Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2000. gada 21. decembrī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2000. gada 21. decembrī pulksten 17.

1. Dokuments, reģ. nr.79

Deputātu B.Cileviča, M.Lujāna, J.Sokolovska, A.Klementjeva un J.Plinera jautājums

LR Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam:

Par nelikumīgo atteikumu dzīvokļu privatizācijai un Satversmes tiesas 2000. gada 31. oktobra sprieduma izpildi

Augsti godātais A.Bērziņa kungs!

Š.g. 31. oktobrī Satversmes tiesa ar savu spriedumu atzina par likumam neatbilstošiem un spēkā neesošiem no izdošanas brīža Ministru kabineta rīkojumus Nr.128 (1999.g. 18.martā) un Nr.717 (1995.g. 23.novembrī). Līdz ar šā sprieduma pieņemšanu tika novērsti jebkuri formāli šķēršļi dzīvokļu privatizācijai valsts dzīvojamā mājā Rīgā, Elizabetes ielā 57. Neskatoties uz šo Satversmes tiesas spriedumu, valsts akciju sabiedrības "Diplomātiskā servisa aģentūra" vadība joprojām atsakās izsniegt šīs mājas iedzīvotājiem izziņas, kas ir nepieciešamas privatizācijas procedūras uzsākšanai, atsaucoties uz nepieciešamību pieņemt kādu speciālu MK lēmumu. Šī atruna ir tikpat nelikumīga kā VAS "Diplomātiskā servisa aģentūra" iepriekšējā rīcība, ko Satversmes tiesa atzina par likumam neatbilstošu. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" normām nekādi speciāli MK lēmumi nav vajadzīgi, lai nodotu valsts daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Tādējādi VAS "Diplomātiskā servisa aģentūra" vadība turpina pārkāpt mājas Rīgā, Elizabetes ielā 57, iedzīvotāju tiesības, ignorējot Satversmes tiesas spriedumu.

Šajā sakarā lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai jūs esat informēts par Satversmes tiesas spriedumu un VAS "Diplomātiskā servisa aģentūra" vadības tālāko rīcību šajā jautājumā?

2. Vai jūs neuzskatāt par vajadzīgu, izmantojot savas pilnvaras, panākt, lai VAS "Dimplomātiskā servisa aģentūra" vadība ievērotu likumā paredzētās Latvijas iedzīvotāju tiesības (piem., ar minētās VAS pilnvarnieku palīdzību), kā arī tiktu sodītas amatpersonas, kas ir vainīgas cilvēktiesību pārkāpumos?

3. Vai jūs atbalstāt praksi, ka neizīrētie un speciāli no īrniekiem atbrīvotie dzīvokļi valsts īpašumā esošajās dzīvojamās mājās tiek piešķirti nevis maznodrošinātām personām, bet augsti stāvošām amatpersonām (piem., mājā Elizabetes ielā 57 — ārlietu ministram I.Bērziņam)? Vai tiek plānota citu dzīvokļu piešķiršana šajā mājā citām valdības amatpersonām vai Saeimas deputātiem?

2. Dokuments, reģ. Nr.81

Deputātu I.Burvja, E.Baldzēna, L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, V.Lauska jautājums

LR Ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim:

PAR VAS "Latvenergo" valsts pilnvarnieku izvēli

Pamatojoties uz masu saziņas līdzekļos iegūto nepilnīgo informāciju, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir likumīgais pamats VAS "Latvenergo", kas ir valsts, nevis valdības partiju īpašums, veidot politisku pārvaldi valsts pilnvarnieku un padomes personā? Atbildē lūdzam norādīt konkrētas likuma normas, kas to nosaka.

2. Kāpēc šīs personas tiek izraudzītas pēc partijiskās piederības valdības koalīcijai, nevis pēc profesionālisma principiem atklāta konkursa rezultātā?

3. Kāpēc par valsts pilnvarniekiem tiek ieceltas personas, kuras neievēro likumus: nevar pierādīt savu deklarēto skaidras naudas uzkrājumu izcelsmi, ir pārkāpušas Korupcijas novēršanas likumu, kā arī agrāk nolaidīgi slēgušas darījumus ("Lattelekom"), ar ko valstij nodarīti ievērojami zaudējumi?

3. Dokuments, reģ. Nr.82

Deputātu I.Burvja, V.Lāzo, V.Lauska, L.Bojāra un E.Baldzēna jautājums

LR ārlietu ministram Indulim Bērziņam:

Par Latvijas un Lietuvas iegūto balsu atšķirību saskaņā ar Nicas starpvaldību konferences rezultātiem

Saskaņā ar Nicas starpvaldību konferences rezultātiem Eiropas Padomē Latvija uz 605 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunija uz 360 tūkstošiem, Luksemburga uz 106 tūkstošiem iedzīvotāju iegūst 1 balsi. Tātad, pieņemot svarīgus ES lēmumus, viens Igaunijas iedzīvotājs gūs tikpat lielu ietekmi kā divi Latvijas iedzīvotāji, savukārt viena Luksemburgas iedzīvotāja balss ir sešas reizes vērtīgāka par Latvijas iedzīvotāja balsi.

Eiropas mazo valstu grupā, kurā iedalīta Latvija, Latvijas iedzīvotāju balsis Eiropas Savienībā būs vismazvērtīgākās. Latvija saņēmusi 4 balsis Eiropas Padomē, bet Lietuva ieguvusi tiesības uz 7 balsīm.

Šajā sakarībā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kā jūs izskaidrojat šādu Latvijas un Lietuvas iegūto balsu atšķirību?

2. Kāpēc Lietuvas politiķiem izdevās panākt, ka Beļģija iesniedz priekšlikumu izlabot balsu sadali attiecībā uz Lietuvu? Kāpēc neviens neiesniedza šādu priekšlikumu attiecībā uz Latviju?

4. Dokuments, reģ. Nr.83

Deputātu I.Burvja, V.Lāzo, V.Lauska, L.Bojāra un E.Baldzēna jautājums

LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par Nicas starpvaldību konferences rezultātiem

Saskaņā ar Nicas starpvaldību konferences rezultātiem Eiropas Padomē Latvija uz 605 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunija uz 360 tūkstošiem, Luksemburga uz 106 tūkstošiem iedzīvotāju iegūst 1 balsi. Tātad, pieņemot svarīgus ES lēmumus, viens Igaunijas iedzīvotājs gūs tikpat lielu ietekmi kā divi Latvijas iedzīvotāji, savukārt viena Luksemburgas iedzīvotāja balss ir sešas reizes vērtīgāka par Latvijas iedzīvotāja balsi.

Eiropas mazo valstu grupā, kurā iedalīta Latvija, Latvijas iedzīvotāju balsis Eiropas Savienībā būs vismazvērtīgākās. Latvija saņēmusi 4 balsis Eiropas Padomē, bet Lietuva ieguvusi tiesības uz 7 balsīm.

Šajā sakarībā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kā jūs vērtējat Nicas starpvaldību konferences rezultātus?

2. Kā jūs izskaidrojat šādu Latvijas un Lietuvas iegūto balsu atšķirību?

3. Kāpēc piedalīšanos "Latvijas ceļa" kongresā Ministru prezidents uzskatīja par svarīgāku uzdevumu nekā piedalīšanos Eiropas Savienībai un kandidātvalstīm tik nozīmīgā pasākumā?

5. Dokuments, reģ. nr.84

Deputātu I.Burvja, V.Lauska, L.Bojāra, R.Labanovska un E.Baldzēna jautājums

LR Ministru prezidentam A.Bērziņam:

Sakarā ar izmaiņām likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

Sakarā ar to, ka Saeima 2000. gada 23. novembrī pēc Ministru kabineta ieteikuma atbalstīja izmaiņas likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", lūdzam sniegt atbildi uz šādu jautājumu:

Vai, apliekot Latvijas uzņēmēju tranzīta kravu pārvadājumus ar PVN un vienlaikus atbrīvojot citu valstu tranzīta kravu pārvadājumus LR teritorijā no PVN maksas, valdība nelobē ārzemju uzņēmēju intereses?

Rīgā 2000. gada 4. decembrī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume