Par jauno Eiropas zivsaimniecības fondu

Eiropas Komisija pirmdien, 19.jūnijā, atzinīgi novērtēja Zivsaimniecības padomes ministru sanāksmes lēmumu pieņemt 2004.gada jūlijā ierosināto regulu par Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF). EZF, kas no 2007.gada 1.janvāra aizstās pašreizējo Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI), ir īpaši izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspējīgu attīstību. Padome ir ņēmusi vērā gandrīz visus svarīgākos Eiropas Komisijas priekšlikumus. Tādējādi ir radīts fonds, kas sniegs atbalstu nozarei, pielāgojot tās floti, lai tā kļūtu konkurētspējīgāka, un veicinās vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu. EZF palīdzēs dažādot arī saimniecisko pamatu zvejniecības apgabalos, kurus visvairāk skārušas pārmaiņas. Tiks pastiprināts atbalsts pasākumiem, kas nodrošinās, ka nozarei arī turpmāk būs pieejams vajadzīgais prasmīgais darbaspēks. EZF darbosies septiņus gadus, tā kopējais budžets būs aptuveni 3,8 miljardi eiro. Līdzekļi būs pieejami visiem nozares sektoriem – jūras zvejai un iekšzemes zvejai, uzņēmējdarbībai akvakultūras jomā, ražotāju organizācijām, pārstrādes un tirdzniecības sektoram, kā arī zvejniecības apgabaliem.

“Panāktā vienošanās nodrošina pareizo līdzsvaru starp palīdzību nozarei atgūt un saglabāt tās konkurētspēju un atbalstu ilgtspējīgai, videi nekaitīgākai zivsaimniecībai un akvakultūrai. EZF palīdzēs arī zvejniecības apgabaliem stiprināt to saimniecisko pamatu,” teica zivsaimniecības un jūras lietu komisārs Džo Borgs.

Tikko pieņemtie lēmumi palīdzēs sasniegt kopējās zivsaimniecības politikas galvenos mērķus, par kuriem vienojās KZP 2002.gada reformas gaitā. Cita starpā tiks pārtraukts valsts atbalsts, ar ko līdz šim veicināja zvejas jaudas palielināšanos.

Jaunajam fondam būs piecas galvenās prioritātes:

• palīdzēt flotei pielāgot zvejas jaudu un intensitāti pieejamajiem zivju resursiem;

• atbalstīt dažādus nozares sektorus;

• sniegt palīdzību organizācijām, kas pārstāv nozares kopējās intereses;

• atbalstīt ilgtspējīgu to apgabalu attīstību, kuri ir atkarīgi no zivsaimniecības;

• sniegt tehnisko palīdzību dalībvalstīm, lai atvieglotu atbalsta piešķiršanu.

Dalībvalstīm pašām būs jālemj, kā sadalīt līdzekļus minētajām prioritātēm.

Daudzus pasākumus, ko pašlaik finansē no ZVFI līdzekļiem, turpmāk finansēs EZF. Ar jauno fondu ievieš arī vairākus novatoriskus mehānismus, lai ņemtu vērā nozares mainīgās vajadzības. Te ir ietverti pasākumi atjaunošanas plānu īstenošanai un selektīvu zvejas paņēmienu izmantošanas veicināšanai, kā arī līdzekļi vietējām stratēģijām stabilai attīstībai zvejniecības apgabalos. Jaunais fonds sniedz lielāku atbalstu iekšzemes zvejai un videi nekaitīgai akvakultūrai. Papildu priekšrocības dalībvalstis gūs no vienkāršākiem īstenošanas noteikumiem un no iespējas elastīgāk piemērot attaisnoto izdevumu kritērijus, lai tos būtu vieglāk pielāgot nozares vajadzībām attiecīgajā valstī.

Turpmāk dalībvalstīm būs jāizstrādā valsts stratēģiskais plāns visai zivsaimniecības nozarei, un viss atbalsts tiks novirzīts ar vienotas EZF valsts programmas, nevis ar daudzu dažādu programmu palīdzību, kā tas bija līdz šim.

Regulā ietverti vairāki pasākumi un grozījumi, kas tika ieviesti, apspriežoties padomē, tostarp atbalsts dzinēju nomaiņai drošības un degvielas efektīvākas izmantošanas nolūkos, ar nosacījumu, ka attiecīgā kuģa dzinēja jauda – atkarībā no kuģa lieluma un tipa – nemainās vai samazinās, lielāks atbalsts un kompensācijas galīgai un pagaidu zvejas darbību pārtraukšanai, kas tagad var ietvert arī kuģu izmantošanu ar zveju nesaistītām darbībām un mākslīgu rifu izveidošanu, zvejas pārtraukšanu sabiedrības veselības apsvērumu dēļ vai saistībā ar zivju mazuļu un nārstojošo zivju augstu koncentrāciju, atbalsts akvakultūrai, pārstrādes un tirdzniecības sektoram, lai iekļautu vidējus un dažus lielus uzņēmumus, tomēr priekšroka joprojām dodama mazajiem un mikrouzņēmumiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļaa