Par grozījumiem likumā "Par pašvaldībām"

2000.gada 21.decembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par pašvaldībām", kas "Latvijas Vēstnesī" publicēti 2001.gada 5.janvārī un stāsies spēkā 2001.gada 19.janvārī, izņemot pārejas noteikumos paredzēto jauno kārtību revīzijas institūta izveidošanai no 2001.gada 11.marta.

Likuma grozījumi paredz precizēt likuma normas, pieskaitot pie vietējām pašvaldībām arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto novadu pašvaldības, kas šobrīd jau ir septiņas.

Precizēts likuma 14. panta otrā daļas 1.apakšpunkts, kas nosaka pašvaldību pienākumus, lai tās varētu īstenot savas funkcijas. Līdz šim pants noteica, ka pašvaldībām ir pienākums izstrādāt attiecīgās pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas apbūves ģenerālplānu. Grozījumos, ņemot vērā pēdējā laikā bieži vien uzsvērto teritorijas attīstības plānošanas nozīmi, noteikts, ka pašvaldības pienākums ir ne tikai teritorijas attīstības plānojuma izstrāde, bet arī attīstības programmas realizācija un teritorijas plānojuma administratīvās pārraudzības nodrošināšana. Turklāt 15.panta 13.punkta grozījumi paredz, ka pašvaldības funkcijās pēc grozījumu stāšanās spēkā ietilps arī zemes izmantošanas un apbūves kārtības noteikšana saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu.

Likuma jaunajā redakcijā uzmanība pievērsta pašvaldību kompetencei bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. 15. panta 22. punkts paredz pašvaldībai veikt attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti, bet 15.panta 23. punkts paredz papildināt pašvaldību tiesību loku bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, tā kā pašvaldību funkcijas bērnu tiesību aizsardzības jomā jau noteiktas ar vairākiem citiem likumdošanas un normatīvajiem aktiem.

Likumā iekļauts pants, kas paredz kārtību, kādā sasaucama domes (padomes) ārkārtas sēde, ja pašvaldības priekšsēdētājs vai viņa vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus, bet nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu pašvaldības darbu. Ārkārtas sēdi varēs sasaukt pēc vismaz vienas trešdaļas pašvaldības deputātu ierosinājuma, bet to vadīs deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, informējot par ārkārtas sēdes norises vietu un laiku atbildīgo ministru.

Precizēts arī likuma 67. pants, kas noteica, ka pašvaldībās, kurās netika iecelts izpilddirektors, izpildvaru realizē pats pašvaldības priekšsēdētājs. Grozījumi paredz, ka domes (padomes) priekšsēdētājs var veikt izpilddirektora pienākumus tikai tajās pašvaldībās, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 tūkstošiem. Grozījumi 69. pantā paredz, ka pašvaldības darbiniekus izpilddirektors turpmāk varēs pieņemt darbā un arī atbrīvot no darba tikai domes nolikumā noteiktā vienotā kārtībā.

Grozījumos būtiski mainīta finansu revīzijas sistēma pašvaldībās, kas nosaka, ka pašvaldības turpmāk varēs veidot revīzijas komisijas un arī pieaicināt profesionāļus revīzijas veikšanai pašvaldībās. Likuma 70. pants līdz grozījumu pieņemšanai noteica, ka pašvaldībās obligāti jābūt revīzijas komisijām. Grozījumi likuma 8. nodaļā, kas jaunpieņemtajā likuma redakcijā ir ar nosaukumu "Vietējās pašvaldības finansu un saimnieciskās darbības kontrole", 70. - 74. pants paredz jaunu kārtību revīzijas institūta veidošanai, nosakot detalizētāku finansu revīzijas veikšanas kārtību, lai tiktu kontrolēts finansu līdzekļu izlietojums atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam un tāmēm, lai tiktu pārbaudīta pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonu darbības likumība un tiktu kontrolēta apsaimniekošanas kārtība, kam jāatbilst iedzīvotāju interesēm. Saskaņā ar grozījumiem likumā pašvaldību rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu savas kompetences ietvaros uzraudzīs Valsts kontrole. 72.panta jaunā redakcija nosaka arī to, kādai informācijai jābūt pašvaldības gada publiskajā pārskatā, kura sagatavošanu nodrošina pašvaldības dome vai padome. Grozījumi par revīzijas veikšanas kārtību pašvaldībās stāsies spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2001.gada 11. martā.

Likums "Par pašvaldībām" papildināts ar pantu par sadarbības apvienībām, nosakot likumā pašvaldību izveidoto sadarbības apvienību iestāžu statusu. Likums paredz, ka sadarbības apvienība ir iestāde, kuru pašvaldības izveido, noslēdzot sadarbības līgumu, par kura noslēgšanu katras pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu. Pants nosaka arī jautājumu loku, kas iekļaujami noslēgtajā līgumā par sadarbību, kā arī izslēdz tādu jautājumu izlemšanu sadarbības padomē, kas ir tikai pašvaldības domes (padomes) ekskluzīvā kompetencē.

Kristīne Valdniece, "LV"pašvaldību lietu  redaktore