Ministru kabineta noteikumi Nr.439

Rīgā 2000.gada 19.decembrī (prot. Nr.60 14.§)

Higiēnas prasības publiskas lietošanas pirtīm

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 38.¹ pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka higiēnas prasības publiskas lietošanas pirtīm, lai nodrošinātu infekcijas slimību profilaksi.

2. Publiskas lietošanas pirtis šo noteikumu izpratnē ir pirtis, kuras izmanto, lai mazgātos, atpūtai, ārstniecībai un rehabilitācijai. Par publiskas lietošanas pirtīm netiek uzskatītas pirtis, kuras lieto tikai personiskām vajadzībām.

3. Publiskas lietošanas pirtīm jaunbūvi, renovāciju un rekonstrukciju veic Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā, atbilstoši būvnormatīvam par publiskām ēkām un būvēm, kā arī šo noteikumu prasībām.

4. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs pirts vadītājs.

5. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts sanitārā inspekcija.

II. Pirts telpas un iekārtojums

6. Pirts telpu sienu un grīdu, kā arī iekārtu apdarē izmanto materiālus, kas paredzēti mitrai uzkopšanai un dezinfekcijai.

7. Lai nodrošinātu pirts darbību atbilstoši higiēnas prasībām, pirtī iekārto un atbilstoši aprīko šādas telpas:

7.1. priekštelpu ar garderobi (virsdrēbēm un ielas apaviem);

7.2. ģērbtuvi;

7.3. tualetes telpas;

7.4. mazgātavu ar ūdens krāniem aukstajam un karstajam ūdenim un dušas ierīcēm (turpmāk – mazgātava);

7.5. lāvas telpu (tvaicētavu – lāvas telpu mitrajā pirtī, karsētavu – lāvas telpu sausajā pirtī);

7.6. personāla telpas;

7.7. saimniecības telpas:

7.7.1. tīrās veļas glabāšanai;

7.7.2. mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu, kā arī telpu uzkopšanas inventāra novietošanai;

7.7.3. pirts inventāra (piemēram, bļodu, veļas grozu, pēršanās slotu) novietošanai.

8. Pirtī var ierīkot un aprīkot dušas telpas, vannas telpas, kā arī peldbaseina telpu.

9. Pirts ģērbtuvēs, mazgātavā, dušas telpās, vannas telpās un peldbaseina telpā grīdas ierīko no neslīdoša materiāla.

10. Ja publiskas lietošanas pirts ir iebūvēta publiskā ēkā (būvē), kura paredzēta citādai izmantošanai, šo noteikumu 7.1., 7.6., 7.7.1. un 7.7.2.apakšpunktā minētās telpas var būt izvietotas citu publiskās ēkas (būves) telpu grupā.

11. Pirts ieeja un šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4. un 7.5.apakšpunktā minētās telpas, kā arī atsevišķas dušas telpas un vannas telpas atbilst būvnormatīvā par publiskām ēkām un būvēm noteiktajām vides pieejamības prasībām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (invalīdiem). Tualetes telpās ir palīgaprīkojums, kas paredzēts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (invalīdiem).

12. Sanitāri tehnisko ierīču minimālais skaits pirts mazgātavā un tualetes telpā noteikts šo noteikumu 1.pielikumā.

13. Pirtī, kuru izmanto, tikai lai mazgātos, tualetes telpas iekārto pie priekštelpas ar garderobi un ģērbtuvēs. Pirtī, kuru izmanto atpūtai, ārstniecībai un rehabilitācijai, tualetes telpas iekārto pie priekštelpas ar garderobi vai ģērbtuvēs. Tualetes telpas nodrošina ar tualetes papīru, ziepēm vai citu roku mazgājamo līdzekli, roku žāvētājiem vai vienreizējās lietošanas dvieļiem.

14. Pirts lāvas telpā (tvaicētavā un karsētavā) sienas ir apdarinātas un soli izgatavoti no koka vai cita veselībai nekaitīga un droša materiāla.

15. Pirts ģērbtuvē iekārto atsevišķas ģērbšanās vietas, kā arī speciāli aprīkotu vietu matu žāvēšanai vai drošības prasībām atbilstošu vietu individuālo matu žāvējamo ierīču lietošanai.

16. Pirts dušas telpās dušu iekārto atsevišķā kabīnē. Dušas kabīne var būt daudzfunkcionāla (ūdens masāža, tvaika pirts, solārijs). Iekārto arī priekštelpu drēbju novietošanai.

17. Pirts vannas telpās vannu iekārto atsevišķā kabīnē. Vanna var būt daudzfunkcionāla (dažādas masāžas sistēmas). Iekārto arī priekštelpu drēbju novietošanai.

III. Pirts ūdensapgāde un kanalizācija

18. Pirti nodrošina ar aukstā un karstā ūdens apgādi un kanalizāciju.

19. Pirtij piegādātais ūdens atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām.

20. Pirts mazgātavu, dušas telpas, vannas telpas un peldbaseinu pirts darbības laikā nodrošina ar nepārtrauktu aukstā un karstā ūdens padevi.

IV. Pirts telpu ventilācija, apkure un apgaismojums

21. Pirts ģērbtuvē, mazgātavā, dušas telpās, vannas telpās, tualetes telpās un peldbaseina telpā ierīko mākslīgās ventilācijas sistēmas.

22. Gaisa relatīvais mitrums pirts telpās noteikts šo noteikumu 2.pielikumā. Gaisa kustības ātrums pirts telpās nedrīkst pārsniegt 0,15 m/s.

23. Gaisa temperatūra pirts telpās noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

24. Pirts telpās ierīko vispārējo mākslīgo apgaismojumu. Mākslīgais apgaismojums ģērbtuvē, mazgātavā, dušas telpās, vannas telpās un peld–baseina telpā nedrīkst būt mazāks par 300 luksiem, bet pārējās pirts telpās – par 100 luksiem.

V. Higiēnas prasību nodrošināšana pirts telpām un iekārtām

25. Katru dienu pēc pirts slēgšanas pirts personāls uzkopj visas pirts telpas un iekārtas, izmantojot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus. Pirts mazgātavu, dušas telpas, vannas telpas, peldbaseina telpu un tualetes telpas uzkopj ar attiecīgajai telpai un uzkopšanas objektam atbilstoši marķētu uzkopšanas inventāru.

26. Pirts personāls pēc katra apmeklētāja mazgā un dezinficē viņa lietoto mazgājamo bļodu, kā arī vannu.

27. Logus pirtī mazgā ne retāk kā divas reizes gadā. Gaismas ķermeņus mazgā ne retāk kā reizi trīs mēnešos.

28. Ja pirts apmeklētāji tiek nodrošināti ar veļu (dvieļi, palagi), tai jābūt tīrai. Tīro veļu uzglabā atsevišķā telpā.

29. Ja pirts peldbaseina tilpums ir 5 m³ vai mazāks un nav ierīkota speciāla ūdens attīrīšanas sistēmas iekārta:

29.1. katru dienu līdz peldbaseina darbības uzsākšanai pilnīgi nomaina ūdeni. Pirms ūdens iepildīšanas tukšu peldbaseinu tīra, dezinficē un skalo ar ūdeni;

29.2. katru dienu paškontrolē nosaka peldbaseina ūdens kvalitātes rādītājus un nodrošina, lai:

29.2.1. uzsākot peldbaseina darbību, ph līmenis nepārsniedz maksimāli pieļaujamo normu – no 7,2 līdz 7,8;

29.2.2. uzsākot peldbaseina darbību, peldbaseina darbības laika vidū un slēdzot peldbaseinu, brīvais hlors nepārsniedz maksimāli pieļaujamo normu – no 0,3 līdz 1,0 mg/l.

30. Ja pirts peldbaseina tilpums ir 5 m³ vai lielāks (nepārsniedzot 80 m³) un ir ierīkota caurteces ūdens sistēma:

30.1. ūdeni pilnīgi nomaina ne retāk kā četras reizes mēnesī. Pirms ūdens iepildīšanas tukšu peldbaseinu tīra, dezinficē un skalo ar ūdeni;

30.2. diennaktī apmaina ne mazāk kā 5–10 % no peldbaseina ūdens tilpuma;

30.3. katru dienu paškontrolē nosaka peldbaseina ūdens kvalitātes rādītājus un nodrošina, lai:

30.3.1. uzsākot peldbaseina darbību, ph līmenis nepārsniedz maksimāli pieļaujamo normu – no 7,2 līdz 7,8;

30.3.2. uzsākot peldbaseina darbību, peldbaseina darbības laika vidū un slēdzot peldbaseinu, brīvais hlors nepārsniedz maksimāli pieļaujamo normu – no 0,3 līdz 1,0 mg/l.

31. Ja pirts peldbaseina tilpums ir 5 m³ vai lielāks (nepārsniedzot 80 m³) un ir ierīkota recirkulācijas ūdens sistēma:

31.1. ūdeni pilnīgi nomaina ne retāk kā divas reizes gadā. Pirms ūdens iepildīšanas tukšu peldbaseinu tīra, dezinficē un skalo ar ūdeni;

31.2. diennaktī apmaina ne mazāk kā 5–10 % no peldbaseina ūdens tilpuma;

31.3. nodrošina ūdens attīrīšanas sistēmas iekārtas darbību peldbaseina izmantošanas laikā;

31.4. katru dienu paškontrolē nosaka peldbaseina ūdens kvalitātes rādītājus un nodrošina, lai:

31.4.1. uzsākot peldbaseina darbību, ph līmenis nepārsniedz maksimāli pieļaujamo normu – no 7,2 līdz 7,8;

31.4.2. uzsākot peldbaseina darbību, peldbaseina darbības laika vidū un slēdzot peldbaseinu, brīvais hlors nepārsniedz maksimāli pieļaujamo normu – no 0,3 līdz 1,0 mg/l.

32. Ja pirts peldbaseinā (neatkarīgi no tilpuma) ir ierīkota speciāla ūdens attīrīšanas sistēmas iekārta:

32.1. ūdeni attīra un dezinficē, ievērojot ražotāja instrukcijas ūdens attīrīšanas sistēmas izmantošanai, ūdens nomaiņai, kā arī atbilstošu vielu lietošanai ūdens sagatavošanā. Pirms ūdens iepildīšanas tukšu peldbaseinu tīra, dezinficē un skalo ar ūdeni;

32.2. diennaktī apmaina ne mazāk kā 5–10 % no peldbaseina ūdens tilpuma;

32.3. katru dienu paškontrolē nosaka peldbaseina ūdens kvalitātes rādītājus un nodrošina, lai:

32.3.1. uzsākot peldbaseina darbību, ph līmenis nepārsniedz maksimāli pieļaujamo normu – no 7,2 līdz 7,8;

32.3.2. uzsākot peldbaseina darbību, peldbaseina darbības laika vidū un slēdzot peldbaseinu, brīvais hlors nepārsniedz maksimāli pieļaujamo normu – no 0,3 līdz 1,0 mg/l.

VI. Noslēguma jautājumi

33. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

34. Noteikumu 29.2. un 30.3.apakšpunkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

35. Noteikumu 11.punkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju,
bet šo noteikumu 29.2. un 30.3. apakšpunkts – ar 2002.gada 1.janvāri un 11.punkts – ar 2005.gada 1.janvāri

1.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 19.decembra noteikumiem Nr.439

Sanitāri tehnisko ierīču minimālais skaits pirts mazgātavā un tualetes telpā

Labklājības ministrs A.Požarnovs

2.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 19.decembra noteikumiem Nr.439

Gaisa relatīvais mitrums pirts telpās

Labklājības ministrs A.Požarnovs

3.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 19.decembra noteikumiem Nr.439

Gaisa temperatūra pirts telpās

Labklājības ministrs A.Požarnovs