2006. gada 22. jūnija stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas šā gada 22.jūnija sēdi.

Sēdi mēs sākam ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu Saeimai.

Lūdzu!

V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ļoti cienītās deputātes un augsti godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Šajā vasaras saulgriežu laikā 8.Saeimas darbība tuvojas savam noslēgumam. Vispirms vēlos pateikties visiem 8.Saeimā tautas ievēlētajiem pārstāvjiem par tiem atbildīgi pieņemtajiem likumiem un lēmumiem, kas šo četru gadu laikā ir kalpojuši valsts tagadējām un ilgtermiņa interesēm, kas ir bijuši saskaņā ar visām demokrātijas pamatvērtībām un kas ir palīdzējuši nostiprināt Latvijas valsts prestižu Eiropas valstu saimē. Varam priecāties par to, ka tādu nav bijis mazums.

Jūsu darba noslēguma posmā vēlos 8.Saeimai pateikties par uzticību, ko esat man dāvājuši neilgi pēc savas ievēlēšanas, pārvēlot mani uz otro darbības termiņu Valsts prezidenta amatā. Esmu centusies attaisnot gan jūsu, gan visas tautas uzticību, strādājot ar visiem spēkiem un ar nenogurstošu sirdsdegsmi mūsu valsts un mūsu tautas labā. Mums visiem kopā ir bijusi dāvāta laikmeta privilēģija – piedalīties Latvijas nākotnei atbildīgos vēsturisku pārmaiņu un izaugsmes procesos. Mums visiem kopā ir bijusi priekšrocība Latvijas vēsturē ierakstīt šo pēdējo četru gadu paliekošās lappuses.

Šos gadus esam strādājuši visi kopā, lai nostiprinātu Latvijas valsts suverenitāti un demokrātiskās vērtības, lai veicinātu tās ekonomisko attīstību un vispārējās labklājības izaugsmi. Esam kopā pārdzīvojuši vēsturiski neatkārtojamus brīžus, kad pār Latviju pirmo reizi pacēlās gan Eiropas Savienības zili zvaigžņotais karogs, gan NATO karogs ar savu kopējās aizsardzības vēju rozi.

Daudzi to brīžu liecinieki apzinājās, ka esam kļuvuši par vienreizēju notikumu līdzveidotājiem, viņi saprata, ka nekas līdzīgs pagājušā gadsimta traģiskākajiem notikumiem vairs nekad neatkārtosies uz Latvijas zemes. NATO galotņu sanāksme Rīgā šī gada novembrī būs spēcīgs apliecinājums tam, ka Baltija ir neatņemama NATO drošības telpas daļa.

2004.gadā, jūsu darbības vidusposmā, atdzima jauna Eiropa, dzēšot senas netaisnas dalījuma līnijas, un Latvijai veidojās jaunas sadarbības perspektīvas Eiropas Savienības un transatlantiskā mērogā. Latvija pirmo reizi savā vēsturē piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un ievēlētie deputāti Eiropas kopējā dienaskārtībā aktīvi ienesa Latvijas dimensiju. Praktiskos jautājumos nāca pirmā pieredze ar Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanu. Mūsu dialogā arvien stingrāk iezīmējās vajadzība tālredzīgi un stratēģiski saskatīt Latvijas vadlīnijas un mērķus Eiropā un pasaulē.

Savukārt 2005.gadā mēs atzīmējām Otrā pasaules kara noslēguma 60.gadadienu. Pusei Eiropas tas atsauca atmiņā prieku par kara beigām un par atgūto brīvību un demokrātiju. Otrai pusei, to skaitā arī Latvijai, vienu tirāniju tad tikai nomainīja otra. Šī gadadiena mums sniedza izdevību atgādināt mūsu partneriem Eiropas Savienībā un citur pasaulē par 8. un 9.maija svinību smago divnozīmību latviešu tautai. Vēlos pateikties 8.Saeimai par izrādīto uzticību un atbalstu manam lēmumam pievienoties tik daudziem citiem valstu vadītājiem, kas pulcējās Maskavā, lai atzīmētu šo vēsturisko gadadienu. Līdz pat šim brīdim man nākas dzirdēt atzinīgus vārdus no mūsu sabiedroto puses par to, kas viņu acīs ir bijis Jaunās Eiropas cienīgs humānisma un izlīdzināšanās žests. Kā nekā Eiropas Savienība pašos savos pamatu pamatos ir dibināta uz savstarpēju izlīgšanu un sapratni starp kādreizējiem asiņainajiem ienaidniekiem, kuri beidzot nolēmuši aizmirst naidu un savstarpējās pretenzijas, lai kopīgi būvētu labāku nākotni.

Katrā ziņā uzskatu, ka mums pašiem ir pilnas tiesības godam apglabāt visus savus karā kritušos, kas pienākuma un apstākļu dzīti ir krituši kaujas laukā. Vienalga, zem kādas uniformas viņi bijuši spiesti cīnīties. Mums ir tiesības viņus atcerēties, jo daudzi no viņiem ar pilnu pārliecību cīnījās ar domu par Latvijas brīvību, taču mēs ne pie kādiem apstākļiem nedrīkstam godināt svešas totalitāras uniformas.

Savas tautas kritušo piemiņai mums jau kopš Brīvības cīņu laikiem ir sava īpaša, valstiski atzīta un vēsturisku tradīciju iesvētīta piemiņas diena, un tā ir 11.novembris. Citas mūsu valstij nav un nevajag, it īpaši, ja tās katru gadu no jauna rada iespējas mūsu valsti diskreditēt un rada nevajadzīgu spriedzi mūsu pašu – latviešu vidū.

Kad runāju par izlīgšanu, ar to nebūt negribu teikt, ka vēsture būtu vienkārši jāaizmirst nākotnes labā. Taisni otrādi – tikai tad, ja mēs pilnībā apzināsim un izpratīsim savu kopējo vēsturi visos tās aspektos, mēs visi kā labi kaimiņi un sadarbības partneri varēsim būt droši, ka pagātnes kļūdas vairs neatkārtosim. Tāpēc esmu gandarīta, ka pēdējos gados arī Eiropas institūcijas – ar mūsu palīdzību – ir ievērojami attīstījušas savu izpratni par totalitārā komunisma noziedzīgo dabu un rīcību. Tāpēc gan šīs Saeimas, gan iepriekšējās Saeimas darbības laikā esmu vienmēr pastāvējusi uz vajadzību mums pašiem izpētīt un izprast visus savas pagātnes aspektus, pat tos, kurus mums ir sāpīgi un nepatīkami atcerēties.

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Mūsu mērķis tagad ir gādāt par atjaunotu Eiropu bez mūriem, barjerām, bez izstumšanas un aizspriedumiem. Par tādu Eiropu, kurā pret ikvienu nāciju gluži kā pret ikvienu individuālu cilvēku izturētos ar līdzvērtīgu cieņu. Mēs, kas esam daudz pārcietuši, šeit varam nākt ar savas pieredzes bagātību un savas izpratnes dziļumu. Latvijai te ir sava nopietna loma visu Eiropas zemju saimē. Un šīs lomas izpildīšanā ir jāpiedalās visiem: gan Saeimai, gan Valsts prezidentam, gan valdībai, gan akadēmiskajām aprindām un nevalstiskajām organizācijām. Mums visiem ir izdevība nākt ar savu ideju pienesumu Eiropas dialogā un iespēja izteikties par tiem lēmumiem, kas skar Eiropas nākotnes jautājumus. Šādu mērķi var sasniegt tikai ar dziļu demokrātijas izpratni un ar sekošanu tās pamatvērtībām.

8.Saeima savulaik rīkojās atbildīgi un tālredzīgi, ratificējot Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju, vēlreiz manifestējot Latvijas vērtības – cieņu pret citu tautību cilvēkiem, kas dzīvo mūsu zemē –, ar likuma lēmumu apliecinot dzīves jau esošos faktus. Esmu gandarīta, ka sekmīgi tiek īstenota mazākumtautību izglītības reforma, kas dos iespējas visiem mūsu valsts jauniešiem pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Esmu gandarīta arī, ka 8.Saeima ir novedusi līdz galam manu likumdošanas iniciatīvu par Tiesībsarga likumu. Tas ir bijis garš ceļš, taču tagad būs radīta iespēja atslogot tiesas un sniegt iedzīvotājiem jaunas iespējas risināt konfliktus ar valsts pārvaldi. Esmu stingri pārliecināta, ka šīs institūcijas izveidošana mazinās iespējamo plaisu starp tautu un varu, kā arī dos neatsveramu ieguldījumu labas pārvaldības principu ieviešanā, sākot no mazām pašvaldībām un beidzot ar lielām ministrijām.

Diemžēl šo labo ieceri un uz tiesībsarga institūciju liktās cerības var iznīcināt neatbilstošs finansējums vai vājš vadītājs, vai abi kopā. Tautai būs jāvēro, vai Saeimas atbalstītā tiesībsarga amata kandidātu izvirzīšanas kārtība kārtējo reizi nekļūs par partiju ambīciju “grūstīšanos uz laipas”, kurā prioritāte būs nevis kandidāta kompetencei, pieredzei, profesionalitātei un spējām, bet gan politiskai greizsirdībai uz citas partijas virzītā kandidāta izredzēm.

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Vēlos uzsvērt, cik ļoti daudz darba vēl darāms pie tiesu sistēmas pilnveidošanas līdz tādam līmenim, kad katrs Latvijas iedzīvotājs varēs būt pilnīgi pārliecināts par savām izredzēm uz taisnīgu tiesu. Tiesām ir jābūt vienādi brīvām no politiska spiediena un no uzpirkšanas vilinājuma. Tie tiesneši, tiesu izpildītāji, prokurori vai advokāti, kas ir izaicinoši korumpēti, kas klaji un ciniski ņirgājas par tiesiskuma un taisnīguma viselementārākajiem principiem, ir bez žēlastības jāizmēž no tiesu sistēmas. Tuvākajā laikā tam jābūt par nepārtrauktu darba uzdevumu, turpinot jau labi aizsākto darbu šajā laukā. Atsevišķo tiesu sistēmas darbinieku pretlikumīgā vai neētiskā darbība izdara neizsakāmu ļaunumu ne tikai tiem nelaimīgajiem, kas cieš tiešās viņu rīcības sekas, bet viņu korumpētība sagrauž pašus demokrātiskās iekārtas pamatus, rada naidu un nicinājumu pret Latvijas valsti un iedzīvotājos ievieš bezcerību un patriotisma trūkumu. Tur, kur kāda no šīm brīvajām profesijām ilgstoši nespēj pati gādāt par savu biedru ētiskajiem un profesionālajiem standartiem, ir jāievieš valsts izveidotas un Saeimas apstiprinātas pāratestācijas un pārkvalifikācijas procedūras, kurām katram būtu regulāri jāpakļaujas.

Korupcija turpina bremzēt mūsu sabiedrības pilnvērtīgo attīstību. Tā nav tikai Saeimas vai valdības problēma. Tā nav nekādas mistiskas elites problēma, kas būtu jauki un glīti norobežota tikai zināmos sabiedrības slāņos vai zināmu politisko partiju lokā. Korupcija skar neskaitāmas profesijas un amatus, tā skar visus iedzīvotāju slāņus un visus reģionus. Bet ir labi, ka sabiedrība to izjūt kā traucēkli, un ir vajadzīgs, lai arī Saeimā tiktu atrasti visi iespējamie veidi, kā atbalstīt tās institūcijas, kuru uzdevums ir cīņa ar korupciju. Korupcijā vienmēr iesaistīti ir divi partneri. Vienam no viņiem vajadzīga tā drosme neļauties šai kaitīgajai praksei un ziņot par to attiecīgajām iestādēm, kuru mums netrūkst. Un šīm iestādēm savukārt jāspēj tautai pierādīt, ka tām atvēlētie valsts līdzekļi tik tiešām spēj nest no tiem gaidītos rezultātus, ka tiek apkaroti būtiski un valstij tiešām kaitīgi koruptīvi noziegumi, ne tikai formāli un sīki pārkāpumi, ar kuriem īstās korupcijas nozīme tiek banalizēta. Ticība šīm iestādēm tautas acīs ir atkarīga no to nenonākšanas jebkura politiskā grupējuma ietekmē.

Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Savā ziņā tas ir brīnums, ka savā attīstībā tik tālu esam nokļuvuši, ņemot vērā, cik bieži mums ir kritušas valdības un cik grūti koalīciju partneriem ir bijis vienoties pat par tādiem mērķiem, kas varētu šķist pašsaprotami. Lai panāktu valstij svarīgu mērķu skaidru formulēšanu, lai ķertos pie plānveidīgas to īstenošanas, ir vajadzīga cieša un tālredzīga partnerība starp svarīgākajiem politiskajiem spēkiem valstī. Ņemot vērā mūsu vēlēšanu sistēmu, ir bērnišķīgi cerēt, ka jebkura partija viena pati varētu iegūt pietiekami daudz balsu, lai bez partneriem saimniekotu tikai pēc sava prāta vien vairākuma valdībā. Līdzšinējā pieredze ir pierādījusi, ka valdības neizbēgami būs vairāku partiju koalīcijas.

Tādos apstākļos partiju pienākums pret vēlētājiem ir vienoties par valstiskajiem uzdevumiem, pie kuriem visi var strādāt kopā, nevis savstarpēji viens otru nomelnot un sabotēt kopīgo darbu. Jebkuras koalīcijas partneriem visiem kopā ir jāuzņemas solidāra atbildība par viņu partiju kopīgi atbalstīto valdību, nevis nepamatoti jāmēģina izcelties uz savu partneru rēķina. Mūsu valdībām un Saeimai ir labāk jāsaskaņo sava darbība, lai tiktu galā ar pamatuzdevumiem, kuru risinājumus gaida iedzīvotāji un kuri noteiks labklājību nākamajās desmitgadēs, ne tikai nākamajos gados. Šajā vēlēšanu gadā es īpaši aicinu politisko partiju pārstāvjus apzināties šo izaicinājumu nopietnību.

Ir pagājuši tikai 15 gadi, kopš esam atguvuši savu neatkarību. Šajā no vēstures perspektīvas tik ļoti īsajā laikā Latvija ir sasniegusi tik daudz, ka var jau kalpot par paraugu citām, mazāk veiksmīgām zemēm ar saviem demokratizācijas, reformu tempu un izaugsmes sasniegumiem. Latviju nenoliedzami var pieskaitīt pie zemēm, kuru izaugsme uzskatāma par veiksmes stāstu.

Ar Latvijas izaugsmi pēc neatkarības atjaunošanas esam pierādījuši, ka esam bijuši spējīgi pastāvēt tamdēļ, ka spējām pārveidoties. No zemes, par kuras neatkarīgo dzīvotspēju šaubījās ne viens vien “reālpolitiķis” gan Austrumos, gan Rietumos, esam nonākuši līdz valstij, kura ar citiem sadarbojas kā līdzīgs ar līdzīgu, kura ar sekmēm spēj sarīkot pasaules mēroga pasākumus visdažādākajās jomās un uz kuru sadarbības intereses dēļ regulāri brauc pasaules līderi. Nekaunēsimies lepoties ar mūsu sekmēm un turpināsim tikai tāpat uz priekšu, katrs darot to, kas vajadzīgs viņa jomā un atbildības lokā.

Tajā pašā laikā nav šaubu, ka Latvijai vēl ļoti daudz darba stāv priekšā, līdz mēs būsim sasnieguši to vispārējās labklājības un dzīves kvalitātes līmeni, ko Eiropas vecākās dalībvalstis veidojušas visus garos gadu desmitus kopš Otrā pasaules kara. Kaut mums ir ļoti daudz, ar ko lepoties, mēs noteikti nevaram lepoties ar to, ka Latvija vēl joprojām skaitās pati nabadzīgākā valsts visā Eiropas Savienībā.

Šādām statistikām pat brīžam grūti ticēt, vērojot ik uz soļa ne tikvien nenoliedzamas Eiropas līmeņa pārticības zīmes, bet ļoti uzkrītošu un redzami dārgu luksusa preču un pakalpojumu noietu un apgrozījumu Latvijā. Līdz ar to rodas jautājums – vai Latvija tik tiešām ir Eiropas Savienības valsts ar viszemākajiem caurmēra ienākumiem vai arī Latvija ir tāda valsts, kur visvairāk iedzīvotājiem ir izdevies noslēpt savus patiesos ienākumus no Valsts ieņēmumu dienesta?

Piecpadsmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijai diemžēl vēl joprojām nav izdevies izveidot pietiekami plašu un ekonomiski nodrošinātu vidusšķiru. Nabadzība, kas nomāc pārāk daudz ļaužu ne tikvien attālos lauku rajonos, bet arī jebkurā no Latvijas pilsētām, ir tik dziļa un tik ilgstoša, ka tās aktīvai un enerģiskai apkarošanai būtu jākļūst par ikvienas uz nākamo Saeimu kandidējošas partijas pašu pirmo un galveno prioritāti. Ar mērķtiecīgu valdības politiku un Saeimas likumdošanu jāpanāk, lai gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem būtu izdevīgāk likumīgi maksāt nodokļus, nevis no tiem izvairīties ar aplokšņu algām vai slēpjoties ofšoros.

Pievienošanās Eiropas Savienībai mums ir radījusi izdevību, gudri izmantojot Eiropas atbalstu fondus, uzlabot vai izveidot nepieciešamās infrastruktūras, likt stingrus pamatus reģionālo nevienlīdzību izlīdzināšanai, darbaspēka kvalifikācijas celšanai un uzņēmējdarbībai labvēlīgākas vides veidošanai. Vēl arvien Latvija bēdīgi atpaliek no citām zemēm ar savu mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, nemaz jau nerunājot par lielāku ražotņu radīšanu. Tamdēļ nopietni jāturpina samazināt un vienkāršot visas ar uzņēmējdarbību saistītās birokrātiskās procedūras. Ceru arī, ka Saeima šī un nākamā sasaukuma laikā sniegs adekvātu atbalstu zinātnes, inovāciju un izglītības lietām.

Cienītās deputātes, godātie deputāti! Latvijai atgriežoties Rietumu demokrātisko vērtību pasaulē, satrauc tās neiecietības notis, kas pēdējā laikā bieži izskan Latvijas politiskajā un sabiedriskajā diskusijā. Spekulācijas ar cilvēktiesību un vēstures jautājumiem ir galvenie temati, kas tiek izmantoti negatīvu emociju eskalācijai. Latvijas cilvēki taču vienmēr ir varējuši lepoties ar savu spēju saprasties. Šo vērtību mēs nedrīkstam zaudēt.

Pēdējā laikā bažas rada arī tas, ka Saeima ir pieņēmusi vairākus nepietiekami izsvērtus un nepietiekami kvalitatīvus likumus. Pēdējo pāris nedēļu laikā esmu jutusies spiesta nosūtīt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai trīs likumus, kurus apvieno viena kopīga valstij un sabiedrībai neveselīga iezīme. Proti, tie vērsti nevis uz sabiedrības integrēšanu un samierināšanu, bet gan uz šķelšanu, radikālu uzskatu un viedokļu sadursmju veicināšanu un uz dziļu un neattaisnojamu neiecietību.

Rezultāts šādu likumu ieviešanai būtu viens – cilvēki nevis respektēs dažādu grupu tiesības palikt pie sava viedokļa un pasaules uzskata, bet gan, jūtoties apdraudēti savās tiesībās un interesēs, izies ielās vai meklēs savu tiesisko aizsardzību, balsojot par radikāliem politiskajiem spēkiem. Demokrātiskā valstī valda zināmi pamatprincipi un vērtības, ko pārkāpt vienkārši nav pieņemams, un pie tiem pieder izpratne par katra individuālā cilvēka patieso, intrinsisko, neatvietojamo un neaizskaramo vērtību.

Mums ir tikai viena Latvija un vieni Latvijas cilvēki, nav “mūsējo” un “viņējo” un nav “pareizo” un “nepareizo”. Saeimas deputātiem kā visas tautas deleģētiem pārstāvjiem ar savu nostāju jābūt pirmajiem, kas aizsargā pamatvērtības, uz kurām balstās Latvijas valsts, – demokrātija, likuma vara un cieņa pret cilvēka tiesībām un brīvībām. Vai gan cita mērķa dēļ mēs būtu savu neatkarību atguvuši?

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Globalizācijas jautājumi ir šodienas diskusiju degpunktā, un tas ir loģiski, jo mūsdienu pasaulē nav praktiski nevienas sociālas struktūras, ko neskartu globālas pārmaiņas. Taču visām šīm daudzpusīgajām pārmaiņām ir viena kopīga iezīme – tās ir neskaidras, un tāpēc atbildes meklējamas gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī.

Nesen valdībā apstiprinātās Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.–2010.gadam iezīmē kontūras nopietnam un mērķ­tiecīgam darbam, kas vērsts uz nākamo gadu prioritāšu noteikšanu. Mūsu kopīgais uzdevums ir izstrādāt konceptuāli izsvērtu, saskaņotu rīcības plānu. Bet moderna, kvalitatīva ārpolitika nav iedomājama bez diskusijas sabiedrībā un parlamentā. Šajā kontekstā Saeima vēl jo vairāk kļūs par svarīgu debašu un tālejošu lēmumu pieņemšanas forumu.

Latvijas un Krievijas attiecību kontekstā vēlos atzīmēt, ka šīs un nākamās Saeimas un valdības uzdevums būs turpināt meklēt risinājumus, lai Latvija un Krievija būtu ne tikai kaimiņi, bet arī partneri. Mūsu mērķis ir nonākt pie dialoga, kas balstītos uz savstarpēju cieņu, neiejaukšanos un uz nākotni vērstu dialogu. Atzīstot viedokļu atšķirības, piemēram, par PSRS totalitārisma noziegumiem Baltijā, nākamajai Saeimai būs jāmeklē risinājumi sarežģītu problēmu jautājumiem, kas būtiski ietekmēs mūsu valstu attiecības nākamajos gados. Viens no tādiem ir robežlīgums ar Krievijas Federāciju.

Nereti parādās visnotaļ vecmodīgs uzskats par to, ka Valsts prezidenta aktivitātes iekšpolitikā un ārpolitikā it kā būtu stingri nošķiramas un it kā atšķirīgi un atsevišķi vērtējamas. Tas ir maldīgs stereotips, kas neatbilst realitātei, jo Valsts prezidenta ikdienā ārpolitiskās un iekšpolitiskās aktivitātes jau sen kā vairs nav nodalāmas – tās dabiski papildina viena otru un skar katru no valsts iedzīvotājiem. Tā tas ir bijis, piemēram, mūsu uzņēmējiem palīdzot atrast sadarbības partnerus daudzās vietās pasaulē, lai veicinātu jaunu darba vietu radīšanas iespējas un cilvēku vispārējo labklājību un izaugsmi.

Augsti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Līdz 9.Saeimas vēlēšanām ir atlicis mazāk par četriem mēnešiem. Sāksies pirmsvēlēšanu aktīvākais darba cēliens. Esmu gandarīta par to, ka politisko procesu vētīšanā un vērtēšanā arvien aktīvāk savus viedokļus izsaka sabiedrība, gan pieprasot diskusijas par svarīgākajiem attīstības un sadzīves jautājumiem, gan vērtējot politiķus pēc politiskās ētikas principiem un viņu izpratnes par kopējā labuma veidošanu. Likumdošanas veidošanas procesā es jūs arī aicinātu ne tikai konsultēties ar ieinteresētajām sabiedrības grupām, bet arī patiesi un rūpīgi tajās ieklausīties, izvērtējot argumentus, kas valsts ilgtermiņa attīstībai ir visbūtiskākie.

Es aicinu no šīs augstās tribīnes vēlētājus Latvijā nākamajās Saeimas vēlēšanās uz kandidātu sarakstiem raudzīties ar rūpīgu un kritisku aci un neticēt nevienam, kas solās laimi atnest par brīvu un jau rītdien. Es aicinu katru vēlētāju bezkaislīgi raudzīties uz līdz šim Latvijā paveikto un vērtēt, kuri no politiskajiem spēkiem spēj piedāvāt pragmatiskākos un reālistiskākos nākotnes plānus un akūto svarīgo problēmu risinājumus.

Es aicinu vēlētājus arī rūpīgi vērtēt kandidātu sarakstus pēc to rakstura un personībām. Klaunu uzstāšanos mēs ejam skatīties cirkus arēnā. Uz Saeimas tribīnes tiem nav īstā vieta. Es ceru, ka vēlēšanas palīdzēs izsijāt tos, kas vēršas pret brīvas un demokrātiskas valsts pamatvērtībām un vēlas panākt popularitāti ar lētu demagoģiju. Neaizmirsīsim, ka Saeimas debatēm un stenogrammu saturam rūpīgi seko ne tikai Latvijas iedzīvotāji vien, bet arī ārvalstu diplomāti, kuru vērtējumi par politiskajām tendencēm Latvijā bieži vien iespaido gan politisko, gan arī ekonomisko attieksmi pret mūsu valsti.

Politiskajiem spēkiem un deputātu kandidātiem novēlu, lai jebkurš, kas dosies uz 9.Saeimas vēlēšanām, varētu justies, ka viņam ir dota iespēja balsot par tādiem politiķiem, kas atbildīgi un tālredzīgi domā par Latviju. Valstij ir vajadzīgs gan deputāta radošais gars, gan uzņēmība, pacietība un atbildība sasniegt valstiski izvirzītos mērķus. Ir vajadzīga iecietība un cilvēcīgums, atzīstot un respektējot demokrātiskas valsts pamatvērtības. Es novēlu, lai jūs visi, godātie 8.Saeimas deputāti, šīs spējas un vērtības uzturētu un attīstītu savā turpmākajā dzīvē gan parlamentārajā darbā, gan ikdienā un ikvienā dzīves jomā.

Novēlu jums visiem arī priecīgus Jāņus.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Paldies Valsts prezidentes kundzei!

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Pirms sēdes darba kārtības izskatīšanas informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta lūgumu iekļaut Saeimas šā gada 22.jūnija sēdes darba kārtībā Ministru kabineta sēdē atbalstīto un Saeimas Prezidijam nosūtīto likumprojektu “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Iebildumu nav. Taču es aicinu iekļaut šo darba kārtības punktu sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Sēdes vadītāja.

Jā, šis likumprojekts tiks iekļauts sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 22.jūnija sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības 17.punktu – likumprojekta “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jurķa, Mūrnieces, Ontužāna, Pētersona un Šadurska iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 22.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt darba kārtības 46.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” pirmajā lasījumā kā pirmo jautājumu ceturtajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumu šā gada 22.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 22.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut lēmuma projekta “Par Roberta Holcmaņa atcelšanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata” izskatīšanu darba kārtības trešajā sadaļā kā darba kārtības 17.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Sākam izskatīt 22.jūnija sēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lienes Liepiņas, Kārļa Strēļa, Roberta Jurķa, Pauļa Kļaviņa un Gunta Bērziņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – nav, atturas – 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lienes Liepiņas, Kārļa Strēļa, Roberta Jurķa, Pauļa Kļaviņa un Gunta Bērziņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav,
atturas – 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Vides aizsardzības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas kooperatīvo sabiedrību likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Vladimira Buzajeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji! Pirms raksturoju PCTVL frakcijas četrus priekšlikumus, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm, ļaujiet man bilst pāris vārdu par mūsu nodokļu sistēmu vispār.

Pastāvošā nodokļu sistēma ir ieviesta jau vairāk nekā pirms desmit gadiem, taču kopš tiem laikiem nodokļu pamatlikmes nav mainījušās, neskatoties uz daudzkārtējiem labējo partiju, kuras nāca pie varas cita pēc citas, solījumiem. Izņēmums ir tikai uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, kura pakāpeniski laika posmā no 2002. līdz 2004.gadam tika pazemināta no 25 līdz 15 procentiem.

Interesanti ir šāda liela mēroga eksperimenta ar nodokļa likmes pazemināšanu rezultāti, it īpaši ņemot vērā to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau ir atbalstījusi absolūti tādu pašu pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pazemināšanu.

Starp citu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšanas shēma ir ļoti tuva tai, kura ir aprakstīta PCTVL programmā, un mūsu pārstāvībā 9.Saeimā kalpos par drošu garantiju tam, ka šī shēma patiešām tiks realizēta.

Tad, lūk, uzņēmumu ienākuma nodokļa kopsummas pieaugums 2005.gadā (salīdzinājumā ar 2002.gadu) sastādīja 65 procentus, kaut gan šā nodokļa likme pazeminājās par 67 procentiem, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļu kopsumma pieauga tikai par 60 procentiem, kaut gan arī tā likme palika nemainīga.

Ekonomika ir līdzīga sievietei: to, ko tā nevar panākt ar spēku, to var panākt ar maigumu un glāstiem. Diemžēl labējās partijas, pazeminādamas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, vienlaicīgi likvidēja arī atlaides mazajiem uzņēmumiem. Pašmāju mazajam biznesam tika noteikti vienādi šā nodokļa noteikumi ar spēcīgajām ārvalstu korporācijām. Bokseris, kura svars ir līdzīgs mušas svaram, ringā tiek nostādīts pretī supersmagā svara kategorijas bokserim un liekulīgi tiek pasludināts: “Lai uzvar stiprākais!”

PCTVL frakcija piedāvā atjaunot atlaides 30 procentu apmērā mazajiem uzņēmumiem. Tas aptuveni atbilst arī Tautas partijas solījumam pazemināt šā nodokļa likmi līdz 10 procentiem jau no aizpagājušā gada 1.janvāra. Tautas partija, kura deva šo solījumu tad, kad tās rindās atradās Ministru prezidents un finanšu ministrs, pagaidām to izpildīt negrasās.

Turklāt PCTVL frakcija piedāvā, lai mazie uzņēmumi tiktu atbrīvoti arī no obligātajiem nodokļu avansa maksājumiem. Panākumi un zaudējumi šajā biznesa veidā ir neprognozējami, un šo lūgumu daudzkārt ir izteikuši uzņēmēji un to asociācijas.

PCTVL frakcija aicina arī piešķirt šā nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kuri ražo augstu tehnoloģiju produktus un programmproduktus.

Dāmas un kungi! Ja tas netiks īstenots, Latvijai pastāv risks uz visiem laikiem palikt par Eiropas izgāztuvi un par lēta darbaspēka avotu Anglijai un Īrijai.

Nu un beidzot. PCTVL frakcijas piedāvātais likumprojekts paredz nodokļa atlaides arī tiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā. Šis likumprojekts paredz pilnīgu to atbrīvošanu no nodokļiem pirmo trīs gadu laikā pēc uzņēmuma reģistrācijas ar nosacījumu, ka vismaz puse uzņēmuma darbinieku deklarē savu dzīvesvietu attiecīgajā teritorijā. Atvieglojumi ir paredzēti reģioniem, kur ir liels bezdarba līmenis, tātad pirmām kārtām Latgalei.

Pēc šāda izskaidrojuma esmu dziļi pārliecināts, ka tādas Latgales meitas kā Ostrovskas kundze, Rugātes kundze, Ķikustes kundze un arī tādi Latgales patrioti kā Tabūns, Naglis un Šķesters ar abām rokām nobalsos par šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Aicinu arī citus kolēģus viņiem pievienoties. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 20, atturas – 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 7, atturas – 6. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms desmit minūtēm šeit uzstājās Valsts prezidente un viņas runā izskanēja tāda doma, ka tiem tiesnešiem vai advokātiem, kuri pārkāpj likumu, kuri rīkojas neprofesionāli, nav vietas tiesu sistēmā. Mēs piekrītam šai pieejai, bet labāk ielūkosimies mūsu likumos.

Mēs aicinām jūs pievērst uzmanību, piemēram, Advokatūras likumam. Šis likums paredz, ka par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas, kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu skaita.

Diemžēl arī šodien mēs izskatām jautājumu par viena tiesneša atcelšanu no amata. Pēdējā laikā tā ir ļoti bieža parādība. Un ko pēc tam dara šie daudzie, sakarā ar disciplinārpārkāpumiem atlaistie tiesneši? Viņi iet taisni uz advokatūru, un tur viņus pieņem. Un viņi paliek tieslietu sistēmā, neskatoties uz to, ka godīgi tiesneši patiešām grib atbrīvoties no tādiem saviem negodīgiem kolēģiem. Viņi ļoti apvainojas uz mums, politiķiem, un uz masu saziņas līdzekļiem, kad visus tiesnešus apvaino, ka viņi ir korumpēti, un viņi cenšas atbrīvoties no tiem, kuri rīkojas negodīgi un pārkāpj likumu.

Diemžēl mūsu likums neparedz to, ka šāds bijušais tiesnesis nevarētu būt par advokātu.

Savukārt Notariāta likuma un Tiesu izpildītāju likuma normas paredz plašākus ierobežojumus: par zvērinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem nevar būt personas, kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, zvērināta notāra vai viņa palīga amata vai tiesneša amata, vai atlaistas no prokurora amata. Turklāt par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas, kuras atlaistas no prokurora palīga vai tiesneša palīga amata.

Diemžēl Advokatūras likumā šādu ierobežojumu nav, un par advokātiem nevar uzņemt tikai tās personas, kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu skaita.

Tāpēc mūsu, PCTVL frakcijas, priekšlikums ir iekļaut arī Advokatūras likumā līdzīgu normu – attiecināt šos ierobežojumus arī uz tiem tiesnešiem, kuri grib kļūt par zvērinātiem advokātiem. Mēs uzskatām, ka tiem tiesnešiem, kuri ir atlaisti par pārkāpumiem, atcelti no sava amata, nav vietas tiesu sistēmā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 4, atturas – 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Imanta Kalniņa, Annas Seiles, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača un Pētera Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nedaudz skumji man ir, klausoties šodien daudzas gudras runas. Neviens nav ieskatījies Latvijas Republikas kalendārā. Un tāpēc man būs jāuzņemas šī misija, un es sākšu ar to, ka šodien sveicu visus patiesos Latvijas patriotus – un īpaši mūsu karavīrus, mūsu leģionārus, mūsu nacionālos partizānus, mūsu aktīvajā dienestā esošos, – ar Varoņu dienu. Šodien, 22.jūnijā, 1919.gada notikumus tā kā vajadzētu atcerēties!

Dažos vārdos tomēr atgādināšu, kas tad tā ir par dienu – Varoņu diena –, jo arī mūsu likumprojekts ir saistīts ar mūsu karavīriem.

1919.gadā notika tā saucamās Cēsu kaujas, kuru laikā latviešu un igauņu karavīri kopīgi sakāva landesvēru. Un tāpēc 22.jūnijs ir iedibināts kā Varoņu diena un ir mūsu kalendārā atceres diena. Žēl, ka mūsu valsts amatpersonas neieskatās mūsu kalendārā!

Šo pieminekli, kas šodien Cēsīs stāv atjaunots, komunisti ir noārdījuši savā laikā, bet tauta to ir atjaunojusi.

Taču, kā es saprotu, ne visiem patīk tas, ka latviešu karavīriem ir veltītas daudzas svinamās dienas.

Dažas atgādināšu. Ne jau tikai 22.jūnijs, bet arī 11.augusts drīz būs – Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Un 16.marts – Latviešu leģionāru atceres diena. Un ir arī daudzas citas. Nenoniecināsim mūsu karavīrus!

Un tieši tāpēc mēs esam padomājuši par ilgstoši Zemessardzē strādājošo personu sociālo garantiju uzlabošanu. Diemžēl šodien, ja zemessargu iesaista dienesta uzdevumu pildīšanā ārpus līgumā paredzētā laika, viņš saņem atalgojumu, bet viņš nesaņem atlaišanas pabalstu, lai gan daudzi ir ilggadīgi darbinieki un viņiem tas ir pamatdarbs. Tāpēc mūsu frakcija iesaka pārskatīt 47.pantu likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” un papildus iestrādāt normas, kas skar atlaišanas pabalsta izmaksas.

Es ļoti aicinu ikvienu latviešu cilvēku, kam rūp mūsu Zemessardze un kam rūp cieņas izrādīšana pret ilgstoši Zemessardzē strādājošajiem, atbalstīt mūsu likumprojekta nodošanu komisijai un nebaidīties, ka tas briesmīgi skars valsts budžetu, jo tā pieņemšanas gadījumā budžets būs jāplāno uz 2007.gadu.

Un nebaidīsimies arī no tā, ka vajadzētu paredzēt optimistiskākas ieņēmumu prognozes un līdz ar to izrādīt cieņu pret tiem cilvēkiem, kas ilgstoši ir kalpojuši Latvijas valstij, darbojoties tieši Zemessardzē! Tas ir mūsu pienākums.

Tāpat kā mūsu vissvētākais pienākums ir atcerēties visu, kas vēsturiski ir saistīts ar latviešu karavīru cīņām un ciešanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 11, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Rasnača, Šiliņa, Stalidzānes, Breša, Pietkeviča, Šņepstes, Porieša, Zommeres un Ērika Zundas iesniegumu ar lūgumu izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā grozījumu – darba kārtības 31.punktu – likumprojektu “Politisko partiju likums” – izskatīt pirms likumprojekta “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Alekseja Vidavska un Ivana Ribakova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vitālijs Orlovs pieteicies runāt “par”.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jau kārtējo reizi politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” piedāvā izmainīt likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Vitālij, kāpēc tu negribi strādāt?”) Mēs ierosinām ievērot taisnīgumu – atļaut cilvēkiem atpūsties tajā gadījumā, ja svētku diena ir sestdienā vai svētdienā.

Lai jūs to labāk saprastu, es iesaku jums vienkārši atvērt kalendāru – pagājušā gada un šāgada –, un jūs tad redzēsiet, ka mēs ar likuma nepilnību nozogam cilvēkiem atpūtas dienu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 1, atturas – 56. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma projektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vairākkārt ir izvērtējusi jau pirms iesniegšanas Saeimā, un ar šo jautājumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nodarbojas jau ilgus gadus.

Es aicinu noteikt par atbildīgo komisiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un šī komisija tiek noteikta par atbildīgo komisiju? Nav iebildumu? Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ribakovam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 61, pret un atturas – nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums ir piešķirts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Šadurskim. Par procedūru.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Mēs iesniedzām piecu deputātu parakstītu ierosinājumu – iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” jautājumu... Un ir
jautājums – kāpēc tas nav izdarīts? Kāpēc par šo nebija balsojuma?

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi! Kārtības rullī ir noteikts, kādā kārtībā ir jāiesniedz likumprojekts. Likumprojekts ir iesniegts novēloti. Tieši tāpēc Saeimas Prezidijs lēma par termiņa nesaīsināšanu... Un, ja termiņš nav saīsināts likumprojektam, kas nav iesniegts savlaicīgi saskaņā ar Kārtības rulli, tad šis likumprojekts iekļaujams nākamās sēdes darba kārtībā – tieši tāpat, kā tas bija ar jūsu iepriekšējiem likumprojektiem, kurus jūs iesniedzāt pagājušajā sēdē, un Saeimas Prezidijs termiņus nesaīsināja arī tiem likumprojektiem.

Tā ka šajā sēdē to nevar iekļaut.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas– 1. Bezalgas atvaļinājums deputātam ir piešķirts.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” otrreizējai caurlūkošanai. Likumprojekts nododams Juridiskajai komisijai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Robertam Jurķim.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.septembris. Un izskatīšana? Pirmajā sēdē?...

R.Jurķis.

Nav jānozīmē...

Sēdes vadītāja.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Ierosinām par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11.augustu.

Sēdes vadītāja.

Tātad ierosinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.septembris.

Un jums, Rasnača kungs, ir priekšlikums 11.augustu noteikt par termiņu priekšlikumu iesniegšanai? Un kad mēs izskatītu šo likumprojektu? 18.augusts ir piektdiena.

Tātad mums ir divi priekšlikumi. Pirmais: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris, un likumprojekta izskatīšana – 21.septembrī.

Otrs: termiņš ir 11.augusts, un likumprojekta izskatīšana – 17.septembrī, kas ir ceturtdiena.

Lūdzu deputātus vispirms balsot par tālāko termiņu, un tas ir deputāta Roberta Jurķa iesniegtais priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 3, atturas – 23. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.septembris, likumprojekta izskatīšana – 21.septembrī. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šadurska, Druvietes, Šiliņa, Kantānes un Ontužāna iesniegumu ar lūgumu iekļaut 22.jūnija sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”

Lūdzu deputātus balsot par... Jā, tātad deputāts Kārlis Šadurskis runās par darba kārtības maiņu. Lūdzu!

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Paldies, ka jūs esat atgriezusies pie Saeimas kārtības ruļļa un turpināt ievērot procedūru un tiek izskatīts šis jautājums.

Un paša jautājuma sakarā. Frakcija “Jaunais laiks” ir iesniegusi likumprojektu paketi, lai sekmīgi cīnītos pret fiktīvu uzņēmējdarbību, kas tiek izmantota gan nodokļu izkrāpšanas shēmās, gan naudas atmazgāšanā un citās noziedzīgās darbībās.

Šodien Saeima diemžēl noraidīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas paredzēja sodu par fiktīvu uzņēmumu reģistrēšanu. Šodien Saeima diemžēl noraidīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas paredzēja fiktīvo uzņēmumu izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra. Šodien Saeimas Prezidijs formālu iemeslu dēļ neiekļāva darba kārtībā šo jautājumu – proti, likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Šodien Saeimas Prezidija priekšsēdētāja aizmirsa mūsu iesniegumu – mūsu lūgumu ziņot par šo jautājumu. Godātie kolēģi! Kas notiek? Vai nu mēs negribam tiešām cīnīties pret fiktīvu uzņēmējdarbību... Tad man jājautā – kāpēc? Vai tiešām ir ieinteresētība vai citi iemesli? Vai arī vienkārši Saeimas vairākums nekritiski noraida “Jaunā laika” priekšlikumus (No zāles dep. J.Dobelis: “Ne visi!”) tāpēc, ka tie ir “Jaunā laika” priekšlikumi? Ja tā, tad, godātie kolēģi, es aicinu nedomāt par tiem svētku labumiem, kas mūs gaida tur, blakus zālē, bet varbūt vēl pirms tam drusku palasīt likumprojektus un pastrādāt.

Dārgie draugi, Līgo vakars vēl nav sācies!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par darba kārtības izmaiņu – likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” iekļaušanu un nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 41. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Jevgēnija Salima atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu par Jevgēnija Salima atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu balsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Mairas Narvilas atbrīvošanu no Jelgavas tiesas tiesneša amata”.

Lūdzu deputātus...

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Mairas Narvilas atbrīvošanu no Jelgavas tiesas tiesneša amata” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Sokolovska, Tolmačova, Aleksejeva, Buzajeva, Agešina un Golubova iesniegumu ar lūgumu veikt pārbalsošanu par darba kārtības 9.jautājumu – likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Advokatūras likumā” sakarā ar to, ka daži deputāti, kuri it kā ir piedalījušies balsojumā, balsojuma brīdī neatradās Saeimas sēžu zālē.

Cienījamie kolēģi! Vai ir iebildumi pret pārbalsošanas veikšanu? (No zāles: “Nav!... Ir!”) Ja ir iebildumi pret pārbalsošanas veikšanu, lūdzu deputātus balsot par to, vai pārbalsošana tiks vai netiks veikta. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 36, atturas – 4. Pārbalsošana netiks veikta. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai iesniegto likumu “Grozījumi Darba likumā”. Šis likums ir jānodod Sociālo un darba lietu komisijai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrreizējā caurlūkošanā.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.septembris, izskatīšana – 14.septembra sēdē.

Sēdes vadītāja.

Vai ir arī citi priekšlikumi? Ja nav citu ierosinājumu, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.septembris, bet izskatīšana – 14.septembra sēdē.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Roberta Holcmaņa atcelšanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja Roberta Holcmaņa atcelšanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (reģistrācijas Nr.1734), nolēma virzīt minēto likumprojektu pirmajam lasījumam Saeimā. Vienlaikus komisija nolēma lūgt Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

P.Ontužāns.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes. Un izskatīšana – 22.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja.

Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, izskatīšana – 22.jūnija sēdē.

Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!... Es atvainojos! Cienījamā Sēdes vadītāja, protams! Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputāta Orlova priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā 2.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Vairāk priekšlikumu nav, un es aicinu pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” pieņemts. Paldies.

Dz.Ābiķis.

Paldies, cienījamie kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (dokuments Nr.6128-b). Kopumā saņemti divpadsmit priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

3. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

4. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

6. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 8. – deputāta Radzeviča priekšlikums – ir atbalstīts daļēji un iekļauts...

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

Jā. 9. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

Un visbeidzot 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 6. Likums “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Apcietinājumā turēšanas kārtības likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.6134. Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti desmit priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

2. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Jaunupa priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

3. – iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece.

5. – iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

7. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts 9.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece.

8. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts 9.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

10. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums “Apcietinājumā turēšanas kārtības likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (dokumenta reģistrācijas Nr.1686).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi piecus priekšlikumus un tos izskatījusi.

1.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 2. un 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 1., 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs.

4.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

5.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 6121.

Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to piedāvāju Saeimai atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6122 – likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.

Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāti lūdz balsojumu par 2.priekšlikumu?

Atklājam debates. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs jau otrajā lasījumā vienreiz skatījām šo likumprojektu cauri, un lietas būtība šeit ir tāda, vai tiesas un bāriņtiesas izskata aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem katru pusgadu – reizi 6 mēnešos – vai tikai reizi gadā.

Skaidrības labad tiem cilvēkiem, kuri ar šo problēmu nav nodarbojušies, es gribētu pateikt, ka vispār kārtība, kādā ierobežo vecāku tiesības, kas attiecas uz bērniem, ir divu pakāpju. Pirmā pakāpe ir aprūpes tiesību atņemšana. Tās ir tās tiesības, ko atņem vecākiem tajā brīdī, kad bērns tiek ievietots ārpusģimenes aprūpē. Taču šobrīd mēs runājam par aizgādības tiesību atņemšanu – tātad par tiesībām, kad bērnam vairs nedraud nekādas briesmas, jo viņš jau atrodas ārpusģimenes aprūpē: vai nu bērnunamā, vai audžuģimenē, vai pie kāda aizbildņa.

Es uzskatu, ka bāriņtiesām un tāpat arī tiesām katru atsevišķo gadījumu par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem nevajadzētu likt izskatīt biežāk kā reizi gadā. Būtībā vispār nevajadzētu noteikt konkrētu termiņu šādu lietu izskatīšanai, jo bērnu lietas ir jāskata pēc vajadzības, nevis pēc kalendāra.

Bāriņtiesām vienmēr būtu jāprasa bērna viedoklis. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13.panta trešajai daļai jebkurā jomā, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim ir veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam.

Tāpat Konvencijas par bērna tiesībām 12.panta pirmajā daļā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina bērnam, kas spējīgs formulēt savus uzskatus, tiesības brīvi paust šos uzskatus visos jautājumos, kas skar bērnu, pie tam bērna uzskatiem tiek veltīta pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei.

To, cik daudzi bērni teiktu, ka viņi negrib palikt vai atgriezties pie saviem vecākiem, mēs varam tikai minēt, bet, es domāju, viņu nebūtu daudz. Manuprāt, tā ir pilnīgi nevajadzīga bērna traumēšana – likt viņam divas reizes gadā konfrontēties ar situāciju, ka viņš gribētu uz mājām, bet, lūk, gādīgas tantes un onkuļi neļauj. Man zināmie bāriņtiesu locekļi pirms trim gadiem bija priecīgi, ka beidzot ir kāds ministrs, kas par viņiem ir atbildīgs un kam tiešām interesē bērnu lietas, taču tagad šis noskaņojums ir mainījies uz pretējo... Aiz bailēm no ministrijas tiek skatītas lietas un tiek sniegtas tiesā, un nelīdz arguments, ka likumā teikts, ka bāriņtiesas var sniegt tiesā prasību par aizgādības tiesību atņemšanu; pārāk bieži tas tiek uztverts tā, ka šī prasība ir jāsniedz. Atkal ir sanācis tā, ka nedomājam vairs par bērniem, bet gan par to, kā izpildīt ministrijas prasības.

Sākotnēji likuma prasība reizi sešos mēnešos skatīt katru gadījumu varēja būt pamatota, jo daudzas lietas jau sen nebija tikušas cilātas, taču šobrīd tāda situācija vairs nepastāv.

Ja trīs gadu laikā skatīta katra lieta divas reizes gadā, tad sanāk, ka katra lieta skatīta piecas vai sešas reizes, un, ja arī gluži tā nav, tad pilnīgi droši tomēr var teikt, ka visas lietas ir skatītas vismaz divas reizes. Šobrīd tātad tāda norma vairs nav vajadzīga.

Tagad mazliet par skaitļiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2002.gadā bija 127 bērni, kuru vecākiem atņemtas aizgādības tiesības, 2003.gadā tādi bija jau 609, un 2004.gadā – 854 bērni. Tajā pašā laikā adopcijas gadījumu skaits nebija būtiski palielinājies: 2002.gadā 130 bērni adoptēti uz ārzemēm, 30 – Latvijā, 2004.gadā tāpat – 130 uz ārzemēm, 43 – Latvijā. 2005.gadā Latvijā tika adoptēti 88 bērni – tas tomēr jau ir vairāk nekā 2004.gadā. Tomēr uz šā gada 1.jūniju adopcijas reģistrā ir ziņas par 1274 bērniem. Tajā pašā tabulā redzama aile ar nosaukumu “Bērni, kuriem jāmeklē ģimene Latvijā”. Ja pareizi saprotu, tie ir bērni, par kuriem neviens nav pat interesējies. To skaits ir 639. Savukārt no šiem 639 bērniem 525 ir vecumā no 10 līdz 18 gadiem. No šīs vecuma grupas tika pagājušajā gadā adoptēti 6 bērni.

Mīļie kolēģi! Salīdziniet šos skaitļus: no 525 bērniem, kuri ir šajā vecuma grupā un kuru vecākiem atņemtas aizgādības tiesības, adoptēti ir 6 bērni! Redzot šos skaitļus, rodas jautājums – kas ir mērķis daudzajiem aizgādības tiesību atņemšanas gadījumiem un vai mēs neaizšaujam šim mērķim galīgi garām? Mēs gribējām bērniem sagādāt ģimeni, kurā augt. Esam panākuši to, ka no 2568 bērnu namu bērniem 2004.gadā 677 bērni bija tādi, kuru vecākiem atņemtas aizgādības tiesības. Pieņemu, ka atlikušie 170 atrodas pie aizbildņiem, dažs būs adoptēts.

Nu un tagad, ko tālāk, ko ar šiem...

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos, kolēģe! Jūsu runas laiks ir beidzies.

L.Liepiņa.

Jā, tūlīt es beigšu. Es gribētu tikai vēl pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu – reizi gadā izskatīt šīs lietas. Otrajā lasījumā mēs to atbalstījām, un tāpēc es lūdzu neatbalstīt nedz šo, nedz arī 7. – Juridiskā biroja priekšlikumus, kas runā par to, ka vajadzētu ik pa sešiem mēnešiem izskatīt lietas. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu tagad deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Turpinās ziedojumu vākšana Cesvaines pils atjaunošanai pēc postošā ugunsgrēka. Ievērojamākie ziedotāji – Vaira Paegle, Šlesera kungs un Lemberga kungs. Lūdzu, Kuluāru zālē ir iespējams ziedot, saņemot pretī īpašu skaistu nozīmīti, kuras vērtība kolekcionāru aprindās ar katru stundu pieaug. Lūdzu Kuluāru zālē! Ziedojiet Cesvaines pils atjaunošanai!

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Andrejam Naglim.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās pulksten 10.35. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Lūdzu uz īsu sapulci tepat blakus zālē. Kopsapulce – Vides apakškomisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopsapulce. Lūdzu tepat, blakus zālē!

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Pēterim Kalniņam.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijai sapulce kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Lūdzu!

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Robertam Jurķim.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskās komisijas locekļus lūdzu uz komisijas īsu sēdi.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Juris Dalbiņš... manuprāt... nav, Guntis Bērziņš, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Jānis Urbanovičs. Ak Dievs, cik daudz cilvēku nav!...

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam Saeimas sēdi. Pašreiz mēs debatējam par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” trešajā lasījumā, par 2.priekšlikumu, ko bērnu un ģimenes lietu ministra vietā iesniedzis iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars.

Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums Civillikumā, protams, ir ļoti aktuāls. Te jau Liepiņas kundze nosauca tos skaitļus, kas ir šajos sarakstos... Bērni gaida uz adopciju. Un arī tie skaitļi, kas rāda, cik mūsu bērnu atrodas bērnu aprūpes iestādēs un cik ļoti daudziem bērniem ir noteikti aizbildņi un aizgādņi, jo viņi nevar atrasties savās ģimenēs, – arī tie skaitļi ir tiešām diezgan šaušalīgi. Un tieši tāpēc es personīgi uzskatu, ka šāds fiksēts termiņš – seši mēneši – ir paredzēts tieši tādēļ, lai radītu kādu atskaites punktu, laika posmu, līdz kuram vecākiem ir nepieciešams uzlabot savu dzīves
kvalitāti – mainīt savu līdzšinējo attieksmi pret bērna aprūpi un mainīt arī savu dzīvesveidu. Šāds termiņš liek vecākiem mobilizēties un sākt mainīt savu dzīvi pēc iespējas ātri, nevis atlikt šo lēmumu, aizbildinoties ar to, ka laika taču vēl ir gana.

Ja šajā laika periodā vecāki ir uzsākuši sadarbību ar sociālo dienestu un aktīvi cenšas uzlabot savas dzīves kvalitāti, taču vēl nedaudz pietrūkst, lai pilnībā varētu novērst apstākļus, kuru dēļ bērns tika šķirts no ģimenes, nav nekādu šķēršļu šā termiņa pagarināšanai.

Taču likums paredz, ka bāriņtiesa pēc sešiem mēnešiem lemj par aprūpes tiesību atjaunošanu vai par nepieciešamību sniegt prasību tiesā. Tas nozīmē, ka prasība jāiesniedz... Tas nebūt nenozīmē, ka prasība jāiesniedz uzreiz. Visos semināros bāriņtiesām – un tā tālāk – ir sniegtas konsultācijas, viņi ir pietiekami bieži informēti par to, ka šis termiņš var tikt pagarināts.

Termiņš mobilizē arī citas institūcijas... mobilizē bāriņtiesu un sociālo dienestu, lai novērstu daudzu gadu praksi, ka lietas nepārskatīja un bērni bērnu namā dzīvoja no dzimšanas līdz pilngadībai. Un tagad jau pusaudžus adoptēt izvēlas ļoti reti. Tas nozīmē, ka bērnam ir liegta ģimeniskā vide.

Es pati biju klāt tādā situācijā vienā no bērnu namiem, ka deviņgadīgam bērnam nebija nokārtoti šie adopcijas papīri. Cilvēki, kas bija atnākuši izvēlēties kādu no bērnu nama bērniem, bija noskatījuši šo bērnu un nolēmuši, ka viņi labprāt viņu ņemtu savā ģimenē, bet kaut kāda papīra dēļ viņi to nevarēja izdarīt. Un es redzēju, cik ārkārtīgi tas bērns pārdzīvoja, jo deviņus gadus viņš jau bija gaidījis savus vecākus, cerējis, ka tagad nāks viņam pakaļ... Un tajā brīdī viņam tā jau bija otra trauma: “Bet var būt, ka arī šie vecāki neatnāks man pakaļ tikai tāpēc, ka kaut kādi papīri nav laikā nokārtoti.”

Un tāpēc nav pamata uzskatīt, ka cilvēks, kurš nolēmis sakārtot savu dzīvi, to pēkšņi varētu sākt darīt pēc sešiem mēnešiem, nevis uzreiz, kad viņš ir nonācis šādā situācijā.

Pilnīgi varu piekrist, ka sešos mēnešos nevar sakārtot pilnīgi un galīgi savu dzīvi, bet sākt sakārtošanu, radīt pozitīvu impulsu noteikti var.

Protams, ir atsevišķi izņēmumi, ka cilvēki pēc diviem trim gadiem attopas, ka ir dzīvojuši nepareizi, bet tāpēc jau nav jācieš bērnam, kurš no zīdaiņa vecuma – ļoti bieži līdz pat 18 gadu vecumam! – diemžēl gaida šos savus vecākus un kuram nav tiesību saņemt aprūpi no citiem vecākiem.

Šā termiņa pagarināšana nav vēlama galvenokārt no bērnu interešu viedokļa. Ja vecāki neizrāda vēlmi laboties sešos mēnešos, bērnam nav jāliek cerēt un gaidīt vēl gadu vai ilgāk.

Un, otrkārt, tad šie vecāki vismaz pēc pusgada ir spiesti ļoti nopietni pārdomāt šo savu situāciju, it sevišķi jau tad, kad viņi ierauga, kā ir izaudzis viņu bērns, jo viņiem nav bijis sešus mēnešus laika atnākt un ar viņu parunāties, iepazīties... vērot, kādas izmaiņas bērnā ir notikušas. Tad, tieši šajā laikā, arī bērns jūt, ka par viņu rūpējas šī institūcija, rūpējas bāriņtiesa un ka arī šie vecāki... ir izredzes, ka vecāki varēs tomēr atgūt savas vecāku tiesības, jo nezinu tādu bērnu, kurš labprāt ietu pie svešiem vecākiem, ja viņam ir kaut mazākās izredzes atgūt savējos.

Taču mums ir jāpiespiež tie vecāki, kuri ir aizmirsuši, ka viņiem ir bērni, reizi par visām reizēm sākt laikus domāt, ka viņiem var arī zust iespēja šo bērnu atgūt.

Tā ka katrs...

Sēdes vadītāja.

Stalidzānes kundze, jūsu runas laiks ir beidzies, es atvainojos!

J.Stalidzāne.

...katrs gadījums ir individuāls, un šis sešus mēnešus ilgais termiņš ir paredzēts individuālai izvērtēšanai, un absolūti nav nekādu šķēršļu, lai šo termiņu pagarinātu tad, ja ir izredzes, ka ģimene tiešām mēģina laboties.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andris Bērziņš.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Nu, Bērziņ, pasaki riktīgi!”)

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi! Es domāju, ka visnotaļ ir pozitīva virzība Bērnu un ģimenes lietu ministrijā. Es domāju, ka ir tādi gaismas stariņi, kas norāda uz to, ka bērni atgūs ģimeni, ka ir vietējā adopcija palielinājusies...

Taču attiecībā uz šo jautājumu es tomēr gribētu, lai mēs to kopīgi izvērtētu un pieņemtu visnotaļ labu lēmumu.

Es domāju, ka lemt par citu cilvēku likteņiem – tas ir viens no pašiem smagākajiem jautājumiem. Pat mēs, ZZS frakcija, tas ir, “zaļie” un “zemnieki”... pat pirms nozāģēt kādu koku, “zaļie” ļoti ilgi un dikti mēģina tam kokam riņķī staigāt, pat kāpt tajā kokā, pirms izdara kādu secinājumu.

Šajā gadījumā mēs gribam tomēr skatīties uz to, ka šajā laikā speciālisti, kas nodarbojas ar bērniem, nespētu atrisināt šo jautājumu un kvalificēti izlemt šo bērnu likteni, un tāpēc mēs domājam, ka viņi varētu šo likteni izlemt gada laikā. Es domāju, ka šis priekšlikums nenozīmē to, ka lēmums būtu jāpieņem pēc gada. Šis priekšlikums dod iespēju, ja vajadzīgs, pieņemt lēmumu mēneša laikā; ja ir nepieciešams, tas var tikt pieņemts divu mēnešu laikā; ja nepieciešams – trīs mēnešu laikā; ja nepieciešams, vēl ilgāku laiku to visu var izvērtēt; lēmums var tikt pieņemts arī gada laikā.

Tā ka, es domāju, tas nenozīmē to, ka mēs, pieņemot šo termiņu –
gadu –, esam nolikuši, ka tikai pēc gada tiek pieņemts lēmums par šo bērnu. Tas gada laikā tiek pieņemts!

Un, es uzskatu, šis priekšlikums būtu pareizāks, ja mēs noteiktu, ka tas viss tiek izvērtēts gada laikā. Ka gada laikā tiktu pieņemts šis lēmums. Un šis lēmums būs atkarīgs no tā, cik kvalificēts būs speciālists, cik daudz viņš strādās ar šo ģimeni un cik daudz viņš strādās ar šo bērnu. Jo visupirmais mūsu mērķis jau ir tas, lai tomēr šī ģimene saglabātos. Tas ir uzdevums numur viens.

Numur divi. Ja nav iespējams saglabāt šo ģimeni, tad mums ir jāatrod kāda audžuģimene, jāatrod kāda vietējās adopcijas iespēja, un tikai tad, ja mēs nevaram atrast bērnam kādu no vecākiem šeit uz vietas, ir veicama starptautiskā adopcija.

Tāpēc dosim iespēju sākotnēji ilgāk izvērtēt šo laiku, lai bērns tomēr paliktu vai viņam būtu iespējams palikt viņa paša bioloģiskajā ģimenē.

Paldies!

Sēdes vadītāja.

Deputāte Liene Liepiņa, otro reizi.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, godājamie kolēģi! Tik tiešām pusgads nav nekas... nav priekš ģimenes ilgs laiks, ja ģimene nonākusi grūtībās. Pusgada laikā varbūt var atrisināt krīzi, bet šīm ģimenēm, kurām ir tādas problēmas, tās nav īslaicīgas krīzes. Šo problēmu risināšana bieži vien prasa daudzus gadus.

Es varu to no savas pieredzes teikt. Man ir meitiņa, kura četrus gadus pie manis ir nodzīvojusi, kurai septiņi gadi tagad ir. Pirms vairāk nekā pusgada, pirms deviņiem mēnešiem, es pirmo reizi mēģināju viņu savest ar viņas māti kopā. Viņa to mammu negribēja redzēt tanī brīdī vispār. Tagad mēs esam sastapušās jau, bet šī satuvināšanās prasa ārkārtīgi daudz laika un lielu darbu. To nevar izdarīt pa pusgadu. Un nav nekādas vajadzības tam bērnam katru pusgadu likt šo situāciju acu priekšā.

Ja vajadzība pastāv, tad bāriņtiesa, kā Bērziņa kungs teica, var jebkurā brīdī ierosināt to lietu. Nav nekāda ierobežojuma attiecībā uz laika minimumu, uz to mazāko laiku, kurā bāriņtiesa var skatīt lietas. Viņa var skatīt kaut vai katru dienu šīs lietas.

Tāpēc es lūdzu tomēr atbalstīt to variantu, kurā ir runa par gadu, un balsot pret šo priekšlikumu – pret to, ka katru pusgadu ir jāizskata šīs lietas. Un arī pret 7.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 2.priekšlikumu, ko bērnu un ģimenes lietu ministra vietā ir iesniedzis iekšlietu ministrs Jaundžeikars. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 37, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst... Es atvainojos, par 7.priekšlikumu atklājam debates. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Pavisam īsas debates. Šis ir tāds pats priekšlikums – mainīt atpakaļ termiņu no gada uz sešu mēnešu periodu, tāpēc es lūdzu arī šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 7. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 37, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu lemt par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – nav. Likums “Grozījumi Civillikumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par vides aizsardzību””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Dokumenta numurs 6127. Trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par vides aizsardzību”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6135. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” trešajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

E.Šņepste.

2.priekšlikuma iesniedzēja ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

E.Šņepste.

3.priekšlikuma iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

E.Šņepste.

4.priekšlikuma iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

E.Šņepste.

Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījums Kredītiestāžu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Atbildīgā komisija likumprojekta “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” trešajam lasījumam ir saņēmusi 13 priekšlikumus, par kuriem arī devusi savu atzinumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

2. – deputāta Šķestera priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

3. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

5. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

8. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

9. – deputāta Šķestera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

11. – deputāta Šķestera priekšlikums. Atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 22, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns.

12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6143. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajam lasījumam. Kopumā iesniegti 30 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

5.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

9. – deputātes Rugātes priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 11.priekšlikumā.

10. – deputātes Rugātes priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 11.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 9., 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

12. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 13.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Par kuru priekšlikumu? Par 12.? Par vēlu. Deputāt Buzajev, par 11.priekšlikumu mēs vairs nevaram debatēt. Mēs varam debatēt par 12. vai par 13.priekšlikumu. (Dep. V.Buzajevs kaut ko sauc no zāles.)

Tātad vai pret 12.priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Un vai pret 13.priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav.

Tad skatām tālāk.

R.Jurķis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

16. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

17. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

19. – deputātes Rugātes priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 20. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Par 19.priekšlikumu? Lūdzu, deputāt Vladimir Buzajev!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! 19. – deputātes Rugātes priekšlikums – ir tieši saistīts ar 9., 10. un 11.priekšlikumu, pret kuriem dažiem deputātiem ir būtiski iebildumi.

Ir runa par naturalizācijas eksāmenu viltotu nokārtošanu ar citu personu palīdzību.

Cienījamā Rugātes kundze! Mēs esam apsprieduši šo jautājumu mūsu Pilsonības likuma izpildes komisijā vairākkārt un dažādos aspektos. Iznāk tā, ka, teiksim, salīdzinot ar 1999.gadu, 2005.gadā desmit reizes ir vairāk to cilvēku, kuri nav varējuši nokārtot naturalizācijas eksāmenu. Praktiski tas ir 20 procenti no visiem kandidātiem, bet cilvēku ar augstāko izglītību daļa starp kandidātiem tajā pašā laikā ir samazinājusies pusotras reizes. Saskaņā ar to ir radušās nopietnas problēmas, kuras nepieciešams kaut kādā veidā atrisināt.

Ir arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Alvaro Hila Roblesa attiecīgas Latvijai ieteiktās rekomendācijas, konkrēti 4.1.punkts, kas paredz atvieglot naturalizāciju vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem un jauniešiem. Ir tāda rekomendācija. Bet kāda ir Latvijas reakcija?

Ir Ministru kabineta noteikumu projekts, kurš līdz šim nav izskatīts, bet tādā veidā, kādā tas bija redzams valsts sekretāru sanāksmē, tas būtiski pastiprina prasības cilvēkiem, kuri grib iegūt Latvijas pilsonību, un tas ir pilnīgi pretēji Hila Roblesa ieteikumam. Tādi paši ir arī grozījumi Krimināllikumā, kurus Saeima nesen apstiprinājusi pirmajā lasījumā.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs ļoti drīz “brauksim” tieši pretējā virzienā, nevis tajā, ko no mums gaida Eiropa.

Sakarā ar to lūdzu neatbalstīt gan apspriežamo 19., gan arī nākamo – Juridiskās komisijas piedāvāto 20.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

R.Jurķis.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi gan šo priekšlikumu, gan arī iepriekšējos priekšlikumus par to, ka ir administratīvi jāsoda cilvēks, kurš uzdodas par citu personu, lai kārtotu šos eksāmenus.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi. Lūdzu, balsosim par 19. – deputātes Rugātes priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 52, pret – 15, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pret 20.priekšlikumu deputātiem... Es atvainojos, 19.priekšlikums ir atbalstīts.

R.Jurķis.

20.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Jā. 20.priekšlikums vairs nav balsojams, jo tas ir tieši tāds pats kā iepriekšējais – mūsu jau atbalstītais priekšlikums.

R.Jurķis.

21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 21.priekšlikumu.

R.Jurķis.

22. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

23. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

24. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

25. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

26. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

27. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

28. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

(Izsaucieni no zāles.)

R.Jurķis.

29. – nav atbalstīts.

30.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pašreiz mēs esam apstājušies pie 28. – Juridiskās komisijas priekšlikuma. (No zāles: “Jāpārbalso 19.priekšlikums!”) Vai deputātiem ir iebildumi pret 28.priekšlikumu?

R.Jurķis.

Jā...

29.priekšlikums, kas būtībā ir likumprojekts ar reģistrācijas numuru 1674, kas ir iekļauts kā priekšlikums, Juridiskajā komisijā nav atbalstīts. Bija paredzēts, ka tas stājas spēkā ar 1.jūniju... Tas nav iespējams.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 29.priekšlikumu? (No zāles: “Balsot!”) Ā... Tātad, lūdzu, balsosim par 29.priekšlikumu – par likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1674, kas iekļauts kā priekšlikums šeit, likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura reģistrācijas numurs ir 1595. (No zāles: “Balsot!”) Lūdzu deputātus balsot par 29.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 65, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

30. – Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā kā šodien ir 22.jūnijs, kas ir saistīts ar vairākiem ļoti svarīgiem notikumiem (No zāles: “Sākas!”), saistīts ar to, kas mūsu valstī notika pirms daudziem gadiem, saistīts ar daudziem labiem un daudziem sliktiem notikumiem, arī ar to notikumu, kad divi varaskāri vampīri sāka plēsties savā starpā, mums ir jāizturas ļoti nopietni pret to, ko mēs te šodien darām. Un līdz ar to mums ir jāizturas ļoti nopietni pret tiem cilvēkiem, kas krāpjas. Nu vai tad tas ir godīgs cilvēks, kas otra vietā lietā liek eksāmenu? Vai tad tas ir godīgs cilvēks, kas pieļauj, ka viņa vietā liek eksāmenu? Šādi cilvēki ir likuma pārkāpēji.

Mēs savulaik gribējām šādus cilvēkus sodīt kā kriminālnoziedzniekus, bet diemžēl tas mūsu liberālais vairākums Latvijas Republikas Saeimā mūs neatbalstīja. Jā, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir par ļoti stingriem sodiem. (No zāles: “Nāvessodu!”) Noziedznieki ir jāsoda, krāpnieki ir jāsoda. Tie, kas krāpjas, lai iegūtu Latvijas Republikas pilsonību, ir ļoti stingri jāsoda!

Nu labi! Ja jau negribējāt sodīt ļoti stingri, tad sāksim ar vismaz kaut kādu sodīšanu, tātad runāsim par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā! Bet ja jau mēs izskatām šādus grozījumus, tad ir ļoti rūpīgi jāskatās katrā punktā, par ko tad mēs balsojam, lai mēs neiebalsotu normu, kas pretēja citai normai. Un lai neviens demagogs, izlienot šeit tribīnē, nespētu sajaukt kārtību, secību, kādā ir jābalso, un to, par ko ir jābalso.

Un, tā kā mēs esam nonākuši līdz pašām beigām un runājam par atsevišķu likuma pantu, 24.un 29.panta, spēkā stāšanos, tātad tikai par šiem diviem pantiem, un runājam par šo termiņu – 1.augustu –, tad ir jāpaskatās, cik nopietni esam vētījuši visu šo likumprojektu. Un līdz ar to, pirms mēs apskatām visus 30 priekšlikumus kā vienu kopu un pirms veicam galīgo balsojumu, es domāju, rūpīgi jāpārdomā, vai likumprojekta izskatīšanas gaitā mēs neesam šeit iebalsojuši kaut kādas pretrunas un vai šīs pretrunas nebūtu jānovērš. Un par to ir jārunā tagad, kad mēs tuvojamies pēdējam, galīgajam, balsojumam.

Ja mēs runājam par 30.priekšlikuma atbalstīšanu, tad ir jāpaskatās, vai tas ir kontekstā ar visu to, ko mēs pirms tam esam iebalsojuši.

Tā ka es aicinu rūpīgi analizēt likumprojektu un paskatīties, kā mūsu balsojumi atbilst tām normām, kas tur ir iestrādātas.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē?... Vai deputātiem ir nepieciešams balsojums par 30. – Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nē.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs balsojam par likumprojektu kopumā, daru zināmu, ka ir saņemts deputātu Rugātes, Āboltiņas, Šadurska, Mūrnieces un Rasnača iesniegums ar lūgumu izdarīt pārbalsošanu par 19.priekšlikumu un 20.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1595), jo zālē neatradās deputāti (No zāles: “Piemēram?”), kas ir balsojuši.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par to, lai pārbalsošana tiktu veikta. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 16, atturas – nav. Pārbalsošana tiks veikta.

Tātad lūdzu deputātus balsot par 19. – deputātes Rugātes priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 15, atturas– 68. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad balsosim par 20. – Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 14, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tagad, lūdzu, cienījamie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 15, atturas – nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies.

R.Jurķis.

Paldies, kolēģi, par izpratni!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Bāriņtiesu likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.6144. Juridiskā komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma likumprojektu “Bāriņtiesu likums”. Kopumā ir saņemts 101 priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

11. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

12. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

13. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

14. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

15. – nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 43, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

16. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli.

R.Jurķis.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

18. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

19. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

20. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

21. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

22. – atbalstīts daļēji un iestrādāts 25. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 22.priekšlikumu. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šajā priekšlikumā, tāpat kā 24.priekšlikumā, atkal ir runa par to pašu: vai bāriņtiesa izskata lietas sešu mēnešu laikā vai gada laikā. Es tāpēc lūdzu 22.priekšlikumu neatbalstīt. Savukārt 23. – Juridiskā biroja priekšlikumu – var atbalstīt. Bet 24.priekšlikumā tāpat ir, kā jau sacīts, runa par sešu mēnešu laiku vai gadu... Lūdzu tos divus neatbalstīt. Tāpat 25. – Juridiskās komisijas priekšlikumu. Tie daži priekšlikumi ir daļēji atbalstīti, iekļauti 25. – Juridiskās komisijas priekšlikumā. Taču, ja mēs atbalstām, tā, kā esam izdarījuši, Juridiskā biroja atsevišķos priekšlikumus, tas šo likuma pantu kopumā nesabojā. Un neatbalstīsim šos pāris, kas runā par sešus mēnešus vai gadu ilgu termiņu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 22. – deputātes Šleseres priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 27, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mums ir jābalso arī par 23. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 1, atturas – 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

24.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Mēs balsosim, pēc Liepiņas kundzes ieteikuma, arī par 24.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 24, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, balsosim par 25.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 27, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

28. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

29. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

30. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

31. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

32. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

33. – daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu tikai pievērst uzmanību tam, vai šis priekšlikums arī nav saistīts ar priekšlikumiem, kurus mēs nupat
neatbalstījām, – ar tiem, kuros ir runa par sešu mēnešu periodu.

Tā ka es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim priekšlikumam un arī aicināt balsot par šo priekšlikumu.

(No zāles dep. A.Bērziņš: “Jābalso “par”?” Dep. K.Šadurskis: “Vajadzēja pateikt, kā jābalso!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šis termiņš, šie seši mēneši, tomēr neattiecas uz lietu izskatīšanu. Tas attiecas uz personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai. Un šeit ir runa par to, ka persona būtu reģistrēta, ja būtu veselības aprūpē sešus mēnešus pie kāda konkrēta ģimenes ārsta.

Tāpēc es domāju, ka tā nekāda nelaime nav – šo priekšlikumu atbalstīt, respektīvi, Juridiskās komisijas priekšlikumā daļēji iekļauto atbalstīt, jo tas attiecas uz aizbildņa piemērotību savam amatam.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Tad es atsaucu savu priekšlikumu – balsot par 33.priekšlikumu. Un, kā es saprotu, pret 33. un 34.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Jurķis.

35. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

36. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

37. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

38. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

39. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

40. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

41. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

42. – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

43. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

44. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

45. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

46. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

47. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

48. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

49. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

50. – atbalstīts daļēji un iekļauts 51. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

52. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

53. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

54. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

55. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

56. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

Atvainojos! 56. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 56.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

57. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

58. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

59. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

60. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

62. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

63. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

64. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

65. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

66. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

67. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

68. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

69. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

70. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

71. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

72. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

73. – atbalstīts daļēji un iekļauts 75.priekšlikumā.

74. – atbalstīts daļēji un iekļauts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 73., 74. un 75.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

76. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

77. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

78. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

79. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

80. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

81. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

82. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

83. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

84. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

85. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

86. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

87. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

88. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

89. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

90. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

91. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

92. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

93. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

94. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

95. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

96. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

97. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

98. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

99. – atbalstīts daļēji, iekļauts 100.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

101. – atbalstīts.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likums “Bāriņtiesu likums” pieņemts. Paldies.

R.Jurķis.

Paldies par apjomīgo darbu visiem, kuri pie šā likumprojekta ir strādājuši.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”. Likuma otrreizējā caurlūkošana.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” otrreizējā caurlūkošanā. Ir saņemti 7 priekšlikumi.

1. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas nepilsoņiem pienākas vienkārši reģistrācijas kārtībā. Tas nozīmē, ka tas pienākas visiem interesentiem un bez nepieciešamības kārtot eksāmenu valsts valodā, kā arī maksāt valsts nodevu.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti loģiski, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc tikšanās ar kreisās opozīcijas pārstāvjiem atgrieza atkārtotai izskatīšanai Saeimā likumu “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”.

Valsts vadītāja deva mājienu, ka nepilsoņiem šāda statusa saņemšanas procedūrai jābūt vienkāršākai, nekā tā ir trešo valstu pilsoņiem. Turpretī Saeima ir noteikusi, ka, lai nepilsoņi saņemtu šādu statusu, viņiem visiem ir nepieciešams nolikt eksāmenu latviešu valodā pat tad, ja viņi vienreiz jau ir izgājuši šo pārbaudi.

Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas nepilsoņiem ir jāsaņem reģistrācijas kārtībā, tas ir, izdarot atzīmi nepilsoņa pasē.

Tomēr pats veiksmīgākais variants, mūsuprāt, būtu pārņemt Igaunijas pieredzi, kur nepilsoņiem reģistrācijas kārtībā ir dotas tiesības vēl gadu pieteikties šāda statusa saņemšanai.

Par valsts valodas zināšanu pārbaudi šinī gadījumā nevar būt ne runas. Nepilsoņi, kas pretendē uz šādu statusu, parasti ir darbspējīgi un aktīvi cilvēki, kuri vēlas strādāt ārzemēs.

Viņi jau sen ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, tāpēc nav jāpakļauj atkārtotai pārbaudei.

Pie tam de facto Latvijas nepilsoņi jau sen ir Eiropas Kopienas pastāvīgie iedzīvotāji, tāpēc viņiem šis juridiskais statuss ir jāsaņem maksimāli vienkāršotā veidā. Saeimas mēģinājums pielīdzināt viņus trešo valstu pilsoņiem agri vai vēlu izgāzīsies.

Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 48, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

2.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Gan Eiropas Savienības direktīvas, gan arī šā likuma mērķis ir sekmēt personu brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā, kas, bez šaubām, paver jaunas iespējas ievērojamai Latvijā pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju grupai ceļot un strādāt Eiropas Savienības dalībvalstīs, nevis Latvijā.

Latvijas nepilsonis esot uzskatāms par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, un šis statuss paredz viņam noturīgu saikni ar Latvijas valsti. Līdz ar to nav pamata nepilsoņiem uzlikt par pienākumu pierādīt savu nepārtraukto un likumīgo uzturēšanos Latvijas Republikā, jo tas jau izriet no likuma par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, noteikta nepilsoņa statusa.

Maigi sakot, nepārdomāta šķiet arī Latvijas nepilsoņiem izvirzītā prasība par valsts valodas apguvi, jo Eiropas Savienības direktīvas piešķirtās tiesības nepilsoņi varēs izmantot nevis Latvijā, bet gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Oi, oi, Boris!”)

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs visi ļoti uzmanīgi klausījāmies Valsts prezidentes uzrunu, un es ceru, ka mēs sadzirdējām arī to, ko Valsts prezidente vēlējās pateikt. Viņa runāja par trim likumprojektiem, kurus bija spiesta atdot mums atpakaļ, kas, izrādās, ir bijis brāķis mūsu darbā. Un es ļoti ceru, ka mēs arī centīsimies saprast Valsts prezidentes rīcības motivāciju.

Protams, laikam būtu par daudz prasīt, lai daži tā saucamie nacionāli domājošie deputāti lasītu Eiropas Savienības direktīvas un vēl saprastu šīs direktīvas! Bet man vēl joprojām absolūti nav skaidra to deputātu rīcības motivācija, kuri balsoja pret līdzīgu ierosinājumu iepriekšējos lasījumos.

Es vēlreiz aicinu jūs vadīties vienkārši pēc veselā saprāta apsvērumiem. Tīri juridiski runājot, šeit faktiski ir sajauktas kopā attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas otrās un trešās sadaļas prasības.

Es ļoti lūdzu jūs pacensties saprast šo ļoti vienkāršo situāciju. Šā apspriežamā statusa, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa, piešķiršana vai nepiešķiršana nekādā veidā neietekmē Latvijas nepilsoņu, kuri uzturas Latvijā, tiesisko statusu, tiesības vai pienākumus. Latvijā viss paliek absolūti pa vecam. Šis statuss ir vajadzīgs vienīgi cilvēkiem, kuri patiešām grib izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, strādāt un nodibināt savu uzņēmējdarbību kaut kur citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tagad iznāk tā, ka tiem cilvēkiem, kuri grib dzīvot Latvijā un palikt šeit, mēs neizvirzām nekādas valodas zināšanas prasības, bet tiem, kuri grib braukt uz Īriju, Franciju vai Lielbritāniju, izvirzām šādas prasības.

Kur te ir loģika? Es redzu vienu vienīgu izskaidrojumu: daži kolēģi diemžēl ir izvirzījuši sev mērķi – pēc iespējas vairāk apgrūtināt nepilsoņu dzīvi Latvijā. Vai jūs to uzskatāt par sava veida sodu? Piedodiet, bet šī sīkumainā atriebība nu nav deputāta cienīga! Tā nav šī atbildības sajūta, uz kuru mūs šodien aicināja Valsts prezidente.

Es gribu vēlreiz atgādināt – un tā jau vairākkārt ir noticis –, ka Igaunija ir pieņēmusi ļoti racionālus lēmumus. Mūsu nacionāli domājošie deputāti sākumā kliedza: “Nē, nekad!”, bet pēc kāda laika arī mēs sekojām Igaunijas paraugam. Varbūt mēs tomēr varētu pieņemt lēmumus, nesagaidot visas negatīvās sekas, ko šie nepareizie lēmumi varētu izraisīt? Tāpēc es ļoti aicinu jūs ieklausīties ja ne gluži kreisās opozīcijas, tad vismaz Valsts prezidentes vārdos un šodien nobalsot tomēr saskaņā ar veselo saprātu un atbalstīt kolēģa Agešina priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Gan Ministru kabinets, gan arī Juridiskā komisija atbalsta to nostāju, kāda ir pašreizējā redakcijā. Paldies Dievam, Latvija nav prezidentāla valsts!

Ja runā par igauņu labo piemēru, tad jāatceras, ka igauņi, Cileviča kungs, neatbalstīja izglītības reformas ieviešanu un pāreju uz valsts valodu 2004.gadā, viņi vienkārši pakļāvās spiedienam. Latvija nepakļāvās šim spiedienam un realizēja izglītības reformu.

Ja runā par konkrētajām normām, tad jāsāk ar to – ar ko tad Latvija asociējas Eiropā? Ar cilvēkiem, kas parādās Eiropā. Tātad ar mūsu cilvēkiem, kas brauc strādāt, kas brauc mācīties, kas brauc tūristu grupās, kas brīvi pārvietojas. Un kādi tad ir šie cilvēki? Šie cilvēki runā latviski, šie cilvēki var pastāstīt kaut ko par savu zemi, par savu valsti. Tātad viņi rada iespaidu. Bet nu jūs atbalstāt to, lai Eiropas valstīs par Latviju runātu kā par Krievijas guberņu. Tā sanāk! Jo tie cilvēki pat ne vārda latviski nezina. Satiekas jūsu viens latviski nezinošais Latvijas pārstāvis ar latviski runājošo pārstāvi kādā Eiropas Savienības forumā vai kādā Eiropas mēroga pasākumā un savā starpā... viens runā krieviski, otrs – latviski vai, nedod Dievs, abi divi – krieviski. Nu vismaz elementāru minimumu latviešu valodas zināšanu jau nu gan vajadzēja apgūt. Vai tad tie ir galīgie analfabēti, kas gatavojas nopietni turpināt dzīvot vai strādāt, vai mācīties, vai vienkārši tāpat ceļot Eiropas Savienības valstīs? Tā ka jūs paši nonākat pretrunā, Cileviča kungs.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ieklausieties, uz ko mūs aicina deputāts Cileviča kungs! Viņš aicina domāt, ka Eiropas Savienībā ir kaut kādas galvenās valodas un ir acīmredzot kaut kādas otršķirīgas valodas, kurās acīmredzot tātad tiek runāts kaut kādās mazās valstīs. Tas ir tas viedoklis, kuru mums netieši grib uzspiest. Vai nu Cileviča kungs to dara apzināti, vai neapzināti, bet viņa rūpes jau te nav tik daudz par tiem, kuri demonstratīvi nemācās valsts valodu; rūpes šeit ir par to, lai īstenotu dažas labas kaimiņvalsts intereses, lai parādītu: “Bet kāda jēga tad vispār mācīties tiem, kas te paliek, otršķirīgas valsts valodu?” Jā? Tātad – neskatoties uz to, ka latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības valodām un ka šajā valodā jārunā arī nepilsonim, kurš strādās kādā citā valstī... Un, ja viņš, būdams, piemēram, nevalstiskas organizācijas sastāvā, nokļūs Eiropas Parlamentā, viņam ir tiesības, Cileviča kungs, tur brīvi runāt latviski, izteikt savas domas. Jūs to labi zināt, bet nākat šeit un stāstāt, ka šī prasība neesot vajadzīga, un darāt to ar vienu mērķi – izmisīgi cīnīties pret Eiropas Savienības valodu kā tādu. Un ar ko Eiropas Savienība, ko nevar pieņemt mūsu oponenti, atšķiras no Padomju Savienības? Padomju Savienība nesabruktu, ja tur nebūtu jārunā krieviski, bet būtu atļauts runāt arī citās valodās. Te, Cileviča kungs, ir tā atšķirība, ko jūs neesat pamanījis. Eiropas Savienībā visas valodas ir līdzvērtīgas, un latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības valodām, tajā tiek tulkoti visi dokumenti. Tātad cilvēkam, kas šeit dzīvo, vieglāk ir iemācīties latviešu valodu (kaut vai tāpēc, lai viņš varētu izlasīt šos dokumentus par jebkuru valsti un par to kārtību, kāda ir Eiropas Savienībā), nevis stāstīt, ka latviešu valoda viņam neesot vajadzīga, viņš aizbraukšot uz kaut kādu trešo valsti un sākšot mācīties, teiksim, portugāļu valodu, kā to jūs, Cileviča kungs, gribat teikt.

Un vēl. Cileviča kungs, es jums iesaku izlasīt Latvijas Satversmi. Tur ir teikts, ka Valsts prezidente nenes politisko atbildību. Jebkurš viņas lēmums ir spēkā tikai ar ministra parakstu. Un, ja Valsts prezidente, piemēram, aicina atdot Latvijas teritoriju kādam vai vēl kaut ko, tad tas ministrs, kurš parakstīs šādu aicinājumu, tiks saukts pie atbildības. Tāpēc neatsaucieties uz Valsts prezidenti! Runājiet konkrēti! Jūsu doma, Cileviča kungs, ir pazemināt latviešu valodas lomu starptautiski. Nāciet un godīgi to pasakiet un neslēpieties aiz kaut kādiem tur cilvēktiesību jautājumiem! Netēlojiet, ka esat kādam draugs!...

Es aicinu vienreiz par visām reizēm noraidīt šādus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Diemžēl man nav medicīniskās izglītības, tāpēc es atturēšos no deputāta Kiršteina murgaino fantāziju komentēšanas. Savukārt deputātam Rasnačam es gribētu vienkārši atgādināt, ka tieši izglītības reforma ir ļoti labs piemērs, ka mēs ar lielu nokavēšanos sekojām Igaunijas racionālajam piemēram. Igaunijā tā proporcija “60:40” bija ielikta likumā no paša sākuma. Mēs tikai pēc tam, kad sašķēlām sabiedrību un izprovocējām to lielo nepatikšanu, un faktiski iedragājām integrācijas procesu,– mēs tikai pēc tam sekojām Igaunijas piemēram. Tā ka jūsu piemērs runā pret jums.

Un otra lieta. Rasnača kungs. Tātad jūs uzskatāt, ka tie Latvijas viesstrādnieki, kas strādā Īrijā vai Lielbritānijā, ar vietējiem Īrijas un Lielbritānijas cilvēkiem runās latviski? Un ka viņi par šo situāciju Latvijā stāstīs latviešu valodā. Man ļoti interesanti to iedomāties!

Tad nu es ierosinātu jums kādus radikālākus, kardinālākus risinājumus. Uzdosim arī Īrijas pilsoņiem un Lielbritānijas pilsoņiem mācīties latviešu valodu! Izdomāsim kaut kādu veidu, kā mēs viņus, tā sakot, varētu piespiest to darīt!

Piedodiet, nu tas tomēr... Es patiešām ļoti augstu vērtēju latviešu valodu, un mums patiešām jāatbalsta tās prestižs, bet ar šādiem pasākumiem jūs paši vienkārši iedragājat šo prestižu. Jo patiešām normāliem cilvēkiem citās Eiropas Savienības valstīs, tādās kā, piemēram, Igaunija, kur rīkojas racionāli, būs ļoti grūti racionāli izskaidrot šādus jūsu lēmumus.

Patiešām, tā ir mūsu atbildība. Un Valsts prezidente šoreiz rādīja piemēru, kā jārīkojas ar valstisko atbildību. Un es runāju nevis par Valsts prezidentes atbildību, bet par mūsu, deputātu, atbildību.

Diemžēl līdz šim mēs šajā jautājumā rīkojamies absolūti pretēji – bezatbildīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs debatējam par 2.– deputāta Agešina priekšlikumu. Un aicinu ievērot Kārtības ruļļa noteikumus, tātad debatēt par konkrēto priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Pavisam īsi, Agešina kungs. Krievu valoda nav Eiropas Savienības nevienas dalībvalsts valoda. Tam vajadzētu būt skaidram!

Ja ir runa par to, kā latvieši runā Īrijā, tad jāteic, ka viņi savā starpā runā latviski, nevis angliski, kā jūs piedāvājat, vai krieviski.

Ja runā par citām valstīm, kurp Latvijas iedzīvotāji varētu braukt, tad jāteic, ka problēma nav tā, kā viņi runā savā starpā. Problēma ir tā, ka viņi krievu valodu eksponē kā Latvijas valsts valodu. Mēs esam pret to. Jūs gribat, lai krievu valoda tiktu eksponēta kā Latvijas valsts valoda.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Valērijs Agešins, otro reizi.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Es nezinu, kur ir mūsu priekšlikumā vārdi par krievu valodu kā oficiālu valodu Eiropas Savienībā. Es nevaru to saprast. Vienkārši mūsu priekšlikuma būtība ir šāda: lai Latvijas nepilsonis bez papildu sarežģījumiem varētu mierīgi saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu un, ja viņš vēlas, aizbraukt uz ārzemēm un tur strādāt. Punkts!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai nepilsoņi saņemtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Jūs, Rasnača kungs, un jūs, Kiršteina kungs, varat aizbraukt uz jebkuru Eiropas Savienības valsti, varat runāt savā valsts valodā – latviešu valodā –, bet jums neviens neko neatbildēs. Bet, ja jūs tur runāsiet krieviski, jūs atradīsiet kādu, kas atbildēs.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie deputāti! Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu vēlreiz: saskaņā ar Kārtības rulli mēs runājam par konkrētiem priekšlikumiem, nevis debatējam viens ar otru. Šīs iespējas jūs varat izmantot komisijā.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par deputāta Agešina iesniegto 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 56, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

3. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 54, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

4. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu drusciņ precizēt. Runā, ka šis statuss nedod tiesības nepilsoņiem braukt bez vīzas uz citām Eiropas Savienības valstīm. Šis statuss dod tiesības tad, ja, piemēram, Latvijas nepilsoņi grib saņemt uzturēšanās atļauju, piemēram, Vācijā. Tad šis statuss dos priekšrocības uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Tātad secinājums varētu būt viens: Latvijas nepilsonim šis statuss vajadzīgs tikai vienā gadījumā – ja šis cilvēks grib aizbraukt uz ārzemēm un dzīvot tur. Un tātad diezgan absurdi ir: kāpēc viņam jākārto valsts valodas prasmes eksāmens, ja viņš grib dzīvot tur? Kāpēc viņam jāuzrāda izziņa par to, ka viņam ir pastāvīgi ienākumi Latvijā vai pastāvīgs darbs Latvijā, ja viņš grib aizbraukt no Latvijas?

Protams, es varu saprast apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātus: ko viņi darīs, pret ko viņi vērsīsies, ja šeit vairs nedzīvos Latvijas nepilsoņi, ja liela daļa no šiem Latvijas nepilsoņiem aizbrauks uz citām Eiropas Savienības valstīm? Protams, viņi, kā es saprotu, grib apturēt šo procesu, lai šie nepilsoņi paliktu šeit. Ļoti apsveicami! Bet tomēr ir citi paņēmieni, kā to izdarīt, – pirmām kārtām ir jāizmaina attieksme pret šiem cilvēkiem.

Šeit izskanēja tāda doma: ja šis cilvēks aizbrauks, par ko viņš tur runās, kā viņš atsauksies par Latviju, kā viņš atsauksies par varu, kura ir Latvijā? Ja cilvēkam būs labas atmiņas, tad viņš runās labi un normāli. Bet, ja mēs liksim papildu birokrātiskus šķēršļus un tādā veidā pazemosim cilvēkus, kuri aizbrauks uz visiem laikiem no Latvijas, tad mums nevajadzēs simtiem tūkstošu latu tērēt, piemēram, Latvijas tēla nodrošinājumam. Mēs tērējam, iedalām ļoti daudz naudas Latvijas institūtam, bet vislabākā reklāma gan valstij, gan valsts iekārtai ir cilvēku atsauksmes. Bet, ja cilvēki būs pazemoti, viņi, protams, negatīvi vērtēs. Viņi stāstīs saviem draugiem, saviem paziņām tur, tajā valstī, kur viņi dzīvos... Ko iegūsim mēs, likumdevēji, un ko iegūs Latvija no tā? Es nevaru saprast. Varbūt kāds varētu paskaidrot šo loģiku.

Lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Pēc tam, kad Valsts prezidente atsūtīja likumu atpakaļ uz Saeimu, mēs bijām tiesīgi sagaidīt attiecīgos Juridiskā biroja priekšlikumus, kurus atbalstītu atbildīgā komisija. Diemžēl šajā jautājumā tika demonstrēta klaja bezatbildība un priekšlikumi tika iesniegti tikai no apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas (tie, kurus mēs apspriežam), kā arī no diviem bijušajiem nepilsoņiem – Valērija Agešina un Vladimira Buzajeva.

Tas liecina par mūsu parlamentārā modeļa nepilnībām, par Saeimas nespēju pārstāvēt visus Latvijas iedzīvotājus, ņemt vērā visu nodokļu maksātāju intereses, it īpaši to intereses – viņu ir nozīmīga daļa –, kuriem ir liegtas balsstiesības.

Cienījamie kolēģi likumdevēji! Neskatoties uz savu bezpilsonību pagātnē, es piederu to personu lokam, kuras uzmanīgi pētīja grozījumus likumdošanā jau no paša 1990.gada sākuma. 1992.gadā Augstākās padomes priekšā stāvēja izvēle: ko darīt ar nepilsoņiem? Tika piedāvāta arī šāda alternatīva: uzskatīt tos par īstiem ārvalstniekiem un regulēt viņu tiesisko statusu ar uzturēšanās atļauju palīdzību.

Ar nelielu balsu vairākumu šāda pieeja tika noraidīta, un parādījās iedzīvotāju kategorija ar “nepareizas” krāsas, bet tomēr Latvijas pasēm.

Apspriežamā likuma 3.pants, kuru Valsts prezidente, PCTVL frakcija un jūsu pazemīgais kalps ieteica nepiemērot attiecībā uz personām ar šādu oficiālu statusu – Latvijas nepilsoņiem –, satur normas, kas tiek pielietotas vienīgi attiecībā uz ārvalstniekiem.

Pirmām kārtām tās ir prasības pierādīt, ka ir legāls ienākumu avots un nepārtraukts uzturēšanās Latvijā stāžs. (Tā ir būtiska atkāpe no maģistrālā ceļa, pa kuru mūsu valsts uzsāka iet 1992.gadā.) Pēdējo četrpadsmit gadu laikā tās nekad nepilsoņiem netika uzstādītas. Man gribētos saņemt no Juridiskās komisijas izskaidrojumu – kas tagad ir mainījies šo četrpadsmit gadu laikā? Izveda Krievijas armiju, kā to pēkšņi nevietā minēja savā pēdējā spriedumā Satversmes tiesa? Taču tas notika jau pirms divpadsmit gadiem. Noslēdzās integrācija ES un NATO un tagad jau var neņemt vērā nepatīkamos cilvēktiesību kritērijus?

Īpaši nav saprotama prasība nepilsoņiem nokārtot eksāmenu latviešu valodā un samaksāt valsts nodevu.

Kādēļ šādas prasības neattiecināt arī uz latviešu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas izbraukt strādāt uz Īriju, lai, teiksim, izsniegtu tiem īpašu ārzemju pasi, kā tas bija padomju laikos? Valsts nodeva no šiem ekonomiskajiem migrantiem (No zāles: “Buzajev, necieni savus deputātus, cieni pārējos!”) būtiski papildinātu mūsu valsts budžetu. Savukārt padziļināta dzimtās valodas studēšana, kuru apliecinātu attiecīgais sertifikāts, ļautu cienīgi pārstāvēt Latviju Anglijas zemeņu plantācijās un Īrijas pabos.

Dāmas un kungi! Partijai, kura būtu iesniegusi Saeimā šādu priekšlikumu, pagrieztu muguru visi latviešu vēlētāji.

Tāpēc nebrīnieties, ka krievu vēlētāju milzum lielais vairākums izvēlas PCTVL. Mēs nevēlamies etnisko balsojumu, un par vislabāko pierādījumu krievu deputātu centieniem panākt sabiedrības integrāciju kalpo iekļautie grozījumi apspriežamajā likumā.

Lūdzu, kolēģi, pievienoties mums un balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu! Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Jurķis.

Komisijas vārdā varētu piebilst, ka jums, cienījamais Buzajeva kungs, kā deputātam ir tiesības piedalīties komisijas sēdēs un būtu vēlams tur arī ierasties, lai aizstāvētu savus priekšlikumus.

Lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, kolēģi, balsot par 4. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 55, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo Buzajeva kungs nebija ieradies aizstāvēt savu priekšlikumu.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 52, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

6. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 54, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

7. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Juridiskā komisija ar balsu vairākumu nolēma otrreizējai caurlūkošanai iesniegto likumu atstāt negrozītu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pēc otrreizējās caurlūkošanas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 16, neviens neatturas. Likums “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” pieņemts. Paldies.

R.Jurķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Politisko partiju likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimas izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Politisko partiju likums” (reģistrācijas Nr.1027).

1.priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

3.priekšlikums. Atbalstīts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

5.priekšlikums. Atbalstīts 7.priekšlikumā.

Un arī 6.priekšlikums ir atbalstīts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 5., 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

8.priekšlikums. Atbalstīts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

12.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

13.priekšlikums. Atbalstīts daļēji 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

18.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

20.priekšlikums. Atbalstīts daļēji 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

22.priekšlikums. Atbalstīts daļēji 24.priekšlikumā.

23.priekšlikums. Atbalstīts daļēji 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

25.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

27.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 56, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Naglis.

28. ...

Sēdes vadītāja.

26. mums ir jāskata! Mēs balsojām par 25.priekšlikumu.

A.Naglis.

Par 27. mēs balsojām.

Sēdes vadītāja.

Nē, mēs balsojām par 25.priekšlikumu. Lūdzu, turpināsim!

A.Naglis.

28.priekšlikums. Atbalstīts 30.priekšlikumā.

Un arī 29.priekšlikums ir atbalstīts daļēji 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 28., 29. un 30.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

31.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

34.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

35. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

36. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Jaunupa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

37.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

38.priekšlikums. Atbalstīts daļēji 41.priekšlikumā.

39.priekšlikums atbalstīts 41.priekšlikumā.

Un arī 40.priekšlikums ir atbalstīts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

42.priekšlikums. Atbalstīts (skatīt 19.panta otro daļu) 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret 42.priekšlikumu.

A.Naglis.

43.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

44.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

45.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

46.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

47.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

48.priekšlikums. Atbalstīts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

50.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

51.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

52.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

53.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

54.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 54.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Naglis.

55.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

56.priekšlikums. Atbalstīts 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

58.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

59.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

60.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

61.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

62.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

63.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

64.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

65.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

66.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Naglis.

67. un 68.priekšlikums. Atbalstīti 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

70. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sokolovska kunga priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša – Latvijas pilsoņus pielīdzināt nepilsoņiem attiecībā uz darbību politiskajās partijās.

Diemžēl atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, un jau trešo reizi pēc kārtas Saeima gan grozījumos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, gan arī (trīs reizes pēc kārtas!) ir pazemojusi nepilsoņus, kuri sastāda pusi no Latvijas krievu kopienas.

Paldies jums par to! Par integrāciju un par visu citu! Un mēs to neaizmirsīsim.

Es tikai vēl gribētu pateikt par sekām. Ņemot vērā to, ka sakarā ar nepieciešamību saskaitīt nepilsoņu skaitu partijā mēs esam spiesti atklāt visus partijas sarakstus un mūsu policejiskajā valstī tas varētu būt par pamatu dažiem sarežģītiem gadījumiem, kad tieši par piederību kādai partijai varētu ciest gan “Jaunā laika” partijas biedrs, gan arī Tautas partijas biedrs, ja viņi nebūs pareizajā koalīcijā. Un šis demokrātijas ierobežojums izriet tieši no nepilsoņu tiesību ierobežojumiem.

Sakarā ar to lūdzu tomēr atbalstīt 70. – deputāta Sokolovska priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 70. – deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 57, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Naglis.

71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

72.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

73. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Naglis.

74. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

75. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

76. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Naglis.

77. – nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Naglis.

78. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

79. – nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Naglis.

80. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

81. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

82. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

83. – nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Naglis.

84. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

85. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Naglis.

86. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

87. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

88. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 88.priekšlikumu... Nē, nelūdz... Paldies.

A.Naglis.

89. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

90. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

91. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

92. – atbalstīts. Mainīta nākamo daļu numerācija.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

93. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Naglis.

94. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

95. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

96. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Naglis.

97. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

98. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

99. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

100. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

101. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

102. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

103. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

104. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

105. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

106. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

107. – nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Naglis.

108. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

109. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

110. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

111. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – 6. Likums “Politisko partiju likums” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Prezidijs informē, ka šodien, 22.jūnijā, ir piešķirts bezalgas atvaļinājums deputātam Staņislavam Šķesteram un deputātam Jānim Reiram.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Sēdi turpināsim pēc pārtraukuma. Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Mēs visi esam svētku priekšvakarā, rīt ir Līgovakars un Jāņu diena, Vasaras saulgrieži... Mūsu vidū ir daudzi Jāņi (diemžēl nav nevienas Līgas, vismaz deputāšu vidū), un tāpēc šodien atļaujiet man visu Saeimas deputātu vārdā sveikt deputātus Jāņus: Jāni Estu, Jāni Jurkānu, Jāni Lagzdiņu, Jāni Porieti, Jāni Reiru, Jāni Straumi, Jāni Strazdiņu, Jāni Škaparu, Jāni Šmitu un Jāni Urbanoviču!

(Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Aicinu visus pārtraukumā doties uz Sarkano zāli, lai kopā ielīgotu mūsu Jāņus!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Ingrīda Circene, Juris Dalbiņš, Guntis Bērziņš, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Jānis Urbanovičs.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam Saeimas sēdi.

Pirms turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu Ārlietu ministram Pabrika kungam “Par pierobežas zonu Rīgas centrā”. Jautājumu nododam ministram Pabrika kungam.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums” (reģistrācijas numurs 1025).

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst?... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 15, atturas – 4. Cienījamie kolēģi, mums ir jāpārbalso, jo pašreiz nav kvoruma. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Ābiķi, kur biji?”)

Cienījamie deputāti, lūdzu jūsu uzmanību sēdes turpināšanai! Mēs balsosim par 1. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Jaunupa priekšlikumu likumprojektā “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums”.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Naglis.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

5. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

6. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

7. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

8. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Naglis.

9. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

10. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

11. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

12. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

13. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

14. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

16. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

18. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

19. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

20. – daļēji atbalstīts un iestrādāts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 20. un 21.priekšlikumu.

A.Naglis.

22. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

23. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

24. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

25. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

26. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

27. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

28. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis.

29. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Naglis.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likums “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Eksporta kredītu garantēšanas likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Eksporta kredītu garantēšanas likums” (dokuments Nr.6153). Komisija ir izskatījusi 10 iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs.

2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs.

3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs.

4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs.

5.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs.

6.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs.

7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs.

8.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs.

9.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs.

10.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas arī ir atbalstīts.

Līdz ar to ir izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 10.priekšlikumu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likums “Eksporta kredītu garantēšanas likums” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Brigmaņa, Breša, Pietkeviča, Šņepstes, Porieša un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šā gada 22.jūnija sēdē pieņemto lēmumu attiecībā uz darba kārtības 14.punktu – likumu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” un noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš iepriekš minētajam likumam ir 2006.gada 15.septembris, bet tā izskatīšana Saeimas sēdē varētu notikt 2006.gada 26.oktobrī. Vai deputātiem ir iebildumi pret termiņu... (No zāles: “Ir! Nav!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums ir jābalso par cita izskatīšanas termiņa noteikšanu.

Lūdzu, balsosim par lēmuma pārbalsošanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 5, atturas – 1. Tātad mēs varam pārbalsot noteikto priekšlikumu iesniegšanas termiņu un arī izskatīšanas laiku.

Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu līdz 15.septembrim un par izskatīšanu Saeimas sēdē šā gada 26.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 3, atturas – nav. Tātad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par bijušas Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” ir noteikts 15.septembris, bet izskatīšana Saeimas sēdē notiks šā gada 26.oktobrī. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Vitālij, gods kalpot koalīcijai!” Dep. Dz.Ābiķis: “Gods kalpot Latvijai!”) Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.6154 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 8., 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs.

11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Radzeviča priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

12.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 11., 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs.

14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs.

Līdz ar to ir izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi. Komisija lūdz likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Tiesnešu izdienas pensiju likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6155.

1.priekšlikumu sagatavojis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

7. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Precizētā redakcijā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

10. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

12. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

Komisija nolēma aicināt deputātus pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums “Tiesnešu izdienas pensiju likums” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šim likumprojektam Ārlietu komisijā nav iesniegts neviens priekšlikums. Tātad es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Andoras Firstisti”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Arī šim likumprojektam mēs nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Tātad es aicinu jūs atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Lihtenšteinas Firstisti”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Arī par šo likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums. Es jūs aicinu komisijas vārdā atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums otrajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Sanmarīno Republiku”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Arī šoreiz nav saņemts neviens priekšlikums. Tātad es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šim likumprojektam ir iesniegts viens priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Solovjovs.

Nav? Nav. Tātad es aicinu jūs otrajā lasījumā atbalstīt arī šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Arī šoreiz priekšlikumi nav iesniegti, tāpēc aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likums “Par Eiropas līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.5780 un Nr.6129. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece.

4. – Saeimas deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

5. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece.

6. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Noraidīts.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Kura Kalniņa?”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

7. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Mūrniece.

25.jūlijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Civilās aizsardzības likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Civilās aizsardzības likums” (reģistrācijas numurs 1720) un atbalstījusi to pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Mūrniece.

31.jūlijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Kolēģi! Šim likumprojektam ir iesniegts tikai viens priekšlikums, un tas ir komisijā atbalstīts. Es jūs aicinu atbalstīt to, kā arī atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šim likumprojektam tiešām ir, paldies Dievam, iesniegts tikai viens priekšlikums, un tas pieder cienījamai bijušajai aizsardzības ministrei Mūrnieces kundzei. Viņa strādāja šajā amatā apmēram trīs mēnešus, bet tomēr paspēja ieguldīt manā pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību sarakstā vēl vienu – 71.atšķirību, jo likumprojekta 8.panta tekstā ir ceturtā daļa, kurā ir paredzēti ierobežojumi dažām firmām, kas strādā ar stratēģiskas nozīmes precēm.

Un ierobežojums ir sekojošs: ierobežojumi ir firmas dalībniekam, vadītājam, personām, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbiniekiem, kas tieši saistīti ar stratēģiskas nozīmes preču ražošanu, remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu un tā tālāk. Un ir iespēja strādāt šajā nozarē vismaz divdesmit gadu vecumu sasniegušiem Latvijas pilsoņiem vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņiem. Nepilsoņiem šie darbi ir liegti. Likuma sākotnējā redakcijā nekādu ierobežojumu nepilsoņiem nebija.

Es gribētu arī dot jums informāciju, ar kurām personām ir salīdzināti nepilsoņi šajā priekšlikumā. Pirmkārt, ar personām, kas ir sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Otrkārt, ar personām, kurām ir diagnosticēti psihiski traucējumi. Treškārt, ar personām, kurām ir diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, vai ar personām, kuras divu gadu laikā ir atkārtoti administratīvi sodītas, vai ar personām, par kurām Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, ka šīs personas pieder pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, vai ar personām, kurām nav deklarētas dzīvesvietas, un tā tālāk.

Lūk, šīm minētajām personām ir pielīdzināti 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju (tas ir, piecu vislielāko Latvijas pilsētu, izņemot Rīgu, iedzīvotāji kopumā)!

Es nezinu, kāpēc Mūrnieces kundze tā nīst nepilsoņus un pusi Latvijas krievu kopienas. Varbūt viņa pat neizlasīja šo pantu – 8.pantu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej mājās!”)

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tam faktam, ka tad, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, būtiski mainīsies Latvijas Republikas ārpolitiskā orientācija, jo kopā ar nepilsoņiem mēs šajā pantā diskriminēsim, teiksim, arī ASV pilsoņus – mūsu galvenos sabiedrotos. Un šajā sakarā es gribētu uzklausīt, teiksim, Kariņa kunga viedokli: kāpēc mēs arī mūsu stratēģiskā sabiedrotā – ASV – pilsoņus pielīdzinām narkomāniem, alkoholiķiem, noziedzniekiem un tā tālāk? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Mājās!”)

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un gribētu dzirdēt gan Mūrnieces kundzes, gan Kariņa kunga viedokli. (No zāles: “Buzajev, mājās!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Solovjovs.

Es uzstājos tikai komisijas vārdā. Šeit es neko nevaru piebilst. Es jūs aicinu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 1. – bijušās aizsardzības ministres Lindas Mūrnieces priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 14, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 13, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Solovjovs.

4.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 4.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit ir iesniegti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Solovjovs.

2. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Solovjovs.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Solovjovs.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Solovjovs.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu arī kopumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

I.Solovjovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Solovjovs.

4.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 4.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir ar reģistrācijas numuru 1733. Otrajam lasījumam iesniegti astoņi priekšlikumi, kas izskatīti komisijas sēdē.

1. – tieslietu ministra Guntara Grīnvalda priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

2. – tieslietu ministra Grīnvalda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

3. – tieslietu ministra Grīnvalda priekšlikums. Atbalstīts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu.

L.Mūrniece.

5. – tieslietu ministra Grīnvalda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece.

8. – iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Jūs gribējāt balsojumu par 8.priekšlikumu?

Es atvainojos! Lūdzu deputātus balsot par 8. – iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 8, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Mūrniece.

25.jūlijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 25.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam komisija izskatīja 12 priekšlikumus.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos!... (No zāles dep. J.Dobelis: “Par vēlu!”) Nav par vēlu. Nē, nē, deputāts Buzajevs bija pieteicies. Vienkārši pie mums nonāk nedaudz vēlāk informācija. (No zāles dep. J.Dobelis: “Lai viņš sēž mierīgs! Ko jūs tērējat laiku ar to idiotu?”)

Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi: man ir tikai liels jautājums jaunajam komisijas priekšsēdētājam – cienījamajam Šlesera kungam.

1.priekšlikuma būtība ir tā, ka mēs gribam ieviest piecas jaunas nodevas. Pret pirmajām trim man iebildumu nav. Es pats strādāju savulaik ģeoloģijas dienestā.

Gribu runāt par pēdējām divām nodevām – par dzīvnieku ievešanu Latvijā un vēl arī par uzpirkšanu. Kādēļ tieši pirms vēlēšanām Latvijas Pirmā partija atbalsta jaunas nodevas? Varbūt mēs esam visbagātākā Eiropas Savienības valsts? Vai varbūt mūsu valstī ir visaugstākā vidējā alga? Es to nesaprotu.

Pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu pieeja šim jautājumam ļoti atšķiras: dažās citās Eiropas valstīs šādas pieejas nav.

Sakarā ar to PCTVL frakcija neatbalsta 1.priekšlikumu. Taču, ja tomēr priekšlikumu jūs atbalstāt, neatbalstiet likumprojektu kopumā!

Aicinu neatbalstīt! (No zāles: “Nebļauj, nebļauj! Mājās, mājās!”)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 2, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Zunda.

2.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

4.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

5.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Ē.Zunda.

7.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

8.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

9.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

10.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

11.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

12.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ē.Zunda.

Lūdzu noteikt par termiņu 6.jūliju.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.jūlijs. Paldies.

Ē.Zunda. P

aldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” un atbalsta to. Lūdzu arī kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Krastiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.jūlijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Okupācijas muzeja likums” un alternatīvais likumprojekts “Latvijas Okupācijas muzeja likums”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Izskatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar likumprojektu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 13.jūnija sēdē izskatīja deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Seiles, Vaideres un Straumes iesniegto likumprojektu “Okupācijas muzeja likums” (dokuments Nr.1698).

Komisija nolēma minēto likumprojektu neatbalstīt, bet saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu izstrādāja alternatīvu likumprojektu “Latvijas Okupācijas muzeja likums” (dokumenta reģistrācijas Nr.1789).

Es lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Latvijas Okupācijas muzeja likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

(No zāles: “Nevajag!”. Dep. J.Dobelis: “Turi muti! Beidz žvankstēt!”)

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi Dobeli! Lūdzu, izvēlieties Saeimas cieņai atbilstošus izteicienus!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Tas bija, vēl ejot uz tribīni!

Sēdes vadītāja.

Tas jāievēro, arī ejot uz tribīni!

J.Dobelis.

Viens otrs citādus izteicienus vienkārši nesaprot!

Tātad, cienītie kolēģi!

Vispirms, kā jau es teicu, šodiena nav domāta tikai priekš priecāšanās. Tā ir jāizmanto arī pārdomām. Žēl, protams, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir slaistījusies gadiem ilgi, tāpēc es izsaku nosodījumu šīs komisijas vadītājam, kurš neprata organizēt darbu un faktiski neko nedarīja. Un mūsu iesniegtais likumprojekts gulēja.

Paskatieties! Viens no likumprojekta autoriem ir cilvēks, kas jau ilgu laiku darbojas Eiropas Parlamentā! Tā ir Inese Vaidere. Atmodāties gan! Nu, paldies Dievam, ka vispār atmodāties!

Es saprotu, ko ļoti daudziem nozīmē okupācijas jēdziens. Dažiem nezinīšiem un dažiem nevarīšiem ļoti gribas aizbēgt no šā jēdziena. Mums arī Saeimā sēž tādi deputāti, kuru prāta spējas diemžēl nesniedzas tik tālu, lai saprastu, kas ir okupācija. (No zāles dep. J.Pliners: “Pirmais – Dobeļa kungs!”)

Tātad mums, paldies Dievam, valstī ir Latvijas Republikas okupācijas diena, par kuru savā laikā nobalsoja deputātu vairākums un no kuras gribēja izvairīties tā īpatnējā komisija, kas te taisījās vispār pārtaisīt svētku un atceres dienu kalendāru. Pēdējā brīdī gan nobijās un līdz Saeimai savus projektus neatstiepa.

Protams, runājot par okupāciju, no šā vārda izvairās dažādi nelieši, dažādi noziedznieki, kuri paši vai kuru senči ir pastrādājuši Latvijā noziegumus, un tāpēc ir pilnīgi dabiski, ka viņi izvairās no vārda “okupācija”, bet jūs dzirdēsiet šo vārdu neatkarīgi no tā, vai jums tas patīk vai nepatīk. Jūs varat raustīties te, drebēt, dzert vai nedzert, bet šo vārdu jūs dzirdēsiet.

Par vēsturisko patiesību mēs runāsim mūžīgi un pastāstīsim jums, kas ir vēsturiskā patiesība, un piespiedīsim jūs saprast, ka ir okupācija bijusi Latvijā un ko tā ir devusi mūsu tautai. Gribētos, lai arī mūsu tautieši to biežāk saprastu un biežāk par to runātu. Tieši tāpēc ir vajadzīgs šāds Okupācijas muzejs, un tieši tāpēc mēs jau sen izstrādājām šo likumprojektu. Mēs strādājām kopā ar Okupācijas muzeja darbiniekiem, jo Latvijas Okupācijas muzejs jau no 1993.gada īsteno ļoti nozīmīgu gan pētniecisko, gan izglītojošo funkciju mūsu valstī: informē ārvalstu delegācijas, informē vienu otru mūsu nezinīti, ieskaitot visādus kaļužnijus un kabužņijus, kuriem arī ir jāstāsta ilgi un dikti, kamēr viņi kaut ko saprot no Latvijas Republikas vēstures un tad ar pārvērstiem ģīmjiem staigā pa muzeju un tēlo lielus vēstures pazinējus.

Muzejs ir akreditēts daudziem par lielu nepatiku. Jā, muzejs lielāko tiesu darbojas uz sabiedriskiem pamatiem, bet tas nekas, jo es ceru, ka Latvijā arvien vairāk būs prātīgu deputātu Saeimā, kas dos iespēju muzejam saņemt tam pienākošamies summas no valsts budžeta. Pagaidām muzejs darbojas, izmantojot galvenokārt privātos ziedojumus. Paldies Dievam, ka tādi ir!

Muzeja apmeklētāju skaits pieaug gadu no gada. Tātad ir interese par šo muzeju. Tas, ka vienas vai otras valsts pārstāvis ir tik niecīgs, ka nespēj saprast, ko nozīmē vēsture, nāk mums tikai par labu. Mēs varam parādīt sevi pareizā gaismā. Un visa tā ņaudēšana, ka te okupācija nav bijusi, – tā ir vārguļu ņaudēšana. Tie ir cilvēki, kurus māc nepilnvērtības komplekss. Un tad viņiem gribas kaut kur sevi izpaust. Tad viņi te nāk un runā, ka okupācija nav bijusi.

Gribētos uzsvērt arī to, ka šad un tad ir atradušies gudrīši, kas gribēja apstrīdēt vietu, kur atrodas Okupācijas muzejs. Dažnedažādi pārgudreļi gribēja pārvietot Okupācijas muzeja telpas pēc iespējas tālāk no Rīgas centra. Izgāzās visi šie projekti! Patlaban viņi ir it kā vairāk vai mazāk apklusuši.

Bez tam ir izstrādāts arī projekts muzeja attīstībai. Arī mūsu tautietis, ievērojamais arhitekts Birkerta kungs, ir piedāvājis savu projektu, un paldies viņam par to – par viņa ieinteresētību Latvijas arhitektūras attīstībā.

Kas notika tālāk – jau pēc mūsu projekta iesniegšanas? Projekts, kā jau es teicu, iegūla, un tad mums vajadzēja meklēt sadarbības partnerus, ar kuru palīdzību virzīt uz priekšu šo likumu. Un paldies Dievam... Tevi jau neatrada, tu vispār neesi spējīgs neko saprast! Tātad mūsu partneri, paldies Dievam, izrādījās Kultūras ministrijas darbinieki, un paldies Kultūras ministrijas darbiniekiem par viņu atsaucību, par viņu piedalīšanos. Mēs ar kultūras ministri Helēnu Demakovu un Kultūras ministrijas pārstāvjiem tikāmies pavisam nesen, un tieši pēc viņu atbalsta saņemšanas šai idejai un pēc viņu veiktās šā projekta apsekošanas mēs atviegloti uzelpojām, jo secinājām, ka tā lieta virzās uz priekšu.

Sauciet to par alternatīvo projektu, sauciet, kā vien jūs gribat! Mūsu interesēs ir tas, lai būtu atsevišķs likums par Okupācijas muzeju. Un līdz ar to, ja komisija tomēr ir nākusi pie prāta (paldies viņai par to!) beigu beigās, ja viņa ir gatava nebaidīties no jēdziena “okupācija” lietošanas, ja viņa ir gatava strādāt pie Latvijas Okupācijas muzeja likuma tālāk, tad paldies viņai par to! Un lai viņa strādā!

Līdz ar to mūsu frakcija, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, mierīgi atsauc savu piedāvāto projektu par labu izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam. (No zāles dep. V.Orlovs: “Paldies jums!”) Un strādājiet, lūdzu, tālāk! Tikai ļoti gribētos cerēt, ka šī 8.Saeima būs spējīga pieņemt šo likumu arī galīgajā lasījumā.

Ja jūs, godātie radioklausītāji, dzirdat te tādus ne sevišķi kulturālus brēcienus no zāles, tad nebrīnieties! Tie ir tie paši cilvēki, kuri nemīl vārdu “okupācija”, kuri ļoti gribētu, lai mēs šādu vārdu aizmirstu. Un ieklausieties šajos cilvēkos! Varbūt kādreiz jūs viņus redzēsiet vaigu vaigā...

Līdz ar to, kā es jau teicu, mēs atsaucam savu projektu, bet tālākajās debatēs, ja kāds to vēlas darīt, varētu būt runa jau par jauno projektu. Taču, tā kā tas ir pirmais lasījums un šīs debates ir konceptuālas, tad mēs atbalstīsim alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāsim pie tā tālāk. (No zāles: “Uz priekšu!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir grūti klausīties šādus apvainojumus, ko mums te nākas dzirdēt no viena deputāta mutes... (No zāles dep. J.Dobelis: “Neklausies! Ej mājās!”) Es jūs nepārtraucu... (No zāles dep. J.Dobelis: “Strazdiņ, ej mājās, ja strādāt negribi!”) Es domāju, ka deputāta uzvedība kļūst neētiska. (No zāles: “Priekšsēdētājas kundze, kā viņš uzvedas?” No zāles dep. J.Dobelis: “Kāpēc viņš slaistās?”)

Respektīvi, šeit tika pausta galēja nepatiesība. Muzeja lietā nebija sakārtoti īpašuma jautājumi, un tieši tāpēc mēs gaidījām, kad šie jautājumi tiks sakārtoti. Un tad mēs virzījām šo likumprojektu tālāk.

Diemžēl Dobeļa kunga un pārējo iesniegtais likumprojekts nebija pilnīgs. Ar tādu likumprojektu nevarēja strādāt, vispirms nesakārtojot īpašuma lietas.

Tā ka es gribēju vienkārši jums paskaidrot šo jautājumu un pateikt, ka deputāts Dobelis pauda klajus melus. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pats melo!” No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi! Vienmēr melo! Tautai melo!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Tautai bez pagātnes nav nākotnes, un šā muzeja likums ir nepieciešams, lai mēs paši un arī Latvijas viesi varētu iepazīties ar Latvijas vēstures vistumšākajām lappusēm.

Likums ir nepieciešams, lai nevienam politiķim neceltos (No zāles: “Kas neceltos?”) roka muzeju pārvietot uz nomaļāku vietu. Muzejam ir jābūt tur, kur tas ir šobrīd, – Rīgas vēsturiskajā centrā. Tam ir jābūt viegli pieejamam. Un valstij ir pienākums šā muzeja darbību visādā veidā atbalstīt.

Arī es piekrītu mūsu komisijas priekšsēdētājam. Pie likuma teksta ļoti rūpīgi strādāja gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, gan paša muzeja pārstāvji, gan Saeimas un Kultūras ministrijas juridisko dienestu speciālisti, tāpēc šis teksts tika tik ilgi slīpēts.

Es, cienījamie kolēģi, nepārprotami aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, lai vēl šīs Saeimas sastāvā mēs varētu šo likumu pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Ļoti īsi. Par muzeja ēku. Pēc tam, kad tika uzbūvēta Rīgas Domes ēka un arī atjaunots Melngalvju nams, šai ēkai vispār nav vietas nedz Rātslaukumā, nedz Strēlnieku laukumā, tāpēc bija priekšlikumi Rīgas Domei vispār nojaukt šo ēku. Un, raugoties gan no estētikas, gan arī no pilsētas sakārtošanas principiem, tas būtu vispareizākais lēmums.

Bet nu ļoti īsi par likumprojekta nosaukumu un par muzeja ekspozīciju. Es nebūtu nācis šeit runāt, ja Dobeļa kungs nebūtu minējis manu dzimteni – Krieviju, kur es tomēr dzīvoju četrus mēnešus pēc kārtas. Un sakarā ar to es uzskatu, ka likumprojekta pirmais nosaukums – “Okupācijas muzeja likums” – ir pareizāks. Tas ir tuvāks vecajam nosaukumam – “Latviešu sarkano strēlnieku muzejs”...

Ņemot vērā Latviešu sarkano strēlnieku lomu Krievijas vēsturē, teiksim, Deņikina sagraušanā Orlā 1919.gadā vai kreiso sociālistu revolucionārā dumpja sagraušanā Maskavā 1918.gada jūlijā (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Buzajev, par tēmu jārunā!”), kas praktiski nozīmēja Krievijas parlamentārās daudzpartiju sistēmas attīstības pārtraukšanu, var jau runāt par Krievijas okupāciju, un sakarā ar to pirmais no šiem piedāvātajiem nosaukumiem ir pareizāks. Un es lūdzu arī atjaunot muzeja ekspozīciju atbilstoši tikko teiktajam.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Nezinu, vai pat ir vērts runāt (No zāles: “Nav!”) vai ne, bet ceru, ka pārtraukuma noskaņas tomēr ļaus jums kādu mirkli paklausīties.

Patiesībā sajūta ir drusku kā absurda teātrī, jo pirmajā brīdī, izlasot Ineses Vaideres vārdu starp likumprojekta iesniedzējiem, es domāju, ka te ir ieviesusies kāda kļūda. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tieši tā! Par to ir runa!”) Jau divi gadi tūlīt būs pagājuši kopš Eiropas Parlamenta vēlēšanām...

Un tagad mēs dzirdam no Strazdiņa kunga, ka ir nopietni strādāts pie šā likumprojekta, jo bijis jāsaskaņo īpašuma jautājumi un tā tālāk. Tad man būtu jājautā kolēģim Strazdiņam: vai tad tāds mehānisms, kādi ir pārejas noteikumi, vispār ir aizmirsts? “Jāpieslīpē,” tā sacīja Ābiķa kungs. Un slīpē jau gan. Bet zināt, kas slīpēja šo likumprojektu? Strazdiņa kunga rakstāmgalds! Ne nu slīpēja, bet glabāja, tāpēc neliekuļosim un neizliksimies!

Nu, paldies Dievam, beidzot ir radusies drosme šo likumprojektu izcelt gaismā. Paldies Dievam, ka mums ir šis alternatīvais projekts. Izdarīsim ātri un kvalitatīvi to darbu!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Leopold, jābalso!” No zāles: “Ar dziesmu! Sadod!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir labi, ka mēs daudz ko nesaprotam no tā, ko Buzajeva kungs saka. Tad mēs asāk uzstātos. Bet, manuprāt, mums ir jāuzsver Okupācijas muzeja nozīme – tā lielā nozīme, kura parādījās jeb eksponējās šodien, kad bija tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem, kurus vadīja Tatjana Ždanoka, un ar Krievijas delegāciju. Krievijas Domes deputāti bija vairāki cilvēki. Nu, atklāti sakot, bija arī ņirgāšanās, ka mums tad būtu jāatceras arī zviedru okupācija un Krievijas impērijas okupācija.

Mana atbilde bija šāda: “Ja jūs tā varat uzstāties un runāt, tad mums nekādas attiecību uzlabošanās nebūs.” Tā bija vienkārši ņirgāšanās, bet tomēr mums izdevās izdalīt šo grāmatiņu, kas ir tapusi ar Okupācijas muzeja atbalstu, angļu valodā. To saņēma Eiropas Parlamenta visa delegācija, bet Krievijas delegācija vēl papildus saņēma “Žizņ znameņitih ļuģei” – pa diviem trim eksemplāriem katrs. Lai viņi paskatās, kā dzīvo tā saucamās sovjeta minoritātes.

Šī grāmatiņa ir otrs Okupācijas muzeja izdevums jau tūkstoš eksemplāros. Pirmais arī bija, bet tas nebija tik pilnīgs, jo nebija ilustratīvā materiāla. Šeit ir vairāk ilustratīvā materiāla, un šeit ir arī 1949.gada izsūtāmo saraksta oriģināla kopijas. Diemžēl mūsu vēsturnieki nestrādā ar šiem sarakstiem, nemeklē šos cilvēkus, nepēta viņu likteņus, lai gan tā ir vēsturnieku darbības sfēra. Turpretī Okupācijas muzejs strādā, ieraksta video liecības, tūkstošiem šādu liecību. Un šis muzejs ir nepieciešams, lai beidzot arī Rietumi, kā teica kāds delegācijas loceklis... Gan šoreiz, gan arī tad, kad mēs bijām Romā kopā ar mūsu sadarbības grupu, pats Itālijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs teica tā: “Mēs sākam jūs saprast!” Arī šodien es dzirdēju šo frāzi: “Mēs sākam jūs saprast!” Un arī par to jāsaka paldies Okupācijas muzejam...

Lūdzu, atbalstiet šo likumu! To pēc iespējas ātrāk vajag apstiprināt, lai muzejs justos drošs. Ir paredzēts šajā laukumā arī komunistiskā terora upuriem jeb Baigā gada upuriem veltīts piemineklis. Baigais gads nozīmē ne tikai laiku līdz kara sākumam, jo, kā jūs zināt, 1941.gada 26.jūnijā (diemžēl tā ir arī mana dzimšanas diena) pēc Šustina pavēles: “Rasstreļaķ vseh po spisku!” apšāva visus ieslodzītos cietumos Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā.

Tāpēc balsojiet, lūdzu, un nešaubieties! Es aicinu arī pārtraukt debates.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Krišjānis Kariņš... Nē? Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par alternatīvā likumprojekta “Latvijas Okupācijas muzeja likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies, kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 7.jūlijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Man ir cits priekšlikums – 7.oktobris, lai neizmantotu šo tēmu priekšvēlēšanu cīņā. Lūdzu atbalstīt otro priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā tad!”)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus vispirms balsot par deputāta Buzajeva priekšlikumu, jo tas ir tālāk. Tātad deputāta Buzajeva priekšlikums ir 7.oktobris. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 7.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par izdienas pensijām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6156. Uz otro lasījumu ir sagatavoti 17 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

2.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt un mainīt numerācijas kārtību.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

17. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

Komisija nolēmusi pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 1, atturas – 26. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Stalidzāne.

Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.augusts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 18.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā likumprojektu “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums”. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godājamā Saeima! Lai zinātu, kā balsot, man būtu jautājums iesniedzējiem, un varbūt arī komisijas pārstāvis var atbildēt. Vai Latvijas Pirmā partija domā iesniegt arī likumprojektu par Rīgas budistu draudzi un par Rīgā esošo islāma draudzi, jo šīs ir vienas no lielākajām un ietekmīgākajām pasaules reliģijām?

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Kalniņa kungs! Atbildēšu jums īsi. Latvijas Pirmā partija netaisās iesniegt Rīgas budistu draudzes likuma projektu, jo šī reliģija nav viena no Latvijai tradicionālajām kristīgajām konfesijām. Ņemot vērā to, ka gan Rīgas ebreju reliģiskā draudze, gan arī pārējās tradicionālās – kristīgās – konfesijas ir noslēgušas šos tradicionālos līgumus, uz kuru pamata tiek izveidoti šie speciālie likumi, Latvijas Pirmā partija ir izstrādājusi kopā ar Rīgas ebreju reliģisko draudzi šo likumprojektu, un lūdzam Saeimu atbalstīt šo likumprojektu konceptuāli, tas ir, pirmajā lasījumā. Un, ja kādam ir priekšlikumi, es aicinu iesniegt tos. It īpaši jūs, Kalniņa kungs, es aicinu aktīvi darboties pie šā likumprojekta tālākas pilnveidošanas ar to savas frakcijas pārstāvju starpniecību, kuri strādā Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas– 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15.jūlijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija iesniedza jums izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (reģistrācijas numurs 1734). Likumprojekts ir steidzams.

Saņemti pieci Juridiskā biroja priekšlikumi, par kuriem komisija ir devusi savus atzinumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

2. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”.

Iesniedzēju vārdā runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Reizēm jābūt ir emocijām, lai šeit runātu, jo es slaistus nekad neesmu cietis. Un, ja kāds ir Latvijas valstij ļaunumu nodarījis, tad tie galvenokārt ir slaisti. Lūk!

Un tagad mums ir tādas divas jaukas dienas, kuras gribētu aizmirst viena otra valsts amatpersona, un abas šīs dienas ir saistītas ar mūsu karavīriem. Par 22.jūniju šodien es jau runāju. Bet ir vēl viena diena – 11.augusts, Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Diena, kurā padomju Krievija atzina Latvijas neatkarību uz mūžīgiem laikiem un atzina Latvijas teritoriju, kurā toreiz ietilpa arī Abrene. Joprojām šis dokuments ir juridiski pareizs dokuments un pamatots dokuments! Un tāpēc mēs izvēlējāmies šos simboliskos datumus – ierosinām slēgt pavasara sesiju 22.jūnijā un sākt rudens sesiju 11.augustā. Labi, ja jau gribas vienam otram to pārtraukumu starp sesijām – laipni lūdzu! Bet es gribētu atgādināt to, ka komisijās guļ vairāki simti neizskatītu likumprojektu (uzsveru– vairāki simti!) dažādos lasījumos. Vai tiešām nav ar tiem jādarbojas, nav pie tiem jāstrādā?

Arguments, ka vasarā sanāks komisijas, ir diezgan nožēlojams. Pieņemsim, ka kāda komisija sanāks, izstrādās, sagatavos, teiksim, uz otru lasījumu kādu likumprojektu. Kas notiks tālāk, ja nebūs Saeimas sēžu? Tas likumprojekts tāpat paliks guļot!

Šeit ir pietiekami nopietnas opozīcijas partijas – gan apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan “Jaunais laiks” –, kas grib strādāt un pabeigt vienu otru darbu, lai tas aiziet savu ceļu. Es domāju, ka šodien lielisks piemērs ir nesenās karstās pārrunas par to pašu likumprojektu “Okupācijas muzeja likums”. Jā, nu tas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Bet kas notiks tālāk? Kāds būs darbs pie likumprojekta gatavošanas otrajam un trešajam lasījumam? Mums te ir tāda “komandiņa”, kas darīs visu, lai traucētu šā likuma pieņemšanu 8.Saeimā. Bez tam, godātā koalīcija, jums šad un tad ir vajadzīgi tie tur. Viņu balsis jums ir vajadzīgas. To jau arī rāda balsojumi. Un tādos gadījumos jūs mierīgi izliksieties, kā nu jūs protat, un neizskatīsiet kādu sāpīgāku jautājumu. Tātad, lai paglābtu koalīciju no šādas maldīgas rīcības, mēs esam nolēmuši ierosināt nedaudz saīsināt šo pārtraukumu starp Saeimas sesijām un varbūt nedaudz vairāk pastrādāt šajā Saeimā. Jūs jau no rīta dzirdējāt Latvijas Valsts prezidentes ieteikumu. Latvijas Valsts prezidente acīmredzot ir rūpīgi studējusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšvēlēšanu programmu, jo viņa no tās citēja vairākus teikumus. Un, vērsdamās pie tautas, arī viņa teica, ka 8.Saeimai vēl ir daudz darba priekšā. Ja jau mums priekšā ir daudz darba, tad tomēr strādāsim! Un tādā gadījumā es neredzu problēmas sanākt nedaudz ātrāk. Labi, pieņemsim, ka būs kaut kādas ārkārtas sēdes vasarā. Varbūt. Bet par to būs garas pārrunas – vajag vai nevajag. Taču sāksim tā godīgi no jauna strādāt šā gada 11.augustā! Darbu sāksim, atceroties Latvijas brīvības cīnītājus. Atgādināsim Krievijai padomju Krievijas uzņemtās saistības! Atgādināsim tiem, kuri nezina, ko nozīmē vārds “Abrene”! Dažus teikumus no šā līguma varam nocitēt un iedvesmoti turpināsim darbu.

Cienītie kolēģi! Aicinu atbalstīt konstruktīvās opozīcijas iesniegto lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie deputāti! “Saskaņas Centrs” balsos “pret”. Mēs iestājamies par darbu, nevis par tukšu pļāpāšanu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tad nepļāpā!”)

Dobeļa kungs, jūs slikti sadzirdējāt Valsts prezidenti, to viņa teica par klauniem un cirku. Tie visi ir zināmi.

Paldies. Un aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Leopolds Ozoliņš. Nē, deputāts Leopolds Ozoliņš nerunās. Runās deputāts Boriss Cilevičs.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Iespējams, pēc tam runāšu!”)

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Faktiski Dobeļa kungs ļoti skaidri paskaidroja šā priekšlikuma iesniedzēju nodomus – organizēt savu priekšvēlēšanu kampaņu par valsts budžeta naudu.

Mēs zinām, ka Dobeļa kungam tas nav pirmais šāds mēģinājums, jo laikam jau bija tādi gadījumi viņa politiskajā karjerā.

Tomēr es aicinu jūs noraidīt šo priekšlikumu. Būsim godīgi, būsim atbildīgi! Rīkosim priekšvēlēšanu kampaņu par tiem līdzekļiem, ko partiju sponsori saskaņā ar likumu var tām piešķirt. Taču, ja budžetā ir pārāk daudz naudas, tad es gribu atgādināt, ka arī jebkura mūsu sēde maksā naudu. Un šo naudu mēs varētu izmantot, lai palielinātu pensijas, lai palielinātu algas, pabalstus un tā tālāk.

Tāpēc es aicinu jūs tomēr būt godīgiem un atbildīgiem! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es ļoti labi saprotu to deputātu uztraukumu, kuriem nav svarīgs Latvijas budžets, kuri savai priekšvēlēšanu kampaņai izmanto, iespējams, citu valstu budžetu. (No zāles dep. V.Orlovs: “Naudu!”) Saprotu arī Borisa Cileviča uztraukumu, jo pēc Borisa Cileviča kaunpilnās izgāšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur viņa partija pat nevarēja barjeru pārvarēt, viņā ir kaut kāds iekšējs satraukums acīmredzot radies.

Otro triecienu viņš saņēma Eiropas Padomē, kur izgāzās visi viņa mēģinājumi turpināt pārraudzības procesu Latvijā...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais Dobeļa kungs! Lūdzu, runājiet par lēmuma projektu!

J.Dobelis.

Tieši tā! Arī Boriss Cilevičs nerunāja par lēmuma projektu. Es viņam atgādinu viņa kaunpilno pagātni.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais Dobeļa kungs! Jums nav tiesību izteikt aizrādījumus Sēdes vadītājam.

J.Dobelis.

Labi, es turpināšu. Tātad tie, kuri te nāks vēl tādi paši... viņiem, protams, neinteresē Latvijas budžets nekādā nozīmē. Viņi saņem to, par ko viņiem maksā. To viņi nopelna, kā nu kurš prot, un līdz ar to mēs nepiedāvājam tērēt Latvijas budžetu. Mēs piedāvājam ar saviem likumprojektiem panākt ietaupījumus Latvijas budžetā.

Kā tad jūs domājat strādāt pie tiem likumprojektiem, vairākiem simtiem, kas iegūluši komisijās? Kā jūs pie tiem strādāsiet? Varbūt tie tāpat tiks pieņemti – papļāpājāt, un viss!

Es saprotu to cilvēku uztraukumu, kuriem ir bailes no sēdēm, tāpēc ka viņiem te nav ko teikt un tāpēc ka viņu vienīgā vēlēšanās ir traucēt darbu un jaukt visiem citiem to strādāšanu.

Līdz ar to te acīmredzot veidosies zināma koalīcija, kas negribēs strādāt. Un viņi būs vienojušies, kādā veidā “darboties” (pēdiņās) tad, kad oficiāli atsāksies mūsu Saeimas sēdes.

Līdz ar to viss, protams, ir skaidrs. Balsojums tik un tā skaidri parādīs tos, kuri vēlas kaut ko vēl šeit darīt, un tos, kuri nevēlas.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungs mums diezgan daudz stāsta par vēsturi, bet viņam acīmredzot nepatīk atcerēties pavisam nesenu vēsturi, kad patiešām ar viņa līdzdalību tika ietaupīta zināma nauda no budžeta, un par to Dobeļa kunga partijas biedrs Ziediņa kungs tika notiesāts.

Tā ka šādas situācijas Dobeļa kungam nepatīk atcerēties...

Taču, kas attiecas uz Eiropas Padomi (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai tas ir par lēmuma projektu?”), tad es līdz šim nekad neatbildēju uz personiskiem Dobeļa kunga izlēcieniem, bet reiz man acīmredzot ir jāpaskaidro, ka patiešām dažreiz Dobeļa kungs atrodas Strasbūrā, bet, kas tur notiek, to viņš acīmredzot galīgi nesaprot...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi! Nekādas saistības Dobeļa kungam ar Strasbūru...

B.Cilevičs.

...viņš izliekas, ka saprot gan angliski, gan franču valodā...

Sēdes vadītāja.

...un ar šo lēmuma projektu nav.

B.Cilevičs.

Es saprotu, bet Dobeļa kungam bija atļauts pateikt dažas lietas. Arī es gribu atbildēt. Man ir tādas pašas tiesības kā Dobeļa kungam.

Sēdes vadītāja.

Es izsaku jums aizrādījumu un brīdinājumu, Cileviča kungs, par Sēdes vadītāja neklausīšanu!

(Zālē liels troksnis. No zāles: “Kāp zemē!”)

B.Cilevičs.

Es pagaidīšu, man ir vēl četras minūtes...

Tātad nobeigumā es gribu jums pilnīgi godīgi pateikt. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, neticiet tam, ko Dobeļa kungs stāsta par notikumiem Strasbūrā! Viņš tur neko nesaprot un vienkārši melo, jo grib gan savus vēlētājus apmānīt (No zāles dep. J.Dobelis: “Par tēmu runā!”), kas viņam ir, gan...

Sēdes vadītāja.

Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Borisam Cilevičam.

(Zālē liels troksnis. No zāles: “Mikrofonu nost!”)

Deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka pēdējās minūtēs mēs dzirdējām, cik ražīgi sāk strādāt šī Saeima. Mums bija iespēja strādāt gandrīz četrus gadus (No zāles dep. J.Dobelis: “Bija!”), un, ja gadījumā kaut kas vēl nav izdarīts, tad nevajag to sasteigt šajā priekšvēlēšanu laikā. Principā šī kāda vēlme izmantot Saeimas tribīni priekšvēlēšanu aģitācijai un tās provokatīvās idejas, kas šeit izskan, nekādā gadījumā neveicina tos darbus, kuri tiešām ir jāizdara.

Es domāju, ka pēc vēlēšanām nāks jauni deputāti, kuri turpinās iesākto, un nevajag uztraukties, ja kāds darbs netiks izdarīts. Jo tas darbs, ko kāds vēlas darīt tieši augustā, nebūs pats produktīvākais. Cilvēkiem ir jāgatavo savi bērni uz skolu, ir jādara daudzi lauku darbi... Nu nevajag viņus kaut kādā veidā nodarbināt ar to, lai viņi klausās deputātu uzrunas no šīs tribīnes.

Tā ka pārtrauksim debates un nodarbosimies ar to, ar ko mums jānodarbojas, nevis ar tukšu aģitāciju un pļāpāšanu no šīs tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es šodien sapratu, ka tā laikam nav parlamentāra valsts, kurā mēs dzīvojam, bet gan ministru prezidentāla vai vēl kaut kāda cita valsts, kur var pieņemt likumus Satversmes 81.panta kārtībā, kur var sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes un lemt, kā grib... Tie deputāti jau nevienam nav vajadzīgi, un jūs jau to dzirdējāt. Viens pateica, ka viņi ir pašdarbnieki, otrs pateica, ka viņi ir klauni... Nu tad varbūt vispār atlaidīsim to parlamentu un nestrādāsim! Atvērsim Saeimas mājaslapu un paskatīsimies sadaļā “Likumprojekti”.

Stadijā starp nodošanu komisijām un pirmo lasījumu ir simttrīsdesmit likumprojekti, stadijā starp pirmo un otro lasījumu – simts likumprojekti, stadijā starp otro un trešo lasījumu – trīsdesmit likumprojekti. Ja jūs esat pret to, ka mēs augustā atsākam darbu, un acīmredzot balsosiet “pret”, uzskatāt, ka visi šie likumprojekti nevienam nav vajadzīgi un ka daži nav jāpieņem pat līdz septembrim, tad nākamajā ārkārtas sēdē, kad tā tiks sasaukta, es jums pajautāšu: “Kāpēc jūs sasaucāt šo ārkārtas sēdi?”

Bet te ir skaidri redzams darba grafiks – 11.augustā mēs sākam strādāt un pirmām kārtām sākam strādāt ar Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likumu, kuru gaida īrnieki, kuru gaida namīpašnieki un kuru gaida pašvaldības. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sanāks kopā jūlijā un jau skatīs šo projektu. Mēs nolēmām, ka deputāts Lagzdiņš atbildēs par šo likumprojektu un virzīs to.

Eiropas lietu komisija strādās līdz 21.jūlijam, mums ir paredzētas septiņas sēdes, un mēs strādāsim. Tad kāpēc jūs negribat strādāt? Vai jūs gribat visu varu nodot Ministru prezidentam? Arī likumdošanas varu?

Tā ka aicinu balsot “par”. 11.augusts – tas nav nemaz tik slikts datums. Un, Šlesera kungs, es domāju, ka ar pusotru mēnesi atpūtas pietiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 16, atturas – 39. Lēmums nav pieņemts.

Cienījamie kolēģi, līdz ar to visa sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Ingrīda Circene, Juris Dalbiņš, Guntis Bērziņš, Sergejs Fjodorovs, Jānis Jurkāns, Nikolajs Kabanovs, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Pāvels Maksimovs, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Jānis Urbanovičs. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Novēlot visiem priecīgu līgošanu, šodienas, 22.jūnija, sēde ir slēgta. Un arī pavasara sesija ir pabeigta.