Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 15. jūnija sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeima izskatīja frakcijas “Jaunais laiks” izstrādātos priekšlikumus, kas vērsti uz atklātības nodrošināšanu Saeimā un amatpersonu ievēlēšanu un ir kā tāds mazs filtrs, lai vēlētāji varētu vēl vairāk kontrolēt Saeimas deputātus.

Priekšlikumu būtība ir šāda: turpmāk slēgtajā balsojumā mēs ievēlam tikai Valsts prezidentu, ģenerālprokuroru un tiesnešus – tātad tādas amatpersonas, kuras tiešā veidā var ietekmēt konkrētu deputātu viņa politiskajā izvēlē vēlāk –, bet visus pārējos, to skaitā Saeimas Prezidiju, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus, Valsts kontroles locekļus un daudzas citas amatpersonas, vajadzētu vēlēt atklāti. Mērķis ir viens – lai vēlētājs ļoti skaidri saprastu, kā konkrētajā situācijā ir rīkojies viņa ievēlēts Saeimas deputāts.

Diemžēl jāatzīst, ka Saeima šādu priekšlikumu noraidīja. Es ļoti ceru, ka mēs to iesniegsim vēlreiz un ka agri vai vēlu Latvijā šāda prakse tiks iedibināta.

Otra lieta, par ko es gribētu runāt, ir “Jaunā laika” iesniegtie priekšlikumi par fiktīvas uzņēmējdarbības samazināšanu vai ierobežošanu, kuri no Finanšu ministrijas diemžēl netika iesniegti. Kā zināms, ļoti daudz šobrīd Latvijā ir tādu uzņēmumu, kuri dibināti, izmantojot vai nu nozagtas vai neesošu cilvēku pases, izmantojot cilvēkus ar nepastāvīgu dzīvesvietu vai arī ar tādu cilvēku pasēm, kuri paši īsti nesaprot, ka kļūst par uzņēmējiem. Šo priekšlikumu uzdevums ir apturēt krāpniecību nodokļu pārmaksās un nodokļu izmaksās, ko izmanto negodprātīgi uzņēmēji.

Mēs esam apmierināti, ka lielākā daļa mūsu priekšlikumu tika akceptēti, un ļoti ceram, ka šīs lietas arī tiks vēlāk Saeimā izstrādātas un pieņemtas.

Un kā pēdējo es gribētu minēt arī tādu, manuprāt, ļoti būtisku lietu par atbalstīto iedzīvotāju nodokļa pazemināšanu – likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu izskatīšanai komisijās un apstiprinājumu šai idejai. Šeit gan gribētu minēt, ka mēs esam balsojuši tikai par nodokļa likmes pazemināšanu, bet būtu ļoti nepieciešams to izvērst krietni plašāk. Proti, paralēli likmes samazināšanai būtu jānodrošina, lai pašvaldības nekādā gadījumā neciestu no šādas likmes pazemināšanas. Tieši otrādi – iegūtu vairāk līdzekļu savā budžetā, lai varētu tos izmaksāt gan sociālajos pabalstos, gan skolotāju atbalstam, bērnudārzos un tā tālāk.

Lai to panāktu, ir nepieciešams, ko arī “Jaunais laiks” iesniegs un aicinās kolēģus atbalstīt, noteikt vienlīdzīgus nodokļu maksājumus gan vienkāršam pensionāram, zemniekam vai strādniekam, gan nekustamā īpašuma darboņiem, spekulantiem, kuri šobrīd ļoti retos gadījumos maksā šādus nodokļus.

Un otra lieta, kas ir pilnīgi nepieciešama, lai šādu likmi varētu mazināt, ir minimālās algas strauja palielināšana. Un tas, ko “Jaunais laiks” izstrādājis un iesniedzis Saeimā, ir šāda minimālās algas dubultošana. Tātad no 90 uz 180 latiem trīs gadu laikā. Mēs esam priecīgi, ka arī Labklājības ministrija jau pēc mūsu ierosinājuma ir atbalstījusi šādu ideju, un ļoti ceram, ka arī valdība turpmāk varētu atbalstīt šos priekšlikumus jau kā Saeimas likumprojektu, balsojot “par”.

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Saeima pieņēma trīs svarīgus likumus, kurus sagatavoja Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Pirmais ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums. Likuma mērķis ir noteikt profesionālā dienesta tiesisko statusu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, lai nodrošinātu tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu iestādes darbību.

Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes – Drošības policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs, Valsts policija, Latvijas Policijas akadēmija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī iestāžu padotībā esošās koledžas.

Otrais likums – Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likums. Tajā nosaka amatpersonas disciplināratbildības pamatu, disciplinārsodu veidus un kārtību, kā lemt jautājumus par amatpersonas saukšanu pie disciplināratbildības.

Trešais likums – Apcietinājumā turēšanas kārtības likums. Likuma mērķis ir nodrošināt drošības līdzekļa – apcietinājuma – izpildi pirms tiesas sprieduma pieņemšanas izmeklēšanas cietumā un policijas pārvaldes izolatoros noteikumus un kārtību.

Un pēdējais, ko es gribēju minēt. Šodien Saeima pieņēma likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, kas bija steidzams otrajā, galīgajā, lasījumā. Saeima nobalsoja, kā deleģēt Ministru kabineta tiesības, lai NATO bruņotie spēki varētu iebraukt Latvijas teritorijā neierobežotā skaitā un uz nenoteiktu laiku. Es domāju, tas nav pareizi, jo mums – parlamentārā valstī – tās ir tiesības Saeimai, bet ne Ministru kabinetam.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ):

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šodien Saeimai izskatīšanai iesniedza trīs grozījumus nodokļu likumos – par iedzīvotāju ienākuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli un īpašuma reģistrācijas nodevu. Šo grozījumu kopīgais mērķis ir panākt tādu situāciju, kad tiek novērsta tā netaisnība, ka liels slogs ir tieši algas maksātājiem, un faktiski nekāds slogs nav dārgu un ekskluzīvu nekustamo īpašumu īpašniekiem; kā arī veicināt tādu politiku, lai algotā darba veicējiem nebūtu jāpamet Latvija, bet varētu strādāt un arī pelnīt šeit, ģimenēm būtu reāli pieejams mājoklis, nevis ēkas tiktu būvētas vienkārši kā naudas ieguldīšanas veids tālākai pārdošanai.

Ja mēs skatāmies īsumā, tad neapšaubāmi par iedzīvotāju ienākuma nodokli būtu jāsaka tas, ka, piekrītot idejai par 25 uz 15 procentu samazinājumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei, jāatgādina, ka vispirms ieguvēji būs tieši lielo algu saņēmēji. Tādēļ papildus tam uzskatām par svarīgu lielāku neapliekamā minimuma pieaugumu, saistot to ar vidējo algu, nevis ar fiksētu likmi, tātad aptuveni viena trešā daļa no vidējās algas – 35 procenti; šādu atvieglojuma apmēru arī par katru apgādībā esošu personu ar tādu aprēķinu, ka, ja ģimenē abi vecāki pelna divas vidējās algas un ģimenē ir trīs bērni, tad iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums būtu tuvu nullei.
Papildus divu procentu samazinājums par katru apgādībā esošu bērnu tāpat arī veicinātu un palielinātu summas par ieguldījumiem izglītībā, lai šie neapliekamie izdevumi būtu reāli salīdzināmi ar to, ka gada studiju maksa Latvijā netiktu aplikta ar nodokli. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli neapšaubāmi spiediens jāizdara uz turīgo un ļoti turīgo ēku īpašniekiem, kuri šobrīd nemaksā neko, nosakot tātad neapliekamo minimumu 100000 latu apmērā par dzīvojamo ēku, kas ar šādu nodokli netiktu aplikta, bet summa, kas to pārsniedz, tiek aplikta ar 0,5procentu likmi, tātad trīskārt samazināt likmi, vienlaicīgi tomēr skatoties, ka, jo dārgāks īpašums, jo šī likme faktiski ir augstāka. Tas būtu sava veida progresīvais nodoklis uz nekustamo īpašumu. Īpatnība būtu arī tā, ka, ja ēka būtu deklarēta kā pastāvīgā dzīvesvieta, tad likme tiek samazināta īpašniekam uz pusi. Savukārt, ja tā ir ēka, kurā neviens nav deklarējis savu dzīvesvietu (un diemžēl tādi ir ļoti daudzi jaunie projekti), tad šī likme tiek palielināta divas reizes. Vienlaicīgi mēs uzskatām, tas varētu būt arī būtisks papildu ienākumu avots pašvaldībām, kurām nekustamā īpašuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir vienīgais ienākumu avots un ir jānorāda arī papildu ieņēmumi, ja iedzīvotāju ienākuma nodokli plānots būtiski samazināt.

Visbeidzot, arī īpašuma reģistrācijas nodeva atbilstoši mūsu priekšlikumam pilnībā nonāktu pašvaldību rīcībā, ar ko mēs garantētu, ka šī īpašuma vērtības uzraudzība ir nopietnāka un tiek izvēlēta augstākā vērtība – vai nu kadastrālā vai darījuma vērtība, par kādu īpašums tiek ieķīlāts kredītiestādē kredīta saņemšanai. Tiek samazināta reģistrācijas likme, iegādājoties pirmo mājokli. Savukārt tiek ieviesta progresīva reģistrācijas likme, iegādājoties dārgus vai ļoti dārgus mājokļus. Un pašvaldībām tiek dotas tiesības apstrīdēt šo darījumu vērtību, ja uzrādītā vērtība, pēc kuras nosaka nodevu, ir zema vai neticami zema.

Tāda ir šī priekšlikuma jēga. Tā ir daļa no Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles gatavotās sociālekonomiskās programmas, kuras pārējie projekti sekos vēl tuvākajā laikā un tiks iesniegti izskatīšanai vēl 8.Saeimā.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

PCTVL frakcijas uzmanības centrā ir denacionalizēto namu īrnieku liktenis, it īpaši, ņemot vērā, ka šā gada 31.decembrī beigsies termiņš, kad denacionalizētajos namos ar likumu ierobežoti īres maksas griesti. Iepriekšējā sēdē Saeimā ar niecīgu balsu vairākumu tomēr nodeva komisijām PCTVL izstrādāto likumprojektu par problēmas kardinālu atrisinājumu, proti, denacionalizēto namu iemītniekiem kompensējot pilnīgi visus izdevumus pēc dzīvokļa tirgus vērtības.

Šobrīd Kalvīša valdība valsts budžetā mājokļu atbalstam ir rezervējusi smieklīgus piecus miljonus latu. Tas var nodrošināt tikai 500 īrnieku ģimeņu pārcelšanos uz jaunām dzīvesvietām. Cerēdamas saņemt palīdzību, patlaban tikai Rīgas domē vien stāv rindā 13,5 tūkstoši ģimeņu no denacionalizētajiem namiem, tātad 27 reizes vairāk, nekā plāno valdība. Vēl vairāk – rinda var būtiski pieaugt, ja, kā to ir ieplānojusi Rīgas dome, tiktu pārskatīti maksimālie ienākumu kritēriji, kas nepieciešami, lai reģistrētos rindā.

Mēs piedāvājam palielināt minēto budžeta aili piecas reizes, lai nekavējoties finansētu dažus pasākumus, kurus jau ir ieplānojusi Rīgas Dome un citas pašvaldības, lai jau laikus sagatavotos problēmas risināšanai nākamgad. Tie papildu 20 miljoni, kurus PCTVL frakcija piedāvā piešķirt šim mājokļu atbalstam, sastāda tikai aptuveni ceturto daļu no sagaidāmā PVN ieņēmumu pieauguma salīdzinājumā ar ieplānoto.

Diemžēl mūsu prātīgā un neatliekamā priekšlikuma atbalstam trūka septiņu balsu. Par mūsu šodienas priekšlikumu īrnieku labā balsoja kā iepriekšējā ceturtdienā, atbalstot PCTVL frakciju, visi pārējie kreisie deputāti, kā arī “Jaunā laika” frakcija pilnā sastāvā. Visi koalīcijas frakciju pārstāvji bija “pret”. Lai viņus soda Dievs!

Bet izšķirošs bija opozīcijā atrodošās “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas negatīvais viedoklis. Diemžēl šie viltīgie latviešu patrioti balsoja pret tiem latviešiem, kuri pārsvarā taču arī dzīvo denacionalizētajās mājās. Tēvzemieši paši neko arī nepiedāvā, lai novērstu masveida latviešu ģimeņu ar bērniem izlikšanu uz ielas.

Mēs tomēr ceram, ka jaunā kreisā alternatīva, PCTVL alternatīva, dos iespēju pārtraukt šo briesmīgo Molotova un Rībentropa cienīgu praksi.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Saeimai šodien bija ļoti ražīgs darba laiks. Mēs daudz runājām, daudz diskutējām un risinājām ļoti svarīgus jautājumus. Un īpaši es gribētu izcelt vairākus, manuprāt, būtiskākos jautājumus.

Pirmkārt, Saeima šodien atbalstīja nodošanai atbildīgajai komisijai Latvijas Pirmās partijas izstrādāto likumprojektu “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums”.

Atgādināšu tikai to, ka ebreju ticība jeb jūdaisms ir nacionālā ebreju reliģija jau vairāk nekā 2000 gadus. Tās vissvarīgākā ideja ir viendievības jeb monoteisma sludināšana. Jūdaisms devis ārkārtīgi lielu ieguldījumu ne vien reliģiju vēsturē, bet arī tiesību zinātņu attīstībā.

Gribu informēt arī par to, ka šodien Saeimā notika ļoti lielas debates par Darba likumu. Varu iepriecināt, ka arī šodien Saeimas deputātiem izdevās novērst homoseksuālistu kārtējo mēģinājumu iegūt sev nepamatoti privileģētu stāvokli, ierosinot grozījumus Darba likumā. Saeimas deputātu vairākums pēc asām debatēm tomēr nonāca pie slēdziena, ka esošā likuma norma ir pietiekami stingra, tāpēc nav nepieciešams vienai cilvēku grupai dot kādas ārkārtīgi lielas privilēģijas.

Personīgi mani kā mācītāju un deputātu satrieca partijas “Jaunais laiks” deputātu liekulīgā rīcība. Atcerēsimies, kā šī partija savulaik pirms vēlēšanām baznīcā zvērēja aizstāvēt kristīgās vērtības! Homoseksualitāte tiek uzskatīta par nāves grēku, bet partija “Jaunais laiks”, apzinoties to, tomēr balsoja pret savu sirdsapziņu, pret savu zvērestu, un tas mani šokēja. Taču, kā mēs to zinām, pirms vēlēšanām varam sagaidīt visādas lietas. Acīmredzot arī šo nelaimīgo, slimo un apmāto cilvēku balsis ir nepieciešamas partijai.

Jāuzsver arī tas, ka Saeima šodien atbalstīja galīgajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas paredz deputātiem tiesības uz maternitātes, paternitātes, adopcijas un bērna kopšanas atvaļinājuma laiku nolikt mandātu. Likuma grozījumi paredz deputātēm – jaunajām māmiņām – izvēles iespējas nolikt uz laiku deputāta mandātu. Pēc tam, kad bērna kopšanas atvaļinājums būs beidzies, šīs deputātes būs tiesīgas atjaunot savus mandātus.

Pašā noslēgumā es gribu teikt, ka Latvijas Pirmā partija vakardien tikās ar īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās Inu Gudeles kundzi. Tikšanās laikā tika pārrunātas e–lietu aktualitātes, kā arī lielais ieguldījums, ko viņa mēģina dot tieši e–lietu attīstīšanā Latvijas sabiedrībai. Personīgi mani visvairāk iepriecināja tas, ka tieši ministres kundze kopā ar mūsu partijas izvirzītajiem ministriem ir uzsākusi sīvu un nesaudzīgu cīņu pret bērnu pornogrāfiju internetā. Ministru kabinetā iesniegti izstrādāšanai noteikumi, kas tagad, domāju, jau ir arī Ministru kabineta komitejā. Ceru, ka tuvākā mēneša laikā tie tiks pieņemti un beidzot bērnu pornogrāfija izzudīs no mūsu interneta portāliem un citām vietām, tai tiks pielikts punkts.

Novēlu visiem svētīgu nedēļas nogali.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Šodien tika atbalstīti un nodoti izskatīšanai komisijām divi frakcijas “Saskaņas centr” izstrādātie likumprojekti. Tie ir likumprojekts “Grozījums Dzelzceļa likumā” un likumprojekts “Grozījums Jūras kodeksā”. “Saskaņas centra” priekšlikumu būtība ir ļoti vienkārša – dzelzceļa speciālistiem un arī jūrniekiem ir tiesības uz izdienas pensijām. Izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstus un jūrnieku amatu sarakstus, kam ir tiesības uz izdienas pensiju, noteiks speciāls likums.

Otrām kārtām vēlos informēt par to, ka pašreiz Saeimā diemžēl apspriež ideju likvidēt papildu samaksas praksi par virsstundu un papildu darbu policijas un cietumu personālam. Valsts ir apņēmusies kompensēt papildu darbu nevis naudas izteiksmē, bet papildu brīvdienu veidā.

“Saskaņas centrs” uzskata, ka atteikums no prakses maksāt par virsstundu darbu var kļūt liktenīgs, jo tas novedīs pie kadru aizplūšanas no tiesībsargājošajām institūcijām. Mēs uzskatām, ka darba samaksas sistēmas reforma tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, policistiem un cietuma personālam neuzlabos situāciju, bet tieši pretēji – saasinās pašreizējo situāciju. Būsim reālisti! Patiesībā policistam ir nenormēta darba diena. Iedomāsimies, kas notiks, ja viņiem tiks atņemtas visas piemaksas par papildu darbu. Tas taču ir absurds! Daudzi policisti jau tagad izmanto atvaļinājumu, lai nopelnītu naudu, Īrijā lasot zemenes. Ja jaunā sistēma tiks ieviesta, tad daudzi policisti un cietumu darbinieki vienkārši aizies no darba. “Saskaņas centrs” iesniedzis labojumus, kuros teikts, ka policijas un cietuma personālam nepieciešams piemaksāt par darbu īpašos apstākļos – nakts laikā, par virsstundu darbu un darbu svētku dienās. Un mēs aicinām visus politiskos spēkus atbalstīt mūsu iniciatīvu un neizprovocēt kadru aizplūdi no policijas.

Secinājums ir ļoti vienkāršs – “Saskaņas centrs” uzskata, ka tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem ir jāsaņem piemaksas. Skaistiem vārdiem nav nozīmes – visu izšķir rīcība.

Ē.Zunda
(Tautas partijas frakcija):

Jūs droši vien būsit pamanījuši, ka Saeima pēdējā laikā izskata diezgan daudz priekšlikumu par nodokļiem. Šis process ir drīzāk opozīcijas partiju pirmsvēlēšanu sacensība nekā vēlme būtiski sakārtot nodokļu likumus. Lai jautājumu par nodokļiem, it īpaši likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ievirzītu lietišķā gultnē, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegusi un Saeima ir akceptējusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Līdz ar to virzību uzsāk likumprojekts, kas paredz šādas konceptuālas lietas.

Tātad – trīs gados paredzēts pāriet no 25 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz 15 procentu likmi. 2007.gadā tas būtu 22 procenti, 2008.gadā – 19 procenti, sākot ar 2009.gadu uz priekšu – 15 procenti. Tā kā šis nodoklis sadalās starp valsts un pašvaldību budžetiem, tad arī šeit paredzēta trīs soļu pieeja. Proti, šajā brīdī pašvaldībām bija 75 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, 2007.gadā būtu 83 procenti, 2008.gadā – 91, bet, sākot ar 2009.gadu un uz priekšu, – visi 100 procenti tiktu ieskaitīti tajā pašvaldībā, kura ir nodokļa maksātāja dzīvesvietas pašvaldība.

Risinot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, būs jārisina arī daudzi citi jautājumi, kas saistās ar šo likumprojektu. Proti, tas ir jautājums par neapliekamo minimumu strādājošajiem; par neapliekamo minimumu pensijām, ko mēs atbalstījām jau pagājušajā sēdē, ka neapliekamais minimums pensijām tagad ir 165 lati mēnesī, kā arī jāskata jautājumi, kas saistīti ar apgādībā esošajām personām.

Noslēgumā gribētu paziņot Tautas partijas frakcijas viedokli par to, ka Tautas partija nekādā gadījumā neatbalsta skolēnu vasaras brīvdienu saīsināšanu, jo pēdējā laikā ir bijis diezgan daudz diskusiju presē, kā arī dažādu atbildīgu amatpersonu izteikumi, ka varētu rasties pārpratumi. Mēs esam par to, lai šīs brīvdienas paliek tādā pašā kārtībā kā līdz šim. Ja nepieciešams kaut kādā veidā atslogot skolniekus, tad ir jāpārskata mācību programmu saturs, lai skolniekiem paliktu mūsu pierastās tradicionālās un garās vasaras brīvdienas.

L.Ozoliņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Sakarā ar vakardienas Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dramatisko atceres dienu izsaku visiem cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem visdziļāko līdzjūtību. Piedalījos vairākos pasākumos. Bija patīkami dzirdēt Kulakova kantātes pirmatskaņojumu Dzelzceļa vēstures muzejā, kurā kā viesis piedalījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, sieviešu koris “Dzintars”, rokgrupa “Pērkons” un kamerorķestris kopā ar Ievu Akurateri ļoti iespaidīgi izpildīja kantāti, kura saucas “Sarkanais vilciens”.

Piedalījos arī piemiņas brīdī Torņakalnā. Diemžēl jākonstatē, ka komunistiskā terora upuru piemineklis un apkārtējā vide nav sakopti, nav uzsākta otrās kārtas celtniecība, nav pat nopļauts mauriņš, iesakņojas un uzdīgst pienenes. Aicinu arī Rīgas domes ierēdņus vērst lielāku uzmanību un izrādīt lielāku cieņu šiem Latvijai un visai tās tautai traģiskajiem notikumiem un to atceres dienām.

Un šodien Saeimā kā anahronisms, kā zaimošana, izskanēja deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums izdarīt grozījumus Saeimas kārtības rullī un ieviest Saeimā divvalodību, proti, uzskatīt krievu valodu par oficiālo valodu Saeimā. Šis priekšlikums izsauca ļoti daudz diskusiju. Bez šaubām to noraidīja deputātu vairākums. Deviņpadsmit deputāti no “Saskaņas Centr”, PCTVL un LSP frakcijām nobalsoja tomēr “par” šo priekšlikumu.

Es izsaku vislielāko nosodījumu daudziem tā saucamā kreisā spārna deputātiem, kuri tomēr varēja šādu priekšlikumu iesniegt un nobalsot. Jo īpaši tas bija zaimojošs saistībā ar 14.jūnija notikumiem. Bet ko tur lai dara? Tādas ir okupācijas sekas. Ārlietu komisija nolēmusi uz diskusiju izsaukt komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai pārstāvjus informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai, kā arī Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai, kas Ministru kabinetā izveidota 2005.gada 30.maijā. Apmēram gadu tā ir strādājusi, un Ārlietu komisijas deputāti vēlas uzzināt par padarīto.

Jāpiebilst, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija iesniedza un šodienas sēdē ar balsu vairākumu komisijām izskatīšanai nodeva likumprojektu “Rāznas nacionālā parka likums” par Rāznas nacionālā parka izveidošanu. Pie šī likumprojekta vēl tiks strādāts, bet likumprojekts jau ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lielākā daļa deputātu nobalsoja “par”, proti, 61 deputāts. Jāpiezīmē, ka balsoja “pret” un “atturējās” 29 deputāti. Galvenokārt frakcijas “Jaunais laiks” deputāti, proti, Uldis Mārtiņš Klauss, Liene Liepiņa, Guntis Bērziņš, Ausma Ziedone-Kantāne, Kārlis Šadurskis un daudzi citi. Tas mani un mūsu frakciju pārsteidza, tomēr šķiet, ka Rāznas nacionālā parka likumprojekts gūs tālāku atbalstu, jo Latvijas daba, kā arī Latvijas skaistākās dabas vietas pašreiz ir pakļautas mežonīgai pārveidei. Par to stāstīja deputāti vakar Vides apakškomisijas notikušajā sēdē. Viņus uzklausīja arī Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes vadītāja Zvejnieces kundze. Diemžēl Aizstrautas kundze, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja, uz apakškomisijas sēdi nebija ieradusies. Neko labu arī negaidījām, jo, kā jau izteicos šajā sēdē, suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu.

Neskatoties uz to, ka Jūrmalas deputātu balsojumā par grozījumiem Jūrmalas pilsētas attīstības plānā piedalījās tieši ieinteresētās personas, tomēr deviņas dabas pamatnes teritorijas nomainīja pret apbūves teritorijām. Tas ir ļoti noziedzīgi pret saglabājušos dabas ainavu un dabas vērtībām Jūrmalā.

Iepriekšējā domes vadītāja deputātu balsojums Leonīda Alkšņa vadībā bija par 22 dabas pamatņu pārvēršanu par apbūves teritorijām. Kā tas tagad izskatās, varam pavērot Promenādes ielā 4, kur izcirsti melnalkšņi un uzbūvētas vairākas divstāvu privātmājas.

Katrā ziņā dabas vērtības, iespējams, ar šo Rāznas nacionālā parka likuma stāšanos spēkā būs aizsargātas vismaz šajā novadā. Latgale ir tik skaista! Tā ir visas Latvijas pērle savā reljefa, ezeru skaistuma un pļavu un mežu burvīgumā.

Tā kā šodien bija smaga darbadiena. Runāja arī par to, ka nevajadzētu Darba likumā īpaši izcelt homoseksuālistu tiesības, ka tomēr vajadzētu viņu tiesības daļēji vismaz ierobežot, neļaujot strādāt tādās profesijās kā, piemēram, skolotāji, koru vadītāji, tādos kolektīvos, kuros ir jauni cilvēki, kur viņi varētu paust savas, varētu teikt, perversās idejas sabiedrībā un piesaistīt tām jaunus cilvēkus. Par to nobalsoja lielākā daļa deputātu, izņemot atkal “Jaunā laika” deputātus. Tagad šis ierobežojums, precīzāk sakot pat ne ierobežojums, bet tā pieminēšana Darba likumā tiek minēta aiz komata. Kā saka – “un citi”.

Saeimas preses centrs