• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.06.2006., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/138633

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

29.06.2006., Nr. 100

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 22.jūnija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien notika pēdējā šīs sesijas sēde. Tuvojas Līgosvētki, ar ko es jūs gribu apsveikt. Bet, atskatoties uz pēdējiem notikumiem, mūsu frakcija konstatēja, ka princips – “Viens likums – viena taisnība visiem!” – Latvijā nedarbojas. To mēs konstatējām pēc tam, kad saņēmām Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesa neatļāvās atcelt ierobežojumus bijušajiem komunistiem piedalīties vēlēšanās. Diemžēl neatcēla. Bet tajā pašā laikā šeit, Saeimas sēžu zālē, mēs redzam bijušos partijas funkcionārus. Šodien viens arī uzstāsies šeit šajā programmā.

Neatļāvās arī mūsu Satversmes tiesa atcelt ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem. Bet starp viņiem arī ir labi cilvēki un slikti, jo vienam no viņiem tieši ar Satversmes tiesas lēmumu jau ir atļauts, un tas ir Juris Bojārs.

A.Tolmačovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Gribu jūs apsveikt ar Līgo svētkiem. Šodien bija pēdējā, bet grūtā sēde. Saeima izskatīja vairāk nekā 50 likumprojektus. Divus no tiem iesniedza PCTVL frakcija, tos diemžēl neatbalstīja Saeimas vairākums. Viens no tiem bija likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Likumprojekta būtība ir novērst korupcijas riskus advokatūras jomā. Likumprojekts paredz paplašināt ierobežojumus un noteikt, ka par zvērinātiem advokātiem nevar būt personas, kuras izslēgtas no zvērināto advokātu vai viņu palīgu skaita, atceltas no zvērināto tiesu izpildītāju, viņu palīga amata, zvērinātā notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata vai atlaistas no prokurora, prokurora palīga vai tiesneša palīga amata. Līdz ar to tiks saskaņoti ierobežojumi, kas attiecas uz dažādām juridiskajām profesijām, kā arī tiks novērsta tādu personu uzņemšana par zvērinātiem advokātiem, kuras atlaistas vai atceltas no amata sakarā ar darba pārkāpumiem citās tiesu varas jomās. Diemžēl šis labais likumprojekts neguva atbalstu, pietrūka tikai vienas balss.

Otrs likumprojekts ir ekonomiskajā jomā, proti, “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” ir vērsts uz mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu. Likumprojekts paredz atjaunot 30 procentu atlaidi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mazie uzņēmumu tiktu atbrīvoti no obligātā nodokļa avansa maksājumiem. Diemžēl šis likumprojekts arī netika atbalstīts.

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimā, tāpat kā visā Latvijā, valdīja pirmsjāņu gaisotne, un droši vien Saeimas sēdes starpbrīdī baudītais Jāņu siers deva lielu papildu enerģiju deputātiem, kas izpaudās arī debatēs.

Sēdes sākumā dzirdējām Valsts prezidentes uzrunu, kurā bija arī Saeimai veltītas kritiskas piezīmes, kas, mūsuprāt, ir pamatotas. Saeimas sēdēs esam dzirdējuši gan galēju populismu – it kā rūpējoties par Jūras svētkiem, mēs nonācām līdz 8.martam. Šo likumprojektu, paldies Dievam, tomēr neatbalstīja kopumā. Esam redzējuši Saeimā galēju bezdarbību, kad divus gadus Okupācijas muzeja likumprojekts put komisijas vadītāja rakstāmgaldā. Esam redzējuši arī greizsirdību, kur “Jaunajam laikam” pārmet, ka mēs it kā Jaunatnes likumu būtu kādam “nocēluši”, jo iesniedzām to Saeimā. Tagad apakškomisijā jau trīs priekšlikumi no simta būs dažu mēnešu laikā izskatīti. Jaunatnei šodien jāpiketē pie Saeimas, lai cīnītos par savu likumu. Tā ka Valsts prezidentei ir zināma taisnība.

Mums ir patiess prieks, ka pirms diviem gadiem “Jaunā laika” teikto beidzot pilī sadzirdēja. Mēs ļoti ceram, ka Valsts prezidente, izvērtējusi stāvokli, ķersies arī pie cēloņu analīzes un kā pieredzējusi un godājama politiķe spēs savas kļūdas apzināties, jo acīmredzot Valsts prezidentes izdarītā izvēle, nominējot Ministru prezidentu, ir bijusi kļūdaina.

Acīmredzot Kalvīša kungs kopā ar “Saskaņas centra” balstīto koalīciju nevar noturēt kā vienu darbaspējīgu komandu. No šī viedokļa raugoties, protams, ļoti žēl, ka Saeima neatbalstīja mūsu un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu vismaz par mēnesi saīsināt deputātu brīvdienas, lai tos simtus likumprojektu, kas gaida savu kārtu, tomēr līdz nākamās Saeimas vēlēšanām paspētu pieņemt. Diemžēl tas nenotika. Bet izvēle kā vienmēr ir Latvijas tautai, un 7.oktobrī būs iespēja to paust, gan domājot par šīs Saeimas darbu, gan domājot par mūsu valsts nākotni.

Bet šobrīd, aizejot starpsesiju pārtraukumā, gribu mūsu “Jaunā laika” frakcija vārdā visiem vēlēt skaistu vasaru, labi sagatavoties rudens cēlienam, it īpaši jauniešiem, kuriem jāturpina vai jāuzsāk izglītības gaitas. Priecīgu visiem līgošanu!

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien ir beigusies Saeimas pavasara sesija. Latvijas Pirmās partijas deputāti šajā laikā ir aktīvi strādājuši dažādās Saeimas komisijās, aizstāvot Latvijas iedzīvotāju intereses, kristīgo pārliecību un mums visiem kopēji svarīgas lietas.

Vakar, kā jūs zināt, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūtīja atpakaļ Saeimā likumu “Grozījumi Darba likumā”. Latvijas Pirmā partija respektē mūsu Valsts prezidentes lēmumu, taču mēs prasām, lai tiktu respektētas arī mūsu tiesības aizstāvēt kristīgi konservatīvas, tradicionālas vērtības.

Latvijas Pirmā partija neierosināja atļaut kādu sabiedrības grupu diskriminēšanu, kā jūs maldina masu mediji. Darba likums jau šobrīd paredz diskriminācijas aizliegumu darba attiecībās pēc jebkādām pazīmēm. Darba likums noteic, ka indivīda tiesības ir nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas.

Seksuālā orientācija atšķirībā no rases, ādas krāsas, dzimuma vai vecuma nav acīm redzama pazīme, izņemot gadījumus, ja to īpaši uzsver. Līdz ar to seksuālās orientācijas īpaša akcentēšana Darba likumā faktiski ir nevis diskriminācijas novēršana, bet gan tiesības īpaši uzsvērt savu seksuālo ievirzi. Mēs noraidām jebkāda veida diskrimināciju, taču neatbalstām homoseksuālisma popularizēšanu un atzīšanu par sabiedrības dzīves normu. Pasaules pieredze mums saka priekšā, ka homoseksuālistu cīņai par savu tiesību nostiprināšanu darba tirgū un likumdošanā, kuras patiesībā neviens neapdraud, seko prasības atzīt viendzimuma laulības un tiesības adoptēt bērnus.

Latvijas Pirmās partijas deputāti uzskata, ka mēs ļoti savlaicīgi esam veikuši grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, atbalstot ideju, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti. Viendzimuma laulības atzīšana un tādu kristīgi konservatīvu vērtību kā ģimene nonivelēšana atsevišķās valstīs sabiedrību un “demokrātiju” (pēdiņās) ir novedusi līdz dziļai degradācijai – pedofilu partijas dibināšanai, kā tas ir noticis Nīderlandē. Mēs to nepieļausim. Mums ir savi principi, kurus mēs nepārvērtīsim un nemainīsim dažādās Eiropas Savienības valstīs sazēlušo pseidovērtību un visatļautības spiediena ietekmē.

Latvijas Pirmā partija savā darbā joprojām balstās un arī turpmāk balstīsies uz kristīgās pasaules uzskata. Mēs esam radīti, lai kalpotu cilvēkam, sabiedrībai un valstij. Mēs iestājāmies, iestājamies un iestāsimies par kristīgo un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanu sabiedrībā, par stipru un laimīgu ģimeni, par labklājību un saskaņu valstī.

Latvijas Pirmās partijas frakcijas vārdā es jums visiem gribu novēlēt priecīgus un dziesmotus Līgosvētkus ar skaisto Jāņudziesmu:

“Jauka bija Jāņu diena

Pār visām dieniņām;

Līgo saule, līgo bite,

Līgo visa radībiņa.”

Es novēlu jums ražīgu, darbiem pilnu vasaru, kā arī labi sagatavoties rudenim, kas mums visiem būs tik ļoti svarīgs.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Saeimas deputāti šodien diemžēl kārtējo reizi noraidīja priekšlikumus grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, lai noteiktu papildu brīvdienu, ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Šoreiz ar šādu priekšlikumu klajā nāca politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centra” deputāti. Mēs piedāvājām izdarīt likumā šādu grozījumu: ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbadienu nosaka par brīvdienu; ja svētku dienas iekrīt sestdienā un svētdienā, nākamās divas darbadienas nosaka par brīvdienām.

Vēlos arī atgādināt, ka iepriekš Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kā atzīmējamo dienu nosakot 8.martu. Taču pēkšņi otrajā lasījumā Saeimas deputāti noraidīja šos priekšlikumus, atstājot lemšanu par jaunu brīvdienu piešķiršanu jaunajam Saeimas sasaukumam.

Saeima iepriekš arī noraidīja piedāvājumu noteikt par atzīmējamām dienām jūlija otro sestdienu – Jūras svētku dienu un Saeimas deputāta Valērija Agešina priekšlikumu noteikt par atzīmējamo dienu oktobra pirmo svētdienu – Skolotāju dienu.

Bet šodien “Saskaņas centra” frakcijas vārdā vēlu jums jautri nosvinēt Jāņus un priecīgu jums līgošanu!

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Arī tēvzemiešu frakcija vēl visiem priecīgus Jāņus. Šodien, Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē, diemžēl netika atbalstīts mūsu priekšlikums par vasaras pārtraukuma saīsināšanu, lietojot arī tādas demagoģiskas frāzes, ka nav jātērē budžeta līdzekļi priekšvēlēšanu aģitācijai. Tajā pašā laikā Saeimas budžets ir nemainīgs, tas jau sen ir noteikts, un sabiedrība tikai iegūtu, ja par budžetā jau nobalsoto naudiņu Saeima izskatītu vairāk jautājumu, pieņemtu vairāk likumu grozījumus un veiktu savu darbu. Bet tas tā.

Mūsu frakcija turpina aktīvi sekot līdzi tiem jautājumiem, kas skar latviešu valodas pozīcijas sabiedrībā. Viena saruna bija ar Tieslietu ministrijas darbiniekiem par situāciju ieslodzījuma vietās, un nepavisam ne par to, kādā valodā runā paši ieslodzītie, kā reizēm pārprotoši mēģina iztēlot dažas avīzes, ka tēvzemiešus satrauc cietumnieku valoda. Kā zināms, situācija ir tāda, ka apmēram 60 procentiem ieslodzīto dzimtā valoda nav latviešu valoda. Līdz ar to skaidrs, kāda tur situācija, un tāda droši vien arī būs vēl ilgi.

Bet mūs uztrauc tas, ka ne visās ieslodzījuma vietās darbinieki latvieši darbā ar saviem dienesta biedriem var pilnvērtīgi lietot latviešu valodu. Par to mēs arī saņemam dažas sūdzības, kas faktiski daļēji apstiprinājās. Diemžēl nav skaidrs, vai būs konkrēta rīcība.

Otrkārt, mēs sekosim līdzi valodas lietošanai policijā. Mums būs saruna ar Latvijas Policijas akadēmijas vadītāju par to, ka arī viņu satrauc situācija, ka policijas darbinieki, kuri latviešu valodu neprot vai nelieto, diemžēl ne īpaši izvēlas apmācībām Policijas akadēmiju, bet varbūt savai sirdij tuvāko – Baltijas Krievu institūtu. Mēs arī sekosim līdzi sarunai ar ģenerālprokuroru, kā risinās atsevišķu 1945. un 1949.gada noziegumu izmeklēšana, ko paveikuši čekisti pret nacionālajiem partizāniem, pret citiem Latvijas tautas patriotiem. Diemžēl daži prokuratūras darbinieki parāda dīvainu vilcināšanu – vai nu lietas neizprašanu vai – vēl ļaunāk – tīšu kavēšanu, lai, kā saka, visi apsūdzētie aiziet viņsaulē un neko beigās neizmeklētu.

Pie šīsdienas sēdes es gribu piebilst tikai to, ka mēs iesniedzām nelielus grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, kas paredzēja iespēju zemessargiem izmaksāt atlaišanas pabalstu vienu, divu un triju mēnešu apmērā atkarībā no attiecīgā dienesta laika gadījumos, kad viņi ārpus līgumā paredzētā laika ir pildījuši vēl kādus uzdevumus, par ko pienākas atlaišanas pabalsts. Agrāk tāds ir bijis. Diemžēl pašlaik šī kārtība ir mainījusies viņiem par sliktu.

Gribu izteikt arī gandarījumu, ka Saeima ar pārliecinošu vairākumu pieņēmusi pirmajā lasījumā likumprojektu “Latvijas Okupācijas muzeja likums”, kuru mūsu frakcija iesniedza 2003.gada decembrī. Vairāk nekā divus gadus lietas uz priekšu diemžēl nevirzījās. Tomēr šā gada sākumā sarunā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Kultūras ministrijas pārstāvjiem izdevās atrisināt to, ka tiks izstrādāts alternatīvs likumprojekts, kas, ņemot vērā muzeja nozīmīgumu Latvijas vēstures izpētē, materiālu vākšanā, tomēr nākotnē solīs gan valsts atbalstu, gan arī ļaus īstenot muzeja paplašināšanu un rekonstrukciju. Tas būtu tikai pozitīvi, jo līdz šim muzejs vairāk ir strādājis ar ziedojumiem, ar atbalstu, tajā skaitā arī ar tām nelielajām summām, ar ko Saeima katru gadu muzejam ir palīdzējusi. Šis atbalsts derētu pastāvīgāks un ar likumu garantēts. Visiem priecīgu vasaru!

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Latviešiem ir laba tradīcija pirms Jāņiem sakopt savu sētu, atskatīties uz saviem padarītajiem darbiem. Es domāju, ka mūsu apvienībai nebūtu par ko kaunēties, jo mēs no darba neesam bijušies, mēs esam strādājuši visās valdībās, vienalga, kādi būtu mums uzticētie posteņi, – vai tā būtu izglītība vai labklājība, vide, zemkopība. Tāpēc šodien tik daudz no Saeimas tribīnes tiek locīts vārds “strādāšana”. Gribas jautāt šiem lielajiem strādātgribētājiem, kas paši no darba faktiski, tautas valodā runājot, “aizlaidās” prom, aizgāja no valdības, negribēja strādāt. Aicinājām citus valdībā – nenāca, negribēja strādāt. Acīmredzot jēdziens “strādāšana” viņiem asociējas ar jēdzienu “tukša muldēšana”. Tāpēc nākt šeit un faktiski dažus mēnešus pirms Saeimas sēdes izmantot šīs telpas, auditoriju, un tukši muldēt, es domāju, ka ne mēs to varam atļauties, ne mēs varam tērēt jūsu dārgo laiku, jo strādāt, mūsu izpratnē, ir iet valdībā, strādāt, darīt darbus, kas mūsu tautai ir vajadzīgi.

Tāpēc es domāju, ka pēdējos mēnešos, kas šai Saeimai ir palikuši, mūsuprāt, daudz svarīgāk ir paklusēt un darīt to darbu, kas katram ir uzticēts, nevis aizbildināties ar to, ka vasarā šeit nāksim, stāstīsim un lielīsimies mūsu tautai par to, ko mēs katrs gribam izdarīt.

Tāpēc es aicinu vēl šajās atlikušās stundās sakopt katram savu sētu, katram savu druvu, jo Jāņi tepat ir priekšvakarā.

Lai jums laimīga līgošana! Zaļo un Zemnieku savienība novēl mūsu Latvijas tautai priecīgus Jāņus, lai Jāņi būtu bez lietus, kaut gan – kas Jāņi ir bez lietus? Lai jums veicas šajā Jāņu priekšvakarā!

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Šodienas plenārsēdē neapšaubāmi nozīmīgākais notikums bija Valsts prezidentes uzruna parlamentam. Jāsaka, ka Valsts prezidente savā runā veltīja daudz atzinīgu vārdu Saeimas deputātiem un Saeimai, kā arī valdībai kopumā par veikumu likumdošanā, par darbiem ārpolitikā un veiksmēm, risinot sociālās un ekonomiskās problēmas.

Tāpat Valsts prezidente arī kritizēja Saeimas deputātus par pēdējā laikā pieļautajām kļūdām, par kļūdainiem likumprojektiem, kuri pieņemti šajā priekšvēlēšanu gaisotnē.

Un jāsaka, ka šāda situācija, ka priekšvēlēšanu periodā Saeimas deputāti, īpaši opozīcijas deputāti, izmanto Saeimas tribīni, lai kaut kā atgūtu vēlētāju uzticību, ir raksturīga lieta visās Saeimās pirms kārtējām vēlēšanām.

Jāsaka, ka pēdējā laikā īpaši mūsu kolēģi no opozīcijas frakcijas “Jaunais laiks” izceļas ar vairākiem populistiskiem likumprojektiem, par kuriem runāja arī Valsts prezidente. Man ļoti žēl, ka mūsu kolēģi no “Jaunā laika” šopavasar aizgāja no darba valdībā un šobrīd nestrādā konstruktīvi.

Tautas partijas vērtējumā parlamenta darbs visus četrus gadus ir bijis sekmīgs, pat labs. Jāatzīmē, ka arī šodien parlaments pieņēma vairākus desmitus likumu. Arī šajā sesijā, kad ir mazākuma valdība, Saeima ir pieņēmusi vairāk nekā 200 likumprojektu. Lielāko daļu no tiem izstrādājusi valdība, un es uzsveru, ka nevienu valdības iesniegto likumprojektu laikā, kad strādāja Kalvīša mazākumvaldība, Saeima nav noraidījusi. Visi likumi ir pieņemti, un tādējādi valdības darbu ir atbalstījusi Saeima kopumā.

Arī šodien tika nodots viens ļoti nozīmīgs likumprojekts, proti, “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”, kuru gaida desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, dzīvokļu īpašnieku. Šis likums acīmredzot tiks pieņemts rudens sesijā, pēdējā Saeimas sesijā, un tādējādi būs ļoti liels ieguvums daudzajiem dzīvokļu īpašniekiem.

Šajā pirmsjāņu dienā es gribētu novēlēt Latvijas iedzīvotājiem jauku līgošanu un drošus un gaišus Līgo svētkus un Jāņu nakti!

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!