2006. gada 15. jūnija stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 15.jūnija sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis virkni priekšlikumu par izmaiņām tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 15.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas – iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ivara Zariņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Edvīna Karnīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Zaķa, Bendrātes, Circenes un Kampara iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 7, atturas – 26. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Zaķa, Bendrātes, Circenes un Kampara iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 2, atturas – 36. Balsu skaits nav pietiekams... Acīmredzot mums vēlreiz jābalso... Ir jāpārbalso, jo pašreiz nav kvoruma.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, vēlreiz visi balsosim par ierosinājumu veikt šādu darba kārtības maiņu – iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – nav, atturas – 47. Darba kārtība nav mainīta.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību III un IV pielikuma grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Arta Kampara, Kārļa Šadurska, Dzintara Zaķa, Aigara Pētersona un Ainara Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Artis Kampars ir pieteicies runāt “par”.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien “Jaunais laiks” jums piedāvā, manuprāt, ļoti fundamentālas, ļoti svarīgas izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kuras varētu, manuprāt un mūsuprāt, būtiski mainīt mūsu, deputātu, politiķu, attieksmi pret mūsu vēlētāju. Mainīt tādā izpratnē, ka mēs varētu to, ko darām, skaidri rādīt arī saviem vēlētājiem.

Ko mēs ierosinām? Mēs ierosinām, ka turpmāk daudzo amatpersonu ievēlēšana Saeimā varētu būt atklāta (protams, aizklātu atstājot ģenerālprokurora, Valsts prezidenta un visu līmeņu tiesnešu ievēlēšanu). Kāpēc šāds priekšlikums no “Jaunā laika” ir nācis un kāda ir tā argumentācija?

Neapšaubāmi, tas tapis pēc ilgstošas negatīvas pieredzes, īpaši jau šajā Saeimā, kad vairākos balsojumos esam redzējuši, ka deputāti, kas it kā ir politiski atbildīgi saviem vēlētājiem, runā vienu, bet dara citu. Tās normas, kas šobrīd ir Saeimas kārtības rullī, ir izprotamas kontekstā ar to laiku, kad tās tika iedibinātas, jo Pirmās Republikas, pirmo Saeimu laikā nebija tik daudz amatpersonu, ko ievēlēt. Jau toreiz, protams, svarīgi bija nodrošināt tām nedaudzajām amatpersonām vienotu ievēlēšanas kārtību. Nebija tādas negatīvas prakses, kāda diemžēl ir šobrīd 8.Saeimā un mūsu sabiedrības izpratnē.

Šobrīd lielākā daļa Eiropas valstu šo kārtību jau ir mainījušas. Latvija ir viena no tām pāris Austrumeiropas valstīm, kurās šī sistēma, ka amatpersonas vēlē aizklāti, saglabājusies – tāds anahronisms, tāda pagātnes palieka, pie kuras mēs turamies ar neizprotamu aizrautību.

Godātie kolēģi! “Jaunais laiks” ierosina, ka mēs turpmāk varētu aizklāti balsot tikai par tām amatpersonām, kuras tiešā veidā, ar savu galīgo lēmumu, var ietekmēt Saeimas deputātu turpmāko darbu, turpmāko izjūtu vai turpmāko rīcību. Šāda amatpersona ir Valsts prezidents, kurš izvirza Ministru prezidenta kandidātu; šāda amatpersona, neapšaubāmi, ir arī ģenerālprokurors, kurš var pieņemt Saeimas deputātiem patīkamu vai nepatīkamu lēmumu par kāda procesa aizsākšanu vai virzīšanu; šādas amatpersonas, protams, ir arī tiesneši, kuri pieņem galīgus lēmumus.

Kolēģi, kāpēc šis jautājums ir kļuvis tik ļoti aktuāls tieši šobrīd? Mēs ļoti labi zinām, ka Latvijā demokrātija, sabiedrības izpratnē, klibo – un ļoti nopietni klibo. Deputātu atbildība vēlētāju priekšā nav tā augstākā. Vēlētāji uzskata, ka deputāti un politiķi kaut ko dara tikai priekš sevis un ne vienmēr to paskaidro sabiedrībai.

Atcerēsimies kaut vai divus ļoti skaidrus balsojumus, kuri bija šīs Saeimas laikā! Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidāte Strīķe, kura tika izvirzīta ilgstošā, atklātā un kārtējā konkursā sešdesmit trīs kandidātu vidū, Saeimā tika noraidīta, lai gan lielākā daļa pozīcijas deputātu tajā laikā teica, ka balsojuši “par”. Tie bija trīs balsojumi. Mēs ļoti labi zinām, ka liela sabiedrības daļa redzēja, ka Saeimas deputāti atklāti melo. Dara vienu, bet runā citu.

Ļoti līdzīga situācija bija saistībā ar Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu.

Godātie kolēģi! Vai tiešām jūs domājat, ka Valsts cilvēktiesību biroja direktoru, tiesībsargu, Latvijas Bankas prezidentu un padomes locekļus, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļus un vadītāju, kā arī daudzas citas šāda līmeņa amatpersonas būtu jāvēlē aizklāti un ka šāda amatpersonu ievēlēšana varētu jebkādā veidā ietekmēt tautas vēlētu Saeimas deputātu turpmāko darbību? Mūsuprāt, noteikti ne.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Daudzi politiskie spēki parasti izmanto tādu praksi, ka pēc budžeta pieņemšanas sūta vēstules pa visu Latviju un rāda, kā viņi ir balsojuši katrā konkrētajā vietā – par konkrētas naudas piešķiršanu konkrētai pašvaldībai. Kolēģi, es ļoti, ļoti ceru, ka tad, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu par atklātu Saeimas balsojumu, mēs turpmāk arī šos balsojumus sūtīsim mūsu vēlētājiem, lai mūsu vēlētāji redz, kā katrs no mums ir balsojis saistībā ar konkrētas amatpersonas ievēlēšanu. Es...

Sēdes vadītāja.

Kampara kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Kampars.

...ceru, ka tad par Maizīša kunga un citu populāru personu ievēlēšanu vairs nebūs nekādu šaubu un domstarpību.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījums Jūras kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Andrejs Klementjevs ir pieteicies runāt “par”.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Mūsu frakcija ierosina noteikt trim kategorijām – cilvēkiem, kuri strādā aviācijā, uz dzelzceļa un jūrā, – izdienas pensiju. Kāpēc?

Tās ir vienīgās kategorijas, kurām šodien ir lielākas tiesības un lielāks pamatojums izdienas pensijas saņemšanai nekā tām kategorijām, kurām piešķirt izdienas pensiju ir jau ierosināts. Piemēram, nākamo ceturtdien mēs izskatīsim likumprojektu par izdienas pensiju diplomātiem, kur paredzēts, ka diplomātiem būs tiesības 55 gadu vecumā pensionēties. Es nedomāju, ka diplomāts nevar turpināt darbu 56 vai 57 gadu vecumā. Es nezinu, kāpēc nevar būt pilnvērtīgs diplomāts 60 gadu vecumā. Taču es varu paskaidrot cilvēkiem, kāpēc nevar būt par lidmašīnas pilotu vai par jūras kuģa kapteini cilvēks, kuram ir vairāk par 60 gadiem: viņš veselības dēļ nevar pilnvērtīgi veikt savus pienākumus. Es zinu, ka, piemēram, dzelzceļa darbiniekiem ir ļoti stingri ierobežojumi attiecībā uz veselības stāvokli: cilvēkam, kuram ir brilles, var aizliegt vadīt vilcienu vai, pieņemsim, strādāt par dispečeru. Saprotiet, cilvēkam, kurš visu mūžu nostrādājis šajā dienestā un kuram ir 55 gadi, ārsts momentāni, vienā sekundē, paziņo: “Ziniet, jums ir problēmas ar veselību. Sakarā ar to meklējiet citu darbu!” Es nevaru cilvēkam piedāvāt nekādu alternatīvu, ja viņš visu mūžu nostrādājis...

Sakarā ar to tika izdomāta un ieviesta tāda sistēma kā izdienas pensija: mēs cilvēkam pensiju kompensējam līdz tam momentam, kad viņam pienākas saņemt valstī paredzēto vecuma pensiju, kuru reglamentē likums “Par valsts pensijām”.

Es nesaprotu, kāpēc Latvijas Pirmā partija neuztraucas par cilvēkiem, kuri strādā šajā sektorā. Viņi, Latvijas Pirmā partija, ir atbildīgie par Satiksmes ministriju, un, es domāju, tieši viņiem vajadzēja būt šāda ierosinājuma izvirzītājiem. Paskatieties, kā Pabriks rūpējas par saviem diplomātiem! Viņš ne tikai pieņēma, bet “aizstūma” jau gandrīz līdz trešajam lasījumam likumprojektu par izdienas pensiju diplomātiem. Un paskatieties, kā rūpējas par saviem tiesnešiem Āboltiņa! Viņa bija tā, kas no Tieslietu ministrijas puses izvirzīja priekšlikumu, lai tiesnešiem būtu izdienas pensijas. Es brīnos, kāpēc ne bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, ne tagadējais satiksmes ministrs Krišjānis Peters neuztraucas par saviem cilvēkiem un neierosina parlamentam noteikt izdienas pensijas šīm kategorijām – cilvēkiem, kuri nevar ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ turpināt darbu šajā profesijā.

Es nedomāju, ka valstij tās būs lielas problēmas, jo, kā mēs kopā ar arodbiedrībām saskaitījām, to nebūs vairāk par 300 cilvēkiem. Taču tas būs godīgi pret cilvēkiem, kuri visu mūžu nostrādājuši, apkalpodami mūs un visu sabiedrību, strādādami grūtos apstākļos. Mēs taču gribam, lai vilcienā, kurā braucam, vai lidmašīnā, kurā lidojam, būtu profesionāls pilots ar pilnīgi drošu sociālo nodrošinājumu, pilnīgi drošs par savu nākotni – tāds, kurš zinātu, ka, sasniegušam 55 gadu vecumu, kad viņš vairs nevarēs veselības stāvokļa dēļ turpināt savu darbu un tiks tāpēc izmests no dienesta, izmests no darba, nebūs tā, ka valsts viņam neko nepiedāvās.

Es gribu, lai dispečers, kurš strādā uz dzelzceļa vai aviācijā, skatītos monitorā un domātu par lidmašīnas vai vilciena drošību, nevis par to, kā viņš varēs rūpēties par savu ģimeni un par sevi pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Sakarā ar to mēs aicinām atbalstīt mūsu iesniegtos likumprojektus un ieviest izdienas pensijas arī šīm trim kategorijām – cilvēkiem, kuri strādā jūrā, uz dzelzceļa un aviācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 16, atturas – 26. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 16, atturas – 25. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 16, atturas – 29. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Annas Seiles, Imanta Kalniņa un Pētera Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Imants Kalniņš ir pieteicies runāt “par”.

I.Kalniņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godājamā Saeima! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atkārtoti nodod izskatīšanai Saeimas komisijām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Es gribu vēlreiz akcentēt, ka likumprojekts ir tapis, to saskaņojot ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Un gatavības pakāpe likumprojektam ir tik augsta, ka tas varētu kļūt par likumu un stāties spēkā kaut šobrīd, neradot nekādas problēmas nedz pašvaldību, nedz valsts budžetam.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens deputāts nav runājis “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Annas Seiles, Imanta Kalniņa un Pētera Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Māris Grīnblats ir pieteicies runāt “par”.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Godātā Saeima! “Tēvzemieši” atkārtoti piedāvā Saeimai izskatīt trīs likumprojektus, kas ir savstarpēji saistīti. Roberta Zīles vadībā ir sagatavota sociāli ekonomisko pārveidojumu programma, kuras atsevišķi projekti ir jūsu priekšā. Daži vēl top, daži būs gatavi vēl līdz vēlēšanām.

Mūsuprāt, nav taisnīgi, ka šobrīd galvenais ienākumu slogs gulstas tieši uz algas vai pat pensijas saņēmējiem, savukārt tā daļa, kas papildina pašvaldību budžetus ar nekustamā īpašuma nodokli, ir salīdzinoši neliela, izņemot atsevišķas pašvaldības. Mūsuprāt, šajā laukā ir iespējamas būtiskas izmaiņas. Uz to norāda kaut vai tas, ka jau labu laiku iknedēļas apskatos par darījumiem ar nekustamo īpašumu katrs desmitais darījums pēc vērtības ir krietni virs 300 tūkstošiem latu. Tātad nevar apgalvot, ka visi šie darījumi būtu ārkārtīgi mazvērtīgi vai maznozīmīgi. Reālā vērtība, tirgus vērtība, ir pieaugusi. Kadastrālā vērtība šobrīd smieklīgi atpaliek un, izņemot atsevišķas pašvaldības, ilgstoši netiek pārskatīta. Tātad šis nodoklis nepārprotami vērtējams kopā ar kadastrālās vērtības tuvināšanos tirgus vērtībai.

Tajā pašā laikā, protams, atskanējušas ir skaļas balsis par to, ka tas dos smagu triecienu salīdzinoši gados veciem cilvēkiem, kuru īpašumā ir pagājušā gadsimta sākumā vai 20. un 30.gados celtas ēkas, kuras vairumā gadījumu nav remontētas vai kurās veikts pieticīgs kosmētiskais remonts, un tie ir lielo pilsētu, gan Rīgas, gan Jūrmalas, mazstāvu apbūves iedzīvotāji, kuriem, protams, var būt problēmas, lai samaksātu pieckārtīgi vai desmitkārtīgi palielinātu nodokli.

Mūsu priekšlikuma jēga ir noteikt neapliekamo minimumu dzīvojamām ēkām līdz 100000 latu vērtībā, jo tādējādi šis slogs gultos uz turīgajiem – ļoti turīgiem vai vidēji turīgiem cilvēkiem. Turklāt šā nodokļa likme būtu veidota tādējādi, ka, jo lielāks īpašums, jo augstāka ir šī samaksa. Tātad pusotra procenta likmes vietā būtu pusprocenta likme, tātad trīskārt samazināta. Turklāt gadījumos, kad īpašnieks to ir deklarējis kā savu dzīvesvietu (tas galvenokārt skar, piemēram, Jūrmalas vai Rīgas mazstāvu apbūvi, tās veco apbūves daļu), kur pārsvarā dzīvo latviešu iedzīvotāji bieži vien ar pieticīgiem vai tikai tuvu vidējiem ienākumiem... Viņiem šis nodoklis tiktu samazināts vēl divas reizes, un faktiski tā būtu sestā daļa no pašreizējā nodokļa, tātad nodokļa likme būtu 0,25. Turklāt gadījumā, ja īpašuma vērtība ir zem 100000 latiem, tad tās pilnīgi nebūtu.

Savukārt liela daļa dzīvojamo ēku, kas pašlaik tiek būvētas, kā zināms, vairāk ir ieguldījuma avots, nevis domātas dzīvošanai. Kā to atzīmējuši daudzi eksperti un nekustamā īpašuma tirgus vērotāji, gala patērētājs nav redzams, bet ir redzams pārpircējs, kas iegulda savu lieko naudu šajās gan daudzstāvu, gan, gadās, arī mazstāvu apbūvē. Līdz ar to cenas aug ārkārtīgi strauji, un tās bezgala tālu pārsniedz vidēji turīga cilvēka iespējas kaut ko iekrāt un kaut ko iegādāties, ja nu vienīgi ņemot dārgus kredītus un paļaujoties uz to, ka tirgus attīstīsies labvēlīgi.

Mūsu piedāvājuma jēga ir šo tirgus burbuli mazināt un vājināt, nosakot to, ka gadījumā, ja īpašumā nav deklarējies neviens iedzīvotājs vai arī tas nav kaut kādā veidā izīrēts vai tamlīdzīgi, tad šī nodokļa likme ir divkārt lielāka. Un tad tas būtu pirmām kārtām nopietns slogs uzpircējiem, kas šīs ēkas iegādājušies spekulatīviem mērķiem. Tādi, lūk, apmēram ir šie priekšlikumi.

Šo priekšlikumu jēga, protams, ir saistīta arī ar to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana, kas tajā vai citā formā ir gandrīz jau izlemts jautājums (runa ir tikai par veidu, kā to izdarīt), tomēr izdarīs pietiekami lielu spiedienu uz visu pašvaldību budžetiem. Mūsuprāt, ir saprātīgi piedāvāt alternatīvu variantu, kādā veidā pašvaldības varētu šos līdzekļus papildināt. Un šis piedāvājums paredz uzlikt lielāku slogu pašvaldību turīgo un ļoti turīgo iedzīvotāju daļai, kas jau šobrīd var samaksāt vairāk nekā dažus desmitus vai pat dažus simtus latu gadā par savu nekustamo īpašumu.

Tāda ir mūsu piedāvājuma jēga.

Vienlaicīgi, kā jūs redzat, mēs arī likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzam arī tādu normu, ka, mainoties nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai, nodoklis tomēr nevar pieaugt vairāk kā par 25 procentiem gadā, lai pasargātu iedzīvotājus no tā šoka, ko radītu pieckārtīgs vai pat astoņkārtīgs šā nodokļa pieaugums, kā tas atsevišķos gadījumos Jūrmalā vai Rīgā tiešām tiek prognozēts.

Tādējādi šeit ir ņemtas vērā gan mazāk turīgo iedzīvotāju, gan pašvaldību intereses, gan arī tas apstāklis, ka sabiedrības turīgā daļa jau šodien ir spējīga samaksāt valstij, šajā gadījumā konkrēti pašvaldībām, krietni vairāk, nekā tas līdz šim tiek darīts, un krietni vairāk, nekā tas no viņiem tiek prasīts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 40. Balsojums ir vienāds...

Cienījamie kolēģi, mums ir jāizdara vēl viens balsojums par šā likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 4, atturas – 47. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Annas Seiles, Imanta Kalniņa un Pētera Tabūna iesniegto likumprojektu “Par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi mājokļa īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Kaut arī mūsu divi iepriekšējie likumprojekti nav nodoti Saeimas komisijām, šis likumprojekts var darboties patstāvīgi, un koncepciju, kāda ir ietverta šajā likumprojektā, atbalsta gan nekustamo īpašumu vērtētāji, gan arī vadošie ekonomisti. Ja ir vērojama tendence samazināt nekustamā īpašuma nodokli, lai iedzīvotājiem būtu vieglāk dzīvot un lai netiktu ietekmēts viņu ekonomiskais stāvoklis sakarā ar mājokļa cenu pieaugumu, tad šis sagatavotais likumprojekts ļauj panākt zināmu kompromisu.

Mūsu piedāvājums ir tāds, ka pirmo mājokli neapliek ar valsts nodevu, bet, mājokļa vērtībai pieaugot virs 200000 latiem, arī nodevas procents pieaug līdz pat septiņiem procentiem no nekustamā īpašuma vērtības.

Manuprāt, tas ir tikai lietišķi, ja tie cilvēki, kuri savus darījumus veic nekustamā īpašuma tirgū par ārkārtīgi lielām summām, daļu no šā darījuma, kurā praktiski netiek ieguldīta nekāda pievienotā vērtība, bet vienīgi tiek nogaidīts, kamēr nekustamā īpašuma tirgū ceļas cenas, samaksā budžetā. Un mūsu ierosinājums ir šo nodevu maksāt nevis valsts budžetā, bet gan pašvaldības budžetā, tādā veidā palielinot pašvaldību ieinteresētību šā nekustamā īpašuma tirgus legalizācijā.

Es ļoti aicinu to izvērtēt, pārdomāt šo mūsu priekšlikumu un atbalstīt to, jo pirmā mājokļa iegādei kāda ģimenes locekļa īpašuma nodošana citam ģimenes loceklim ar šo nodevu vispār netiek aplikta. Tātad es lūdzu... gaidu jūsu balsojumu par mūsu TB/LNNK frakcijas sagatavoto likumprojektu, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varēs šo likumprojektu izvērtēt un virzīt tālāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 3, atturas – 48. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas– 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Staņislava Šķestera, Augusta Brigmaņa, Pētera Kalniņa, Jāņa Strazdiņa un Viļņa Edvīna Breša iesniegto likumprojektu “Rāznas nacionālā parka likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Viesturs Šiliņš ir pieteicies runāt “par”? “Pret”. Tad deputāts Viesturs Šiliņš ir pieteicies runāt “pret”.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es šeit nācu runāt divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Visu mūžu esmu dzīvojis nacionālajā parkā vai arhitektūras pieminekļa mājā un zinu, kādas ir problēmas saistībā ar šādiem parkiem un šādiem noteikumiem, tāpēc es gribētu teikt... Droši vien daudzi no jums tā arī nezina, kur atrodas viens no lielākajiem kuplojošajiem ozolu vainagiem Latvijā. Tas patiešām atrodas nacionālajā parkā, bet tur nacionālā parka darbinieki nekad nav bijuši. Es to esmu kopis un par to cīnījies.

Es gribu teikt, ka šis likumprojekts ir sagatavots ārkārtīgi nekvalitatīvi un steigā.

Godātie kolēģi, “zemnieki”! Jūs paši ļoti labi zināt, cik grūti mums klājas ar cukurbietēm un ar piemēsloto Lielupi, un šinī gadījumā jūs zināt arī to, cik daudzi cilvēki tiks atstāti bez darba. Jūs esat ieplānojuši šeit dažas vietas administrācijai, bet pabraukājot jūs konstatēsiet, ka parki dzīvo lielākoties no ārzemju projektu līdzekļiem un uz entuziasma pamata. Šeit, projektā, jūs skaidri un gaiši parādāt, ka nav notikušas konsultācijas ne ar vienu no sabiedriskajām organizācijām – nevalstiskais sektors šajā pasākumā nav piedalījies.

Es šobrīd aicinu tomēr pie šā likumprojekta piestrādāt daudz nopietnāk un tādā veidā, kāds tas ir patlaban, to neatbalstīt.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Repši rezervātā! Ieliksim Repši rezervātā!”)

Sēdes vadītāja.

“Par” pieteicies runāt deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, Šiliņa kungs, ka jūs sākāt sarunu par šo skaisto teritoriju – par Rāznu, par nacionālām vērtībām, par kultūrvērtību saglabāšanu, par ekoloģiju – ar šādu uzrunu, tas ir jūsu jautājums...

Es gribu teikt, ka tiešām mūsu valstī šobrīd ir trīs nacionālie parki: tas ir Ķemeru nacionālais parks, Slīteres nacionālais parks un Gaujas nacionālais parks, un to kopējā teritorija ir tikai 2,5 procenti no visas valsts teritorijas, tāpēc nacionālo parku galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, zinātniskās izpētes un cilvēku izglītošanas un atpūtas organizēšana, kuru ierobežo dabas un kultūrvides aizsardzības nolūkā.

Šajā kontekstā es gribētu teikt, ka ir tieši otrādi, jo Rāznas nacionālais parks ir tā institūcija un tas veidojums, kas – tieši otrādi! – veicinās šo vērtību saglabāšanu, radīs jaunas darba vietas, saglabās tās vērtības, kas šodien ir Latgalē. Turklāt tas būs pirmais nacionālais parks Latgales reģionā.

Šī teritorija pašlaik jau ir iekļauta Natura – 2000 aizsargājamo teritoriju sarakstā, un jau šodien šī teritorija ir dabas parka teritorija. Es gribu pateikt vēl to, ka praktiski plānotā parka teritorija patlaban sastāda 53200 hektārus, un šajā teritorijā ietilpst Ludzas rajona Rundēnu pagasts, Krāslavas rajona Ezernieku, Andzeļu un Andrupenes pagasts, kā arī Rēzeknes rajona Mākoņkalna, Lūznavas, Čornajas un Kaunatas pagasts. Šīs pašvaldības ir atbalstījušas ekoloģiski tīras vides un nacionālo vērtību saglabāšanas teoriju un arī reāli to realizējušas.

Es šeit neredzu nekādas problēmas, kāpēc mēs šo teritoriju nevarētu pārvērst par nacionālo parku, kur tiešām varētu veidot un attīstīt šo teritoriju, risinot šos jautājumus kopā ar administrāciju, veidojot nopietnus projektus Eiropas kontekstā, lai šī teritorija Latgalē tiešām būtu pati vērtīgākā. Kā jūs zināt, Rāznas ezers ir viens no lielākajiem ezeriem, otrs lielākais ezers mūsu valstī; tas ir arī viens no tīrākajiem ezeriem, kura ūdens resursi ir tik lieli un tik tīri, ka faktiski tos var izmantot. Tā ūdens kvalitātes rādītāji ir tādi, ka cilvēki šo ūdeni var lietot dzeršanai. Šī teritorija faktiski ir aizsargājama, jo te atrodami daudzi kultūrvēsturiski objekti. Tāds ir gan Mākoņkalns, (Volkenbergs), gan arī Lūznavas muiža un vēl citi. Te ir daudzi aizsargājamie dabas un vēstures objekti.

Es domāju, cienījamie kolēģi, ka te faktiski netiek ierobežotas arī uzņēmēju un šeit dzīvojošo cilvēku intereses, jo faktiski jau esošais dabas parks, šie izstrādātie noteikumi, kas šeit ir spēkā... Izdarot grozījumus šajā likumprojektā un pieņemot likumu pa Rāznas nacionālo parku, faktiski šo cilvēku – zemes īpašnieku intereses netiks ierobežotas.

(No zāles: “Beidz, balsosim!”)

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu, to izskatīt un dot Latgalei iespēju attīstīties!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 5, atturas – 24. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām, arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

(No zāles: “Nākamais finanšu ministrs!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Saskaņā ar datiem, kas bija publicēti 12.jūnijā, Valsts ieņēmumu dienests maijā nodokļos bija iekasējis budžetā 324 miljonus latu. Tas ir lielākais līdz šim iekasēto nodokļu apjoms vienā mēnesī. Šāgada pirmajos piecos mēnešos VID kopumā ir iekasējis 1,32 miljardus latu, kas ir par 284 miljoniem jeb 27 procentiem vairāk nekā 2005.gadā šajā pašā laika periodā. Spriežot pēc šiem cipariem, kļūst skaidrs, ka 2006.gada budžeta plānā ir iestrādāta solīda rezerve, kas ļautu jau vasarā prāvi palielināt budžeta izdevumu sadaļas, kas ir paredzētas neatliekamo sociālo vajadzību apmierināšanai.

Dāmas un kungi! Tostarp maijā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir bijuši 75,4 miljoni latu, kas ir par 25 miljoniem latu jeb 50 procentiem vairāk nekā pērn. Tas nozīmē, ka šie papildu 20 miljoni, kurus PCTVL frakcija piedāvā piešķirt kā atbalstu mājokļa jautājuma risināšanai, sastādīs tikai aptuveni vienu ceturto daļu no gaidāmā PVN pieauguma salīdzinājumā ar ieplānoto.

Cienījamie kolēģi likumdevēji! PCTVL frakcijas priekšlikums, kas paredz piecas reizes palielināt asignējumus mājokļa jautājumu risināšanai, ir saistīts ar to, ka šā gada 31.decembrī beidzas termiņš, kad denacionalizētajos namos ar likumu tika ierobežoti īres maksas griesti. No budžetā jau esošajiem 5 miljoniem latu Ministru kabinets plāno piešķirt 2 miljonus latu pabalstu izmaksāšanai ne vairāk kā 500 ģimenēm, kuras atbrīvo dzīvokļus denacionalizētajos namos. Patlaban tikai Rīgas Domē vien rindā, cerēdamas saņemt palīdzību, stāv apmēram 13,5 tūkstoši ģimeņu no denacionalizētajiem namiem. Tātad viņu ir 27 reizes vairāk, nekā plāno valdība.

Vēl vairāk. Rinda var būtiski pieaugt, ja, kā to ir ieplānojusi Rīgas Dome, tiks pārskatīti maksimālie ienākumu kritēriji, kas nepieciešami, lai reģistrētos dzīvokļa rindā.

Derētu atcerēties arī to, ka plānotais pabalsta apmērs nesedz pat vienu trešdaļu no reālās vienistabas dzīvokļa cenas Rīgā.

Dāmas un kungi! Gandrīz visas partijas, kuras veido Saeimu, ir pārstāvētas arī Rīgas Domē. Jūs zināt, ka galvaspilsētas deputāti gan no pozīcijas, gan no opozīcijas patlaban meklē izeju no izveidojušamies stāvokļa. Viņu centienus nepieciešams atbalstīt no valsts budžeta. Turklāt tas ir jādara nekavējoties, kad vēl ir atlicis laiks, lai piešķirto naudu izlietotu, pirms nav sabrukuši dzīvokļu īres maksas griesti.

Paralēli pabalstu izmaksāšanai ģimenēm, kuras atbrīvo dzīvokļus, līdzekļus varētu novirzīt arī mājokļu pirkšanai vai īrei pārceļotāju vajadzībām, kā arī projektu izstrādei, lai sāktu municipālo dzīvokļu celtniecību un ieviestu jaunu likumu par pilnīgi visu izdevumu kompensēšanu denacionalizēto namu īrniekiem.

Šo likumprojektu ar PCTVL frakcijas priekšlikumu Saeima ir nodevusi komisijai 8.jūnijā. Pateicoties gan krievu deputātu, gan “Jaunā laika”, gan pirmoreiz arī TB/LNNK atbalstam, šis likumprojekts... paredzētās izmaksas ir ļoti lielas, bet pats likumprojekts ir līdzsvarots, jo ir ņemtas vērā gan namu īpašnieku, gan īrnieku intereses.

Aicinu jūs šodien pieņemt valstiski atbildīgu lēmumu un nobalsot “par” budžeta grozījumu!

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 38, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ainara Latkovska, Silvas Bendrātes, Kārļa Šadurska, Ingunas Rībenas un Arta Kampara iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Ainars Latkovskis ir pieteicies runāt “par”.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt! Es runāšu arī par nākamajiem trim likumprojektiem, lai ietaupītu laiku.

No tiem publiskajiem, oficiālajiem datiem, kas ir pieejami vismaz uz šo brīdi un ko Valsts ieņēmumu dienests ir izplatījis pēdējā laikā, mēs redzam, ka valstī, vismaz pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, darbojas jeb, precīzāk sakot, pastāv apmēram 4,5 tūkstoši fiktīvu uzņēmumu. Pusi no tiem Valsts ieņēmumu dienests ir izslēdzis no ar PVN apliekamo personu reģistra.

Taču pats interesantākais ir tas, ka 250 personas, kuru deklarētā adrese ir kāda no patversmēm, strādā arī kā amatpersonas 600 uzņēmumos Latvijā!

Šie dati liecina tikai par to, ka Latvijā ir nozīmīgs skaits tādu uzņēmumu, kas tiek dibināti nevis uzņēmējdarbības veikšanai, bet izmantoti, lai no valsts izkrāptu PVN un veiktu naudas atmazgāšanu, īstenotu kontrabandas shēmas. Šīs fiktīvās uzņēmējdarbības dēļ valsts katru gadu zaudē vairākus simtus miljonu latu. Taču pats galvenais, pats nozīmīgākais, man liekas, ir tas, ka no negodīgās konkurences, ko rada šie fiktīvie uzņēmumi, cieš godīgie uzņēmēji.

Piedāvātie normatīvo aktu grozījumi paredz būtiski pastiprināt kontroli pār uzņēmumu reģistrācijas kārtību un arī turpmāko to darbību, kā arī ieviest bargākus sodus un sankcijas, saucot pie atbildības tās personas, uz kuru vārda fiktīvie uzņēmumi reģistrēti.

No mums, no mūsu balsojuma šodien ir atkarīgs, vai mēs Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kas tiešām godprātīgi veic savu darbu, iedosim arī ieročus, lai viņi varētu apkarot fiktīvās firmas.

Aicinu atbalstīt šo un nākamos trīs likumprojektus.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka tomēr būtu jāziņo par katru likumprojektu atsevišķi, nevis par visiem kopā.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – nav, atturas – 44. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Cienījamie kolēģi! Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Stalidzānes, Kastēna, Turlā, Feldmanes, Maksimova un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt sēdes darba kārtībā izmaiņas – iekļaut un izskatīt sadaļā, kurā ietverti Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem, likumprojektu “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ainara Latkovska, Silvas Bendrātes, Kārļa Šadurska, Ingunas Rībenas un Arta Kampara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 1, atturas – 43. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ainara Latkovska, Silvas Bendrātes, Kārļa Šadurska, Ingunas Rībenas un Arta Kampara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – nav, atturas – 48. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ainara Latkovska, Silvas Bendrātes, Kārļa Šadurska, Ingunas Rībenas un Arta Kampara iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – nav, atturas – 44. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Patentu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Šmita, Jevgenijas Stalidzānes, Anatolija Mackeviča, Intas Feldmanes, Ainas Verzes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” nodot Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divu kandidātu apstiprinājumu. Tā kā ir divi kandidāti, lūdzu balsu skaitītāju pārstāvi Jevgeniju Stalidzāni paziņot par balsošanas procedūru.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad mūsu vēlēšanu zīmēs būs ierakstīti divi kandidāti. Katram no mums ir par katru no kandidātiem jāatzīmē ar krustiņu, vai mēs esam “par” viņu vai “pret” viņu. Derīgas būs tikai tās zīmes, kurās mēs būsim nobalsojuši pareizi: par vienu kandidātu – “par”, par otru – “pret”. Derīga būs arī tāda zīme, kurā mēs būsim nobalsojuši pret abiem. Savukārt nederīgas būs tās zīmes, kurās būsim atstājuši abus kandidātus ar atzīmi “par”. Un nederīga būs arī tāda zīme, kurā mēs nebūsim izdarījuši nekādas atzīmes.

Parastā kārtībā – caur Dzelteno zāli uz Zaļo.

Balsu skaitītāji, lūdzu, pie darba!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā par kandidātiem paziņojumu teiks deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saistībā ar Saeimā apstiprināto līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku un sakarā ar Ziemeļu Investīciju bankas vēstuli Saeimai jāizvirza viens pārstāvis darbam Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir iesniegti šādi kandidāti: Viesturs Silenieks un Anatolijs Pešehonovs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 8.jūnija sēdē izskatīja minētās kandidatūras un konstatēja, ka abas iesniegtās kandidatūras atbilst minētā amata prasībām.

Lūdzu Saeimu balsot par vienu no izvirzītajiem kandidātiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas Saeimas zālē.

Balsu skaitītāju vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.44 – par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā. Vēlēšanu zīme Nr.42.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 86 vēlēšanu zīmes. Sabojātu, nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 24 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 85 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 79 vēlēšanu zīmes, par nederīgām – 6.

Pret abiem kandidātiem balsots 22 vēlēšanu zīmēs.

Par Viesturu Silenieku ir nobalsojuši 33 deputāti.

Par Anatoliju Pešehonovu ir nobalsojis 21 deputāts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Saeimas pārstāvi Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā nav ievēlēts neviens no kandidātiem.

Mums ir jābalso otrreiz par abiem kandidātiem.

(No zāles: “Pārtraukums tagad ir!”)

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Pārtraukums ir apvienojams ar balsošanu. (Starpsaucieni.) Tātad, cienījamie kolēģi, ir divi priekšlikumi: viens – izsludināt pārtraukumu, un otrs – turpināt balsošanu.

Lūdzu deputātus balsot par pirmo priekšlikumu – izsludināt pārtraukumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 30, atturas– 8. Saeimas sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu vidū ir jubilāri. Apaļajā jubilejā mēs sveicam mūsu kolēģi deputātu Juri Sokolovski. (Aplausi.)

Šodien dzimšanas dienu svin arī mūsu ilggadējais kolēģis Aleksandrs Golubovs. Apsveicam! (Aplausi.)

Šodien savu jubileju svin arī mūsu ilggadējais kolēģis Jānis Lagzdiņš. (Aplausi.)

Mēs apsveicam visus deputātus! (Aplausi.) Novēlam veselību un veiksmi vēlēšanās!

Paziņojumam vārds deputātam Jurim Sokolovskim... Es atvainojos! Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie deputāti! Aicinu jūs šodien – un, es domāju, maniem vārdiem pievienosies visi mediķi, ārsti, – nodot asinis. To šodien noorganizēja Valsts asins donoru centrs. No pulksten 12.30 jums būs iespēja nodot asinis, kuru trūkst mūsu slimnīcās.

Aicinu jūs uz nodošanu! Visu naudu ziedosim Latvijas Bērnu fondam.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi tūlīt pat!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ēriks Jēkabsons, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Naglis, Aina Verze un Inese Šlesere.

Visi pārējie ir reģistrējušies.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Balsu skaitītāji, lūdzu doties uz Zaļo zāli. Pie darba!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieņemt savas vietas Saeimas sēžu zālē. Vārds paziņojumam. Balsu skaitītāju vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.45 – par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā.

2006.gada 15.jūnijā. Vēlēšanu zīme Nr.43.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 82 vēlēšanu zīmes. Divas vēlēšanu zīmes ir sabojātas un nomainītas. Dzēstas atlikušās 28 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 79 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 77 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas divas vēlēšanu zīmes.

Pret visiem kandidātiem balsots ir sešās vēlēšanu zīmēs.

Par Viesturu Silenieku nobalsojis ir 41 deputāts.

Par Anatoliju Pešehonovu nobalsojuši ir 30 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Saeimas pārstāvi Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā ievēlēts Viesturs Silenieks.

Sēdes vadītāja.

Paldies balsu skaitīšanas komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par tiesnešu skaitu Latvijas Republikas apgabaltiesās”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par tiesnešu skaitu Latvijas Republikas apgabaltiesās” un to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas –nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par tiesnešu skaitu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par tiesnešu skaitu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās” un to atbalstīja. Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, balstoties uz Kārtības ruļļa 31.pantu un likumu “Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Tātad balsojam par lēmuma projektu. Informēju, ka balsojums par šo lēmuma projektu ir aizklāts. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 2, atturas – 30. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ivara Zariņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Balstoties uz Kārtības ruļļa 31.pantu un likumu “Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Ivara Zariņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli” un aicina atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 1, atturas – 20. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Edvīna Karnīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis ( frakcija “Jaunais laiks”).

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi arīdzan lēmuma projektu “Par Edvīna Karnīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli” un aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 7, atturas – 21. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam ir saņemts 21 priekšlikums.

1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

4.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

5.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

6.priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

7.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

8.priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

9.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

10.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

11.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

12.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

13.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

14.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

15.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

16.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

17.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

18.priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

19.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

20.priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts pēdējā – 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo šis bija steidzamības kārtā izskatāms likumprojekts.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemts.

Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti pieci priekšlikumi.

1. – Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 58, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

4. – iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5. – iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums Ieroču aprites likumā” pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojektā “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” iesniegts viens priekšlikums, to iesniedzis Buzajeva kungs. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt kādā attīstītā valstī arī nebūtu vietas šim priekšlikumam – atļaut arī valsts drošības iestāžu darbiniekiem organizēt arodbiedrības un piedalīties savu ekonomisko interešu aizstāvībā, bet jūs jau zināt stāvokli, kāds ir mūsu iekšlietu nozarē. Un varbūt zināt arī to, ka gan pēc frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikuma, gan tā paša PCTVL frakcijas priekšlikuma tomēr tika atļauts dibināt arodbiedrības arī policistiem, un rezultātu jūs jau zināt.

Policistu aktivitāte tomēr bija ļoti liela, un viņi saņēma naudu – tika dzēsts parāds saistībā ar viņu atvaļinājumiem un tika izmaksāti bērna dzimšanas pabalsti.

PCTVL frakcija uzskata, un tā ir mūsu kreisās alternatīvas sastāvdaļa... Mēs gribējām palielināt Iekšlietu ministrijas finansējuma līmeni par 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Pēc mūsu uzskata, valstij ir jādara viss iespējamais, lai paaugstinātu policijas darbinieku statusu un prestižu.

Tas attiecas arī uz valsts drošības struktūrām.

Iekšlietu ministrijas darbinieku algām, sociālajām garantijām un darba apstākļiem ir jānodrošina šo struktūrvienību konkurētspēja darba tirgū. Un šis priekšlikums – dot viņiem iespēju pašiem organizēti aizstāvēt savas ekonomiskās tiesības – ir mūsu programmas sastāvdaļa. Es uzskatu, ka ikviens, kas atbalsta mūsu iekšlietu struktūru attīstību, var droši balsot “par”.

Es jau iepriekš jūs informēju, ka mēs atbalstām visus progresīvos priekšlikumus arī jumta likumā, to skaitā Klementjeva kunga priekšlikumus, kurš ir bijušais policists, par Iekšlietu ministrijas darbinieka statusu un sociālo garantiju drošības paaugstināšanu.

Aicinu atbalstīt arī šo ļoti vienkāršo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5926-b – likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”.

Ir saņemts viens – deputāta Buzajeva priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – nav, atturas – 7. Likums “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” pieņemts. Paldies.

R.Jurķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5812 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektā saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Visus ir iesniedzis deputāts Sokolovskis.

1.priekšlikumu komisija nolēma neatbalstīt.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile.

Arī 2.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Sokolovskis, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Seile.

Arī 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sokolovskis. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Seile.

Arī 4.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Sokolovskis, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Seile.

Paldies. Likumprojekts ir izskatīts.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 3. Likums “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir vienotā paketē kopā ar diviem citiem likumprojektiem – likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Ņemot vērā, ka visi trīs likumprojekti ir savā starpā saistīti, kā arī to, ka pieņemamās materiālās tiesību normas paredzētas likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā”, ir būtiski, lai visi trīs likumprojekti Saeimā tiktu izskatīti un pieņemti vienlaicīgi.

Tā kā nedz likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā”, nedz arī likumprojektam “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” steidzamības procedūra nav piemērota, Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz noņemt steidzamības statusu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un, respektējot Saeimas kārtības ruļļa 96.panta pirmās daļas 2.apakšpunktu, izskatīt šo likumprojektu 22.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par steidzamības statusa noņemšanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 1. Steidzamības statuss likumprojektam noņemts. Likumprojektu izskatīsim 22.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisija to izskatīja 13.jūnija sēdē. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 17, atturas – nav. Likums “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Piternieces priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

5. – parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6. – parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

7. – parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

8.priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

9. – parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

10. – parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

11. – parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to atbalsta savā – 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 18, atturas – nav. Likums “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.5994-c – likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! PCTVL frakcija pēc mana priekšlikuma visos trijos lasījumos balsoja pret Ētikas kodeksa ieviešanu Kārtības rullī. Diemžēl mums bija taisnība, jo pirmais kodeksa pielietošanas gadījums kļuva nevis par ētikas piemērošanas paraugu, bet par rēķinu kārtošanu starp vienu vienīgu deputātu Tabūnu un “Saskaņas Centra” frakciju pilnā sastāvā.

Par kādu Ētikas kodeksu mēs runājam, ja tiek uzskatīts, ka ētiski ir piespiest nepilsoņus maksāt nodevu par to, ka Latvija bez viņu atļaujas iestājās Eiropas Savienībā? Par kādu ētiku mēs šeit esam tiesīgi spriest, ja Juridiskā komisija, noraidot visus mūsu ierosinātos grozījumus Kārtības rullī, tajā pašā sēdē nosūtīja īsā erotiskā ceļojumā, kas krievu valodā raksturojas ar trim burtiem... nosūtīja šādā ceļojumā Valsts prezidenti, noraidot visu viņas argumentāciju pret barbarisko likumu par Eirosavienības nepilsoņiem. Vai etnokrātiem un demokrātiem vispār var būt kopējs Ētikas kodekss?

Draugi mīļie, Mozus 40 gadu laikā vadāja ebrejus pa tuksnesi, lai no viņu apziņas izvēdinātos atmiņas par Ēģiptes verdzību... Latvijas parlamentārajai demokrātijai ir tikai 30 gadi – 15 pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma un 15 pirms Ūdres kundzes.

Pietrūkstošos desmit gadus mēs varēsim papildināt tikai 11.Saeimas pilnvaru laikā. Lūk, tad arī parunāsim par ētiku!

Bet patlaban ierosinu izsvītrot jebkuru liekulīgu Ētikas kodeksa pieminēšanu no Kārtības ruļļa.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

R.Jurķis.

Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo komisija ir atbalstījusi Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Mēs esam pret Saeimas deputātu ētikas kodeksa izsvītrošanu no Saeimas kārtības ruļļa.

Lūdzu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret– 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

9. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 69, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

10. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Что вы можете иметь против того, чтобы русский язык звучал с трибуны Сейма? Вы же его прекрасно понимаете... Bet...

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos, Buzajeva kungs, Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, un lūdzu jums precīzu tulkojumu. Es vienkārši jums atgādinu!

Saeimas priekšsēdētājam, sapulces vadītājam ir tiesības izteikt jums piezīmes, bet jums nav tiesību uz tām atbildēt.

Lūdzu, turpiniet savu runu!

V.Buzajevs.

Es neatbildēšu, es tulkošu: “Kas jums ir pret to, ja krievu valoda atskanēs no Saeimas tribīnes? Jūs taču šo valodu lieliski saprotat.” Kādā valodā Kalvītis sarunājās ar Putinu? Kādā valodā šajā sēžu zālē pirms kara uzstājās deputāts Milentijs Kalistratovs, kas tika nogalināts čekā 1941.gadā? Tieši no šiem laikiem tika ņemta Kārtības ruļļa norma, kuru es neizgudroju pats, bet ierosinu atjaunot. Kādam jābūt krievu procentam valsts iedzīvotāju vidū, lai tiktu atjaunota viņu valodas lietošana Saeimā un pašvaldībās, kā tas bija pirmskara Latvijā? Krievijas civilizācijas kultūrvēsturiskais priekštecis Bizantijas impērijas vēsturē bija divsimt gadu ilgs laika posms, kad kā valsts valoda tika lietota latīņu valoda. Pēc divsimt gadiem imperatora ierēdņi, kuri raiti runāja latīniski, domīgi uzlūkoja cits citu un iesaucās: “Mēs taču esam grieķi!”

Nav izslēgts, ja saglabāsies pašreizējais valsts kurss, latviešu valodu nāksies pasludināt par vienu no oficiālajām Īrijas Republikas valodām.

Nu, bet mēs, kuri nekur aizbraukt negrasāmies, dodam solījumu pēc kāda laika šeit, bijušās guberņas muižniecības sapulces ēkā, runāt savā starpā latviešu valodā.

Aicinu konsekventi sekot pirmskara Latvijas Republikas atjaunošanas tradīcijām un atjaunot tā pirmatnējā veidā Kārtības rullī pantu par krievu valodas lietošanu Saeimā – tātad atjaunot pirmskara republikas demokrātiju, kura pēdējos piecpadsmit gadus Saeimas ēkā pat nenakšņoja.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais deputāta kungs, es jums nolasīšu Latvijas Republikas Satversmes pantus. Tās 4.pants noteic: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Un 21.pants noteic: “Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.”

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi! Redziet, cik tālu esam nonākuši! Un kāpēc esam nonākuši? Tāpēc, ka jūs neatbalstāt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izvirzītos priekšlikumus un likumprojektus. Un drīz Buzajevs un vēl daudzi šie “sarkanie” nāks tribīnē un sāks runāt tikai krievu valodā. Protams, es saprotu, ka priekšsēdētāja atslēgs viņiem mikrofonu un tā tālāk. Bet, redziet, cik tālu mēs esam nonākuši! Un par to jums nākas un nāktos padomāt vēl un vēlreiz, noraidot Repatriācijas likumu, noraidot Pilsonības likumu. Šādi... šādi cilvēki ir ievēlēti Saeimā! Viņš atbraucis kaut kur no Aizurāliem, kaut kādā veidā dabūjis pilsonību, un tagad paklausieties, ko viņš te runā! Tas ir vienkārši apkaunojoši Saeimai! Apkaunojoši, draugi mīļie!

Tāpēc es vēlreiz jūs aicinu padomāt par visiem priekšlikumiem, kurus mēs, “tēvzemieši”, izvirzām, bet jūs noraidāt. Viņu nekaunība ar katru dienu aug augumā. Un, ja mēs viņus neapturēsim, tā augs vēl un vēl.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šajās dienās paiet 66 gadi, kopš 1940.gada 14.jūnija vakarā (ievērojiet – nevis 17.jūnija, bet 14.jūnija vakarā!) PSRS Kara flote sāka Baltijas valstu blokādi, dodot komandas krievu valodā un aizturot vairāk nekā 50 Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas kuģus Latvijas ostās. Un 15.jūnija rītā bez jebkādiem ultimātiem sākās uzbrukums Latvijas robežsargiem Masļenkos... (No zāles dep. J.Pliners: “Tas ir par tēmu?”) Tas viss ir tas, kas maina situāciju, salīdzinot ar pirmskara Latviju, pirmskara Saeimu un mūsu toreizējām attiecībām, Plinera kungs!

Tajā laikā Rīgā krievu valoda bija ceturtajā vietā lietošanas ziņā. Tātad pirmā bija latviešu valoda! Izplatības ziņā Rīgā otrā bija vācu, tai sekoja idišs – ebreji bija trešā etniskā grupa –, un septiņi procenti bija krievu – ceturtā etniskā grupa.

Ja jūs gribat atjaunot pirmskara situāciju, tad visas šīs valodas būtu jāatjauno kā darba valodas Latvijas parlamentā. Diemžēl Latvijas okupācija šo situāciju mainīja, un, lai arī kā mums tas patiktu un lai arī kā mēs gribētu runāt par Tolstoja un Puškina valodu, mums diemžēl ir jārunā arī par Staļina, par Šustina, par čekistu dotajām pavēlēm un arī par visu pārējo.

Līdz ar to mēs šeit nevaram ignorēt 120 etniskās grupas, kas dzīvo Latvijā, un izlikties neredzam, ka cilvēki, kas nāk klajā ar it kā nevainīgiem priekšlikumiem, paši tos ir izdomājuši. Visa šī PCTVL rīcība ir saskaņota, protams, ar Maskavas un Kremļa mērķiem pastiprināt savu kultūras un informācijas telpu Eiropas Savienībā ar draudiem, kas neļaus izspiest no šejienes krievu valodu, ar nevēlēšanos un klaju boikotu skolās mācīt valsts valodu, ar aicinājumiem laikrakstā “Čas” ar klusu sabotāžu no apakšas graut izglītības reformu un ar Patriarha medaļām, kuras tika piešķirtas laikraksta “Čas” redaktorei un izdevējam par izcilo darbu krievu valodas izplatīšanā šajā telpā.

Es domāju, ka tā nekad nebūs, jo jūsu priekšlikums, kā jūs zināt, ir tikpat provokatīvs, cik naivs. Un es ticu, ka agri vai vēlu tas viss beigsies ar to, ka Buzajeva kungs tiks no šejienes izsūtīts uz savu etnisko dzimteni, kur viņam acīmredzot daudz vieglāk būs nodarboties ar šo savas valodas propagandu.

Es aicinu noraidīt.

Paldies!

Sēdes vadītāja.

Kiršteina kungs, lūdzu neizteikt personīgus apvainojumus!

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl mūsu kolēģis Kiršteina kungs nemitīgi spekulē ar Latvijas vēstures priekšmetu, bet, ja mēs atgriežamies pie Buzajeva kunga teiktā, tad mēs visi taču saprotam, ka tas ir vienkārši tehniskas dabas jautājums. Visi zina, ka Saeimā notiek runas ne tikai valsts valodā, bet arī citās valodās. Piemēram, vakar mēs runājām ar īru delegāciju Sarkanajā zālē, un tur viesi vienkārši izmantoja savu dzimto – angļu valodu, bet mēs lietojām taustiņus, un visi visu saprata. Kāpēc arī mēs nevaram, saglabājot, protams, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, izmantot taustiņus – moderno aparatūru un, teiksim, tulka palīdzību, un, ja kāds cilvēks to vēlas, viņš var runāt gan krieviski, gan angliski, gan vācu valodā.

Protams, tagad vairs nav ko runāt par idišu, jo ar zināmu cilvēku palīdzību ebreju kopiena Latvijā 40.gadu sākumā tika pilnīgi iznīcināta.

Un visbeidzot. Ja kolēģis Kiršteins teica to, ka mēs savu rīcību koordinējam ar Kremli, tad es varu pateikt, ka Latvijā pašlaik vienīgais cilvēks, kas visvairāk koordinē savu rīcību ar Vladimiru Putinu, ir Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvīša kungs.

Sēdes vadītāja.

Kabanova kungs, es gribu atgādināt: tad, kad Latvijas Republikas Saeimā ierodas ārvalstu delegācijas, tad Saeimas telpās tiek nodrošināts sinhronais tulkojums un ārvalstu delegācijas var lietot par savu darba valodu tādu valodu, kādu tās vēlas, vai savu dzimto valodu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Manuprāt, šis priekšlikums uz vakardienas komunistiskā terora upuru atceres fona ir vienkārši nekaunība un upuru un mūsu tautas ciešanu zaimošana. Aicinu to noraidīt!

Bet tādu zaimošanu mēs redzam ik uz soļa. Kaut vai vakar, kad es piedalījos mītiņā Torņakalnā pie vagona un apskatīju komunistiskā terora upuru pieminekli, es redzēju, ka tur, kā savā laikā Raimonda Paula melodijā, kurai bija jāpārtaisa vārdi... bet tie vārdi tādi arī ir, jo šā pieminekļa apkārtne ir aizaugusi ar pienenēm. Nepļauts, nekopts laukums, jo baltā pūka ir nolaidusies un tā pamatīgi iesakņoties sākusi. Bet cilvēkiem, kas rosina šādus priekšlikumus, vienkārši ir jāpaiet malā. Un vislabākais būtu, ka viņi noliktu mandātus. (No zāles dep. J.Pliners: “Leopold, tikai pēc tevis!”) Tādiem cilvēkiem nav vietas Latvijā, kas uzdrošinās zaimot šo tūkstošu un tūkstošu upuru piemiņu!

Aicinu balsot “pret” un noraidīt šo nekaunīgo, absurdo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es aicinu jūs šeit nesacensties daiļrunībā un neklāstīt vēstures patiesības, ko, es domāju, visi 100 Saeimas deputāti īstenībā zina. Kā jau sēdes vadītāja pareizi norādīja, šis priekšlikums ir vienkārši provokācija un īstenībā nav skatāms pēc būtības, jo, kā jau tika teikts, Latvijas Republikas Satversmes 21.pants nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Un, ja arī mēs, 100 deputāti, es atvainojos, pēkšņi sajuktu prātā un nobalsotu “par” šo absurdo priekšlikumu Kārtības rullī, tad tik un tā tas neiegūtu likuma spēku, jo tas nonāktu pretrunā ar valsts Satversmi.

Aicinu beigt šīs diskusijas un balsot “pret”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis 10.priekšlikums jāskata kopā ar 24.priekšlikumu, un tad jūs varēsiet pārliecināties, ka mans priekšlikums nav nekas vairāk kā Kārtības ruļļa 1922.gada redakcijas atjaunošana, neminot ebreju un vācu valodu, kas Saeimā šajā laikā tika izmantota kopā ar krievu valodu. Nu bet to lai pieprasa citi deputāti. Es aizstāvēju tikai savu valodu un aizstāvēju Latvijas vēsturi, pret kuru šeit no Saeimas tribīnes tikko vērsās tā saucamie patrioti.

Jūs diemžēl nevarat atņemt mandātu pirmās Saeimas sastāvam, kurš atbalstīja Kārtības rulli šādā redakcijā, bet to ļoti gribat, jo Kārļa Ulmaņa laiki jums patīk vairāk. Bet salīdzināt krievu valodu ar 14.jūnija deportācijām... Es gribētu pateikt jums, cienījamie kungi, ka cilvēki, kuri sastādīja šos deportēto sarakstus, ļoti labi runāja latviski, jo latviešu valoda viņiem bija dzimtā valoda tāpat kā Pēterim Stučkam, teiksim, Staļina Konstitūcijas autoram, un tā tālāk. Un par visām šīm deportācijām ir atbildīgas visas PSRS tautas, ne tikai un ne pirmām kārtām krievu tauta un mūsu krievu valoda... Un jūs šeit runājat no Saeimas tribīnes tieši Stučkas un Staļina valodā... Un jūsu domāšanas ietvaros tālāk no Staļina un Hitlera jūs nevarat diemžēl aiziet...

Sēdes vadītāja.

Jūsu runas laiks ir beidzies!

V.Buzajevs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit daudzi kolēģi atsaucās uz Satversmi. Saskaņā ar Satversmi valstiskuma subjekts ir Latvijas tauta. Vara pieder tautai, nevis tikai latviešiem. Un Latvijas tauta vienmēr ir bijusi daudznacionāla.

Un man ļoti patīk, ka daži deputāti te izlases veidā izvelk dažus faktus no vēstures un piedāvā savas interpretācijas. Mani ļoti interesē, kāpēc Kiršteina kungs neminēja, piemēram, to, kāds bija etnisko grupu sastāvs, bet minēja to, cik daudz cilvēku Rīgā runāja krievu valodā. Nu, piedodiet, nevajag pārrakstīt vēsturi... Nu nevajag apgalvot, ka krievu valoda ienāca šeit, Latvijā, tikai kopā ar PSRS tankiem. Tā tas nebija, un tā tas nav! Jūs gribat izdomāt kaut kādu jaunu sabiedrību. Kur jūs dzīvojat? Kādas valodas jūs dzirdat sev apkārt?

Es uzskatu, ka tāda daudzvalodība ir Latvijas bagātība (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Latviešu valoda ir Latvijas tautas valoda!”), bet jūs mēģināt cīnīties pret to. Es domāju, ka dzīvē tā pastāv. Dzīvē cilvēki kontaktējas vairākās valodās, un tas ir labi. Tas ir ieguvums, ko mēs nekādā gadījumā nedrīkstam zaudēt. Un sabiedrības daudzvalodīgais raksturs noteikti ir jāatspoguļo arī valsts pārvaldes sistēmā. Saskaņā ar visām mācību grāmatām tā ir viena no svarīgākajām, ja ne pati svarīgākā integrācijas sastāvdaļa. Jums ļoti patīk runāt par integrāciju, bet būtībā jūs gribat kaut kā izskaust vai vismaz ierobežot citas valodas.

Un šis priekšlikums ir pilnīgi leģitīms. Šis priekšlikums vienkārši piedāvā paaugstināt daudzvalodības ievērošanas līmeni valsts pārvaldes sistēmā, tāpēc nevajag šausmināties un runāt par antikonstitucionalitāti un tā tālāk.

Es domāju, ka tas viss ir jāuztver normāli. Protams, tas ir apspriežams jautājums, vai ir vērts pieļaut vairāku valodu lietošanu Saeimā vai nav. Bet es aicinu jūs tomēr pieiet šim jautājumam demokrātiski un pragmatiski, nevis uzreiz taisīt kaut kādas histērijas.

Un pēdējais. Es gribu vēlreiz atgādināt Ozoliņa kungam un Kiršteina kungam: nevajag mānīt cilvēkus! Nevajag melot no šīs tribīnes! Piedodiet, bet jūs melojat, apgalvojot, ka visi upuri bija latvieši, bet visi bendes bija krievi. Tā tas nav! Procentuāli visvairāk cieta Latvijas ebreji, arī ļoti daudzi krievu tautības Latvijas pilsoņi tika izsūtīti. Un tāpat patiesība ir tā, ka starp bendēm bija arī ļoti daudzi latvieši. Tas nav etniskais jautājums! Protams, jūs to gribat aizmirst! Jūs gribat no jauna uzrakstīt vēsturi, bet tas jums tik un tā neizdosies.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu atgādināt, ka Saeimas kārtības rullis nosaka to, ka gadījumā, ja kāds no deputātiem neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds ir nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, tad ar Saeimas lēmumu šādu deputātu var izslēgt no Saeimas sastāva.

Nākamā debatēs ir pieteikusies Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Protams, šis provokatīvais priekšlikums nebūtu pat debašu vērts (No zāles: “Bet visi debatē!”), bet, tā kā deputāta Cileviča uzstāšanās saturēja dažus demagoģijas elementus, es tomēr uzskatu par vajadzīgu norādīt uz tiem. Mēs nedrīkstam jaukt sabiedrības multilingvismu ar valsts valodas pārstāvību augstākajās valsts varas un pārvaldes institūcijās. Pasaulē ir ļoti maz monolingvālu sabiedrību, un atbilstīgi mūsdienu demokrātijas kritērijiem noteiktu funkciju veikšanu valstij ir pienākums nodrošināt šā multilingvisma atbalstu.

Tomēr jebkurā valstī, kurā oficiāli ir noteikta valsts valoda, pastāv tā sauktās valsts valodas monopolfunkcijas, un starp tām ir arī valsts valoda valsts varas un pārvaldes institūcijās, un parlaments, mūsu gadījumā – Saeima, ir augstākā valsts varas un pārvaldes institūcija, tātad valsts valodas nesēja un valsts simbols. Līdz ar to multilingvismam sabiedrībā nav nekāda sakara ar multilingvismu parlamentā, un Latvijas Republikai ir pilnīgas tiesības noteikt valsts valodas ekskluzīvas tiesības arī Latvijas parlamentā. Un tam nav nekāda sakara ar vēsturi, tā ir valodas politikas teorija, ko nevienā valstī, izņemot Latviju, pašlaik neapstrīd.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikai dažas piezīmes. Es nekad neesmu teicis, ka Saeimā nevajadzētu runāt krieviski tāpēc, ka visi bendes ir bijuši krievi, bet latvieši esot bijuši upuri. Cileviča kungs, nu to jūs tikko esat acīmredzot nosapņojis. Nevajag gulēt darba laikā!

Mana doma bija citādāka. Es gribēju teikt un atkārtot tikai to, ka pavēle PSRS Kara flotei bloķēt Baltijas valstis netika uzrakstīta ne igauņu, ne ukraiņu, ne poļu, ne arī kādā citā valodā, bet acīmredzot krievu valodā. Un instrukcija par cilvēku izsūtīšanu, ko jau 1939.gadā parakstīja Serovs, nebija rakstīta ne vāciski, ne idišā. Tā bija rakstīta krievu valodā.

Un problēma acīmredzot ir tā, ka gan instrukcijas šiem komisāriem bija krievu valodā, gan arī apsardze Sibīrijā nerunāja citās valodās. Taču problēma jau nav valodā, kā es teicu, bet problēma ir tā, ka okupācijas laikā šeit notika pārkrievošana, kā rezultātā Latvija nevar atkopties savā informācijas telpā. Un nekur pasaulē vienā teritorijā nav divas informācijas telpas, izņemot Latviju.

Un Cileviča kungs labi zina, ka ne Beļģijā, ne Šveicē vienā teritorijā nepastāv divas informācijas telpas. Tās pastāv savos kantonos un savās teritorijās. Taču Latvijā šī otrā informācijas telpa, kas ir mākslīgi palielināta okupācijas rezultātā, dominē gan valsts televīzijā, gan presē, un šai sabiedrībai jeb šai otrai kopienai trūkst vēl tikai pašaizsardzības vienību.

Un tāpēc, kamēr šīs okupācijas sekas nav novērstas, mums ir nevis jāvājina latviešu valodas loma, bet tā ir jāpastiprina, un katra piekāpšanās citām valodām, vai tā būtu radio vai televīzijā, vai presē, notiek uz latviešu valodas rēķina, nevis paralēli, kā to mēģina šeit iestāstīt.

Tātad atjaunosim latviešu valodai to lomu, kāda tā bija pirms 14.jūnija, kā es jau teicu, kad sākās šī Baltijas valstu blokāde, un tad arī runāsim tālāk!

Līdz ar to es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, nenākt šeit un neizdomāt manā vārdā teikumus, kurus es nekad neesmu teicis.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Nu tu dabūsi, Boris! Tava pēdējā iespēja!”)

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Jā, Kiršteina kungs, nu nevajag taisnoties! Jūs teicāt to, ko jūs teicāt, visi dzirdēja, un nevajag tagad par to visu runāt.

Druvietes kundze man pārmeta demagoģiju. Es nesaprotu – kāpēc. Tikpat labi arī es varu teikt, ka jūsu uzstāšanās bija demagoģiska. Protams, neviens arī neapšauba, ka valstij ir tiesības noteikt valsts politiku, ieskaitot valodu lietošanu nacionālajos parlamentos. Jūs gribat apgalvot, ka visos parlamentos pasaulē un Eiropā tiek lietota tikai viena valoda, taču jūs pati ļoti labi zināt, ka tā tas nav, un tieši tas tad arī tiek ierosināts.

Šā priekšlikuma būtība ir aicinājums parlamentam pieņemt šādu lēmumu. Šim priekšlikumam var piekrist, var nepiekrist, bet katrai frakcijai, katram deputātam ir tiesības izvirzīt šādus priekšlikumus, tāpēc nav ko šausmināties. Es vienkārši gribu ilustrēt, ka principā šim priekšlikumam ir pamats un ka deputāti šādu priekšlikumu var izvirzīt, bet jūs uzreiz pārmetat demagoģiju un vēl, velns zina ko, piesaistāt okupāciju un tā tālāk. Tā ka, protams, šis priekšlikums ir debatējams. Bet debatēsim pēc būtības! Principā es šeit nedzirdēju nopietnus argumentus “pret”. Ar ko tas draud latviešu valodai? Tas nekādā ziņā neapdraud latviešu valodas kā valsts valodas statusu. Runa patiešām ir par citu valodu lietošanu.

Jā, protams, vislabāk būtu atgriezties 1919.gadā, kad patiešām ne tikai latviešu valoda, bet vācu valoda un arī krievu valoda tika lietota parlamentā. Mēs ļoti labi zinām, kāpēc tagad Rīgā vairs nerunā tik daudz vāciski vai idišā.

Un pēdējais. Patiešām, pavēles tika dotas krievu valodā. Nu tad varbūt nemācīsim vispār vācu valodu, jo šajā valodā arī tika dotas ļoti nopietnas pavēles! Man vācu valoda ir tomēr Gētes valoda, nevis Hitlera valoda. Un man ļoti gribētos, lai Kiršteina kungam krievu valoda tomēr paliktu Tolstoja un Dostojevska valoda, ne tikai Staļina valoda.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs. Trīs minūtes jums ir laika.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cileviča kungs, jūs ar savu kolēģi Plineru smēķētavā runājat krieviski – jums par to neviens neaizrāda. Jūs runājat kafejnīcā krieviski – jums par to neviens neaizrāda. Jūs runājat ēdnīcā krieviski – jums par to neaizrāda. Jūs runājat savā frakcijā krieviski – jums par to neviens neaizrāda. (Starpsaucieni. No zāles dep. J.Dobelis: “Tualetē arī!”)

Man šķiet, ka tā jūsu nākšana šeit, tribīnē, ir vienkārši tāda tukša izrādīšanās un ņirgāšanās.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Ņirgāšanās par latviešiem!”)

Pareizi, Ozoliņa kungs!

Man šķiet, ka, ņemot vērā šo attieksmi, kāda veidojas, nākotnē vajadzētu papildināt esošo redakciju, kura skan šobrīd šādi: “Lietu izskatīšana Saeimā un komisijās...” Nākotnē šo redakciju vajadzētu uzlabot un rakstīt šādi: “Lietu izskatīšana Saeimā, tās komisijās un frakcijās...” Jo es neesmu pārliecināts, vai šī frakcija dara to, kas ir rakstīts Satversmē un Kārtības rullī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātam Jurim Dobelim pietiks ar divām minūtēm? (Ļoti skaļi starpsaucieni. No zāles: “Nē, nē! Nevajag!” Dep. J.Dobelis: “Klusu!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es tagad sākšu un pēc tam, pēc pārtraukuma, turpināšu.

Sākšu ar vēsturi. Cileviča kungs te lielījās ar savām vēstures zināšanām. Labi! Sāksim ar 11.–12.gadusimteni. Sāksim ar Polockas kņazu brāļu Vseslaviču iebrukumu Zemgalē: toreiz kaujā pie Daugmales savas galviņas nolika deviņi tūkstoši “draudzīgo” ienācēju.

Tagad pāriesim pie Saules kaujas 1236.gadā: Saules kaujā krustnešu pusē cīnījās 210 polockieši, no kuriem tikai katrs desmitais pārgāja mājās. (Starpsaucieni.)

Šie divi dati ir ņemti no krievu hronikām...

(No zāles: “Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītāja.

Dobeļa kungs, jūs varēsiet turpināt pēc pārtraukuma.

J.Dobelis.

Tieši tā! Es viņus audzināšu, turpināšu to!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Pirmajam vārds deputātam Jānim Porietim.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Pieminot padomju režīma rīkotajās deportācijās cietušos, Cēsīs notika konference ar nosaukumu “Atgūstot mūsu atmiņu: zudušie cilvēki stāsta par padomju deportācijām Latvijā”. Šā projekta ietvaros tika izdota grāmata “Cēsinieku stāsti par padomju deportācijām Latvijā”. Grāmatas sastādītāju un atmiņu autoru vārdā un saskaņā ar viņu lūgumu es gribētu uzdāvināt katrai frakcijai pa vienai grāmatai.

Tā ka, lūdzu, frakciju vadītāji... Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti, lūdzu uz īsu sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sanāk tūlīt, pulksten 12.30. Tikšanās ar Bundestāga deputātiem. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš. (Zaļo un zemnieku savienības frakcija)

Cienījamie deputāti! Turpinās ziedojumu vākšana Cesvaines pils atjaunošanai. Lūdzu šeit, Vēlēšanu zālē... Jau ir ziedojuši 12 deputāti. Saņemsiet nozīmītes kā ziedotāji. Lūdzu, neaizejiet garām mūsu grupai!

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.40 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, lūdzu uz sēdi!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ēriks Jēkabsons, Inese Šlesere, Andrejs Naglis... droši vien kaut kur šeit ir... Jā, Nagļa kungs, es jūs tomēr aicinu reģistrēties tad, kad notiek reģistrācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 13.30.

Dobeļa kungs, jums ir četras minūtes laika pēc tam.

J.Dobelis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Turpinām debates par 10.priekšlikumu.

Deputāts Juris Dobelis.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Kur tad ir Cilevičs?” Dep. M.Pietkevičs: “Pastāsti, Juri, kādā valodā tu runā mājās!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu tad ieskatīsimies vēl mūsu vēsturē! Tad nāca tāds Vaņka Briesmīgais. Tas nebija Mihails Pietkevičs. Vaņka Briesmīgais ņēma un noslaktēja savu dēlu, noslaktēja vairākas savas sievas un tad sāka ārdīties pa Latviju. Ārdījās, kamēr viņu izsvieda no Latvijas ārā.

(No zāles dep. V.Orlovs: “Latvija vēl nebija!”)

Pēc Vaņkas Briesmīgā nāca Petjka I. (Tas arī esot nomiedzis savu dēlu. Citi dēli viņam nedzima. Pareizāk sakot, piedzima un tūlīt nomira. Viņš tik pamatīgi dzēra, ka šis un tas viņam nebija kārtībā. Bet tad Petjka I iedegās mīlestībā pret latviešu kalponi – apprecēja latviešu kalponi Martiņu, kura vēlāk kļuva par Krievijas carieni Katrīnu I.)

Un pēc tam aiziesim līdz 1905.gada revolūcijai, kad Latvijā plosījās melnā sotņa! Ko tad jūs brīnāties, ka latviešu puiši, kuru tēvus un vecākos brāļus nomocīja cara tētiņa pakalpiņi, – ka viņi gāja un sita tos cara tētiņa draugus un radiniekus! Par ko tad jūs brīnāties! Un tagad te mums stāstīt, ka vēsturiski nezin kāda mīlestība mums te degot vienam pret otru, – tas ir drusku naivi! Pat dumji!

Žēl, ka Cileviča kunga kārtējo reizi nav zālē. Viņš te runāja par vācu valodu un teica, ka viņš gribētu vācu valodā ar kādu sarunāties.

Jā, es Borisam Cilevičam varu atrast partnerus sarunām vācu valodā. Pirmais būtu Kārlis Markss, otrais būtu Frīdrihs Engelss, un tad vēl divas tantiņas – Klāra Cetkina un Roza Luksemburga. (No zāles dep. V.Orlovs: “Viņi jau sen ir miruši!”) Un ja mēs tur pieliekam Cileviču klāt, tad ļoti laba kompānija iznāk. Mūsdienu tehnika atļauj sarunāties virtuāli. Tā ka laipni lūdzu!

Tāpēc nekad neiedrošinieties te kropļot vēsturi un stāstīt, ka starp mums esot kaut kāda vēsturiska mīlestība un pacietība! Tas, ka latvieši tiešām bija iecietīgi pēc neatkarības iegūšanas, pēc 1918.gada, – tas, ka tiešām bija iecietīgi pret minoritātēm un ka šeit bija skolas astoņās valodās, – tas tikai parādīja latviešu cilvēku laipnību un iejūtību. Un ko viņi dabūja pretī? Kādu valodu mums gribēja uzspiest pēc 1940.gada un it īpaši pēc 1945.gada? Vai mēs esam to aizmirsuši? Un tāpēc, kolēģi, es labi saprotu šos ierosinājumus, šīs vēlmes parādīt sevi. Krievu presē jau ilgu laiku bija izreklamēta šī pseidocīņa par krievu valodas tiesībām. Šeit vēl parādīsies iesniegums par otro valsts valodu, aizmirstot – pavisam aizmirstot! – Satversmi.

Tā ka nav ko brīnīties! Viss ir kārtībā! Tikai, ja jūs vēl iedrošināsieties pieskarties vēsturei, nāksies jums daudz ko sāpīgu atgādināt no vēstures.

Runāsim par šodienu! Un šodien jūsu priekšlikums vienkārši netiks pieņemts.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es tomēr drusku atgriezīšos pie paša priekšlikuma.

Tas nu ir tik caurspīdīgs savā ļaunprātībā pret mūsu valsti, ka pat it kā nebūtu vērts par to runāt. Bet par vienu aspektu gan ir jārunā.

Šeit kolēģi no labā un kreisā flanga apmainās nicinošām piezīmēm vai naidīgām piezīmēm, bet nu... tas jau nav galvenais.

Man reizēm ir grūti izsekot līdzi visām tām pārvērtībām, kas notiek ar mūsu tā sauktajiem kreisajiem deputātiem, kā viņi dalās, apvienojas, pieņem kristīgo ticību vai nepieņem... Bet, abstrahējoties no šiem politikas, morāles un finanšu līkločiem, es runāšu par vienu kreiso, promaskavisko frakciju (nu, tā kā vēlētāji ir pauduši šādu savu izvēli vēlēšanās).

Par šiem 25 deputātiem. Manuprāt, nav slikti, ka tāda frakcija mūsu Saeimā ir. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Ir slikti!”) Ir ļoti labi, ka mums Rīgas centrā ir Okupācijas muzejs. Tas visiem tiem, kas ir okupāciju pieredzējuši, un mūsu bērniem, kas to nav pieredzējuši, ar savu ekspozīciju pasaka: nekad vairs. Un, es domāju, tieši šādu pašu funkciju pilda šī 25 cilvēku frakcija – šī promaskaviskā frakcija. Tās klātbūtne ļauj mums emocionāli izdzīvot vēlreiz šo komunisma laika naidu pret visu citādo, ieskaitot visu latvisko, un vēlreiz sajust to gaisotni, lai mēs arī savā ikdienas darbā apzinātos: nekad vairs.

Un tieši no šā aspekta es skatos arī uz šo priekšlikumu, kas patiesībā ir viens no tādiem ikdienas... Nu, tātad ir cīņa pret pilsonības institūtu, tātad pret Latvijas valsts pamatu, cīņa pret latviešu valodu, cīņa pret... jeb vēlme sakūdīt Latvijas iedzīvotājus pret mūsu valsti, Latvijas simbolu un svētumu apsmiešana no Saeimas tribīnes... Nu, šis priekšlikums ir viens no tādiem.

Ko tad īsti Buzajeva kungs cenšas panākt? Un ko tad īsti Cileviča kungs ar savu “vīģes lapas” demagoģiju cenšas piesegt? Nu taču tikai to – neko citu kā vien monolingvāla krieva tiesības sekmīgi dzīvot Latvijā, neprotot nevienu citu valodu! Neko citu! Tā ka visas šīs viņu runas par multilingvālo vidi, par pirmskara Latviju, – žēl, nevaru šobrīd uzrunāt Cileviča kungu, bet var būt, ka viņš manis teikto dzird Saeimas iekšējā tīklā, – nu tie taču ir tukši māņi!

Atcerēsimies to situāciju, kāda bija, kā mēs zinām, pirmskara Rīgā! Gan latvietis, gan ebrejs, gan vācietis, gan krievs toreiz varēja brīvi sarunāties latviski, krieviski vai vāciski, jo prata šīs valodas. Ar idišu bija drusku citādāka situācija, to lietoja ebreji savā iekšējā vidē, bet šīs trīs valodas bija Rīgā vispārzināmas.

Un uz tieši šāda stāvokļa atjaunošanu arī ir vērsta mūsu integrācijas un izglītības politika. Uz multilingvālu sabiedrību valstī, kur integrācija vai, ja gribat teikt, saziņa notiek uz latviešu valodas bāzes, nevis kā iepriekš, okupācijas laikā, un kā daudzviet šodien vēl joprojām – uz krievu valodas bāzes. Un pienāks laiks – un itin drīz –, kad Latvijas iedzīvotāji, latvietis ar ebreju, krievu, ukraini vai lietuvieti, uz ielas stūra satikušies, brīvi un tekoši sarunāsies nevis angliski, nevis krieviski un nevis žestu valodā, bet latviski, savā etniskajā vidē brīvi un tekoši lietodami savu dzimto valodu.

Un, kad šis laiks pienāks – un tas pienāks drīz –, tad, es domāju, Cileviča kungs, jūsu priekšlikumi vairs neizklausīsies tik melīgi un tik nepatīkami kā šodien no Saeimas tribīnes.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Lagzdiņš... Paldies. Deputāts Lagzdiņš nevēlas debatēt.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Redziet nu, kolēģi! Katrā sēdē, burtiski katrā sēdē šie promaskaviski noskaņotie mūs ievelk diskusijā, un mēs tērējam stundām ilgi laiku, lai diskutētu ar viņiem, lai gan viņi visu ļoti labi saprot. Mans kolēģis Juris Dobelis mēģināja viņiem mācīt vēsturi... Nē, viņi šo vēsturi nezina un nezinās, jo viņiem ir nezin kāda vaina, ka šādas gudrības viņiem nu nekādi nelien galvā, tur neievietojas.

Tur jau ir tā nelaime! Es gribētu pateikt lielajiem krievu valodas un krievvalodīgo nepilsoņu aizstāvjiem Cileviča kungam un Plinera kungam kā ebreju pārstāvjiem Latvijā un parlamentā, ka viņi paši ir aizmaldījušās avis, faktiski – upuri. Jūs esat okupācijas, Latvijas okupācijas, upuri, jo jūs paši esat pārkrievoti, paši to nemaz nesaprazdami. Jūs esat pārkrievoti un tagad, tā sakot, uzdodaties par milzīgiem krievu aizstāvjiem.

Viņi gan paši, man liekas, ir spējīgi sevi aizstāvēt, ja vispār ir tāda vajadzība – aizstāvēt... Šeit, Latvijā, nevienu nevajag aizstāvēt. Lūk, tur jau ir tā lieta.

Nē, Šadurska kungs, ir ļoti slikti, ka šeit, Saeimā, atrodas 25 prokrieviski noskaņoti deputāti. Tas ir ārkārtīgi slikti! Tad jau mēs varam teikt, ka arī tas, ka vairāk par pusmiljonu nepilsoņu atrodas šeit, ir liela laime Latvijai. Nē, draugi mīļie!

Un tāpēc mums jābūt gudriem un šādi cilvēki jānoliek pie vietas.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

R.Jurķis.

Buzajeva kunga priekšlikumi ir antikonstitucionāli, tie ir pretrunā ar Satversmes 4.pantu un 21.pantu. Un būtībā tie nav atbalstāmi un skatāmi kā tādi. Ne velti Buzajeva kungs šajā pašā likumprojektā aicina izsvītrot Saeimas deputātu ētikas kodeksu no Saeimas kārtības ruļļa. Jo Saeimas kārtības rullī ietvertais Saeimas deputātu ētikas kodekss paredz izkopt valsts valodu un liedz pašmērķīgi izrādīties no Saeimas tribīnes.

Lūk, ko vēlas Buzajeva kungs un viņa kolēģi.

Lūdzu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 69, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

11. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ne par valodu šobrīd ir runa. Priekšlikuma būtība: mēs ierosinām, lai visi likumprojekti, kad tie tiek izskatīti tā saucamajā nulles lasījumā, tiktu bez balsojuma nodoti komisijām.

Ja šis priekšlikums būtu pieņemts agrāk, tad šodien, teiksim, likumprojektu pakete, kuru piedāvāja “Saskaņas Centra” frakcija... ir runa par izdienas pensijām... būtu nodoti komisijām visi trīs priekšlikumi. Taču dīvainā balsojuma dēļ likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju”” netika nodots komisijai, kaut gan likumprojekts “Grozījums Dzelzceļa likumā” un likumprojekts “Grozījums Jūras kodeksā”... visi šie likumu grozījumi tika komisijām nodoti.

Šajā sakarā jāpiemin arī, teiksim, frakcijas “Jaunais laiks” iesniegto priekšlikumu pakete, kuras mērķis ir novērst, nedot iespēju brīvi strādāt viltīgam komersantam: arī viens no tiem četriem priekšlikumiem tika ar balsojumu izsviests no paketes. Un tad praktiski visiem pārējiem paketes priekšlikumiem nav jēgas, kaut arī tie tiek nodoti komisijām.

Un, visbeidzot, bija arī priekšlikumu pakete, kuru izstrādāja manis cienītā Roberta Zīles komisija, – par ienākuma nodokli, par nekustamā īpašuma nodokli un... bija arī vēl trešais –, par kuru, godīgi jāteic, balsoja PCTVL frakcija, jo mūsu speciālistu, mūsu ekonomistu, pamatnostādnes galvenokārt sakrita ar šīs cienījamās komisijas viedokli.

Sakarā ar to lietderīgi būtu mainīt mūsu Kārtības rulli, lai vairs nenotiktu tādi brīnumi un lai tomēr nodrošinātu katru piecu deputātu vai katras frakcijas viedokli... lai dotu iespēju valdības ekspertiem iepazīties ar šiem viedokļiem, un tā tālāk.

Tāda ir mūsu priekšlikuma būtība. Es aicinu visas trīs frakcijas, kurām bija šodien neveiksme, – gan “Saskaņas Centru”, gan “Jauno laiku”, gan TB/LNNK –, gan visus pārējos balsot par 11.priekšlikumu – PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

12.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

13.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

14.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

15.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

16.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

17.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

18.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

19.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neatbalsta.

R.Jurķis.

20.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

21.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

22.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

23.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

24. – Buzajeva kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šis 24.priekšlikums ir tieši saistīts ar to 10.priekšlikumu, par kuru šeit bija tādas karstas debates. Es izlasīšu to pilnībā: “Runas krievu valodā pievienojamas stenogrammai oriģinālvalodā. Stenogrammai pievienojams arī runas tulkojums valsts valodā, atzīmējot, ka tā nav stenogramma.”

Cienījamie kolēģi! Tas ir citāts no Kārtības ruļļa redakcijas, kāda tā bija 1922.gadā, iepriekšējā gadsimtā. Tas ir pilnais teksts, izņemot to, ka šajā oriģinālā bija atsauce arī uz ebreju un vācu valodu. Nekas nemainās.

Izlasot šo tekstu, jūs varat pārliecināties, ka manā priekšlikumā nav nekādas pretrunas ar Satversmi, kurā ir teikts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Nekādas pretrunas ar Satversmi šeit nav. Šis priekšlikums pilnībā atbilst arī Latvijas vēsturei un Latvijas tradīcijām.

Iepriekšējās debatēs tikai Kiršteina kungs apstiprināja, ka šis teksts Kārtības ruļļa agrākajā redakcijā tomēr bija, un paldies viņam par to!

Un vēl vienu reizi gribu sacīt, ka praktiski šeit notiek teorētisks strīds par Latvijas pirmskara republikas atjaunošanu. Saskaņā ar esošo un valdošo teoriju Pirmā Republika ir atjaunota. Un atjaunots ir arī pilsoņu loks un namīpašnieku loks. Atjaunotas ir arī valsts robežas.

Kas notiek ar pilsoņiem? Jūs zināt, ka pastāv masu bezpilsonības problēma. Kas notiek ar namīpašniekiem – to jūs arī zināt. Tā ir 78 tūkstošu ģimeņu traģēdija, kuras dzīvo denacionalizētajos namos. Kas notiek ar robežām – to jūs arī zināt. Mēs nevaram nodrošināt Eiropas Savienības kopējo robežu ar Krieviju.

Un visos šajos trijos punktos teorija ir pilnīgi izmantota praksē, bet diemžēl tālāk nav atjaunotas Pirmās Republikas tradīcijas, kuras nepatīk šodienas likumdevējiem. Nav atjaunots Izglītības likums, saskaņā ar kuru izglītības valoda – tā ir ģimenes, bet ne valsts lieta. Nav atjaunots arī Kārtības rullis. Tie diemžēl ir meli, kad izrauj no konteksta tikai tādas lietas, kas patīk cilvēkiem, kuri ir pie varas, un sakarā ar to mūsu valstī rodas dažas problēmas.

Es gribēju pievērst jūsu uzmanību šim faktam, taču nopelnīju dažus priekšlikumus – deportēt mani uz manu etnisko dzimteni, kur es dzīvoju veselus četrus mēnešus. Nu, paldies jums, kolēģi, par to, un varbūt nākamā deputātu paaudze varēs pat izlasīt šīs sēdes stenogrammu.

Paldies. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

R.Jurķis.

Nepiekrītu Buzajeva kungam, ka šis ir Satversmes pārkāpums, jo 21.panta otrais teikums skan tā: “Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.” Lūdzu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Jurķis.

25.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

26.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

27.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

28.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

29.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt grozījumus Saeimas kārtības rullī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 4, atturas – 3. Likums pieņemts.

R.Jurķis.

Paldies. Saskaņā ar šiem grozījumiem Saeimas deputātam ir tiesības nolikt deputāta mandātu uz laiku, kamēr viņš atrodas grūtniecības vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes “Latvijas Starptautiskā skola” darbības nodrošināšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka mēs ar šo likumprojektu ļoti ilgi strādājām – jau no 2002.gada, un tomēr... Jūs visi saņēmāt šo likumprojektu un likumprojektam pievienoto vēstuli no Kalvīša kunga un arī no Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības.

Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tātad komisijas vārdā es jūs aicinu nobalsot par šo likumprojektu un ceru, ka jūs to atbalstīsiet.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Solovjova kungs, vai jūs nevarētu precizēt, jo tabulā mēs redzam vienu priekšlikumu.

I.Solovjovs.

Ā, noķērāt gan mani! Kur? Man nav... Ā, tomēr ir viens priekšlikums... Tieši tā! Izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums ir atbalstīts. Nav tā? (Smejas.)

(No zāles dep. M.Pietkevičs: “Nav tāda ministra!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Solovjovs.

Neiebilst... Komisijas vārdā es aicinu to atbalstīt. Bet man nav! Labi, ka mēs varam drusciņ ar humoru tā pajokot...

Sēdes vadītāja.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

I.Solovjovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Prezidijā ir saņemti vairāki iesniegumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpināsim izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šajā likumprojektā ir iesniegti 87 priekšlikumi, kas tika izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Dainis Turlais. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – Saeimas deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

3. – Saeimas deputāta Māra Gulbja priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

5. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

6. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

7. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

9. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

10. – deputāta Gulbja priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

11. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

13. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

14. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

17. – deputāta Gulbja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

18. – deputāta Gulbja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

19. – deputāta Gulbja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

20. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

21. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija priekšlikumu atbalstījusi savā – 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 22. un 23.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

24. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

25. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

26. – deputāta Gulbja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

27. – deputāta Gulbja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

32. – deputāta Gulbja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

34. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

35. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

36. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

37. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

38. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

39. – deputāta Turlā priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta savā – 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 39. un 40.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

41. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

42. – deputāta Turlā priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

43. – deputāta Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

44. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

45. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

46. – deputāta Gulbja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

48. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

49. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

50. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

52. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

55. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

56. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

57. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

58. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

59. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta 61.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 60. un 61.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

62. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

63. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

64. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

65. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

66. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

67. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš.

68. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

69. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

70. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

71. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

72. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

73. – deputāta Turlā priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta savā – 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 73. un 74.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

76. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

77. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

78. – iekšlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

80. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst... Atvainojiet! Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Darba diena nebūtu pilna, ja neparunātu par nepilsoņu tiesībām, kas šodien vēl nebija ticis darīts.

Šis priekšlikums, 80.priekšlikums, tieši skar nepilsoņu tiesības ļoti nelielā apmērā. Jo praktiski ir runa par jumta likumu, par amatiem, kurus nepilsoņiem ieņemt liegts, bet, ir pārejas noteikumi, un paldies šo pārejas noteikumu autoram, jo 2.punktā ir teikts, ka nepilsoņi, kas strādāja agrāk Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ieņem savus amatus un posteņus arī pēc šā likuma spēkā stāšanās. Diemžēl ir runāts tikai par Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, bet šajā likumā apvienoti gan policisti, gan robežsargi... Tie ir dienesti, kuros jau agrāk bija nepilsoņiem liegts strādāt.

Šis saraksts ir papildināts ar dažu akadēmiju un koledžu personālu, kā arī ar divām Iekšlietu ministrijas nodaļām, kurās teorētiski var strādāt arī nepilsoņi.

Ja mēs pieņemsim pārejas noteikumus manā redakcijā, tad tie, kas strādājuši šajās nozarēs jau 15 gadus, varētu strādāt arī tālāk. Ja tiks pieņemta tāda redakcija, kāda šobrīd ir likumā, tad viņi visi tiks atlaisti no darba. Tādu cilvēku ir neliels skaits – varbūt divi trīs cilvēki. Padomāt arī par viņu likteni – tas ir deputātu pienākums. Un saskaņā ar likumdevēju gribu jau bija iestrādāta norma, kas aizsargā šos cilvēkus, bet šī norma tomēr... šai normai ir nepilnības, kuras es ierosinu novērst.

Lūdzu atbalstīt manu – 80.priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? Nē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

82.priekšlikums...

Sēdes vadītāja.

Tagad, lūdzu, jāskata 81.priekšlikums.

J.Dalbiņš.

Es atvainojos! 81. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

82. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

83. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

85. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta savā – 86.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 85. un 86.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

87. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 87.priekšlikumu.

Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Šo likumprojektu “Jaunais laiks” atbalsta ar ļoti smagu sirdi, jo tajā ir paredzēts, ka no Valsts civildienesta pārvaldes iziet galvenās iekšlietu struktūras – policija, ugunsdzēsēji, robežsargi un citi. Mūsu uztverē, šis ir nepareizs attīstības virziens iekšlietu struktūrām. Mēs uzskatām, ka iekšlietu struktūrām ir jāattīstās civilā virzienā, nevis atpakaļ – militarizētā virzienā.

Mēs tāpēc, kā es jau teicu, ar smagu sirdi šo likumprojektu atbalstām. Mēs to atbalstām, jo tajā ir ietverti arī to dažādo sociālo problēmu risinājumi, kuras līdz šim bija iekšlietu struktūrās.

Taču mēs neatbalstīsim likumprojektu, kas ir darba kārtības 50.punkts, – tas ir, likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, jo tas ir galvenais jeb “atslēgas” likums, ar kuru šīs struktūras izietu no Valsts civildienesta pārvaldes.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti 13 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

5. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu sakarā ar to, ka tas nav politisks pants, bet tikai precizē šo likumā esošo normu. Un arī Darba likumā ir noteikts, ka nevar atbrīvot no darba bez arodbiedrības pārstāvja... Tas ir tikai normāli. Ja ir ierosināta disciplinārlieta, pieņemsim, pret kādu darbinieku, kurš ir arodbiedrības biedrs, tad šī disciplinārlietas izmeklēšanas komisija tajā momentā, kad pieņems lēmumu par viņa atbrīvošanu, uzaicinās cilvēku, kurš pārstāvēs arodbiedrību... Jūs saprotiet, ka šodien iekšlietu sistēmā... Es tai uzticos, tomēr domāju, ka tas būs ļoti labi, ka šī jaunā arodbiedrība kā sabiedriskā organizācija aktīvi piedalīsies ne tikai likumdošanā un likumu izstrādē, bet arī palīdzēs iekšlietu ministram un visiem pārējiem priekšniekiem policijā sakārtot šo iestādi – palīdzēs iztīrīt to no sliktiem policistiem un uzaicināt labos, tomēr viņiem vajag būt arī pilnīgi pārliecinātiem, ka šīs aktivitātes, kuras viņi veic pret negodīgiem priekšniekiem – ir arī tādi –, nebūs īslaicīgas, ka pret tiem tomēr tiks ierosinātas arī kaut kādas disciplinārlietas...

Līdz ar to es domāju, ka mēs ar šo normu nevaram pasliktināt Darba likumu, tāpēc es lūdzu to atbalstīt. Tas nebūs nemaz tik slikti, ka arodbiedrība aktīvāk strādās pie Iekšlietu ministrijas sakārtošanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates ir slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

12. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

13. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Gundara Grīnvalda priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

2. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

3. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojektā saņemti divi priekšlikumi.

1. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

2. – iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Šim likumprojektam saņemti divi priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

2. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Likumprojektam saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

2. – iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš.

3. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un programmas “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” likums”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Trešajam lasījumam ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

6.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

8.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

Arī 9.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – nav. Likums “Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un programmas “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1529. Uz trešo lasījumu saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

2. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

Un 3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” pieņemts. Paldies.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” ir saņemts viens priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanos. Komisija šo priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

Līdz ar to komisija ir nolēmusi atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – nav, atturas – 4. Likums “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” trešajam lasījumam.

1. – deputāta Šmita priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu priekšā ir kārtējais likumprojekts, kuru ir izstrādājusi mūsu Labklājības ministrija – ministrija, kuras centrālais uzdevums būtu domāt par valsts labklājību, par to, lai cilvēki masveidā neizbrauc ārā no Latvijas uz ārzemēm, un arī par to, lai tiktu atraitnes un bāreņi aprūpēti.

Taču tagad mūsu priekšā ir šis likuma grozījums, kas paredz legalizēt visa veida seksuālās perversijas.

Šajā Saeimā, kā mēs zinām, mēs pēdējā laikā esam no šīs pašas tribīnes daudz diskutējuši par seksuālās orientācijas jautājumiem, un es šodien patiešām nevēlējos uzsākt atkal šīs debates par vai pret seksuālo perversiju legalizāciju. Es domāju, ka jūs visi zināt gan manu personīgo, gan arī Latvijas Pirmās partijas nostāju pret šo jautājumu.

Kāpt šodien tribīnē mani pamudināja, pirmkārt, tas, ka šie abi divi manis iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti, un, otrkārt, tas, ka es esmu mācītājs. Un es tāpēc vēlētos ne tik daudz diskutēt jeb debatēt, bet nolasīt jums trīs citātus pārdomām un atstāt to jūsu ziņā – pieņemt vai nepieņemt šo manis piedāvāto grozījumu.

Pirmais ir citāts no Vecās Derības pravieša Ecehiēla grāmatas 3.nodaļas, kur pravietis Dieva spēkā mūs uzrunā:

“Cilvēka bērns, Es tevi esmu ielicis par sargu [..]. Kad tu uztversi manu vārdu no manas mutes, tad tev tie jāpamāca un jābrīdina manā vārdā.

Kad Es saku bezdievim “Tev jāmirst!” un tu to nepamāci un nebrīdini, lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa un tas paliktu dzīvs, tad bezdievis gan nomirs savos grēkos, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas.

Bet, kad tu bezdievi būsi pamācījis un viņš tomēr neatstājas no savas bezdievības un sava ļaunā ceļa, tad viņš nomirs savos grēkos, bet tu izglābsi savu dzīvību.

Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu un Es nostāšos pret viņu, viņš mirs. Kad tu viņu nebūsi pamācījis, viņš nomirs savos grēkos. Viņa taisnību, ko tas darījis, vairs nepieminēs. Bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas.”

Es domāju, ka Svētie Raksti nepārprotami pasaka: homoseksuālisms – tas ir grēks. Taču, kā jūs zināt, pēdējā laikā ir parādījušās ļoti daudzas diskusijas par to, kas tad galu galā ir homoseksuālisms, kā mēs to varam definēt. Vieni šos cilvēkus sauc par gejiem, otri – par “mīkstajiem”, trešie – vēl kaut kā. Un tieši tādēļ, lai atrastu kaut kādu skaidrojumu šai lietai, es esmu vērsies pie visautoritatīvākā avota, proti, Konversācijas vārdnīcas.

Ko tad galu galā nozīmē pederastija?

Es atvainojos! Es citēšu pašlaik šīs grāmatas tekstu, kurā skaidrots, kas ir šī lieta un kas ar to nodarbojas.

Tātad: “Pederastija ir dzimuma dziņas apmierināšana, ievadot dzimuma locekli otra vīrieša tūplī.” Tātad visnotaļ nosodāma rīcība. Otrkārt: “Pederastiju piekopj alkoholiķi un garīgi deģenerāti.” To saka mūsu Konversācijas vārdnīca. Tātad arī mūsu Konversācijas vārdnīca ir pret to. Pret!

Un visbeidzot viela pārdomām ir savulaik Amerikas Savienoto Valstu Kongresā nolasītais “Geju manifests”. Lūdzu, pievērsiet tam uzmanību!

“Mēs pārvērtīsim jūsu dēlus, jūsu vārgās vīrišķības seklo sapņu un vulgāro melu simbolus, par pederastiem. Mēs viņus pavedināsim jūsu skolās un kopmītnēs, sporta zālēs, ģērbtuvēs, sporta laukumos, jūsu semināros, jauniešu grupās, kinoteātru tualetēs, armijas kazarmās. Jūsu diennakts degvielas uzpildes staciju ēstuvēs, jūsu vīriešu klubos, jūsu kongresu namos. Visur, kur vīrieši ir kopā ar citiem vīriešiem.

Jūsu dēli kļūs par mūsu rokaspuišiem un izpildīs mūsu pavēles. Viņi tiks pārveidoti mūsu līdzībā. Viņi sāks iekarot un dievināt mūs. Visi homoseksuālie aizliegumi tiks atcelti. Tā vietā tiks pieņemta likumdošana, kas veicinās mīlestību starp vīriešiem. Visiem homoseksuāļiem ir jābūt vienotiem kā brāļiem. Mums ir jābūt vienotiem mākslinieciski, filozofiski, sociāli, politiski un finansiāli.

Mēs triumfēsim tikai tad, kad parādīsim savu seju netikumīgajam heteroseksuālajam ienaidniekam. Ģimene – melu, nodevības, viduvējības, liekulības un nežēlības augsne – tiks likvidēta. Ģimene, kas nomāc iztēli un ierobežo brīvo gribu, ir jāizskauž.

Ģenētikas laboratorijās tiks ieņemti un izaudzināti nevainojami zēni. Viņi augs kopā komunālā vidē, homoseksuālu zinātnieku uzraudzībā un vadībā.

Visas draudzes, kas mūs nosoda, tiks likvidētas. Trīciet, heterocūkas, kad mēs parādīsimies jūsu priekšā bez maskām!”

(Tiktāl “Geju manifests”.)

Godātie deputāti! Šīsdienas balsojums patiesībā ir ļoti būtisks un vēsturisks balsojums, kas var atvērt slūžas šiem pederastijas, lesbiānisma, pedofilijas, zoofilijas, nekrofilijas un citu patoloģiju legalizācijai, nostiprināšanai likumdošanas līmenī.

Vajag pateikt skaidru “nē” visiem tiem Rietumu gudrajiem, kas mūsu tautai grib ieteikt doties brīvprātīgā pašnāvībā, jo, kā jūs zināt, no homoseksuālistiem bērni nerodas.

Mūsu tauta ir daudz pārcietusi savā vēsturē. Mēs esam pārcietuši daudzas grūtības, pazemojumus, uzbrukumus. Un tomēr mēs esam spējuši izdzīvot. Mēs esam pārcietuši 50 okupācijas gadus, kad ar varu mums tika uzspiesta sveša, bezdievīga ideoloģija. Un pārcietīsim arī šo.

Tieši tādēļ es ieteiktu katram deputātam, kurš balsos par homoseksuālisma legalizāciju, vairs neiet un nelikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, jo ar savu balsojumu viņš būs līdzdalīgs tiem, kas savulaik centās iznīcināt mūsu tautu.

Cienījamie deputāti! Šis balsojums šodien skaidri parādīs, cik patiesi brīvi mēs esam savā brīvajā valstī un kam kalpojam mēs kā deputāti – vai kalpojam savai tautai, kura saka – 80 procenti saka, ka viņi atzīst! –, ka homoseksuālisms ir garīga patoloģija, vai arī ar saviem balsojumiem kalpojam Eiropas Savienības birokrātiem. Izvēle ir jūsu ziņā!

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un nepieļaut seksuālo perversiju legalizāciju likumdošanas ceļā! Katrs, kas balsos par homoseksuālisma legalizāciju, faktiski liek parakstu zem šā iepriekš citētā homoseksuālistu manifesta.

Dievs, pasargi Latviju no sodomisma un nešķīstības grēka!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu, diskutējot par šo jautājumu, atcerēties Saeimas deputātu ētikas kodeksu, kas aicina Saeimas deputātus atturēties no aizvainojošiem izteicieniem, šajā gadījumā – par homoseksuāli orientētiem cilvēkiem.

Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka komisijas balsojums balstījās uz Labklājības ministrijas ierēdņu izteiktajām bažām, ka, neiekļaujot likumā terminu “seksuālā orientācija”, ko ietvert iesaka Eiropas Savienības direktīvas, Latvijas valstij varētu draudēt tiesas process.

Atļaušos atgādināt, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.pants skaidro, ka regulas “ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs”, savukārt direktīvas “tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to sasniegšanas formas un metodes”.

Es domāju, ka mūsu valsts likumdošana aizliedz jebkuru cilvēka diskrimināciju. Satversmes 91.pants noteic, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Arī Darba likuma 7.pants aizliedz jebkāda veida diskrimināciju, ieskaitot arī diskrimināciju pēc seksuālās orientācijas, kaut arī tas nav īpaši izcelts.

Arī vienīgajā tiesas prāvā Latvijā, kad cilvēkam bija aizdomas, ka viņš nav pieņemts darbā savas seksuālās orientācijas dēļ, tiesa pieņēma lēmumu par labu šim cilvēkam, balstoties uz pašreizējo likumdošanu; tas pierāda, ka jau esošā panta redakcija sasniedz direktīvas mērķi.

Likuma interpretācija ir tiesas kompetencē – tiesa skata tā kopsakarības ar citiem likumiem, to skaitā arī ar Eiropas Savienības direktīvām. Tāpēc uzskatu, ka atbalstīt šo papildinājumu ir lieki, jo tas vairāk izskatās pēc izdabāšanas nelielai sabiedrības daļai, nevajadzīgi izceļot tās statusu, jo nav runa par cilvēkiem, bet gan par viņu dzīvesveida, privātās dzīves daļu, kuru nevajadzētu mūsu likumos ierakstīt kā vērtību.

Mēs esam normāla tauta, ne vienmēr varbūt ideāla un perfekta, un mums nevajag pakļaut sevi Briseles kabinetos tapušai mākslīgai vērtību sistēmai, kas nav mums tradicionāla, tāpēc bieži vien sabiedrību iznīcinoša un degradējoša.

Kā kādā intervijā teica Zviedrijas ombuds Hanss Litenbergs, caur ģimeni tiek sargāts un tālāk nodots dzimtas īpašums un arī tradīcijas un aizspriedumi, un ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai to salauztu. Ir sācies šo tradīciju laušanas laiks.

Mums nevajadzētu sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētas normas ierakstīt likumos, jo tās neatrisinās ne problēmu, ne sabiedrības attieksmi. Mēs esam pret jebkura veida diskrimināciju, arī pret diskrimināciju pēc seksuālās orientācijas, un tas jau bija definēts Darba likuma 7.pantā, kas korekti atspoguļoja direktīvas prasības un sasniedza rezultātu.

Šodien ar saviem labojumiem mēs varam savas tautas tūkstošgadīgās vērtības un tradīcijas saglabāt un nodot mantojumā nākamajām paaudzēm vai arī sākt lauzt un ārdīt, atbrīvojot ceļu citām.

Komisijas sēdē piedalījās arī tradicionālo konfesiju vadītāji, kuri izteica savu neizpratni un izbrīnu par to, ka Eiropas direktīvas mums šķiet svarīgākas par mūsu tradicionālajiem sabiedrības uzskatiem.

Sabiedrības vairākuma viedoklis ir jāņem vērā, jo tas ir demokrātijas pamatu pamats, bet bieži vien, piesedzoties un manipulējot ar demokrātijas jēdzienu, atsevišķu cilvēku grupas grib izbīdīt cauri savas idejas.

Demokrātijas, brīvības, cilvēktiesību jēdzienā visatļautības piekritēji un visu tradicionālo vērtību noliedzēji var paslēpt visu, ko vien vēlas, jo katram ir savas robežas un izpratne par to. Demokrātija dod iespēju izteikties visiem, izteikt savu viedokli, bet kā likums vai princips jāpieņem sabiedrības vairākuma viedoklis.

Un vēl. Es gribu izteikt protestu pret to, ka mūsu ministrijas ierēdņi, diskutējot par šiem jautājumiem komisijā, cilvēkus ar reliģisko pārliecību un tikumības principu izpratni apsaukā par homofobiem. Es uzskatu, ka tas ir ticīga cilvēka cieņu aizskaroši.

Tāpēc es aicinu padomāt par to, ka šie grozījumi Darba likumā ir pilnīgi lieki un nevajadzīgi, un aicinu atbalstīt Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāta Jāņa Šmita priekšlikumu un balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Faktiski nekādas deputāta Šmita redakcijas jau te nav. Tā ir pirmā lasījuma redakcija, draugi mīļie.

Tur ir ielikts vienīgi vārdiņš “arī”. Tātad tā ir pirmā lasījuma redakcija! Paskatieties! Taču es negribu neko sacīt pretī, jo tieši labi, ka ir šāds priekšlikums, jo tas kārtējo reizi atgādina, ka mēs vienojāmies pirmajā lasījumā pieņemt tieši šādu redakciju, un nevajadzētu mesties pretējā grāvī. Un pirmā lasījuma redakcija skan šādi: “Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas – neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.”

Lūk! Tāda ir pirmā lasījuma redakcija, un tai ir pielikts klāt vārds “arī”: “vai arī citiem apstākļiem”. Un mani izbrīna Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmums pievienot šeit vārdus “seksuālās orientācijas”.

Nezinu, no kādiem apsvērumiem deputāti ir vadījušies. Kad es iepriekšējā Saeimā strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, pie mums ne reizi vien šie patoloģiskās orientācijas cilvēki paši vērsās – pat ar likumprojektu –, bet mēs viņus, tā sakot, nolikām tur, kur viņiem ir vieta. Neielaidāmies šādās diskusijās un nepiedāvājām parlamentam pēdējā lasījumā pieņemt šādu variantu, jo ir skaidrs, ka vairums no mums skaidri un gaiši saka un atzīst, ka šī citādā seksuālā orientācija ir patoloģija. Skaidri un gaiši! Patoloģija vai arī kaut kāda perversija, kas radusies gan no izlaidības, gan no kaut kādas psiholoģiskās traumas, iedzimtas vai pēc tam radušās. Un mēs nedrīkstētu vadīties atkal... Atkal mūs jau māca no turienes un no turienes!

Tagad mēs esam metušies paklausīt visiem, kuri mūs māca no Rietumiem. (No zāles: “No Maskavas! No Vašingtonas!”) Rietumos tās labās dzīves rezultātā radušās dažādas atziņas un lēmumi par šīs patoloģijas, tā sakot, atzīšanu likumīgā veidā. Mums nevajadzētu tam sekot!

Mēs, latvieši, esam pratuši dzīvot pēc saviem normāliem, atzītiem morāles principiem, un šādu patoloģiju nevajadzētu likumā ierakstīt. Mēs jau esam gana tālu ielaiduši, ja tā varētu apzīmēt, šo uti kažokā. Vecrīgas ielās jau pagājušogad maršēja un tagad grib maršēt atkal šie... es viņus saucu un arī turpmāk saukšu par nenormāliķiem. Man ir pilnīgas tiesības to darīt, jo tādi viņi ir.

Un tāpēc, kolēģi, es patiešām vislabāk atbalstu šo redakciju, kas ir arī pirmā lasījuma redakcija. Un līdz ar to atbildīgās komisijas redakcija nebūs balsojama.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Runa ir par Darba likumu. Spēkā esošā redakcija, kas ir gadiem ilgi pastāvējusi, līdz šim nav radījusi nekādas juridiskas problēmas, nedz arī kaut kādu sabiedrības neizpratni vai konfliktus. Tā tas ir arī ar visu šo situāciju attiecībā uz homoseksuālismu vai homofobiju... Latvijā, kā jūs visi labi zināt, faktiski šīs problēmas kā tādas saasinājums nemaz neeksistē. Nekādas diskriminācijas, nekādas vardarbības, nekā tāda te nav! Viss sākās, visa šī lieta, tikai pēc tā “praida” – tā gājiena, kas saasināja... izjauca šo zināmo līdzsvaru, saasināja... Un tas viss nonāca arī līdz mums, šis jautājums tika novirzīts uz Sociālo un darba lietu komisiju. Sociālo un darba lietu komisijā laikam tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēmām šo redakciju, jo mums bija jāizšķiras starp diviem, kā saka, viedokļiem.

Vienu viedokli pārstāvēja faktiski visu konfesiju pārstāvji visaugstākajā līmenī – arhibīskapi un bīskapi –, kas bija sanākuši pie mums uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi. Varētu likties: kāda tam būtu nozīme?... Kāpēc gan būtu pie mums jānāk reliģisko konfesiju pārstāvjiem visaugstākajā līmenī, ja runa ir par Darba likumu un par tādu diezgan, kā saka, vienkāršu lietu – tur ierakstīt tos pāris vārdus? Varbūt tas ir it kā saasināti un mēs te kaut ko pārspīlējam? Bet, izrādās, tā vis nav. Otras puses viedokli jeb pretējo viedokli pārstāvēja Valsts cilvēktiesību birojs. Un komisijas sēdē varējām klausīties... Kas bija tā viena lieta, kas, es domāju, pārliecināja mūs? Kāpēc tomēr komisijā tās vienas balss dēļ nenotika tā?... Iemesls bija, kā jau te minēja – es neatkārtošu –, tas, ka tika runāts par draudiem no Eiropas. Taču, kad deputāts Andris Bērziņš pieprasīja tos papīrus, kuros tad tā Eiropa mums te draud ar miljardiem lieliem sodiem sodīt mūs, ja mēs te neieliksim šos vārdiņus, tad ministrijai beigās it kā nekādu tādu dokumentālu pierādījumu nebija!

Valsts cilvēktiesību birojs, kuram faktiski vairāk gan būtu jāuztraucas par to, ka, piemēram, no modificētas sojas ražo pārtiku, no kuras cilvēka organismā veidojas vielas, kas izraisa sievišķo hormonu pastiprinātu veidošanos (faktiski taču arī visas šīs saindētās vai modificētās pārtikas lietošana, kā zināms, izraisa šādas noslieces!), – viņi, Valsts cilvēktiesību birojs, ārkārtīgi iestājās... teica, ka tagad mēs būšot šausmīgi cilvēktiesību pārkāpēji... nu, tie, kas balsos pret šo vārdu neiekļaušanu... ka tad visā pasaulē mēs parādīšoties kā cilvēknīdēji, cilvēktiesību pārkāpēji un tā tālāk.

Un tā nu notika šī izvēle starp šiem diviem, kā saka, viedokļiem: deputāti komisijā izšķīrās, manuprāt, diemžēl tomēr par labu tam, ka vajadzīgs likumā vārdus “seksuālās orientācijas” ielikt. Es tomēr gribētu aicināt deputātus pārdomāt. Ja jau patiešām ir sacēlies tāds tracis ap šo lietu, varbūt tomēr varētu saglabāties līdz šim esošā situācija, kad likumā nebija ietverts šāds jēdziens?... Esošā, spēkā esošā, redakcija nav sagādājusi nekādas problēmas – nedz problēmas ar cilvēktiesībām, nedz reliģisko organizāciju iebildumus. Bija normāli... Bija normāla likumdošana par darbu – likumā bija skaidri teikts, ka bez jebkādiem tiešiem vai netiešiem aizliegumiem, bez jebkādas diskriminācijas... Tā ka viss jau ir likumā pateikts! Vārdu “seksuālās orientācijas” ielikšana šo līdzsvaru tikai izjauc, jo viena puse grib it kā demonstrēt, otra savukārt grib aizstāvēties, un beigās mēs esam zināmā veidā tādi kā ķīlnieki. Beigās nostāda: vai nu mēs esam “par”, vai “pret”. Tādā gadījumā es tomēr ieteiktu: pirms jūs balsojat, pārdomājiet! Padomājiet par to, ka bijusī vai, pareizāk sakot, vēl spēkā esošā redakcija, kurā, kā jūs redzat, nav minēta seksuālā orientācija, ir patiešām normāla un līdz šim ir sekmīgi darbojusies! Es neredzu iemeslu, kāpēc vajadzētu skart šo jautājumu. Ja patiešām pacelsies kāds jautājums un pienāks Labklājības ministrijā brīdinājumi no kaut kādas Eiropas institūcijas vai kāda cita centra, tad varbūt varēsim, ja būsim spiesti vai ja mums draudēs ar sodiem, pārskatīt. Taču šajā gadījumā tas nav jādara.

Ko vispār vārdi “seksuālā orientācija” nozīmē? Tas arī vēl īsti nav skaidrs... Vispār šis termins nav skaidrs! Vai te, kā jau teica, “mētelīšu virinātāju” gājienus tagad rīkos vai ko?... Nu, cik tālu tad galu galā tas sevī ietver visu šo?... Mēs tā mierīgi izliekamies, ka mums viss ir skaidrs.

Aicinu tomēr atbalstīt deputāta Šmita priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Bērziņa, Druvietes, Kantānes, Kariņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Atkārtoju: deputāti Kampars, Bērziņš, Druviete, Kantāne, Kariņš, Šiliņš, Circene, Krūmiņš... Minētie deputāti tātad ierosina turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegumu – turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 31, atturas – 5. Saeimas sēdi tātad turpināsim bez pārtraukuma – līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Nākamais debatēs pieteicies Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja mēs noraidām deputāta Šmita priekšlikumu, tad ir mums jāatzīst, ka, būdami liberāļi, mēs esam spiesti atbalstīt daudz plašāku visatļautību, nekā šeit ir domāts. Te bija tāds kautrīgs jautājums: kas ir seksuālā orientācija? Un nez kāpēc runā tikai par pederastiem un lesbietēm.

Es gribētu tomēr aizstāvēt citu tiesības. Es domāju, ka tad, ja cilvēkam ir pedofilas novirzes, viņš pie tā nav vainīgs. Kāpēc vajadzētu ierobežot viņa tiesības? Kāpēc pedofili, ja viņi ir izcietuši sodu, nevarētu strādāt bērnudārzos par audzinātājiem? Kāpēc mēs ignorējam nekrofilus? Nekrofiliem ir tāda pati kaislība, viņi nav vainīgi, ka viņi ir tādi. Kāpēc mēs ierobežojam viņu cilvēktiesības? Viņi varētu strādāt morgā.

Ekshibicionisti jeb tautā saukti par “mētelīšu virinātājiem” varētu strādāt par satiksmes regulētājiem, un Rīgas Domei nebūtu nekāda pamata viņiem neizsniegt darba atļauju. Tad, kad cilvēki iet mājās gar Brīvības pieminekli, teiksim, laikā no 17.00 – 19.00, viņi varētu īstenot savas cilvēktiesības.

Zoofili varētu strādāt dzīvnieku patversmēs...

Kur ir robeža liberālismam? Kur ir visatļautības robeža? Kolēģi! Mēs esam liberāļi. Nav taču šīs robežas! Un mums tas ir jāatzīst.

Holandē un Nīderlandē ir atzīta Pedofilu partija, un neviens šo partiju, starp citu, netaisās aizliegt, bet varas iestādes kautrīgi teic: “Mēs ceram, ka viņi neiegūs parlamentā vairākumu...” Ieklausieties! Un tā ir Eiropas Savienība! Mēs taču nevaram atpalikt!

Kāpēc mēs visu laiku runājam par pederastu gājienu Rīgas centrā? Kāpēc mēs nevarētu tad runāt par sadomazohistu gājienu? Cik bērniem būtu interesanti paskatīties, teiksim, puspliku cilvēku demonstrācijas ar ādas pletnēm, kas tur iet, teiksim, kaut kur gar Brīvības pieminekli! Nu neierobežosim!

Mēs nosodām reakcionārās kaimiņvalstis, kas ierobežo cilvēku brīvību. Man nav saprotama prezidenta Buša ierosinātā likumprojekta jēga Kongresā, kurš ir ierosinājis izdarīt grozījumus Konstitūcijā, kas aizliedz laulības starp viendzimuma partneriem.

Es nosodu Jeruzālemes pilsoņu neiecietību, kas pagājušajā gadā homoseksuālistu demonstrācijas laikā apmētāja viņus ar akmeņiem. Ortodoksālie ebreji vienu nogalināja, pieci cilvēki smagā stāvoklī nonāca slimnīcā. (No zāles: “Ārprāts! Ārprāts!”) Tās ir nacisma izpausmes!

Mēs nosodām Polijas mēra rīcību, kurš divas reizes pēc kārtas bija aizliedzis šos gājienus.

Es domāju tā, godājamie kolēģi, ka mums ir jāizšķiras: vai nu mēs atbalstīsim deputātu Šmitu, vai arī neliekuļosim un paliksim liberāļi līdz galam... Nevis liekuļosim, ka mēs dažas liberālisma izpausmes, saprotiet, atbalstām, bet dažas – noliedzam.

Tāpēc būsim godīgi! Un, ja mēs runājam nopietni, tad mums diemžēl nav citas izejas, kā vien atbalstīt Šmita kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs dzirdējām ļoti vienpusīgu atspoguļojumu visai šai problēmai, un ne velti es strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Cilvēka tiesības nav saistāmas ar diskrimināciju, neiecietību, ļaunumu un naidu. Labklājības ministrija iesniedza šos grozījumus saistībā ar Eiropas likumdošanu, un šis ir ļoti pareizs lēmums saistībā ar ministrijas darbu.

Arī iepriekšējā balsojumā parlaments atbalstīja šādus grozījumus, kas nosaka darba attiecības.

Šodien Šmita kungs pavērsa visu šo diskusiju pilnīgi pretējā virzienā, kam nav nekādas saistības ar Darba likumu, bet katrs cilvēks jau izpauž savu vēlmi runāt, kā nu vēlas.

Vakar Eiropas Parlamentā notika debates par rasismu un homofobijas palielināšanos Eiropā. Tā ir ārkārtīgi bīstama tendence, un diemžēl Latvija ir viena no šīm valstīm (līdzās Polijai un Igaunijai), kur pieaug neiecietība, ļaunums un agresija pret citādi domājošiem cilvēkiem.

Šādi uzbrukumi līdzcilvēkiem diemžēl ir notikuši arī Beļģijā, Francijā, Vācijā. Igaunijā šī neiecietība un rasisms jau ir skāris valsts diplomātiskās attiecības, kas šai tīģerparaugvalstij bija auksta ūdens šalts un izraisīja diplomātiskas problēmas.

Divus gadus mēs esam Eiropas Savienībā. To vēlējās mūsu iedzīvotāji, un Latvijas iedzīvotāji nobalsoja “par” šādu lēmumu. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija aizliedz diskrimināciju, balstoties uz personas seksualitāti. Eiropas Kopiena nosoda jebkuras diskriminācijas un neiecietības izpausmes, un ir nožēlojami klausīties, ka kristīgi cilvēki pauž klaju naidu, agresiju un neiecietību pret saviem līdzcilvēkiem, lai gan vārdos tiek sludināts pilnīgi pretējais – mīlēsim savus tuvākos.

Arī es un partija “Jaunais laiks” aizstāvam kristīgās vērtības, stabilas ģimenes, daudz bērnu un visu pārējo, kas ir saistīts ar ģimenes stabilu vērtību nodrošinājumu, taču es esmu kategoriski pret citu cilvēku klaju pazemošanu tikai tādēļ, ka viņi ir piedzimuši citādāki. Tas nevar būt par iemeslu ierobežojumiem Darba likumā, un līdz ar to es lūdzu neatbalstīt Šmita kunga priekšlikumu.

Arī atbildīgā komisija nav atbalstījusi šos neiecietības izpaudumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Mēs labi atceramies, kas tika runāts par šīm tēmām saistībā ar Civillikumu, kuru mēs ziemā skatījām pirmajā lasījumā un virzījām tālāk. Taču šoreiz mēs atkal saduramies ar šo problēmu Darba likumā.

Es saprotu un atbalstu šos iepriekšējos debatētājus, kuri te uzstājās un runāja par šīm lietām, bet es gribētu piebilst vēl to, ka tā nav taisnība, ka pie mums, Latvijā, būtu atbalstāma gan šī geju, gan lesbiešu darbība. Un tas nekādā gadījumā nav pieņemams. Es arī toreiz ierosināju Civillikumu vai nu atgriezt atpakaļ Ministru kabinetam pārskatīšanai, vai arī izņemt ārā šo normu, kas tika virzīta saistībā ar seksuālo orientāciju.

Un arī šoreiz tas nav pieņemams, ka mēs šajā Darba likumā gribam ielikt šo normu par seksuālo orientāciju. Te tad rodas jautājums: vai mēs šādā veidā gribam panākt to, lai būtu neiecietība sabiedrībā? Jo lielākā daļa sabiedrības ir pret šādu normu. Un tas nav pareizi, kā mēs uzskatām, ka to mums diktē Eiropas Savienība.

Un arī šodien “Dienā” ir rakstīts, ka šāda norma nav pieņemama. Protams, kā jau agrāk tika uzskatīts, geji tika vajāti kā Eiropas izvirtušā dzīvesveida pārstāvji... Tā ka šis jautājums ir nopietns.

Kā es šodien lasīju “Dienā” par šo jautājumu, tad tur ir teikts, ka geju un lesbiešu organizācijas “Mozaīka” valdes priekšsēdētājs saka, ka Latvijas sabiedrība kopumā ir diezgan toleranta pret homoseksuālismu, taču naidīgo noskaņojumu uzkurina atsevišķas politiskās partijas un baznīcas.

Te jau izvirzās jautājums: kad un vai baznīcas un daudzas arī mūsu partijas ir atbalstījušas šo parādību? Esmu pilnīgi pret šādu normu ieviešanu un pieņemšanu likumā, un es jau tagad varu pilnīgi droši pateikt, ka neatbalstīšu šādu likumu kopumā, ja tajā tiks iekļauta šāda norma. Tas nav pieņemams, un tāpēc noteikti ir jāatbalsta Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāta Šmita priekšlikums, lai vienreiz būtu skaidrība un lai mēs viens otru nemuļķotu.

Un man rodas vēl tāds jautājums: vai mums, deputātiem, kad pieteicām sevi par deputātu kandidātiem un, kā saka, gājām uz Saeimu... vai mums toreiz kaut ko prasīja par kaut kādu seksuālo orientāciju un jebkurā vietā... Tas nav nekur un nekad bijis aizliegts, bet šie vārdi – seksuālā orientācija – mums, kristiešiem, nav pieņemami.

Un te izvirzās vēl viens jautājums, kas tika atzīmēts arī laikrakstā: vai tad, kad Eiropas Parlamentā izskatīja šo jautājumu un kad homofobija izraisīja politisku kautiņu Eiropas Parlamentā, vai mēs varējām prasīt saviem deputātiem, kuri arī darbojas Eiropas Parlamentā, kāpēc šis jautājums netika no Latvijas puses tur cilāts? Vai tad vienīgi mums tas ir vajadzīgs? Mēs redzam, ka šo jautājumu paceļ arī citi kristieši, un es, būdams katoļticīgais, atbalstu Polijas katoļticīgos, kuri radikāli iestājās, ka šādā veidā nevar pieņemt, kā to mums diktē Eiropas Savienība!

Un es vēlreiz gribu atgādināt un ierosināt: atbalstīsim deputāta Jāņa Šmita priekšlikumu un balsosim “par” gan par 1., gan arī par 3.priekšlikumu.

Paldies.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi un cienījamais Šmita kungs! Paldies, ka jūs nolasījāt šo homoseksuālistu traktātu jeb manifestu, un arī es esmu viens no šā manifesta (No zāles: “Autoriem!”) upuriem.

Nu, kreisie, jums tā domāšana laikam ir līdzīga homoseksuālistiem, jo jūs šodien ar savu priekšlikumu par divvalodības ieviešanu Latvijas parlamentā tiešām esat perversi. Man jāsaka, ka es uzstājos kā autors paziņojumam pret tā saucamo Rīgas “praidu” jeb parādi, jeb izrādīšanos, kurā piedalās cilvēki ar perversām tieksmēm... viena daļa no viņiem tiešām ir slimi, vienai daļai ir endokrīnas slimības, un viņiem nevar pārmest, jo viņi tādi ir piedzimuši, bet tādi starp viņiem ir tikai no viena līdz trim procentiem.

Pārējiem, bez šaubām, tā ir izlaidība, un šādu te bezatbildīgu cilvēku sastādīti manifesti tiešām samaitā mūsu ģimenes.

Man pašreiz ir jāgatavojas otrajai tiesas sēdei apgabaltiesā, jo pirmajā tiesā spriedums bija man labvēlīgs. Es biju bez advokāta, jo varēju varbūt paaicināt advokātu, kas pats ir homoseksuāli orientēts. Man bija stipras aizdomas, ka es nevaru ielaisties darīšanās ar jebkuru cilvēku, tāpēc es gāju uz tiesu bez advokāta un vinnēju šo tiesu. Bet nu es atkal esmu iesūdzēts apgabaltiesā, un man vēlreiz būs liela prāva, būs jātiesājas un būs izdevumi... Tātad diezgan nepatīkams būs viss šis periods, kamēr notiks šī tiesa, un arī pēc tam būs vai nu pārsūdzība, vai arī kas cits.

Tāpēc es gribu aicināt: atbalstīsim šo priekšlikumu un nepakļausimies visām tām Eiropas prasībām, kuras tur veido varbūt tiešām šādi orientētu cilvēku grupas. Nevajadzētu varbūt arī skolās ļaut strādāt tiešām pedofiliem un arī homoseksuālistiem, nevajadzētu ļaut viņiem vadīt korus un būt par armijas seržantiem vai virsniekiem.

Es domāju, ka šādi ierobežojumi, ja tie būtu iespējami, patiesi būtu ļoti pareizi. Un es esmu par to! To pierāda arī Amerikas Savienoto Valstu katoļu mācītāju skandāls, kur viņiem bija jāsamaksā ļoti daudz, miljardiem dolāru, šiem upuriem. Manuprāt, Šmita kunga ierosinājums ir visnotaļ atbalstāms. Aizstāvēsim mūsu tradīcijas un mūsu dzimtu izturību arī šeit, aizstāvēsim tradicionālās latviešu ģimenes vērtības!

Varbūt kreisais spārns var balsot arī citādi, bet, es domāju, mums pēc iespējas vajag izvairīties no tām pelēkajām un tumšajām pusēm, kuras pie mums ienāk kopā ar iekļaušanos šajā... vecajā Eiropas saimē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šīsdienas diskusijā ir aizmirsts pats galvenais, un mēs it kā esam paplašinājuši apspriežamo jautājumu, jo galvenais šajā diskusijā ir darba tiesības.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja šeit nolasīja mums manifestu par diskriminācijas nepieļaujamību. Tad nu es atgādināšu, ka jebkurš ierobežojums – tā nav diskriminācija. Diskriminācija ir nepamatots un netaisnīgs ierobežojums. Mēs iestājamies par pamatotu un taisnīgu ierobežojumu. Līdz ar to tā nav diskriminācija.

Paskatieties pirmām kārtām Satversmē, kolēģi! Tur nav neviena vārda par šādu diskriminācijas veidu. Savukārt 116.pantā ir pietiekami labi pamatots, kad mēs varam uzlikt pamatotus ierobežojumus, lai aizsargātu sabiedrības intereses un sabiedrības tikumus. Un tas ir pilnīgi normāli jebkurā konservatīvā valstī. Un, ja mēs sevi dēvējam par konservatīvām partijām, tad mums tas ir jāaizstāv.

Es saprotu, ka ir frakcijas, kurās nav nevienas sievietes un kur varbūt nav īstas sapratnes par to, kas ir tas, ko mēs nesen iebalsojām Satversmē. Bet es vēršos vismaz pie jums, kolēģi no “Jaunā laika”, un aicinu novērst šo heterofobu pedokrātiju, kas šobrīd ienāk Latvijas valstī. Un tas ir arī jūsu spēkos, jo jūs tomēr esat konservatīva partija.

Taču, ja mēs runājam par darba tiesībām, tad atgriezīsimies pie profesiju klasifikatora, par kuru te mēģināja sarunu uzsākt kolēģis Kiršteins... Nuja, teiksim, jūsu bērns mācās skolā, kur fizkultūras skolotājs ir cilvēks, kam nav kārtībā tās lietas. (No zāles: “Kādas?”) Un viņš grābstās gar jūsu bērnu, bet tādā veidā... Nē, viņš nedara neko sliktu! Viņš tikai palīdz izpildīt vingrinājumus uz zirga, uz riņķiem un tā tālāk. Viņš grābstās gar jūsu bērnu... Vai jūs piekritīsiet, ka viņš strādā šajā amatā?

Kampara kungs! Pieņemsim, ka veselības mācību skolā māca šāds cilvēks un stāsta, ka šī orientācija uzlabo prostatas stāvokli... (No zāles dep. M.Pietkevičs: “Uzlabo taču!”) Nu vai tad tas ir normāli? Vai tādi cilvēki var strādāt skolā? Vai ka, piemēram, viņi ētikas mācībā bērniem stāsta, ka nekas nestāv augstāk par divu vīriešu mīlestību. Par draudzību – jā, es saprotu, ka tā varbūt varētu arī runāt. Bet ja ētikas mācības skolotājs ir pārliecināts par ko citu, tad arī bērnos pamazām veidojas šī pārliecība. Tā ka padomājiet, kurp mēs ejam!

Mēs runājam par darba tiesībām. Es uzskatu, ka darba tiesībās ir iespējami tā saucamie pozitīvie ierobežojumi. Tas neliedz šim cilvēkam izvēlēties tādu profesiju, kur viņš nevar kaitēt sabiedrības interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi un visupirms Circenes kundze! Nevajadzētu slēpties aiz cilvēktiesībām un attaisnot visādas nenormālības! Tā nav diskriminācija, kā pareizi teica Rasnača kungs, bet ierobežošana. Citu, normālu, cilvēku pasargāšana, ja vēlaties. Bērnu pasargāšana, par ko šeit jau bija runa, no šīs nenormālības. Un tie nebūt nav citādi domājošie, tie ir citādi – nenormāli – orientētie.

Redziet, psihiski nopietni slimus ved uz Aptiekas ielu, bet žēl, ka nav izdomāta kaut kāda stacionāra iestāde, kurā drusciņ derētu paārstēt arī šos cilvēkus, jo tad viņu mums būtu krietni vien mazāk. Tik tālu mēs vēl neesam nonākuši, bet nākotnē varbūt nonāksim.

Un lielākā daļa no viņiem, Circenes kundze, nav piedzimuši nenormāli, bet izlaidības rezultātā nenormāli orientējušies. Lūk! Un tad mēs te muļķīgi sākam uzskatīt, ka, redziet, viņi ir tādi un šitādi un ka tāpēc viņiem vajag dot pat visādas privilēģijas. Vai ne? Tas ir smieklīgi! Un patiešām nedrīkst slēpties aiz cilvēktiesībām! Tas ir kauns!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Lagzdiņš. Nav? (Aplausi.) Vai deputāts Jānis Lagzdiņš runās? Nē.

Tad deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paklausoties šo diskusiju, man ir jāsaka... Es ļoti atvainojos, protams, un arī sēdes vadītāja man droši vien aizrādīs, bet ir jāsaka tā: “Prātiņ, nāc mājās! Prātiņ, nāc mājās!”

Jo ko tad pirmām kārtām nozīmē šis deputāta Šmita iesniegums – aizstāt otrajā lasījumā vārdus “seksuālās orientācijas” ar vārdiem “vai arī citiem apstākļiem”? Īstenībā tā ir vienkārši liekulīga pieeja, jo būtībā jau tā seksuālā orientācija aiz šiem vārdiem “vai arī citiem apstākļiem” saglabājas, un nekas jau nemainās. Tā ka faktiski tā ir tikai liekulība, kas neko atklāti nepasaka.

Otra lieta. Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! Ja jūs sakāt, ka skolotājs skolā grābstās gar bērnu, tad tā ir pedofilija, un tas tiek sodīts jau pēc likuma. Tātad tam nav absolūti nekāda sakara ar mūsu izskatāmo jautājumu – ar darba tiesībām.

Es aicinu padomāt par vēl vienu lietu. Mums šobrīd desmitiem tūkstošu cilvēku brauc strādāt uz citām valstīm. Es nezinu, vai būtu prāta darbs šodien seksuālās orientācijas dēļ liegt darbu daudziem direktoriem, žurnālistiem, māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem.

Man personīgi ir vienalga, kas man griež matus vai mani apkalpo restorānā un tamlīdzīgi.

Un vēl pats pēdējais. Pats pēdējais, manuprāt, ir pats būtiskākais, ko diemžēl neviens no debatētājiem nav uztvēris šajā likumā.

Vārds “seksuālā orientācija” nozīmē ne tikai homoseksuālo orientāciju, bet nozīmē arī tradicionālo orientāciju. Es ceru... es nevis ceru, bet domāju, ka deputātam Naglim ir tradicionāla orientācija. Bet vai jūs būtu ļoti priecīgs, ja jūs tagad netiktu ievēlēts Saeimā? Ja jūs gribētu iestāties darbā, bet tur priekšnieks izrādītos homoseksuāli orientēts, un viņš darbā jūs neņemtu tāpēc, ka jums ir tradicionāla seksuālā orientācija? Un ja teātra direktors, kurš būtu homoseksuāli orientēts (No zāles: “Kurš?”), neņemtu darbā vīriešu kārtas aktierus, tradicionālās orientācijas piekritējus, bet ņemtu darbā tikai homoseksuāli orientētus? Es domāju, ka pasaules vēsturē šādi gadījumi ir bijuši. Un ne tikai pasaules vēsturē. Vai jūs būtu sevišķi priecīgi, ja ar jums tā izrīkotos tikai tāpēc, ka jūs esat tradicionālās seksuālās orientācijas piekritēji, kādi, es domāju, šeit ir lielākā daļa?

Es domāju, ka neviens ar to nebūtu mierā.

Cienījamie kolēģi! Otrā lasījuma redakcija principā īpaši neatšķiras no deputāta Šmita piedāvātās, tikai skaidri un gaiši pasaka to, kas tas ir. To, ko tas nozīmē. Ka mani, tradicionālās seksuālās orientācijas piekritēju, homoseksuāli orientēts priekšnieks nevarēs diskriminēt. Un arī otrādā gadījumā ne.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, nevajadzētu šeit stundām ilgi runāt par pedofiliju, ekshibicionismu, zoofiliju un par “praidu”, un pat par kaut kādām tradicionālām vērtībām, jo šajā gadījumā tam visam nav nekāda sakara ar darba tiesībām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ābiķa kungs jau lielā mērā pateica to, kas man ir sakāms. Es tomēr gribētu pateikt, ka man ir mazliet neērti par mūsu diskusiju, par to, cik ļoti zemā līmenī šodien tā ir. Es tiešām šaubos, vai jūs, Tabūna kungs, un tādi, kas runā tāpat kā jūs, esat iedziļinājušies šīs lietas būtībā un zināt, par ko jūs runājat.

Jo mēs nerunājam par izvirtību. Šeit tiešām nav runa par izvirtību. Šeit ir runa par cilvēkiem, kuri ir savādāki nekā mēs.

Pirmkārt. Es gribētu teikt, ka, ja Latvijā tiešām... es uzskatu, ka praksē problēmu ar šo parādību nav, jo ir citas vērtības, pēc kurām cilvēki spriež un secina. To es tiešām no savas pieredzes, kuru guvu tur, kur es dzīvoju, varu teikt: tur bija cilvēks, kurš bija mākslinieciskā ziņā visu ko sasniedzis un tika godināts un augstu vērtēts, un varēja darīt, ko grib, pat pāri pieļaujamajai robežai, bet neviens nepukstēja ne vārda.

Tā ka, man liekas, tajā punktā mums gan vēl ir jāpiestrādā, lai mēs aizsargātu tos, kas ir aizsargājami.

Bet attiecībā uz šiem cilvēkiem jāteic, ka te tiešām nav runa par izvirtību.

Otrkārt. Es gribētu teikt, ka šajā antidiskriminācijas pantā, kurā ir uzskaitīts – reliģiskā pārliecība, politiskā pārliecība un tā tālāk... Ja mēs par kaut ko tādu varam runāt, tad tā ir politiskā pārliecība, kas cilvēkam tiek pieminēta darba sakarā... Faktiski praksē tas tā ir... Tāpēc, man liekas, mums nevajadzētu baidīties no tā – šo jēdzienu tur ielikt, it sevišķi tāpēc, ka arī Latvijas Pirmā partija atzīst, ka viņi negrib diskriminēt šo cilvēku... Tātad tā ir tikai atklāta pateikšana, ka to mēs nedarām. Un, otrkārt, arī... es pazaudēju domu gājienu... Katrā ziņā nekas traģisks nenotiks. Nekas traģisks nenotiks! Mēs vienkārši ieliksim likumā šo jēdzienu un dosim tiesām iespēju atsaukties uz to, tām nebūs tagad brīvi jāinterpretē, vai var diskriminēt vai nevar diskriminēt...

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andrejs Naglis, otro reizi.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Tik tiešām, man tā ir reliģiska pārliecība un politiska pārliecība, ka šī norma nav iekļaujama Darba likumā. Izņemsim to ārā, un viss būs sakārtots! Nu nebūs taču nekad tā, ka mēs kādam aizliegsim... Vai tad līdz šim laikam bija aizliegts strādāt gejam vai lesbietei? Nebija taču aizliegts! Šis jautājums tāpēc jau arī rada tādu neizpratni. Kāpēc būtu jāieliek likumā iekšā tieši šis jēdziens, kurš nav arī mums, kristīgajai baznīcai, pieņemams? Šodien mēs uzstājamies kā luterāņi, kā katoļi, kā brīvbaznīcas pārstāvji, un ir skaidri redzams, ka mēs esam pret šādas normas iekļaušanu.

Man, klausoties šodien šīs debates, gandrīz vai gribētos lūgt Saeimas Saimniecisko komisiju apsvērt šādu jautājumu: varbūt derētu tādu krūšu nozīmīti izveidot tiem, kas ir tās orientācijas atbalstītāji? Piemēram, tagad brauksim pie vēlētājiem... Lai nu redz, kas ir tās seksuālās orientācijas atbalstītājs un kas nav!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu izteikt pateicību tiem piecpadsmit Saeimas deputātiem un darbiniekiem, kuri šodien nodeva asinis. Varbūt viņi izglāba kādam dzīvību.

Tas vienkārši parāda, ka mēs runājam labāk, nekā darām.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Šmits, otro reizi.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es patiešām nevēlējos vairs pieskarties šim jautājumam, bet, tā kā daži deputāti, izmantojot savu stāvokli, apzināti centās maldināt sabiedrību un melot, es gribu šo to pateikt.

Pirmkārt. Ābiķa kungs, tā nav liekulība no manas puses, ka es te ierakstīju šos vārdus – “vai arī citiem apstākļiem”. Tas ir citāts no Eiropas Savienības Cilvēktiesību hartas. Tā ka nemaldiniet, lūdzu, sabiedrību!

Otrkārt. Es gribētu teikt atbildi Liepiņas kundzei. Ja jūs runājat par diskrimināciju un sakāt, ka šie vārdi neko nenozīmē, tad es gribētu jums pateikt, ko nozīmē vārds “diskriminācija”. Vārds “diskriminācija” nozīmē tiesību atņemšanu vai ierobežošanu.

Parādiet, lūdzu, Latvijas sabiedrībā kaut vienu homoseksuālistu, kuram viņa tiesības ir atņemtas vai ierobežotas! Šajā komisijas sēdē, kurā piedalījās ļoti daudz pārstāvju, bija runa par to, ka nevis ir akli jāstaigā Rietumu ekspertu pavadā un jāiekļauj mūsu likumos tādas normas, kas neatbilst Latvijas situācijai, bet ka būtu varbūt jāsāk ar to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija varētu noorganizēt starptautisku semināru, kurā piedalītos eksperti, kurā varētu diskutēt par šiem jautājumiem, pētīt un vētīt, vai Latvijā ir šāda problēma vai nav. Lūk, to vajadzētu darīt, nevis likt likumā iekšā tādas lietas – to, kā nav.

Vēlreiz atgādināšu, ka Latvija ir viena no tām vienpadsmit Eiropas Savienības valstīm, kuru likumos nav iekļautas šīs normas – antidiskriminācijas normas. Piedodiet, – tādas valstis kā Itālija, Portugāle, Grieķija, Austrija un citas vēl joprojām dzīvo bez šīm normām! Es domāju, mēs nekad nebūsim gudrāki par šīm valstīm, kas jau ilgāk ir Eiropas Savienībā.

Un visbeidzot. Tiem, kam ir ilūzijas par to, ka tie ir tikai tādi nevainīgi vārdi, es varu parādīt jau šos geju mēģinājumus... Kur tad aiziet mūsu nodokļu maksātāju nauda? Valsts cilvēktiesību birojs: geju un lesbiešu tiesību stāvokļa analīze Latvijā, likumprojekti par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju un tā tālāk.

Paskatieties, tie nav tikai nevainīgi vārdi! Tas ir apzināts process: viena maza cilvēku grupa grib panākt savas tiesības. Un tieši tāpēc es, normāli orientēts, kristīgs cilvēks, aicinu: izbeidziet šo heterofobiju, beidziet tracināt sabiedrību, aizstāviet ģimenes, jo ģimene un normāla – tradicionālā – orientācija ir aizsargāta visos starptautiskajos cilvēktiesību aktos un paktos!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu pavisam īsi teikt, ka šīs diskusijas ir pierādījums tam, ka baznīcas dogmatiskie spēki cīnās ar jauno 21.gadsimta civilizācijas, ģenētikas izpētes, laikmetu.

Tāds tāds ir, un šeit katram paliks savs viedoklis. Par gaumi, protams, nestrīdas... Mēs nekad nenonāksim pie vienota slēdziena. Taču šis ir tas jautājums, kurā... Mēs sakām, ka vieni izmanto sabiedrības līdzekļus tā... Šmita kungs, jūs atradīsiet arī pietiekami daudz iespēju... Jūs redzēsiet, kā tas tiek izmantots arī baznīcas labā.

Un tāpēc es domāju, ka būtu laiks balsot, jo mēs runājam par Darba likumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka deputāta Šmita priekšlikums tiešām ir ļoti līdzīgs spēkā esošajai likuma redakcijai. Un es gribētu teikt, ka šī spēkā esošā likuma redakcija nediskriminē nevienu cilvēku, kas ir varbūt savādāk orientēts, netradicionāli orientēts. Un es gribētu pateikt, ka vārdi “vai arī citiem apstākļiem” varētu būt attiecināmi uz cilvēkiem, kas ir patiešām diskriminēti mūsu sabiedrībā. Tie ir cilvēki, kas slimo ar HIV/AIDS, slimo ar C hepatītu. Valstij nepietiek līdzekļu šo cilvēku ārstēšanai, un viņi visbiežāk paliek atstumti no sabiedrības – cilvēki, kurus nepieņem darbā, kurus nesaprot mūsu sabiedrība.

Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt deputāta Šmita priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Es atvainojos... Šis ir Sociālo un darba lietu komisijas... Ā, jā... pareizi, jā.

Komisijas vārdā, lūdzu!

J.Stalidzāne.

Cienījamie kolēģi! Jā, komisijā par šo jautājumu bija ārkārtīgi daudz debašu, plašas debates. Un patiešām ar vienas balss pārsvaru komisijas lēmums nosvērās uz to – šo priekšlikumu neatbalstīt. Taču, dzirdot visas debates no sākuma līdz galam tur un šeit, katrā ziņā mana personiskā pārliecība ir izveidojusies tāda, ka es atbalstu šo priekšlikumu, un tāds bija arī mans balsojums komisijā. Un aicinu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamā Stalidzānes kundze! Jums, komisijas vadītājai, būtu jārunā komisijas vārdā. Es jums izsaku aizrādījumu par to. Ja jūs gribējāt piedalīties debatēs, tad vajadzēja atsevišķi pieteikties.

J.Stalidzāne.

Paldies, paldies!

Sēdes vadītāja.

Tātad, cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 1. – deputāta Šmita priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 19, atturas – 19. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

J.Stalidzāne.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt un mainīt turpmāko pantu numurus.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

3. – deputāta Šmita priekšlikums. Un, ņemot vērā to, ka atbalstīts ir 1.priekšlikums, būtu vēlams atbalstīt arī 2.priekšlikumu. Bet komisijas lēmums ir to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Arī 29.panta “Atšķirīgas attieksmes aizliegums” devītā daļa būtu jāsaglabā tādā redakcijā, kādā tā tika pieņemta pirmajā lasījumā, vai arī jāizsaka tādā redakcijā, kāda ir šajā priekšlikumā – “vai arī citiem apstākļiem”.

Pēc tik daudzām debatēm es gribētu visiem atgādināt, ka tad ja cilvēkam ir ticība un ja tā ir kristīgā ticība, tad tā ir katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Cilvēkam ar kristīgo ticību vai tādam, kurš sludina, ka viņam ir kristīgā attieksme, nav cita ceļa, nav izvēles: viņš ir šādi domājošs, viņš nevar atteikties no savas pārliecības, pārkāpjot tai pāri. Un tāpēc mēs saglabājam to, kas mūsos ir ielikts. Mēs nevaram pārkāpt pāri šai pārliecībai un saglabājam to, un par to mums jārunā.

Un arī šajā pantā mums būtu jābeidz ar to – “ģimenes stāvokļa vai arī citiem apstākļiem”.

Es gribētu atgādināt to, ka nevienā citā dokumentā, nekur mēs nerakstām iekšā normas par seksuālo orientāciju, nav tātad tādām jābūt ierakstītām arī šeit.

Būtībā jautājums par seksuālo orientāciju ir izvērties par ļoti asu diskusiju, jo tik tiešām notiek šī cīņa starp gaišo un tumšo – būtībā cīņa par šīm pārliecībām, kristīgās ticības sastāvdaļām. Ja mēs šodien ar savu balsojumu atbalstām šīs orientācijas, tad reizē ar to mēs nododam savas pārliecības.

Ģimene ir tā, kurā rodas bērni, un mēs vēlamies, lai mūsu valstī bērnu būtu pietiekami daudz. Tāpēc šis priekšlikums ir ļoti loģisks. Tur nav ierakstītas šīs orientācijas, kuras mēs nekur neatbalstām un nerakstām.

Tāpēc 3.priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu! Komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētāja Stalidzānes kundze.

J.Stalidzāne.

Aicinu Saeimu balsot!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 3. – deputāta Šmita priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 19, atturas – 20. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne.

4. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es vēlos īsumā pateikt šā priekšlikuma būtību un paskaidrot, kādēļ es Saeimu aicinu to neatbalstīt.

Šā gada 10.maijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apsprieda Darba likuma grozījumus, kas būtiski ietekmē baznīcas tiesības vērtēt un izvēlēties darbiniekus.

Kā jūs redzat tabulā, Saeima otrajā lasījumā attiecīgo pantu bija atbalstījusi šādā redakcijā: “Reliģiskajās organizācijās atšķirīga attieksme darba tiesisko attiecību nodibināšanai, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā un uzteicot darba līgumu pieļaujama, ja tās pamatā ir prasības, kas izriet no reliģiskās organizācijas mācības un ētosa un kas tieši un objektīvi ir saistītas ar attiecīgās reliģiskās pārliecības vai uzvedības normām.”

Labklājības ministrija ierosina to izteikt savādāk, kā jūs to redzat tabulā. Un tieši tāpēc es gribētu pievērst jūsu uzmanību tai argumentācijai, ko šodien aicina uzklausīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Un, proti: “Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītajā variantā vērtēšanas kritēriji ir padarīti ļoti neskaidri. Ko nozīmē “ņemot vērā”? Un ko nozīmē “ētoss”? Baznīcas mācība ir racionāli formulēta, dokumentos fiksēta, tādēļ lietojama kā objektīva mēraukla. Savukārt jēdzienam “ētoss” pat nav vienotas definīcijas. Tas ir daudznozīmīgs un plūstošs jēdziens. Divu neskaidru jēdzienu salikums, “ņemot vērā ētosu” paver iespēju bezgalīgām diskusijām, subjektīviem lēmumiem un nākotnē sola nebeidzamas tiesas prāvas. Vienā teikumā savienot “objektīvs un pamatots priekšnoteikums” ar “ņemot vērā ētosu”, manuprāt, ir oksimorons.”

Otrkārt. “Komisijas atbalstītais variants ir pretrunā baznīcas līdzšinējai, objektīvi nepieciešamajai praksei. Garīgo darbinieku atlasē kandidāti vispirms tiek eksaminēti pēc baznīcas mācības kritērijiem. Pieļaujot kā mērauklu ņemt vērā tikai ētosu, valsts gatavojas padarīt baznīcas līdzšinējo, gadu simtus pastāvējušo eksaminācijas kārtību par nelikumīgu.”

Arhibīskaps min piemēru: “Iedomāsimies situāciju, kad baznīca atsakās ordinēt kandidātu, kurš apliecina, ka viņš netic Dievam. Viņš vēršas tiesā. Kurš izlems, vai reliģiskā pārliecība ir objektīvs darba veikšanas priekšnoteikums? Vai ticība Dievam ir objektīvs priekšnoteikums mācītāja darba veikšanai? Kas ir mācītāja darbs? Vadīt rituālus, sacīt sprediķus, administrēt draudzi? Ar attiecīgu izglītību šīs funkcijas var izpildīt arī ateists vai hinduists. No eklezioloģijas viedokļa, ir nepareizi uzskatīt garīgo amatu par profesiju, nodarbošanos vai funkciju pildīšanu. Arī mācību par vispārējo priesterību Labklājības ministrija un Sociālo un darba lietu komisija savā ierosinājumā vispār nav ņēmusi vērā. Uzspiežot baznīcai teoloģiski aplamas mērauklas, valsts iejaucas reliģijas saturā.”

Un ceturtkārt: “Diskusijās tika uzsvērts, ka komisijas atbalstītā labojuma sekas būs arī tās, ka baznīca nedrīkstēs vaicāt pēc kandidāta reliģiskās pārliecības, pieņemot darbiniekus, kas nav saistīti ar publisku sludināšanu. Tas nozīmē, ka turpmāk baznīca būs spiesta par arhibīskapa šoferi pieņemt darbā sātanistu, ja viņam būs augstākās kategorijas vadītāja tiesības un ilgāka pieredze nekā citiem kandidātiem.” Arhibīskaps saka: “Mani nepārliecina dzirdētie mierinājumi, ka sātanists jau nenākšot strādāt uz baznīcu.” “Arī es ceru,” viņš saka, “ka nenāks, taču gribētu šajā ziņā paļauties uz savas valsts likumiem, nevis būt atkarīgs no sātanista žēlastības. Radot likumus, likumdevējam ir jāņem vērā visas, arī ekstrēmas situācijas, kurās viņa pieņemtais likums var nostādīt tā pildītājus.”

Arhibīskaps saka: “Mani mulsina arī mierinājumi no likumdevēja puses, ka vienmēr jau esot ceļi, kā nepieņemt darbā vai arī atlaist nevēlamus cilvēkus. Manuprāt, tas veicina tiesisko nihilismu. Priekš kam apzināti pieņemt likumus, kurus pēc tam jāmēģina apiet?” “Uzskatu,” arhibīskaps saka, “ka ar šo labojumu valsts mēģina kontrolēt baznīcas reliģisko dzīvi un uzspiest tai sekulārisma principus, lai neļautu baznīcai tās iekšējo dzīvi veidot saskaņā ar ticības pārliecību un sirdsapziņu. Tas ir ļoti tālejošs baznīcas un valsts šķirtības pārkāpums. Saeimai vajadzētu respektēt šo pašas ieviesto un bieži piesaukto Satversmes principu. Tas ir mēģinājums arī ierobežot baznīcas iespējas īstenot Satversmē garantēto reliģijas brīvību. Ja attiecīgais Darba likuma pants tiks pieņemts Labklājības ministrijas ierosinātajā un Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītajā variantā, Luteriskajai baznīcai noteikti nāksies to apstrīdēt, un domāju, ka to darīs arī citas reliģiskās organizācijas. Ja tāds likums stātos spēkā, būtu vietā bieži lietotais teiciens par “neparedzamām sekām”. Svētie Raksti pavēl kristiešiem Dievam klausīt vairāk nekā cilvēkiem un nepakļauties, kad viņus piespiež grēkot vai arī rīkoties pret ticību un sirdsapziņu. Tāpēc šāda likuma pieņemšana nākotnē var novest pie smagiem, nevajadzīgiem un grūti risināmiem konfliktiem starp valsti un baznīcu.”

Un arhibīskaps noslēdz: “Tādēļ ierosinu Darba likuma pantu atstāt tādā formulējumā, kādā Saeima to apstiprināja otrajā lasījumā.

Pateicos jums par uzmanību un izpratni.

Dieva palīgu un visu labu vēlot, Jānis Vanags.”

Paldies arhibīskapam Vanagam!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 4. – Labklājības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 23, atturas– 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne.

Nākamais ir 5.priekšlikums. Tas ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

6. – deputāta Šiliņa kunga priekšlikums. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu, balsosim par 6. – deputāta Šiliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 43, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

11. – arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

Komisija ir nolēmusi virzīt likumprojektu pieņemšanai trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 7, atturas – 12. Likums “Grozījumi Darba likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.6094 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

2. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

R.Jurķis.

5. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

6. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

7. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

8. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

9. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

10. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

11. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

12. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

13. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

14. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

16. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

18. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

19. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

20. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

21. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

22. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

23. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

24. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemts. Paldies.

R.Jurķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Šeit gan, dārgie kolēģi, nav iesniegts neviens priekšlikums Ārlietu komisijā, tāpēc es jūs komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu” pieņemts. Paldies.

I.Solovjovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja grozījumu likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” pirms pirmā lasījuma un atbalstīja to. Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zunda.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.jūniju.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja minēto likumprojektu pirms otrā lasījuma un atbalstīja to. Otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav saņemts.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ē.Zunda.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.jūniju.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūnijs. Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šo likumprojektu ir iesnieguši un parakstījuši praktiski visu Saeimas partiju – gan opozīcijas, gan pozīcijas frakciju pārstāvji un arī mums ne Sporta apakškomisijā, ne Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā neradās nekādas domstarpības, es aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu, kura būtība ir piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu diviem olimpiskajiem sporta centriem Rīgā un Valmierā, arī vienīgajai hokeja hallei ar diviem hokeja laukumiem – hokeja hallei “Prizma” –, kā arī starptautiski pazīstamajam Daugavpils pilsētas spīdveja stadionam.

Es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tā kā uz likumprojekta ir arī mans paraksts, tad es, būdams Saeimas sportiskās daļas pārstāvis, vēlos izteikties par šo jautājumu un lūgt arī jūs balsot pozitīvi, jo uzskatu to par palīdzības balsojumu mūsu bērniem un jaunatnei, ko es atzīstu par Latvijas nākotnes attīstības pamatu.

Nacionālās sporta bāzes statuss ir piešķirts jau 23 sporta bāzēm, piecām no tām – arī ar mūsu, deputātu, palīdzību.

Un kas ir galvenais šinī statusā? Tas ir nacionālās sporta bāzes statusa ieguvēja pienākums saglabāt (es gribētu uzsvērt – saglabāt!) attiecīgās sporta bāzes darbības profilu, garantējot to gan ekonomiski, gan finansiāli, kā arī paredzot tajā nosacījumus starptautisko un valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanai. Tajā pašā laikā Latvijā (un it īpaši Rīgā) privātpersonas, firmas un bankas atrod iespējas pārpirkt vai citādā veidā izspiest sporta zāles un laukumus no pilsētu centriem, ceļot šinīs vietās lielveikalus, stāvvietas, gaisa un ūdens pilis un citus objektus. Tajā pašā laikā bērni un jaunieši ir spiesti braukt uz treniņiem no vienas pilsētas malas uz otru, pavadot transportlīdzekļos vairākas stundas un atraujot šo laiku mācībām. Piemēram, Alfrēda Kraukļa Bērnu un jaunatnes VEF sporta skola. Jau tagad lielākā daļa šīs teritorijas ap šo zāli ir gandrīz pārpirkta un nodalīta, tāpēc apmēram 300 bērniem un studentiem drīz vien šī zāle pašā Rīgas centrā var zust.

Tāpat jūs atceraties šo gadījumu ar “Skonto” halli, kur valsts samaksāja četrus miljonus. Nu tā ir izgaisusi tāpat kā šis ledus, atstājot varbūt tikai kaut kādu rūsganu plankumu uz zāles grīdas.

Klīst baumas pat par “Arēna Rīga”, jo kopš pasaules hokeja čempionāta šeit nav noticis neviens sporta pasākums, un arī Baltijas Basketbola līgas finālsacensības, ko bija paredzēts rīkot Rīgā, nākamgad diezin vai notiks. Tā ka es uzskatu par iespējamu, ka arī šī zāle sportam var zust...

Ņemot to visu vērā, es aicinu: ja mēs gribam redzēt jaunatni sportojošu, nevis tikai fanojošu, man ir lūgums atbalstīt šo likumprojektu, jo tas tomēr zināmā mērā ļaus samazināt (tas ir galvenais šā likumprojekta mērķis!) šīs augstās īres maksas un bērni un jaunieši vairāk varēs nodarboties ar sportu.

Paldies par uzmanību! Un vēlu veiksmi balsošanā!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi, paldies par vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 19.jūnijam un izskatīt likumprojektu 22.jūnijā.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.jūnijs, izskatīšana – 22.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu saistībā ar pusvadītāju izstrādājumiem.

Tāpat likumprojekts precizē likumu attiecībā uz Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzības kārtību.

Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 30.jūnijam.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektā ir iesniegti 11 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Esta.

4. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Esta.

6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst?... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

7. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

8. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

9. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst?... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 9.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

10. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

11. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Esta.

Termiņš – 20.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Ir saņemti seši priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

2. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Krūmiņš.

3. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Krūmiņš.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Šo likumprojektu es jau pieminēju agrāk. Šis ir Valsts civildienesta likuma grozījums, ar kuru faktiski no valsts civildienesta izņem dažādās Iekšlietu ministrijas struktūras.

“Jaunais laiks” ir nolēmis neatbalstīt šo procesu un tāpēc attiecībā uz šo likumprojektu balsos “pret”, un es aicinu arī jūs balsot “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 20, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 19, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Krūmiņš.

7.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.1666 – likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts materiālajam rezervēm””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir redakcionāli precizējusi pirmā lasījuma redakciju. Priekšlikumu nav.

Komisija lūdz pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

P.Maksimovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6092. Juridiskā komisija izskatīja pirms pirmā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” un ir to atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Tiesu ekspertīzes likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.6093. Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Tiesu ekspertīzes likums” pirms otrā lasījuma.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

2. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

5. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

6. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

7. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

8. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

9. – atbalstīts daļēji, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

11. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

12. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

13. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

14. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

16. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

18. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

19. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

20. – atbalstīts daļēji, iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

22. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

23. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

24. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

25. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

26. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.6095 – likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

3.priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļauts 4.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

6.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

8.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

9.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

10.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iekļauts 11. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

12. – tieslietu ministra Gundara Grīnvalda priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

13. – tieslietu ministra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

14. – tieslietu ministra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Kā jūs jau dzirdējāt, likumprojekta būtība ir ietverta pašā tā nosaukumā. Es jūs lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Priekšlikumu iesniegšanas datums ir 4.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 4.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un ir arī pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Pavisam īsi. Būtība ir šāda: Eiropas Savienība paredz, ka ir jānoteic gan kvalifikācijas paaugstināšanas, gan arī regulārās apmācības kārtība atsevišķu kravu (No zāles: “Balsot! Balsot!”) un pasažieru pārvadājumiem paredzētu transportlīdzekļu vadītājiem.

Komisija lūdz likumprojektu skatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Zaķis.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.jūnijs, un likumprojektu izskatīsim 22.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.jūnijs, likumprojekta izskatīšana – 22.jūnija sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu komisija izskatīja un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

P.Kalniņš.

Lūdzam likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

P.Kalniņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.jūnijs, likumprojekta izskatīšana – pirmajā ārkārtas sēdē pēc Jāņiem.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mums ārkārtas sēdes nav izziņotas, tā ka acīmredzot tā varētu būt pirmā sēde tad, kad Saeima sanāks... Jā, pirmā sēde rudens sesijā.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.jūnijs, likumprojekta izskatīšana – pirmajā rudens sesijas sēdē. Paldies.

Cienījamie kolēģi, līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka rīt, 16.jūnijā, ir ieplānota parlamentārā konference “Baltijas jūras reģiona sadarbība enerģētikas jomā” un tā notiks Saeimas sēžu zālē, informēju, ka šovakar pēc sēdes tiks aizslēgtas deputātu darba vietu atvilktnes. Man ir liels lūgums deputātiem: neatstājiet savus dokumentus savās darba vietās!

Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Ēriks Jēkabsons, Jānis Škapars un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 15.jūnija sēde ir slēgta. Paldies.