Latvijai ir labi sadarbības partneri Viduseiropā

Aija Odiņa, Latvijas vēstniece Čehijas Republikā un Horvātijas Republikā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kāds jūsu vērtējumā bijis aizvadāmais gads Latvijas un Čehijas divpusējās attiecībās?

— Īsi sakot, tas bijis intensīvu, pilnvērtīgu un vispusīgu savstarpējo attiecību gads. Čehija kļuvusi par vienu no visaktīvākajām Latvijas sadarbības partnerēm ne vien Viduseiropā, bet visā kontinentā. Mūsu vēstniecības darba galvenā prioritāte 2000. gadā bijusi Čehijas atbalsta veicināšana Latvijas dalībai NATO un sadarbība Eiropas Savienības (ES) politikas jautājumos. Taču svarīgu vietu vēstniecības darbā ieņēma arī ekonomiskā dimensija. Vēstniecība ir gandarīta, ka mūsu aktivitātes sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, Latvijas Attīstības aģentūru, Čehijas Rūpniecības un tirdzniecības ministriju un Čehijas Ārējās tirdzniecības organizāciju "Czech Trade" tālāk sekmējušas arī Latvijas un Čehijas ekonomisko sadarbību. No lielākajiem projektiem minami Latvijas uzņēmēju katalogu prezentācija ar četrdesmit viena mūsu uzņēmuma piedalīšanos un biznesa forums, kas notika oktobrī Latvijas ārlietu ministra oficiālās vizītes laikā Prāgā. Latvijas eksports uz Čehiju šogad jau pirmajā pusgadā bija pieaudzis par 67 procentiem, bet imports no Čehijas — par 13 procentiem. Tātad tirdznieciski ekonomiskās attiecības uzrāda dinamiku un tām ir liels attīstības potenciāls arī investīciju piesaistē. Pašlaik mūsu vēstniecība piedalās ļoti svarīgā Latvijas un Čehijas Tūrisma līguma sagatavošanā, ko paredzēts parakstīt nākamgad, kad Latviju apmeklēs Čehijas reģionālās attīstības ministrs. Ceram, ka ministru pavadīs liela čehu tūrisma firmu vadītāju grupa, kura varēs tuvāk iepazīties ar Latviju, lai tad plašāk reklamētu pašu acīm skatīto. Mūsu vēstniecība 1999.gadā sagatavoja arī lielu Latvijas tūrisma prezentāciju ar 81 Čehijas tūrisma firmas piedalīšanos. Jāsaka, ka Čehijā atkal ir interese ceļot uz Latviju.

— Kā zināms, Čehija visnotaļ atbalsta Latvijas virzību uz NATO un Eiropas Savienību.

— Jā, tas ir ļoti būtiski. Vispirms jau Čehija ar Latviju uztur augstas kvalitātes kontaktus militārajā un aizsardzības jomā. Tas neapšaubāmi ir arī mūsu valstu ļoti labo politisko attiecību atspoguļojums. Noslēgts līgums par sadarbību starp aizsardzības ministrijām, vienošanās par informācijas apmaiņu un sadarbību aizsardzības izpētē un pilnveidošanā, vienošanās par klasificētās informācijas apmaiņu, Latvijas un Čehijas vienošanās par rūpniecisko sadarbību aizsardzībā, Latvijas valdības un Čehijas valdības līgums par klasificētās informācijas aizsardzību. Latvijas un Čehijas aizsardzības ministrija katru gadu izstrādā divpusējās sadarbības plānus

Čehija atbalsta Baltijas valstu iestāju NATO un maksimāli sniedz savu iestāšanās pieredzi. Notiek regulāras konsultācijas aktuālajos drošības politikas jautājumos. Ļoti veiksmīgi attīstās divpusējās militārās sadarbības programma un pieredzes apguve informācijas drošības, likumdošanas, plānošanas un programmēšanas jautājumos. Brno Militārajā akadēmijā un Viškovas karaskolā ik gadu studē seši līdz deviņi Latvijas virsnieki. Premjers Zemans savas oficiālās vizītes laikā Rīgā informēja, ka Latvijai savu virsnieku apmācībai piešķirts neierobežots vietu skaits čehu militārajās augstskolās. Latvijas armija izmanto čehu dāvināto militāro tehniku. Ļoti svarīgas mums ir čehu speciālistu konsultācijas un palīdzība Rīcības plāna dalībai NATO izstrādē. Vēstniecība ir gandarīta, ka ar nākamo gadu Prāgā atkal rezidēs Latvijas militārais atašejs. Jāmin arī Čehijas aizsardzības ministra Vethija priekšlikums par iespēju iesaistīt latviešu karavīrus čehu militārā kontingenta misijās ārvalstīs.

Latvija ir ieinteresēta turpmāk veidot ciešu sadarbību ar Čehiju arī ES iestāšanās sarunu kontekstā. Notiek regulāras konsultācijas un viedokļu apmaiņa. Latvijai ir ļoti svarīga Čehijas pieredze un skatījums uz Eiropas nākotni un tās drošību.

— Kā jūs pati vērtējat Latvijas vēstniecības darbu Prāgā aizvadāmajā gadā?

— Domāju, ka viss iepriekš teiktais pats par sevi jau liecina par abu valstu politisko attiecību lielo intensitāti. To sekmējis vēstniecības ikdienas darbs, mūsu sagatavotās Latvijas valsts augstāko amatpersonu vizītes, noslēgtie līgumi, regulārās ekspertu vizītes utt. Atgādināšu tikai pašas svarīgākās šajā gadā: Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālās vizītes Čehijā, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa politisko konsultāciju vizīte, iekšlietu ministra Mareka Segliņa oficiālā vizīte, kuras laikā tika parakstīts arī svarīgais abu valdību "Līgums par sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā".

Veiksmīgi šogad darbojās arī vēstniecības izveidotais Latvijas Kultūras centrs Prāgā, kas tagad iekļauts Čehijas Ārlietu ministrijas izdotajā 1999.gada gadagrāmatā. Aizvadītajā gadā mēs īstenojām vairāk nekā divdesmit vērienīgus Latvijas kultūras projektus ne vien Prāgā, bet arī Čehijas reģionos. Tas viss jūtami veicinājis interesi par Latviju un veidojis mūsu valsts pozitīvo tēlu Čehijas Republikā. Ļoti cerīgi veidojas kontakti ar pašvaldībām. Piebildīšu, ka vēstniecība to veikusi spriegā darbā, jo vēstniecībā nav ne ekonomiskā, ne kultūras nozares pārstāvja. Vēlos pateikt paldies visiem tiem Latvijas māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, kuri tik nesavtīgi un profesionāli palīdzējuši vēstniecībai.

— Ko Latvijas un Čehijas divpusējās attiecībās sola jaunais gads?

— Pamatojoties uz abu mūsu valstu ārpolitikas mērķu vienotību, nākamajā gadā mūsu valstu attiecības kļūs vēl dinamiskākas. Gan Eiropai kopumā, gan mūsu Latvijai un arī Čehijai 2001.gads būs ļoti nozīmīgs ar Eiropas Savienības kandidātvalstu sarunu paplašināšanu un pozīciju nostiprināšanu. Svarīga būs gatavošanās NATO dalībvalstu vadītāju 2002.gada apspriedei, tālāk attīstot un nostiprinot Čehijas atbalstu Latvijas, kā arī visu trīs Baltijas valstu dalībai šajā aliansē. Pēc Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Havela ieteikuma šī apspriede notiks Prāgā. Latvija atbalstīja šo priekšlikumu, jo tas demonstrē Čehijas veiksmīgo integrāciju NATO un ir simbolisks NATO tālākai paplašināšanai.

Protams, arī jaunajā gadā tālāk tiks pilnveidotas Latvijas un Čehijas tirdzniecības, ekonomiskās, kā arī kultūras attiecības. Sagatavošanā pirmajam pusgadam vien jau ir četrpadsmit lieli kultūras projekti. Piemēram, Latvijas kino dienas Prāgā un citās Čehijas pilsētās, vairāki projekti Rīgas 800 gadu jubilejai utt. Turpināsim arī pašvaldību kontaktu veicināšanu.

— Jūs, vēstnieces kundze, pārstāvat Latviju divās valstīs. Kādas ir Latvijas un Horvātijas attiecības?

— Jā, šī gada 13. aprīlī es iesniedzu savu akreditācijas vēstuli Horvātijas Republikas prezidentam Mesičam. Esmu pirmā Latvijas vēstniece Horvātijā. Taču mana rezidence joprojām ir Latvijas vēstniecībā Prāgā. Jāteic, ka tas nav vienkārši, jo, neatrodoties pašā valstī, strādāt ir daudz grūtāk. Īpaši ievērojot Horvātijas dinamisko attīstību. Latvija apsveica Horvātijas parlamenta un prezidenta vēlēšanu rezultātus, kas liecina par Horvātijas gatavību valsts demokratizācijai, reformām un aktīvai dalībai Eiropas integrācijas procesos. Stabilai un demokrātiskai Horvātijai ir svarīga nozīme Dienvidaustrumeiropas stabilitātes veicināšanā. Sadarbība starp mūsu valstīm kļūst arvien intensīvāka. Parakstīti pieci starpvalstu līgumi, tiek strādāts pie līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas. Īstenojot vizītes un tikšanās, pieredzes apmaiņas ceļā tiks pilnveidotas starpvalstu attiecības. Latvija nākamgad varētu uzņemt Horvātijas premjeru, parlamenta Deputātu palātas priekšsēdi, bet mūsu Valsts prezidente un ārlietu ministrs saņēmuši ielūgumu oficiāli apmeklēt Horvātiju. Jaunā gada sākumā notiks arī Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa politiskās konsultācijas Zagrebā.

— Kāds ir jūsu jaunā gada vēlējums?

— Es sveicu "Latvijas Vēstneša" lasītājus Ziemassvētkos un vēlu visiem Latvijas ļaudīm izpratni, iecietību un cilvēkmīlestību citam pret citu. Strādāsim visi vairāk stipras Latvijas labā!

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors