Ministru kabineta noteikumi Nr.475

Rīgā 2006.gada 13.jūnijā (prot. Nr.32 17.§)

Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5.panta desmitās daļas 5.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.

2. Noteikumi neattiecas:

2.1. uz virszemes ūdensobjektiem, kas atrodas viena īpašuma robežās, – strautiem, urgām un dīķiem;

2.2. uz vēsturiskā militārā piesārņojuma likvidāciju Liepājas Karostas kanālā.

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. ostas akvatorijas kapitālā padziļināšana – gultnes grunts (turp­māk – grunts) izņemšana vai pārvietošana ostas akvatorijas projektētā dziļuma vai citu parametru palielināšanai vai zemūdens būvju vai ietaišu ierīkošanai, ievietošanai vai izņemšanai;

3.2. ostas akvatorijas remonta padziļināšana – grunts izņemšana vai pārvietošana ostas akvatorijas sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai.

4. Valsts vides dienests pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas izsniedz tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjektu vai ostu akvatoriju tīrīšanai vai padziļināšanai, ja šīm darbībām saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

5. Ja tīrīšanas vai padziļināšanas darbos paredzēts iegūt derīgos izrakteņus vairāk nekā 1000 m³ apjomā, normatīvajos aktos par dabas resursu lietošanu noteiktajā kārtībā nepieciešams papildus saņemt Valsts vides dienesta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes (turpmāk – pārvalde) izsniegtu dabas resursu izmantošanas atļauju (licenci) un saskaņā ar likumu "Par ietekmi uz vidi novērtējumu" veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu.

6. Virszemes ūdensobjektu vai ostu akvatoriju tīrīšanas vai padziļināšanas darbības ierosinātājs (turpmāk – darbības ierosinātājs) nodrošina grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veikšanu atbilstoši Helsinku komisijas pārskatītajām vadlīnijām padziļināšanas darbos izņemtās grunts izvietošanai (tās pieejamas Vides ministrijas mājas lapā internetā).

7. Lai saņemtu ķīmisko un ekotoksikoloģisko analīžu veikšanas darbu programmu, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā informāciju par padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētā objekta atrašanās vietu un robežām, dziļumu, līdz kādam ir plānots objektu padziļināt, izņemamās grunts apjomu un raksturojumu, kā arī pievieno paredzēto darbu rajona hidrogrāfisko karti mērogā, ne lielākā par 1:2000, kurā atzīmētas objekta robežas, un ostas karti mērogā 1:10000 vai lielākā, kurā atzīmētas objekta robežas.

8. Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes var neveikt, ja izņemamā grunts ir veidota tikai no smilts, smilts–grants, grants vai akmeņiem, padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētajā teritorijā un tās apkārtnē nav punktveida vai difūzā piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma un izņemamās grunts apjoms viena padziļināšanas darbu projekta ietvaros nepārsniedz 10000 m³ gadā.

9. Padziļināšanas vai tīrīšanas darbos iegūto grunti, kuru paredzēts izvietot sauszemē, atbilstoši augsnes un grunts kvalitātes normatīviem novērtē Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditēta laboratorija.

10. Izvērtējot iespēju grunti ievadīt grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests ņem vērā grunts kvalitātes robežlielumus atbilstoši šo noteikumu 19. un 20.punktam un pielikumam.

11. Polihlorbifenilu (PHB), poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) un tributilalvas (TBA) savienojumu un to sairšanas produktu saturu gruntī nav nepieciešams noteikt, ja spēkā ir viens no šādiem nosacījumiem:

11.1. līdz šim veiktās analīzes liecina, ka padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētajā teritorijā nav minēto vielu;

11.2. padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētajā teritorijā un tās apkārtnē nav nozīmīgu punktveida vai difūzā piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī;

11.3. izņemamā grunts sastāv no rupja izmēra daļiņām (lielākas par 2 mm);

11.4. organisko vielu saturs gruntī nepārsniedz 5 %.

12. Dihlordifeniltrihloretāna (DDT), dihlordifenildihloretilēna (DDE), dihlordifenildihloretāna (DDD), kā arī dioksīnu un furānu (PCDD un PGDF) saturu gruntī nav nepieciešams noteikt, ja Valsts vides dienesta rīcībā ir informācija, ka padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētajā teritorijā un tās apkārtnē nav piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī.

13. Grunts ķīmiskās analīzes remonta padziļināšanas darbiem veic reizi trijos gados, ja izņemamā grunts neatbilst šo noteikumu 8.punktā norādītajam grunts veidam un apjomam un ja iepriekš veikto analīžu rezultāti apliecina, ka piesārņojošo vielu koncentrācija attiecīgajā teritorijā nepārsniedz pielikumā norādītās grunts kvalitātes pirmo robežlielumu, un ja šo triju gadu laikā attiecīgajā teritorijā vai tās tuvākajā apkārtnē nav notikušas piesārņojumu izraisošas darbības vai avārijas.

14. Grunts ķīmiskās analīzes nav nepieciešamas remonta padziļināšanas darbiem, kurus veic saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu.

15. Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veic laboratorija, kas akreditēta valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" noteiktajām prasībām, vai cita Eiropas Savienības dalībvalsts paziņotā institūcija, par kuras akreditāciju Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

16. Izņemto grunti, kas atbilst vides aizsardzības kritērijiem, var izmantot saimnieciskām vajadzībām vai novietot pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajās pagaidu vai pastāvīgajās novietnēs vai grunts novietnē jūrā.

17. Tīrīšanas darbos izņemto piesārņoto grunti novieto īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā, kuram ir A vai B kategorijas atļauja šādu atkritumu apglabāšanai.

18. Ja izņemto grunti paredzēts novietot grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests papildus tehniskajiem noteikumiem izsniedz atļauju grunts novietošanai jūras novietnē atbilstoši 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (Helsinku konvencija) prasībām, pamatojoties uz darbības ierosinātāja iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai.

19. Grunts novietnē jūrā aizliegts novietot tīrīšanas vai padziļināšanas laikā izņemto grunti, ja vismaz vienas piesārņojošās vielas koncentrācija gruntī ir lielāka par šo noteikumu pielikumā norādītās grunts kvalitātes otro robežlielumu.

20. Ja atbilstoši grunts ķīmisko analīžu rezultātiem vienas vai vairāku piesārņojošo vielu koncentrācija izņemamajā gruntī pārsniedz pielikumā norādīto grunts kvalitātes pirmo robežlielumu, bet ir mazāka par otro robežlielumu, Valsts vides dienests var pieprasīt darbības ierosinātājam veikt grunts ekotoksikoloģiskās analīzes. Ja ekotoksikoloģisko analīžu rezultāti apliecina, ka šādai gruntij nav kaitīgas ietekmes uz dzīvajiem organismiem, to drīkst apglabāt grunts novietnē jūrā.

21. Grunts novietošana grunts novietnē jūrā ir atļauta tikai saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas apstiprinātajām grunts novietņu robežām.

22. Attiecīgā ostas pārvalde grunts novietnē jūrā, kurā tiek izvietota tīrīšanas vai padziļināšanas laikā izņemtā grunts, veic monitoringu. Ostas pārvalde monitoringu veic atbilstoši programmai, kas saskaņota ar Valsts vides dienestu.

II. Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība

23. Pārvaldes tehniskie noteikumi virszemes ūdensobjektu tīrīšanai vai padziļināšanai nav nepieciešami šādām darbībām:

23.1. virszemes ūdensobjektu tīrīšanai vai padziļināšanai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai ir izstrādāts un noteiktā kārtībā apstiprināts dabas aizsardzības plāns, ja darbus veic saskaņā ar šo plānu;

23.2. mākslīgu ūdensobjektu padziļināšanai un tīrīšanai, ja šis ūdensobjekts atbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmām un to hidrotehniskām būvēm;

23.3. zivju dīķu tīrīšanai vai padziļināšanai (sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai), ja šis objekts neatrodas uz dabiskas ūdensteces;

23.4. ūdensaugu pļaušanai privātās ūdenstecēs vai ūdenstilpēs, ja pļaušana notiek laikposmā no 1.augusta līdz 31.martam.

24. Lai saņemtu tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjektu tīrīšanai vai padziļināšanai, darbības ierosinātājs iesniedz pārvaldē iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

24.1. iesniegšanas datums un vieta;

24.2. iesniedzēja vārds, uzvārds vai firma, iesniedzēja personas kods vai firmas vai iestādes reģistrācijas numurs komercreģistrā, adrese un tālruņa numurs;

24.3. tīrīšanai vai padziļināšanai paredzētā virszemes ūdensobjekta nosaukums un atrašanās vieta;

24.4. tīrīšanai vai padziļināšanai izmantojamā tehnoloģija un darbu veikšanas termiņi;

24.5. paredzētais izņemamās grunts veids un apjoms un apjoma aprēķina metodes;

24.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargā­jamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem;

24.7. ietekme uz apkārtējām ūdenstilpēm un ūdenstecēm;

24.8. paredzētā rīcība ar izņemto grunti, ūdensaugiem un atkritumiem, kas radīsies tīrīšanas vai padziļināšanas darbu laikā, un paredzētā to pagaidu vai pastāvīgā izvietošanas vieta (uz sauszemes vai grunts novietnē jūrā);

24.9. teritorijas karte (mērogs 1:10000 vai lielāks), kurā attēlota darbības norises vieta;

24.10. virszemes ūdensobjekta plāns, kurā norādītas tīrīšanas vai padziļināšanas darbu robežas.

25. Pārvalde pieprasa kompetentai institūcijai (piemēram, valsts aģentūrai "Latvijas Zivju resursu aģentūra") ekspertīzes atzinumu par ietekmi uz zivju resursiem, ja virszemes ūdensobjekta sateces baseins ir lielāks par 25 km². Izdevumus, kas saistīti ar minēto ekspertīzi un dokumentu sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs.

26. Ja paredzēts tīrīt vai padziļināt publisko ūdensteci vai ūdenstilpi, kā arī ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības pieder valstij, pirms tehnisko noteikumu saņemšanas darbības ierosinātājs saņem vietējās pašvaldības rakstisku piekrišanu.

27. Ja paredzēts tīrīt vai padziļināt privātu ūdensteci vai ūdenstilpi, kā arī ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības nepieder valstij un kas nav publiskā ūdenstece vai ūdenstilpe, darbības ierosinātājs saņem ūdensobjekta īpašnieka rakstisku piekrišanu.

28. Ja paredzēts tīrīt vai padziļināt virszemes ūdensobjektu pie valsts aizsardzības nozīmes objektiem, nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas rakstisku piekrišanu.

29. Tehniskajos noteikumos virszemes ūdensobjektu tīrīšanai un padziļināšanai papildus vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iekļauj šādus nosacījumus:

29.1. plānotās darbības izpildes laiks un vieta;

29.2. tīrīšanas un padziļināšanas apjoms, teritorija un robežas;

29.3. veicamo darbu secība;

29.4. no virszemes ūdensobjekta izņemtās grunts pagaidu vai pastāvīgā novietojuma vieta, uzglabāšana un izmantošana;

29.5. pasākumi, kas saistīti ar ūdensobjekta hidroloģiskā režīma maiņu darbu veikšanas laikā;

29.6. krastu ainaviskā sakopšana pēc darbu pabeigšanas;

29.7. pasākumi kaitējuma ūdens bioloģiskajiem resursiem un vides piesārņojuma novēršanai;

29.8. tehniskajos noteikumos virszemes ūdensobjektu padziļināšanai netiek piemērotas šo noteikumu 24.8. un 29.4.apakšpunktā minētās prasības.

30. Tīrot un padziļinot virszemes ūdensobjektu, ievēro šādas prasības:

30.1. tīrīšanu vai padziļināšanu veic, nenodarot kaitējumu zivju resursiem;

30.2. upes tīrīšanu uzsāk un veic virzienā pret straumi;

30.3. ūdensaugus vispirms pļauj vietās, kur pastiprināti veidojas dūņu slānis, kā arī smilšainās seklūdens vietās, kurām raksturīga pastiprināta aizaugšana;

30.4. ūdensaugus ezeros pļauj, veidojot koridorus, lai nodrošinātu ūdens apmaiņu starp seklūdens un dziļūdens zonām;

30.5. nopļautos ūdensaugus savāc, lai novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos.

III. Ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība

31. Lai saņemtu tehniskos noteikumus ostas akvatorijas tīrīšanai vai padziļināšanai, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā rakstisku iesniegumu. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

31.1. iesniegšanas datums un vieta;

31.2. iesniedzēja vārds, uzvārds vai firma, iesniedzēja personas kods vai firmas vai iestādes reģistrācijas numurs komercreģistrā, adrese un tālruņa numurs;

31.3. tīrīšanas vai padziļināšanas darbu izpildītāja nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, ja darbus neveic darbības ierosinātājs, un par darbu izpildi atbildīgās personas vārds, uzvārds un tālruņa numurs;

31.4. tīrīšanai vai padziļināšanai paredzētā objekta (turpmāk – objekts) nosaukums un atrašanās vieta ostas akvatorijā;

31.5. ja paredzēta kapitālā padziļināšana vai tīrīšana, – paredzētais izņemamās grunts veids un apjoms, kā arī apjoma aprēķina metodes; ja paredzēta remonta padziļināšana, – paredzētais izņemamās grunts veids un maksimālais apjoms (ja precīzs apjoms nav zināms), un apjoma aprēķina metodes;

31.6. plānotie tīrīšanas vai padziļināšanas darbu veikšanas termiņi;

31.7. paredzētā tīrīšanas vai padziļināšanas metode un izmantojamā tehnoloģija (iekārtas vai kuģa nosaukums, tips, jauda, sūkņveida, smēlējveida vai citu veidu tehnoloģija, ja zināms);

31.8. grunts raksturojums – granulometriskais sastāvs, grunts blīvums, organisko vielu saturs (nav nepieciešams, ja informācija jau ir iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu);

31.9. paredzētā izņemamās grunts pagaidu vai pastāvīgā izvietošanas vieta (uz sauszemes vai grunts novietnē jūrā).

32. Lai saņemtu tehniskos noteikumus, iesniegumam pievieno:

32.1. padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētā rajona hidrogrāfisko karti mērogā, ne lielākā par 1:2000, kurā atzīmētas objekta robežas (nav nepieciešama, ja ir jau iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu);

32.2. ostas karti mērogā 1:10000 vai lielākā, kurā atzīmētas objekta robežas (nav nepieciešama, ja ir jau iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu);

32.3. ostas hidrotehniskās būves arhitektūras un plānošanas uzdevuma apliecinātu kopiju vai kopiju, uzrādot oriģinālu (tikai kapitālās padziļināšanas darbu veikšanai);

32.4. zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu par padziļināšanas vai tīrīšanas darbu ietekmi uz ūdens bioloģiskajiem resursiem;

32.5. saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu veikto grunts ķīmisko analīžu rezultātus.

33. Ja grunti paredzēts izvietot uz sauszemes, norāda:

33.1. izvietošanas vietu un grunts turpmākās izmantošanas veidu;

33.2. vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā grunts izvietošanas vietai noteikto zemes lietošanas mērķi;

33.3. ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem;

33.4. ietekmi uz apkārtējām ūdenstilpēm un ūdenstecēm.

34. Ostas akvatorijas padziļināšanas vai tīrīšanas darbu veikšanai jāsaņem attiecīgās ostas pārvaldes saskaņojums, ja darbu pasūtītājs nav ostas pārvalde.

35. Ostas akvatorijas kapitālās padziļināšanas veikšanai jāsaņem Latvijas Jūras administrācijas saskaņojums.

36. Padziļināšanas vai tīrīšanas tehniskajos noteikumos papildus norma­tīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām iekļauj šādas prasības:

36.1. atļautās tīrīšanas vai padziļināšanas metodes un tehniskais aprīkojums;

36.2. darbu secība, ja tīrīšanu vai padziļināšanu veic vairākās kārtās;

36.3. izņemtās grunts izvietošanas vieta;

36.4. prasības grunts izvietošanai uz sauszemes;

36.5. pasākumi, kas veicami, lai novērstu vai mazinātu vides piesārņojumu, kā arī kaitējumu ūdens bioloģiskajiem resursiem;

36.6. kārtībā, kādā saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu nosaka un kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.

37. Ja dabas stihijas dēļ ir radušies draudi kuģošanas drošībai un nepieciešama iepriekš neplānota, steidzama kuģu ceļu projektētā dziļuma atjaunošana, Valsts vides dienests, pamatojoties uz ostas kapteiņa vai kuģošanas drošības dienesta iesniegumu, triju darbdienu laikā pēc tā saņemšanas izsniedz tehniskos noteikumus remonta padziļināšanas darbiem. Ja draudi kuģošanas drošībai vai videi ir radušies kuģu avārijas vai līdzīgu ārkārtas situāciju dēļ, ostas pārvalde šādā gadījumā par dziļuma uzturēšanas darbu veikšanu un to apmēriem nekavējoties informē Valsts vides dienestu.

IV. Noslēguma jautājums

38. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumus Nr.80 "Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 27., 76., 136.nr.).

Ministru prezidenta vietā – ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 28.jūniju.

Pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.475

Grunts kvalitātes robežlielumi

Vides ministrs R.Vējonis