Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, jālemj par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no 14.decembra sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" . Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Labrīt! Mēs lūdzam izslēgt to līdz 22.janvārim, jo valdība vēl nav spējusi vienoties, vai tas iespaido budžetu vai neiespaido. Paldies!

Sēdes vadītājs. Līdz 22.janvārim. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Juridiskā komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas deputāti! Sociāldemokrāti, iepazinušies ar Ministru kabineta piedāvātajiem likuma "Par sociālo palīdzību" grozījumiem, konstatēja pašu galveno, ka šajā gadījumā atkal kārtējo reizi ir ignorēts jautājums par bērnu pabalstiem. Mēs uzskatām, ka tā ir mazliet nenopietna politika, lai neteiktu vairāk. Un praktiski tā ir politika, kas kaitina un tracina sabiedrību, šķeļ to un nerisina pašas aktuālākās problēmas. Tāpēc mēs šinī gadījumā, neskatoties uz virkni likumu grozījumu punktu, kuriem mēs varētu piekrist, atsakāmies atbalstīt tā nodošanu komisijai.

Sēdes vadītājs. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 11, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikācijas savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Linards Muciņš. Nevēlas. Iebildumu nav.

Izskatām deputātu iesniegumus par bezalgas atvaļinājumu piešķiršanu. Deputāts Valdis Birkavs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.decembrī . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 2. Iesniegums akceptēts.

Deputāts Andrejs Panteļējevs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.decembrī . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Atvaļinājums piešķirts.

Deputāts Martijans Bekasovs lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.decembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot otrajam un galīgajam lasījumam grozījumus šajā likumā, ir izvērtējusi septiņus priekšlikumus.

1., 2., 3. un 4. priekšlikums attiecas uz vienu problēmu, proti, deputāte Anna Seile ierosina noteikt, ka turpmāk ne tikai mākslinieku darbnīcas, bet arī amatmeistaru darbnīcas būtu privatizējamas tādā kārtībā, kā privatizējam dzīvokļus, proti, simtprocentīgi par sertifikātiem.

Kopš 1995.gada vasaras, kad uzsākās dzīvojamo māju privatizācija, amatmeistaru darbnīcas, kas ir izvietotas dzīvojamās mājās, tiek privatizētas tādā kārtībā, kāda ir noteikta nedzīvojamām telpām, un proti, puse no summas tiek maksāta sertifikātos, otra puse — latos. Simtiem amatmeistaru ir noprivatizējuši savas darbnīcas, kurās viņi veic uzņēmējdarbību, tātad vecā kārtībā. Ja šo normu pieņem, tas nozīmē, ka tiem amatmeistariem, kuri nav privatizējuši savas darbnīcas līdz šim, tiks noteikta atvieglota, savādāka kārtība. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo, pirmkārt, tas dod iespēju turpmāk iznomāt tātad amatmeistaru darbnīcas pagrabos un bēniņos tikai tām personām, kuras ir saņēmušas šo attiecīgo dokumentu no Amatniecības kameras. Ļoti tiek paplašināts to personu loks, kuras varētu privatizēt nedzīvojamās telpas kā dzīvokļus, proti, simtprocentīgi par sertifikātiem, turklāt jāņem vērā arī tas, ka daudzi amatmeistari faktiski veic uzņēmējdarbību, nodarbina desmitiem cilvēku savās darbnīcas, un, šādu normu ieviešot, mēs būtu netaisnīgi pret citiem, kas veic uzņēmējdarbību dzīvojamajās mājās, tātad nedzīvojamās telpās. Tādēļ atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Manuprāt, ir zināma netaisnība, ja mākslinieku darbnīcas tiek privatizētas šī likuma noteiktajā kārtībā, bet amatnieku meistaru, amatu meistaru darbnīcas citā kārtībā. Un jāsaka, ka ir tikai daži desmiti šādu amata meistaru, kuri tiecas privatizēt savas telpas, savas darbnīcu telpas, un viņu kvalifikācijai ir jābūt ļoti augstai. Te neiet runa par katru skārdnieku vai amatnieku, kas ir saņēmis sava amata kvalifikāciju, bet tie ir meistari savā amatā, kuri var vadīt amatniecības uzņēmumus, var vest norēķinus un aprēķināt darba izmaksas un sastādīt darba projektus. Ja ir jāsaka, kas ir šie amatu meistari, es gribu atzīmēt, ka viens no viņiem ir, piemēram, Ivars Feldbergs, kurš ir ļoti ievērojams akmeņkalis, kurš darbojas kopā ar savu brāli Ojāru Feldbergu. Šeit es negribu teikt, ka tieši viņu dēļ būtu kaut kas jāprivatizē, man tas pat nav zināms, bet es tikai gribu ilustrēt, kāda kvalifikācija ir šiem amata meistariem, kuriem ir piešķirts amata meistara nosaukums. Parasti viņiem ir daudzu gadu prakse, un vispārējā kārtībā privatizēt savas darbnīcu telpas, kuras pēc savas izmantošanas un statusa ir ļoti tuvas mākslinieku darbnīcām, būtu tikai lietderīgi un, manuprāt, arī taisnīgi. Un es gribu arī teikt, ka šie amata meistari, kuri ir izgatavojuši Saeimas zālē solus un kuri darbojas firmā "Re&Re", arī ir amata meistari ar ļoti augstu kvalifikāciju.

Un tā kā šie cilvēki faktiski, kuri varētu pretendēt uz dzīvokļu privatizāciju ne tikai... nevis uz dzīvokļu, bet uz savu darbnīcu privatizāciju ne tikai Rīgā, bet arī dažādās Latvijas pilsētās, man gribas aizstāvēt viņu tiesības, kuras varbūt mēs vienkārši pārpratumu pēc neesam nostiprinājuši tāpat kā māksliniekiem uz mākslinieku darbnīcām. Un, ja ir radies pārpratums līdz šim, ka mākslinieku nosaukums ir ticis varbūt izmantots, privatizējot mākslinieku darbnīcas arī tādām personām, kurām nav šī mākslinieka statusa, tad attiecībā uz amata meistariem šādu pārpratumu nevar būt, jo tas viss ir ar likumu un Uzņēmumu reģistrā nostiprinātu statusu noteikts, un es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Protams, ja netiek atbalstīts 1.priekšlikums, tad arī pārējie vairs nav balsojami, bet es aicinu uz šo izpratni, jo tas nav nekāds politisks jautājums, tas tikai dod iespēju par sertifikātiem privatizēt šīs darbnīcas. Jāsaka arī, ka problēma ir tāpēc, ka dažos gadījumos vispār netiek nodoti privatizācijai šie īpašumu objekti, un tādā gadījumā, ja mēs to speciāli ierakstītu likumā, tas varētu arī paātrināt privatizācijas procesu, nevis ierakstot viņus uz valsts vai pašvaldības vārda zemesgrāmatā, bet dodot tiesības amata meistariem, augstas kvalifikācijas amata meistariem šīs telpas privatizēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP) . Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija šos priekšlikumus noraidīja šādu apsvērumu dēļ, vēlreiz atkārtoju. Nav taisnīgi gadu pirms privatizācijas beigām, kad daudzi amata meistari ir privatizējuši savas amatnieku darbnīcas, kurās ne tikai viņi paši strādā, bet daudzi citi cilvēki, tātad līdz šim ir privatizējuši pusi par latiem, pusi par sertifikātiem, bet pārējiem tagad tiek radīti atviegloti noteikumi. Kā jau Seiles kundze minēja, tātad šo sertifikātu, apliecību ir ieguvuši tikai neliels skaits amata meistaru. Simtiem un tūkstošiem amata meistaru nav apvienojušies Amatniecības kameras struktūrās, tātad šie cilvēki nevarēs izmantot Annas Seiles piedāvātās priekšrocības. Kādēļ šādas priekšrocības ir noteiktas mākslinieku darbnīcām? Tādēļ, ka mākslinieku darbnīcas, būvējot dzīvojamās mājas, ir iezīmētas projektā kā īpašas būves, īpaši piemērotas mākslinieku darbam, bet, šo priekšlikumu pieņemot, ļoti daudzos gadījumos nelieli uzņēmumi, kas atrodas pagrabtelpās, tiks privatizēti par sertifikātiem. Es aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 18, atturas — 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 2. — Annas Seiles priekšlikums — attiecas uz šo pašu jautājumu, es aicinātu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 3. priekšlikums arī.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 4. priekšlikums tāpat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums attiecas uz likuma 17.pantu. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir atbildīgās komisijas par 73.1.pantu. Es aicinātu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Lagzdiņa kungs! Cienītie kolēģi! Runājot par 6.priekšlikumu, es pēc būtības neesmu pret, bet šajā priekšlikumā man ir vismaz divi neskaidri jēdzieni.

Pirmais jēdziens ir māja, kam ir dzīvojamās mājas statuss, kas nekur nav atrunāts šobrīd, un administrācija voluntāri var pasludināt kādu māju par administratīvo ēku un kādu māju par dzīvojamo ēku. Tieši tā, un tā ir noticis, Šķēles kungs, negroziet galvu, un turpina notikt vēl šajā valstī līdz šim.

Un otrs jēdziens, kas man liekas tāds apšaubāms... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Nepalaid muti no tribīnes!") Ābiķa kungs... Tā, paldies, Ābiķa kungs ir nomierinājies nupat, es varu atkal turpināt. Otrs dīvainais, kas ir šajā likumprojektā, tā sauktā paātrinātā privatizācija, man liekas, sadaļu ar šādu nosaukumu vajadzēja izmest ārā no likuma vispār, jo kā var būt paātrināts privatizācijas process laikā, kad jau ir jābeidz pēc savas būtības dzīvojamo ēku vai patiesībā valsts un pašvaldības dzīvokļu privatizācija, tai ir jābūt jau pabeigtai, vairāk nevarētu, ja mēs nebūtu pagarinājuši sertifikātu termiņu, vairāk nedrīkstētu pieņemt priekšlikumus uz to. Un paātrinātā privatizācija no parastās privatizācijas atšķiras, manuprāt, tikai ar vienu, ka iedzīvotājs par šo pakalpojumu samaksā 20 latu.

Es domāju, ka attiecīgais priekšlikums nesamazinās tās garantijas cilvēkiem, kuri dzīvo ēkās, kurām it kā ir un it kā nav dzīvojamās mājas statuss. Vienīgais pretsolis pret viņiem būs, ka viņi nevarēs samaksāt šos 20 latus un privatizēt savu dzīvokli paātrinātā kārtā. Ja tas ir tā, tad man pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu nav nekas iebilstams, kaut gan es uzskatu, ka nav nekur noteikts statuss, otrai paātrinātai privatizācijai vairs nevajadzētu būt, jo privatizācijas procesam sen jau vajadzēja būt pabeigtam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP) . Komisijas vārdā aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 7. ir deputāta Māra Grīnblata priekšlikums. Es gribētu dažos vārdos informēt par šī priekšlikuma būtību.

Grozot pirms gada likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", mēs atrisinājām problēmu, kas saistās ar dzīvokļu privatizāciju gadījumā, ja dzīvojamā māja atrodas kādas privātpersonas un, no otras puses, valsts vai pašvaldības īpašumā. Mēs noteicām pēc valdības priekšlikuma šādu kārtību, ka kopīpašumā esošās dzīvojamās mājās valstij piederošā daļa tiek pārdota izsolē, kurā piedalās divi pircēji… var piedalīties divi pircēji. Tātad fiziska persona, tātad privātīpašnieks, kopīpašnieks, kā arī īrnieku grupa, kura pārstāv ne mazāk dzīvojamās platības, kāda pieder valstij vai pašvaldībai attiecīgajā dzīvojamā mājā. Bet ir daži gadījumi mūsu valstī tādi, kad šīs kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas pilnībā nav izīrētas, un ir situācija, ka nav tik daudz īrnieku, lai viņi pārstāvētu valstij vai pašvaldībai piederošo daļu. Māris Grīnblats apliecinās, ka es saku taisnību, ka tā tas ir, šādi gadījumi. Tātad Māra Grīnblata priekšlikums ir it kā vērsts uz to, lai dotu tiesības arī tajos gadījumos, kad īrnieku ir mazāk, lai pārstāvētu valstij vai pašvaldībai piederošo mājas daļu, lai viņiem arī dotu tiesības piedalīties izsolē, tātad cīnīties ar kopīpašnieku, ar privātīpašnieku un iegūt tātad valstij piederošo daļu.

Konceptuāli komisija šādu risinājumu atbalstīja, tika iesniegts arī Nekustamā īpašuma aģentūras izstrādāts variants, kas, tiesa, nebija juridiski korekts un precīzs, bet tas variants, ko piedāvā kolēģis Māris Grīnblats, es zinu viņa domu, viņa doma bija atrisināt šo problēmu. Bet, godāto kolēģi, jūsu piedāvātais variants ir tāds, kas dos tiesības šajās kopīpašumā esošajās dzīvojamās mājās pat vienam vai diviem īrniekiem apvienoties vairākās šādās grupās un, savstarpēji konkurējot, kā arī konkurējot ar kopīpašnieku, piedalīties izsolē.

Jūsu variants nav pieņemams tādēļ, ka tas vispār nav realizējams. Tādēļ komisija konceptuāli pieņēma diemžēl lēmumu jūsu priekšlikumu neatbalstīt, bet mēs nākamajā gadā, tad, kad tiks grozīts Privatizācijas likums, šo problēmu atrisināsim tādā variantā, kādu piedāvāja Nekustamā īpašuma aģentūra. Mēs šo priekšlikumu vienkārši nepaguvām vakar sagatavot, lai izskatītu šodienas sēdē, bet nākamgad šis jautājums tiks atrisināts. Es aicinātu šobrīd šo priekšlikumu nepieņemt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums ir tā samilzis pāris gadus, un lai gan te komisijas priekšsēdētājs saka, ka kopīpašuma mājās šī problēma ir atrisināta, diemžēl tā nav atrisināta korekti, kā tas pienāktos.

Es atbalstu Māra Grīnblata priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tiešām tāds stāvoklis ir. Ne tikai tāpēc, ka telpas nav izīrētas, bet arī tāpēc, ka kopīpašnieks, privātā persona, ir panācis līdz šim brīdim jau virkni telpu atbrīvošanu, arī valsts daļā, lai, apzināti startējot uz izsoli, iegūtu, tā teikt, zināmas priekšrocības, lai gatavotos, lai īrnieki neveidotu šādu pārstāvošu grupu šajā izsolē.

Jo šeit jau es iepriekš esmu minējis, ka ietiepīgi netika realizēts variants, ka īrniekiem jāmaksā būs latos starpība starp nosolīto cenu un sākotnējo izsoles cenu. Tas ir pilnīgā pretrunā ar iedzīvotāju tiesībām, kas dzīvo valsts un pašvaldību namos. Tā kā ietiepīgi šis jautājums nav ticis līdz šim risināts, un tāpēc arī kaut vai šajā plāksnē ļaut startēt īrniekiem, kas uz to nobrieduši, būtu visai loģiski. Un gaidīt, kad Nekustamā īpašuma aģentūra nākamajā gadā dos kaut kādas korekcijas, tas jau būs par vēlu. Tagad jau šie pirmie kopīpašuma nami tiek laisti apritē. Protams, izsoles vēl būs, bet tā procedūra ir gara, un tad jau būs par vēlu. Tad jau būs par vēlu. Es aicinu balsot par Māra Grīnblata ierosināto normu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Paldies, ka komisija Lagzdiņa kunga vadībā ir iedziļinājusies jautājumā, jo problēma tiešām pirms gada vispār nebija risināta, tādēļ ka ēkās, kurās daļa pieder valstij un pašvaldībai un daļa privātīpašniekam, tātad tam, kurš namu ir denacionalizējis vai viņa mantiniekam, vispār nebija nekādu iespēju lietot savus sertifikātus. Tagad šāda iespēja paveras gadījumā, ja valsts vai pašvaldība, no vienas puses, un privātīpašnieks, no otras puses, namīpašumu ir sadalījuši reālajās daļās.

Es runāju ar Nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektoru, un viņš teica, ka šādi piemēri, par laimi, ir, apmēram no 60 gadījumiem, ko viņš man parādīja, 30 gadījumos vienošanās ir panākta, visbiežāk tajos gadījumos, kad īpašnieks ir tas, kurš ir denacionalizējis, vai viņa mantinieks. Tajos gadījumos, kad īpašums jau ir pārpirkts no kādas akciju sabiedrības, SIA vai tamlīdzīgi puses, viņiem šādas intereses vienoties nav, un laikā, kurā likums piedāvā vienoties, viņi nevienojas, līdz ar to viņiem ir visas priekšrocības šo ēku privatizēt pārsolot, un ir arī priekšrocības tajā gadījumā, ja valstij vai pašvaldībai piederošās puses īrnieki nevar savākt šo pilno pusi, un viņi tiešām reizēm arī nevar savākt, kā ir vairāki piemēri tajos gadījumos, kur vai nu īres līgumi ir beigušies, vai daži dzīvokļi ir pārpirkti no tā īpašnieka puses, kurš ir šīs privātās daļas īpašnieks. Mana principiālā priekšlikuma vienīgā izmaiņa ir tāda, ka nosacījums, ka dzīvokļu īrnieku grupa var piedalīties tad, ja viņu īrētā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā domājamā daļa, tagad tiek mainīts pret to, ka viņi piedalās atbilstoši tai daļai, kuru viņi īrē. Tātad īrē mazāku, protams, ar piebildi — tad, ja viņi tiešām var beigu beigās, sacenšoties ar to privātīpašnieku, pārsolīt, ko šis likums arī negarantē. Tas tomēr šai īrnieku grupai ļauj vienoties un ļauj piedalīties izsolē ar sertifikātiem.

Forma varbūt nav ideāla, taču katrā gadījumā es gribu ierosināt šo diskusiju, jo jautājums nekustas no vietas, kamēr par to nerunā. Tāpēc es tomēr aicinu Saeimas deputātus nobalsot par šo priekšlikumu. Gadījumā, ja par to nenobalsos, protams, ka pēc Jaunā gada es pats vai kopā ar kādiem citiem deputātiem iesniegšu savu priekšlikumu atkārtoti, varbūt mazliet precizētā veidā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP) . Kolēģi deputāti! Nekustamā īpašuma aģentūra diezgan aktīvi strādā, lai šo problēmu risinātu. Un es gribētu informēt par to, ka ir notikušas arī vairākas izsoles, vairāku māju valstij piederošās daļas ir pārdotas, un rezultāti ir ļoti dažādi. Atsevišķos gadījumos nav pieteikušies ne kopīpašnieki, ne arī īrnieki uz valstij vai pašvaldībai piederošās daļas privatizāciju. Ir gadījumi, kad šajā izsolē ir uzvarējis tātad kopīpašnieks — fiziska persona vai juridiska persona, un ir gadījumi, ļoti tādi spilgti gadījumi, kad īrnieki ir spējuši apvienoties un pārsolījuši par ievērojamām summām tātad kopīpašnieku — juridisku personu. Piemēram, Brīvības ielā 88, jūs zināt, Matīsa un Brīvības ielas stūrī, par 170 000 latu lielu summu šī īrnieku apvienība izsolē uzvarēja tātad kopīpašnieku. Tātad faktiski mūsu pirms gada pieņemtā norma darbojas reāli dzīvē, tiek realizēta un dod tiesības īrniekiem privatizēt dzīvokļus.

Kas attiecas uz Māra Grīnblata priekšlikumu, tajā ir viena ļoti būtiska negatīva iezīme. Proti, īrnieki var veidot vairākas grupas. Jūs tieši savā priekšlikumā to arī esat norādījis. Tas nozīmē, ka faktiski viens īrnieks, ļoti turīgs īrnieks, kādā mājā var piedalīties izsolē, pārsolīt ne tikai savus kaimiņus, citus īrniekus, kas ir apvienojušies citās grupās, un arī kopīpašnieku. Šis variants, mūsuprāt, nav loģisks, ka šādā veidā mēs risinām šo problēmu. Tādēļ es aicinātu šīs problēmas risināšanu atlikt un šobrīd neatbalstīt Māra Grīnblata priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 1, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu pieņemt otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāj! Skatām dokumentu nr. 2555 "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", trešais lasījums.

1. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas precizē, ka nodokļi un nodevas ir ne tikai maksājami latos, bet arī aprēķināmi latos. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 2. arī ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas nosaka, ka nodokļu deklarācijas vai aprēķinus var arī iesniegt elektroniskā veidā. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 3. ir deputātes Aijas Počas priekšlikums, kura būtība ir sekojoša, ka tiek piedāvāts norakstīt vecos nodokļu parādus. Un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 4. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas runā par soda naudas samazināšanu deklarācijas vēlākas iesniegšanas gadījumā. Un šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 5. ir deputātes Aijas Počas priekšlikums. Arī par veco parādu norakstīšanu. Tas ir iestrādāts komisijas 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 6. ir deputātes Aijas Počas priekšlikums. Līdzīga rakstura kā iepriekšējais. Tas arī ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

I.Ūdre. 7. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas runā par pārejas noteikumu stāšanos spēkā. Un šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. 8. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par to, ka deklarācijas var iesniegt elektroniskā veidā, bet tās arī rakstveidā būtu jāiesniedz. Un šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas 9.priekšlikumā. Tātad nākamajā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 9. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kā es minēju, kurā ir iestrādāts finansu ministra priekšlikums par to, kādā kārtībā var iesniegt deklarācijas elektroniskā veidā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

I.Ūdre. 10. priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par to, kādā veidā var būt norakstīti vecie nodokļu parādi. Tādi, kas izveidojušies līdz 1997. gada 1.janvārim. Tiek norakstīta nevis pamatsumma, bet soda nauda, pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda. Un šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu pieņemt šo likumu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Atkritumu apsaimniekošanas likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2556. Komisijā ir saņemti pāri par pussimts priekšlikumu. Tie visi ir izskatīti un tiek piedāvāti jūsu vērtējumam.

1. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir daļēji atbalstīts 2. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 3. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir guvis atbalstu arī Juridiskā biroja priekšlikums nr.4.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Deputāta Razminoviča priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Savukārt nākamais — deputāta Razminoviča 6. priekšlikums — nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi pati savu priekšlikumu, kuru, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 8. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 9. un 10. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikumi, abi divi ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Savā 11.priekšlikumā Juridiskais birojs ir apkopojis visus punktus, kas saistīti ar Ministru kabinetu, un uzskatījis, ka tam ir jābūt vienā pantā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju 12. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 13. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikumi — gan 14., gan 15., jo tie ir līdzīgi, ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts arī Jirgena kunga 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts 18. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 19. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Savukārt 20. — deputāta Lauska priekšlikums — nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šis priekšlikums balstās uz Atkritumu apsaimniekotāju asociācijas sapratni par to, ka, ja ir apsaimniekoti sadzīves atkritumi, tad, protams, pietiek ar vispārēju Ministru kabineta prasību formulējumu un nebūtu arī nekādu pretenziju. Bet Atkritumu apsaimniekotāju asociācija uzskata, ka blakus ir arī cilvēku dzīvībai, videi bīstamie atkritumi. Un tādā gadījumā būtu pareizi, ja arī trešajā lasījumā šīs izvirzāmās prasības pret apsaimniekotājiem būtu konkretizētas. Un līdz ar to viņi uzskata, ka, domājot par atkritumu apsaimniekotājiem, ir jāprecizē viņu kvalifikācija, viņu tehniskais aprīkojums, izmantotās metodes un kārtība, kādā tās ir veicamas.

Es domāju, ka šis priekšlikums varētu būt atbalstīts, un tas nav pretrunā ar to, ka mēs to skatām trešajā, galīgajā lasījumā, mēs varētu respektēt to cilvēku, kuri profesionāli nodarbojas ar šo lietu, viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP) . Komisija nepiekrita deputāta Lauska priekšlikumiem tāpēc, ka ļoti grūti ir noteikt atkritumu apsaimniekotāju kvalifikāciju. Mēs komisijā nespējām atrast atbildi, vai viņam ir jābūt ar augstāko tehnisko izglītību vai augstāko vides izglītību, vai kādu augstāko bioloģisko izglītību. Atbildes nebija, un to arī nevarēja sniegt neviens no ekspertiem, kas bija pieaicināti.

Līdzīgi ir ļoti diskutabls jautājums par tehnisko aprīkojumu. Jo, ja tas tiek ierakstīts Ministru kabineta noteikumos, ja tiek ierakstītas metodes un kārtība, kādā ir jāveic šī atkritumu apsaimniekošana, tad tikko kā kaut kas izmainās vai nu atkritumu apsaimniekošanas metodē, vai arī aprīkojumā, ir momentā jāmaina Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc atbildīgā komisija neatbalstīja Lauska kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. — deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 6, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 21. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu ir guvis komisijas atbalstu, un mēs jau to esam iestrādājuši 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

A.Razminovičs. 23. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi tāpat ir guvis komisijas atbalstu Jirgena kunga 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu, un to mēs jau esam atbalstījuši, balsojot par 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 26. — parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, ir guvis daļēju komisijas atbalstu, un komisija to ir atbalstījusi 27. savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis atbalstu, un to jau mēs esam iestrādājuši 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

A.Razminovičs. 29. — parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums ir daļēji atbalstīts no komisijas.

Līdzīgi tāpat daļēji no komisijas ir atbalstīts 30. — Juridiskā biroja priekšlikums, un atbildīgā komisija ir izveidojusi savu redakciju 31.priekšlikumā, kuru pati, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 29., 30. un 31.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 32.priekšlikumu es atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, ietverot 35. — Jirgena kunga priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs ir guvis komisijas atbalstu savā 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. Deputāts Lauskis savukārt nav guvis komisijas atbalstu savā 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Šis priekšlikums atkal balstās uz ļoti konkrētu sarunu ar Atkritumu apsaimniekotāju asociāciju, un viņi, konstatējot to situāciju, ka okupācijas rezultātā pie mums patiešām daudzu gadu laikā ir savests ļoti daudz atkritumu, un pašreiz šie atkritumi arī tiek gan apglabāti, gan pārstrādāti, gan eksportēti uz daudzām valstīm un ievesti arī no daudzām valstīm. Un viņi piedāvā pa druskai atrast ceļu, kā sakārtot šo saimniecību. Un uzskata par nepieciešamu pateikt, ka vismaz turpmāk ievest Latvijā uz pārstrādi pēc savstarpēji konkrētiem noslēgtiem līgumiem mums vajadzētu tikai tos atkritumus, kas ir citās Baltijas valstīs. Un ne no kādām citām pasaules, ne Eiropas valstīm tos vairāk nevest.

Vai mēs spēsim šo jautājumu pieņemt tagad, kad tas ir trešais lasījums, un ir pretruna ar Bāzeles konvenciju, kura tagad tika izveidota 1989.gadā, tas ir cits jautājums. Vai mēs esam spējīgi šodien diskusijai, tādā gadījumā šo profesionāļu piedāvājumu mēs varētu akceptēt šodien. Ja mēs neesam gatavi trešajā lasījumā to skatīt, tad es uzskatītu par neiespējamu šo priekšlikumu noņemt, lai Atkritumu apsaimniekotāju asociācijas priekšlikums mums visiem ir zināms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Acīmredzot Lauska kunga priekšlikums būtu izskatīts, ja tur būtu uzskaitītas valstis, tātad, kādas tās ir. Un tā būtu Latvija, Igaunija, Lietuva, ja mēs ar to saprotam Baltijas valstis. Ieraksts "Baltijas valstis", tam nav normatīva rakstura. Līdz ar to tādu ierakstu šobrīd likumā trešajā lasījumā, Lauska kungs, mēs nevaram iebalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Razminovičs.

A.Razminovičs (TP) . Vienu no argumentiem, kāpēc mēs nevarējām atbalstīt, pateica jau komisijas priekšsēdētājs Leiškalna kungs. Papildus es gribētu pieminēt to, ko jau teica arī Lauska kungs, ka pirmām kārtām tas ir pretrunā ar Bāzeles konvenciju, un otrām kārtām, kā jau viņš pats arī minēja, atkritumi no mūsu valsts tiek eksportēti uz ļoti daudzām citām valstīm, kas nebūt nav Baltijas valstis. Un, ja mēs aizliegsim šos te atkritumus ievest pārstrādāt atbilstoši tām jaudām, kādas ir mūsu atkritumu pārstrādes iekārtām šeit Latvijā, tad savukārt mēs nevarēsim eksportēt tos atkritumus, kurus mēs nevaram šeit pārstrādāt tāpēc, ka mums vienkārši nav šo iekārtu, uz citām valstīm, kur šos atkritumus varētu pārstrādāt. Man jāsaka, arī abās atkritumu apsaimniekotāju asociācijās šis viedoklis bija uz pusēm. Vieni teica, ka šī norma ir jāatbalsta, un otri teica, ka šī norma nav jāatbalsta. Aicinu izteikt parlamentam savu viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. — deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 5, atturas — 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Razminovičs. 38. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu, redakcionāli precizējot no komisijas.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir guvis komisijas atbalstu 39. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Komisija pati ir izstrādājusi 40.priekšlikumu, kuru, protams, ir arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 41. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir guvis komisijas atbalstu nākamais Jirgena kunga 42.priekšlikums. Tas gan ir redakcionāli precizēts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Juridiskais birojs ir atbalstīts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts Jirgena kungs savā 44.priekšlikumā, bet komisija ir uzskatījusi par nepieciešamību redakcionāli to precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

A.Razminovičs. Juridiskais birojs ir atbalstīts 45.priekšlikumā. Līdzīgi ir atbalstīts arī Jirgena kunga priekšlikums — 46., jo tie ir līdzīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Razminovičs. 47. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 48. — Jirgena kunga priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, un to ir atbalstījusi komisija savā 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs ir guvis komisijas atbalstu savā 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi savu 51. priekšlikumu, ko, protams, pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs ir atbalstīts savā 52. priekšlikumā. Komisija ir uzskatījusi par nepieciešamību to redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. Paldies! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Atkritumu apsaimniekošanas likums" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Nacionālās drošības likums" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Izskatām Nacionālās drošības likumu trešajam lasījumam.

Sākumā es gribētu teikt, ka šis ir viens no laikam visgarākajiem likumiem, visgarāk skatītajiem likumiem. Aptuvenais laiks ir četri gadi pagājis, un reizēm pārņēma bezcerība, ka varētu vispār arī to nepieņemt un atlikt vēl uz kādu laiku. Bet, pateicoties visām institūcijām, kas mūsu komisijai palīdzēja ar saviem priekšlikumiem un padomiem, šobrīd tas ir šādā veidā, kā mēs liekam jums priekšā.

Tātad 1.priekšlikums — Kuduma kunga priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 2.priekšlikums ir aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 3. — aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 4. un 5. ir Ģirta Kristovska un Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir analogi, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Arī 6. un 7. ... 6. priekšlikums, Ģirta Valda Kristovska, ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 8. un 9.priekšlikums arī jāskata kopā, jo 9. ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 10.priekšlikums ir Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija ir izstrādājusi arī savu 11.priekšlikumu un lūdz pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 12. — Dalbiņa kunga priekšlikums — ir iestrādāts 13. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 14. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 15. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 16. — Juridiskā biroja priekšlikumu — ir komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Un arī lūdzu atbalstīt 17.— Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Kudums. 18. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Šeit es mazdrusciņ gribētu paskaidrot.

Šeit sadarbībā ar Nacionālo drošības komisiju ir izveidots vesels bloks. Šeit tas ir ielikts diemžēl uz trešo lasījumu, bet tas ir būtiski un konceptuāli. Šeit ar šo priekšlikumu ir atrasta vieta un, manuprāt, pareiza vieta Satversmes aizsardzības birojam. Šobrīd tas ir, ja mēs šo priekšlikumu pieņemsim, zināmā veidā mūsu parlamenta kontrolē. Tātad lūdzu pieņemt 18.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 21.un 22.priekšlikums ir iestrādāts 20. — Kristovska kunga priekšlikumā tas ir ietverts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 23. — Kristovska kunga priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 24. — Dalbiņa kunga priekšlikums, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 25. — Dalbiņa kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 27. — Kristovska kunga priekšlikums, ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 30. — Ģirta Valda Kristovska priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 32. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 33. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 35. — Kristovska kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 36. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 38.priekšlikums, Ģirta Valda Kristovska priekšlikums, ir ietverts 37. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 39. un 40.priekšlikums — Juridiskā biroja un Kristovska kunga priekšlikumi ir analoģiski. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 41. — Dalbiņa kunga priekšlikums, ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 43. — deputāta Kuduma priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 44. — Kristovska priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 45. — Kristovska kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 46. — Dalbiņa kunga priekšlikums — ir iestrādāts 47. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 48.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 49. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 50. un 51.priekšlikums. 50. — Dalbiņa kunga priekšlikums — ir iestrādāts Juridiskā biroja 51.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 52. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 53. — Kristovska priekšlikums, tiek daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 53. un 54.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 55. — deputāta Kuduma priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Un līdz ar to arī 56.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 57. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 59. — Dalbiņa kunga priekšlikums, ir iestrādāts 58. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 60. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 61. — Dalbiņa kunga priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 62. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ir, lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tiek atbalstīts komisijā arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to automātiski tiek atbalstīts 64. — Kristovska kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 65. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 66. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 67. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 68. — Kristovska kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 69. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 70. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 71. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 72. — aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 73. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 74. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 75. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 76. un 77. priekšlikums. Lūdzu atbalstīt! Tie ir kopā — vienoti. Vienādi tie ir, identiski.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 78. — Dalbiņa kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 79. — Dalbiņa kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 80. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 81. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 82. — Dalbiņa kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 83. — Dalbiņa kunga priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 84. — Dalbiņa kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 85. — Makarova kunga priekšlikums, ir noraidīts, jo iepriekš jau ir viss pateikts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 86. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 87. — Kristovska kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 88. — Ģirta Kristovska priekšlikums — ir iestrādāts 89. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas — priekšlikumā, kas ir par pārejas noteikumiem. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Līdz ar to lūdzu atbalstīt visu likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Nacionālās drošības likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 10, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Dz.Kudums. Es gribētu pateikties šī likumprojekta sagatavotājiem un arī cilvēkiem, kuri pie tā strādā. Pirmais, protams, ir Ģirts Valdis Kristovskis, kurš gatavoja un ļoti nopietni strādāja pie šī likuma, Kārlim Druvam, kurš bija iepriekšējais Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs, kā arī Guntaram Zaļkalnam — Nacionālās drošības padomes bijušajam sekretāram. Šeit ir jāpateicas arī visām Saeimas frakcijām, Juridiskajam birojam Kusiņa kunga vadībā un arī Prezidentes kancelejai. Paldies jums par darbu! Mēs esam labu Ziemassvētku dāvanu sarūpējuši savai valstij. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Salavecītim! Turpinām izskatīt likumprojektus.

Nākamais — likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja 24 deputātu iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai".

Komisija ir saņēmusi pozitīvu atzinumu no Saeimas Juridiskā biroja un, uzaicinot arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus un izvērtējot konkrēto likumprojektu, nonāca pie secinājuma, ka tas ir konceptuāli jāatbalsta un jāaicina to pieņemt Saeimā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījuma likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka 19. decembri.

Sēdes vadītājs. 19. decembris. Paldies!

Dz.Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie deputāti! Tātad grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Dokumenta nr. 2552. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi, un šeit ir divi priekšlikumi, kurus būtu lūgums atbalstīt.

1. priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 2. priekšlikums — Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Un līdz ar to lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Operatīvās darbības likumā, un šeit mēs esam saņēmuši trīs Juridiskā biroja priekšlikumus. Tātad 1. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūgums atbalstīt arī 3. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to lūgums atbalstīt otrajā lasījumā arī Operatīvās darbības likuma grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. Lūdzu 10. janvāri.

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Valsts aizsardzības finansēšanas likums" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Deputāti zālē! Darba dokuments ir nr. 2270, un tas ir viens no īsākajiem likumprojektiem, ar kādu mēs esam strādājuši, jo tajā ir tikai divi panti, un, pats galvenais, 2. pantā ir noteikts tas, ka Ministru kabinets, izstrādājot valsts budžeta projektu kārtējam gadam, paredz valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO šādu finansējuma apjomu: 2001. gadā — 1,31% apmērā no iekšzemes kopprodukta, 2002. gadā — 1,75% apmērā no iekšzemes kopprodukta un 2003. gadā — 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Valsts aizsardzības finansēšanas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 14, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 20. decembrim.

Sēdes vadītājs. 20. decembris. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" , otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Tātad grozījumus Radio un televīzijas likumā, kā jau mēs to konstatējām izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, izdarām galvenokārt tādēļ, ka Latvijai, kandidējot uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kā viena no pirmajām ir atvērta sarunu sadaļa ar nosaukumu "Kultūra un audiovizuālā politika". Tātad, lai mēs Zviedrijas prezidentūras laikā, proti, nākamajā pusgadā, varētu sekmēt šīs sarunu sadaļas aizvēršanu, Latvijai tātad būtu jāsaskaņo likumdošana saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu — "Televīzija bez robežām".

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu tātad komisija ir izskatījusi priekšlikumus, kas iesniegti no jūsu puses, un strādāsim ar dokumentu nr. 2558 un dokumentu nr. 2558a.

1. priekšlikums. To iesniegusi deputāte Lāzo. Un priekšlikuma būtība ir šāda: proti, šeit ierosinātais raidorganizācijas jēdziens ietver arī uzņēmējsabiedrības.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Godājamie kolēģi! Tātad mana priekšlikuma būtība ir šāda. Es vēlētos norādīt uz to, ka pašlaik šajā redakcijā, kāda mums ir iesniegta uz otro lasījumu, raidorganizācijas jēdziens ietver sevī arī uzņēmējsabiedrības, kas veido programmas un nodod izplatīšanai tās trešajām personām. Šādā redakcijā, kāda tā ir pašlaik, pastāv risks, ka arī producenti var tikt klasificēti kā raidorganizācijas, protams, ja šie producenti piedalās programmas veidošanā un nodod to izplatīšanai. Pats par sevi šis risks nebūtu nekas peļams un ar direktīvu saskaņā tas būtu, bet ir cita problēma. Mēs zinām, ka Latvijas likumdošanā ir vairāki normatīvi akti, kas raidorganizācijām, un tieši raidorganizācijām, nevis producentu grupām, piešķir zināmus atvieglojumus nodokļu politikā un tamlīdzīgi. Ja mūsu tiesvedībā šis jēdziens paliks neskaidrs, tas nozīmē, ka arī producentu grupas varēs pretendēt uz nosaukumu "raidorganizācija". Es esmu ieteikusi arī precizēt šī likuma izstrādes, likumprojekta izstrādes darba grupai šo jēdzienu uz trešo lasījumu, bet tāds ir mans piedāvājums otrajā lasījumā. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputātes Lāzo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 14, atturas — 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

V.Lāzo. 2. — deputātes Lāzo priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lāzo. 3. — deputātes Lāzo priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Godājamie kolēģi! Jūsu priekšā ir ļoti garš teksts, bet teksta būtība ir faktiski ārkārtīgi vienkārša. Proti, manuprāt, pašreiz var rasties neskaidrības. Īpaši es aicinu kolēģus juristus paraudzīties uz šo problēmu no šāda aspekta. Proti, ja mēs šajā gadījumā lietojam jēdzienu — Latvijā atrodas galvenais birojs, nosakot raidorganizācijas jurisdikciju, tad tā ir juridiska pazīme. Līdz šim uzņēmējdarbību reglamentējošos Latvijas tiesību aktos nav definēts jēdziens "birojs" , nav definēts jēdziens "galvenais birojs" un nav definēts jēdziens "atrodas". Tādēļ es varētu domāt, ka būtu jālieto tās pieņemtās formas, kas atrodamas mūsu likumdošanā. Piemēram, "reģistrēts", kādu es esmu kā priekšlikumu šeit ierosinājusi. Varētu būt arī otrs variants, proti, "juridiskā adrese". Arī tas varētu būt otrs variants.

Principā šeit šajā grozījumā diezgan precīzi ir pārrakstīts direktīvas teksts, un direktīva, kā tāda, protams, regulē, atļaujot katrai nacionālajai valstij brīvu rīcību šajā jomā, kā tieši nacionālās valsts likumdošana noteiks šo atrašanās faktu.

Manuprāt, būtu jālieto Latvijas likumdošanā pašlaik esošās formas, jo mēs ņemsim vērā, ka Latvija pašlaik vēl diemžēl nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un neaizmirsīsim, ka šajā kontekstā varētu traktēt arī galvenā biroja atrašanos arī tām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, līdz ar to pilnīgi izkropļojot tās uzņēmējdarbībā pieņemtās normas, kas pašlaik ir mūsu likumdošanā.

Pārpratumi varētu rasties tieši ar tām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Mēs zinām, ka Latvijas teritorijā ir iespējams raidīt arī no Austrumu puses, un arī no Austrumu puses pašlaik šī bīstamība pastāv, ka līdz ar to mūsu Latvijas teritorijā neprecīzi, neuzskaitot, kas tad īsti ir galvenais birojs, varētu parādīties situācija, ka juridiski neskaidrais formulējums izraisa ētera piesārņošanu ar programmām, kuras pilnīgi neatbilstu Latvijas valsts politikai un Latvijas valsts virzībai uz Eiropas Savienību. Tāds ir mans konkrētais ierosinājums. Pateicos, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Cienījamie un godātie deputāti! Šeit ir tiešām ļoti būtiska jurisdikcijas izpratne. Un, kā Lāzo kundze paskaidroja jums — nesaskaņa ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām šajā punktā, jo tieši šie jurisdikcijas kritēriji ir šo direktīvu stūrakmens. Ja mēs skatām un definējam, ka ir tikai — reģistrēt raidorganizāciju, galvenais birojs, tas ir daudz šaurāk nekā "atrodas tās galvenais birojs", un jēdziens, tā jēga šai direktīvai, kā arī Pārrobežu konvencijai, kas ir spēkā, un visām valstīm, vai tā ir vai nav pašlaik Eiropas Savienības dalībvalsts, prasa tieši šo plašo traktējumu, lai neizkrīt kāda raidorganizācija no... vismaz viena Eiropas valsts jurisdikcija. Tātad es aicinu kolēģus ievērot garās diskusijas, kas mums bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ar ekspertiem un neatbalstīt šo Lāzo kundzes priekšlikumu, tā kā komisija arī neatbalstīja. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V.Lāzo. Es aicinu balsot, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputātes Lāzo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 15, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs, turpināsim izskatīt priekšlikumus. Es aicinu kolēģus, strādājot ar dokumentu, pāriet uz 22.lappusi, jo pārējās lappusēs jaunu priekšlikumu nav, un aizvietot lappusi ar papildu lappusi nr. 22 no dokumenta nr. 2558a.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Lāzo. Godātie kolēģi! Tātad šeit ir trīs priekšlikumi — 4., 5. un 6. — atbildīgās komisijas priekšlikumi. Kaut arī priekšlikumi iesniedzot ir formulēti dažādi, 4. — deputātes Lāzo, un 5. — deputāta Tabūna priekšlikums ir praktiski identiski. Komisija, apspriežot šos divus priekšlikumus, izstrādāja pati savu variantu. Principā komisija atbalstījusi visus trīs, bet es ierosinu šajā gadījumā sakarā ar to, ka mums ir mainījies Valodu likuma nosaukums uz Valsts valodas likumu, proti, ierosinu balsot par 6. priekšlikumu. Komisijas viedoklis ir sekojošs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

V.Lāzo. Cienījamie kolēģi! Mēs atkal izskatīsim trīs priekšlikumus kopumā. Proti, tas ir 7., 8. un 9.priekšlikums, kas runā par vienu un to pašu jautājumu. Un jautājums ir sekojošs: tātad direktīva, direktīva nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs nevar būt valsts... nevar būt raidorganizācija, kas izmanto ekskluzīvas tiesības raidīt kādus notikumus ļoti ierobežotai sabiedrības daļai. Direktīvā, konkrēti lasot, mēs redzam precīzu formulējumu, ka lielākajai daļai sabiedrības ir jābūt pieejamībai pie šiem ekskluzīvajiem notikumiem. Tātad būtība ir sekojoša: neviena raidorganizācija nevar, tā teikt, "uzlikt ķepu" uz kāda visu sabiedrību interesējoša notikuma. Un šajā gadījumā komisijas ierosinājums ir pieņemt šādu redakciju ar nosacījumu, ka Ministru kabinets izstrādā speciālus noteikumus, noteikumus, kuros ir noteikts šis īpaši svarīgo notikumu saraksts.

Komisija ir atbalstījusi daļēji 7. un 8., proti, deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres priekšlikumu, un 8. — deputāta Tabūna priekšlikumu, un izstrādājusi savu variantu kā 9. priekšlikumu.

Komisijas priekšlikumā ir parādījies skaitlis, proti, cipars — 85%. Direktīva principā neprasa precīzu skaitļu lietošanu, kā jau es minēju, ir jālieto termins "lielākā daļa". Kādēļ komisija izvēlējās skaitli 85? Tādēļ ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir izsludinājusi konkursu par apraidi tieši šādās 85% robežās.

Tātad, godātie kolēģi, šie ir trīs priekšlikumi, kas ir jūsu apspriešanai.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir ļoti nopietns, jo skar praktiski visus Latvijas iedzīvotājus. Visu Latvijas iedzīvotāju tiesības redzēt sabiedrībai svarīgus notikumus. Kā, piemēram, Olimpiskās spēles, pasaules čempionātus hokejā, futbolā, Dziesmu svētkus un tā tālāk. Paldies komisijai, kas kaut daļēji ir atbalstījusi mūsu deputātu priekšlikumus, bet tomēr es uzskatu, ka tas ir stipri par maz. Kāpēc tas ir stipri par maz, es jums elementāri paskaidrošu, nosaucot atsevišķus skaitļus, kas raksturo apraides izplatību gadījumā, ja mēs arī trešajā lasījumā atbalstīsim attiecīgās komisijas pieeju. Proti, komisija piedāvā gadījumā, ja pārraides aptver 85% Latvijas iedzīvotāju, es atkārtoju — Latvijas iedzīvotāju, tad varētu šādai raidorganizācijai piešķirt ekskluzīvas izņēmuma tiesības šādu apraidi veikt. Un tagad es jums nosaukšu dažus ciparus. Un es ļoti gribētu, kolēģi, lai jūs tajos ieklausītos. Jo parasti vārdos mēs vienmēr aizstāvam laukus, aizstāvam perifēriju, runājam, ka naudu vajag dabūt ārā no Rīgas, ka mums ir visatpalikušākais reģions Eiropā — Latgale. Diemžēl komisija to nav ievērojusi, jo 15% Latvijas iedzīvotāju, tas ir 350... tas ir 256 tūkstoši aptuveni. Es atvainojos, 356 tūkstoši. Es pārteicos. Tātad 356 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju netiek aptverti. Bet, ja mēs paskatāmies ģeogrāfiski, tad 356 tūkstoši iedzīvotāju ir Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Preiļu, Saldus, Valkas iedzīvotāji. Tātad, ja mēs pieņemam komisijas nostāju, tad teorētiski ir iespējams, ka visu šo 12 Latvijas rajonu iedzīvotāji varbūt nevarēs skatīties šādas te pārraides. Ja mēs izietu no teritorijas principa, ja mēs būtu uzrakstījuši 85% teritorijas lai aptvertu, tad atlikušie 15% aizņem teritoriju, ko aizņem 3 administratīvo rajonu teritorijas. Tad vēl varbūt varētu diskutēt par šo procentu lielumu un to atbalstīt.

Bet cienījamie kolēģi! Atstājot 85% iedzīvotāju, mūsu raidorganizācijas, es pat varu garantēt, aptvers 100 km apkārt Rīgai plus Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, republikas pakļautības pilsētas, un tas būs pilnīgi pietiekami, lai šie 85% būtu, un mūsu attālākie lauku rajoni un mūsu lauku rajonu iedzīvotāji, kuri jau tā ir sociāli visneaizsargātākiem, diemžēl paliks bez iespējām noskatīties šādus te ievērojamus notikumus.

Es aicinu varbūt šobrīd atturēties no balsojuma otrajā lasījumā un atstāt tā, kā to komisija ir piedāvājusi. Bet nepārprotami Tautas partijas frakcija aicinās visas frakcijas atbalstīt arī lauku iedzīvotāju iespējas, un uz trešo lasījumu mēs noteikti iesniegsim priekšlikumu, uzaicināsim uz sēdi atbildīgos pārstāvjus no Radio un televīzijas padomes, lai viņi pasaka mums, kāpēc gandrīz pusei Latvijas teritorijas, ko aizņem 12 rajoni, mēs liegsim iespējas skatīties ievērojamus notikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti! Man žēl, ka cienījamais kolēģis Dzintars Ābiķis, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, tik populistiski runā bez faktiem. Jo šodien neviena raidorganizācija Latvijā neraida visam iedzīvotāju skaitam, simtprocentīgi visiem iedzīvotājiem, un neaptver simtprocentīgi visu teritoriju. Latvijas televīzijas 1.kanāls sasniedz 93% no Latvijas iedzīvotājiem. Tad jūsu prasība šeit ir ļoti nereāla. Ir ļoti žēl, ka jūs nepārskatījāt jūsu ieteikumu budžeta laikā, vajadzēja palielināt tad budžetu Latvijas valsts radio un televīzijai. Tur bija daži punkti un pozīcijas, kur varēja, vajadzēja papildu līdzekļus, lai tuvinātos uz šo simtprocentu standartu. Tādēļ es aicinu deputātus neiekrist šajā lētajā populismā un atbalstīt komisijas redakciju, atbildīgās komisijas redakciju 9.punktā. Tur ir rakstīts "vismaz 85%". Tur nav teikts "tikai 85%". Es zinu, ka mūsu referenti arī varēs tālāk paskaidrot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, jāizskata desmit deputātu priekšlikums — turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Nākamajai vārds debatēs Violai Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godājamais Ābiķa kungs! Protams, es simtprocentīgi piekrītu visam te teiktajam. Piekrītu sekojoši: katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, vai pierobežā, vai kur citur, ir jāredz šis šajā te grozījumā minētais programmu daudzums. Ir jāredz šīs ekskluzīvās programmas. Uz to mēs arī ejam. Tikai godājamais Ābiķa kungs! Un godājamā Tautas partija! Pagājušajā reizē, kad mēs izskatījām valsts budžetu, es šajā tribīnē uzstājos ar vienu minimumu — ar 17 000 latu lūgumu par divu raidītāju ierīkošanu, proti, divos pierobežas rajonos. Un proti, tas ir raidītājs, kas aptver Auci, un, proti, raidītājs, kas aptver Vitrupi, Salacgrīvu, Ainažus, kur Latvijas televīzijas 1.programma — nacionālā programma ir vāji saredzama un saredzama tikai labos laika apstākļos.

Godātie kolēģi! Un godātais Ābiķa kungs! Jūs pats nobalsojāt pret šo minimālo summu. Protams, komisija un es tajā skaitā, mēs visi varētu balsot par to, ka 100 procentīgi aptveramībai jābūt jau šodien. Bet tādā gadījumā, Ābiķa kungs, balsojiet, lūdzu, arī par budžetu par šādām summām. Balsojiet arī konsekventi par savu pārliecību.

Šajā gadījumā, ko izdarīja komisija? Komisija svārstījās no vienas puses līdz otrai. Tātad direktīva neuzliek par pienākumu mums nekādus procentus likt. Mūsu nacionālā izšķiršanās ir par to, kas ir tas minimums šodien, ko mēs varam iestrādāt likumā. Šajā gadījumā izšķīrāmies par 85% ar to nosacījumu, ka Nacionālā radio un televīzijas padome šodien ir izsludinājusi konkursu uz šādu daudzumu apraidei. Tas nozīmē, ka šis daudzums tiks garantēts ar Nacionālās radio un televīzijas padomes slēgtajiem līgumiem un tā tālāk, un tā joprojām. Un tas ir arī komisijas 9.priekšlikums.

Ābiķa kungs, es ļoti ceru, ka mēs piedzīvosim tādu situāciju, ka 100 procentiem būs iespējas uztvert arī ekskluzīvos pasākumus. Te nav runa par reģionālo apraidi, bet šeit ir runa par ekskluzīviem pasākumiem. Pateicos!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Antons Seiksts — "Latvijas ceļa" frakcija. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Man gribētos griezties pie kolēģiem mūsu koalīcijā, pie Tautas partijas deputātiem, kurus tomēr jūsu kolēģis lielā mērā maldināja.

Godātais kolēģi! Jūsu priekšlikuma autore Ērika Zommere ir komisijā. Viņa uzklausīja visus argumentus. Man ļoti žēl, ka Ērikas šeit nav. Viņa oponētu, Dzintar, jums, oponētu tajā sakarā, ka principā es par tehniskām lietām nerunāšu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Mēs noņemam savu priekšlikumu!") Komisijas vārdā Viola Lāzo visu pateica un Inese Birzniece. Es tikai gribu atgādināt, ka nevajag aicināt uz neiespējamām lietām, un vajag ieskatīties, ka komisija visu maksimumu, kas ir iespējams, šobrīd ir atbalstījusi. Visus mēs nevaram, un to jau komisijas vārdā Viola Lāzo pateica. Es ļoti lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kura šobrīd maksimāli rēķinās ar visām iespējām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Dzintars Ābiķis — otro reizi.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā Birznieces kundze! Diemžēl jums klibo aritmētika. Lai jūs neteiktu, ka es nodarbojos ar populismu, es noņemu šo Tautas partijas trīs deputātu priekšlikumu, aicinu šobrīd tiešām nobalsot par komisijas priekšlikumu, bet uzskatu, ka tas Latvijai ir nepieņemams. Jums vienkārši klibo elementāra aritmētika, elementāra aritmētika. Es vēlreiz atkārtoju, ja mēs pieejam principam, ka mums ir jāapraida 85 procenti Latvijas iedzīvotāju, es atkārtoju, Birznieces kundze, Latvijas iedzīvotāju, tad tas nozīmē, ka mēs varam aptvert simts kilometrus apkārt Rīgai, lielākās republikas pilsētas un atstāt 12 Latvijas rajonus, es atkārtoju, 12 Latvijas rajonus vispār bez televīzijas pārraidēm par šiem svarīgajiem notikumiem. Ja mēs pieietu — 85 procentu teritorijas un, starp citu, tas, ko jūs teicāt, jūs maldinājāt klausītājus, sabiedriskā Latvijas televīzija nodrošina nevis 93 procentu iedzīvotājiem, bet 93 procenti Latvijas teritorijā, teritorijā uztvert sabiedrisko televīziju. Ja mēs pieietu no principa — teritorija, tad neapraidītā platība sasniegtu nevis 12 administratīvo rajonu robežas, bet apmēram teritoriju, ko aizņem trīs vidēja lieluma Latvijas rajoni. Tā ir elementāra matemātika, un es jums atklāti pasaku, ja arī uz trešo lasījumu tiks atstāti 85 procenti iedzīvotāju un mēs ignorēsim reģionus, ko aizņem 12 Latvijas lauku rajoni, tad nekādā gadījumā Tautas partija un, es domāju, jebkurš saprātīgs deputāts, kurš negrib kārtējo reizi laukus un lielās pilsētas pretnostatīt, mēs nevarēsim atbalstīt šādu variantu trešajā lasījumā. Es aicinu vēlreiz uzaicināt atbildīgās personas no Radio un televīzijas padomes, un mēs arī to darīsim, lai mums noliek kartes, cik daudz šobrīd Latvijas televīzija aptver, kuri ir šie nelielie reģioni, ko neaptver, varbūt ir tiešām kādi mežaini reģioni, ko neaptver, kur nav iespēju...

Sēdes vadītājs. Paldies, jūsu laiks beidzies, Ābiķa kungs! (Starpsauciens: "Nevajag!")

Dz.Ābiķis. ...bet mēs priekšlikumu noņemam, lai mēs varētu tālāk trešajā lasījumā šīs lietas turpināt izskatīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Ābiķa kungs! Tātad Ābiķa kungs 7.priekšlikumu noņem, bet par cik ziņotāji pieteica debates kopā par visiem trijiem — 7., 8. un 9.priekšlikumu, Lāzo kundze, piedodiet, ir pieteikušies vēl debatēs. Nākamais ir Vidiņa kungs.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šoreiz bija demagoģijas paraugstunda, ko man nācās dzirdēt. Vispirms, Ābiķa kungs, septiņi rajoni, nav tāda situācija, ka nebūtu aptverti ar raidorganizāciju seši rajoni, ko jūs šeit žēlabaini runājāt. Ir varbūt kāda neliela šo rajonu daļa. Tas ir pirmais.

Otrais. Cienījamie kolēģi! Ja jūs uzmanīgi izlasījāt šo Tautas partijas priekšlikumu, tad tas ir provokatīvs, jo tas tad nedotu iespēju vispār skatīt šīs programmas, jo nav nevienas raidstacijas, kas simtprocentīgi varētu aptvert Latvijas iedzīvotājus un Latvijas teritoriju. Tātad nākamgad mēs neskatītos hokeja sacīkstes, mēs neskatītos Ziemassvētkus un tā tālāk. Un tādēļ es aicinātu deputātus pieiet ar lielāku atbildības sajūtu, kad mēs šos priekšlikumus iesniedzam, un uzklausīt arī citus kolēģus, viņu domas. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tas ir tas ideālais variants patiešām 7.priekšlikumā, pēc kura mums būtu jācenšas un kas būtu jāpanāk. Jāpanāk noteikti, bet diemžēl pašlaik mēs to nevaram panākt. Bet priekšlikums kā tāds ir ļoti, nu, pozitīvs, jo runā par visas Latvijas teritorijas aptveršanu. Tādēļ mans nākamais priekšlikums, zinot šīsdienas iespējas un to, ka pašlaik neviena programma, arī Latvijas televīzijas pirmā programma, nespēj aptvert visu teritoriju, es arī piedāvāju nevis iedzīvotājus, bet es piedāvāju, lai varētu šos svarīgos notikumus redzēt vismaz 75 procentos teritorijas. Un tas ir ļoti būtiski, jo patiešām viena Rīga jau sastāda — zināt cik, un Ābiķa kungam ir taisnība, kad viņš teica, ka atliek tikai aptvert rādiusu 100 kilometru ap Rīgu un šie 85 procenti iedzīvotāju droši vien būs pilnīgi aptverti. Tādēļ šobrīd es tomēr aicinu balsot par savu priekšlikumu, kaut komisija daļēji ir ietvērusi šo domu, ko es savā priekšlikumā izteicu, un uz trešo lasījumu mēs vēl padomāsim, arī es personīgi, kādā veidā precīzāk uzrakstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es saprotu Tautas partijas rūpes par Latvijas iedzīvotājiem un par to, ka vajadzētu rast iespēju klausīties radio un redzēt televīziju katrā Latvijas teritorijas nostūrī, bet es jums pateikšu, cienījamie kolēģi, tā: jūsu darbības rezultātā tiem attālajiem nostūriem pat televizoru nav, politiskās darbības rezultātā, un nevajag šeit "blefot".

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Paldies visiem tiem kolēģiem, kas veltīja tik daudz uzmanības Tautas partijai, it sevišķi deputātam Grīgam, kas ilgstoši šeit ir sēdējis un ir pieņēmis ar saviem balsojumiem tādus lēmumus (No zāles deputāts O.Grīgs: "Es neesmu neko nozadzis!"), kurus Tautas partijai vēl desmit gadus nāksies izstrēbt, jo tikai gadu un seši mēneši Tautas partija vispār ir pozīcijā. Es gribētu teikt varbūt pašu galveno, kas šajās debatēs tiek palaists ik pa laikam garām, svarīgākais tomēr ir teritoriālais princips. Mums ir jāraksta un jāatbalsta tādas normas, es pievienojos deputātam Tabūnam, mums ir jāpanāk, ka tiek iekļauta kā pazīme teritorija. Un, Lāzo kundze, ne tikai 17 tūkstoši būtu atrisinājuši teritorijas apraidi, par kuriem jūs tik kaismīgi runājāt, nekas cits. Es domāju, ka ir jāatstāj par pamatu šobrīd vai nu Tautas partijas, vai deputāta Tabūna priekšlikums, un uz trešo lasījumu mums ir jānoprecizē, kādā veidā tās raidorganizācijas, kurām tiek piešķirta ekskluzivitāte, tiek ar likumu spiestas slēgt attiecīgus līgumus, nodrošinot tālāku šo pārrraižu apraidi kaut vai ar vietējām televīzijām. To ir iespējams izdarīt, un nav jānāk un emocionāli jāsaka, ka ar 17 tūkstošiem būtu izglābta visa Latvija. Tā kā es aicinu principā atteikties no tā, ka mēs runājam par iedzīvotājiem kā pazīmi, bet runāt par Latviju kā teritoriju. Un teritorija, un šeit matemātika, šoreiz jāsaka, ir stiprā puse Ābiķa kungam, stiprā puse ir Ābiķa kungam, jo tiešām, ja mēs attiecinām 75 procenti iedzīvotāju, tad vairāk nekā seši rajoni teorētiski var tikt izslēgti vispār no aprites sakarā ar iedzīvotāju nevienmērīgo izvietojumu lielās pilsētās un lauku teritorijās. Es aicinu būt ļoti atbildīgiem, pāriet no iedzīvotāju pazīmes uz teritoriālo pazīmi. Domāsim vienreiz kopā par valsti, nevis par atsevišķām lielām pilsētām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es uzreiz gribēju nomierināt cienījamo Šķēles kungu, nebūs viņam jāmokās desmit gadu, varbūt būs vairāk mums visiem kopā jāmokās, jo šodien visā Latvijā ziņo Ilfa un Petrova romāna turpinājumu, ka pēc 20 gadiem mums būšot New Vasjuki , un tas nozīmē, ka ātrāk kā pēc 20 gadiem to, ko ir sastrādājusi Šķēles valdība trijos sastāvos pēc kārtas, labot vairāk nav iespējams, pat "Latvijas ceļš" to pašlaik ir pasludinājis, un tāpēc es lūgtu atbalstīt tomēr komisijas priekšlikumu, jo pretējā gadījumā tad, kad jūs strādājat pie budžeta, jums ir viens viedoklis, bet tanī momentā, kad pirms vēlēšanām jāparāda sava seja vai vismaz kas izskatās pēc sejas, tad gribas parādīt tās rūpes par valsti, vairs nevis par kabatu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Es aicinu cienījamos deputātus atbalstīt komisijas priekšlikumu, bet kas attiecas uz man adresēto repliku par to, ka man būtu jākaunas par saviem balsojumiem trijās Saeimās, es domāju, ka man nebūtu jākaunas, jo cilvēki tos balsojumus ir daudzi redzējuši, un tos es sistemātiski krāju, lai man būtu ko atskaitīties saviem vēlētājiem. Bet šis kungs, kas stāv tur, atspiedies pret logu, un kuram ir uzvārds Šķēle, tas ir tik vienreizēji apzadzis Latvijas zemniekus kā nekurš, neviens šeit Latvijā.

Un es aicinu tiešām domāt — par valsti domāt. Un, ja jūs esat pret šiem manis izteiktajiem vārdiem, tad es jums atļauju gandarījumu rast. Pirms jūs runājat, jūs apdomājiet, ko jūs runājiet.

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, izsaku jums piezīmi par nekorektu izteicienu lietošanu no Saeimas tribīnes.

Viola Lāzo — otro reizi.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu teikt, ka partiju programmām, tajā skaitā arī Tautas partijas programmai, kurā noteikti būs šāda tēze, ka ir jāaptver simtprocentīgi visas Latvijas iedzīvotāji, un par šādu tēzi balsos sociāldemokrāti, nešauboties balsos, ir jādara sekojošais: proti, budžeta pieņemšanas gaitā jūs, Šķēles kungs, personiski nenobalsojāt par jaunu raidītāju uzstādīšanu Aucē un rajonā, un reģionā. Kur jūs pats, būdams Ministru prezidents, vērsāties pie Nacionālās radio un televīzijas padomes ar lūgumu nodrošināt šo raidīšanu, un jūs pats nobalsojāt pret.

Tālāk. No šīs tribīnes es vairākkārt esmu uzstājusies par to, ka joprojām vēl nav samaksāti Sidnejas Olimpisko spēļu rēķini, proti, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio nav saņēmusi šo finansējumu līdz šim brīdim, un tas ir tieši mūsu pašreizējās sarunas priekšmets, tas ir viens no šiem ekskluzīvajiem notikumiem, kas jāredz katram Latvijas iedzīvotājam. Tātad jūs saprotat, ja, nobalsojot budžetu, jūs balsojāt pret, bet pašlaik tribīnē uzstājaties ar runām par, tad kāda ir tā realitāte? Realitāte ir tāda, ka 100% Latvijas iedzīvotāju nesaņems šo produktu, jo pašlaik Latvijas Televīzija, piemēram, ir strādājusi uz parāda. Un Latvijas Televīzija nav nokārtojusi saistības ar starptautiskajām organizācijām par šo ekskluzīvo notikumu pārraidi. Tātad — kas notiks uz priekšu? Gluži vienkārši Latvijas Televīzija uz nākošajām Olimpiskajām spēlēm, hokeja čempionātiem un tā joprojām nevarēs dabūt šīs tiesības. Un tieši Latvijas Televīzija ir tā, kas pašlaik aptver 93%. Tātad, ja mēs par 93%, godātā Tautas partija, jūs balsojat pret, nu tad nebūsim liekulīgi un tad nerunāsim tikai par teorētisko domu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lāzo. Ir jāsaskan vārdiem ar darbiem. Es pateicos, godājamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu Ābiķa kunga argumentus, un es noteikti balsotu par šo priekšlikumu, ja nebūtu viens "bet". Vai mēs varam un drīkstam pieņemt nepildāmus likumus? Protams, mēs varam par to nobalsot. Bet līdz ar to nevienai raidorganizācijai nebūs tādu iespēju — aptvert šeit visus 100%.

Otrais. Teritorija vai iedzīvotāju skaits. Lāzo kundze jau no paša sākuma teica, ka galvenais uzdevums bija saskaņot mūsu likumdošanu ar Eiropas direktīvu, un direktīva runā tieši par iedzīvotājiem, nevis par teritoriju. Vai mums ir vajadzīgi vēl kaut kādi tehniskas dabas sarežģījumi mūsu sarunās ar Eiropas Savienību?

Un trešais moments. Kāpēc tieši 85%? Tas ir pamatots, jo Latvijas Televīzija — gan pirmā, gan otrā programma — garantēti var nodrošināt vismaz 85%. Principā vairāk. Tātad tas ir tas, kas šodien praktiski ir iespējams. Un es ļoti ceru, ka mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma, bet patiešām, apspriežot nākamā gada budžetu, jo tas ir vistīrākā veidā budžeta jautājums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, Saeimas deputāti, Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es šeit gribētu uzsvērt sekojošo, ka tiešām priekšlikums ir labs, un, lai tas neizvērstos par tādu pašvaldību vēlēšanu populismu, es ieteiktu tomēr Ābiķa kungam neatsaukt to, kā viņš šeit emocionāli izteicās, ka var atsaukt, bet tad arī pieturēties pie tā. Bet nav jēgas ne no kādiem šeit balsojumiem, ja mēs neizdalām to naudu, kuru mēs ar balsojumu budžeta balsojumā zināmā mērā izgrūdām ārā no budžeta, kas skāra gan Auci, gan Vitrupi un līdz ar to arī tuvumā Ainažus un Salacgrīvu, līdz ar to praktiski tajā vietā mēs zinām, ka var brīvi skatīties vienīgi Igaunijas televīziju. Un igauņi jau mums Nicā ir pierādījuši, ka viens igaunis ir divu latviešu vērts. Es domāju, ka mums šo lietu tomēr vajadzētu zināmā mērā ar valstiskām metodēm šeit labot, arī budžetu pieņemot, gan arī šo likumu.

Tā kā es ieteiktu Tautas partijai šo priekšlikumu neatcelt, un līdz ar to tas nebūtu tāds pašvaldību vēlēšanu priekšlikums, kas ir domāts tikai, lai aizņemtu šeit radio laiku.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt. Šie 17 000 latu, protams, neizglābs Latviju. Bet es ieteiktu vairāk runāt par Latviju kā valsti, nevis par Latviju kā teritoriju, kas šeit daudz skanēja. Mūs interesē, protams, valsts viena īpašība ir šī teritorija. Tā ir klasiska definīcija, bet runāsim par Latvijas valsti un tās teritoriju. Un tad mēs arī būsim politiski daudz tālredzīgāki. Tad mēs domāsim par visu Latviju un tās iespēju apraidīt ar mūsu sabiedriskajām televīzijām.

Otrs, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Tas ir par šiem darbiem un vārdiem. Nav jēgas te skaisti runāt, ja pēc tam balsojamā, tur, kur ir reāli kaut kas jāizdara, lai kaut kas mainītos mūsu dzīvē, tiek pieņemts pavisam pretēji. Un tāpēc arī uzskatu, ka šinī gadījumā Tautas partijai būtu tomēr jāuztur savs priekšlikums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Mēs esam otrajā tūkstošgadē, un man rada izbrīnu, ka 1990. gadā ar televīzijas raidījumiem un radio raidījumiem Latvija bija pārklāta un tagad — 2000. gadā un 2001. gadā — ar parādu uz 720 miljoniem kabatā mums nevar televīzija un radio pārklāt teritoriju.

Nu, protams, ka tehniski nav risināms jautājums kā kabeļu savienojumi un izvietot vienā vai otrā punktā, kur nav pārklājuma, nelielus raidītājus, un tie var nodrošināt teritorijas pārklājumu. Bet redziet, avīžu cilvēkiem nav, televīzijas raidījumu nebūs, radio raidījumu nebūs, cilvēkiem nebūs informācijas, tad viņus var mierīgi muļķot, un viņiem var iestāstīt aizbraucot kāds cilvēks, ka nu tagad būs brīnumi, nobalsojiet tikai par vienu vai otru skaistu partiju.

Un manī rada izbrīnu arī tas, ka tik tiešām, budžetu kad mēs apstiprinājām, valdošās partijas, jūs taču nobalsojāt pret jebkuru priekšlikumu, tajā skaitā arī nodrošināt televīzijas raidījumu un radio raidījumu visai Latvijas teritorijai. Ne 85% iedzīvotājiem, bet visai teritorijai. Galu galā, vai viņš dzīvo Krāslavas rajonā vai Alūksnes rajonā, viņam ir jāskatās Latvijas televīzija, un viņš grib skatīties to raidījumu. Protams, ne tās briesmīgās filmas. Nu vismaz tās ziņas! Kamēr mēs vēl neesam aplikuši ar nodokli televizorus un radiouztvērējus.

Tāpēc mans ierosinājums ir tik tiešām šo priekšlikumu piestrādāt uz trešo lasījumu, un, protams, ir jāatbalsta komisijas viedoklis. Bet es vēlreiz aicinu, kolēģi, vismaz šinī jautājumā — nu dosim iespējas Latvijas cilvēkiem skatīties mūsu televīziju, lai viņi neuzliek tās lielās antenas un neskatās Eiropu un citas apkārtesošās valstis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts — otro reizi.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Par lietas būtību komisijas atbildīgais referents, Cileviča kungs un Birznieces kundze pietiekami pārliecinoši izteica komisijas viedokli. Es gribētu kā komisijas priekšsēdētājs un, piedodiet, komisijas patriots novērst divdomīgos izteicienus par ekspertu uzklausīšanu. Komisija ir uzklausījusi visus iespējamos ekspertus, un turklāt komisijas locekļu vidū ir profesionāļi šajos jautājumos. Tāpēc, kolēģi Dzintar Ābiķi, šādus divdomīgus izteicienus izteikt nevajag! Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle — otro reizi.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu vēlreiz pakavēties pie būtības. Šobrīd Latvijas televīzija, cienījamā Lāzo kundze, lai nu kam, bet jums to vajadzēja zināt un nevajadzēja maldināt radioklausītājus un kolēģus deputātus, šobrīd jau apraida 93% teritorijas. Kādēļ ir jāatsakās no šobrīd jau sasniegtā tehniskā līmeņa? Jūs tiešām gribat pievienoties deputāta Bojāra vaimanām par to, ka apraidīsim vēl mazāk? Kādēļ tas ir jādara? Es aicinu vismaz tad palikt tajā līmenī, tehniskajā līmenī, kādu esam sasnieguši, nerunājot, ja jūs neatbalstāt to, ka jāiet ir tālāk. Nesamazināt no 93% jau apraidītās teritorijas uz 75%.

Padomju laikā, Bojāra kungs, nekad netika ar Latvijas televīziju apraidīta tik liela teritorija, kāda tiek apraidīta šodien. Arī jums atgādinu: "Nesludiniet te padomju ideoloģiju!"

Paldies, Saeimas priekšsēdētāj, jums par to, ka jūs izteicāt aizrādījumu deputātam Grīgam. Es gandarījumu esmu saņēmis. Gandarījums būtu vēl lielāks, ja pie atkārtotas tādas rīcības jūs ieliktu viņu stūrī. (Zālē smiekli.)

Un pēdējais. Es tiešām domāju, ka mums šobrīd ir visas iespējas atstāt uzstādīto augsto normu par simtprocentīgu teritorijas apraidi un ar pārejas noteikumiem, ja tas ir nepieciešams, piefiksēt esošo apraidi 93% līmenī, kā arī ar pārejas noteikumiem noteikt obligātu prasību — nodrošināt sasaisti ekskluzivitāti ieguvušajai raidorganizācijai ar vietējām apraides organizācijām, nodrošinot šo raidījumu, obligāto raidījumu skatāmību visā Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski es gribētu informēt tikai par tiem procentiem, kas man zināmi. Ja tie ir 93%, kā Birznieces kundze teica, Latvijas televīzijai, LNT ir apmēram 51% un, cik man zināms, plānojot TV3, kas ir pieteicies uz paplašināšanu kanālu, 85%. Nu tie ir trīs cipari, kas ir jāņem vērā, kad jūs balsojat. Un pārējais viss ,protams, ir ļoti jauki un skaisti, ko es te dzirdu, bet nu tā ir izšķiršanās.

Protams, pastāv vienmēr tāda problēma, kas notiek tajā brīdī, ja, piemēram, televīzija nevar nopirkt vai samaksāt, ja valsts budžets nav izdalījis līdzekļus, piemēram, nu kādai nopietnas pārraides translācijai, teiksim, pasaules hokeja čempionātam. Piemēram, TV3, ja nu viņi vinnē to konkursu, samaksā un dabū viņu, tad 85% it kā redz, 15% neredz. Ja, teiksim, tai, kam ir 85%, nedodam tiesības pirkt, tad neredz neviens, ja nepērk pirmā televīzija. Un par LNT attiecīgi proporcionāli 51%. Tie ir tie cipari, kas ir jāzina un jāskatās. Un jārēķina. Un jāizšķiras ļoti vienkārši. Ja mēs sakām, ka tikai tiem, kam tagad ir 100% vai 93% — tā ir tikai Latvijas televīzija. Ja Latvijas televīzija nāk un prasa līdzekļus attiecīgi budžetā ekskluzīvu raidījumu translēšanai — olimpiādi, hokeju un, es nezinu, vēl ko, un ja to līdzekļu tur nav un televīzijai šīs naudas nav, tad viņi vienkārši to neraida. Vispār neviens neredz. Otrs. Nu un ja pērk tie privātie, tad redz tikai 85%, varbūt perspektīvā lai 51% de facto . Starp to ir jāizšķiras, un pārējais jau viss ir tā.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka sociāldemokrātu frakcija atbalstīs Tautas partijas priekšlikumu, un aicinu neatsaukt šo priekšlikumu, kā Ābiķa kungs šeit izteicās. Tā kā es domāju, ka Šķēles kunga asaras ir pilnīgi liekas. Tas ir viens.

Bet ko es gribētu pateikt uzreiz? Kolēģi, ir jau labi, ka mēs mētājamies ar vārdiem tā bezatbildīgi. Ir jau labi, ka mēs pieņemam grozījumus likumā, kas ir labvēlīgi Latvijai, bet mēs to nevaram darīt tā, ka mēs nedomājam par finansu nodrošinājumu, jo pretējā gadījumā tie arī paliek tikai vārdi, nevis darbi! Un, kolēģi no Tautas partijas, tieši tāpēc mēs gaidām, ka šim jūsu priekšlikumam sekos nākamais — budžeta grozījumu priekšlikums. Mēs esam gatavi atbalstīt jūsu priekšlikumu, nobalsosim un lai tas ir spēkā kaut vai ar rītdienu. Nav problēmu. Bet tikai, tad lūdzu pāriesim no vārdiem uz darbiem. Ja jums ir iebildumi, tad sakiet!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir nepatīkami kārtējo reizi no šīs tribīnes dzirdēt personīgus apvainojumus. Ne vaimanāju es, Šķēles kungs, bet Latvijas tauta vaimanā. Jūs paklausieties Latvijas tautu un tad teiciet kaut ko sliktu man, kā vienmēr jūs to darāt. Un vaimanā tāpēc, ka viņa tik tiešām nesaņem to informāciju, ko vajag saņemt. Un saņem izkropļotā veidā, visdažādākajā veidā.

Kas attiecas uz televīziju 1990./1991.gadā, tā aptvēra visu Latvijas teritoriju, un nevajag stāstīt brīnumus! Ja jūs tehniski nezināt, tā ir viena lieta.

Bet tagad, kā savienot jūsu izteikumu — komunistiskā ideoloģija un televīzija? Televīziju es vienmēr saprotu kā informācijas līdzekli. Un modernāko informācijas līdzekli 20. un 21.gadsimtā... 21.gadsimtā. Visa lieta ir tā, ka televīzija tik tiešām dod iespēju cilvēkiem saņemt to informāciju, kuru nevarēja saņemt mūsu aizgājušās simtgades sākumā, bet tagad to var saņemt. Un ideoloģija ir pavisam cita lieta, pie kuras es neesmu pieskāries. Un es vēlreiz aicinu, ka vajag veidot sistēmu, lai tik tiešām televīzija un radio aptver visu Latvijas teritoriju un visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejama šī informācija.

Kas attiecas uz nākamo ierosinājumu, ko arī ir ierosinājušas citas valdošās partijas, ka, ja mēs pārdosim "Latvijas kuģniecību", tad visdažādākās informācijas sistēmas pienāks pie Latvijas iedzīvotājiem. Nu varbūt tā būs, bet nabadzīgāki mēs tik tiešām būsim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP) . Priekšsēdētāja kungs, cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es vēlētos tomēr pēc tik karstām debatēm atgādināt vēlreiz.

Tātad komisija, pirmkārt, spriežot šo jautājumu, domāja tieši par to, ka visiem Latvijas teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir jāredz šie ekskluzīvie pasākumi.

Tālāk. Direktīvā ir rakstīts — "lielākā daļa". Tātad vismaz 51%. Šajā gadījumā komisija gāja no tās reālās situācijas, kāda ir Latvijā, un skatījās, ko var darīt. Protams, ka simtprocentīga apraide visā Latvijas teritorijā visiem Latvijas iedzīvotājiem pašlaik neeksistē tā iemesla dēļ, ka budžeta balsojumos attiecīgie līdzekļi, kas tam ir nepieciešami, nav nobalsoti. Ja mēs nobalsosim šos 100%, tādā gadījumā iznāks līdzīgi kā ar bērnu pabalstiem, ka likumā šī norma būs un tomēr tā netiks pildīta vairākus gadus. Tādēļ godātos kolēģus es aicinu balsot par jūsu priekšā esošajiem trim priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Jā, cienījamie kolēģi! Baldzēna kungs tomēr mūs pārliecināja, un mēs neatsaucam šo savu balsojumu, bet aicinām tomēr balsot arī par triju deputātu iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!

Par — 45, pret — 4, atturas — 36. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Lāzo (LSDSP). Jā. Tātad, godātie kolēģi! Ja ir pieņemts šis priekšlikums par 100% Latvijas teritorijā un 100% Latvijas iedzīvotāju, tad, manuprāt, 8.priekšlikums — Tabūna kunga priekšlikums, kurš paredz 75% Latvijas teritorijas un atbildīgās komisijas priekšlikums — 85% Latvijas iedzīvotāju, nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. Godātie kolēģi! 10. — Violas Lāzo priekšlikums par Latvijas raidorganizācijas statusu, proti, vai atrodas Latvijas teritorijā, vai reģistrēts, diemžēl nav balsojams, jo jūs nobalsojāt iepriekš minēto manu priekšlikumu pret, līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

V.Lāzo. Kolēģi! 11., 12. un 13.priekšlikums, proti, pirmais ir deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres, otrais — deputātes Lāzo un trešais — deputāta Tabūna priekšlikums, ir identiski. Tātad runa ir par Eiropas audiovizuālajiem darbiem un procenta noteikšanu Radio un televīzijas likumā. Eiropas Komisija ir iebildusi pret tik augstu procentu latviešu valodā veidotajiem darbiem — pret 40% un ierosinājusi 25%. Savukārt visi priekšlikumu iesniedzēji — Ābiķis, Rugāte, Zommere, Lāzo un Tabūns — aicina atgriezties pie vecās redakcijas, proti, atstāt Latvijas Republikā Eiropas audio vizuālo darbu veidošanā 40% latviešu valodā veidoto raidījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es arī rūpīgi iepazinos ar šīm Eiropas direktīvām, un direktīvu 8.pants paredz sekojošo, proti, ja dalībvalstis uzskata, ka tas vajadzīgs valodas politikas mērķa īstenošanai, ievērojot Kopienas likumus, tās var dažiem vai visiem to jurisdikcijā esošo televīzijas raidorganizāciju raidījumiem noteikt sīkāk, izstrādāt vai stingrākas, es atkārtoju — stingrākas normas, ievērojot valodas kritērijus. Ja mēs pieņemam to, ko ir piedāvājusi komisija, tad šobrīd latviešu valodā paliek 14% raidījumu. Tātad 51% būs Eiropas audio vizuālajiem darbiem, un savukārt no šiem procentiem 25%, tas ir 14% no visiem raidījumiem kopumā. Mēs neuzskatām, ka mūsu piedāvātais priekšlikums — 40%, kas īstenībā no visiem raidījumiem kopumā sastādītu 20,4%, būtu tik augsts, ka mēs to Latvijā nevarētu īstenot. Tieši otrādi! Latviešu valoda joprojām nav tik stingri savas pozīcijas nostiprinājusi, un tāpēc es aicinu atbalstīt deputātu Rugātes, Zommeres un Ābiķa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti un iedzīvotāji, radioklausītāji! Atkal man diemžēl jāsarūgtina deputāts Ābiķis, ka viņš dzīvo mākoņos. Diemžēl tas, ko viņš grib, šī norma, kas ir likumā, netiek īstenota šodien. Jo statistika rāda... Tādēļ es aicinātu, ka atbildīgā komisija apskatīs uz trešo lasījumu šo likumprojektu, ka mums būtu kopīga sēde ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, lai kopīgi mēs uzklausītu visus viedokļus un saprastu, kāda ir reālā situācija. Nekas man nedarītu lielāku prieku kā tas, ka mēs atstātu šo normu, bet ir vairāki iemesli, kāpēc to nevar darīt.

Pirmais ir, ka šie vārdi likumā nesaskan ar dzīves realitāti. Ja mēs skatāmies uz pēdējo trīs gadu laikā Centrālās statistikas pārvaldes veikto kopsavilkumu par radio un televīzijas raidorganizāciju darbību, var secināt, ka vietējās un reģionālās televīzijas raidorganizācijas savās programmās ir spējīgas nodrošināt mazāk nekā 25% Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Tie ir raidījumi, kas ir veidoti latviešu valodā. Tas nav, kādā valodā iet tas raidījums, te neietilpst ziņas, spēles, citādas programmas. Šeit, ko referente minēja, nu, viņai ir varbūt cits viedoklis, bet varbūt neatspoguļoja tās debates, intensīvās debates un pārrunas, kas mums bija ar ekspertiem no Nacionālās radio un televīzijas padomes.

Otrs iemesls, kādēļ mēs nevaram bezatbildīgā veidā atstāt 40%, ir ne tikai direktīva, Ābiķa kungs, bet arī Eiropas Kopienas dibināšanas līgums. 5.pants, bijušais 3b.pants, kur arī ir runāts par proporcionalitātes principu, tas ir, ka izvēlētajiem līdzekļiem jābūt proporcionāliem nepieciešamā mērķa sasniegšanai. Viens iemesls, kāpēc mēs izskatām šos grozījumus pašlaik Radio un televīzijas likumā, ir, lai saskaņotu tekstu ar vajadzīgo pārrobežu televīzijas direktīvas konvenciju, lai varam slēgt šo audiovizuālo politiku — sadaļu Zviedrijas prezidentūras laikā. Un man ir jāatgādina, ka sarunās mēs nevarēsim aizstāvēt šo 40% normu, jo Eiropas Savienībai arī ir pieejama informācija. Viņa jau zina, ka mums ir pašlaik pēdējo trīs gadu laikā zem 25% latviešu valodā veidotu raidījumu. Tad es tiešām aicinātu, lai likums atspoguļotu realitāti. Šis ir atkal vēl viens jautājums. Ja nav vairāk palielināti līdzekļi audiovizuālo darbu ražošanai, oriģināldarbu ražošanai latviešu valodā, tad mēs nedrīkstam ielikt normas, kas ir tik iluzoriskas un tikai gaisīgi mākoņi, un atkal varētu apskatīt, ka ir solīti vārdi, bet negrib uzņemties atbildību kā likumdevējs, lai likums ir īstenojams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Birznieces kundze! Man šķiet, ka jūs mākoņos dzīvojat vairāk nekā Ābiķa kungs. To, ko jūs teicāt. Un šādi, kā jūs aicināt mūs skriet uz Eiropu, tā var nolauzt ne tikai kājas, bet arī galvu. Tur jau ir tā nelaime. Un jādomā par to, kā mēs dzīvojam un kā mēs dzīvosim Latvijā. Vai runāsim šeit angļu, vācu, franču mēlē, aizskrienot uz Eiropu, vai turpināsim latviski runāt. Lūk, par ko ir jādomā. Van der Stūli mums jau ir parādījuši un pierādījuši ļoti daudz. Ļoti daudz. Ar Valodas likumu, ar Pilsonības likumu un noteikumiem pat un vēl, un vēl. Diktē un diktē. Un tagad viņi, lūk, samazinās vēl šo procentu no 40 uz 25. Vēl pēc pāris gadiem samazinās uz 10%. Tas ir vienkārši nepieņemami un nenormāli. Un man vienkārši kauns par to, ka šo grozījumu autori tik akli skatās Rietumu virzienā. Visu, ko viņiem pasaka, ko kāda konvencija raksta arī ne obligātā formā, bet ieteikuma formā, viņi ir gatavi visam klausīt un visu pieņemt par skaidru monētu. Tādā veidā mēs pazaudēsim savu valodu. Pazaudējot savu valodu, mēs pazaudēsim arī savu valsti. Nu tad domāsim beidzot! Un nevajag aicināt un rāt vēl citus cilvēkus, kuri patiešām vēlas, lai veidotu normāli, aizejot uz Eiropu, ir skaidrs, ka mēs tur nerunāsim latviski. Mēs tur runāsim angliski, franciski vai vāciski, bet domāsim par to, kā mēs runāsim Latvijā. Lūk, tādēļ es aicinu, un ne velti šeit ir gan Tautas partijas trīs deputāti iesnieguši, gan sociāldemokrāti, Lāzo kundze, gan mans priekšlikums — atstāt šo normu tādu, kāda tā bija pašreizējā redakcijā — 40 procenti, nevis 25. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es šo grozījumu atstātu. Atstātu pašreiz likumā esošo normu — 40% latviešu valodā veidotos vai, direktīvas izpratnē, producētos darbus, iesniedzu sekojošu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām es uzskatu, ka jebkura sarunu sadaļas saskaņošana ar Eiropas Komisiju ir divpusējs darbs, proti, Eiropas Komisija vēlas vienu, un mūsu sarunu grupai ir jāprot pierādīt tā situācija, kāda ir Latvijas valstī, un cik ļoti būtiska ir valodas problēma Latvijas valstī. Latviešu valoda, godātie kolēģi, es atgādināšu, Eiropas kontekstā nozīmē mazākumvalodu, jo tādēļ, ka Latvijas iedzīvotāju skaits, kas runā latviski, ir neliels, salīdzinot ar Eiropas lielajām nācijām, neliels, tātad latviešu valoda ir mazākumvaloda. Tas būtu viens.

Līdz ar to es uzskatu, ka Eiropas Komisija principā tātad neiebilst pret zināmu programmas daļas laika izmantošanu latviešu valodā producētiem darbiem. Te ir jautājums tikai par ciparu, kāds tas būs. Jā, proporcionalitātes princips ir jāievēro, bet kādēļ tad mums pašlaik ir tik zems šis normatīvs, proti, kādēļ tikai 22% pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes ziņām pašlaik ir latviešu valodā producēto darbu? Tas ir galvenokārt tādēļ, ka Latvijas Televīzijai hroniski trūkst finansējuma. Un līdz ar to, ja mēs tagad turpmāk, kā es saprotu, nobalsojam par simtprocentīgu apraidi ekskluzīviem pasākumiem un ja mēs turpmāk Olimpiskajām spēlēm tomēr budžetā balsosim par to, lai šīs spēles varētu translēt Latvijas Televīzija, tas nozīmē, ka atlikušo summu Latvijas Televīzija varēs veltīt oriģināldarbu producēšanai latviešu valodā. Līdz ar to es varētu paredzēt, ka šī kvota paaugstināsies. Līdz ar to mēs varēsim droši pāriet pāri komisijas piedāvātajiem 25%, tādēļ es aicinātu, godātie kolēģi, atstāt spēkā pašreizējo likuma redakciju, jo tā ļoti precīzi atspoguļo Latvijas situāciju, un perspektīvā mums šī kvota ir jāpilda. Un es uzskatu, ka šajā pozīcijā sarunās ar Eiropas Komisiju mums ir jāpierāda savas nacionālās intereses. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nevajag, Egil, beidz!")

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt to, ka pašreiz runa ir par latviešu valodas tiesībām, tas ir viens, un vai mēs vēlamies tās aizsargāt. Jā, Birznieces kundzei ir taisnība, praktiski pašreiz ar likumu pārkāpumu šie latviešu valodā veidotie raidījumi ir kaut kur 22%. Un tagad ir jautājums par to, vai mēs šo situāciju gribam legalizēt? Vai mēs šo likuma pārkāpumu, latviešu valodas tiesības aizskārumu, gribam padarīt par likumu? Un šeit sociāldemokrāti ir praktiski viennozīmīgi pret, un tāpēc mēs atbalstīsim šos 40%. Es domāju, ka mums nevajag iet kaut kādās tādās īpašās pielaidīgās formās uz sarunām ar Eiropas Savienību un rezultātā teikt, ka mēs esam gatavi izpildīt jebkuru prasību, ko viņi mums piedāvā. Mums ir jācīnās un jāaizstāv sava tauta un jācīnās un jāaizstāv savas valsts valoda. Tas ir viens.

Es domāju, ja mēs rīkosimies tā, kā iesaka Birznieces kundze, tad arī šī sakāve Nicā, kur divi latvieši, viens igaunis, būs likumsakarība arī turpmāk.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte. (Starpsauciens: "Neko jaunu vairs nepateiksi!")

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Un godātā Birznieces kundze! Eiropas Padomes kopienas direktīva, ņemot vērā Eiropas ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 57.panta 2.punktu un 66.pantu, patiešām mums dod visspēcīgāko ieroci pierādījumam nacionālo interešu aizstāvībai, kas ir izteikta priekšlikumā, kuru šobrīd debatējam. Un sarunās ar Eiropas Savienību mūsu arguments, kas ir balstīts Eiropas dokumentā, tas ir izteikts 8.pantā, proti, ja dalībvalsts uzskata, ka tas vajadzīgs valodas politikas mērķu īstenošanai, un tāds mērķis mūsu valstij ir, ievērojot kopienas likumus, tad tās var dažiem vai visiem tās jurisdikcijā esošās televīzijas, radio organizāciju raidījumiem noteikt sīkāk izstrādātas vai stingrākas normas, jo īpaši ievērojot valodas kritēriju.

Šeit mūsu sarunas ir pilnīgi korektas, mums tikai atliek atcerēties, ka mums ir tiesības izmantot Eiropas dokumentu savas valsts nacionālo interešu aizstāvībai. Šie priekšlikumi, kas šobrīd ir iesniegti, 11., 12. un 13.priekšlikums, pilnībā izsaka šīs mūsu tiesības un arī mūsu pienākumu. Tādēļ es lūgtu, kolēģi, patiešām ieklausīties Eiropas piedāvātajā iespējā un atbalstīt Latvijas izvēli sevi aizstāvēt pašiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Ja mēs tagad paskatāmies — televīzijas raidījumi, tad 69% tie nav Latvijas sagatavotie materiāli — vai tā ir informācija, vai tās ir filmas, tas ir viss ārvalstu. Vai tas ir gājis no Eiropas vai Amerikas, vai diezin vēl no kurienes. Tas ir šausmīgi! Jūs paskatieties tās bandītiskās filmas, kuras rāda katru dienu un vairākas pēc kārtas, kur mēs apmācām jaunatni, kādā veidā vajag slepkavot, zagt un darīt dažādus noziegumus. No mūsu ekrāniem ir nozudušas, nav redzamas, nu vai reti kad parādās Latvijas filmas, tās mēs jau vairāk necienām. Informācija par kultūru, cik tad to raidījumi bija, par dziesmu svētkiem, par citiem kultūras pasākumiem Latvijā, ļoti maz bija, literatūra, to mēs esam aizmirsuši, Latvijas literatūru, Latvijas vēsturi, vēstures apraksti, vēstures apraksti par mūsu pilsētām, par mūsu pagātni, ko tad mēs redzam? Neko neredzam. Mūsu iedzīvotājiem tālmācības stundas ievest un pārraidīt, kur tās ir palikušas, kaut ko esam runājuši, domājuši, arī nekas nav. Labas lekcijas, arī nav. Un visizplatītākais, tās ir noziedzīgās filmas, nu vai vēl pornofilmas, kuras rāda. Es nevaru saprast, cik ilgi var tām sievietēm visdažādākā izvirtībā rādīt visdažādākās tāda pazeminoša... cilvēku pazeminoša rakstura skatus.

Un mums vienmēr dārgs ir kaut kas svešs. Visu laiku mēs vienmēr cildinām kaut ko svešu — vai tas bija pagājušā laikā, vai tas ir tagad, un cik tad ilgi mēs klanīsimies citu priekšā? Kaut vai Luksemburgas priekšā, kura it sevišķi populāra pēdējā laikā ir palikusi. Un arī Eiropas Savienībā, kur mēs nozaudējām vienu vai divas balsis tikai tāpēc, lai personīgi kaut ko iegūtu. Un es nevaru saprast kāpēc latvietis Latvijā paliek sulainis? Kāpēc? Un tāpēc tas, kas bija iestrādāts pirmajā lasījumā, ir jāatstāj tie 40%, un nevajag te pārāk pārspīlēt, ka kaut ko Eiropa no mums baigi briesmīgo prasa. Viņi neprasa, bet mēs paši uzprasāmies. Un tāpēc mēs esam smieklīgā lomā, kad par mums arī radioraidījumos Eiropā rāda ne diezgan labā gaisotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Rihards Pīks.

R.Pīks (7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi un godājamie klausītāji! Es vēlos dažus vārdus teikt un precizēt, jo šeit tiek cilāts ne visai korekti, ko liek un ko neliek Eiropas Savienība. Ir tur viens procents minēts, 51% Eiropas Savienības jeb Eiropas raidījumu attiecībā pret Savienotajām Valstīm tas ir domāts, jo to normu izcīnīja franči, kuri ir lielākie savas produkcijas aizstāvji, lai būtu Eiropas Savienības jeb Eiropas produkcija attiecībā pret Savienoto Valstu produkciju. Bet mums neviens Eiropas Savienībā neliek mazināt savu normu. Mēs varam raidīt savā valodā, cik mēs vēlamies. Šis nosacījums ir Eiropas un Savienoto Valstu galvenokārt, kas pasaules tirgu ir pārņēmis lielā mērā.

Tātad, ja mēs tagad ieliekam mazāku normu — 25%, kas reāli ir tātad no kopējā laika tikai 13% nacionālajā valodā, tad mēs paši sev samazinām normu. Tas ir viens.

Otrs. Runājot par līdzekļiem. Protams, ir jāizdiskutē arī par nepieciešamajiem līdzekļiem programmu veidošanai. Bet te ir jāsaka tas, ka ir programmas, kuras izmaksā dārgi, un ir programmas izzinošas, gudras, kuras nemaksā dārgi. Un te palaikam ir vērts paaicināt arī ārzemju ekspertus, lai viņi paskatās mūsu programmas. Viņi bieži vien saka: paklausieties, jūs esat bagāti ļaudis, jūs varat atļauties tik dārgus, greznus fonus, ko mēs nevaram atļauties. Paskatieties Eiropas televīzijās! Bieži vien tur ir diskusijas uz ārkārtīgi askētiskiem foniem, bet gudri ļaudis par interesantām lietām runā, un šie ir interesanti raidījumi un nacionālajā valodā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece. Otro reizi.

I.Birzniece (LC). Tikai mēģināšu kolēģiem un klausītājiem pievērst uzmanību dažiem faktiem.

Tekstā ir rakstīts — ne mazāk par 25%. Nav rakstīts — tikai 25%. Pārāk daudzi runātāji ir runājuši par raidīšanas valodu. Šeit neiet runa par raidīšanas valodu, latviešu valodas lietošanu, bet par latviešu valodā veidoto darbu pārraidi. Laikam šeit ir lieki atgādināt, ka pašlaik pēdējo trīs gadu laikā diemžēl budžeta trūkuma dēļ ir tikai 21% latviešu valodā veidotu programmu. Un es gribētu vielu pārdomām. Vai šeit zālē ir kādi, kas uzskatītu, ka Igaunija ir pielaidīga valsts? Vai šeit ir kāds, kas uzskata, ka Igaunijai mazāk rūp sava valoda? Vai šeit ir kāds šajā zālē, kas uzskata, ka Igaunija mazāk aizstāv savas nacionālās intereses? Laikam neviens tā neapgalvotu šajā zālē. Es uzskatu, ka mūsu priekšlikums, ka ne mazāk par 25%, ir daudz stingrāks nekā Igaunijas, kas šajā kvotā igauņu valodā veidotajiem darbiem ir likuši 10%.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP) . Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Tātad es aicinātu balsot par minētajiem trim priekšlikumiem — 11., 12. un 13.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 15, atturas — 4. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk — 14. priekšlikums.

V.Lāzo. Cienījamie kolēģi, 14., 15. un 16. priekšlikums, tātad, proti, deputātu Dzintara Ābiķa, Rugātes un Zommeres priekšlikums, deputāta Tabūna un deputātes Silvijas Dreimanes priekšlikumi ir: atstāt pašreiz likumā esošo redakciju, un es paskaidrošu, par ko te ir runa. Tātad pašlaik likumā ir noteikts, ka Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram ir jābūt ne mazāk par 40% no mūzikai atvēlētā raidlaika. Runa ir par Latvijā veidotajām radio programmām, kas skan laikā no pulksten 7 līdz pulksten 22. Eiropas Komisijas ierosinājums ir bijis Latvijas autoru mūzikas īpatsvaru... šo jēdzienu nomainīt ar mazāk saprotamu jēdzienu — Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaru — tātad 40%.

Godātie kolēģi! Tātad šādi ir priekšlikumi. Komisija šos priekšlikumus — 14., 15. un 16. — nav atbalstījusi kopumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu atbildīgo komisiju vēl nedaudz pārdomāt uz otro lasījumu šo jūsu piedāvāto redakciju. Principā nostādne ir skaidra. Bet kāds juridisks segums ir vārdiem — Latvijas kultūras identitāte, par to es ļoti šaubos, kā šī norma tiks interpretēta. Jo Latvijas kultūras identitāti atspoguļo Latvijā dzīvojošie 29% krievu, 4% baltkrievu... Vai tad mums arī šajos te raidījumos tiks ietverta visa krievu mūzika un baltkrievu mūzika... Tā ka, manuprāt, šāds te formulējums var izraisīt lielas diskusijas. Un ja netiek atbalstīts mūsu priekšlikums, kurš varbūt arī vēl ir jāprecizē uz trešo lasījumu, tad es tomēr aicinu komisiju atgriezties pie juridiski vieglāk izskaidrojama formulējuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību terminam nacionālā pasūtījuma ietvaros. Un šī likuma tapšanas gaitā 5. Saeimā tas bija īpašs eksperiments, kad Eiropas raidorganizāciju apvienība šādā veidā mūs balstīja un ar interesi vēlējās vērot šo eksperimentu, jo šāds princips kā nacionālais pasūtījums nepastāv Eiropas Savienības valstīs kā finansējuma veids vai finansējuma pamatojuma veids, kā valsts atbalsts sabiedriskajām raidorganizācijām. Un tieši tādēļ šī īpašā diskusija bija arī par to, kāda mūzika ir izmantojama nacionālā pasūtījuma ietvaros, un tieši tad arī radās šī vecā vai šobrīd vecā redakcija, kuru mēs arī ierosinām atbalstīt un atstāt, kā tas ir Lāzo kundzes priekšlikumā, Dreimanes kundzes priekšlikumā, Tabūna kunga priekšlikumā un arī Tautas partijas deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres priekšlikumā, jo Latvijas autori — tie ir dažādu tautību autori, kuri apliecina Latvijā kā telpā radītu noteiktu māksliniecisku vērtību un kvalitāti, un tādā veidā viņa arī izietu pasaulē ar šādu identitāti. Ja ir termins "Latvijas kultūras identitāte", tas ir grūtāk izprotams, vieglāk izprotams un precīzāks ir tas termins, kas ir vecajā redakcijā. Būtu vēlams to saglabāt un atbalstīt otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Pavisam īsi. Es lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus, jo te nu autori ir parādījuši īpašu izveicību žonglēšanā un iepinuši patiešām tādā papīrītī krāšņā — Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošu, kur var iedomāties, kas vien jums ienāk prātā. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Runājot jau par raidorganizāciju jurisdikciju, es sākumā minēju, ka šajā likumā "Par radio un televīziju" mēs diemžēl ieviešam tādas normas, kas juridiski ir ārkārtīgi grūti skaidrojamas. Un proti, šis gadījums, runājot par Latvijas autormūziku vai, kā ir piedāvāts šajā redakcijā, Latvijas kultūras indentitāti atspoguļojošu mūziku, šajā gadījumā arī tas termins ir ārkārtīgi grūti traktējams, kurš būs tas darbs, kas atspoguļos Latvijas kultūras identitāti, un kurš ne. Līdz ar to es uzskatu, ka arī šis grozījums ir vēl diskutējams ar Eiropas Komisiju. Un principā Eiropas Komisija nevarētu daudz mums iebilst jau tādēļ, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 151.panta pirmā daļa skan sekojoši: "Kopiena piedalās dalībvalstu kultūru attīstībā, rūpējoties par nacionālās un reģionālās daudzveidības saglabāšanu, vienlaicīgi izceļot kopējo kultūras mantojumu." Redziet, Latvijas situācija atkal ir īpatnēja, jo Latvijas kultūras identitāti atspoguļojoša mūzika principā, es domāju, 99% gadījumu var rasties pamatā Latvijā vai vismaz ļoti ciešā saistībā ar Latviju.

Manuprāt, arī tulkojumu jautājums sarunās ar Eiropas Komisiju spēlē nozīmīgu lomu, jo Eiropas Komisija ir teikusi, ka definīcija "Latvijas autori", var tikt uzskatīta par diskriminējošu, jo tiek izcelta autoru nacionālā piederība. Es šajā gadījumā domāju, ka drīzāk te ir domāta valstiskā piederība. Tādēļ uz trešo lasījumu vajadzētu padomāt par to, kā precīzāk definēt šo normu. Bet šajā gadījumā priekšlikumu iesniedzējiem es personiski piekrītu, ka Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošs — šis jēdziens principā nebūtu lietojams, jo to ir ārkārtīgi grūti definēt, vēl grūtāk nekā pašreizējo likuma redakciju — Latvijas autori. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Cienījamie kolēģi! Juristi gan saprot šo jēdzienu, ka izteikt kaut ko ļoti skaidri un precīzi ir labākais risinājums. Šajā ziņā — Latvijas kultūras identitāti mūzikā atspoguļojošs jēdziens, cilvēki, šeit runātāji ir teikuši, ka to ir grūti traktēt, bet tas dod iespēju plašāk traktēt mūsu interesēm par labu. Kāpēc? Man liekas, es aizmirsu, referente vai Lāzo kundze teica, jā, Latvijas autori, šeit nav rakstīts — tikai latviešu autori, jo tie, kas grib iztulkot tikai ka latviešu autori, tas nav, ir "Latvijas autori" pašlaik likumā. Bet šis jēdziens "Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošs mūzikas jēdziens" ir plašāks, jo citādāk, ja mēs paliksim pie "Latvijas autori", tur neietilps "Čikāgas piecīši" , Ilmārs Dzenis, Brāļi Graši vai Tālivaldis Ķeniņš, jo viņi nav Latvijas autori. Viņi ir Latvijas kultūras identitātes atspoguļotāji mūzikā. Man liekas, nevajag aizmirst, ka mums ir ievērojama, arī vēl arvien aktīva komponistu un muzikantu grupa, kas ir latvieši un kas dzima ārpus Latvijas, kas tomēr ietilpst Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošā mūzikā, nekā tikai Latvijas autoru definīcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt šeit sekojošo. Protams, šeit ir runa par Latvijas autoriem, tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tas nozīmē arī mūsu zināmu kultūru un tās pārstāvniecību, bet šeit kas ir par priekšlikumu? Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaram, tādiem autoriem — tas ir daudz strīdīgāks, mīklaināks un atsakāms formulējums. Ja mēs uzmanīgi paanalizēsim, arī Eiropa, arī pasaule ir Latvijas kultūras identitātes daļa. Zem šī termina "Latvijas kultūras identitāte" mēs varam palikt apakšā jebko, ko mēs vien vēlamies. Tieši tāpēc, lai mēs šeit netaisītu rasolu gan ar siļķi, gan ar gaļu un nezin ar ko tur vēl, varbūt ar krabīšiem, nevajag mainīt šo veco un pietiekami spēcīgo, atklāto un tiešo likuma redakciju. Tāpēc sociāldemokrāti aicina ar šo likumu saglabāt tādu pantu, kāds tas ir pašreiz.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 15, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs, tā kā 15. un 16. priekšlikums bija identiski 14. priekšlikumam, par tiem nav jābalso, jo šis priekšlikums ir nobalsots.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nost.

V.Lāzo. Godājamie deputāti un cienījamās deputātes! Sakarā ar to, ka likums bija atvērts, daži deputāti vēlējušies iesniegt priekšlikumus, kuriem nav īsti bijis sakara ar direktīvu, bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, protams, uzskatīja par savu pienākumu atbilstoši Kārtības rullim izskatīt jebkuru priekšlikumu. Tādēļ būs vairāki priekšlikumi, kas nav saistīti ar Eiropas Komisijas komentāriem.

Un es sākšu ar pirmo no tiem, tas ir 17. — deputāta Cileviča priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Paldies Lāzo kundzei par tādiem priekšvārdiem. Bet es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti cieši saistīts ar mūsu saistībām starptautiskajā arēnā. Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: atcelt valodas ierobežojumus privāto raidorganizāciju veidotajiem raidījumiem. Kāpēc tas ir nepieciešams? Ir četri galvenie cēloņi.

Pirmais ir juridiskais cēlonis. Ja virkne starptautisku dokumentu garantē nacionālajām minoritātēm tiesības dibināt savus elektroniskos masu saziņas līdzekļus, privātos, mūsu likumdošana to aizliedz.

Vēl vairāk. Pat fundamentālie cilvēktiesību dokumenti ietver sevī tādu principu kā vārda brīvība. Vārda brīvība nozīmē tiesības, katra indivīda tiesības brīvi izplatīt un saņemt informāciju. Valoda ir viens no vārda brīvības aspektiem. Te varētu minēt vairākus atzinumus, tajā skaitā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Īsi runājot, es teiktu tā: jebkura raidorganizācija Latvijā, kura tika sodīta par šīs likuma normas pārkāpumu, ja grieztos Eiropas Cilvēktiesību tiesā, noteikti uzvarētu. Es domāju, ka agrāk vai vēlāk tas notiks. Es nedomāju, ka būtu jāgaida.

Otrs cēlonis ir tehniskais. Šobrīd tehniskie līdzekļi pieļauj tādu iespēju — pavadīt vienu un to pašu programmu ar skaņu pavadījumu dažādās valodās. Piemēram, "Eirosports" raida sešās valodās. Un arī LNT Latvijā izmanto tā saucamo "Nicam" sistēmu. Tātad tiem skatītājiem, kam ir televīzijas uztvērēji aprīkoti ar "Nicam", ir iespēja izvēlēties. Likums pilnīgi skaidri neparedz šādu iespēju un vispār neatbilst šīsdienas tehnisko līdzekļu atbilstības līmenim.

Trešais cēlonis ir tīri ekonomiskais. Protams, ka cilvēki skatīsies tās pārraides, ko viņi grib, kas viņiem ir tuvākas. Viņi var izvēlēties. Šodien par ļoti nelielām summām ir pieejamas kabeļtelevīzijā lielas paketes, kas ietver sevī desmit un vairāk programmas no Krievijas. Tātad mēs absolūti brīvprātīgi ar šo normu atdodam līdz trešdaļai savas televīzijas auditorijas kabeļtelevīzijai, faktiski Krievijas programmu. Un būtu naivi domāt, ka reklāmdevēji to nezina. Reklāmas tirgus apjomu nosaka televīzijas auditorija. Mēs mākslīgi to samazinām uz vienu trešdaļu. Un tad mēs sākam runāt par abonēšanas maksu un tā tālāk, it kā ar reklāmām nepietiek. Mums ir ļoti labas iespējas palielināt skatītāju auditoriju un līdz ar to palielināt arī reklāmas tirgus apjomu.

Un pēdējais — ceturtais cēlonis ir tīri politisks. Mēs diezgan bieži un aktīvi tagad runājam par integrāciju. Sakiet, lūdzu, tas fakts, ka gandrīz trešdaļa Latvijas cilvēku dod priekšroku Krievijas programmām caur kabeļtelevīziju un uzzina pat jaunumus un ziņas par Latviju no Maskavas raidītajām programmām, vai tas veicina integrāciju vai ne? Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd Latvijā ir pietiekami liels pieprasījums un arī visas radošās iespējas izveidot vienu normālu privātu kanālu, kas pamatā strādātu krievu valodā un strādātu Latvijas krievu minoritātei, vislielākajai minoritātei. Un, aizliedzot šo iespēju, mēs paši faktiski aizliedzam arī veiksmīgu integrāciju, vismaz televīzijas un radio lietošanu integrācijai.

Un pēdējais. Es domāju, ka būs kādi komentāri no dažu kolēģu puses, man ļoti gribētos, lai šie komentāri nedarītu kaunu Latvijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu atgādināt, ka Eiropas Kopienas padomes direktīvas 9., es atvainojos, 8.pants skan sekojoši: "Ja dalībvalstis uzskata, ka tas vajadzīgs valodas politikas mērķu īstenošanai, tās var dažiem vai visiem to jurisdikcijā esošo televīzijas raidorganizāciju raidījumiem noteikt sīkāk izstrādātas vai stingrākas normas, es atkārtoju — stingrākas normas, jo īpaši ievērojot valodas kritērijus. Tā ka es domāju, ka šo priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt, un drīzāk gan mums būtu jāparedz no budžeta integrācijas mērķiem īpaša summa, lai palīdzētu sabiedriskajā televīzijā visus raidījumus subtitrēt un raidījumi skanētu latviešu valodā, un, ja tas būtu subtitrēts krievu valodā, tad integrācijas jautājumu varētu risināt daudz sekmīgāk.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP) . Jā, godātie kolēģi! Tātad es vēlos vēlreiz paskaidrot, ka šajā tūrē par šīm sadaļām Eiropas Komisijai nav bijis komentāra, bet tas jau nenozīmē, protams, ka nav nekādā saskaņā ar direktīvām, tur, protams, Cileviča kungam ir taisnība. Un tomēr komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu iepriekšminēto iemeslu dēļ. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. — deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 45, atturas — 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

V.Lāzo. 18. — deputāta Tabūna priekšlikums, tiek noņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Paldies!

V.Lāzo. Bet 19. — deputāta Miroslava Mitrofanova priekšlikums, arī Eiropas Savienība nav komentējusi šo sadaļu šajā reizē.

Sēdes vadītājs. Deputāts pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 48, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.

V.Lāzo. 20. — deputātes Dreimanes priekšlikums, kas attiecas uz sadaļu, kas reklamē reklāmas un televeikala izvietošanu programmā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. — deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 15, atturas — 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Lāzo. 21. — deputāta Lāčplēša priekšlikums. Arī šo sadaļu pašlaik nav komentējusi Eiropas Komisija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lāčplēsis.

J.Lāčplēsis (LC). Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad mēs ļoti aktīvi padiskutējām par 7., 8., 9.priekšlikumu un pārliecinājāmies paši un visus pārliecinājām, ka mums ļoti interesē mūsu mazo pašvaldību skatītāju intereses, es domāju, ka šis mans priekšlikums tiks atbalstīts un gandrīz vai vienbalsīgi.

Kāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu? 34.panta pirmā daļa paredz: ja televīzijas dibinātājs ir valsts un tā ir sabiedriska raidorganizācija, tad šī televīzija ir obligāti jāraida kabeļtelevīzijas tīklos. Nekādu pretrunu ar Eiropas Savienības direktīvām un prasībām šeit nav, jo komisija nekādus priekšlikumus šīs normas labošanai iesniegusi nav. Viņi paši to apstiprina, un pirmajā lasījumā mēs to nobalsojām. Bet mums ir kāda situācija? Latvijā, izņemot Rīgu, praktiski nekur nav alternatīvo kabeļtelevīziju. Mazajās pilsētiņās, pagastos, ja ir, tad tā ir viena un monopols. Un ja nu tomēr šī pagasta pašvaldība grib, lai šī pagasta skatītāji redz ziņas par to dzīvi, kas notiek šajā pagastā, nu atļausim, lai šajā kabeļtelevīzijā šīs pagasta televīzijas izveidotās ziņas būtu translētas. Netraucēsim mūsu iedzīvotājiem un pašvaldībai veidot savstarpēju dialogu un saņemt informāciju par to dzīvi, kas notiek pašvaldībā. Paldies! Es ceru, ka jūs mani atbalstīsiet.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija uzskata, ka šim deputāta Lačplēša priekšlikumam nav nekāda sakara ar Eiropas Savienības direktīvām un arī ar starptautisko konvenciju par pārrobežu televīziju. Tieši otrādi! Šis priekšlikumus, mūsuprāt, ir pretrunā ar šiem starptautiskajiem dokumentiem. Ko es gribētu teikt, ko tas nozīmē. Praktiski tas nozīmē, ka viena komercsabiedrība ir spiesta finansiāli stiprināt citu komercsabiedrību. Un es domāju, ka tieši liberālai partijai un tās premjeram, kas ir uzstājies ar ļoti liberālu politikas kursu, kas ir praktiski pats liberālākais no premjeriem, vajadzētu ļoti uzmanīgi apdomāt, vai tā var, teiksim, valstiski iejaukties uzņēmēju attiecībās. Es domāju, ka tas nav pareizi, vismaz pēc "Latvijas ceļa" politikas un ideoloģijas — spiest savu konkurentu obligāti, ar valsts likumu raidīt tā programmas pa savu kabeļtelevīzijas tīklu. Manuprāt, tā ir zināmā mērā valstiska iejaukšanās komercsabiedrību darbībā, jo šī pašvaldību televīzija ir arī daļēji komerciāla, tātad privāta īpašnieka rokās.

Par lietas būtību. Šī lietas būtība skar praktiski tikai vienu pašvaldību, un konkrēti Daugavpili, un Daugavpils kabeļtelevīziju un SIA "Daugavpils televīzijas studija" savstarpējās attiecības. Un šeit būtība ir tāda, ka diezgan ilgstoši tieši Daugavpils televīzijas studijas sniegtais uztveramais signālu līmenis Daugavpilī ir zemāks, nekā to nosaka noteikumu normas. Un nepilda tās prasības, ko uzliek šis Radio un televīzijas likums. Pēdējā laikā, praktiski augustā, tas ir pasliktinājies par 25%. Un nevaram mēs nekādīgi izpildīt šī likuma normas. Un tāpēc arī tiek piedāvāts šis likuma grozījums, kaut arī tas likuma grozījums līdz galam nebūt nav korekts, un arī kā tāds tas ir neprecīzi iesniegts, par ko es domāju, varbūt tālāk Viola Lāzo šo tīri, teiksim, politiski juridisko kļūdu labos. Varbūt par tehniskām lietām, kas ir nepareizi, neminēšu. Bet šeit ir ārkārtīgi svarīgi tas, ka likums paredz apdzīvotā vietā droši uztveramu Latvijā raidīto sabiedrisko televīzijas programmu. Bet šī te programma nav droši uztverama, un to apliecina konkrēti mērījumi.

Es domāju, ka mums nevajadzētu ar likuma grozījumiem mēģināt regulēt konflikta situācijas starp dažādām komercsabiedrībām un vienai par labu. Es domāju, ka tā zināmā mērā ir tāda, nu, iejaukšanās strīdus situācijās, iejaukšanās tur, kur varētu būt tiesas kompetence. Domāju, ka nevajadzētu apšaubīt tiesu varas spēku.

Otrs, kam es gribētu uzreiz pievērst uzmanību, zināmā mērā šis priekšlikums tieši apšauba tiesu varu. Un es domāju, ka mums nevajadzētu šeit nodarboties arī ar zināmu politisku lobismu, jo šī lieta, neapšaubāmi, ir saistīta ar Daugavpili, ir saistīta arī ar "Latvijas ceļa" uzticamu politisku sabiedroto Alekseja Vidavska Daugavpils partiju, ar pašvaldību vēlēšanu kampaņu Daugavpilī. Un es domāju, ka tādā gadījumā rodas atklāts jautājums — vai tas ir vai tas nav politisks lobisms? Manuprāt, tas ir politisks lobisms. Un šinī gadījumā es gribētu uzsvērt, ka šis grozījums tiek sniegts, lai ar Saeimas likumu grozījumu nodrošinātu vienas komercsabiedrības intereses uz otras komercsabiedrības interešu rēķina. Es domāju, ka tas nav pieļaujami, un deputāta gods ir nenodarboties ar šādām lietām.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Es aicinu noraidīt attiecīgo deputāta Lāčplēša priekšlikumu, jo pie blakus minētajiem apstākļiem, ko minēja arī Baldzēna kungs, es domāju, ka mums visiem ir būtisks jēdziens tiesiska un demokrātiska valsts, tās attīstība. Un, domājot par demokrātisku valsti, es uzskatu anahronisms ir tāds, ka pašvaldības pašas savā teritorijā uztur masu medijus. Tādā veidā tikai rodas vietējās feodālistes, kas nekādā gadījumā neveicina ne masu mediju attīstību attiecīgajā teritorijā, ne normālu politisko situāciju attiecīgajā teritorijā. Mums kā likumdevējiem par to jāparūpējas, kopā par valsti domājot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lāčplēsis — otro reizi.

J.Lāčplēsis (LC). Cienījamie kolēģi! Man jāpasaka, ka šeit ir ieviesusies drukas kļūda. Priekšpēdējā rindā — tur ir jābūt nevis "apvidus", bet "apraides tiesībām", un kas attiecas uz maniem oponentiem, ja viņi atrod sev darbību, pieņemsim, konkrētu sabiedrību attiecību risināšana, tā ir viņu problēma. Vai ir vai nav vajadzīgas tādas televīzijas, kas nodarbosies ar mazpilsētu un pagastu ziņām un sniegs šīs ziņas šiem iedzīvotājiem, es domāju, ka tā atkal ir viņu problēma atbildēt uz šo jautājumu. Ir skaidrs, ka lielās komercorganizācijas nedarbosies mazos pagastos, mazpilsētās, jo tas viņām finansiāli nebūs izdevīgi. Un, ja pašvaldība, kuru ievēlējuši šie pilsētas iedzīvotāji, kuru deputātus ir izvirzījušas partijas, kas šeit sēž, tomēr grib, lai viņu iedzīvotāji zina par to, kas notiek šajās pašvaldībās, neliegsim viņiem to iespēju. Paldies, un es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Tikai viena būtība. Nu nav tā, ka Daugavpilī var būt tikai kabeļtelevīzija, var būt arī citas televīzijas, tas ir pilnīgi skaidrs, un neviens šeit netraucē no sava torņa ziņot visas informācijas, kas ir nepieciešamas, bet nevajag likt par pienākumu kabeļtelevīzijai otras televīzijas, kas nav ar kabeļiem saistīta programmu obligāti ar valsts likuma spēka pārraidīt un tādā veidā, teiksim, nodrošināt kaut kādu peļņu, arī tai skaitā no reklāmas ruļļiem.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs. (Starpsauciens: "Tavs ir nākamais priekšlikums. Ko tu nāc?")

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es aicinu manu novadnieku Lāčplēša kungu noņemt savu priekšlikumu tagad un izstrādāt kopīgi uz trešo lasījumu tādu priekšlikumu, kurā varētu apmierināt visas puses un sekmēt liberālu mūsu masu mediju attīstību mūsu pilsētā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Ja mums ir prioritāte, lai visā valstī, tajā skaitā jebkurā pilsētā un pagastā, būtu objektīva informācija, šo objektīvo informāciju var sniegt tikai neatkarīgs žurnālists. Žurnālists, kurš ir pakļauts vietējai pašvaldībai nekad objektīvi to nesniegs. Mums ir jānoņem šis slogs no žurnālistiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP) . Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Komisija, izskatot šo priekšlikumu pēc būtības, konstatēja — proti, pieņemot lēmumu, neatbalstīt šo priekšlikumu. Konstatēja, ka tas, gluži otrādi, darbojas pretēji direktīvas nosacījumiem, jo šajā gadījumā, kā jau te tika minēts, vienai komercsabiedrībai jāuztur konkurenta bizness, un tas pilnīgi izkropļo to jēgu, pie kādas mēs cenšamies pašlaik nonākt. Cits jautājums būtu, un to jau aizskāra te kolēģi, ja tiešām simts procenti kapitāldaļu piederētu pašvaldībai, tad mēs varētu runāt par šo jautājumu, bet te ir iesaistīts privātais bizness, un tas izkropļotu normālas konkurences nosacījumus. Tādēļ komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. — deputāta Lāčplēša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 26, atturas — 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Lāzo. 22.— deputāta Miroslava Mitrofanova priekšlikums, tas arī nav šajā Eiropas Komisijas komentāra sadaļā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina nodrošināt garantētu iespēju visiem Saeimā pārstāvētiem politiskiem spēkiem piedalīties Nacionālās radio un televīzijas padomes darbībā. Pašlaik šīs padomes veidošanas mehānisms ir pārāk haotisks. Tas nenodrošina godīgu un proporcionālu opozīcijas līdzdalību šajā padomē. Pēc spēkā esošiem noteikumiem opozīcijai ir tiesības tikai piedāvāt savas kandidatūras, bet viņu tālākais liktenis ir atkarīgs no vairākuma balsojuma.

Un nav brīnums, ka valdošās koalīcijas pārstāvji vienmēr tiek ievēlēti, bet mūsu kolēģi nekad nav bijuši iekļauti Radio un televīzijas padomes sastāvā pat tad, kad mēs bijām izvirzījuši Vladilena Dozorceva kandidatūru, pret kuru nevar būt nekādu profesionāla vai principiāla rakstura iebildumu, pat tādā gadījumā mūsu iniciatīva tika noraidīta tīri egoistisku iemeslu dēļ, jo vieta bija vajadzīga valdošai koalīcijai. Rezultātā Latvijas mazākumtautības vispār nav pārstāvētas Radio un televīzijas padomē. Tas nozīmē, ka ir ignorētas 40% Latvijas iedzīvotāju intereses, un mēs, opozīcijas pārstāvji, esam uzaicināti izteikties valsts televīzijas ēterā tikai un vienīgi gadījumos, kad notiek kaut kāds skandāls. Valdošās partijas pilnīgi uzurpēja ietekmi uz valsts televīziju. Es stipri šaubos, ka tāda situācija var sekmēt adekvātu valsts dzīves atspoguļošanu valsts televīzijā.

Ar šodienas balsojumu mēs gribētu, lai katrai frakcijai būtu iespēja deleģēt pa vienam savam pārstāvim Valsts radio un televīzijas padomē. Kad šis jautājums tika apspriests komisijas sēdē, mēs dzirdējām, ka frakciju pārstāvju deleģēšana var vēl vairāk politizēt padomes darbību. Bet šis arguments nestrādā, ja mēs atcerēsimies — saskaņā ar kādu kārtību tika izveidota Privatizācijas aģentūras padome. Nav ne mazāko šaubu, ka šīs institūcijas ietekme, Privatizācijas aģentūras padomes ietekme uz valsts dzīvi bija ne mazāka kā Radio un televīzijas padomes ietekme. Un no politizācijas neviens tur nebaidījās. Ierosinām atbalstīt godīgu pieeju, veidojot arī Radio un televīzijas padomi. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 46, atturas — 23. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Lāzo. 23. — deputāta Cileviča priekšlikums: aicina Nacionālās Radio un televīzijas padomes sastāvā — aizvietot vārdus "Latvijas pilsoņi", proti, izņemt šos vārdus ārā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Cilevič, slikts priekšlikums!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. — deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 49, atturas — 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Lāzo. Cienījamie kolēģi! Tagad es aicinu nomainīt šī dokumenta 41.lappusi ar lappusi no jums izdalītā projekta 2558a 2.lappuse. Tur būs deputāta Mitrofanova 24.priekšlikums, arī tas neietilpst šajā Eiropas Savienības Eiropas Komisijas komentāru daļā, un šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. Priekšlikuma pamatdoma ir sekojoša, ka palielināt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrā izplatīšanas tīklaprogrammu ar mazākumtautību valodu lielāku procentuālo normu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 43, atturas — 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Lāzo. 25. un arī 26.priekšlikums būtu skatāmi kopsakarā, proti, 25. — deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres priekšlikums, 26. — deputāta Tabūna priekšlikums komentē situāciju, kurā ir norādīta Eiropas darbu proporcija kā šajā gadījumā neatkarīgo producentu daļa. Es vēlētos norādīt, ka šajā gadījumā neatkarīgo producentu programmas daļa ir noteikta citos šā likuma pantos. Tas ir diezgan sarežģīti rēķināms cipars, ar kura izklāstu es varbūt jūs neaizkavēšu. Komisija šos priekšlikumus diemžēl nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es saprotu komisijas vēlmi padarīt it kā demokrātiskāku mūsu televīziju, bet tanī pašā laikā mazajos Latvijas tirgus apstākļos tas var novest pie situācijas, ka viena producentu grupa pārņem visu sabiedrisko televīziju, un praktiski tā vairs nav sabiedriskā televīzija, bet vienas producentu grupas televīzija. Turklāt gribu atgādināt, ka Eiropas direktīva paredz sekojošo, ka, jā, saistības, ja tādas iespējams uzņemties, atvēlēt daļu, es atkārtoju, daļu raidlaika no raidorganizācijām neatkarīgi veidotajiem raidījumiem, veicināt jaunu televīzijas raidījumu avotus, mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos un tā tālāk. Bet es atkārtoju, Eiropas direktīva neparedz absolutizēt pieeju šim jautājumam, bet atvēlēt daļu no raidlaika, jo, kā jau es teicu sākumā, pretējā gadījumā mūsu sabiedriskā televīzija var pārvērsties, un Latvijas apstākļos diemžēl viss ir iespējams, par vienas producentu grupas televīziju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Viola Lāzo...

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 25.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 13, atturas — 19. Priekšlikums atbalstīts.

V.Lāzo. Tātad, ja ir atbalstīts 25. priekšlikums, 26. ir identisks... Līdz ar to arī 26. ir atbalstīts un nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

V.Lāzo. 27. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir jābalso saskaņā ar to, kā godātie deputāti nobalsoja par Violas Lāzo otro priekšlikumu, un tas sevī ietver vajadzību pēc pārejas noteikumu laika. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lāzo. Es aicinātu godātos kolēģus balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!

Par — 74, pret — nav, atturas — 14. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Lāzo. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — lūdzu, 5. janvāris. Kaut arī ir Saeimas brīvdienas, es vēlreiz uzsveru — 5. janvāris, nenokavējiet termiņu.

Sēdes vadītājs. 5. janvāris.

V.Lāzo. Es ļoti pateicos kolēģiem par intensīvo darbu un lielo ieinteresētību šī likumprojekta tapšanā. Paldies! (Starpsauciens: "Ņem par labu!")

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

Tālāk izskatām likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja minēto projektu un nonāca pie secinājuma, ka šis projekts būtu jāatzīst par steidzamu viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka tuvojas 1. janvāris un spēkā stāšanās termiņu nesakritība var radīt nepatīkamu precedentu. Tāpēc komisija aicina atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 15. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Rasnačs. Komisija aicina minēto projektu apstiprināt pirmajā lasījumā, taču vienlaikus jāinformē, ka konceptuāli ir atbalstīts priekšlikums, ka termiņš būtu jāpārceļ. Taču pamatā acīmredzot diskusijas par pašu termiņu būs nākamajā nedēļā, kad ir paredzēts projektu izskatīt otrā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

Dz.Rasnačs. Komisija ir nolēmusi uzaicināt Tieslietu, Finansu un Ārlietu ministriju atbildīgos pārstāvjus izskatīt šo projektu, un līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija aicina noteikt 19. decembri.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana 21.decembrī?

Dz.Rasnačs. Un izskatīšana 21.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka ministru atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu sakarā ar to, ka attaisnotu iemeslu dēļ ministri nevar šodien ierasties.

Lūdzu... Vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu tagad ierasties komisijas telpās uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Antai Rugātei.

A.Rugāte (TP). Godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi, ir jāizlemj jautājums par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim... Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Jānim Gaigalam.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Lūdzu neaizmirstiet, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas īsa sēde tūlīt tepat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Arnis Kalniņš, Leons Bojārs, Andrejs Panteļējevs, Linards Muciņš, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs, Aida Prēdele, Valdis Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.