Lai padomei nepietrūkst gudra padoma

Akadēmiķe, prof. Baiba Rivža, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, pēc Augstākās izglītības padomes vadības vēlēšanām — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Pirmdien, 8. janvārī, notika 21. decembrī no jauna Saeimā apstiprinātās Augstākās izglītības padomes (AIP) pirmā sēde, kurā ievēlēja padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Aizklātā balsojuma rezultāti apliecināja visu vienpadsmit jaunās AIP pārstāvju vienprātību: par AIP priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēta Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas deleģētā pārstāve, profesore Baiba Rivža.

Mūsdienās ļoti tiek uzsvērta zinātnes nozīme, atzīstot, ka augstskolām un zinātnei ir jātop par vienu veselumu. Acīmredzot tāpēc par AIP priekšsēdētāja vietnieku vienbalsīgi ievēlēts akadēmiķis Juris Ekmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents un Zinātnes padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Enerģijas un darbaprieka pārpilnībā kūsājot, smaidā un sirsnībā starojot, par AIP pirmdienas sēdi, darbību pagātnē un nākotnē stāstīja Baiba Rivža :

— Salīdzinot ar iepriekšējo padomi, kas tika izveidota pirms četriem gadiem, šai padomei ir priekšnoteikumi ātrākai un efektīvākai rīcībai. Tolaik mums nebija ne telpu, ne sekretariāta, ne aprīkojuma. Mums bija tikai Saeimas balsojums, kas liecināja, ka ir apstiprināta AIP astoņu cilvēku sastāvā un apņemšanās strādāt. Pa šiem gadiem izveidotas pamatīgas iestrādes turpmākajam darbam. Jaunajiem kolēģiem varēju izdalīt AIP nolikumprojektu, kārtības rulli, veicamo uzdevumu sarakstu. Vide, kādā darbu sāk šis AIP sastāvs, ir nesalīdzināmi labvēlīgāka darbam nekā iepriekšējās padomes darbības laikā.

Gribu teikt lielu paldies iepriekšējai AIP, kas, neraugoties uz grūto situāciju, mērķtiecīgi strādāja, katru piektdienu pulcējoties kārtējai sēdei. Pirms četriem gadiem mums bija jāizveido sava niša sabiedrībā, jānostiprina AIP atpazīstamība. To mēs nodrošinājām ar atvērtu darbību: uz padomes sēdēm aicinājām augstskolu rektorus, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Jāteic, ka es ļoti daudz mācījos no saviem kolēģiem iepriekšējā AIP.

Pašreizējā AIP ir bagātāka — tajā ir vairāk locekļu nekā līdz šim. Pastiprināta tieši to sfēru pārstāvniecība, kas var būtiski sekmēt AIP darbību: līdzās Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvim Jurim Birzniekam stājas Darba devēju konfederācijas deleģētais pārstāvis Juris Borzovs.

Mācībspēku un studentu sociālo aizstāvību nodrošināt palīdzēs Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve Astrīda Harbaceviča. AIP darbības pirmsākumos juridisko un fizisko personu dibinātās augstskolas tikai sāka veidoties; AIP akreditēja pirmās juridisko personu dibinātās privātās augstskolas, piemēram, "Turību", "Attīstību". Tagad privāto augstskolu pārstāvis Aldis Baumanis ir mūsu padomes loceklis. Tas liecina par izaugsmi un sabiedrības pozitīvo novērtējumu privātajām augstskolām. Ne velti 14 % no visiem studentiem mācās privātajās augstskolās.

Augstskolu likuma grozījumos ir noteikts, ka AIP darbojas arī Koledžu direktoru padomes pārstāvis, tas gan patlaban vēl nav ievēlēts. Koledža kā īsa laika augstākā izglītība ir jauna lieta, un tiklīdz tā tiks nostiprināta, tā iegūs pārstāvniecību AIP.

No radošo savienību puses līdz šim aktīvi strādāja Arnolds Klotiņš, tagad viņa vietā stājies Mākslas akadēmijas rektors, profesors Jānis Andris Osis, kas pārstāv mākslas, mūzikas un kultūras augstskolas.

Interesanti, ka iepriekšējā AIP sastāvā strādāja Latvijas Universitātes (LU) rektors un studentu pārstāvis no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU). Tagad darbam AIP Rektoru padome deleģējusi RTU rektoru Ivaru Knētu, bet Latvijas Studentu apvienību pārstāv LU students Ēriks Samulis.

AIP sastāvs gandrīz pilnībā ir jauns: no iepriekšējās padomes darbu turpina tikai Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis Jānis Eglītis un Baiba Rivža.

Domāju, ka gan personāliju, gan institūciju ziņā AIP ir augstākās izglītības sargs, jo pārstāv visus galvenos spēkus. AIP ir jāredz ceļš, kas ejams augstākajai izglītībai, jāieklausās visu ieinteresēto pušu priekšlikumos un viedokļos un jāveido dialogs gan ar valdību, gan sabiedrību kopumā.

Pirmajā sēdē vienojāmies, ka turpmāk sēdes rīkosim nevis piektdienās, bet ceturtdienās pulksten sešpadsmitos. Nākamajā sēdē darba kārtībā paredzēta padomes nolikuma projekta izskatīšana, priekšlikumu par teorētiskiem semināriem apkopošana un darba plāna apstiprināšana. Katra liela uzdevuma (piemēram, valsts pasūtījuma noteikšanai studiju vietām, augstskolu akreditācijai, profesoru štata vietu noteikšanai, nozares profesoru padomes apstiprināšanai u.c.) veikšanai tiek izveidotas darba grupas. Gribētu, lai jaunā padome arī izpēta veicamo uzdevumu sarakstu un pierakstās, kurus jautājumus katrs vēlētos pārzināt.

Izglītības un zinātnes ministrs vēlējās, lai iespējami drīz izskatām divus jautājumus: priekšlikumus par augstākās izglītības finansēšanas kārtību, kā arī jautājumu par koledžu standarta un profesionālā bakalaura standarta savstarpēju saskaņošanu.

AIP ir noteikts, ka nevar pēkšņi sēdē pieprasīt kāda jautājuma izskatīšanu, priekšlikums ir jāiesniedz vienu nedēļu iepriekš. Jaunais AIP sastāvs vēl nav vienojies, vai sēdes turpmāk būs atklātas. Iespējams, ka pirmās sēdes vēl būs slēgtas, bet nākotnē es tās noteikti gribētu rīkot atklātas, jo no atklātuma un caurspīdīguma viedokļa tas nebūt nav slikti. Bet to nevaru izlemt es viena.

Tā kā iepriekšējās AIP pilnvaras beidzās 23. maijā, bet jaunās AIP darba uzsākšanu kavēja Augstskolu likuma grozījumu apstiprināšanas novilcināšana, ir iekrājies daudz jautājumu. Mums būs jāstrādā ļoti intensīvi. Viens no steidzamākajiem jautājumiem ir augstskolu un studiju programmu akreditācija, ko nepieciešams veikt līdz nākamā gada rudenim.

Tas būs pirmais jautājums, par ko AIP būs jābalso.

Valsts pasūtījuma aprēķināšana par studentu sagatavošanu valsts budžeta finansētajās studiju vietās, Profesoru padomes darbības pārraudzīšana, koledžu jautājuma sakārtošana — pie tā tika strādāts jau iepriekšējā gadā, bet darbs ir jāturpina. Aktuāls padomē skatāms jautājums ir augstskolu un Izglītības un zinātnes ministrijas līgumu noslēgšana. Jādiskutē arī par profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra grāda ieviešanu Latvijā.

Lai efektīvi risinātu šos un citus AIP uzdevumus, ir jāizveido darba grupas, jāpieaicina eksperti atsevišķu jautājumu sagatavošanā un izvērtēšanā. AIP darbojas augstākās raudzes profesionāļi, kas gatavi dialoga ceļā rast optimālu risinājumu visiem AIP kompetences jautājumiem. Mēs nedrīkstam aizstāvēt tikai vienas puses intereses, vai nu tā būtu valsts, vai augstskola. Ir jāmēģina atrast interešu saskarsmes vietas, lai augstākā izglītība attīstītos.

Marika Līdaka,

"LV" iekšlietu redaktore