts bija vairāk nekā 3 miljonu ASV dolāru apmērā. Un otri bija projekti, kuros paredzētā summa nepārsniedza 3 miljonus ASV dolāru un kurus garantēja komercbankas pašas.

Ņemot vērā, ka visi G-24 kredīti tika izsniegti ar komercbanku starpniecību, pēc komercbanku krīzes Finanšu ministrija lūdza maksātnespējīgo banku administratorus neatmaksātos G-24 kredītus nodot Finanšu ministrijai. Tas bija iespējams tikai pēc grozījumu veikšanas Kredītiestāžu likumā, bet maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Banka Baltija” gadījumā – tikai pēc tiesas lēmuma, jo bankas administrators atteicās nodot šos kredītus Latvijas valdībai ieskaitīšanai budžetā. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu Finanšu ministrija konkursa rezultātā šos kredītus no maksātnespējīgajām bankām nodeva apkalpošanai un piedziņai akciju sabiedrībai “Parex banka” un akciju sabiedrībai “Baltijas Tranzītu banka”.

Attiecībā uz pārējiem G-24 kredītiem Finanšu ministrija veica normatīvajos aktos noteiktos pasākumus G-24 kredītu piedziņā – tātad iesniedza pretenzijas un prasības pieteikumus pret visiem parādniekiem un iestājās maksātnespējas procesos kā kreditore. Tika uzsāktas vairākas krimināllietas.

Tā, piemēram, 1994.gadā tika ierosinātas vairākas krimināllietas, tāpat 1996.gadā, un arī 2001.gadā tika ierosināta krimināllieta. 1997.gada 6.maijā pēc Finanšu ministrijas iesnieguma Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra cēla Finanšu ministrijas interesēs prasību pret kredītsabiedrību “Olimpija” un akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka”, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem attiecīgus cesijas līgumus starp “Olimpiju” un “Latvijas Krājbanku” par SIA “Colla” un SIA “Ceplis” cedēšanu.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2000.gada 25.jūlijā spriedumu noraidīja, tātad Finanšu ministrijas intereses netika akceptētas jeb tika noraidītas.

Vienlaikus jāatzīmē, ka vēl joprojām daudzi uzņēmumi, kas saistās ar
G-24 kredītu saņemšanu un izlietošanu, šobrīd atrodas maksātnespējas vai likvidācijas procesā, tāpēc joprojām notiek šie piedziņas procesi, bet tie ir ļoti apgrūtināti, jo, saprotiet, tādā procesā ir ļoti daudz juridisku nianšu, bet valsts ne no viena šā procesa nav atteikusies.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs! Atbildes sniegšanai paredzētais laiks ir izmantots. Deputāti vēlas uzdot arī papildu jautājumus.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Augsti godātais ministra kungs! Mēs redzam jūsu atbildi un redzam arī to, ka 81,79 procenti it kā jau ir atmaksāti, bet tajā pašā laikā mēs gribam uzdot pirmo jautājumu: cik skaļas krimināllietas pašreiz ir ierosinātas?

O.Spurdziņš.

Skaļas? Kā jūs to domājat? Es arī tanī...

A.Golubovs.

Nevis skaļas, bet vispār! Sakarā ar to, ka kredīts nav atdots.

O.Spurdziņš.

Šobrīd manā rīcībā ir informācija par sešām vai septiņām krimināllietām, kas ir procesā.

Sēdes vadītāja.

Vienu mirkli, lūdzu! Golubova kungs, vai jūs vēlaties uzdot vēl vienu papildu jautājumu?

Lūdzu, otrais jautājums!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Tātad otrais jautājums: tās lietas tiešām ir tiesā vai tās ir procesā, kā jūs teicāt?

O.Spurdziņš.

Nu procesā! Tas nozīmē, ka ar tām nodarbojas... Tās vairākkārt ir skatītas zemākās instancēs, bet pēc tam saņēmēji tās pārsūdzēja augstāk. Tas ir process, kam ir jāiziet cauri visām šīm instancēm, lai mēs varētu nonākt pie tā galīgā slēdziena, jo vēl arvien tiek uzrādīti jauni argumenti, ka
G-24 kredīti nav piesavināti, izlietoti, un parādās vēl dažādas nianses, kur ir mainīti šie kredītu nosacījumi. Šie juridiskie strīdi vienkārši nav noveduši pie tā, ka ir galīgs lēmums attiecīgajā tiesā, tā ka to var uzskatīt... Tas viss ir tiesvedībā, tas viss ir procesā! Tomēr tas nenozīmē, ka Finanšu ministrija vēl joprojām kaut ko sagatavo. Tas viss ir atdots, un tas ir tiesvedības instancēs.

Sēdes vadītāja.

Paldies! Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts. Trīs papildu jautājumus var uzdot citi klātesošie deputāti, kuri nav jautājuma iesniedzēji. Diemžēl visi klātesošie, kuri šobrīd vēlas uzdot jautājumus, ir izmantojuši savas iespējas uzdot papildu jautājumus. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Mēs varam skatīt nākamo jautājumu. Tas ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par līdzekļiem, kas tiek saņemti par Rēzeknes rajona Audriņu pagastā izvietoto NATO radaru, un šo līdzekļu izmantošanu”. Finanšu ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi. Vai rakstveida atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus? Rakstveida atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus... Rakstveida atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus.

Lūdzu ministru sniegt mutisku atbildi.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Attiecīgi mēs esam pārsūtījuši šo jautājumu Aizsardzības ministrijai un gaidām iespējamo atbildi, jo principā šī ir konfidenciāla informācija, un, mūsuprāt, Aizsardzības ministrija var paskaidrot precīzāk par visu šo te finansiālo sadalījumu. Kas attiecas uz finansiālo kompensāciju par Latvijas valsts Rēzeknes rajona Audriņu pagasta teritorijā izvietoto NATO radaru, es domāju, būs ļoti precīza Aizsardzības ministrijas atbilde... Līdz ar to arī deputāti saņems izsmeļošāku atbildi nekā no Finanšu ministrijas. Šobrīd man nav ko piebilst vairāk.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Deputāti ir saņēmuši arī Aizsardzības ministra rakstveida atbildi. Vai vēlaties uzdot vēl papildu jautājumus finanšu ministram? Vēlaties.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Augsti godātais ministra kungs! Mēs saņēmām jūsu atbildi, bet tajā pašā laikā mēs nekā nevaram saprast: ja nu jebkurš Latvijas iedzīvotājs maksā zemes nodokli, tad kas maksā zemes nodokli par to radaru, kurš pieder nevis Latvijai, bet NATO, kas darbojas atbilstoši NATO standartiem? Un cik daudz saņem mūsu valsts? Mēs arī to nevarējām saprast.

O.Spurdziņš.

Kas attiecas uz NATO, tad mūsu valsts... Latvija ir NATO dalībniece, tā ka, manuprāt, Latvija un NATO nav atsevišķi skatāmi lielumi. Runājot par nekustamā īpašuma nodokli, tas ir jautājums pašvaldībai, jo Finanšu ministrija nedod šim nodoklim nekādas atlaides un arī nenosaka šo iekasējumu atsevišķi pa pagastiem.

Sēdes vadītāja.

Paldies! Vai deputāti vēlas uzdot otru papildu jautājumu?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Vai Aizsardzības ministrija un Finanšu ministrija, kuras ir Ministru kabineta sastāvā, maksā par to radaru (tā nav konfidenciāla informācija!) īpašuma nodokli un zemes nodokli?

O.Spurdziņš.

Vai mēs maksājam pašvaldībai? Man nav tādas informācijas.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

O.Spurdziņš.

Es noteikti noskaidrošu un atbildēšu atsevišķi, bet man šobrīd nav tādas informācijas.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Godātie deputāti! Tā kā ir ieradies veselības ministrs, mums ir iespēja atgriezties arī pie mutiskās atbildes, ja...

(Dep. A.Golubovs runā bez mikrofona.)

Paldies! Līdz ar to visi šodien paredzētie jautājumi ir izskatīti.