Par pašvaldību vadītāju pēdējo šā gada sanāksmi

Aizvadītajā nedēļā, 15. decembrī, Tukuma rajona Jaunpils pagastā notika šā gada pēdējā pašvaldību vadītāju informatīvā sanāksme, kas bija veltīta kultūrpolitikas jautājumiem pašvaldībās un tās veidošanas nosacījumiem. Sanāksmē piedalījās vairāk nekā 30 pašvaldību pārstāvji, kā arī kultūras ministre Karina Pētersone, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretārs Aivars Gailis, KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane. Pašvaldību vadītāji bija aicināti ieklausīties arī secinājumos par pašvaldību muzeju akreditāciju, kas notiek jau otro gadu, par ko sanāksmē informēja Valsts Muzeju pārvaldes direktors Jānis Garjāns, bet par pašvaldību atbildību un iespējām virzīt interešu izglītību runāja Valsts kultūrizglītības centra vadītājs Jānis Porietis.

Kultūras ministre, atklājot sanāksmi, atzīmēja valsts un pašvaldību atbildības būtiskākos saskares punktus, uzsverot, ka vērojama pozitīva tendence kultūras jomā, jo valsts nozīmes kultūras pasākumi arvien biežāk notiek ārpus Rīgas. K. Pētersone uzsvēra, ka jomas, kurās redzama kopīga sadarbība, dialogs un koordinācija, bijušas vairākas. Pie tām pieder arī likumdošana, kvalitātes uzraudzība kultūras iestādēs un institūcijās un daudzas citas sfēras kultūrpolitikā. Runātāja iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar aktuālākajiem jautājumiem, kuru risināšanai Ministru kabinetā pieprasīts finansējums, uzsverot, ka šobrīd priekšplānā izvirzījies jautājums par grāmatu iepirkšanu bibliotēkās, kur pašvaldību līdzekļi šim mērķim tiek novirzīti pašvaldību budžeta iespēju robežās, bet no valsts līdzekļiem šim mērķim atvēlēti 28 tūkstoši latu, kas ir nepiedodami maz, tāpēc ieplānots attiecīgajā kultūras apakšprogrammā par prioritāro uzskatīt grāmatu iepirkšanu.

Ministre pastāstīja, ka sagatavotas arī vairākas citas mērķprogrammas, piemēram, par periodisku naudas piešķiršanu Dziesmu svētkiem, par pieminekļu atjaunošanu, un piebilda — lai tiktu palielinātas iespējas pašvaldībām saņemt atbalstu un finansējumu saviem projektiem, panākta vienošanās, ka jāuzlabo koordinācija projektu iesniegšanā un virzībā. Viņa atzina, ka ir jārīko regulāras sanāksmes, kurās iespējams apmainīties ar viedokļiem un uzzināt aktuālāko informāciju, kā arī aicināja turpināt pilnveidot Latvijas novadu kultūras dzīvi un atbalstīt tos pašvaldību cilvēkus, kas veido pašvaldības tēlu pievilcīgu ne tikai iebraucējiem, bet arī pašiem iedzīvotājiem.

Īpašu uzdevumu ministrs sanāksmē atzīmēja, ka, veidojot kultūras dzīvi un katra cilvēka dzīvi, jādomā par to, kas paliks pēc mums un kas tiks pieminēts. Tā kā paliekošas vērtības ir tikai garīgas vērtības, tad mūsdienās sabiedrībai ir vairāk jādomā par to, kāda vērtība ir garīgumam, inteliģencei, kultūrai salīdzinājumā ar naudu, kas šodien daudziem kļuvusi par prioritāti.

"Šodien arī valsts attieksme pret šo nozari nav visai pozitīva, ko varam redzēt kaut vai pēc šai jomai piešķirtā finansējuma — tas tiek iedalīts pēc pārpalikuma principa," atzina ministrs. Pašvaldības ir galvenās kultūras balstītājas lauku reģionos, uzsvēra ministrs, atzinīgi novērtējot pašvaldību piešķirtos līdzekļus dažādu kultūras pasākumu organizēšanai. Viņš uzsvēra, ka nevienai no pašvaldības skarošajām reformām nebūs nozīmes, ja netiks veiktas reformas mūsu domāšanā, Latvijas izglītības sistēmā un valsts budžetā, kur budžeta līdzekļu pietiks ne tikai eksistēšanai, bet arī dzīvošanai. "Kultūra ir tā, kas ļaus saglabāt mūsos pašcieņu un atstās paliekošas vērtības arī laikā, kad mūsu pašu vairs nebūs,"nobeigumā atzina ministrs.

Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane informēja sanāksmes dalībniekus par sabiedrības integrāciju kā vienu no kultūrpolitikas uzdevumiem un par nacionālo programmu "Kultūra", kas vēl gan nav pieņemta Ministru kabinetā, bet ir stratēģisks kultūrpolitikas plānošanas dokuments. Viņa piekrita ministru teiktajam, ka kultūrai ir ļoti liela nozīme sabiedrības ilgtspējīgas attīstības veidošanā. Viņa iepazīstināja klātesošos ar ziņojumu par kultūru un attīstību kopsavilkumu, kur atzīmēts: katram, kas strādā kultūras jomā gan valsts, gan pašvaldības institūcijā, jāsaprot, ka kultūra un attīstība nav nošķirami jēdzieni, kur kultūra ir arī dzīves kvalitātes rādītājs. Ir izstrādāta sabiedrības integrācijas valsts programma, kas balstīta uz jau pieņemtās sabiedrības integrācijas programmas bāzes un ir koncepcijas īstenošanas iespēju apraksts.

Sabiedrības integrācijas programma aptver ne tikai kultūras integrāciju, bet radīta, lai aptvertu sabiedrības veidošanos par pilsonisku sabiedrību, paredzot pasākumus, kas īstenojami visos valsts varas līmeņos, atspoguļojot situāciju visos sabiedrības līmeņos un paredzot dažādu sabiedrības grupu un slāņu integrēšanu sabiedrībā. Sadaļa "Kultūra" sabiedrības integrācijas programmas ietvaros paredz ne tikai iesaistīt cittautiešus kultūras aktivitātēs un apzināt savu nacionālo piederību, bet arī veidot daudzkultūru ainu sabiedrībā, saglabājot toleranci vienam pret otru.

Programma paredz arī atsevišķus pasākumus, kā padarīt kultūras pasākumus pieejamākus plašākai sabiedrībai. V. Virtmane informēja — lai īstenotu šo programmu, valdībā ir pieņemts lēmums un jau izskatīts likumprojekts par īpašu sabiedrības integrācijas fondu dibināšanu. Ir iecere veidot Nacionālo programmu "Reģionālā politika", jo arī kultūrā ir nepieciešama decentralizācija, kas veicinātu šīs nozares līdzsvarotu attīstību Latvijā. "Kultūra" kā programma ir ļoti nozīmīgs dokuments, kurā noteikts valdības veicamo pasākumu kopums šajā jomā. V.Virtmane informēja, ka programma tiks apstiprināta ar valdības lēmumu, un izteica cerību, ka tas notiks drīz, uzsverot, ka līdzīga dokumenta nav ne Lietuvai, ne Igaunijai.

Runājot par pašvaldību muzeju akreditāciju un pirmajiem secinājumiem par akreditācijas procesu, J. Garjāns izdarīja vairākus secinājumus par pašvaldību muzeju stāvokli, proti, tie arvien biežāk orientējas uz savas mērķauditorijas interesēm, pievēršas skolēnu un jauniešu auditorijai, kas vērtējams pozitīvi. Turklāt arī pašvaldības atradušas iespēju vairāk līdzekļu ieguldīt muzeju pilnveidošanā un jaunu eksponātu iepirkšanā. Vairākas pašvaldības atradušas līdzekļus arī darbinieku mācību finansējumam. Taču kā negatīvas iezīmes J. Garjāns minēja daudzu muzeju grūtības atrast tieši savu identitāti, sev raksturīgo, daudzos muzejos ir sarežģīti atrast finanses muzeja eksponātu saglabāšanai un pat muzeja ēku remontam. Viņš secināja: "Vietās, kur muzejam ir dialogs ar pašvaldību, arī muzejam ir nākotne un attīstības iespējas."

A.Gailis informēja par Latvijas kultūras institūciju iespējām piedalīties Eiropas Kopienu programmā "Kultūra 2000". Viņš pastāstīja, ka kultūras joma Eiropas Savienībā (ES) netiek regulēta ar direktīvām un nolikumiem un ES kultūras politikas īstenošanas instrumenti ir Eiropas Kopienas kultūras programmas. Līdz ar Eiropas līguma stāšanos spēkā 1998. gada 1. februārī Latvija var piedalīties Eiropas Kopienas programmās, tai skaitā kultūras programmās, tādējādi īstenojot Eiropas līgumā paredzēto sadarbību kultūrā.

2000. gada sākumā ES tika izveidota jauna programma ‘’Kultūra 2000'’, kuras darbības laiks ir līdz 2004. gada 31. decembrim. Tā sevī apvieno trīs iepriekšējās programmas: "Raphael", kas bija vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, "Ariane", kas atbalstīja literāro jaunradi un darbu tulkošanu, un "Kaleidoscope", kas bija vērsta uz mākslinieciskās jaunrades veicināšanu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas pozīciju sarunām ar Eiropas Savienību 20. sadaļā ‘’Kultūra un audiovizuālā politika’’ un Latvijas Nacionālās programmas integrācijai ES noteikto prioritāti par Latvijas līdzdalības Eiropas Kopienas kultūras programmā ‘’Kultūra 2000'’ aktivizēšanu Latvija ir paredzējusi piedalīties Eiropas Kopienas programmā ‘’Kultūra 2000'’.

Aivars Gailis informēja, ka dalības maksa Latvijai ir 110 000 eiro gadā, šo summu paredzēts segt no "Phare" un valsts budžeta līdzekļiem.

Programma veidota, lai veicinātu Eiropas tautām kopīga kultūras areāla veidošanos. Lai sasniegtu šo mērķi, tā atbalstīs sadarbību starp māksliniekiem, kultūras darbiniekiem un producentiem, privātajiem un valsts kultūras atbalstītājiem, ES dalībvalstu un citu programmā iesaistīto valstu kultūras institūcijām un citiem partneriem, kā arī kultūras tīklu veidošanu. Programmas "Kultūra 2000" galvenie mērķi ir veicināt kultūru dialogu un izplatīt informāciju par Eiropas tautu kultūrām un vēsturi, sekmēt un atbalstīt jaunradi, pārnacionālu kultūras vērtību izplatību, mākslinieku un citu kultūras darbinieku un viņu darbu brīvu kustību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem un no sabiedrības atstumtām ļaužu grupām, kā arī kultūru daudzveidībai, izgaismot kultūru daudzveidību un attīstīt jaunas kultūras izteiksmes formas. Svarīgi būtu arī izcelt kopīgo Eiropas nozīmes kultūras mantojumu, savstarpēji nodot pieredzi un zināšanas par šī mantojuma saglabāšanu un aizsardzību. Programmas mērķis paredz ņemt vērā kultūras lomu sociāli ekonomiskajā attīstībā, sekmēt stabilu starpkultūru dialogu un savstarpēju Eiropas un citu pasaules daļu kultūru apmaiņu, aplūkojot kultūru kā ekonomisku faktoru, kā sabiedrības integrācijas un pilsoniskuma veicināšanas būtisku sastāvdaļu. Tāpat programmas īstenošana atvieglos un veicinās kultūras pieejamību un iespējami plašāku ES iedzīvotāju slāņu līdzdalību kultūras dzīvē, veidojot ciešas saiknes ar programmām, kas tiek īstenotas citās Kopienas politikās un ir saistītas ar kultūru. Šo mērķi jāsasniedz, izmantojot pilnveidotus, eksperimentālus pasākumus, rīkojot kopīgus pasākumus, ko nosaka strukturēti ilgtermiņa kultūras sadarbības līgumi, un Eiropas un starptautiskas nozīmes kultūras pasākumus.

Finansiālā bāze programmas "Kultūra 2000" izpildei laikam no 2000. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim ir 167 miljoni eiro.

Aivars Gailis informēja, ka programmā ir tiesīgas iesaistīties visas 15 ES dalībvalstis, 10 Viduseiropas un Austrumeiropas valstis un 3 Eiropas ekonomiskās telpas valstu (Lihtenšteinas, Norvēģijas un Islandes) kultūras institūcijas.

Līdz gada beigām Eiropas Komisija plānojusi izsludināt projektu pieteikumu konkursu 2001.gadam, un 2001.gada 15.marts plānots kā projektu iesniegšanas termiņš (apjomīgiem daudzgadu projektiem, kas balstās uz sadarbības līgumiem, termiņš būs 2001. gada 15. maijs).

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore