Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2006., Nr. 97 (3465) https://vestnesis.lv/ta/id/138233

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

2006. gada 12. jūnija sēdē

Vēl šajā numurā

22.06.2006., Nr. 97 (3465)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministre H.Demakova

Uz jaut. nr.146 – dok. nr.6052

Par tā saucamo kredītu G-24 atpakaļ atdošanu

Finanšu ministrija, izpildot Ministru prezidenta 2006.gada 1.jūnija rezolūciju Nr.45/SANp1646 ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu 2006.gada 31.maija jautājumu (reģistra nr.146) un sniedz šādu informāciju.

1993.gadā Latvijas valdība saņēma trīs G-24 kredītus par kopējo summu 73,4 milj.USD

1. Eiropas Ekonomiskās kopienas aizdevumu 48,193 milj. USD

2. Zviedrijas Eksportkredīts “AB Svenska Exportkredit” aizdevumu 20,985 milj. USD

3. Somijas Eksportkredīts “Finnish Export Credit” aizdevumu 4,194 milj. USD

Saskaņā ar minēto līgumu nosacījumiem G-24 kredīta atmaksa bija paredzēta septiņu gadu laikā pēc kredīta saņemšanas un Latvijas Republika savas kredītsaistības ir izpildījusi. Vienlaikus līgumi paredzēja, ka finanšu līdzekļi var tikt izmantoti atkārtoti.

Tā kā finanšu resursus, kurus kredītu saņēmēji atmaksāja un kuri nebija nepieciešami tūlītējai kredīta atmaksai, tika izsniegti atkārtoti, tad kopējais izmantotais kredīta apmērs ir 99,909 milj.USD. Savukārt tālāk izsniegto kredītu parāds uz š.g. 1.jūniju ir 18,197 milj. USD. Līdz ar to atmaksāto kredītu īpatsvars pret tālāk izsniegto kredītu summu šobrīd ir 81,79%.

Pamatojoties uz G-24 kredītu finansēšanas un organizācijas nosacījumiem, kuri akceptēti Ministru Padomes sēdē 1993.gada 22.februārī un Ministru kabineta 1993.gada 14.septembra rīkojumu nr. 42-r ‘’G-24 kredītu izmantošanas nosacījumi’’, tika izveidota valdības komisija G-24 kredītu sadalīšanai.

Komisija izskatīja visus iesniegtos projektus un, ievērojot Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritātes, sadalīja kredītus attiecīgo projektu īstenošanai. Lai komisija izskatītu projektus, kurus garantēja valdība, bija nepieciešams pozitīvs Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas, kā arī Ekonomikas un finanšu komitejas un Ministru kabineta akcepts.

Visi iesniegtie projekti tika iedalīti divās grupās:

1. Projekti, kurus garantēja valdība, kā arī projekti, kuros paredzēts kredīts vairāk nekā 3 milj. ASV dolāru apmērā;

2. Projekti, kuros paredzētā summa nepārsniedza 3 milj. ASV dolāru un kurus garantēja komercbankas.

Tā kā ne visi izsniegtie kredīti tika godprātīgi atmaksāti, Finanšu ministrija uzsāka aktīvu darbu pie šo kredītu piedziņas.

Ņemot vērā, ka visi G-24 kredīti tika izsniegti ar komercbanku starpniecību, pēc komercbanku krīzes Finanšu ministrija lūdza maksātnespējīgo banku administratoriem G-24 neatmaksātos kredītus nodot Finanšu ministrijai. Tas bija iespējams tikai pēc grozījumu veikšanas Kredītiestāžu likumā, bet maksātnespējīgās a/s “Banka Baltija” gadījumā tikai pēc tiesas lēmuma, jo bankas administrators atteicās nodot šos kredītus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un konkursa rezultātā Finanšu ministrija G-24 kredītus no maksātnespējīgajām bankām nodeva apkalpošanai un piedziņai a/s “Pareks-banka” un a/s “Baltijas tranzītu banka”.

Par pārējiem G-24 kredītiem Finanšu ministrija veica normatīvajos aktos noteiktos pasākumus G-24 kredītu piedziņā – iesniedza pretenzijas un prasības pieteikumus pret parādniekiem, iestājās maksātnespējas procesos kā kreditori.

Par G-24 kredītiem ierosinātas vairākas krimināllietas:

– 1994.gadā ierosināta k-lieta par I.Lejietes individuālajam uzņēmumam piešķirtā G-24 kredīta piesavināšanos krāpšanas ceļā. Kredītu 500 000 USD piešķīra uzņēmuma pilnvarotajai personai N.Ostrovskim, kurš tika saukts pie kriminālatbildības pēc Latvijas KK 142.panta 3.daļas un 190.p.

– 1994.gadā LR Prokuratūrā ierosināta k-lieta par EEK kredīta piesavināšanos 500 000 USD, kas tika piešķirts zemnieku saimniecībai “Zīlītes”. Krimināllietā apsūdzība celta:

O.Kočanam pēc Latvijas KK 144.p.4.d.

B.Karpičkovam pēc Latvijas KK 144.p.4.d., 218.p.1.d.

V.Goilo pēc Latvijas KK 144.p.4.d.

– 1996.gadā ierosināta k-lieta par EEK kredīta 2 500 000 USD piesavināšanos, kurš tika piešķirts SIA “Kompānija Alda”. Apsūdzība uzrādīta Ļ.Krēmeram, V.Kubarevam, V.Ļeskovam, B.Karpičkovam.

– 1994.gadā tika ierosināta k-lieta par SIA “Krogzemji” piešķirtā G-24 kredīta piesavināšanos. Latvijas Bankai kredītu atmaksāja a/s “Lainbanka”, kuras akcionāri bija šis kompānijas dibinātāji.

– 1994.gadā ierosināta k-lieta par G-24 kredīta 200 000 USD piesavināšanos. Kredīta atmaksu garantēja I.Sinkēviča individuālais uzņēmums “Gustavs”, kurš faktiski saņēma un izlietoja kredītu. I.Sinkēvičs notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem.

– 2001.gadā pēc Finanšu ministrijas iesnieguma tika ierosināta krimināllieta pret maksātnespējīgās a/s “RAF” administratori L.Skreiju. Sakarā ar to, ka apsūdzība L.Skreijai likumā noteiktā termiņā netika uzrādīta, krimināllietu izbeidza. Pēc Finanšu ministrijas sūdzības iesniegšanas lēmums par krimināllietas izbeigšanu tika atcelts un krimināllieta pret L.Skreiju atjaunota. Tomēr ar Finanšu un ekonomisko noziegumu prokuratūras prokurores O.Žilkinas 2004.gada 30.decembra lēmumu krimināllieta tika izbeigta. Arī par šo lēmumu Finanšu ministrija iesniedza sūdzību. 2005.gada 25. novembrī Finanšu ministrija saņēma organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurores D.Uščas atbildi, ka nav pamata atcelt prokurores O.Žilkinas lēmumu par krimināllietas izbeigšanu pret L.Skreiju.

1997.gada 6.maijā pēc Finanšu ministrijas iesnieguma LR Ģenerālprokuratūra cēla prasību Finanšu ministrijas interesēs pret LAKB “Olimpija” un a/s “Latvijas Krājbanka”, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem 1995.gada 10.marta cesijas līgumu noslēgtu starp AKB “Olimpija” un VAS “Latvijas Krājbanka” par SIA “Colla”un SIA “Ceplis” cedēšanu.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2000.gada 25.jūlija spriedumu noraidīja LR Ģenerālprokuratūras prasību, kura tika celta Finanšu ministrijas interesēs.

Vienlaikus jāatzīmē, ka lielākā daļa uzņēmumu šobrīd atrodas maksātnespējas vai likvidācijas procesā, kas apgrūtina parāda piedziņu.

Pielikumā:

Informācija par G-24 kredīta atmaksām uz 2006.gada 1.jūniju.

Finanšu ministra vietā –

kultūras ministre H.Demakova

Pielikums Finanšu ministrijas 06.06.2006. vēstulei Nr.30.1.4–5.3/1757

Informācija par G-24 kredīta atmaksām uz 2006.gada 1.jūniju

Aizdevums

Valūta

G-24 kredīta summa

Tālāk izsniegto kredītu summa*

Atmaksāts

Tālāk izsniegto kredītu parāds uz 01.06.2006.

Atmaksāto kredītu īpatsvars pret tālāk izsniegto kredītu summu (%)

1

2

3

4

5

6

7

Eiropas Ekonomiskā Kopiena (G-24)

USD

48 193 000,00

67 454 834,85

62 343 562,85

5 111 272,00

92,42

AB Svensk Exportkredit (G-24)

USD

20 985 000,00

27 328 240,00

15 833 119,00

11 495 121,00

57,94

Finnish Export Credit (G-24)

USD

4 194 750,00

5 126 177,03

3 535 415,03

1 590 762,00

68,97

Kopā G-24 kredīti

USD

73 372 750,00

99 909 251,88

81 712 096,88

18 197 155,00

81,79

* – finanšu resursus, kurus galasaņēmēji atmaksāja un kuri nebija nepieciešami tūlītējai LR piešķirto kredītu atmaksai, izsniedza galasaņēmējiem atkārtoti

Ministrs A.Slakteris

Uz jaut. nr.147 – dok. nr.6075a

Par līdzekļiem, kas tiek saņemti par Rēzeknes rajona Audriņu pagastā izvietoto NATO radaru, un šo līdzekļu izmantošanu

Izpildot Ministru prezidenta 2006.gada 1.jūnija uzdevumu Nr.45/SAN-1647, A.Slakterim un O.Spurdziņam sagatavot un iesniegt Saeimā savstarpēji saskaņotu atbildi uz deputātu jautājumu Nr.147 “Par līdzekļiem, kas tiek saņemti par Rēzeknes rajona Audriņu pagastā izvietoto NATO radaru, un šo līdzekļu izmantošanu”, Aizsardzības ministrija godātos Saeimas deputātus informē par sekojošo.

Tā kā tālās darbības trīsdimensiju radars TSP-117 tika iegādāts par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem Latvijas gaisa telpas nepārtrauktas novērošanas veikšanai valsts austrumu daļā, tas ir Nacionālo bruņoto spēku īpašums un atrodas uz Aizsardzības ministrijas īpašumā esošās zemes, nekāda nomas maksa vai finansiāla kompensācija no NATO netiek saņemta.

Pielikumā: Finanšu ministrijas 05.06.2006. vēstule Nr.2-4-08/1474 Par deputātu jautājumiem.

Ministrs A.Slakteris

Pielikums

Finanšu ministrijas vēstule Nr.2-4-08/1474

Finanšu ministrija atbilstoši Ministru prezidenta A.Kalvīša 2006.gada 1.jūnija rezolūcijai Nr.45/SAN-1647 ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 31.maija vēstuli Nr.8/8-2-i/154 “Par līdzekļiem, kas tiek saņemti par Rēzeknes rajona Audriņu pagastā izvietoto NATO radaru, un šo līdzekļu izmantošanu” un ņemot vērā to, ka vēstulē uzdotie jautājumi ir Aizsardzības ministrijas kompetencē un Rēzeknes rajona Audriņu pagastā izvietoto tālās darbības trīsdimensiju radaru “TPS-117” Aizsardzības ministrija ir iegādājusies par valsts budžeta līdzekļiem, uzskatām, ka uz šiem jautājumiem detalizētu atbildi var sniegt Aizsardzības ministrija.

Rīga 2006.gada 5.jūnijā

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!