Par Eiropas Savienības rīcības plānu mežsaimniecībā

Eiropas Komisija 15.jūnijā apliecinājusi savu apņemšanos stiprināt noturīgu meža apsaimniekošanu, pieņemot ES rīcības plānu mežsaimniecībā. Rīcības plāna pamatā ir pagājušā gada ziņojums par ES mežu stratēģijas īstenošanu un Padomes secinājumi šai sakarā. Rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta četriem pamatmērķiem: 1)uzlabot ilgtermiņa konkurētspēju; 2)uzlabot un aizsargāt vidi; 3)veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanu un 4)veicināt koordināciju un saziņu. Eiropas Komisija ir ierosinājusi astoņpadsmit galvenos pasākumus, kas kopā ar dalībvalstīm jāīsteno piecos gados (2007–2011).

Paziņojumu iesniedza lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla, piedalījās arī uzņēmējdarbības un rūpniecības komisārs Ginters Ferhoigens, vides komisārs Stavross Dimss, enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un zinātnes un pētniecības komisārs Janežs Potočniks. Paziņojumam pievienots sīki izstrādāts ziņojums par mežu un mežsaimniecības stāvokli Eiropas Savienībā un par to, kā norit ES rīcības plāna mežsaimniecībā sagatavošana.

“Šis rīcības plāns ir paredzēts, lai dotu lielāku ieguldījumu noturīgā mežu apsaimniekošanā. Mēs vēlamies saglabāt un stiprināt Eiropas mežu daudzfunkcionalitāti, atbalstot labāku un stabilāku preču un pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem”, teica komisāre M.Fišere-Bēla.

Ņemot vērā Padomes 1998.gada 15.decembra rezolūciju par Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju, rīcības plānā paredzēta sistēma ar mežu saistītām darbībām ES mērogā un dalībvalstu līmenī. To var izmantot, arī koordinējot ES pasākumus un dalībvalstu mežsaimniecības politiku. Apzinoties dažādos dabas, sociālos, ekonomikas un kultūras apstākļus un atšķirīgos īpašumtiesību veidus Eiropas Savienībā, rīcības plānā dažādiem mežu veidiem paredzēta īpaša pieeja un īpaši pasākumi. Tajā uzsvērts, ka mežu īpašniekiem ir svarīga nozīme noturīgā mežu apsaimniekošanā Eiropas Savienībā.

Lai uzlabotu ilgtermiņa konkurētspēju meža sektorā, rīcības plāns veicina inovāciju un pētniecību, kā arī mežu īpašnieku un mežstrādnieku mācības. Atbilstīgi rīcības plānam biomasas jomā un ES biodegvielas stratēģijai tajā ierosināti arī pasākumi, kas palielinātu mežu resursu izmantošanu enerģijas ražošanai.

Rīcības plānā minēti vairāki īpaši pasākumi, lai atbalstītu ES ekoloģiskos mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību. Tajā aplūkota arī mežu aizsardzība un ierosināts uzlabot Eiropas mežu uzraudzības sistēmu.

Lai dotu ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā, rīcības plāns veicina mežu sociālo un kultūras nozīmi. Tajā atbalstīta ekoloģiskā izglītība, uzsvērta mežu aizsargnozīme un ierosināts izpētīt pilsētas un piepilsētas mežu potenciālu, kā arī ierosināti pasākumi efektīvākai starpnozaru sadarbībai, lai līdzsvarotu ekonomiskos, ekoloģiskos, sociālos un kultūras mērķus tajās politikas jomās, kas saistītas ar mežsaimniecību.

Pašlaik meži aizņem 37,8% ES sauszemes teritorijas. Pēdējās desmitgadēs ES dalībvalstu apmežotās platības ir nepārtraukti palielinājušās. Saskaņā ar nesen publicētajiem ziņojumiem kopējā ES mežu platība laikposmā no 2000. līdz 2005.gadam ir palielinājusies par 2,3miljoniem hektāru. ES dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas mežu platības, sākot no 73,9% un 66,9% no kopējās teritorijas Somijā un Zviedrijā līdz 9,7% Īrijā, 10,8% Nīderlandē un 11,8% Dānijā. Apmēram 60% no ES mežiem pieder aptuveni 15miljoniem privātīpašnieku. Meža īpašumi vidēji ir 13ha lieli, taču daudzi privātmeži ir mazāki par 3ha. Mežsaimniecībā un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā nodarbināti aptuveni 3,4miljoni cilvēku, ES ražo aptuveni 20% pasaules rūpniecisko apaļkoku, un tā ir otra lielākā ražotāja pēc ASV. Neraugoties uz lielajiem ražošanas apjomiem, ES vidējais gadā saražotais kokmateriālu apjoms ir tikai nedaudz lielāks par 60% no gada meža pieauguma.

Eiropas Komisijas pārstāvniecībasLatvijā Preses un informācijas nodaļa