Par Austrijas prezidentūras laika izvērtējumu

20.jūnija ārkārtas plenārsesijā Briselē Eiropas Parlaments vērtēja Austrijas prezidentūras laikā paveikto. Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi vērtē lēmumu Padomes sēdes darīt atklātas, un vairums runātāju pozitīvi uztvēra ziņu, ka neviena no dalībvalstīm neiebilst pret konstitucionālā līguma saturu. Vairāki deputāti norādīja, ka trūkst konkrētu priekšlikumu par turpmāko pārdomu perioda programmu un iedzīvotāju iesaisti debatēs.

Eiropas Parlamentā 20.jūnijā notika ārkārtas plenārsesija, lai izvērtētu 15. un 16.jūnija Eiropadomes secinājumus.

Austrijas kanclers Volfgangs Šisels atgādināja par Austrijas prezidentūras mērķi – dot jaunu impulsu Eiropai, no pārdomām pārejot uz rīcību. Austrijas prezidentūra to īstenojusi ar divējādu pieeju. Tā atdzīvinājusi debates par konstitūciju un nākusi klajā ar praktiskām iniciatīvām un lēmumiem. Attiecībā uz prezidentūras programmas daļu “Pilsoņu Eiropa” prezidējošās valsts mērķis nebija izdarīt secinājumus: “Ar pārdomām nepietiek – mums vajadzīga rīcība,” teica V.Šisels. Konstitucionālajā līgumā ir jāievieš jauni elementi, saglabājot konstitūcijas saturu – neviens Eiropadomē neapstrīdēja, ka saturs jāsaglabā. Pārdomu periodam jābeidzas 2007.gada otrajā pusē, bet pirms tam, 50.gadadienā kopš Romas līguma parakstīšanas, 2007.gada 25.martā Berlīnē jāpieņem deklarācija par Eiropas Savienības pamatvērtībām.

Kā ievērojamākos sasniegumus kanclers minēja vienošanos par ES septiņu gadu budžetu un pakalpojumu direktīvu, attīstību jautājumā par labāku ES pilsoņu aizsardzību ārvalstīs, robežkontrolē, enerģētikā. Atsaucoties uz nesen pieņemto Parlamenta viedokli par eirozonas paplašināšanos, V.Šisels uzsvēra: “Mēs nevaram mainīt kritērijus,” jo šajā jautājumā uz spēles ir Eiropas Savienības uzticamība. Būtiskus uzlabojumus Austrijas prezidentūras laikā ES izdevies panākt enerģētikas jomā. Viens no kritērijiem turpmākajā paplašināšanās politikā ir absorbcijas spēja. “Tai jādefinē mērāmi kritēriji, nevis jānāk klajā ar retoriskiem paziņojumiem,” teica V.Šisels.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu atzīmēja, ka Austrijas prezidentūras laikā izdevies apstrīdēt kļūdaino priekšstatu, ka Eiropa ir strupceļā. Austrijas prezidentūras “divu joslu” pieeja, kas aicinājusi uz debatēm un sniegusi reālistiskus risinājumus, devusi pilsoņiem skaidrāku priekšstatu par ES tālāko attīstību. Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra panākumus jomās, par kurām iedzīvotāji pauž lielākās bažas. Pēc Komisijas ieskatiem, ES būtu turpmāk jātiecas likumdošanā arvien vairāk izmantot subsidiaritāti un koplēmuma procedūru, kas garantē pilnīgu Parlamenta iesaisti.

Hanss Gerts Peterings (Vācija) atzina, ka Austrijas prezidentūra ļāvusi vairot iedzīvotāju uzticību. Attiecībā uz 2007.gada 25.martā, Romas līguma gadadienā, plānoto paziņojumu par Eiropas kopīgajām pamatvērtībām H.G.Peterings ierosināja izveidot Parlamenta, Padomes un Komisijas darba grupu – lai paziņojums par nākotni būtu demokrātisks. Ārlietu jomā “jādara zināms, ka esam draugi un partneri ar ASV”. Tuvo Austrumu miera procesā jānodrošina, lai ES darbotos kopā ar ASV. Pievēršoties gaidāmā ES un ASV samita darba kārtībai, jāatgādina ASV administrācijai par EP prasībām Gvantanāmo ieslodzīto centra jautājumā un jāuzstāj, cik svarīgi ir atbalstīt demokrātiju Baltkrievijā.

“Mums jāpateicas par prezidentūras izcilo darbu,” atzina Martins Šulcs (Vācija), “ekonomiskā attīstība nenotiks, ja nebūs vienošanās sociālajā jomā. Austrijas prezidentūra ir spērusi soli pareizajā virzienā.” M.Šulcs uzsvēra panākumus pakalpojumu direktīvas jautājumā un atzīmēja, ka Austrijai izdevies pārliecināt kolēģus pievērsties konstitūcijas saturam, tomēr nožēloja, ka ES, šajā jomā vilcinoties, ir zaudējusi daudz laika. Savukārt vienošanās par paplašināšanos liecina, ka ES ir uzticams sadarbības partneris.

“Tā bija mierīga un klusa prezidentūra,” vērtēja Silvana Koha-Mērina (Vācija). Austrijai izdevies panākt vienošanos par pakalpojumu direktīvu, tomēr citos jautājumos Briseles Eiropadome ar panākumiem lepoties nevar. “Mums vajadzīgi pārdomu perioda rezultāti,” Liberāļu un demokrātu grupas pārstāve norādīja, “Padome skaidri nepateica, kas būtu jādara, izņemot to, ka jāattīsta idejas”. Deputāte izteica gandarījumu, ka izdevies padarīt atklātas daudzas no Padomes sanāksmēm, taču nožēloja, ka Padome nav izskatījusi Parlamenta prasību par tā darba vietu Strasbūrā.

Monika Frasoni (Itālija) atzīmēja, ka Eiropadomes rezultāti nav snieguši detalizētu ceļa karti konstitūcijas jautājumā. M.Frasoni nožēloja prezidentūras laikā panākto līdzekļu palielinājumu kodolenerģētikas izpētei, nepiešķirot pietiekamus līdzekļus atjaunīgajām enerģijām un energoefektivitātei. Viņa norādīja, ka ilgtspējīgas attīstības jomā “esam noguruši no deklarācijām, bet konkrētu priekšlikumu nav”. Deputāte aicināja ES un ASV augstākā līmeņa tikšanās laikā pievērsties jautājumam par Eiropas teritoriju nelikumīgo izmantošanu CIP nolūkiem.

Gabriēle Cimmere (Vācija) izteica šaubas par panākumiem Eiropadomes secinājumu punktos “Eiropa klausās”, “Eiropa rīkojas”, norādot, ka ES pārāk maz pievēršas iedzīvotāju rūpēm. Valdību politikai jābūt efektīvākai globalizācijas izaicinājumu, sociālās politikas, vides aizsardzības jautājumos. Viņa nožēloja, ka imigrācijas jomā ES cilvēkus uztver kā ekonomikas resursu, un kritizēja nostāju, ka enerģētikas politikas kontekstā jāattīsta ārpolitikas dimensija.

Braiens Krovlijs (Īrija) atzina – galvenais Austrijas kā prezidējošās valsts panākums ir reālistiskā pieeja – “darīt lietas, kas īstenojamas, nepieverot acis uz problēmām un panākot vienošanos”. Viņš uzsvēra prezidentūras atklātību, atzīstot, ka vairākiem darba kārtības jautājumiem ar sešiem mēnešiem nepietiek. B.Krovlijs uzsvēra Parlamenta lomu lēmumu pieņemšanā, atzīmējot, ka ievēlētie pārstāvji ir viskompetentākie, runājot par pilsoņu vēlmēm.

Jenss-Pēters Bonde (Dānija) norādīja, ka no Padomes sagaida vairāk atklātības un prasīja plašāk izmatot subsidiaritātes principu. Atsaucoties uz diskusijām par Francijas un Nīderlandes referendumiem, deputāts jautāja: “Kāpēc jūs nejautājat paši savās valstīs, ko pilsoņi domā? Uzskatu, ka konstitūcijas jautājumā jābūt konfrontācijai.” Atklātības trūkumu Padomei pārmeta arī neatkarīgais deputāts Hanss Pēters Martins (Austrija).

Somu deputāts Aleksanders Stubs (Somija) ierosināja Francijas prezidentūras laikā pieņemt konstitucionālo līgumu, pārdēvējot to par Strasbūras līgumu, pēc tāda paša principa kā Nīderlandes prezidentūras laikā ES parakstījusi Amsterdamas Līgumu vai Francijas prezidentūras laikā – Nicas līgumu.

Eiropas Parlamenta preses dienests