1992.gada 12.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu ieņemt vietas, cienījamie kolēģi! Notiek reģistrācija. Rezultāts: 103 deputāti.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi deputāti! Vakardienas “Dienā” jūs, es domāju, visi izlasījāt, ka Bankas prezidenta vietnieks Bergs-Bergmaņa kungs ir paziņojis, ka zemniekiem kredīti nepienākas vai arī ka tie netiks piešķirti. Tā tur bija ierakstīts. Tātad jautājums ir ļoti būtisks.

Man vakardien bija arī saruna ar Lauksaimniecības ministrijas darbiniekiem. Augstākā padome ir pieņēmusi lēmumu, ka zemnieki var pretendēt uz šiem atvieglotajiem kredītiem, taču Latvijas Republikas iestādes šādus lēmumus praktiski ignorē. Tāpēc mans priekšlikums būtu otrdien pulksten 17.00 noklausīties Bankas prezidenta un viņa vietnieka atskaiti tieši par šo jautājumu, par zemnieku kreditēšanas jautājumu. Es uzskatu (un arī mūsu komisijas locekļi uzskata), ka šis jautājums ir ļoti būtisks, no tā atkarīgs, kā laukos virzīsies reforma un vai tā vispār notiks. Tātad tas būtu pirmais priekšlikums.

Otrais priekšlikums būtu lūgums šodienas darba kārtības 7.punktu pārcelt uz nākamo otrdienu pulksten 10.00, jo patiešām sagatavotais materiāls vēl tiek diskutēts Lauksaimniecības komisijā, Lauksaimniecības komisija par šo materiālu lēmumu vēl nav pieņēmusi. Tāpēc uzskatām, ka būtu labāk tomēr to izdarīt otrdienas sēdē, kad būs arī Lauksaimniecības komisijas lēmums. Šajā sakarībā mēs esam noturējuši vairākas sēdes, turpināsim šo darbu arī ceturtdienas un pirmdienas komisijas sēdēs, un šāds kopējs materiāls, kur būs pārstāvēts arī komisijas viedoklis, otrdien plenārsēdē tiks iesniegts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā būs balsošanas vaina. Par šo pašu jautājumu, Ozola kungs?

I.Ozols: Ja šo jautājumu iekļaujam nākamnedēļas otrdienas darba kārtībā, es tikai gribētu lūgt varbūt to papildināt. Būtu ļoti loģiski, ja Bankas prezidents sniegtu to informāciju, kuru vakar mēs no viņa nesagaidījām tāpēc, ka viņš mūs nepagodināja ar savu klātbūtni. Parlamentam informācijas par avuāru un zelta rezerves fonda stāvokli nav, un praktiski valūtas budžetu bez šīs izejošās informācijas nav iespējams pat apspriest.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Es ceru, ka jūs tad arī sagatavosit rakstisku uzaicinājumu kopā ar Grūbes kungu, kur jūs minēsit, par kādiem jautājumiem mēs gribam klausīties, ja mēs, protams, nobalsosim.

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies, jo vairāki deputāti ir atnākuši vēlāk. 110 deputāti ir reģistrējušies.

Balsosim par deputāta Grūbes priekšlikumu, kam pievienojas arī deputāts Ozols, – tātad nākamo otrdien pulksten 17.00 noklausīties Latvijas Republikas Bankas prezidenta un viņa vietnieka atskaiti par lauksaimnieku, par zemnieku kreditēšanu un par zelta avuāriem. Rezultāts: 89 – par, 2 – pret, 3 – atturas.

Tātad iekļauts nākamnedēļas darba kārtībā otrdien pulksten 17. Lūdzu Ozola kungu un Grūbes kungu izsūtīt rakstiskus ielūgumus minētajām amatpersonām.

Otrs balsojums būs par to, lai šīsdienas 7.darba kārtības jautājumu par lauksaimniecības produktu ražošanas stabilizāciju iekļautu nākamnedēļas darba kārtībā otrdien kā pirmo pulksten 10.00. Balsosim par šo priekšlikumu. Rezultāts: 85 – par, 2 – pret, atturas –4. Paldies.

Es atgādinu godājamajiem kolēģiem, ka mēs vakar nobalsojām, ka šodienas plenārsēdē atšķirībā no nodrukātās darba kārtības ir divas izmaiņas. Tagad no rīta uzreiz skatīsim trešajā lasījumā par apgrozījuma nodokli un pulksten 15.00 mēs šeit gaidām aizsardzības ministru Tālavu Jundzi, kurš paskaidros, kāpēc netiek apsargātas Latvijas robežas.

Endziņa kungs, par šo? Lūdzu.

A.Endziņš: Es ceru, ka vispirms atrisināsim vēlēšanu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vakar plenārsēdē, Endziņa kungs, nobalsojām, ka… Tas būs ļoti ātri – par apgrozījuma nodokli. Mums ir trešais lasījums, un praktiski ir tikai tehniska darbība. Tad uzreiz ķersimies klāt pie vēlēšanām. Mēs tā ceram, ka tas tā būs.

Lūdzu, darba kārtības pirmais jautājums. Attiecībā uz jautājumu, kuru izskatīsim pulksten trijos, es ceru, ka komisija parūpēsies, lai Jundža kungs ierastos. Komisija solās atvest Jundža kungu.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Tātad likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” trešajā lasījumā. Vēl vakar tika iesniegti Lauksaimniecības ministrijas priekšlikumi, kurus komisija iespēju robežās centās apmierināt. Tātad likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam un gaida jūsu novērtējumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Šis jautājums bija otrajā lasījumā kā steidzams. Mēs praktiski vakar izlēmām visus jautājumus un šodien mums bija jāpieņem un jāakceptē trešajā lasījumā. Vai ir kādi iebildumi un papildinājumi šim dokumentam? Nav.

Balsosim par šā likuma akceptēšanu trešajā lasījumā. Plus papildus vēl piecas balsis. Rezultāts: par – 81, pret – nav, atturas – 12. Likums pieņemts.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, te vēl ir lēmums par spēkā stāšanās kārtību.

A.Kodoliņš: Jā, tātad vēl ir sagatavots lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanos. Ja ir kādi jautājumi, tad…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi jautājumi par lēmumu par spēkā stāšanās kārtību? Ierosinājumi? Nav.

Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu. Papildus trīs balsis “par”. Rezultāts: 74 – par, 1– pret, 11 – atturas. Lēmums pieņemts.

Par procedūru Freimaņa kungs vēlas izteikties. Lūdzu.

J.Freimanis: Vai mēs šodien varbūt varētu Kodoliņa kungam uzprasīt, kad varētu pieņemt galīgajā variantā akcīzes nodokļa labojumus, jo tā ir valūtas ziņā ļoti svarīga pozīcija.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs laikam ziņos pēc tam par šo jautājumu.

Tātad mūsu darba kārtība, kāda tā ir ierakstīta šinī sarakstā. Par tiesnešu ievēlēšanu. Krūmiņa kungs ir ziņotājs. Lūdzu.

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie Latvijas Republikas tautas deputāti! Pamatojoties uz pašreiz spēkā esošo likumu “Par tiesu iekārtu”, Latvijas Republikas Tieslietu ministrija ir iesniegusi materiālus par trīs tautas tiesnešu ievēlēšanu vakantajās tautas tiesnešu vietās. Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tautas tiesnesi Latvijas Republikas Tieslietu ministrija lūdz ievēlēt Maiju Miltiņu.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Krūmiņa kungam par šo tiesneša kandidatūru? Nav.

Lūgsim Miltiņas kundzi tribīnē, lai varētu uzdot jautājumus, ja tādi būtu. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi tiesneša amata kandidātei? Nav jautājumu. Paldies, Miltiņas kundze!

Vai vēlas izteikties kāds no deputātiem? Nevēlas. Paldies.

Endziņa kungs, par komisijas atzinumu, lūdzu!

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija rekomendē ievēlēšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Es gluži to pašu varu pateikt Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Reģistrēsimies vēlreiz! Rezultāts: 108 reģistrējušies.

Balsosim par lēmuma projektu par Maijas Miltiņas ievēlēšanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tautas tiesas tautas tiesneses amatā. Rezultāts: 84 – par, pret – nav, atturas – 6. Lēmums pieņemts. Apsveicam Miltiņas kundzi šajā amatā.

Lūdzu, Krūmiņa kungs, turpiniet!

A.Krūmiņš: Par Liepājas pilsētas tautas tiesnesi Latvijas Republikas Tieslietu ministrija lūdz ievēlēt Ēriku Štālbergu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Štālberga kungu tribīnē, pēc vecas tradīcijas. Vai ir kādi jautājumi Štālberga kungam? Jautājumu nav. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties?

Komisiju priekšsēdētāji, lūdzu! Simsona kungs pirmais šoreiz.

P.Simsons: Aizsardzības un iekšlietu komisija pārbaudīja un akceptēja Štālberga kunga ievēlēšanu amatā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

A.Endziņš: Analoģisks lēmums ir arī Likumdošanas jautājumu komisijai. Gan arī par nākamo kandidātu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par Štālberga kunga ievēlēšanu Liepājas pilsētas tautas tiesas tautas tiesneša amatā. Rezultāts: 82 – par, 1 – pret, 6 – atturas. Lēmums pieņemts. Apsveicam Štālberga kungu jaunajā amatā.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

A.Krūmiņš: Par Liepājas rajona tautas tiesas tautas tiesnesi Latvijas Republikas Tieslietu ministrija lūdz ievēlēt Ilgvaru Jaunģelzi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu tribīnē amata pretendentu! Vai ir kādi jautājumi? Nav jautājumu. Paldies jums.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Aizsardzības un iekšlietu komisija atrada Jaunģelža kungu bez vainas šim amatam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli mēs jau dzirdējām.

Balsosim par Ilgvara Jaunģelža ievēlēšanu Liepājas rajona tautas tiesas tautas tiesneša amatā. Rezultāts: 83 – par, pret – nav, 6 – atturas. Lēmums pieņemts. Apsveicam Jaunģelža kungu ar ievēlēšanu šajā amatā.

Tātad pirmie trīs darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Ceturtais darba kārtības jautājums – “Par likumprojekta izstrādi, kas regulē šaujamieroču iegādi, reģistrāciju un glabāšanu”. Kurš būtu ziņotājs šajā jautājumā? Deputāt Fels, lūdzu!

A.Felss: Godātie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti! Kolēģi, lūdzu uzmanību un klusumu! Ir ārkārtīgi liels troksnis zālē. Varbūt pagaidīsim, jo daži deputāti pašlaik iet ārā, zāles beigās notiek neliela sanāksme, tā it kā beigsies. Pagaidīsim! Tā. Visi ir izgājuši no zāles, kuri negribēja klausīties.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Es saprotu jūsu humora izjūtu, skatoties uz mani tribīnē, kur es uzstājos ar šo lēmuma projektu. Bet situācija ir tāda, ka diemžēl lauksaimniekiem šorīt bija jānodarbojas ar lēmuma teksta sagatavošanu tādā jautājumā, kurā viņiem it kā nebūtu tā lielākā kompetence. Tomēr es domāju, ka šis projekts ir pietiekami skaidri uzrakstīts un ka visiem ir skaidrs, par ko ir runa.

Sakarā ar to, ka saasinās kriminogēnā situācija Latvijas Republikā un it īpaši laukos (es pārstāvu lauksaimnieku komisiju), pirmais akcents bija, ka šādu likumprojektu vajadzētu izstrādāt un pieņemt vismaz attiecībā uz tām lauku sētām un zemnieku saimniecībām, kurās šie jautājumi ir aktuāli. Palielinās tādu gadījumu skaits, kad tiek izlaupītas vientuļās lauku sētas, notiek uzbrukumi zemnieku saimniecībām, tiek nolaupīti lopi, inventārs, tehnika. Būtībā bruņotie vīri, kuri dodas šajos sirojumos, ir ļoti pārliecināti, ka šiem cilvēkiem, uz kuru sētām viņi brauc, nav ar ko aizstāvēties. Noziedznieks ir bruņots un ir pārliecībā, ka bruņotu pretestību tam neviens izrādīt nevarēs. Šī pārliecība acīmredzot ir jāmaina, tam cilvēkam, kas dzīvo šajā lauku sētā, jādod iespēja vismaz pašam sevi aizstāvēt. Un aizstāvēt arī ar ieroču spēku.

Šobrīd tiek strādāts pie likumprojekta, kas atrisina šos jautājumus. Jūs zināt, ka mēs savā laikā arī likumprojektā “Par cilvēka un pilsoņa tiesībām” paredzējām šādu iespēju, ka pilsonis varētu turēt un uzglabāt ieroci, bet nav reglamentēta šī kārtība, kādā viņš ieroci var iegādāties un arī kādi būtu šie turēšanas nosacījumi. Tas sīkāk nav atrunāts.

Likumprojekts par šiem jautājumiem top, pašreiz tas vēl ir tādā stadijā, kādu, protams, uz plenārsēdi virzīt nevar. Tas acīmredzot jāizskata visās attiecīgajās komisijās, droši vien Aizsardzības, Likumdošanas, Lauksaimniecības un vēl kādā komisijā, un tad tas varētu ieraudzīt dienas gaismu.

Mēs uzskatām, ka 1.marts būtu tas termiņš, kad Augstākās padomes attiecīgajām komisijām šis likumprojekts būtu jāsaņem un jāsāk pie tā strādāt. Visādā ziņā mēs, lauksaimnieki, uzskatām, ka līdz šī gada lauksaimniecisko darbu sezonai šis likumprojekts būtu jāpieņem. Vārdu sakot, pašreizējā situācija iespējami jālabo.

Pret pārējiem punktiem, es domāju, iebilstams nekas nav. Ir pietiekami skaidrs visiem arī no rakstītā. Man arī attiecībā uz šo lēmuma projektu būtu viss. Es aicinātu jūs to pieņemt un tādējādi atrisināt šo situāciju par šaujamieročiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus! Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Cienītais Felsa kungs, vai tomēr nevajadzētu ielikt lēmuma projektā arī par lietošanu, jo ar iegādi, reģistrāciju un glabāšanu laikam neviens aizsargāties nevar? Varbūt arī jābūt kārtībai, kādā var piemērot? Lai būtu skaidrs uzdevums.

A.Felss: Es jums varētu piekrist. Ja likumā mēs konkrēti šādu kārtību paredzēsim, tad, protams, arī likums būs pilnīgāks. Man nekādu iebildumu nav, es pieņemu jūsu ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Man tāds pikants jautājums, ja varētu teikt. Ja gadījumā bijušais Drošības komitejas darbinieks būs tagad kļuvis par zemes īpašnieku un saimnieku, vai viņam šinī gadījumā to ieroci arī dosim, vai tāpat kā medniekiem atteiksim to reģistrēt?

A.Felss: Cienījamais Mucenieka kungs, es domāju, ka par šiem jautājumiem mēs norunāsim konkrētajā likumprojektā. Šis ir lēmuma projekts par to kārtību, kādā vajadzētu šo likumu bīdīt, līdz tas ierauga dienas gaismu. Un ne vairāk. Šobrīd tas ir tikai lēmums par kārtību, kādā izstrādās šo likumprojektu. Es uzskatu, ka ilgāk gaidīt nevar un ka šāds likums ir jāizstrādā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Visumā atbalstot šo lēmumu, man ir vienīgi jautājums, cik reāls ir 1.marts, jo šodien, ja nemaldos, jau ir 10.februāris.

Priekšsēdētājs: Jūs maldāties, 12.februāris.

A.Felss: Cienījamais Krastiņa kungs, es domāju, ka šis termiņš ir diezgan reāls, jo likumprojekts principā pirmajā variantā ir uzrakstīts, tas atrodas pie Dātava kunga. Droši vien visdrīzākajā laikā mēs visi varēsim ar to iepazīties. Likumprojekts principā ir uzrakstīts, bet vēl nav apstrādāts, vismaz nebija apstrādāts tādā kārtībā, lai to virzītu uz komisijām.

E.Krastiņš: Ļoti patīkami to dzirdēt, it īpaši tāpēc, ka es vēl ar dažiem citiem deputātiem kopīgi esmu iesniedzis priekšlikumus likumdošanas iniciatīvas kārtībā par izmaiņām likumā “Par uzņēmējdarbību”, lai tiktu ļauta ieroču realizācijas veikšana ne tikai valstij, bet arī citādā veidā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

A.Krūmiņš: Man nav jautājumu, bet man ir informācija deputātiem sakarā ar šo likumprojektu, jo divus mēnešus pie šā likumprojekta ļoti rūpīgi strādā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija. Būtībā šis likumprojekts ir pabeigts. Es tikai nezinu, par kuru likumprojektu ir runa, vai par to, kas atrodas Augstākajā padomē? Bet šis likumprojekts tika iesniegts atzinumam Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā. Mēs uzskatījām, ka tas nav pilnīgs, jo šeit nav atrisināti daudzi jautājumi, mēs uz to norādījām, un šā mēneša beigās tas būs pilnīgi pabeigts un iesniegts parlamentā.

A.Felss: Ļoti patīkami no jums to dzirdēt. Man ir informācija, ka ar šo jautājumu strādāja tiešām Policijas departaments, konkrēti Sokolovskis.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi ziņotājam? Nav. Paldies, Felsa kungs!

A.Felss: Paldies. Tātad lūdzu jūs atbalstīt!

Priekšsēdētājs: Vai ir kāds pieteicies debatēs? Nav. Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu. Rezultāts: 73 – par, 4 – pret, 8 – atturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” trešajā lasījumā. Lūdzu.

J.Celmiņš: Cienītais sēdes vadītāj, cienītie kolēģi! Lūdzu sagatavoties likumprojekta “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” pieņemšanai un paņemt 147.dokumentu. Tas ir pats likumprojekts. Tālāk 151.dokuments “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Man ir lūgums kolēģiem pēc likumprojekta pieņemšanas, ja tas tiks pieņemts, izskatīt arī šos grozījumus abos kodeksos, jo tad mēs varētu, vienojoties ar Likumdošanas komisiju, trešajā lasījumā šos grozījumus un papildinājumus pieņemt kopā ar pārējiem grozījumiem un papildinājumiem, kas ir gatavoti abiem šiem kodeksiem.

Tālāk 157.dokuments par papildinājumiem un 163.dokuments, kurš ietver Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta atsūtīto vēstuli. To mēs saņēmām tikai vakardien.

Īsumā par darbu starp otro un trešo lasījumu gribu informēt jūs, ka mēs izskatījām tos priekšlikumus, kurus saņēmām un kuri tika izteikti otrā lasījuma laikā, kā arī tos, kurus saņēmām rakstiski pēc otrā lasījuma. Esam saņēmuši arī divas vēstules. Viena no tām ir Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības vēstule, kurā ierosināts pārskatīt otrajā lasījumā pieņemto lēmumu par to, ka mēs 3.nodaļas 10.pantā izslēdzām normu, ka kultūras pieminekli var pārdot tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Šeit mums tika adresēta kritika arī presē, masu informācijas līdzekļos. Bet mēs šo vēstuli nepavairojām, jo uzskatījām, ka par šo jautājumu ir nobalsots. Tieši šis jautājums tika balsots otrajā lasījumā. Mēs vadāmies no šā lēmuma. Neviens no deputātiem nav ierosinājis šo lēmumu pārbalsot.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta iesūtīto vēstuli, kura, protams, nāk ar nokavēšanos. Aiz cieņas pret šiem cilvēkiem, kuri ir parakstījuši šo vēstuli (tajā skaitā trīs zinātņu doktori, kuri tieši nodarbojas ar arheoloģiju), man būtu lūgums, kad nonāksim pie 21.panta, tad arī konkrēti runāt par šo vēstuli.

Tālāk, es domāju, mēs varam sākt izskatīt likumprojektu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, varbūt tiešām varētu mazliet klusāk! Es saprotu, ka ir pavasaris un ka te visi deputāti pa pāriem vien, pa pāriem vien runājas šodien. Un tomēr vajadzētu uzklausīt par kultūras pieminekļiem arī. Kad atkal nobalsosim, atkal presē viss tiks nodrukāts. Paldies, liekas, ka mazliet klusāk palika.

Es atgādināšu, ka trešajā lasījumā mums ir jāskata tikai tie panti, par kuriem ir iesniegti redakcionāli vai varbūt kādi citi labojumi. Varbūt Celmiņa kungs lai ziņo, kuros pantos ir šie labojumi, un mēs arī tikai tos pantus skatīsim.

J.Celmiņš: Labi. Pie 4.panta maza piebilde. Otrajā lasījumā tika ierosināts pie 4.panta vārdus “pagaidu izvešana” aizstāt ar vārdiem “izvešana uz laiku”. Man jāatvainojas kolēģiem, ka šeit pārsteidzīgi piekritu, bet, apspriežot šo jautājumu, mēs konstatējām, ka “pagaidu izvešana” ir juridisks termins, kas fiksēts Muitas kodeksā un nozīmē, ka atļauja tiek dota uz vienu gadu un ka pagarināt šo atļauju var līdz 3 gadiem. Tas ir skaidrs juridisks termins, tāpēc mēs palikām pie iepriekšējā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Nākamais pants, kur ir labojumi, lūdzu!

J.Celmiņš: Pie 13.panta šodien saņēmu deputāta …

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Silāra kungs, Celmiņa kungs pabeigs runāt, tad jūs runāsit!

Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Pie 13.panta šorīt saņēmu deputāta Bela priekšlikumu svītrot vārdu “jebkurus”. Tātad tekstā palika: “Kultūras pieminekļu aizsardzības valsts iestādēm ir tiesības apsekot objektus, kuriem ir kultūras vērtība…”

Priekšsēdētājs: Silāra kungam laikam bija par kādu no iepriek­šējiem pantiem, es redzu pēc viņa reakcijas. Lūdzu.

I.Silārs: Pie 4.panta es lūgtu precizēt šo terminu “pagaidu izvešana”. Man liekas, ka šis jēdziens “pagaidu izvešana” ir pārāk izplūdis, nekonkrēts un nepaskaidrojošs. Es lūdzu komisiju svītrot vārdu “pagaidu” un rakstīt, ka “kultūras pieminekļu izvešana, izpēte, restaurēšana vai uzstādīšana iespējama tikai ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atļauju”.

J.Celmiņš: Bet es gribu atbildēt, ka šis jēdziens “pagaidu izvešana” ir precizēts. Tas ir precizēts Muitas kodeksā, un tas nozīmē, ka pagaidu izvešanai atļaujas tiek izsniegtas uz vienu gadu un var tikt pagarinātas uz laiku līdz trijiem gadiem.

I.Silārs: Paldies. Mani apmierina šis paskaidrojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par nākamo pantu, kurā būtu izmaiņas! Mēs izskatījām 13.pantu.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Pie tā paša 13.panta. Es redzu šeit vienu konceptuāli un būtiski nepieņemamu momentu, kas nav ņemts vērā. Ko nozīmē – izsvītrot “jebkurus”? Ar šo vārdu ir par maz, ja paliek norma, ka kultūras pieminekļu aizsardzības valsts iestādēm ir tiesības apsekot objektus, kuriem ir kultūras vērtība. Šeit atgriežamies pie izmainītā 2.panta, kur tiek paskaidrots, kas ir kultūras vērtības. Tās ir arī mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti, videodokumenti, skaņu ieraksti. Ja paliek tā, var nākt un apsekot objektus, kuriem ir kultūras vērtība, lai izlemtu jautājumu par ņemšanu valsts uzskaitē.

Es domāju, ka viss ir ļoti skaidri un saprotami pateikts jau 12.pantā: “Kultūras vērtības, kuras pretendē uz iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir pakļautas valsts uzskaitei neatkarīgi no tā, kā īpašumā, valdījumā vai izmantošanā tās atrodas.”

Runa ir tikai par tām vērtībām, kuras pretendē uz iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ja es vēlos, lai mana gleznu kolekcija vai atsevišķs manā īpašumā esošs kultūras vērtības objekts tiktu iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tad, lūdzu, nāciet un pārbaudiet! Šī norma ir pilnīgi pieņemama.

Bet nākamais pants jau runā pretī šim 12.pantam. Lai izlemtu jautājumu, nesaskaņojot ar manu vēlmi, nāks un pārbaudīs. Tāpēc es uzskatu, ka 13.pants viss ir svītrojams.

J.Celmiņš: Atbildot uz šo priekšlikumu, es gribētu teikt, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai nav dotas tiesības pārkāpt citus Latvijas Republikā pieņemtos likumus un likumdošanas aktus. Ja pastāv dzīvokļa neaizskaramība (un tā tiek garantēta ar likumu), tad arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai nav tiesību neievērot šo likumu. Ar varu, Silāra kungs, jūs neviens nevarēs piespiest laist Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju savā dzīvoklī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bel!

A.Bels: Ņemot vērā loģisko Celmiņa kunga atbildi, tagad ir pilnīgi skaidrs, ka 13.pants šeit praktiski nav vajadzīgs. Tas ir lieks. Visas šīs normas, kas it kā būtu iekļautas, ir atrunātas citos pantos. Pēdējais teikums, kas it kā ir tīri deklaratīvs, ir precīzi normēts pārējos pantos. Es arī atbalstu priekšlikumu par 13.panta pilnīgu svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Ir ierosinājums svītrot 13.pantu. Balsosim par deputāta Bela priekšlikumu svītrot 13.pantu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: jāpārbalso. Tā ka vienam otram ir laiks pārdomāt.

Balsosim atkārtoti par 13.panta svītrošanu. Rezultāts: 34 – par, 10 – pret, 25 – atturas. Nav svītrots šis pants, pietrūka vienas balss, divu balsu pietrūka. Paldies. 13.pants paliek.

Lūdzu, Celmiņa kungs, par nākamo!

J.Celmiņš: 14.pantam ir divi deputāta Ēlerta priekšlikumi, kuri saskaņā ar 157.dokumentu nav pieņemti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Pirmais priekšlikums radās tādēļ, ka es izlasīju 14.panta otrajā daļā, ka kultūras vērtības iekļauj valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Tātad ir kultūras pieminekļi, kurus aizsargā valsts, un vietējās nozīmes pieminekļi, kurus acīmredzot valsts neaizsargā. Valsts aizsardzību es saprotu pamatā kā administratīvo un kriminālo atbildību saskaņā ar 151.dokumentu. Ja es kļūdos un ja ir kaut kur citur norma, kas paredz vietējās nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzību saskaņā ar šiem likumiem, tad es varētu savu priekšlikumu atsaukt. Bet patlaban es neredzu nekādu iemeslu.

J.Celmiņš: Ēlerta kungam es gribētu paskaidrot, ka ir valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kurā tiek iekļauti vietējās nozīmes un valsts nozīmes objekti. Šis ir valsts aizsargājamo pieminekļu saraksts, un valsts aizsargā gan vienas nozīmes, gan otras nozīmes pieminekļus, kas ir pateikts pašā saraksta nosaukumā – “Valsts aizsargājamo pieminekļu saraksts”.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Ēlerts pastāv uz balsojumu? Nē. Lūdzu tālāk, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Pie 20.panta arī ir Ēlerta kunga priekšlikums izslēgt vārdus – “ilgāks par sešiem mēnešiem”. Runa ir par īres līgumu. Komisija un darba grupa pastāv uz savu viedokli, jo, ja būtu jāslēdz līgums par īri uz dažām dienām vai dažām nedēļām, tas, protams, birokratizētu un sarežģītu pieminekļu aizsardzības darbu, bet, ja laiks ir lielāks par sešiem mēnešiem, tad tas jau ir pietiekami ilgs laiks, kurā var izdarīt attiecīgas izmaiņas pieminekļa interjerā.

Priekšsēdētājs: Ja es nemaldos, mēs balsojām par to otrajā lasījumā.

J.Celmiņš: Šis jautājums tika balsots otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Man ir vienkārši jautājums. Paskaidrojiet, lūdzu, ko nozīmē – “jāslēdz līgums par pieminekļa aizsardzību”?

J.Celmiņš: Pieminekļu aizsardzības inspekcijas rīcībā ir speciālas veidlapas, kuras tiek aizpildītas, un pieminekļa īpašnieks vai īrētājs parakstās, ka šinī dokumentā ierakstītos nosacījumus viņš apņemas izpildīt.

I.Silārs: Tad paskaidrojiet man šos noteikumus, kas tur ir paredzēti! Kurš viņus aizsargās? Tā inspekcija pieslēgs signalizāciju? Ko nozīmē pieminekļa aizsardzība manā dzīvoklī?

J.Celmiņš: Šie līgumi ir ļoti atšķirīgi. Kapiem tie ir citādāki, ēkām – citādāki. Ja jūs domājat konkrēti gleznu, tad šeit ir nosacījumi par šīs gleznas glabāšanas vai izvešanas nosacījumiem un tamlīdzīgi. Signalizāciju inspekcija neierīkos jūsu dzīvoklī.

Priekšsēdētājs: Atbilde tika saņemta. Tālāk, Celmiņa kungs, laikam 21.pants.

J.Celmiņš: Par 21.pantu es gribētu īsu komentāru. Mēs atvainojamies visiem klātesošajiem, jo vēstule tika saņemta tikai vakardien, bet es to uzskatīju par pietiekami nozīmīgu. Mēs arī komisijā vakar spriedām, ka to vajadzētu pavairot un šeit uz vietas apspriest.

Būtība ir tāda, ka līdz šim šāda prakse tika piekopta. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts deva atļauju un faktiski vadīja arheoloģiskos izrakumus. Konkrēti par šiem diviem priekšlikumiem – a) un b) – pie 21.panta. Komisijā apspriežoties, nolēmām, kas punkts b) šobrīd nav tik būtisks. Būtisks ir punkts a), kurš paredz to, ka Vēstures institūts izdod rakstveida atļaujas izrakumu veikšanai un ka šīs atļaujas tiek piereģistrētas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Komisijā domas dalījās. Argumentācija ir šāda.

Protams, par labu šim priekšlikumam ir tas, ka Vēstures institūtā ir kvalificētāki speciālisti, kuri paši nodarbojas ar arheoloģisko izpēti, un šīs atļaujas var izsniegt kompetentāk.

Otrs arguments tomēr ir arī pret to, jo tādā gadījumā Zinātņu akadēmija iegūst monopoltiesības uz arheoloģisko izrakumu veikšanu un faktiski var izslēgt iespēju rasties kaut kādai konkurējošai zinātniskajai iestādei, kas varētu būt, piemēram, Latvijas Universitāte, kuras vēsturnieki gribētu veikt attiecīgu izpēti un izrakumus. Šinī gadījumā ar monopoltiesībām to varētu ierobežot.

Mūsu priekšlikums ir atteikties no punkta b), bet punktā a) svītrot vārdus – “tikai speciāli sagatavotas personas”, jo tas attiecas uz arheoloģisko izrakumu vadīšanu, kur strādā studenti un vecāko klašu skolēni. Tekstu bez vārdiem “tikai speciāli sagatavotas personas” ierosinu likt uz balsošanu, dodot iespēju izteikt argumentāciju par vai pret.

Priekšsēdētājs: Sāksim apspriest šo papildinājumu. Deputāte Čepāne, lūdzu!

I.Čepāne: Es atvainojos, sakiet, lūdzu, vai jūs esat par šo jauno kārtību vai par birokrātisko veco kārtību, kad bija jāgriežas Zinātņu akadēmijā pēc attiecīgajām atļaujām? Kā jūs īsti uzskatāt? Es nesaprotu.

J.Celmiņš: Mūsu komisijā vakar apspriedām šo jautājumu. Es jau teicu, ka domas dalījās. Uzskati ir dažādi. Es personīgi atbalstītu to, ka Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija dod šīs atļaujas. Domāju, ka šī inspekcija ņems vērā arī zinātnieku viedokli.

I.Čepāne: Paldies. Es jums pilnīgi pievienojos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Pilnīgi pamatoti, ka ir jābūt augstas kvalifikācijas arheologiem šajos izrakumos. Tas ir fakts. Bet tā vecā sistēma, kad bija PSRS Zinātņu akadēmija un tās struktūrvienības, kad Zinātņu akadēmija bija valstiska struktūra, kas deva atļauju, nav pieņemama .

Latvijā ar arheoloģiju nodarbojas gan Universitāte, gan Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts. Es ierosinu pavisam vienkārši (rakstiski tas priekšlikums ir iesniegts), proti, papildināt ar vārdiem, ka “šo rakstveida atļauju dod Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Izglītības ministrijas Zinātnes departaments”. Šis Zinātnes departaments varētu saskaņot gan Universitātes zinātnieku viedokli, gan Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta zinātnieku viedokli. Tā ir valstiska struktūra, mūsu Zinātnes departaments. Tad Universitātes zinātniekiem nebūtu jāiet pēc atļaujas pie kolēģiem uz Zinātņu akadēmiju vai otrādi – no Zinātņu akadēmijas uz Universitāti. Bet būtu jāiet pie valstiskās struktūras – Zinātnes departamenta. Es ierosinu vienkārši papildināt, ka vajag Izglītības ministrijas Zinātnes departamenta rakstveida atļauju.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, es nodošu Celmiņa kungam. Tas nezin kāpēc ir nonācis pie manis. Es nevadu šo pieņemšanu.

Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Tā kā mēs esam vakar tikai to dabūjuši, tāpēc arī tā diskusija te ir. Es principā atbalstu Rikarda kungu, jo te ir divi argumenti.

Pirmkārt, ja mēs pieņemsim Zinātņu akadēmijas hartu šajā Augstākajā padomē, tad situācija kļūs ļoti divdomīga, jo šī organizācija būs atbildīga par noteiktu valsts institūciju uzdevumu izpildi. Tas ir viens.

Otrkārt, dziļi cienot Mugurēviču un pārējos kungus šajā iestādē, es tomēr uzskatu, ka tā tiešām ir PSRS palieka, ja Zinātņu akadēmija koordinēs visu, sākot ar Universitāti un beidzot ar pēdējiem konstruktoru birojiem. Šīs paliekas ir jāizskauž, neskatoties uz to, kāds status quo ir šobrīd.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu mazliet oponēt iepriekšējiem runātājiem. Es ierosinu šādu lietu. Teiksim, vai 21.panta pirmajā daļā mēs atstājam Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju vai Zinātņu akadēmiju arī liekam klāt, tas ir sekundārs jautājums, jo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā ir pietiekami kompetenti cilvēki, kuri kontaktējas ar arheologiem. Bet es gribētu ierosināt gluži otrādi, proti, papildināt ar punktu b).

Es nezinu, ko Ulmes kungs šajā sakarībā teiks. Bet viena lieta ir izdot atļauju, pēc tam šo atļauju iebāzt vestes kabatiņā un ar ekskavatoru izdarīt visu pārējo. Te ir tā lieta. Tieši tāpēc organizācija vai persona, kas saņēmusi atļauju arheoloģiskiem lauku darbiem, ir atbildīga. Tieši tas, kas šeit ir iedrukāts. Mēs no b) punkta varam izslēgt būtībā pašas pēdējās rindiņas daļu, ka Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtam vai valsts inspekcijai. Jo tas ir skaidrs, ka atskaite ir jāiesniedz atļaujas izdevējai iestādei. Bet šim punktam b) ir jābūt. Jo pretējā gadījumā šī atļauja būs tukšs papīrs. Atļauju iedos, un pēc tam būs ekskavators. Es ierosinu un lūdzu b) punktu tomēr iebalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ulme!

A.Ulme: Man ir konceptuāla rakstura jautājums. Ja mēs veidojam likumu pieminekļu aizsardzības inspekcijai, tad ar to atdodam visu atbildību par mūsu pieminekļiem, visu veidu pieminekļiem, tai skaitā arī par dabas pieminekļiem. Atbildība ir pieminekļu inspekcijai. Bet, uzdodot atbildību, mēs nevaram nedot tai arī varu. Vara izpaužas arī šīs zināmās atļaujas izsniegšanā. Es uzskatu, ka vajadzētu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai uzticēt izsniegt atļauju arī arheoloģiskajiem izrakumiem, jo pils tāpat ir pils kā virs zemes, tā zem zemes, un tas viss ir saistīts vienā vienotā kompleksā. Tur ļoti grūti noteikt, kura struktūra ir atbildīgāka – virszemes daļa vai zem zemes daļa. Te vajag atstāt pieminekļu inspekcijai, lai tā atbild par visu, un miers.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs, jūsu rezumējums! Tad mēs balsosim.

J.Celmiņš: Īsi par diviem priekšlikumiem. Konkrēti par Rikarda kunga priekšlikumu. Labi jau tas būtu domāts, bet es tikai gribu piebilst, ka Izglītības ministrijas Zinātnes departamentā šobrīd nav neviena cilvēka, kas būtu saistīts ar arheoloģiju, kas būtu arheoloģijas speciālists. Tādā gadījumā es ierosinu atstāt šīs tiesības inspekcijai, jo diez vai arī tur štati būs tik lieli, ka viņi varēs atļauties pieņemt darbā kompetentu speciālistu šajā jomā.

Šeit izteica priekšlikumu arī deputāts Freimaņa kungs par punktu b). Protams, punkts b) ir gadījums, kas jāīsteno, bet tas ir jānosaka konkrētās instrukcijās, jo līdzšinējā prakse ir tāda, ka ļoti bieži 20 gadu laikā arheologiem lielākoties ir iznācis strādāt objektos, kurus, kā, piemēram, vairāku Daugavas HES celtniecības rezultātā, pēc tam applūdināja, kā arī pastāvēja citi nosacījumi par šo objektu atstāšanu pēc arheoloģiskajiem izrakumiem. Tātad bieži vien nācās veikt piespiedu arheoloģiskos izrakumus, piemēram, aizsāktos grants karjeros un tamlīdzīgi, kur ir jāievēro citi nosacījumi par objekta atstāšanu kārtībā pēc šiem izrakumiem. Tātad šī tēze likumā, manuprāt, nav absolutizējama. Ir arī daudz un dažādas citas variācijas. Tāpēc, es domāju, likumā ielikt to nevajadzētu, to varētu paredzēt konkrētās instrukcijās. Mans priekšlikums ir balsot.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs vēl vēlējās kaut ko teikt. Lūdzu.

R.Rikards: Es gribēju precizēt. Ne jau tas ierēdnis Zinātnes departamentā izlems no zinātniskā viedokļa. Ierēdnis tikai parakstīs. Bet procedūra ir šāda. Ierēdnis uzticēs vēstures ekspertu komisijai, kura ir algota, kurai tam ir paredzēta nauda, tur ir vēsturnieki, arī arheologi, tur būs speciāla komisija, kuras sastāvā būs eksperti. Un ierēdnis pateiktu: dodiet ekspertu slēdzienu, vai šeit var rakt. Eksperti dotu slēdzienu, un viņš tikai parakstītu, pamatojoties uz šo slēdzienu. Tāds tas mehānisms. Ne jau tas ierēdnis kā zinātnieks izlems, jo tā struktūra – zinātnes ekspertu padome – 13 zinātnes nozarēs jau darbojas. Tas ierēdnis vienkārši kā valsts struktūras pārstāvis paraksta beigās. Bet viņš ir tas starpnieks starp zinātnes ekspertu padomi un to personu, kura grib saņemt atļauju. Viņš ir tas starpnieks. Un viņš atbild kā valstiskā struktūra.

J.Celmiņš: Piekrītu, zināma loģika šeit ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs vienkārši par to nobalsojot izlemsim. Vienu variantu iesaka Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts, bet te nav neviena, kas to uztur.

Tātad mums ir divi varianti: viens, ka paliek tikai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Otrs variants ir tas, ko ierosina profesors Rikards. Tātad papildināt ar šo Zinātnes departamentu. Deputāta Freimaņa ierosinājums ir pieņemt vēl punktu b), bet tikai bez šā Vēstures institūta. 1.punktā laikam visi pastāvēja uz to, ka jāsvītro “drīkst izdarīt tikai speciāli sagatavotas personas”. Rakstveida atļauja. Citādi nevienu zemesracēju pieņemt darbā nevarēs, ja visiem būs jāiet uz Vēstures institūtu pieteikties.

Tātad ir skaidrs balsojums. Pirmo balsojumu mēs izdarām par 21.panta punktu a), tikai bez Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta. Rezultāts: 39, 6 un 16.

Nākamais balsojums ir Rikarda kunga redakcijā. Tātad inspekcija un departaments. Rezultāts: 27 – par. Tātad departamentam uzticība sevišķi netika izrādīta. Tātad skaidrs, ka 21.panta a) punkts paliek redakcijā bez šīs speciāli sagatavotās personas, bez Vēstures institūta, paliek tikai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Trešais balsojums par punktu b), par deputāta Freimaņa priekšlikumu pieņemt punktu b), arī svītrojot Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtu. Rezultāts: par – 29, pret – 8, atturas – 23. Nav pieņemts deputāta Freimaņa labojums.

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es ļoti atvainojos par savu izklaidību, bet vai nevarētu uzdot jautājumu par 7.pantu?

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, mēs izlemsim par 21. līdz galam un tad atgriezīsimies. Par 21. pantu, lūdzu, vēl? Nav. Mani samulsināja vairāku deputātu straujā virzīšanās mikrofonu virzienā.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: 7.panta otrajā daļā ir teikts, ka objekti, kuri atrasti zemē, virs zemes un tā tālāk, ja to īpašnieku nevar noskaidrot, ir valsts īpašums. Kādā nozīmē šeit ir domāts: “ja īpašnieku nevar noskaidrot”?

J.Celmiņš: Šis pants ir saistībā ar civillikumu, kas pašreiz ir spēkā. Tāda kārtība tur ir noteikta par atrasto mantu. Ja mēs atjaunosim Latvijas Republikas Civillikumu, tad tur būs noteikta cita kārtība, un tad mums būs attiecīgi jāizdara arī labojums šinī pantā. Tādā gadījumā atradējs kļūs par atrastās mantas īpašnieku. Pagaidām šis pants ir pēc spēkā esošās civilās likumdošanas.

E.Krastiņš: Es varbūt kaut ko pārprotu, bet, cik es atceros, mums spēkā ir 1937.gada Civillikums. Vienkārši, kamēr tā darbība nav atjaunota, mēs lietojam Latvijas PSR bijušo Civilkodeksu. Varbūt mēs tomēr jau varētu šeit laikus izdarīt pielāgošanos un šo otro daļu svītrot un izskatīt šo jautājumu saskaņā ar spēkā esošo civilo likumdošanu?

J.Celmiņš: Bet mēs reāli neesam atjaunojuši Civillikuma darbību.

E.Krastiņš: Bet kādēļ šāda norma ir jāieraksta šajā likumā, ja to var regulēt ar spēkā esošo civilo likumdošanu?

J.Celmiņš: Praktiski spēkā pašreiz ir tā kārtība, ko paredz Civilkodekss, kas pašreiz darbojas.

E.Krastiņš: Es piedāvāju šo otro daļu tādā gadījumā svītrot, jo mums tā kārtība var strauji mainīties.

Priekšsēdētājs: Paldies, par to mēs nobalsosim. Turklāt, Krastiņa kungs, latviešu tauta jau nu parasti gan neatdod tās mantas, ko atrod zemē vai celtnēs. Tādi eksemplāri ir ļoti reti.

Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Jā, es arī atbalstu deputāta Krastiņa priekšlikumu, jo es pakonsultējos ar Juridiskās pārvaldes atbildīgām personām. Šinī situācijā diemžēl komisija nav ņēmusi vērā mūsu pieņemto likumu par Civillikuma spēka atjaunošanu.

Tātad, ja mūsu argumenti ir pamatoti ar to, ka 1963.gada normas šobrīd vēl darbojas, tad vai nu šeit es atbalstu tādu taktiku, ka ir jāiz­svītro, un tad likumam nav vajadzības dublēt Civillikumu, bet ja ne, tad savukārt vajadzēja rakstīt tādu normu, kas ir saskaņā ar spēkā esošo civilo likumdošanu vai sakarā ar spēkā esošo likumdošanu. Nekādā ziņā nerakstīt vēsturē aizejošas normas. Es atbalstu Krastiņa priekšlikumu – svītrot šobrīd, ja mēs nevaram citādāk.

Priekšsēdētājs: Tātad ierosinājums svītrot otro daļu. Balsosim par 7.panta otrās daļas svītrošanu. Rezultāts: par – 49, pret – 1, atturas – 9. Paldies, godājamie kolēģi, svītrots. Vēlu veiksmi apslēptās mantas meklēšanā.

Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Kolēģi, attiecībā uz 21.pantu es lūdzu atļauju izteikt varbūt kompromisa ierosinājumu. Vai mēs nevarētu otrajā rindkopā ielikt tā, ka “ar Kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē”, jo pirmajā rindkopā vārdiņš “kontrole” attiecas uz pavisam citu lietu. Ja mēs šos divus vārdiņus pieliktu, varbūt tas būtu tāds kompromiss. Tātad 21.panta otrās rindkopas beigās – “atļauju un tās kontrolē”, jo tās ir divas dažādas lietas abās rindkopās. Tad mēs izdarītu kaut cik to, kas bija ierosināts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs, jūsu secinājumu par to, par ko mēs jau nobalsojām! Pagāja krietns laiks.

J.Celmiņš: Ja mēs varam apiet šo situāciju, ka priekšlikums nav rakstveidā, tie ir tikai vārdi, es domāju, ka par to mēs varam nobalsot.

Priekšsēdētājs: Vai kāds ir pret šādu redakcionālu labojumu? Nav. Tātad komisija pieņem. Mums pat jābalso nav. Paldies.

Lūdzu tālāk, Celmiņa kungs! Vai vēl kādos pantos ir labojumi?

J.Celmiņš: Atlikušajos pantos rakstveida ierosinājumi nav saņemti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man ir jautājums par 25.pantu. Paredzēts veidot kārtējo ārpusbudžeta kontu vai fondu, vai ieņēmuma tādu daļu. Ar ko tas ir pamatots? Kādēļ šos ieņēmumus nevar ieskaitīt budžetā? Man bail, ka ar šiem ieņēmumiem nepietiks otrajā teikumā minēto pasākumu veikšanai, tāpat papildus būs jāizdod budžeta līdzekļi. Kāpēc tas tā ir darīts?

J.Celmiņš: Vienkārši, lai šos ienākumus varētu novirzīt pieminekļu restaurācijai, konservācijai, saglabāšanai. Līdzšinējā prakse rāda, ka šai sfērai līdzekļu iedalījums līdz šim ir bijis ļoti minimāls, varētu pat teikt – nepietiekams.

E.Krastiņš: Es domāju, ka šāda pieeja, vismaz manā skatījumā, nav pamatota. Ir arī pasaules banku ekspertu atzinumi, ka steidzamā kārtā Latvijā jālikvidē maksimāls daudzums šo ārpusbudžeta fondu, kuri ir izveidoti, jo pašreizējā ļoti grūtajā situācijā tas traucē budžeta elastīgumu. Tāpēc es piedāvāju svītrot vārdu “ārpus” un svītrot otro teikumu. Budžeta līdzekļus nepieciešamības gadījumā atradīs, ja tie būs vispār pieejami. Ieskaitīt budžeta ieņēmumos. Un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Celmiņa kunga atzinumu.

J.Celmiņš: Es, saprotams, aizstāvu likumprojektā sagatavoto redakciju. Domāju par to, lai kultūras pieminekļu saglabāšanai varētu atvēlēt vairāk līdzekļu.

Priekšsēdētājs: Tā kā jautājums ir tikai par atsevišķu daļu un vārdu svītrošanu, mēs varam balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Tie, kuri dzirdēja, var nobalsot par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Rezultāts: par – 21, pret – 8, atturas – 23. Nav pieņemts šis priekšlikums.

Lūdzu, vēl kādi būtu labojumi, papildinājumi līdz likumprojekta beigām? Nav. Paldies.

Lūdzu sekretariātu intensīvi un ilgi zvanīt. Trešais lasījums. Lūdzu reģistrāciju. Ir liela iespēja nobalsot par kultūru. Pagaidīsim, kolēģi, jo Pašvaldības komisija ir aizgājusi. Rezultāts: 102 reģistrējušies.

Balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 86, pret – 1, atturas – 3. Likums pieņemts. Nākamais ir lēmums par spēkā stāšanās kārtību.

J.Celmiņš: Attiecībā uz lēmumu par likuma stāšanos spēkā rakstiski labojumi, papildinājumi nav saņemti.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir? Pirmais – deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Man nav skaidrs lēmuma projekta 2.punkta pamatojums. Manuprāt, šis aizliegums tiesas ceļā atsavināt kultūras pieminekli, ko tā īpašnieks nespēj uzturēt, nav pamatojums. Nekādā gadījumā termiņš nevar būt 3–5 gadi, jo es nezinu, kā tad to piemēros. Katrā ziņā ir jānosaka konkrēts termiņš, bet es ierosinātu šo 2.punktu izslēgt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Man ir par šo pašu. Man nav skaidrs, ko nozīmē “atsavināt” šinī gadījumā. Vai ir domāts, ka tikai privātpersonai atsavina, vai arī valstij var atsavināt, jo situācija ir tāda, arī 27.pantā tas teikts, ka visus kultūras pieminekļus, teiksim, pilis, ansambļus, valsts ir nolaidusi, ne jau šie privātīpašnieki. Tātad, ja valsts, piemēram, nevar uzturēt, no kā atsavina un kas šeit kam atsavina? Man nav skaidrs. Vai te ir domāts, ka nevar valsts īpašumā esošo namīpašumu trīs līdz piecus gadus atsavināt valstij un pārņemt šis īpašnieks, vai otrādi te ir domāts?

J.Celmiņš: Šeit ir domāts, ka trīs līdz pieci gadi attiecas uz tiem īpašumiem, kuri tiek atgriezti atpakaļ bijušajiem īpašniekiem. Ņemot vērā to, ka bijušie īpašnieki bieži vien savus īpašumus saņem ļoti sliktā stāvoklī (kā jūs pats teicāt, valsts vai dažādas valsts institūcijas tos ir nolaidušas), ir jādod zināms laiks, kas tiks ierakstīts šajā līgumā. Tur tiks ierakstīts, ka netiek atsavināts, pamatojoties uz to, ka piemineklis nav savests kārtībā, lai šā īpašnieka intereses, atjaunojot savas tiesības, netiktu apdraudētas, lai viņš varētu mierīgi saskaņā ar līgumu strādāt un restaurēt vai atjaunot savu īpašumu. Par to praksi, kāda tā ir, tā ir domāta, kā atsavināt fiziskajām un juridiskajām personām. Bet attiecībā uz valsti tas var realizēties tikai tad, ja atrodas īpašnieks, kurš ir gatavs pirkt vai pārņemt šo īpašumu un slēgt līgumu par tā savešanu kārtībā. Tādēļ valsts var arī no šāda īpašuma atteikties un nodot to īpašniekam, kas pieminekli var uzturēt.

A.Kiršteins: Ja es pareizi saprotu un ja mēs nobalsojam par lēmumu, tad 27.pants 70 procentos gadījumu nedarbosies, tāpēc ka nav gribētāju, kuri pašreiz gribētu atpirkt, viņiem nav to miljonu. Piemineklis mierīgi bruks tālāk.

J.Celmiņš: Diemžēl miljonu nav, bet gribētāji ir. Prakse rāda, ka gribētāji ņemt pieminekļus un apsaimniekot ir. Ja mēs varētu ar kredītu sistēmu viņus atbalstīt un palīdzēt viņiem, šādi entuziasti atrastos. Bet šā lēmuma punkta galvenā ievirze tomēr ir pasargāt šos īpašniekus, kuri atgūst īpašumus.

Priekšsēdētājs: Man arī būtu viens jautājums. Celmiņa kungs, kurš noteiks, vai trīs gadus vai piecus gadus nedrīkst atsavināt?

J.Celmiņš: To darīs inspekcija, slēdzot šo līgumu. Tas tiek ierakstīts šinī pašā līgumā, ņemot vērā, cik liela apjoma remontdarbi vai citi darbi ir jāveic, pieminekli savedot kārtībā, kādā tehniskā stāvoklī piemineklis atrodas. Tur var lūgt arī ekspertu grupu vai ekspertu padomi šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Tātad bija ierosinājums svītrot 2.punktu. Par citiem punktiem nav nekas.

Balsosim par 2.punkta svītrošanu. Ja nevajag, tad jūs balsosit “pret”. Rezultāts: par – 2, pret – 27, atturas – 25. Nav svītrots punkts.

Vēl par kādu punktu? Nav nekā. Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 79, pret – 3, atturas – 5. Lēmums pieņemts. Paldies.

J.Celmiņš: Kompleksā ir sagatavots arī 151.dokuments. Lai mēs tālāk varētu Likumdošanas komisijai nodot trešajam lasījumam sagatavotus šos papildinājumus kopā ar papildinājumiem, kas ir saistīti ar pieminekļu aizsardzību, vajag izskatīt un balsot arī par šiem papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā. Tas ir 151.dokuments. Izdalīts tas tika vienlaikus ar likumu.

Priekšsēdētājs: Jums, godājamie kolēģi, ir 151.dokuments? Deputātam Freimanim ir, deputātam Belam ir, vēl vienam otram. Par šo likumprojektu otrajam lasījumam. Es atvainojos, vai mēs to bijām iekļāvuši darba kārtībā?

No zāles: Nav iekļauts.

Priekšsēdētājs: Nav iekļauts, Celmiņa kungs, darba kārtībā. Nekas nesanāks ar skatīšanu. Jāiekļauj sākumā darba kārtībā. Tas ir cits jautājums, ka nobalsos. Es nedzirdu nevienu, kas ierosinātu, ka vajag darba kārtībā iekļaut.

J.Freimanis: Es ierosinu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Kolēģi, es ļoti lūdzu nobalsot par iekļaušanu darba kārtībā, jo tie punkti, kas šeit ir minēti, mums tiešām ir vitāli svarīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 151.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā un tūlītēju izskatīšanu. Es tā sapratu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 64 – par, 6 – pret, 9 – atturas. Tātad ir iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu, Celmiņa kungs, ziņojiet!

J.Celmiņš: Par dokumentu. Tātad apspriests tas tika pirmajā lasījumā vienlaikus ar mūsu likumu pirmajā lasījumā. Ir ņemti vērā tie priekšlikumi, kādi tika izteikti apspriežot. Otrajam lasījumam rakstveida priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēlas izteikties par otrā lasījuma tekstu?

Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamais Celmiņa kungs! Es gribētu izteikt 206.pantu citā redakcijā. “Par valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļu…” – tas ir pareizi, bet tālāk ir rakstīts, ka “arī dabas objektu”. Tas nav precīzi, jo valsts aizsardzībā ir jebkurš dabas objekts. Šeit būtu jārunā par valsts īpaši aizsargājamiem dabas objektiem, proti, par dabas pieminekļiem un tā tālāk, tāpēc būtu jāskan: “…kā arī par īpaši aizsargājamo dabas objektu pilnīgu vai daļēju iznīcināšanu”.

Mans priekšlikums ir arī svītrot vārdu “tīšu”, jo ļoti grūti ir tiesu praksē pierādīt šo tīšo darbību pieminekļu iznīcināšanā, un lielākoties šie pieminekļi aiziet bojā aiz noziedzīgas nevērības vai arī neuzmanības.

Priekšsēdētājs: Briņķes kundze, es atvainojos, Čepānes kundze, ko darīt, ja es braucu ar savu automašīnu, iedrāžos dižozolā, to nolaužu? Tad man vēl cietumā būs jāiet sēdēt par to, ka es to ozolu esmu nolauzis? (Zālē čalas.)

I.Čepāne: Krastiņa kungs, paskatieties, šeit neiet runa visos gadījumos par “sēdēšanu”!

Priekšsēdētājs: Vienalga, arī lai maksātu man nav tik lielas naudas.

I.Čepāne: Katrā ziņā tas…

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka tīša darbība, tīšs noziegums nevar tikt izdarīts aiz neuzmanības. Šāda veida noziegumi ar tīšu nodomu ir, man liekas, vispārējās krimināltiesības daļas pamatā. Šie noziegumi nevar būt cita veida kā tikai tīši noziegumi.

I.Čepāne: Krastiņa kungs, es esmu iepazinusies ar tiesu praksi šajos gadījumos. Ļoti bieži ir iznācis tā, ka ne administratīvā atbildība, ne kriminālatbildība šeit neko nevar darīt. Var būt vienīgi tas, es piekrītu jums, ka tagad Administratīvo pārkāpumu kodeksā šie naudas sodi būs lielāki par bojāšanu un iznīcināšanu aiz neuzmanības. Bet līdz šim galvenokārt šādas tīšas darbības nebija. Lielākoties viss aiz neuzmanības.

Priekšsēdētājs: Jūs sapratāt Čepānes kundzes labojumu? Tātad – “īpaši aizsargājamo objektu” un svītrot vārdu “tīšu”. Pie 206.panta. Šāds bija deputātes Čepānes ierosinājums. Lūdzu, balsosim. Varbūt par to “īpaši aizsargājamo” nav jābalso, jo tur laikam Celmiņa kungs piekrīt?

J.Celmiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Tur mēs terminoloģiju vienkārši savedam kārtībā. Par vārda “tīšu” svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu.

No zāles: Atturos.

Priekšsēdētājs: 33 – par, 25 – pret, atturas – 14. Labojums par svītrošanu nav pieņemts. Par “īpaši aizsargājamo” mēs vienojāmies bez balsošanas. Tā ir terminoloģijas precizēšana. Celmiņa kungs to pieņēma.

J.Celmiņš: Šeit es gribētu vēl piebilst, ka mēs šo projektu nodosim Likumdošanas komisijā, gatavojot trešajam lasījumam. Tur jau vēl mūsu juristi, ja mēs būsim pieļāvuši kļūdu vai neprecizitāti, palabos.

Priekšsēdētājs: Celmiņa kungs, lūdzu vēl par šo likumprojektu? Nav.

J.Celmiņš: Nav.

Priekšsēdētājs: Ir. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man jautājums tomēr par šiem labojumiem. Tas nav domāts Celmiņa kungam, tas ir vispārējas dabas jautājums. Kāpēc mēs tomēr pieturamies pie šīm konkrētajām summām rubļos un nemēģinām atrast citādu ekvivalentu, par ko varētu vispār runāt uz priekšu arī, jo mēs mūžīgi nevaram labot šos projektus? Un 10000 rubļu pēc diviem mēnešiem būs rubļa vērtībā.

J.Celmiņš: Jā. Šeit tikai es Grūbes kungam varu pievienoties, bet ar nelielu piebildi. Likumdošana paredz arī zaudējumu atlīdzību. Šeit inspekcijai tiek dotas tiesības attiecīgo kultūras pieminekli novērtēt. Šis novērtējums var tikt izteikts attiecīgi tajās cenās, kādas pastāv tanī brīdī. Tātad, ja šīs soda naudas arī ar laiku atpaliks, tad vismaz augs tās summas, kuras būs jāmaksā par zaudējumu atlīdzību. Kad mums būs citi maksāšanas līdzekļi, tad, protams, visā mūsu administratīvajā un kriminālajā likumdošanā būs jāizdara attiecīgi labojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl Silāra kungam? Nav. Par šo pašu likumu. Lūdzu.

I.Silārs: Man par 89.pantu. Tas sasaucas ar manu uzdoto jautājumu mūsu pieņemtā likuma 20.pantā, kur es jau lūdzu paskaidrot to, ka jāslēdz līgums par pieminekļu aizsardzību. Jūs paskaidrojāt, ka tur būs veiklāk jāaizpilda tāda atbilstoša veidlapa. Tā es arī neuzzināju, kāda būs šī veidlapa.

Tātad man uzliek pienākumu slēgt līgumu par pieminekļu aizsardzību. 89.pantā par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz 10000 rubļu. Es vēl nezinu, kādi būs tie aizsardzības noteikumi par manā dzīvoklī esošo gleznu. Ja es nevarēšu atļauties noslēgt līgumu par apdrošināšanu un man to kaimiņš applūdinās un tā aizies bojā vai kāds man to nozags, tad man par to būs jāmaksā sods 10000 rubļu? Es šeit nekā vairs nesaprotu.

J.Celmiņš: Es Silāra kungam gribu paskaidrot. Līdzīgi precedenti mums jau ir bijuši. Piemēram, tika nozagta Dzirciema baznīcas altāra glezna, kas bija kultūras piemineklis. Sodīts tika nevis īpašnieks, bet zaglis. Tātad soda vainīgo, ne jau īpašnieku.

I.Silārs: Bet šeit rakstīts “aizsardzības noteikumu pārkāpumi”. Likumā ir ierakstīts, ka man jāslēdz līgums par pieminekļu aizsardzību. Un jūs teicāt, ka tur būs formulārs, kas jāizpilda, un jāuzņemas saistības. Tātad – par aizsardzības noteikumu pārkāpumu, ne jau par zagšanu. Jūs paredzat – “par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpumu”.

J.Celmiņš: Jā. Kultūras pieminekļu aizsardzība, piemēram, paredzēs, ka nevar veikt ēkas kapitālu pārbūvi, izmainīt tās interjeru, fasādi un tā tālāk bez saskaņošanas ar pieminekļu inspekciju. Tātad, ja jūs būsit šādas pārbūves veicis bez saskaņošanas, būs jāmaksā soda nauda.

I.Silārs: Es pašreiz jūtu, ka pērku kaķi maisā.

Priekšsēdētājs: Jūsu ierosinājums, Silāra kungs? Tikai par to pirkšanu, ja? Paldies.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Man ir jautājums par to šā likumprojekta daļu, kura attiecas uz proponētajiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Vai šīs soda naudas sankcijas, to apmērs ir saskaņots ar Juridisko pārvaldi, kurai varētu būt vispārējs pārskats par visu Administratīvo pārkāpumu kodeksu? Redziet, kas par lietu. Šodien mūsu darba kārtībā ir vēl viena grozījumu sērija Administratīvo pārkāpumu kodeksā par diezgan līdzīgiem administratīvajiem pārkāpumiem. Tur es saskatu tādu nelielu atšķirību.

J.Celmiņš: Es uz jūsu jautājumu varu atbildēt pozitīvi un apstiprināt, ka šos labojumus un papildinājumus sagatavoja Juridiskās pārvaldes darbiniece juriste Slaidiņas kundze, kura atrodas zālē un var to apliecināt.

R.Apsītis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Celmiņa kungs! Sakarā ar šīm sankcijām, kuras manā izpratnē ir pilnīgi savlaicīgas un pietiekami lielas, kā tas ir juridiski, kas maksā šīs sankcijas? Vai, teiksim, Rīgas pilsētas izpildkomiteja, kas ir devusi nepareizu rīkojumu, vai, ņemot vērā šo nepareizo sankciju, tas darbuzņēmējs, kas to pats dara, vai tas ekskavatorists, kas to dara? Jo te ir veselos trijos gadījumos… Jautājums neattiecas uz kapu postīšanu, tur viss ir skaidrs, tur ir tiešais izpildītājs, bet kas maksā visos pārējos gadījumos?

J.Celmiņš: Es saprotu, ka šeit var rasties arī zināmi sarežģījumi ar vainīgā noteikšanu, bet tā jau ir izmeklēšanas iestāžu un tiesu kompetence. Jāmaksā, protams, ir vainīgajam.

J.Freimanis: Bet vai šeit nevar būt dažādi tulkojumi? Tādēļ es jautāju.

Priekšsēdētājs: Tas ir process, Freimaņa kungs, tas ir izmeklēšanas izziņas un tiesas process, kurā noskaidro, kam ir jāatbild. Tas nav likuma normās paredzēts.

Vēl par otro lasījumu? Nav. Balsosim par Latvijas Republikas likuma par šiem grozījumiem akceptu otrajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 73, pret – 2, atturas – 5.

J.Celmiņš: Paldies, kolēģi!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Palikušas piecas minūtes līdz pārtraukumam. Tātad esam pabeiguši izskatīt septiņus jautājumus. Ja tāpat strādāsim pēcpusdienā, tad uz pusdienas laiku mēs varētu pabeigt šīsdienas programmu. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, ieņemsim vietas! Sākam izskatīt darba kārtības 6.jautājumu – likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Otrais lasījums. Lūdzu, Pļavnieka kungs! Otrajā lasījumā apspriežam pa pantiem, izmantojot tagad nodrukātos labojumus un papildinājumus.

M.Pļavnieks, Pilsonības un imigrācijas departamenta direktors: Līdz šodienai ir izpildīti divi galvenie lūgumi: ir pilns saraksts ne tikai par līdz otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, bet arī par tiem priekšlikumiem, ko mēs esam saņēmuši vakar no rīta, otrs – jums izdalītajā dokumentā pēc Silāra kunga lūguma ir pievienots Zinātņu akadēmijas Valodas institūta izdarītais slēdziens. Protams, bez šā slēdziena šajā likumā ir salikti ļoti daudz komati un daudzi ierosinājumi, tā ka teksts trešajā lasījumā būs vēl labāks. Tas būtu tas, ko es īsumā gribēju ziņot.

Priekšsēdētājs: Tātad – par terminoloģiju. Lūdzu, skatieties Terminoloģijas komisijas atzinumu! Ja to mēs pieņemam par aksiomu, tad tas tā, protams, ir, bet mums te katram var būt citas domas. Bet tas ir kritērijs, pēc kā vērtēt.

Tātad, lūdzu, par 1.sadaļu – par likumā lietotajiem terminiem. Vai ir vēl kādi iebildumi, jautājumi vai papildinājumi? Nav.

2.sadaļa. Vispārīgie noteikumi. 1.pants. Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es lūgtu ņemt vērā manu priekšlikumu un 1.pantā ielikt to normu, kura vēlāk parādās 29.pantā. Respektīvi, 29.pantā ir runa par uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību ārvalstniekam un bezvalstniekam, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā. Es domāju, ka tam ir jābūt jau 1.pantā, kad atver likumu un sāk lasīt. Tādēļ es lūdzu papildināt 1.pantu ar vienu apakšteikumu, ka šis likums nosaka ārvalstnieku un bezvalstnieku, kuri vēlas ieceļot Latvijas Republikā, ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, es skatos rakstiskos priekšlikumus un neredzu…

I.Silārs: Ir, ir… 161.dokumentā, kas ir izdalīts…

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos. Par 1.pantu vēl ir? Eglāja kungs.

V.Eglājs: Es tomēr gribētu iebilst šeit pret Silāra kunga teikto, jo, ja saka, ka šis likums nosaka to ārvalstnieku, bezvalstnieku, kuri vēlas ieceļot Latvijas Republikā, ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību Latvijas Republikā, tad es saprotu, ka tas, uz kuru attiecas izraidīšana, vēlas nevis ieceļot, bet nevēlas izceļot. Uzturēšanās kārtība attiecas nevis uz to, kas vēlas ieceļot, bet uz to, kas jau ir ieceļojis. Uzturēšanās un izraidīšanas kārtību nevar attiecināt tikai uz tiem, kas grib ieceļot. Turklāt šādā veidā mums likuma spēkā stāšanās brīdī būs daudzi tādi, kas šeit ir ieceļojuši, un būs jāregulē viņu uzturēšanās kārtība. Viņi vairs nevēlas ieceļot, viņi šeit jau ir.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ābiķi, lūdzu, vēl par pirmo.

Dz.Ābiķis: Es gribētu jums paskaidrot ar vienu tādu elementāru piemēru un motivēt to, ka šis Silāra priekšlikums diemžēl ir lieks. Pašreiz mūsu Centrāltirgū ir dienvidnieku mafija, kura šeit uzturas un dzīvo viesnīcās Latvijā jau gadiem. Tur ir tādi cilvēki, kuri šeit uzpērk augļus un dzīvo Rīgas viesnīcās jau gadiem. Ja mēs pieņemam šo Silāra priekšlikumu, tad faktiski mēs uz šiem cilvēkiem vairs nevaram attiecināt šo pantu. Tā ka tas te ir lieks.

I.Silārs: Es gribu paskaidrot, ka likumam jebkurā gadījumā nebūs atpakaļejoša spēka. Bez tam tiem, kuri grib ieceļot, ir jāzina, kādi ir noteikumi šajā valstī par ieceļošanu, uzturēšanos un arī izraidīšanu.

Priekšsēdētājs: Vēl Ābiķa kungs, un tad Pļavnieka kungs teiks…

Dz.Ābiķis: Tad iznāk, ka uz tiem, kuri šeit ir sabraukuši likuma pieņemšanas brīdī, vairs likums neattiecas, pēc jūsu teiktā?

I.Silārs: Šis likums – ne.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad visas nostājas ir dzirdētas. Lūdzu, Pļavnieka kungs, jūsu secinājums par Silāra kunga labojumu!

M.Pļavnieks: Man ir neliels komentārs. Pašlaik Latvijā uzturas aptuveni 100 tūkstoši nelegālu ieceļotāju, kuri arī pēc PSRS pasu noteikumiem šeit Latvijā nekad nav bijuši reģistrēti. Tādēļ par to, vai šo redakciju izteikt pēc Silāra kunga priekšlikuma vai noraidīt, kā to pārējie deputāti uzskata, acīmredzot būtu deputātiem jāizšķiras balsojot.

I.Silārs: Es gribu papildināt, ka mums vēl būs likums par pasēm, un šie cilvēki nesaņems nekādu dokumentu. Būs divas pases – pilsoņu pases un bezpavalstnieku pases. Tie, kuri šeit uzturas tirgū un citur (lai tur būtu 100 tūkstoši vai miljons) un kuriem nav nekādu saistību ar Latviju, nesaņems nevienu dokumentu, ne pasi, ne uzturēšanās atļauju, neko. Kā mēs saprotam no visiem šiem komentāriem un kā ir 29.pantā paredzēts, šis likums regulē tikai to, kuri ieceļos legāli. Viņiem vajag zināt, kādi noteikumi atļaus ieceļot, kādi noteikumi atļaus uzturēties un pēc kādiem noteikumiem viņi var tikt izraidīti.

Priekšsēdētājs: Pirmais laikam bija deputāts Rikards. Lūdzu.

R.Rikards: Man liekas, ka Silāra priekšlikums nav loģisks, jo, ja cilvēks vēlas atbraukt uz Latviju un apmesties uz dzīvi, tad to nesauc par ieceļošanu. Ieceļošana ir tikai tad, ja viņš atnāk šeit ekskursijā. 1.panta redakcija, kāda tā ir, ir ļoti loģiska no juridiskā viedokļa.

Skaidrs, ka likumam nav atpakaļejoša spēka, tas ir absolūti skaidrs. Likums, ja mēs to pieņemsim, stāsies spēkā ar to brīdi, kad tas tiks publicēts, un ne agrāk. Tam nevar būt atpakaļejoša spēka. Ir skaidrs, ka tikai uz priekšu tas darbojas. Šis 1.pants ir ļoti loģisks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: No tā, ko Silāra kungs teica, izriet, ka tāds priekšlikums, kā viņš teica, nevar tikt pieņemts, jo tās personas, kuras nesaņems nekādu likumīgu dokumentu, taču būs izraidāmas. Tāpēc arī mums par to ir jārunā. Bet tagad mēs pēc šā likuma viņas nevarēsim izraidīt, jo tas būs pieņemts. Tikai tās personas mēs varēsim izraidīt, kuras būs ieceļojušas saskaņā ar šo likumu, citas te paliks. Es aicinu balsot par redakcijas variantu.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs balsosim nevis par redakcijas, bet par Silāra kunga ierosināto variantu – par, pret un atturoties.

Sākumā, lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 90 deputāti reģistrējušies. Balsosim par deputāta Silāra labojumu 1.pantā, kas izteikts 161.dokumentā. Rezultāts: 38 – par, 25 – pret, 17 – atturas. Nav pieņemts šis labojums. Paldies.

Vēl par 1.pantu ir kaut kas? Nav. 1.pants paliek redakcijas variantā.

2.pants. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es lūdzu vienkārši 2.pantu saskaņot ar Latvijas Republikas Satversmi. Palīgteikumu lūdzu izteikt šādā redakcijā: “veicināt Latvijas tautas sociālo un ekonomisko nodrošinājumu”, jo Satversmes 2.pants skan: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, kuras sastāvā ir domāti, protams, pilsoņi.

Priekšsēdētājs: Visiem ir skaidrs deputāta Silāra priekšlikums? Lūdzu, kas vēlas izteikties? Deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Man nav skaidrs. Ja Latvijas laikā, kad bija stingra robežu apsardzība un darbojās visi šie likumi, mēs varējām definēt, kas ir Latvijas tauta, tad pašreizējā situācijā, kad mums vispār nav ne robežu, ne robežu kontroles, mēs vairs nevaram definēt, kas ir šī Latvijas tauta. Ja mēs to uztveram Satversmes nozīmē, tad Latvijas tauta ir Latvijas pilsoņi, kuri šeit ir. Tad tas varētu būt. Bet pašreiz tas skan ārkārtīgi divdomīgi, ņemot vērā, ka viens no LTF frakcijas bijušajiem vadītājiem – Dinevičs – publiski ir paziņojis, ka Latvijas tauta ir visi pašreizējie iedzīvotāji. Es domāju, ka šā paziņojuma dēļ vien mēs nevaram atļauties iekļaut šādu labojumu tagad te iekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl kāds vēlas izteikties? Vienu mirklīti, Silāra kungs, sākumā oponenti izteiksies.

I.Silārs: Jā. Es tikai gribu teikt, ka mums tomēr būtu jāvadās no Latvijas valsts Satversmes, nevis no kaut kāda viena konkrēta cilvēka absurdiem tulkojumiem, jo, es domāju, Satversme viennozīmīgi nosaka, kas ir Latvijas tauta, tādēļ arī, ejot uz Satversmi, es domāju, ka mums jāveido mūsu likumi atbilstoši mūsu valsts pamatlikumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Selecki!

V.Seleckis: Es arī, cienījamie kolēģi, gribētu teikt, ka tas ir ļoti būtisks jautājums. Šinī brīdī mēs izšķiramies par ļoti svarīgiem principiem. Es domāju, ka tas, ka reiz jau mēs esam deklarējuši Satversmi (lai kādi varbūt būtu šinī brīdī vieni vai otri politiskie apsvērumi kādam no mums), ja mēs patiešām esam konsekventi, tad mums acīmredzot šis dokuments arī šinī pamatjautājumā ir stingri jāievēro. Un tikai tā. Tāpēc nevar būt tikai pamatnācija, te ir jābūt tādam ierakstam, kādu piedāvā cienījamais deputāts Silāra kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Cienījamais kolēģi, mēs nedzīvojam bezgaisa telpā, mēs dzīvojam reālajos apstākļos. Šodien demogrāfiskā situācija ir pavisam cita, nekā tā bija 1922.gadā. Es lūgtu cilvēkus, kuri par Sa­tversmes principiem līdz šim tikai zobojās, nerunāt par šiem jautājumiem. Ierosinu balsot tieši par teksta variantu, akcentējot pamatnācijas jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Es gribētu teikt Satversmes piekritējiem, kuri šeit grib atgriezties pie principiem. Būsim konsekventi līdz galam! Tādā gadījumā atjaunosim likumu par ārvalstnieku iebraukšanu un uzturēšanos Latvijas Republikā un citus attiecīgos likumus un tad arī rakstīsim kā Satversmē. Bet, ja mēs šeit pieņemam jaunu likumu, tad es neredzu iemeslu, kāpēc mums būtu jālieto šāds formulējums, kurš šinī gadījumā ir pilnīgi neskaidrs. Tāpēc, es domāju, mums nav nekāda pamata to rakstīt. Es ierosinu saglabāt redakcijas formulējumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es aicinu balsot, jo tas tomēr lielā mērā ir deklaratīvs pants.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs arī tūlīt darīsim. Balsosim par deputāta Silāra priekšlikumu – pamatnāciju aizvietot ar Latvijas tautu. Rezultāts: 45 – par, 14 – pret, 17 – atturas. Ar nelielu pārsvaru Silāra kunga labojums ir iekļauts. Es nezinu, mēs balsojām par to, ko jūs ierosinājāt, Silāra kungs.

Tātad, lūdzu, vēl par 2.pantu? Nav. 3.pants. Arī nav.

4.pants. Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Es gribētu cienījamajiem deputātiem paskaidrot manis iesniegto labojumu pie 4.panta. Kāpēc mums to vajadzētu un kāpēc būtu vēlams to pieņemt? Tāpēc, ka pašreizējā variantā 4.pants ir tīri deklaratīvs, jo Latvijas Republikai nav ne līdzekļu, ne naudas, lai īstenotu to, kas šeit ir ierakstīts. Tajā pašā laikā Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Vīnes tikšanās Nobeiguma dokumentā tas ir pateikts skaidri un gaiši. To ir pieņēmuši visu valstu pārstāvji, kas tajā laikā piedalījās. Latvijas nebija, bet Padomju Savienība parakstīja. Tur ir skaidra deklaratīva apņemšanās, ka šīs valstis, no kurām arī ir izbraukuši šie cilvēki, ir atbildīgas par viņu kultūras un sociālo apstākļu uzlabošanu un tām jāuzņemas arī visa šī finansēšana un visas pārējās rūpes.

Tāpēc es aicinu, pirmkārt, atcerēties, ka pašreizējais standarts vienas ģimenes aptuvenai uzturēšanai, ja mēs ņemam tos pašus Argentīnas kritērijus, ir 100 000 dolāru. Mēs, protams, varam rēķināt, ka Latvijā ļoti aptuveni ir 1 miljons, no kuriem 30 procenti dzīvo katastrofālos apstākļos, un apmēram 50 procentiem šī uzlabošana ir vajadzīga. Ņemot vērā aprēķinus, iegūstam apmēram 20–30 miljardus dolāru, kas ir vajadzīgi, lai īstenotu 4.pantu.

Tātad, pirmkārt, mēs to varam īstenot tikai tad, ja rakstām, ka Latvijas valsts kopā ar izcelsmes valstīm nodrošina šo personu iekļaušanos sabiedrībā. Gan Krievija, gan Ukraina, gan Baltkrievija tādā gadījumā arī finansiāli ir atbildīgas un daļēji ir spiestas segt šos zaudējumus, jo te jau nav runas tikai par latviešu tautas kultūru un vēsturi. Te ir runa vispirms arī par šo cilvēku normālu eksistenci Latvijā. Tur ir gan dzīvokļi, gan infrastruktūra, gan viss pārējais. Te mēs esam sašaurināti to uzrakstījuši.

Otrkārt. Kāpēc es aicinu šo labojumu pieņemt? Tas ir ļoti svarīgs punkts, kas ir vajadzīgs sarunām ne tikai ar Krieviju, bet arī turpmākajām sarunām. Tas ir vajadzīgs arī sarunām ar Baltkrieviju un Ukrainu, faktiski ar visām bijušās PSRS republikām, kuru bijušie pilsoņi jeb iedzīvotāji tagad dzīvo Latvijas teritorijā. Mums būs jāatsaucas uz šo likumu. Mēs nevaram bezatbildīgi pateikt, ka mums ir 20 vai 30 miljardi dolāru, lai nodrošinātu normālu eksistenci 200–300 tūkstošiem cilvēku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Selecki!

V.Seleckis: Es principā piekrītu nupat teiktajam un minētajiem argumentiem. Patiešām Latvija viena pati, iespējams, nespēs noregulēt ļoti daudz ko no tā, kas būtu attiecībā uz šiem cilvēkiem jāregulē, bet tajā pašā laikā es gribētu teikt tā, ka Latvija var regulēt tikai savas valsts procesus un likumus, kurus mēs pieņemam attiecībā uz mūsu valsti. Mēs varam savos likumos ierakstīt nezin ko attiecībā uz citām valstīm, tās šā vai tā tos acīmredzot nekad nepildīs. Un ar šādu paņēmienu piespiest kādu valsti, no kuras attiecīgais ieceļotājs ir iebraucis, lai tā kaut ko darītu viņa labā, nav iespējams. Tas ir jautājums, kas jāregulē līgumos ar attiecīgo valsti, nevis likumos, ko mēs pieņemam un kas attiecas tikai uz mūsu valsts darbību. Tāpēc arī Kiršteina kunga labojums acīmredzot šo problēmu, par kuru viņš runāja, nekādā ziņā nespēj atrisināt.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Kiršteina kunga labojumu 4.pantā. Rezultāts: par – 33, pret – 30, atturas – 12. Nav pieņemts šis labojums.

Lūdzu, Pļavnieka kungs, turpināsim! 5.pants. Nav.

Pļavnieka kungs, varbūt jūs paskaidrotu 159.dokumentu, jo tur tālāk no 2.lappuses seko – “bez komisijas viedokļa”.

M.Pļavnieks: Tie ir priekšlikumi, par kuriem es paskaidrošu. Tos nepaspēja oficiāli izskatīt atbildīgās komisijas, bet tie ir skatīti kopā ar šo komisiju pārstāvjiem.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tas drusku paildzinās apspriešanu, jo tagad tālāk seko 15., 23.pants, tur tālāk ir atkal 2.pants un 11. un 13. un tamlīdzīgi. Diezgan grūti orientēties laikam. Nobalsosim, ja! Bet es skatos, ka deputāts Ēlerts grib celties kājās un laikam teikt: nekā nebij!

M.Pļavnieks: Attiecībā uz 2.pantu es tiešām atvainojos, te mēs esam tā nedaudz izdalījuši. Abus deputāta Ēlerta priekšlikumus mēs šajā darba grupā uzskatām par pieņemamiem un tie būs iekļauti trešajā lasījumā. Tas ir 2. un 3.priekšlikums jums izsniegtā dokumenta 2.lappusē: aizstāt ar vārdiem “vispārpieņemtajām cilvēktiesībām” un papildināt ar vārdiem “veicināt Latvijas valsts”. Tas ir par ekonomisko un sociālo aizsardzību. Piedošanu!

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, jums ir kas sakāms? Nav. Cik es saprotu, šobrīd nav.

5.pants? Nav. 6.pants? Nav. 7. Arī nav. 8. Nav. 9. Nav. 10. Arī nav.

11.pants. Es redzu, ka te ir Ēlerta kunga labojums 2.lappusē. Lūdzu, Pļavnieka kungs, kā jūs to komentētu?

M.Pļavnieks: Darba grupa uzskata, ka Ēlerta kunga priekšlikums ir jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav problēmu.

12.pants. Nav.

13.pants. Atkal deputāta Ēlerta iesniegtais labojums – 2.lappusē 5.punkts.

M.Pļavnieks: Šo priekšlikumu darba grupa uzskata par nepieciešamu noraidīt, jo šie vārdi faktiski atbilst likumā ietvertajām darbībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Nav nekas. Paldies.

14.pants? Nav.

15.pants? Deputāt Kirštein, vai ir kas sakāms par labojumu? Lūdzu.

A.Kiršteins: Man tādā gadījumā ir jautājums Pļavnieka kungam. Kas ir domāts ar reemigrantiem? Te ir teikts: vispārējā kārtībā. Tātad visi, kas ir izbraukuši no Latvijas, arī nepilsoņi. Ja kādā citā likumā, ko mēs neesam pieņēmuši (un es ceru, ka arī šādā redakcijā nepieņemsim likumu par pilsonību, par pavalstniecību), parādās šī priekšrocība, kas ir attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, tātad šis labojums nav vajadzīgs. Ja te ir domāti visi reemigranti – gan pilsoņi, gan nepilsoņi –, kas brauc atpakaļ, tad…

M.Pļavnieks: Šis likums jau savā nosaukumā regulē ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos. Uz pilsoņiem tas neattiecas. Ir ļoti daudzi gadījumi, piemēram, ka pašlaik tādas personas, kuras ir pārcēlušās uz savas nācijas izcelsmes zemēm, vēlas atgriezties. Viņu atpakaļne­braukšana ir izskatāma tādā pašā kārtībā kā jebkura ārvalstnieka iebraukšana. Tas būtu šis reemigrants.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsojums te nav vajadzīgs.

16.pants. Te ir 2.lappusē 6.labojums, Juridiskā pārvalde.

M.Pļavnieks: Šis labojums ir pieņemts un tiks iekļauts trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. 17.pants. Arī tas pats – Juridiskās pārvaldes labojums ir 3.lappusē.

M.Pļavnieks: Arī pieņemts un būs iekļauts 3.lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. 18.pants? Nav. 19.pants? Deputātam Šteinam arī nekā nav ko teikt.

20.pants. Godājamie kolēģi, kad es nosaucu pantu, tie, kuri raujas no savām vietām augšā un virzās mikrofona virzienā, varbūt kādu zīmi varētu padot, kādu karodziņu pacelt vai ko, tad tas neskaitās.

20.pants, tātad nav. 21.pants? Nav. 22.pants? Nav.

Pie 23.panta es te redzu vairākus labojumus. Pirmais ir deputāta Kiršteina. Pieņemts.

M.Pļavnieks: Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Tālāk pie 23.panta ir rakstisks Ārlietu komisijas labojums.

M.Pļavnieks: Darba grupa uzskata, ka Ārlietu komisijas priekšlikums nebūtu jāpieņem, jo šī norma iederas Augstākās padomes lēmumā par šā likuma stāšanos spēkā, ja šis likums tiks piemērots esošajai reālajai situācijai Latvijā.

Priekšsēdētājs: Tā, Bērziņa kungam nav ko teikt. Lūdzu, Silāra kungs, par kuru pantu jūs vēlējāties?

I.Silārs: Es lūgtu pie 4.apakšpunkta pievienot vēl arī – bezvalstnieks. Ārvalstnieks un bezvalstnieks.

M.Pļavnieks: Es domāju, ka nav nekādu pretenziju.

Priekšsēdētājs: Ja ir bezvalstnieks ar miljonu, lai nu…

M.Pļavnieks: Mēs ikdienā lietojam – ārvalstnieks.

I.Silārs: Ārvalstnieki tomēr ir ļoti daudzi ārzemēs dzīvojošie, kuri ir bezvalstnieki arī ārzemēs.

M.Pļavnieks: Mēs pieņemam jūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Buka, par 23.pantu!

S.Buka: */Par 4.apakšpunktu, kuru ierosināja deputāts Kiršteins. Pirmkārt, tas ir pretrunā ar tās grupas koncepciju, kuru pārstāv pats Kiršteina kungs: nevar tirgoties ar to, kas ir svēts, bet šeit to var iztirgot par zināmu summu. Kāpēc miljons, bet ne simts tūkstoši? Ko darīt ar juridiskām personām? Naudu taču biežāk pārskaita juridiskās personas, nevis privātās, fiziskās. Tad juridiskajām personām jādod tādas pašas tiesības kā fiziskajām. Juridisko personu pārstāvjiem, kuri Latvijas Republikas attīstībai dod miljonus dolāru. Tāpēc es uzstājos pret ceturto labojumu. Man tagad vismaz ir zināma summa, par kuru var nopirkt Kiršteina kunga grupējumu./

Priekšsēdētājs: Bukas kungam būs jāaizrāda. Tas tikai nozīmē, ka Bukas kunga grupējumu var par lētāku naudu nopirkt, ne jau par dolāriem.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Es Bukas kungam varu paskaidrot, ka ir vesela rinda mazu valstu Eiropā, kur šī problēma ir tikpat aktuāla, kā pašreiz Latvijā. Piemēram, Ungārijā jūs varat nopirkt dzīvojamo māju par 100 tūkstošiem un automātiski jums nāk līdzi, nenopērkot zemi, šī uzturēšanās atļauja. Bukas kungam vajadzētu izpētīt, kā tas notiek Eiropā. Bet viens miljons ir ārkārtīgi stingri pašreiz ieviests tajās valstīs (piemēram, pēdējais labojums Amerikas Savienotajās Valstīs par ārpuslimitu), kur ir pietiekami daudz kapitālu līdzekļu. Tur arī ir ieviests šis labojums mēnešus divus atpakaļ, ka miljons un vairāk. Ja 1000 cilvēki darbojas Latvijas ekonomikā, viņi nebūs pilsoņi, Bukas kungs! Tā ir tikai uzturēšanās atļauja šeit. Mums nav to mazo normu, kas pašreiz ir mazajās Eiropas valstīs. Ja 1000 cilvēki šo miljonu iemaksās, tas būs viens miljards, kas ir vajadzīgs Latvijas ekonomikai, kura pašreiz ir katastrofālā stāvoklī. Tikai tāpēc tas ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cerams, ka arī būs maksātāji. Vai mums ir jābalso par šo pantu? Laikam jābalso, jo Bukas kungs izteica šaubas.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Pļavnieka kungs, nomieriniet šeit kaislības! Tajā pašā 6.punktā par 23.pantu jūs mūs nomierinājāt, ka šo 6.punktu, ko iesniedza Ārlietu komisija, mēs iekļausim kaut kādā lēmumā. Sakiet, lūdzu, vai šinī gadījumā uz šo jautājumu darbosies likums un lēmums vai tikai likums? Kā būs uz attiecīgajām vietām šajā sakarībā? Vai ņems vērā abus dokumentus, vai tikai vienu dokumentu?

M.Pļavnieks: Noteikti abus dokumentus.

Priekšsēdētājs: Mums ir jāpārbalso šis 4.apakšpunkts Kiršteina kunga redakcijā, jo Bukas kungs izteica šaubas, vai tas ir vajadzīgs. Nobalsosim, jo tas ir ieviests no jauna, nekas mums nenotiks.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Es aicinu atbalstīt šo punktu. Jo viens ārzemnieks tādā gadījumā uzturēs deviņus Bukas kungus, kuri te dzīvo.

Priekšsēdētājs: Nav citu komentāru? Nav.

Balsosim par 23.panta 4.apakšpunkta akceptu otrajā lasījumā. Rezultāts: 46 – par, 11 – pret, 13 – atturas. 4.apakšpunkts otrajā lasījumā ir akceptēts. Nav nekādu šaubu. Tas nebija pirmajā lasījumā, tagad tas ir akceptēts, tā ka vairs nekādu šaubu nevar būt.

24.pants. Es te redzu Ārlietu komisijas iebildumus.

M.Pļavnieks: Ārlietu komisija uzskata, ka šāds formulējums vispār nebūtu nepieciešams. Katrā ziņā vienmēr var gadīties pasaules vēsturē dažādi neparedzēti gadījumi. Šajos gadījumos kādam tomēr ir jābūt tam, kuram ir uzdots izlemt un pieņemt kaut kādu lēmumu. Visos imigrācijas likumos, pilnīgi visos ir šāda norma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav nekādu variantu. 7.sadaļa, 25.pants. 26.pants. Te ir redakcionāls Ēlerta kunga labojums: vārds “izsniegt” tiek mainīts ar vārdu “izsniedz”.

M.Pļavnieks: Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā šī redakcionālā maiņa būtiski neko neizmaina, bet vajadzētu saglabāt darba grupas redakciju, jo var būt pamatoti iemesli, ka šāda uzturēšanās atļauja var tomēr netikt izsniegta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs, pamatojiet savu viedokli!

I.Ēlerts: Tas tomēr ir ļoti nopietns labojums. Pašreizējā redakcijā ir pilnīgi skaidrs, ka, beidzoties piecu gadu termiņam, ja cilvēks ir bijis laulībā, viņam var izsniegt vai var neizsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Ir vesela 9.nodaļa par gadījumiem, kad uzturēšanās atļaujas neizsniedz, kur ir skaidri un gaiši pateikts, kādos gadījumos tās patiešām neizsniedz. Bet visos pārējos gadījumos izsniedz. Un es šeit neredzu nekādu… Lai neradītu šāda likuma dažādus tulkojumus, 9.nodaļa pati par sevi nosaka gadījumus, kuros, lai gan pēc likuma būtu jāizsniedz, neizsniedz. Es tomēr aicinu balsot par manu priekšlikumu – “izsniedz”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Es, gluži pretēji, aicinu balsot pret šo labojumu, jo mums būs pārāk daudz gadījumu, kad, šiem pieciem gadiem formāli paejot, šis iebraukušais migrants, būdams amorāla persona, dzērājs, noziedznieks un tā tālāk, kaut kāda iemesla dēļ nebūs šo laulību izšķīris. Vai mums šie cilvēki ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi? Es aicinu balsot pret.

Priekšsēdētājs: To arī noskaidrosim balsojot. Balsosim par deputāta Ēlerta 10.labojumu 3.lappusē – 25., 26.pantā nomainīt šo vārdu formu. Rezultāts: 35 – par, 16 – pret, 17 – atturas. Šis labojums ir pieņemts ar divu balsu pārsvaru.

Klausīšanās līmenis arī bija dažāds zālē. Kolēģi, kad mēs balsojam par atsevišķiem pantiem, lai mums nav jāgriežas pēc tam atpakaļ pie 3.panta, lūdzu uzmanīgi sekot līdzi tos, kuri vēlas piedalīties balsošanā.

Lūdzu, deputāt Ēlert, – par 27.pantu!

M.Pļavnieks: Darba grupas viedoklis bija tieši tāds pats kā par iepriekšminēto gadījumu. Tā kā jūs esat iepriekšējā gadījumā izšķīrušies, šeit jāiet tas pats ceļš un jāpieņem Ēlerta kunga priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Mums ir jābalso, Pļavnieka kungs. Pēc jūsu balss intonācijas liekas, ka tas jums ir uzspiests ceļš. Tāpēc nobalsosim. Varbūt šoreiz godājamie deputāti balsos citādāk. Balsosim par deputāta Ēlerta labojumu 27.pantā – vārdu “lūgt” aizstāt ar vārdu “saņemt”. Rezultāts: par – 37, pret – 19, atturas – 18. Nav pieņemts šis labojums. Vienlīdzīgs balsu skaits. Pļavnieka kungs, jūs jau pasteidzāties to pieņemt, bet deputāti domā citādāk. Paldies. Šis labojums nav izdarīts.

Nākamais, cik es redzu, ir 31.pants. Atkal deputāts Ēlerts lūdz vārdu. Ierosinājums ir “nozari” aizstāt ar “specialitāti”.

M.Pļavnieks: 31.pantā priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais labojums ir 36.panta 1.apakš­punktā – izslēgt vārdus “drošība” un “veselība”. Mums ir priekšlikumi, Marjašas kundze. Lūdzu, Marjašas kundze, pie mikrofona!

R.Marjaša: Pļavnieka kungs, varbūt jūs paskaidrojiet, ja mēs tagad… Kā te varēja saprast, mēs paplašinām šā likuma piemērošanu, bet kā tad mēs praktiski rīkosimies, vai mums būs mehānisms, kā iekļaut likumā tos slimos, kas Ministru padomes sarakstā kādreiz būs? Šodien viņi ir vai nav? Vai slimību saraksts jau ir?

M.Pļavnieks: Šāds saraksts vēl nav apstiprināts.

R.Marjaša: Kā tad mēs tos slimos varēsim 41.panta kārtībā – ar miliciju un pāri robežai? Kas viņus ņems pretim, ja runa nav par tiem, kuri ir iebraukuši? Varbūt labāk vīzas neizdot tādiem cilvēkiem?

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, jūs deputātiem paskaidrojiet, par kādu pantu jūs runājat?

R.Marjaša: Par 36.panta pirmo daļu. Jūs taču pasludinājāt. Pļavnieka kungs saprot manu jautājumu. Kā 36.panta pirmā daļa varēs tikt realizēta, ja cilvēks nebūs no jauna iebraucis, ja viņš būs šeit dzīvojis nelegāli? Kā mēs viņu ar miliciju septiņu dienu laikā, to slimo… uz kādu robežu mēs viņu vedīsim? Varbūt jūrā metīsim?

M.Pļavnieks: Nē, Marjašas kundze. Katrā ziņā tā tam nav jābūt. Loģiski, ka jebkura persona, kura vēlas kārtot savus dokumentus, lai iebrauktu, ar to momentu (nesāksim tagad tīrīt ne slimnīcas, ne nespējnieku namus vai ko tamlīdzīgu), kad viņi pierāda, ka viņi neietilpst tajos pēc izziņām un tad viņi saņem šo… uz pastāvīgu dzīvi. Arī tūristi nerāda šīs izziņas.

R.Marjaša: Es saprotu, jā. Tas neattieksies uz tiem, kuri te kaut kādā veidā ir nelegāli iebraukuši un tagad atrodas slimnīcā. Mēs viņus sviedīsim ārā?

M.Pļavnieks: Protams, tas uz tiem neattiecas. Stenogrammā šis mans apgalvojums ir fiksēts.

R.Marjaša: Paldies, Pļavnieka kungs!

Priekšsēdētājs: Par 36.pantu? Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es sakarā ar Marjašas kundzes priekšlikumu. Vispār tas ir diezgan nopietns jautājums, Pļavnieka kungs, jo šeit ir runa kaut vai par tām virsnieku sievām vai kādām citām personām, kuras šeit dzīvo uz vietas. Var būt, ka tiešām šajā sakarībā lēmumā par stāšanos spēkā šo atrunu vajag paredzēt, jo Marjašas kundze acīmredzot domā par tām uzturēšanās atļaujām, ko mēs izdosim tiem, kuri šeit jau dzīvo. Ne jau tiem, kuri iebrauc. Mūsu koncepcijā uzturēšanās atļaujas izsniedz arī tiem, kuri šeit dzīvo trīs, četrus, piecus, sešus gadus. Tā ka to varbūt varētu paredzēt lēmumā par stāšanos spēkā.

M.Pļavnieks: Ābiķa kungs, šis lēmums par stāšanos spēkā ir vēl atklāts, par to nav nobalsots un tas nav pieņemts. Es labprāt pieņemšu jūsu rakstisko ierosinājumu papildināt to ar šādu konkrētu punktu un konkrētu mehānismu.

Priekšsēdētājs: Par 36.pantu diskusija beigusies. Mums nav vairs jādiskutē, jo tas būs lēmumā, kā Pļavnieka kungs teica. Mēs skatīsim šo lēmumu un tad diskutēsim. Lēmuma teksts tiks izsniegts reizē ar trešo lasījumu. Es tā ceru. Vai arī tagad.

Par 36.pantu vēl ir šis Ārlietu komisijas labojums. Te ir Ārlietu komisija, Juridiskā pārvalde, atkal Juridiskā pārvalde, Ārlietu komisija un atkal Ārlietu komisija. Līdz pat 20.labojumam viss ir par 36.pantu. Lūdzu, Pļavnieka kungs, ko jūs teiksit par to visu?

M.Pļavnieks: 13.priekšlikums ir noraidīts, jo, manuprāt, šī izmaiņa groza visa šā panta būtību. Šāda norma ir visos imigrācijas likumos, kurus mēs esam salīdzinājuši un pētījuši, vai mēs kaut kādas nepareizības nesākam izdomāt.

Tālāk. 14.priekšlikums – Ārlietu komisija. Iekļaut vārdu “morāli”. Man ir ļoti grūti paredzēt, kā mēs noteiksim cilvēka “morālo stāju”. Vienīgi Latvijā nav paredzētas viendzimuma personu laulības… Ja laulātajā pārī, kas iebrauc, abi divi ir bārdaini, tas būtu vienīgais variants. Bet kā savādāk to morāli mēs varētu izskatīt, man ir grūti pateikt. Tāpēc mēs domājam, ka nav vajadzīgs šāds papildinājums.

Priekšsēdētājs: Silāra kungam par šo pantu ir? Nav. Par morāli nav? Paldies.

I.Silārs: Par pantu ir. Morāle man ir stingra.

Priekšsēdētājs: 15.labojums.

M.Pļavnieks: 15.labojums arī ir noraidīts. Tas neizsaka būtībā absolūti neko jaunu. Esošais formulējums, pēc mūsu viedokļa, šim pantam der labāk.

Priekšsēdētājs: Neviens neprotestē. 16.labojums.

M.Pļavnieks: 16.labojums – Juridiskā pārvalde. Pieņemam. 17.labojums – Juridiskā pārvalde. Arī pieņemam.

Priekšsēdētājs: Paldies.

M.Pļavnieks: 18.labojums. Pamatā 17.punkta formulējums tomēr ir labāks. Bez tam 2., 3., 7. un 8.apakšpunktā ir nosaukti šie sabiedrības drošības un publiskās kārtības pārkāpumu gadījumi. Mēs uzskatām, ka šis Ārlietu komisijas priekšlikums būtu jānoraida.

19.labojums – precizēt redakciju – Juridiskā pārvalde. Ir pieņemts.

20.labojums ir noraidīts, jo ne jau apakšpunktu secība nosaka… Tā neko neizmaina šī panta būtībā. Saturu tā neizmaina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Man pie 10.apakšpunkta. Es pie likumā lietojamiem terminiem neatradu algotņu skaidrojumu. Tādēļ es baidos, ka ar šo var izprast arī ārzemju profesionālajā armijā dienējošos. Vai jums nešķiet, ka pietiktu ar to, ka “ir izdarījuši starptautiskus noziegumus”. Ko nozīmē – bijušie algotņi? Vai Amerikas armijā dienējis, profesionālā armijā dienējis cilvēks ir šis algotnis?

Priekšsēdētājs: Šeit es arī gribētu iebilst. Man padomā ir viens vīrs, kurš taisni par algotni ir dienējis. Mums viņš dikti noderētu.

I.Silārs: Tieši tā es arī domāju. Starptautiskie noziegumi… skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām algotnis ir ārzemnieks, kas par naudu dienē svešā armijā, lai slepkavotu cilvēkus. Tāda ir aptuvena algotņa definīcija.

Tātad svešas valsts pilsonis, kas dienē, piemēram, Latvijas armijā, lai karotu Latvijas labā. Tas ir algotnis saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Būt algotnim ir aizliegts. Vispār algotņu institūts ir aizliegts.

Priekšsēdētājs: Es drusku gribētu apšaubīt Bojāra kungu, jo, piemēram, Itālijas pavalstniecības likumā ir ierakstīts, ka tas ārzemnieks, kas ir nokalpojis vismaz vienu gadu Itālijas armijas speciālajās apakšvienībās, ir tiesīgs pieprasīt pavalstniecību.

J.Bojārs: Es vēlreiz atgādinu. Tad, kad karoja Namībijā, Dienvidāfrikas Republika līga citās valstīs algotņus, kuriem nebija ne Dienvidāfrikas, ne Namībijas pilsonības, jo tāda nepastāvēja. Lūk, šīs personas, kuras speciāli līga karošanai Namībijā un pret Angolu, bija algotņi. Šāds institūts, es vēlreiz jums atgādinu, ir aizliegts starptautiskajās tiesībās. Tas skaitās starptautisks noziegums.

I.Silārs: Man viss ir skaidrs. Es tikai lūgtu, lai Bojāra kungs uz trešo lasījumu iesniedz papildinājumu pirmajā daļā pie likumā lietojamiem terminiem, lai mums būtu nepārprotami skaidrs, kas ir šis algotnis tādā interpretācijā, kā jūs pasniedzāt. Tad man viss ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, es ļoti lūdzu vienā jautājumā nesteigties. Bērziņa kungs laikam bija drusku noguris. Tātad 18.labojums. Es ierosinu tomēr…

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, Freimaņa kungs! Vienu mirklīti! Mēs ar šo algotni galīgi neesam tikuši vēl galā.

Tātad mēs apmierināmies ar to, ka uz trešo lasījumu mums par algotni būs skaidrojums? Silāra kungs saka, ka nevajag. Lūdzu.

I.Silārs: Piedodiet, tā kā par 33.pantu ir bijuši daudzi labojumi, tad es redzu, ka ir pieņemts 18.labojums, ko ir iesniegusi, nē – 17.labojums…

J.Freimanis: Paga, paga, vēl tas nav pieņemts. Vēl nav pieņemts.

I.Silārs: Nē, nē. 19.labojums. To iesniegusi Juridiskā pārvalde. Tajā ir viss skaidrs. Pēc tam jau izkrīt, jo šis labojums ir pieņemts. Tad izkrīt tas algotnis, un viss šeit ir perfekti. Ir izdarījuši noziegumus pret cilvēci, starptautiskus vai kara noziegumus, vai arī piedalījušies masu represijās.

J.Freimanis: Es neko tur ne…

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājums ir atrisināts. Freimaņa kungam par kaut ko citu tagad ir.

J.Freimanis: Man ir vēlreiz, kolēģi! Es lūdzu nobalsot un izšķirties…

Priekšsēdētājs: Nekas, kungi, jūs varat divatā aiziet tur un noskaidrot visas attiecības.

J.Freimanis: Es ierosinu tomēr godājamos kolēģus izšķirties par 17. vai 18.pantu. Ārlietu komisija šo jautājumu ierosināja tādēļ, tieši tādēļ…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Freimaņa kungs, mēs vēl neesam pabeiguši par 36.pantu.

J.Freimanis: Es runāju par 36.pantu.

Priekšsēdētājs: Bet jūs tikko teicāt, ka par 17. un 18.pantu.

J.Freimanis: Nē, nē, runa ir par 17. un 18.labojumu.

Priekšsēdētājs: Atvainojos.

J.Freimanis: Tagad drīkst tomēr?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

J.Freimanis: Tātad Ārlietu komisija šo punktu iesniedza tieši tādēļ, ka tas ir asāks nekā iepriekšējais, jo mēs zinām, ka šinī gadījumā, pirmkārt, ir miglains jēdziens – “antikonstitucionālās metodes”. Nav pateikts, kas īsti tas ir un ko tas īsti nozīmē.

Otrkārt, ārzemju praksē “sarkanās brigādes”, “hesbalah” organizāciju, kompartiju, VDK un tā tālāk neviens iekšā nelaiž, tas ir pilnīgi skaidrs. Pamēģiniet iebraukt Savienotajās Valstīs, ja jūs sastāvat “sarkanajās brigādēs”! Tieši tādēļ ir jābūt šim cietākajam formulējumam, nevis iepriekšējam miglainajam formulējumam. Tieši tādēļ Ārlietu komisija to iesniedza un lūdz nobalsot un izšķirties par 17. vai 18.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs, Freimaņa kungs, piedāvājat palikt…

M.Pļavnieks: 17.formulējums…

Priekšsēdētājs: 9.apakšpunktā jūs piedāvājat palikt pie tās redakcijas, kas bija iesniegta?

J.Freimanis: Nē. 36.panta 9.apakšpunktā ierosinu pieņemt 18.labojumu. Ārlietu komisijas…

Priekšsēdētājs: Paldies. Pļavnieka kungs, jums varbūt kaut kas ir sakāms?

M.Pļavnieks: Es principā jau paskaidroju, ka 17.labojums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Par 18. mēs pašlaik runājam.

M.Pļavnieks: Par 18.labojumu. Es saprotu, ka tad ir…

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Freimanis ierosina šo izmaiņu, jo tik tiešām nav skaidrs, uz kādu konstitūciju attiecas norāde par antikonstitucionālo.

Godājamie deputāti, vai jums ir skaidrs, par ko tagad varētu balsot? Par ko mēs balsosim? Mēs balsosim par to, lai 9.apakšpunkts būtu izteikts 18.labojuma redakcijā, kā to uzskata Ārlietu komisija. Komatus ieliksim arī.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 18.labojumu 9.apakš­punkta redakcijai, kā to ieteikusi Ārlietu komisija. Rezultāts: par – 47, pret – 15, atturas – 14. Pieņemts labojums.

Paldies Freimaņa kungam par neatlaidību. Atvainojos par savu aizmāršību, ka es nepamanīju šo balsojumu vienādumu.

Lūdzu, vai ir vēl par 36.pantu? Nav. Paldies.

37.pants.

M.Pļavnieks: Deputāta Ēlerta priekšlikums – izslēgt vārdus: “ar Latvijas Republikas pilsoņu”. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav nevienam. 22.labojums – Juridiskā pārvalde. 37.panta 14.apakšpunkts.

M.Pļavnieks: Papildināt ar šādu saturu: “iekārtoties darbā bez darba atļaujas”. Praktiski par to ir runāts 49.pantā. Mēs šo priekšlikumu daļēji pieņemam, bet nedaudz citādākā redakcijā, respektīvi, teksts būtu šāds: “iekārtoties darbā bez izsaukuma, kas apstiprināts (vīzēts) Iedzīvotāju nodarbinātības departamentā”.

Priekšsēdētājs: Ir iebildumi? Nav.

Nākamais labojums ir 39.pantā.

M.Pļavnieks: Ēlerta kunga labojums tiek pieņemts.

Priekšsēdētājs: Nākamais labojums 41.pantā.

M.Pļavnieks: Darba grupa to pieņem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk jau ir 10.nodaļa – par jauna panta papildināšanu. Ārlietu komisijas priekšlikums.

M.Pļavnieks: Mēs to pieņemam daļēji, respektīvi, tādā veidā, ka no pirmās nodaļas tiek izslēgta definīcija par transporta firmu un pārnesta uz pantu. Tiek izslēgti arī vārdi: “autoceļiem, dzelzceļiem”. Pants skanētu šādi: “Transportfirmas, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu pa gaisu un jūras līnijām, sedz ārvalstnieku un bezvalstnieku izbraukšanas izdevumus, ja tās pieļāvušas, ka minētās personas ieceļo Latvijas Republikā ar nederīgiem, nepareizi noformētiem dokumentiem vai bez attiecīgajiem šā likuma 7.pantā minētajiem dokumentiem.” Tad faktiski arī Ārlietu komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, kā jums liekas? Es te domāju, ka kaut kas “neklapē” kopā vispār. Lūdzu.

I.Bērziņš: Tātad runa ir par jūsu 25.labojumu.

Priekšsēdētājs: 25.labojums.

M.Pļavnieks: Es atvainojos, es pārskrēju pāri uz nākamo. Mēs to principā esam pieņēmuši, tāpēc es arī sajaucu, jo nākamais ir pieņemts. Vienkārši precīzāk formulēts ar noteikumu, ka iesniegumu vispirms iesniedz departamentā, nevis tiesā. Tiesā pēc tam var pārsūdzēt.

I.Bērziņš: Jā, vienkārši to vajag ierakstīt, ka mēs esam pieņēmuši 1966.gada 16.decembra starptautisko konvenciju par civilajām un politiskajām tiesībām.

M.Pļavnieks: Faktiski principā tas ir pieņemts. Tikai nedaudz redakcionāli mēs to…

Priekšsēdētājs: Nākamais labojums – izslēgt 43.pantu.

M.Pļavnieks: Faktiski es jau…

Priekšsēdētājs: Jūs tikko ziņojāt.

M.Pļavnieks: Es jau par 43.pantu tikko ziņoju, nolasot praktiski jauno panta redakciju.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. 44.pants. 3.apakšpunkta izslēgšana.

M.Pļavnieks: Mēs pieņemam šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 45.pants. Deputāts Ēlerts.

M.Pļavnieks: 45.pants?

Priekšsēdētājs: Jā, 28.labojums.

M.Pļavnieks: Mēs to pieņemam ar papildinājumu, ka par noziegumiem jāinformē tikai tiesību aizsardzības institūcijas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts piekrīt. 49.pants – arī deputāts Ēlerts.

M.Pļavnieks: Mēs pieņemam.

Priekšsēdētājs: Brīnišķīgi! 52.pants par izslēgšanu.

M.Pļavnieks: Ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Pieņemts. Tas arī ir viss likums.

Godājamie kolēģi, balsosim par šā likuma akceptēšanu otrajā lasījumā. Laikam vajag reģistrēties. Lūdzu reģistrāciju! Otrais lasījums. Deputātiem, kuri nav pamanījuši pirmo lappusi, tas ir otrais lasījums. Mēs pagājušajā reizē atcēlām. Mēs vēl galīgajā variantā nepieņēmām. Ja visi ir reģistrējušies, tad lūdzu rezultātu. 106 deputāti ir reģistrējušies.

Par balsošanas motīviem. Lūdzu, deputāt Dozorcev!

V.Dozorcevs: */Par balsošanas motīviem. Pirmais. Es uzskatu, ka nevar ticēt nekādiem mutiskiem solījumiem, ka šim dokumentam nebūs atpakaļejoša spēka. Tāpat kā vispār nevar ticēt nekādiem mutiskiem solījumiem, pat ja tos izsaka cilvēki, kurus es cienu un kurus uzskatu par godīgākajiem šajā zālē, kā, piemēram, Silāra kungs. Nekādiem mutvārdu solījumiem šajā ziņā es nevaru ticēt, jo ne jau deputāta Silāra tipa cilvēki lietos šo likumu, bet gan departamenta direktora Pļavnieka tipa cilvēki. Šodienas diskusija, tāpat kā iepriekšējā, parādīja pilnīgi skaidri, ka šo likumu mēs lietosim ar atpakaļejošu spēku, tas ir, piemērosim to cilvēkiem, kam jau ir šis statuss un kas dzīvo šajā teritorijā. To nenoliedza deputāti, kuri pie mikrofona bija šodien, praktiski arī iepriekšējā reizē daži pie mikrofona to apgalvoja.

Otrais. Mans labojums, mans priekšlikums, kas pietiekami stingri ierobežoja kontingentu, kādām personām ir piemērojams šis likums, netika likts uz balsošanu, pat apspriests netika. Tieši tur, ka par manu labojumu netika balsots un pat apspriests, es redzu skaidri izteiktu šī dokumenta mērķi.

Trešais. Es uzskatu, ka, šodien pieņemot šādu likumu, mēs ieliekam pēdējo un visapdrupušāko ķieģeli destabilizējošajā disbalansā, kas pēdējā laikā radies sabiedrībā. Tādā situācijā, kāda pašlaik rodas republikā, es nevaru riskēt. Par šo likumu es nevaru balsot un uzskatu, ka mēs šo riskanto soli speram Latvijas Republikas vissarežģītākajā periodā, augošo ekonomisko nekārtību priekšvakarā, kas nenovēršami mums tuvojas, tāpat kā mēs esam republikas nacionāli labējā apvērsuma priekšvakarā. Es nevaru par šo likumu balsot to apsvērumu dēļ, kurus jau nosaucu. Lūdzu deputātus pievienoties manam viedoklim!/

Priekšsēdētājs: Runās deputāts Buka.

S.Buka: */Cienījamie deputātu kungi! Tiešām, dokuments, kuru mēs šodien apspriežam, nav vienkāršs ierindas likumprojekts. Tāpēc Demokrātisko iniciatīvu centra grupa uzskata, ka šodienas balsojums var kļūt par vēl vienu destabilizējošu momentu notikumu attīstībā republikā. Tiešām, šodien tas var radīt kārtējo saspīlējuma spirāli attiecībās ar Krievijas Federāciju, un mūsu republikā ir spēki, kas apzināti iet uz to, kas ir ieinteresēti, lai ratifikācija nenotiktu. Šie spēki šodien ļoti aktīvi var izmantot kā sarežģījumus ekonomikā, tā visas problēmas, kas ir republikas iekšienē. Šis nu tiešām ir viens no nedaudzajiem lakmusa papīrīšiem. Vai nu mēs gribam pilsonību, vai no 1.maija simt tūkstošus nepilsoņu, kas turpinās šeit dzīvot? Vai nu gribam starptautiskus skandālus, vai tomēr labāk nodarbosimies ar to, ko darījām vakar, – ar privatizācijas programmu, ar ekonomikas stabilizācijas programmu? Es aicinu jūs saprātīgi pieiet balsošanai, jo uzskatu, ka likumprojektu šādā formā nevar atbalstīt visi tie, kas sevi uzskata par centristiem./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Černaj!

R.Černajs: Godājamie deputāti! Pašlaik šo likumu mēs izskatām otrajā lasījumā. Es neuzskatu, ka tie priekšlikumi, kurus mēs pieņēmām vai arī kurus noraidījām, kaut kādā veidā varētu saasināt vai destabilizēt situāciju mūsu valstī. Tāpēc es aicinu tomēr turpināt darbu un pieņemt šo likumu otrajā lasījumā.

Kas attiecas uz deputāta Dozorceva priekšlikumiem, tad viņš jau pats teica, ka tie ir jautājumi, kas saistās ar šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Tātad tie būtu izskatāmi tieši pie lēmuma par likuma spēkā stāšanās kārtību un trešajā lasījumā. Otrajā lasījumā, es domāju, nav vērts kurināt tādas emocijas, kādas pašlaik notiek.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es pilnīgi piekrītu Černaja kungam un uzskatu, ka Dozorceva runa lielā mērā bija demagoģiska, jo vispār noraidīt šo likumu nozīmētu, pirmkārt, neuzticības izteikšanu mūsu Juridiskajai komisijai, kura skatīja šo likumu vairāk nekā mēnesi regulāri savās sēdēs un skatīja to ļoti pamatīgi.

Otrkārt, es gribētu atgādināt Dozorceva kungam, kurš ir ievēlēts, starp citu, no Jūrmalas pilsētas, to, kas pagājušajā gadā izdarīja Latvijas smagāko noziegumu tieši Jūrmalas pilsētā, noslepkavojot šo Jūrmalas mākslinieka ģimeni. Vai tie bija Latvijas iedzīvotāji? Jūrmalas iedzīvotāji? Tātad neskaidros jautājumus varēs atrisināt ar lēmumu par stāšanos spēkā.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, te jau mums ir pieņemta vesela rinda likumu, par kuriem mūs brīdināja, ka, ja tos pieņems, tad republikā obligāti sāksies asins izliešana. Šie likumi ir pieņemti, un nekāda asins izliešana nav sākusies, neskatoties uz to, ka uz šādu asins izliešanu cilvēki tiek provocēti no abām pusēm. Es domāju, ka arī šoreiz, pieņemot šo likumu, nekādas asins izliešanas nebūs un nevar būt.

Par Dozorceva pretenzijām, kas ir izklāstītas šajā papīrā. Ārvalstnieks un pastāvīgais iedzīvotājs šeit ir apvienots vienā kategorijā. Tās ir pilnīgi dažādas kategorijas, nevienas valsts likumdošanā tās nevar jaukt. Tāpat bezpavalstnieks un pastāvīgais iedzīvotājs ir pilnīgi dažādas kategorijas, kas nekādi viena ar otru nesaskan.

Bukas kunga brīdinājums par to, ka te mums radīsies kaut kāda */“masu nepilsonība”/ ir pilnīgi bez jebkāda pamata, ņemot vērā Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsonības likumu. Saskaņā ar Krievijas pilsonības likumu, kas bija mūsu komisijā, kad tikāmies ar Krievijas delegāciju, jebkurš bijušais PSRS pilsonis, kurš neiegūst citas šīs izstājušās republikas pilsonību, trīs gadu laikā var iegūt Krievijas pilsonību pēc pieprasījuma. Tā ka nekādi bezpavalstnieki vispār nebūs un nevarēs rasties. Visi iedzīvotāji, bijušās PSRS iedzīvotāji, mierīgi nonāks savā pilsonībā tā, kā tam dabiski vajadzētu būt.

Pie šā likumprojekta Likumdošanas komisija strādāja ļoti ilgi un ļoti pamatīgi, arī Juridiskā pārvalde. Mēnešiem cilvēki sēdēja Līgatnē. Šajā likumprojektā, es gribu jums ar pilnu atbildību teikt, nekādi brīnumi, salīdzinot ar pasaules praksi, nav. Varbūt mums pat ir liberālāki noteikumi nekā pasaules praksē. Es aicinu mierīgi balsot par šo likumprojektu un nepadoties nekādai panikai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie kolēģi! Šeit gan Dozorceva kungs, gan Bukas kungs sajauca divas ļoti būtiskas lietas. Šis nav lēmums par piemērošanu. Pavisam vienkāršs piemērs. Pēc šā 36.panta, kas saucas – “Gadījumi, kad uzturēšanās atļaujas neizsniedz”, uzturēšanās atļauju var dabūt jebkurš cilvēks, kurš, piemēram, te ir iebraucis ar tanku, jo te nav nekādas citas norādes. 4.pantā noteiktās prasības ir ievērotas – mītnes zemē viņš ir juridiskās saistības nokārtojis, dokumenti arī viņam ir derīgi, viņam ir karaklausības apliecība un viņš ir ieradies ar sava komandiera pavēli, te ir darba atļauja, tā ka šeit ir pavisam cita lieta.

Te es nepateicu vienu lietu Pļavnieka kungam. Es biju iesniedzis vēl vienu priekšlikumu, kurš šeit ir pazudis. Bet es vairs uz to neuzstāju. Man bija priekšlikums, ka pie 36.panta vajadzīgs speciāls nolikums, ko izstrādā Ministru padome un apstiprina Augstākā padome, par to personu vai cilvēku grupu, kura nevar saņemt uzturēšanās atļaujas vispār. Tātad šeit mums nav šāda nolikuma. Viss, ko teica Dozorceva kungs un ko teica Bukas kungs, attiecas uz lēmumu par piemērošanu. Vai mēs varam piemērot šo likumu cilvēkam, kurš tiešām ir iebraucis uz tanka, kurš tagad ir pensijā, kurš masu represijās nav piedalījies? Tas ir diskusiju objekts.

Bet šeit ir vesela rinda cilvēku, kuri ir ieinteresēti, lai netiktu slēgta robeža, ko vispār nevar tehniski izdarīt, ja es pareizi sapratu Silāra kungu, kamēr nav kaut kāds likums, uz kāda pamata robežapsardzības departaments vai cita iestāde vispār var nodarboties ar kaut kādu kontroli. Paskatoties, kas šeit notiek, tas arī ir jāpieņem pašreiz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Cienītie kolēģi, es gribu paskaidrot savus balsošanas motīvus. Mūsu Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija pārbaudīja šo likumprojektu, izejot un vadoties no vispārpieņemtajām starptautiskajām cilvēktiesību normām. Mēs akceptējām šo likumprojektu. Mums neradās nekādas šaubas, ka tiešām šis likumprojekts ir labs.

Mūsu parlaments ir ļoti plurālistisks, tā ir normāla parādība. Šeit izskanēja visdažādākās domas. Neskatoties uz to, ka viens otrs izteica domas, kuras man nav pieņemamas, kā, teiksim Ābiķa kungs, kurš bieži vien ir ļoti ātrs, un arī Kiršteina kungs, kuru es visnotaļ cienu kā gudru cilvēku, bet uzskatu, ka viņš kādreiz izsakās ne visai precīzi, tomēr šinī likumprojektā taču ir 29.pants, kuru mēs akceptējām. Balsojot par šo likumprojektu, mēs balsojām arī par to 29.pantu.

Man pirms Dozorceva uzstāšanās bija tāda ķecerīga doma – atturēties no balsošanas par šo likumprojektu sakarā ar to, ka te bija izteiktas dažādas man nepieņemamas koncepcijas. Bet Dozorceva kunga uzstāšanās (viņš gan uzskata sevi par pieredzējušu politiķi) manī tomēr izraisīja vēlēšanos balsot par šo likumu, jo es (kā ļoti daudzi šeit republikā, kas nepieder pie pamatnācijas) uzskatu sevi par piederīgu Latvijai. Mēs tomēr orientējamies nevis uz kaut kādiem nelikumīgiem ekstrēmistiem, kas liks lietā mūsu pieņemtos likumus, bet rēķināmies ar to, ka tomēr ejam civilizētu ceļu.

Šodien domāt par to, ka rīt varbūt būs apvērsums no vienas vai otras puses, un, izejot no tā, balsot vai nebalsot, neuzticēties tiem cilvēkiem, kuri pēc tam varbūt ignorēs mūsu likumus, es domāju, nebūtu pamata. Tādēļ es personīgi balsošu par šo likumu, jo esmu pārliecināta un vismaz darīšu arī visu, kas manos spēkos. Zinu, ka latviešu vidū ir ļoti daudzi cilvēki, kuri ievēros likumus un gribēs būt Eiropas sastāvdaļa, un tāpēc balsošu par šo likumu. Redzēsim, kāds būs lēmums par likuma spēkā stāšanos, un pēc tam sekosim līdzi tam, kā šis likums tiks piemērots dzīvē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev, par balsošanas motīviem!

S.Zaļetajevs: */Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, kādā tiesiskā situācijā tiek pieņemts šis likums. Pirmām kārtām šeit ir runa par pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem un personām bez pilsonības. Kas ir šīs personas, attiecībā uz kurām mēs pieņemam šo ļoti svarīgo lēmumu? Vai mēs to pašlaik varam skaidri pateikt vai nevaram? Likums par pilsonību pat otrajā lasījumā vēl nav pieņemts. Vai mēs tādā laikā, tādā tiesiskā situācijā varam pieņemt lēmumu, kāds ir šis likumprojekts? Es uzskatu, ka tik neskaidrā situācijā, kurā var paredzēt visdrūmākās perspektīvas, lēmums pieņemt šādu likumu ir ļoti nepareizs.

Tālāk. Tātad likums par pilsonību vēl nav pieņemts pat otrajā lasījumā. Kādā stāvoklī pašlaik ir pirmais likumprojekts, un kādā otrais?

Attiecībā uz to, par ko tikko runāja deputāts Bojārs, attiecībā uz to, ka milzīga personu bez pilsonības skaita parādīšanās neradīs nekādu problēmu, jo esot taču atbilstoša likumdošana par Krievijas pilsonību. Pilnīgi pareizi. Atbilstoši Krievijas likumam par pilsonību daudziem ir tiesības to iegūt. Taču, atvainojiet mani, jau pieņemtais lēmums dod ne mazākas tiesības saņemt Latvijas pilsonību, kā Krievijas pilsonību! Kāpēc tad tagad vajag pārspīlēt? Lūk, vajag vispirms noskaidrot, kas būs ar Latvijas pilsonību vismaz tik daudz, kā ir ar Krievijas pilsonību, un tikai tad apspriest likumprojektus, kas attiecas uz cilvēku dzīvē svarīgām problēmām.

Šajā situācijā es aicinu būt saprātīgiem un atlikt šā jautājuma apspriešanu vismaz līdz tam laikam, kad būs noskaidrojusies aina ap Latvijas pilsonību. Un tikai pēc tam apspriest šo likumprojektu. Un apgalvojumiem, ka Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju problēma tiks atrisināta ar atbilstošu lēmumu, nav nekāda pamata./

Priekšsēdētājs: Paldies. Esmu saņēmis rakstisku ierosinājumu izbeigt šīs runāšanas, kas ir pārvērtušās debatēs, un sākt balsošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Līgotņa ierosinājumu.

A.Aleksejevs: */Lūdzu piedošanu, par motīviem…/

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Līgotņa ierosinājumu izbeigt šīs nesankcionētās debates. Rezultāts: 64 – par, 31 – pret, 2 – atturas. Tātad runāšana par balsošanas motīviem ir izbeigta.

Reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Rezultāts: 116 deputāti ir reģistrējušies.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par – 75, pret – 33, atturas – 6. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Bojāra kungs, par procedūru?

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, tā kā daudzi izteica satraukumu par pilsonību, lūdzu, iesniedziet labojumus Likumdošanas komisijā par Pilsonības likumu. Diemžēl deputāti tos neiesniedz, saņemam tikai no pilsoņiem iedzīvotājiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums vēl ir 16 minūtes strādāšanai. Ja šajās 16 minūtēs varam izskatīt 8. un 9.jautājumu, tajā skaitā arī par autoceļiem, kur, kā atceraties, mums ļoti veiksmīgi gāja pirmajā lasījumā, tad pēcpusdienai varam atstāt tikai godājamā Jundža kunga ziņojumu, kurš, iespējams, nemaz nebūs atvests pie mums, jo notiek valdības sēde. To mēs aizmirsām, kad balsojām par pulksten trijiem.

Tātad 8.jautājumu mēs varam skatīt, jo 9.jautājums vēl nav izdalīts. Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Tātad mēs izskatām likumprojektu “Par autoceļiem” otrajā lasījumā. Labojumi un papildinājumi ir 154.dokumentā. Likumprojektam pašam numura nav, jo to nupat tikai izdalīja. Tātad pa punktiem, ja?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai ir labojumi likumprojektā “Par autoceļiem”? Te ir deputāta Ēlerta, Ziediņa… Lūdzu.

I.Caune: 1. un 2.punktā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt uzreiz turpināsim. Pirmais labojums ir tikai 3.pantā. Vai par 1. un 2.pantu nevienam nav? Lūdzu.

I.Caune: 3.pants. Ēlertam ir priekšlikums – 2.apakšpunktā svītrot palīgteikumu, kurš it kā neko neizsakot. Tas ir daļēji pieņemts, principā ir pieņemts, jo ir izteikts nedaudz citā redakcijā. Bet pilnīgi atmest šo palīgteikumu nevar, jo bez tā nav skaidrs, kas tad tieši ir šis pagasta ceļš. Tika nomainīts jēdziens “sociālās nozīmes vajadzības” ar jēdzienu “vietējās nozīmes vajadzības”. Tāds ir komisijas lēmums.

Priekšsēdētājs: 3.pantā ir divi Ēlerta kunga labojumi.

I.Caune: Otrais labojums ir līdzīgs, tas ir par māju ceļiem. Tur ir pilnīgi mainīta redakcija. Tur tas ir ņemts vērā, un ir arī papildinājums, ka māju ceļš nekad savstarpēji nesavieno divus augstākas klases ceļus.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, varbūt pats Ēlerta kungs izteiksies par saviem labojumiem, un tad mēs izspriedīsim.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Te ir mēģinājums noteikt, kurš ceļš kuram pieder. Es nevaru iedomāties, ka ceļš “apkalpo pagasta vajadzības”. Pa ceļu vienkārši brauc un nebūt ne sakarā ar to pagastu. Braucējs pa to ceļu var būt jebkurš. Acīmredzot likumā ir zināms trūkums, ka nav instances, kas būtu izlēmēja, kas izlemtu šo ceļu nozīmi un ceļu piederību. Tad visi šie palīgteikumi būtu pilnīgi lieki, ja būtu pateikts, kas to lemj. Līdz ar to ceļu piederība būtu noteikta un visa tā lieta būtu skaidra. Tas komisijai, manuprāt, būtu jāiestrādā trešajam lasījumam. Es nedomāju, ka par šiem sīkumiem būtu jāstrīdas otrajā lasījumā. Vienkārši komisijai tas ir jāņem vērā. Ir absolūti bezjēdzīgi uzrakstīt, ka ceļš “apkalpo kāda vajadzības”.

Priekšsēdētājs: Tātad tas ir Ēlerta kunga vēlējums. Līdz trešajam lasījumam to visu vajadzētu redakcionāli sakopt. Caunes kungs, jūs vēl pie 3.panta ko gribējāt teikt?

I.Caune: Es domāju, ka šeit viss ir skaidri pateikts. Tālāk, runājot par to, kas iedala, ir teikts par kategorijām un tamlīdzīgi, bet šeit ir skaidrs: ja ceļš apkalpo pagasta vietējās vajadzības, tad tur notiek ne tikai braukšana, bet arī citas darbības. Kam vēl vajadzīgs kādu komisiju nodibināt, kas kaut ko noteiks? Šo nosaka Ceļu departaments. Jūs iesniedzat paši vēl kādu pamatotāku formulējumu? Uzrakstiet konkrēti, kā jūs gribat, un mēs to izskatīsim. Nebija tur nekā.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, nestrīdieties ar Ēlerta kungu tagad te no vietas! Par to visu vienosimies līdz trešajam lasījumam.

I.Caune: Mēs varam vēlreiz atgriezties un skatīties jūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Atgriezīsimies trešajā lasījumā! Ēlerta kungs ir ļoti cītīgs, viņš vienmēr uz trešo lasījumu atgādina, ja kas nav.

Tālāk ir divi Ziediņa kunga labojumi, bet tie ir vēlējuma izteiksmē un bez formulējuma. Te mums diemžēl nav, par ko balsot. Pēc tam ir deputāta Rogaļa – par hidroelektrostaciju.

I.Caune: Attiecībā uz deputāta Rogaļa ierosinājumiem jeb priekšlikumiem mēs uzskatījām, ka viņa priekšlikums par 3.punktu ir ietilpināms 4.punktā. Tur tas ir pieņemts, un tur visa šī doma ir izteikta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par 3.pantu vairāk nav. Par 4.pantu te jau ir pieņemti šie deputāta Rogaļa priekšlikumi. Tā vismaz te ir rakstīts.

Lūdzu, 5.pants.

E.Krastiņš: 5.daļu lieku priekšā izteikt šādi: “par valsts un pagastu ceļu lietošanu”.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Caunes kungs, bet tas taču ir pieņemts. Tad jau nav ko lasīt. Mēs jau visi lasām, kas te priekšā ir nolikts. Vai deputātam Krastiņam ir iebildumi pret tāda veida formulējumu? Nav.

6.pants.

I.Caune: Es atvainojos. Vēl 5.pantā ir Ēlerta priekšlikums. Tas nav pieņemts, jo viņš prasa aizvietot vārdu “publiski” ar vārdu “prese”, proti, ka jāpaziņo par ceļu aizliegumu presē. Bet jaunnedēļ, piemēram, preses izdevumi neiznāks, kā tad Ēlerta kungs domā to paziņot? Mēs uzskatām, ka “publiski” ir pareizi, jo var paziņot arī pa radio, ar ziņnešiem un tamlīdzīgi.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs piekrīt. Tātad par 5.pantu vairs nav. Tālāk ir 6.pants. Deputāta Freimaņa kunga priekšlikums nav pieņemts. Bet Freimaņa kungs laikam neprotestē, ka nav pieņemts.

I.Caune: Nav pieņemts tādēļ, ka būs maksas ceļi. Pašreiz maksas ceļi būs tādi, kurus būvē pamatā par valsts līdzekļiem un varbūt tikai par valsts līdzekļiem un valsts būvē. Šo ceļu kompleksā ietilpst arī tilti, par kuriem šeit cīnījās deputāts Freimanis. Varbūt nākamā Saeima vai kādas divas Saeimas uz priekšu izstrādās jaunu ceļu likumu, un varbūt tad mēs būsim tik finansiāli spēcīgi, ka kaut kāda individuāla firma vai cilvēks finansēs kaut kāda ceļa būvniecību. Tad, dabiski, to jautājumu tā varēs lemt. Bet pašreiz tas praktiski nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu, aizstāviet savu viedokli!

J.Freimanis: Caunes kungs, viss jau būtu ļoti labi, bet mums te ir divi varianti. Maksas apmērus nosaka ceļu īpašnieks, un maksas apmērus nosaka vietējā pašvaldība. Tas, kolēģi, nav viens un tas pats.

Tas ir diezgan svarīgs jautājums, jo vienā gadījumā tas var būt cilvēks, kurš piesit ar kāju un pasaka: “Tu te nebrauksi!”, otrā gadījumā tā tomēr ir kaut kāda sabiedriska nepieciešamība, ko regulē vietējā pašvaldība. Es domāju, ka to jautājumu tomēr derētu apsvērt. Es ierosinu tomēr varbūt nobalsot par vienu vai otru variantu. Vai nosaka tikai ceļa īpašnieks vai varbūt abi kopā, es nezinu, kā jūs domājat.

I.Caune: Freimaņa kungs, man ir žēl, ka šeit nav tiešo ceļa speciālistu, bet šeit ceļu speciālisti saredz atšķirības starp vienu jūsu priekšlikumu un otru. Starp to, kas ir uzrakstīts tajā pantā, kurš jums netika pieņemts. Tas ir tas, par ko es runāju. Bet 6.punktu, kuru jūs liekat priekšā, mēs pieņemam, un tas ir likumā iestrādāts, jo tur ir pavisam cita ceļu kategorija, cits ceļu statuss.

Priekšsēdētājs: Tātad Freimaņa kungs vairs neprasa balsot. Paldies.

Vēl par 6.pantu ir deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums. Nav pieņemts. Lūdzu.

I.Caune: Mēs nevaram rakstīt un likumā noteikt, ka par pašvaldību ceļiem, par pagastu ceļiem, kuriem it kā saimnieks ir pašvaldība, ņemtu samaksu. Tie tomēr visi ir būvēti par valsts līdzekļiem. Mēs neesam ekonomiski tik spēcīgi, lai varētu atļaut pašvaldībai slēgt ceļus, ļaujot pa tiem braukt tikai tiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi samaksāt.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Edmunds Krastiņš nevēlas neko balsot? Paldies. Tālāk mums ir 10.pants. Arī deputāts Edmunds Krastiņš. Lūdzu.

E.Krastiņš: Man gan nav skaidrs, kā divus pilnīgi pretrunīgus priekšlikumus iespējams pilnīgi vienlaikus pieņemt, Caunes kungs! Kad es piedāvāju svītrot šo Kartogrāfijas departamentu, tad man gan nebija doma to aizstāt ar Satiksmes ministriju. Manā skatījumā vispār šis 10.pants ir stipri neskaidrs. Pirmkārt, informāciju savāc Satiksmes ministrija par autoceļiem. Izmantot informāciju komercnolūkiem var tikai pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju. Vai tas nozīmētu, ka man ir aizliegts vākt informāciju par autoceļiem?

I.Caune: Cienījamais Krastiņa kungs, jūs esat tikpat līdztiesīgs deputāts kā otrais iesniedzējs, bet šeit lieta ir tāda, ka jāsaskaņo ar Satiksmes ministriju, kura tomēr pārbauda šo datu pareizību. Tādēļ ar to ir jāsaskaņo. Ir tādi gadījumi, arī pašreizējā praksē, ka tas, kas tur ir atspoguļots, neatbilst īstenībai. Kādam par šiem rezultātiem ir jāatbild.

E.Krastiņš: Es domāju, jāatbild tam, kas šo informāciju vāc, un tam, kas izdod kartes. Bet man nav skaidrs, ko tieši nozīmē ceļu kartes. Pagaidām likumā “Par uzņēmējdarbību” nav paredzēta nekāda saskaņošana kartogrāfiskajā jomā. Plānotajās izmaiņās, kas ir paredzētas likumā “Par uzņēmējdarbību”, gan ir paredzēts, ka būs jāizņem licence, lai nodarbotos ar kartogrāfisko izdevumu izdošanu. Tātad šeit šīs prasības un atbildība varētu parādīties. Bet es visādā ziņā iebilstu pret to, ka šeit ir netieša norāde, ka vispār nevar vākt informāciju par autoceļiem, apkopot un izsniegt, un arī – kāda nepieciešamība ir saskaņot kartogrāfiskos izdevumus. Praktiski katrā kartē būs ceļi, tātad katra karte būs jāsaskaņo ar Satiksmes ministriju. Es tāpēc gribu būt pat radikālāks un piedāvāt vispār izslēgt šo 10.pantu. Informāciju par autoceļiem Satiksmes ministrija var vākt bez šā panta. Bet es domāju, ka nevar nevienam citam aizliegt vākt šo informāciju, kā tas bija Padomju Savienībā, kur bija speciāli šī informācija jāizkropļo un jāsa­skaņo vienmēr. Mans piedāvājums ir šo pantu izslēgt vispār.

I.Caune: Krastiņa kungs, šeit jau nav runas par informācijas vākšanu. Nevienam tā netiek aizliegta. Šeit ir runa par… Kā tad iet?

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vajag taču diskutēt pie mikrofona. Lūdzu.

I.Caune: Latvijas ceļu kartes izgatavo uzņēmumi, organizācijas un iestādes, kurām ir tiesības izdot kartogrāfiskos izdevumus pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju. Un tā saskaņošana ir tiesiska. Ja jūs gribat uzņemties atbildību, tad – lūdzu.

E.Krastiņš: Te taču ir skaidri rakstīts, ka informāciju par autoceļiem savāc, apkopo un izsniedz Satiksmes ministrija. Izmantot informāciju komercnolūkiem var tikai pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju. Tātad iznāk, ja man būs kāda informācija par autoceļiem, es to nedrīkstēšu izmantot, kamēr nebūšu saskaņojis ar Satiksmes ministriju. Tas faktiski nozīmē, ka man ir aizliegts vākt, apkopot un izmantot informāciju par autoceļiem.

I.Caune: Šeit nekur nav rakstīts, ka jūs to nedrīkstat darīt, bet ir aizliegts to darīt komercnolūkos, lai nepieļautu kaut kādas nepareizas informācijas sniegšanu. Kad šī informācija nonākusi līdz tautai, ir par vēlu labot. Cilvēki to vienkārši var nezināt. Braucot jūs būsit ievācis informāciju, ka tur ir asfaltēts ceļš. Braucēji rēķinās, ka tur ir asfaltētais ceļš. Bet beidzot izrādās, ka tas ir kaut kāds zemes ceļš. Kuram tad tagad prasīs atbildību? Tādu Krastiņu vairs tajā reizē nevarēs atrast.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Es tomēr ierosinu nobalsot par svītrošanu, jo šī norma ir strīdīga. Informācijas pareizība ir komercuzņēmēju interesēs, kuri vāc un dara. Šim likumam tas nav jāregulē. Tā var radīt tikai neskaidrību. Vajag svītrot ārā visu pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Man liekas, ka mums te ir pazudusi vesela loģika. Es ierosinu šo otro daļu pārvietot aiz trešās daļas, un tad viss kļūs loģiski. Vispirms Satiksmes ministrija vāc un apkopo, pēc tam saskaņo. Vai loģiski, ja izdevējs ir saistīts ar šo informāciju, viņš dodas saskaņot un par to samaksā. Tad viss nostājas savās vietās. Es ierosinu otro daļu pārcelt aiz trešās daļas, apmainot vietām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to mēs nobalsosim. Sākumā par radikālāko. Vakar gan es lasīju dokumentu, ka visa kartogrāfija un tamlīdzīgas lietas ir nodotas Jundža kunga pārziņā. Tā ka tur būs pavisam “švaki” ar to informācijas vākšanu.

Lūdzu, godājamie kolēģi, balsosim par radikālāko priekšlikumu – lai nebūtu lielu strīdu, to 10.pantu vispār svītrosim ārā. Rezultāts: 26 – par, 12 – pret, 20 – atturas. Ar četru balsu vairākumu esam izsvītrojuši.

Es ļoti atvainojos. Laikam tiešām vajadzīgs pārtraukums. Tātad nav šis izsvītrots, tāpēc mēs tūlīt balsosim par deputāta Muciņa priekšlikumu samainīt vietām: otro daļu ielikt kā pēdējo un trešo daļu – kā otro.

Balsosim par deputāta Muciņa priekšlikumu, lai vismaz ar to pantu kaut kas būtu izdarīts. Rezultāts: 52 – par, 2 – pret, 8 – atturas. Tātad 10.pantu esam pabeiguši.

Atgādinu, ka trijos gaidām Jundža kungu, kurš, iespējams, neieradīsies. Pārtraukums līdz pulksten trijiem.

(Pārtraukums)