Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 14. decembra sēdes

I.Birzniece (savienības "Latvijas ceļš" frakcija) : Šodien visvairāk laika veltījām likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" izskatīšanai, kā arī debatēm. Šie grozījumi vajadzīgi, lai precīzāk saskaņotu esošo Radio un televīzijas likumu ar vairākām Eiropas Savienības direktīvām, ko sauc — televīzija bez robežām, kas ir vienota Eiropas pieeja raidorganizācijām, īpaši tām, kas pārraida programmas pāri robežai. Interesanti vērot, ka plenārsēdes laikā deputāti kļūst daudz gudrāki nekā visi eksperti, kas bija atbildīgajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Gandrīz visas sešas partijas Saeimā ir par iestāšanos Eiropas Savienībā, bet, kad redzam, kā mums jāvērtē darbi, šaubos, vai vienmēr mēs visi balsojam atbilstoši šādai pārliecībai. Man šķiet, ka mēs skatāmies uz igauņiem, apskaužam, ka viņi varbūt iet ātrāk uz priekšu, noslēdzot sadaļu sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā. Viņi tiešām saprot šo domu, ka jābūt viltīgākiem, pragmatiskākiem un gudrākiem, lai sasniegtu savu mērķi, varbūt ne vienmēr skaidros vārdos. Viens piemērs bija jautājums par raidorganizācijām Latvijā, Latvijas jurisdikcijā, kurām būtu ekskluzīvas tiesības pārraidīt īpašus sarīkojumus — kā Olimpiskās spēles, pasaules hokeja čempionāti, dziesmu svētki. Mums Rīgā ir jautājums — cik raidorganizāciju varēs nopirkt ekskluzīvās raidtiesības, ja tās varēs raidīt visā Latvijas teritorijā visiem Latvijas iedzīvotājiem. Izklausās jauki un pareizi, bet neviena raidorganizācija pašlaik Latvijā neaptver 100% Latvijas teritorijas un 100% Latvijas iedzīvotāju. Šī autoru deputātu grupa ir no Tautas partijas — deputāti Dz.Ābiķis, A.Rugāte un Ē.Zommere, un viņi arī ir tie, kas ir balsojuši pret budžetu, pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto grozījumu par papildu naudu, lai nodrošinātu raidītāju, lai varētu realizēt to, ka mēs varam raidīt pa visu Latvijas teritoriju un visiem iedzīvotājiem būtu iespēja noskatīties šādu raidījumu. Tagad ar šo balsojumu mēs ierakstām to, vismaz pašlaik otrajā lasījumā ir likumā norma, ko nevaram pildīt. Tie ir mērķi, bet tiem nevajadzētu būt likumā. Tas nozīmē, ka neviena Latvijas raidorganizācija nevarēs nopirkt tiesības Olimpiskajām spēlēm, ja likums stāsies spēkā.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija) : Uzskatu, ka šodien viens no valstij ilgā laika periodā un mūsu tālākai pastāvēšanai svarīgākajiem bija likumprojekts "Nacionālās drošības likums", kas beidzot tika pieņemts trešajā lasījumā. Tas stāsies spēkā saskaņā ar spēkā stāšanās noteikumiem, kuri šodien tika pieņemti. Šis likums precīzi nosaka nacionālās drošības jēdzienu, sadala pienākumus un kompetenci starp visām valstī esošām varas struktūrām un nosaka pilsoņu pienākumus attiecībā pret valsts drošību. Šajā sakarā es gribu nolasīt dažus pantus no likuma, lai precīzāk būtu saprotams, par ko šis likums ir. Likums nosaka, ka nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums noteiktās kompetences ietvaros deleģē pienākumus un tiesības nacionālās drošības jomā. Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību, demokrātiju un valsts iekārtu, tikai valsts pilsoņiem ir tiesības piedalīties nacionālās drošības un valsts aizsardzības plānu izstrādē, pildīt militāro dienestu, ieņemt amatus valsts drošības iestādēs. Līdz šim nebija precīza likuma, kas nosaka šo atbildību. Šis likums beidzot arī pasaka, ka ne tikai Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija un attiecīgās drošības struktūras atbild par valsts drošības jautājumu risināšanu, bet arī visas pārējās ministrijas attiecīgās kompetences ietvaros. Šinī likumā ir nopietns pants — 22. pants. 22. panta 4. punkts, kas pasaka: "Kara stāvokli izsludina, ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums tās teritorijā. Kara vai tā pieteikšanas gadījumā par nacionālo drošību un valsts aizsardzību atbildīgajām amatpersonām nav tiesību atteikties aizsargāt valsti un sabiedrību." Domāju, ka tas ir ļoti būtisks pants.

Gribu teikt, ka beidzot šis likums sakārtojis šīs likumdošanas piramīdas pašu augšējo posmu, kas attiecas uz drošību, un nākotnē mums būs daudz vieglāk strādāt ar pārējiem likumdošanas aktiem. Pašreiz jau tiek veikts darbs un tiek strādāts pie izmaiņām citos likumos, un mēs noteikti cītīgi strādāsim arī pie mobilizācijas likuma, kas beidzot arī sakārtos visas pārējās lietas.

Vēl būtisks balsojums šodien bija par aizsardzības finansēšanu, un pirmajā lasījumā, ne vienbalsīgi, bet ar balsu vairākumu, šis likumprojekts tika atbalstīts. Tas ir zināmā mērā politisks lēmums, tas nav viegls lēmums, bet Latvijas turpmākai virzībai uz NATO tas ir ļoti būtisks.

Atbalstu guvis Tautas partijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", kas paredz atlikt Komerclikuma spēkā stāšanos, lai Saeima pienācīgi sagatavotu tā spēkā stāšanās procedūru. Kā zināms, Tautas partija iestājās par skaidru, nepārprotamu un uzņēmējiem pieņemamu likuma spēkā stāšanās kārtību.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija) : Piekrītu kolēģim no Tautas partijas, ka Nacionālās drošības likums ir svarīgs, nozīmīgs. Mūsu frakcija nobalsoja pret šo likumu viena iemesla dēļ. 7. pants Saeimas Nacionālās drošības komisijas kompetences nodaļā nosaka, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas sastāvā ir viens deputāts no katras Saeimas frakcijas. Šajā komisijā ievēlē tikai tos deputātus, kuri saņēmuši I kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Manuprāt, šī norma vispirms ir pretrunā ar Kārtības rulli. Nedomāju, ka valstī ir kāda iestāde, kura noteiks deputātu tiesības strādāt vienā vai otrā komisijā. Tāpēc mēs lūgsim Valsts prezidenti šo likumu neparakstīt.

Manuprāt, ja ir situācija, ka komisijā jāapspriež kāds liels valsts noslēpums, tad es pieļauju, ka to vispār tur neapspriež. Ja ir drošības struktūras, kas neuzticas komisijas sastāvam, tad attiecīgi šinī komisijā šo likumu jeb šo normu vai kādu noslēpumu vienkārši neapspriež. Noteikt, ka, pirms kāds deputāts tiek ievēlēts Nacionālās drošības komisijā, viņam būs jāiziet atestācija vēl kādā struktūrā, ir ļoti nedemokrātiski. Tā pasaulē demokrātija nedarbojas. Tāpēc mēs lūgsim Valsts prezidenti iejaukties un mēģināsim panākt, lai šī norma likumā netiktu saglabāta.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija) : Mēs ar interesi skatījāmies, kādus grozījumus valdība piedāvā likumā "Par sociālo palīdzību", un konstatējām, ka atkal neviena vārda nav par bērnu pabalstu palielināšanu. Cerējām, ka Ministru kabinets, pāris nedēļu pastrādājis, tomēr varēs atrast zināmus finansu līdzekļus, kā citām vajadzībām tas vienmēr ir atradis. Diemžēl bērnu pabalstiem nauda nekad netiek atrasta. Tāpēc mēs noraidījām šo Ministru kabineta priekšlikumu, bet balsu vairākuma atbalstu tas guva.

Manuprāt, ārkārtīgi svarīgs jautājums bija par Valsts aizsardzības finansēšanas likumu. Mēs konceptuāli atbalstām Latvijas virzību uz NATO, uz Eiropas Savienību un uzskatām, ka mums būtu vajadzīga transatlantiskā sadarbība arī valsts aizsardzībā. Kaut gan mēs uzskatām, ka bieži vien finanses netiek pietiekami mērķtiecīgi tērētas. Bieži vien ir tā, ka vairāk vajadzētu apkopot līdzekļus, kas tiek tērēti valsts aizsardzībai, lai varētu parādīt tādus rezultātus, kādi tie ir, nevis nepārtraukti mēģināt tēlot jaunāko brāli ar vājāko darba sarakstu.

Ļoti nopietns jautājums bija grozījumi "Radio un televīzijas likumā". Gribu iebilst I.Birznieces kundzei un teikt, ka tiešām nav tā, ka mēs mēģinām neizpildīt kaut kādas Eiropas Savienības direktīvas, bet mēs netaisāmies klanīties katras Eiropas Savienības prasības priekšā, kurai nav nekāda dokumentāla pamatojuma, kura tiek izvirzīta mums kā jaunai Eiropas Savienības kandidātvalstij. Kopā ar kolēģiem mēs panācām pietiekami daudz. Būs arī tas, ka tādi raidījumi, kas ir ārkārtīgi svarīgi visai Latvijai, guvuši simtprocentīgas apraides iespēju. Vienīgi būs vajadzīgi arī budžeta grozījumi, kuri savulaik tika noraidīti, bet domāju, ka kopā ar valdības partijām mēs tos varēsim iesniegt un šī likuma norma tiks īstenota. Netiks samazināta arī norma par 40% latviešu valodā veidotiem raidījumiem no visiem audiovizuālajiem darbiem. Domāju, ka tā ir laba norma un mums nevajag mēģināt kaut kādā mērā mazināt latviešu valodas tiesības un atsaukties uz kaut kādām neesošām Eiropas Savienības direktīvām.

Jautājums par Daugavpili, kur vienas komercsabiedrības intereses mēģināts risināt uz otras komercsabiedrības interešu rēķina ar politiskā lobisma palīdzību, bija nopietns. Paldies Dievam, deputātu absolūtajam vairākumam izdevās noraidīt šo "Latvijas ceļa" priekšlikumu, kas bija pietiekami reāls piedāvājums Saeimai iejaukties divu saimniecisku organizāciju savstarpējās attiecībās. Ja ir tādas problēmas, vienmēr jāgriežas tiesā, nav pareizi, ka mēs lobētu vienu televīziju, lai tā tikpat kā ar likuma palīdzību sniegtu otrai televīzijai bezmaksas pakalpojumus.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija) : Es gribētu runāt par nedaudz piezemētākām tēmām. Tas būtu likums "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Domāju, ka šis jautājums interesē visus, jo visi esam nodokļu maksātāji. Likums nosaka, ka nodokļi un nodevas ir aprēķināmi un maksājami latos. Iepriekš mēs runājām tikai par to, ka nodoklis ir maksājams latos. Tātad jāņem vērā, ka visi aprēķini jāveic latos un santīmos.

Likums nosaka, ka administrācijai būs iespējams iesniegt likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus rakstveidā vai elektroniskā veidā. Gribu pievērst visu nodokļu maksātāju uzmanību tam, ka, kamēr nav stājies spēkā normatīvais akts par elektroniskā saraksta izmantošanas kārtību, deklarācijas bez elektroniskā veida jāiesniedz arī rakstiski. Šī elektroniskā deklarācija tiks uzskatīta par iesniegtu termiņā, ja tā būs iesniegta normatīvajos aktos noteiktajā laikā, ja iesniegtajā rakstveida deklarācijā iekļautā informācija atbildīs tai informācijai, kas ir iesniegta jau elektroniskā veidā, ja rakstveida deklarācija tiks iesniegta ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc deklarācijas elektroniskā veidā iesniegšanas.

Domāju, ka privatizētajiem uzņēmumiem ir pamats priecāties, jo grozījumi, kas pieņemti trešajā lasījumā, nosaka, ka finansu ministram būs tiesības dzēst valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmu nodokļu parādus, kas izveidojušies līdz 1997. gada 1. janvārim, gan ne tieši parādu summas, bet soda naudu, soda naudu palielinājumu un nokavējuma naudu. Jāpievērš uzmanība noteikumiem, kas likumā noteikti, kādā gadījumā tos dzēsīs.

Pirmkārt, ja uzņēmums veicis kārtējos nodokļu maksājumus un tam nav parādu, kas izveidojušies pēc 2000. gada 1. janvāra.

Otrkārt, ja parāda saistība nepārsniedz uzņēmuma aktīvu, bet, nosakot šos ciparus, noteikti neņems vērā iepriekš minēto soda naudu, soda naudas palielinājumu un nokavējuma naudu.

Treškārt, ja pieņemts pozitīvs valsts atbalsts — Uzraudzības komisijas lēmums.

Un, ceturtkārt, attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmajām soda naudām būs jāsaņem pašvaldību piekrišana.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija) : Manuprāt, pats būtiskākais pieņemtais likums ir Nacionālās drošības likums, kas tika pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā. Es kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs un visi kolēģi strādājām tā, lai līdz Ziemassvētkiem mēs šo likumu pieņemtu un pasniegtu kā dāvanu Ziemassvētkos mūsu valstij, jo tas ir pats būtiskākais likums. Gribu pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri sāka šo likumu un kuri strādāja līdz pašām beigām. Tie ir: šā likuma autors Ģirts Valdis Kristovskis, 6. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva un Nacionālās drošības padomes sekretārs Guntars Zaļkalns no 6. Saeimas laika.

Saku paldies arī Valsts prezidentes administrācijai, Ministru kabinetam, Saeimas frakciju vadītājiem un deputātiem par atbalstu un sapratni, ka reiz par visām reizēm mums tas darbiņš ir jāpadara. Paldies jums!

Otrs būtisks likums ir saistībā ar valsts aizsardzības finansējumu. Tas gan pieņemts pirmajā lasījumā, bet patīkami ir tas, ka konceptuāli tika atbalstīta konkrētu finansu līdzekļu izdalīšana, lai mēs varētu realizēt mūsu valsts aizsardzību. Tas ir būtiski.

Vēl gribu minēt grozījumus Radio un televīzijas likumā. Tie vēl būs jāskata trešajā lasījumā, bet būtisks ir tas, ka mēs atbalstām mūsu valodu, realizējot to precīzi likumā noteiktajā kārtībā ar diezgan stingriem noteikumiem. Būtisks faktors šajā likumā ir nevis no iedzīvotāju skaita skaitīt šo apraidi, teiksim, bija piemērs — 85% iedzīvotāju, un jautājums atrisināts, nu tas būtu tā, ja apvelk Rīgai apli simts kilometru attālumā, tad viss arī būtu izteikts. Bet ko tad Latgale vai atsevišķas Latvijas nomales, kā viens otrs deputāts izteicās, ja strādās pēc teritoriālā principa? Mums jātiecas uz to, lai katrs iedzīvotājs mūsu valstī varētu skatīties televīziju.

Saeimas preses dienests