Par iecietības veicināšanas politiku Latvijā

Otrdien, 27.jūnijā, īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītājas vietniece, Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Evita Kirilova un Eiropas Pretdiskriminācijas politikas departamenta direktors Deniss Hanovs tikās ar ASV, Zviedrijas, Dānijas un Nīderlandes vēstniecību Latvijā pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus par iecietības veicināšanu un sabiedrības integrāciju valstī. Vizītē ieradās Dānijas vēstnieks Latvijā Arnolds Kristians de Fīne Skibsteds, Zviedrijas vēstnieks Latvijā Jērans Hokansons un vēstniecības otrais sekretārs Anderss Lindgrēns, Nīderlandes vēstniecības padomnieks Vihers J. Slagters, kā arī ASV vēstniecības Latvijā pārstāvis Reimonds V. Stīvens III.

Ministre iepazīstināja vēstniecību pārstāvjus ar integrācijas politikas galvenajiem darbības virzieniem un uzdevumiem mūsu valstī, īpašu uzmanību pievēršot seksuālo minoritāšu tiesībām. “Kā īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās esmu atbildīga par iecietības veicināšanu sabiedrībā. Pagājušā gada jūlijā geju un lesbiešu gājiens “Rīgas praids” bija trauksmains pasākums abām pusēm daļēji arī tāpēc, ka sabiedrībai netika izskaidroti gājiena mērķi un jēga. Sekretariāta mērķis ir veicināt izpratni un veidot jēgpilnu diskusiju. Protams, savi izteikumi rūpīgi būtu jāapsver politiķiem. Gan pašiem rīkotājiem, gan sabiedrībai ir jāsaprot, ka pasākumu rīkošana attaisnosies tikai tad, ja tie vairos sapratni un dialogu starp sabiedrības daļām, nevis agresiju, apvainojumus un aizvainojumus,” sacīja K.Pētersone. Savukārt vēstniecību pārstāvji pauda atzinumu, ka seksuālajām minoritātēm ir tiesības paust savu identitāti publiskajos pasākumos, taču tam ir jānotiek, respektējot viedokļu dažādību, un valdībai ir jānodrošina atbalsts kultūru dažādībai Latvijā.

Ministre informēja viesus arī par citām integrācijas prioritātēm Latvijā – pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu, valsts atbalstu NVO pilsētās un jo īpaši laukos, kas stimulē to aktīvu darbību un iesaistīšanos valsts un pašvaldības pārvaldē; nacionālo minoritāšu, tai skaitā čigānu (romu) integrācijas veicināšanu, kā arī atbalstu ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem.

Viens no aktuālākajiem integrācijas politikas pamatuzdevumiem šobrīd ir iecietības veicināšana un diskriminācijas novēršana dažādās izpausmēs, jo pēdējā gada laikā Latvijā bija novērojamas atsevišķas naida un neiecietības izpausmes. K.Pētersone vēstniecības pārstāvjiem darīja zināmas sekretariāta veiktās aktivitātes Nacionālās programmas iecietības veicināšanai ietvaros, kas vērsta uz jebkāda veida diskriminācijas vai neiecietības izskaušanu un saliedētas sabiedrības veidošanu. Ministre arī uzsvēra, ka neiecietības problēmas nenoliedzami ir jārisina valstiskā līmenī un ir jāturpina darbs pie likumdošanas uzlabošanas, iestrādājot konkrētas normas, kas paredz vienādas iespējas visām Latvijā dzīvojošajām sabiedrības grupām un kultūrām.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības lietās sekretariāts