Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija sēdē

AM: Par valsts noslēpuma objektu saraksta papildināšanu

Ministru kabineta (MK) 27.jūnija sēdē apstiprināti Aizsardzības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts.”

Grozījumi paredz papildināt valsts noslēpuma objektu sarakstu ar meteoroloģisko, hidroloģisko un ģeotelpisko informāciju, kas ietekmē kaujas vadību, apstākļus un iespējas, kā arī rīcībspēju valsts apdraudējuma gadījumā. Par tādu informāciju uzskatāmi stratēģisko, aizsardzības, mobilizācijas un operatīvo plānu kartogrāfiskie pielikumi, kaujas pavēļu daļas un pielikumi, kas nosaka meteoroloģiskās, hidroloģiskās un ģeotelpiskās informācijas saturu, veidu, saņemšanas un nodošanas veidus, kā arī cita ģeotelpiskā informācija, kas ir kāda šajos noteikumos minētā valsts noslēpuma objekta attēlojums koordinātu telpā.

AM: Par NBS Nodrošinājuma pavēlniecības komandieri

Otrdien, 27.jūnijā, Ministru kabinets atbalstījis aizsardzības ministra ieteikumu iecelt majoru Sandri Brālēnu par Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības komandieri.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 16.panta otro daļu, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības komandieri amatā ieceļ Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

Majors S.Brālēns Nacionālajos bruņotajos spēkos dienē kopš 1992.gada. Viņš ir bijis vairākos ar militāro apgādi un nodrošinājumu saistītos vadošos amatos.

AM: Par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem

Ministru kabinets otrdien, 27.jūnijā, apstiprinājis Aizsardzības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumu projektus “Par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un to platumu” un “Par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”.

Pirmajā noteikumu projektā noteikti tie valsts aizsardzības objekti, ap kuriem veidojamas aizsargjoslas, un šo aizsargjoslu platums ap katru valsts aizsardzības objektu. Otrajā noteikti ierobežojumi darbībai aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem. Tas paredz aizliegumu saimnieciskajai darbībai aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju, kā arī aizliegumu rīkot publiskus pasākumus, ierīkot atpūtas zonas, novietot mehāniskos transportlīdzekļus un veikt citas darbības.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007. – 2016.gadam

Ministru kabinets otrdien, 27.jūnijā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātās Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam. Pamatnostādnes ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus.

Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs uzsver, ka “enerģijas pietiekamība valstī ir valsts ekonomiskās attīstības, dzīves kvalitātes nodrošināšanas un valsts drošības jautājums. Enerģētikas nozares attīstības mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju”.

Pamatnostādnes izstrādātas ar mērķi, lai:

1) paaugstinātu energoapgādes drošumu, radot apstākļus elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājuma pieaugumam, sekmējot pašnodrošinājuma ar primārajiem energoresursiem pieaugumu, veicinot primāro enerģijas resursu piegāžu dažādošanu un novēršot Baltijas elektroenerģijas tirgus izolāciju;

2) nodrošinātu iedzīvotājiem enerģijas pieejamību un pietiekamību, pilnveidojot enerģijas apgādes infrastruktūru un plaši realizējot enerģijas efektivitātes pasākumus patērētāju sektorā;

3) saglabātu un palielinātu atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu un enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā.

Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai definēti šādi galvenie rīcību pamatvirzieni:

1) sekmēt Baltijas un Eiropas enerģijas sistēmu starpsavienojumu attīstību, piedaloties izpētē un atbalstot projektus, kas vērsti uz Baltijas enerģijas apgādes sistēmu integrēšanos Eiropas sistēmās;

2 ) primāro enerģijas resursu piegāžu dažādošanai un elektroenerģijas pašnodrošinājuma paaugstināšanai:

– atbalstīt jaunas kodolspēkstacijas būvi Lietuvā un izvērtēt Latvijas līdzdalības veidu un lietderību šajā projektā;

– sekmēt cieto kurināmo (ogles kombinācijā ar cieto biomasu un citiem vietējiem kurināmā veidiem) izmantojošas kondensācijas elektrostacijas projekta attīstību, projekta sākuma fāzē iniciatīvu uzņemoties valstij, veicot nepieciešamās izpētes un vietas izvēli, projekta sagatavošanu un nepieciešamos saskaņojumus. Sagatavotā projekta īstenošanai tiks piesaistīts privāts kapitāls, bet valsts līdzdalība projektā nepārsniegs 20%;

– kā atbalsta instrumentu pielietojot mērķdotācijas investīcijām no Eiropas Savienības struktūrfondiem, veicināt koģenerācijas staciju attīstību un enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem enerģijas resursiem;

– lai nodrošinātu kurināmā dažādošanu elektroenerģijas ražošanā, izsniedzot atļaujas jaunu jaudu ieviešanai kā kritēriju pielietot izmantojamo kurināmā veidu. Pieņemot lēmumus par atļaujām jaunām elektroenerģijas ražošanas jaudām, kas paredzētas darbam kondensācijas režīmā, izmantojot dabasgāzi, kā vērtēšanas kritērijs tiks izmantots pieļaujamais dabasgāzes īpatsvars primāro enerģijas resursu bilancē;

3) nodrošināt investīciju programmu sagatavošanu un īstenošanu energoefektivitātes paaugstināšanai siltumapgādes uzņēmumu sistēmās, ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem enerģijas resursiem, piesaistot šim mērķim arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus;

Pamatnostādņu īstenošana balstās uz šādiem Latvijas enerģētikas politikas pamatprincipiem:

– Latvijas enerģētikas politika atbilst Eiropas Savienības jaunajai enerģētikas politikai;

– energoapgādes drošības pamatā ir enerģijas resursu avotu un piegāžu diversifikācija un pašnodrošinājuma paaugstināšana;

– Latvijas enerģētikas nozare ir atvērta investīcijām;

– enerģētikas politika ir vērsta uz enerģijas tirgu turpmāku liberalizāciju un konkurences ieviešanu;

– enerģētikas politika ir saskaņota ar ārlietu un vides politiku.

Īstenojot pamatnostādēs definētos uzdevumus, 2012.gadā plānots sasniegt pašnodrošinājuma līmeni ar elektroenerģiju 80% apmērā, bet 2016.gadā – 100% līmeni, kam Latvijā jāievieš ne mazāk kā 700 MW jauna jauda, tajā skaitā cieto kurināmo izmantojoša elektrostacija ar jaudu aptuveni 400 MW.

Vietējo primāro energoresursu izmantošanai ir jāpieaug no 65 PJ pašlaik līdz 82 PJ 2016.gadā, kas primāro enerģijas resursu struktūrā veidos pašnodrošinājumu vismaz 36 – 37% līmenī.

2010.gadā kopējā valsts elektroenerģijas patēriņā piegādes jānodrošina ar atjaunojamiem avotiem (RES-E) 49,3% apjomā.

Laika posmā līdz 2016.gadam jāapgūst koģenerācijas potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MW_th. Pārējās Latvijas pilsētās ir jāapgūst koģenerācijas potenciāls ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100 MW_th.

Siltumenerģijas ražošanas iekārtām vidējo efektivitātes līmeni valstī laika posmā līdz 2016.gadam jāpaaugstina no 68% līdz 80%–90%, bet vidējo siltumenerģijas zudumu līmeni siltumenerģijas pārvades un sadales tīklos jāsamazina no 17% uz 14%.

Pamatnostādnēs noteikto rīcību īstenošanai laikā no 2007. līdz 2016.gadam nepieciešams papildu indikatīvais kopējais (Eiropas Savienības struktūrfondu un TEN-E programmas, privātais, valsts un pašvaldību) finansējums 1236,92 miljoni latu.

Pamatnostādņu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2006.gada 26.janvārī (prot. Nr.4, 7.§) un izskatīts Ministru kabineta 2006.gada 7.marta sēdē (prot. Nr.13, 31.§). Atbilstoši Ministru kabineta sēdē dotajam uzdevumam un pamatojoties uz Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Finanšu ministrijas sniegto informāciju, pamatnostādnes tika papildinātas ar informāciju par siltumnīcas efektu veidojošo gāzu emisiju jautājumiem, energoefektivitāti un enerģijas nodokļa ieviešanas aspektiem.

EM: Par naftas rezervju glabāšanas kārtību

Otrdien, 27.jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja “Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepciju”, atbalstot rezervju koncepcijas otro variantu (koncepcijas 4.2.apakšpunkts), kur valsts atbildīga par 54 dienu rezervēm un komersanti – par 36 dienu rezervēm pēc iepriekšējā gada vidējā dienas patēriņa, kā arī nosakot par rezervju izveidi atbildīgos komersantus.

Atbilstoši ES direktīvām valstīm ir pienākums uzturēt naftas vai naftas produktu rezerves. Latvija apņēmusies līdz 2009.gadam naftas produktu rezerves palielināt līdz 90 dienām no iepriekšējā gada vidējā patēriņa dienā.

Ministru kabinets apstiprināja koncepcijas variantu, kurā noteikts, ka valsts ir atbildīga par 54 dienu rezervēm un komersanti – par 36 dienu rezervēm, sasniedzot 90 dienu rezerves pēc iepriekšējā gada vidējā patēriņa dienā 2009.gadā un turpmākajos gados, nodrošinot uzlikto pienākumu izpildi. Naftas produktu rezervju pienākuma sadalījuma grafiks ir noteikts tabulā. Komersantiem veidojot un uzglabājot naftas produktu rezerves 36 dienām, praktiski ir jāiegulda papildu finanšu līdzekļi aptuveni 10–20 dienu rezervju nodrošināšanai, jo komersantu rezerves savas darbības nodrošināšanai parasti ir 15 līdz 25 dienu robežās.

Attiecībā uz atbildīgajiem komersantiem par naftas produktu rezervju veidošanu Ministru kabinets atbalstīja variantu, kurā par atbildīgajiem komersantiem nosaka akcīzes preču noliktavas turētājus, komersantus, kas saņēmuši licenci tirgotāja darbībai, vairumtirgotājus, mazumtirgotājus un citus komersantus, kas naftas produktus ieved savam patēriņam vai realizē, kā arī komersantiem, kuri ir uzņēmušies sniegt naftas produktu izveides un uzglabāšanas pakalpojumus iepriekšminētajiem komersantiem.

27.jūnijā valdībā apstiprināti arī attiecīgie grozījumi 2005.gada 8.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”, kas precizē (atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2006.gada 15.maija sēdē nolemtajam) par valsts naftas produktu rezervju izveidi atbildīgo komersantu loku, kas stātos spēkā (saskaņā ar 2005.gada 8.novembra noteikumiem Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”) no 2006.gada 1.jūlija, un rezervju pienākuma sadali starp valsti un komersantiem atbilstoši atbalstītajam koncepcijas variantam.

Naftas produktu rezervju pienākuma sadalījuma grafiks

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa