Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija sēdē

 

FM: Par normatīvajiem aktiem ES struktūrfondu jomā

Valdības 27.jūnija sēdē pieņemti trīs Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi Eiropas Savienības struktūrfondu jomā – par kārtību, kādā nodrošina struktūrfondu ieviešanu un grozījumu izdarīšanu plānošanos dokumentos; par kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus, kā arī par kārtību, kādā ziņo par struktūrfondu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu.

MK noteikumi “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu ieviešanu un grozījumu izdarīšanu plānošanos dokumentos” noteiks, kā tiek nodrošināta struktūrfondu projektu ieviešana – kārtību, kādā tiek sagatavotas un saskaņotas atklāta projektu konkursu vadlīnijas, apstiprināti un izdarīti grozījumi atklātu projektu konkursu projektos, sagatavotas, saskaņotas un ieviestas grantu shēmas un izdarīti grozījumi grantu shēmu projektos; sagatavotas, apstiprinātas un ieviestas nacionālās programmas un to projekti, izdarīti grozījumi struktūrfonda nacionālo programmu projektos un plānošanas dokumentos.

MK noteikumi “Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus” regulēs, kā tiek plānoti līdzekļi struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai kārtējā gada valsts budžetam un valsts budžeta ilgtermiņa saistībām, kā arī kārtību, kādā tiek sagatavoti valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi un veikti maksājumi.

Savukārt, lai noteiktu kārtību, kādā notiek ziņošana par konstatētajām neatbilstībām struktūrfondu projektu ieviešanā, Finanšu ministrija izstrādāja MK noteikumus “Kārtība, kādā ziņo par struktūrfondu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu”.

 

FM: Par struktūrfondu finanšu kontroles un audita nodrošināšanas kārtību

Ministru kabineta (MK) 27.jūnija sēdē pieņemti Finanšu ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs kārtību, kādā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli un auditu.

MK noteikumi regulēs kārtību, kādā tiek sagatavots ziņojums par vadības un kontroles sistēmu, kā jāveic pārbaude projekta īstenošanas vietā, kārtību, kādā tiek veikta struktūrfonda projekta finansējuma pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaude, kā arī to, kā plāno un veic noslēguma izdevuma deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu. Līdz šim normatīvajos aktos nebija noteikta kārtība, kādā vadošā iestāde, maksājumu iestāde, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija, otrā līmeņa starpniekinstitūcija, grantu shēmas apsaimniekotājs un neatkarīga struktūrvienība veic struktūrfondu finanšu kontroli un auditu. Lai nodrošinātu struktūrfondu vadību, tika izstrādāti MK noteikumi “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli un auditu”.

 

FM: Par preču atpakaļizvešanas pieteikšanas kārtību

Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par muitošanas režīma – preču atpakaļizvešanas pieteikšanas kārtību – 27.jūnijā apstiprināts valdībā. MK noteikumi reglamentēs kārtību, kā veicama preču pieteikšana atpakaļizvešanai, kā arī muitas iestādei sniedzamās ziņas. Noteikumi paredz, ka, lai pieteiktu preču atpakaļizvešanu, personai muitas iestādē, kuras kontrolē atrodas atpakaļizvedamās preces, jāiesniedz šāda informācija:

• fiziskas personas vārds, uzvārds, personas kods vai komersanta firmas nosaukums un reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā;

• preču, kurām tiks piemērota preču atpakaļizvešana, apraksts, kombinētās nomenklatūras kods, preču daudzums un iepakojuma vietu skaits;

• preču atpakaļizvešanas datums un laiks;

• transporta līdzekļa, ar kuru preces tiks atpakaļizvestas, veids un numurs;

• iepriekšējā muitas iestādē iesniegtā dokumenta veids, numurs, datums.

Noteikumi arī paredzēs, ka par preču atpakaļizvešanas paziņojumu var izmantot kādu no komercdokumentiem, kas satur visu šo informāciju, kas nepieciešama preču identificēšanai.

MK noteikumos ir iestrādātas Valsts ieņēmumu dienesta rīkojuma “Par muitošanas režīmu – preču atpakaļizvešana” ārējās tiesību normas.

 

FM: Par skaidrākiem noteikumiem valsts sektorā strādājošo atalgojumā

Ministru kabineta (MK) 27.jūnija sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi MK noteikumos par darba samaksu strādājošajiem tiešās pārvaldes iestādēs, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Centrālajā zemes komisijā, kā arī noteikumos par darba samaksu citās no valsts budžeta finansējamās institūcijās.

Grozījumi MK 2005.gada 25.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” plašāk skaidro daļu, kas attiecas uz valsts sektorā strādājošo kvalifikācijas pakāpes noteikšanu, individuālā vērtējuma kritērijiem un situācijām, kad valsts sektorā strādājošie atgriežas no ilgstošas prombūtnes (bērna kopšanas atvaļinājums, mācības, slimības u.c.) vai arī tikko uzsāk darbu valsts sektorā. Grozījumi noteikumos arī paredz iespēju noteikt piemaksu par darbu paaugstinātas bīstamības un veselībai kaitīgos apstākļos Autotransporta inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, kuru darbs bieži saistīts ar apdraudējumu veselībai un dzīvībai.

Savukārt grozījumi MK 2004.gada 3.februāra noteikumos Nr.62 “Noteikumi par vienoto darba samaksas uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansējamās institūcijās” paredz amatu saimju un līmeņu klasifikāciju, kā arī atbilstošo mēnešalgu grupu noteikšanu.

Šo grozījumu nepieciešamību noteica MK 2005.gada 3.maija noteikumi Nr. 310, kas paredz klasificēt amatus saimēs un līmeņos, un MK 2005.gada 25.decembra noteikumi Nr.995, kas atbilstoši šīm saimēm un līmeņiem nosaka mēnešalgu grupu.

 

FM: Par lielāku iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma apmēru

Valdība otrdien, 27.jūnijā, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma palielināšanu, ko plānots veikt no nākamā gada, paredzot to paaugstināt līdz 40 latiem mēnesī līdzšinējo 32 latu vietā. Savukārt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām nākamgad plānots palielināt līdz 28 latiem mēnesī (pašreiz – 22 lati mēnesī).

Noteikumu grozījumi ir izstrādāti atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)” valdībai dotajam uzdevumam katru gadu līdz 30.jūnijam pārskatīt neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēru. Šādas izmaiņas likumā par IIN tika veiktas saskaņā ar 2004.gada maijā pieņemto MK konceptuālo lēmumu par iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma apmēra paaugstināšanu un nodokļa atvieglojuma apmēra pakāpenisku paaugstināšanu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana pozitīvi ietekmēs ekonomikas attīstību, jo samazināsies “aplokšņu algās” izmaksātais ienākums, tādējādi veicinot uzņēmumu godīgu konkurenci. Palielināsies arī iedzīvotāju ienākumi, līdz ar to pirktspēja un maksātspēja ietekmēs patēriņa līmeni iedzīvotājiem ar zemu ienākumu. Kopējos budžeta ieņēmumus zināmā mērā palielinās iedzīvotāju tēriņi, pērkot preces un pakalpojumus. Tādējādi IIN ieņēmumu samazinājums, kas pašreiz nākamajam gadam tiek lēsts 27,6 miljonu latu apmērā, daļēji tiks kompensēts ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļu ieņēmumu palielinājumu.

Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā no 2007. gada 1.janvāra.

 

FM: Par nevalstiskajām organizācijām, kuras saņems atbrīvojumu no NĪN

Ministru kabineta (MK) 27.jūnija sēdē akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi, kas ietver sarakstu ar tām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuras saņems atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tām piederošajām ēkām un būvēm. Nodokļa atbrīvojums organizācijām tiks piešķirts uz vienu taksācijas gadu, un to sāks piemērot ar nākamā taksācijas gada 1.janvāri.

MK noteikumi “Noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un būvēm” paredz, ka no NĪN maksājumiem nākamajā, 2007.gadā par biedrībām un nodibinājumiem piederošajām ēkām un būvēm atbrīvotas šādas organizācijas:

• Auces latviešu biedrības krīzes centrs “Namiņš”;

• 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība;

• biedrība “Latvijas Jaunatnes padome”;

• biedrība “Latvijas Arhitektu savienība”;

• biedrība “Latvijas organizācija “Glābiet bērnus””;

• Latvijas Neredzīgo savienība;

• biedrība “Latvijas Neredzīgo biedrība”;

• biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”;

• biedrība “Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”;

• nodibinājums “Pasaules dabas fonds”;

• Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu biedrība;

• Stendes aprūpes un attīstības biedrība “Mežazīle”.

NVO iesniegumu par atbrīvojumu no NĪN maksājumiem Finanšu ministrijā varēja iesniegt līdz 15.maijam. Pēc biedrību un nodibinājumu iesniegumu apkopošanas MK noteikumos par atbrīvojumu no NĪN maksājumiem iekļautas 10 sabiedriskā labuma statusu saņēmušas organizācijas un 2 invalīdu biedrības. Ministrija bija saņēmusi pieteikumus no 14 NVO, bet, tā kā divām organizācijām nav piešķirts sabiedriskā labuma statuss, nodokļa atbrīvojumu nākamgad saņems 12 NVO.

MK noteikumi līdz šā gada beigām (2006.gada 31.decembrim) paredz arī saglabāt tiesības uz NĪN atvieglojumu 21 organizācijai, kurai paredz atbrīvojumu no 2003.gada 2.decembra MK noteikumi Nr.677. Šīs organizācijas ir:

• biedrība “Latvijas Arhitektu savienība”;

• biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”;

• biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”;

• biedrība “Latvijas Neredzīgo biedrība”;

• biedrība “Latvijas Komponistu savienība”;

• biedrība “Latvijas organizācija “Glābiet bērnus””;

• biedrība “Latvijas Ārstu biedrība”;

• biedrība “Latvijas Rakstnieku savienība”;

• biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”;

• biedrība “Latvijas sporta biedrība “Daugava””;

• biedrība “Vides aizsardzības klubs”;

• biedrība “Latvijas Nacionālo karavīru biedrība”;

• biedrība “Latvijas Teātra darbinieku savienība”;

• biedrība “Maltas palīdzības dienests”;

• biedrība “Rīgas Latviešu biedrība”;

• biedrība “Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība”;

• biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”.

• biedrība “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt””;

• Latvijas Invalīdu biedrība;

• nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds”;

• nodibinājums “Latvijas Kultūras fonds”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Valsts robežsardzes elektroniskajā informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju

Ministru kabineta 27.jūnija sēdē atbalstīti Iekšlietu ministrijas izstrādātie grozījumi, kas precizē Valsts robežsardzes elektroniskajā informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju un terorisma izplatību.

Grozījumi paredz iekļaut Valsts robežsardzes elektroniskajā informācijas sistēmā papildu informāciju par tām Latvijas Republikas valsts robežu šķērsojošām personām, kuras nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņi, un viņu transportlīdzekļiem.

Tie arī paplašina iestāžu skaitu, kam būs tiesības saņemt sistēmā iekļauto informāciju savu funkciju veikšanai, kā arī nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp iestādēm.

Kopš 2004.gada 1.maija Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un to vadītajiem transportlīdzekļiem piemērota minimālā kontrole, tas ir, vizuāla ceļošanas dokumenta salīdzināšana ar tā uzrādītāju, uzrādītā ceļošanas dokumenta ātra un vienkāršota pārbaude. Pilno robežkontroli Valsts robežsardze piemēro tām personām, kuras nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, un to transportlīdzekļiem.

Elektroniskajā informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas paplašināšana ir nepieciešama, lai sniegtu papildu informāciju ne tikai Valsts robežsardzes robežkontroles personālam un imigrācijas dienesta personālam, bet arī pārējām valsts tiesībsargājošām iestādēm.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par muitas iestādes struktūrvienības vadītāja un eksperta profesijas standartiem

Ministru kabineta (MK) 27.jūnija sēdē izskatīja un apstiprināja MK noteikumu projektus “Noteikumi par muitas iestādes struktūrvienības vadītāja profesijas standartu” un “Noteikumi par muitas eksperta profesijas standartu”.

Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7.panta 2.punktu MK nosaka profesiju standartus un to izstrādes kārtību, un saskaņā ar minētā likuma 8.panta 3.punktu un 24.panta trešo daļu to izstrādi organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 17.panta otro daļu pēc 2006.gada 1.janvāra spēku zaudē pārvaldes iestādes izdotie ārējie normatīvie akti. Lai noteiktu profesijas standartus, kuriem ir vispārsaistošs raksturs, ir jāpieņem attiecīgi MK noteikumi. Ņemot vērā minēto, IZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektus “Noteikumi par muitas iestādes struktūrvienības vadītāja profesijas standartu” un “Noteikumi par muitas eksperta profesijas standartu”.

Par muitas iestādes struktūrvienības vadītāja un eksperta profesijas standartiem, kas apstiprināti ar IZM 2004.gada 17.septembra rīkojumu Nr.537, atzinumus sagatavoja eksperti – Finanšu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieks Ainis Latišs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. Nelija Jezdakova un Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita pārvaldes muitas un sistēmu analīzes daļas priekšnieks Normunds Rudzītis. Muitas iestādes struktūrvienības vadītāja profesijas standarts saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par pabalsta palielināšanu transporta izdevumiem invalīdiem

No 2007.gada 1.janvāra pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās, plānots paaugstināt līdz 56 latiem līdzšinējo 28 latu vietā. Tā, atbalstot Labklājības ministrijas (LM) ieceri, otrdien, 27.jūnijā, lēma Ministru kabinets.

Pabalsta transporta izdevumu kompensēšanas apmēra paaugstināšana 2007.gadā sniegs atbalstu 10613 invalīdiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās.

LM uzsver, ka pabalstu paaugstināšana transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, veicinātu invalīdu dzīves līmeņa pakāpenisku uzlabošanos.

Pabalsta apmērs transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās, nav pārskatīts kopš 1996.gada janvāra, savukārt būtiski pieaugušas taksometru pakalpojumu un degvielu cenas. Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir cilvēkam, kuram pašam vai kura bērniem ir noteikta invaliditāte un iesniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai. Tiesības saņemt šo pabalstu rodas no dienas, kad invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums.

LM jau 2006.gada budžeta projektā bija paredzējusi paaugstināt pabalsta apmēru invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, transporta izdevumu kompensēšanai, diemžēl šī LM iecere iepriekš netika atbalstīta.

Pēc LM aprēķiniem, 2006.gadā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, izmaksai plānoti 513000 latu. 2007.gadā papildus nepieciešami 675600 latu, 2008.gadā – 745600 latu, 2009.gadā – 819900 latu, un vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada – 82400 latu.

VSAA statistika liecina, ka pēdējos piecos gados palielinājies šo pabalstu saņēmēju skaits – no 7532 (2001.g.) līdz 9464 personām (2005.g.).

 

LM: Par bezdarbnieku stipendijām modulārās apmācības laikā

Lai nodrošinātu materiālu atbalstu bezdarbnieku kvalifikācijas paaugstināšanas un darba tirgum nepieciešamo iemaņu apguves laikā, šogad no 1.jūlija bezdarbnieki modulārās apmācības laikā varēs saņemt 25 latu stipendiju.

To paredz otrdien, 27.jūnijā, valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā piešķirama stipendija, īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un nosakāms stipendijas un kompensācijas apmērs.

Līdz šim, piedaloties modulārajā apmācībā, bezdarbnieki nesaņēma materiālu atbalstu, bet šogad atbilstoši akceptētajiem grozījumiem viņi no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem saņems stipendiju, kas ir 62% no kopējās bezdarbnieku apmācības stipendijas. Šogad tā tiks nodrošināta no Eiropas Sociālā fonda projekta “Apmācības bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas nodrošināšanai” līdzekļiem.

Saskaņā ar noteikumiem stipendija plānota kā bezdarbnieka uzturēšanās izdevumi izglītības ieguves vietā vidēji 1,9 lati dienā. Stipendiju izmaksai šogad atvēlēts vairāk nekā 286 000 latu, un šo materiālo atbalstu saņems vairāk nekā 6000 bezdarbnieku.

Sākot ar 2007.gada 1.janvāri, visi minētie pasākumi tiks finansēti no valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta.

LM speciālisti norāda, ka konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu ietvaros Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bezdarbnieki un darba meklētāji var saņemt individuālas konsultācijas, apmeklēt lekcijas, seminārus, kā arī piedalīties mācību kursos un modulārajā apmācībā.

Kopš šā gada marta NVA darbojas 31 modulārās apmācības modelis, kurā bezdarbnieki un darba meklētāji var apgūt pamatprasmes un iemaņas uzņēmējdarbībā, kā arī pašnodarbinātības uzsākšanai. Vienas apmācības jeb moduļa ilgums nepārsniedz 150 akadēmiskās stundas (viena akadēmiskā stunda ir 45 minūtes).

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, modulārajā apmācībā uz 2006.gada 1.maiju iesaistījušies vairāk nekā 22 000 bezdarbnieku un darba meklētāju. Visvairāk apmācības laikā bezdarbnieki vēlas apgūt datorzinības, angļu un latviešu valodu, kā arī iegūt B kategorijas autovadītāja apliecību.

Kopumā modulārajā apmācībā bezdarbnieki var papildināt zināšanas latviešu, angļu un vācu valodās, datorzinībās, projektu vadībā, iegūt B, C, D1, D, E kategorijas autovadītāju un traktortehnikas vadītāja apliecības, iegūt iemaņas lietvedības un biroja darba organizācijā, praktiskajā mārketingā (pārdošanas prasmes), kā arī iepazīties ar Eiropas Savienības struktūrfondu piedāvāto atbalstu komercdarbības uzsākšanai laukos.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VesM: Par atbildību neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā

Ministru kabineta (MK) 27.jūnija sēdē pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā pasākuma organizators nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību publiskā pasākumā”, kas paredz, ka pasākuma organizators ir atbildīgs par to, lai publiskā pasākuma laikā tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Noteikumi paredz, ka pasākuma organizators slēdz līgumu ar sertificētu ārstniecības iestādi par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu pasākuma laikā un sedz visus nepieciešamos izdevumus. Pasākuma organizatoram ir jārūpējas arī par to, lai ikvienam būtu skaidri zināms, kur atrodas neatliekamā medicīniskā palīdzība, izvietojot norādes. Organizētājs ir atbildīgs arī par to, lai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai būtu nepieciešamā elektroenerģija un dzeramais ūdens. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikts, ka publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Latvijas pievienošanos Eiropas konvencijai par kaujamo dzīvnieku aizsardzību

Valdība otrdien, 27.jūnijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādāto rīkojumu par pievienošanos Eiropas konvencijai par kaujamo dzīvnieku aizsardzību. Konvencija nosaka pienākumus un tiesības personām, kas nodrošina kaujamo dzīvnieku labturību. Konvencija nepieciešama, lai nodrošinātu vienotas prasības ES dalībvalstīs dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.

Konvencija nosaka, ka dzīvnieki jāizkrauj pēc iespējas ātrāk. Gaidot transportlīdzekli, tie jāaizsargā pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un tiem jānodrošina atbilstoša ventilācija. Dzīvnieku izkraušanā jāizmanto tādas piemērotas iekārtas kā tilti, rampas vai celiņi. Dzīvniekus nevar baidīt vai uztraukt. Jebkurā gadījumā ir jārūpējas, lai uz tiltiem, rampām vai celiņiem dzīvnieki netiktu apgāzti un nenokristu no tiem. Jo īpaši nav pieļaujama dzīvnieku celšana aiz galvas, kājām vai astes tādā veidā, kas tiem var radīt sāpes vai ciešanas. Dzīvniekiem nedrīkst spert, sist vai nežēlīgi izturēties.

 

ZM: Par traktoru atbilstības novērtēšanas noteikumiem

Valdība otrdien, 27.jūnijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi”.

Dokuments nosaka atbilstības novērtēšanas vispārējo kārtību lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamiem traktoriem, piekabēm, kā arī atbilstības novērtēšanas kārtību transportlīdzekļu salikšanas vienībām, mezgliem, mehānismiem, ierīcēm, agregātiem, sistēmām un iekārtām.

Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju piedalīšanos ceļu satiksmē. Noteikumi stāsies spēkā ar 2006.gada 1.jūliju.

 

ZM: Par veterinārajām prasībām buļļu spermas tirdzniecībai

Valdība otrdien, 27.jūnijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātās veterinārās prasības buļļu spermas tirdzniecībai Eiropas Savienības dalībvalstīs un ievešanai no trešajām valstīm.

Mākslīgās apsēklošanas nolūkā tirdzniecībai izmanto buļļu spermu, kuru iegūst, apstrādā un uzglabā atzītā sagatavošanas centrā vai uzglabā atzītā uzglabāšanas centrā. Tāpat spermu iegūst no buļļiem, kuru veselības stāvoklis atbilst šo noteikumu noteiktajām prasībām.

Buļļu spermu Latvijā var ievest no tām trešajām valstīm vai valstu daļām, no kurām atļāvusi Eiropas Komisija. To var ievest no Austrālijas, Kanādas, Šveices, Jaunzēlandes, Rumānijas un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa