Ministru kabineta noteikumi Nr.541

Rīgā 2006.gada 27.jūnijā (prot. Nr.34 48.§)

Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.pantu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersanti izveido un uzglabā naftas produktu rezerves (turpmāk — rezerves), lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.

2. Rezerves veido šādām naftas produktu kategorijām:

2.1. benzīns un aviācijas degviela — I kategorija;

2.2. petrolejas veida reaktīvā degviela, petroleja un dīzeļdegviela — II kategorija;

2.3. degvieleļļa — III kategorija.

3. Rezerves šajos noteikumos noteiktajā apjomā un termiņos izveido un uzglabā:

3.1. komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie akcīzes preču apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izved no akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā), iekļaujot naftas produktu apjomu, kuru patērē akcīzes preču noliktavā;

3.2. komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprināta tirgotāja darbībai, — par naftas produktu apjomu, kuru realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

3.3. komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie akcīzes preču apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

3.4. komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie akcīzes preču apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

3.5. citi komersanti — par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikas teritorijā ieved savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

3.6. komersanti, kuri uzņēmušies sniegt šo noteikumu 7.punktā paredzētos pakalpojumus šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētajiem komersantiem.

4. Šo noteikumu 3.punktā minētajiem komersantiem rezervju apjomā ieskaita:

4.1. naftas produktu apjomu (izņemot degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks un kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir vienāda ar 25 cSt vai lielāka) un biodegvielas apjomu, ko komersants uzglabā vietā, kas norādīta speciālajā atļaujā (licencē) komercdarbībai ar naftas produktiem vai biodīzeļdegvielu, kas pilnībā iegūta no rapša sēklu eļļas, muitas noliktavas turēšanas atļaujā vai atļaujā darbībai brīvajā zonā, izņemot apjomu, ko glabā tvertnēs, kuras savienotas ar mazumtirdzniecības elektronisko kases sistēmu;

4.2. tādas degvieleļļas apjomu, kuras kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks un kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir vienāda ar 25 cSt vai lielāka un ko komersants uzglabā normatīvo aktu prasībām atbilstošās stacionārās naftas produktu uzglabāšanas tvertnēs Latvijas Republikas teritorijā;

4.3. naftas produktu un biodegvielas apjomu, ko komersants izveido un uzglabā Latvijas Republikas teritorijā atbilstoši šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakš­punktam;

4.4. naftas produktu apjomu, ko komersants uzglabā citā Eiropas Savie­nības dalībvalstī atbilstoši šo noteikumu 7.3.apakšpunktam, ja tas nepārsniedz vairāk par 50 % no komersanta veidoto rezervju apjoma.

5. Šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētie komersanti ir atbildīgi par rezervju esību komersanta iesniegtajā pārskatā norādītajās vietās un apjomos.

6. Šo noteikumu 3.punktā minētie komersanti, kas izveido un uzglabā rezerves atbilstoši šo noteikumu 4.1.apakšpunkta nosacījumiem, nodrošina:

6.1. Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām personām pieeju izveidotajām rezervēm, lai tās varētu netraucēti pārbaudīt šo rezervju kvalitāti un apjomu;

6.2. lai rezervju uzglabāšanas vietās būtu verificēti degvielas daudzuma mērīšanas līdzekļi, kā arī degvielas uzglabāšanas tvertņu kalibrēšanas tabulas.

7. Šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētajiem komersantiem ir tiesības, pamatojoties uz līgumu, saņemt šādus pakalpojumus Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī:

7.1. rezervju pakalpojumu, kas ietver rezervju izveidi un uzglabāšanu un ko sniedz Latvijas Republikā reģistrēts komersants, kura valdījumā ir normatīvo aktu prasībām atbilstošas stacionāras naftas produktu uzglabāšanas tvertnes Latvijas Republikas teritorijā, kas (izņemot komersantus, kas sniedz rezervju pakalpojumu par degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks un kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir vienāda ar 25 cSt vai lielāka) atrodas speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā norādītajā vietā, un kura īpašumā ir pakalpojuma sniegšanai pietiekams naftas produktu apjoms;

7.2. rezervju uzglabāšanas pakalpojumu, kas ietver komersantam piederošu naftas produktu uzglabāšanu cita komersanta valdījumā esošās normatīvo aktu prasībām atbilstošās stacionārās naftas produktu uzglabāšanas tvertnēs Latvijas Republikas teritorijā, kas (izņemot komersantus, kas sniedz rezervju uzglabāšanas pakalpojumu par degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks un kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir vienāda ar 25 cSt vai lielāka) atrodas speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā norādītajā vietā;

7.3. rezervju uzglabāšanas pakalpojumu Eiropas Savienībā, kas ietver komersantam piederošu naftas produktu uzglabāšanu cita komersanta valdījumā esošās attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvo aktu prasībām atbilstošās stacionārās naftas produktu uzglabāšanas tvertnēs attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

8. Šo noteikumu 7.punktā minēto pakalpojumu saņēmējiem ir šādi pienākumi:

8.1. iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakš­punktā minēto rezervju vai rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līgumus vai to notariāli apliecinātas kopijas ne vēlāk kā dienu pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas, bet līgumu grozījumus vai to notariāli apliecinātas kopijas — piecu darbdienu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas;

8.2. šo noteikumu 7.punktā minētajos pakalpojumu līgumos norādīt šādu informāciju:

8.2.1. rezervju vai rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniedzējs (firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese);

8.2.2. rezervju vai rezervju uzglabāšanas pakalpojumu vieta (adrese);

8.2.3. rezervju vai rezervju uzglabāšanas pakalpojumu apjoms (tonnās vai kubikmetros), naftas produktu veidi un kategorijas, par kurām sniedz pakalpojumus, pakalpojumu cena un līguma summa;

8.2.4. rezervju vai rezervju uzglabāšanas pakalpojumu termiņš saskaņā ar šo noteikumu 9.2.6.apakšpunktu.

9. Šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktā minēto pakalpojumu sniedzē­jiem:

9.1. ir nepieciešams vismaz viens no šādiem dokumentiem (izņemot komersantus, kas sniedz rezervju vai rezervju uzglabāšanas pakalpojumu par degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks un kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir vienāda ar 25 cSt vai lielāka):

9.1.1. speciāla atļauja (licence) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai;

9.1.2. speciāla atļauja (licence) degvielas vairumtirdzniecībai;

9.1.3. speciāla atļauja (licence) apstiprināta tirgotāja darbībai;

9.1.4. muitas noliktavas turēšanas atļauja;

9.1.5. atļauja darbībai brīvajā zonā;

9.2. ir šādi pienākumi:

9.2.1. izveidot un uzturēt rezerves šo noteikumu 16. vai 17.punktā minētajā apjomā;

9.2.2. nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām personām pieeju izveidotajām rezervēm, lai tās netraucēti varētu pārbaudīt rezervju kvalitāti un apjomu;

9.2.3. iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā šo noteikumu 14.2.apakšpunktā minētos pārskatus;

9.2.4. nodrošināt, lai rezervju uzglabāšanas vietās būtu verificēti degvielas daudzuma mērīšanas līdzekļi, kā arī degvielas uzglabāšanas tvertņu kalibrēšanas tabulas;

9.2.5. nodrošināt šo noteikumu 7.punktā minētajos rezervju vai rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līgumos noteikto rezervju kategoriju esību noteiktajā apjomā un noteiktajās rezervju uzglabāšanas vietās;

9.2.6. nodrošināt, lai rezervju vai rezervju uzglabāšanas pakalpojumu termiņš nebūtu īsāks par 90 dienām.

10. Šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minētā pakalpojuma saņēmējiem ir šādas papildu prasības un pienākumi:

10.1. iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā notariāli apliecinātu līguma kopiju un notariāli apliecinātu līguma tulkojumu valsts valodā ne vēlāk kā dienu pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas, bet notariāli apliecinātu līguma grozījumu kopiju un notariāli apliecinātu līguma grozījumu tulkojumu valsts valodā — piecu darbdienu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas;

10.2. iesniedzot šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minēto pārskatu, pievie­not rakstisku pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu par sniegtā pakalpojuma apjomu, kurš apliecināts ar pakalpojuma sniedzēja parakstu. Pakalpojuma saņēmējs pārskatā norāda (aizpilda) informāciju par pakalpojuma sniedzēju un sniegto pakalpojumu un paraksta pārskatu;

10.3. nodrošināt, lai rezervju uzglabāšanas pakalpojumu termiņš nebūtu īsāks par 90 dienām.

11. Šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētajiem komersantiem ir tiesības slēgt līgumus par šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minēto pakalpojumu, ja Latvijas Republika un attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts ir noslēgusi starpvaldību līgumu, kas reglamentē rezervju izveidošanu un uzglabāšanu, kā arī informācijas apmaiņu.

12. Komersantam, sniedzot rezervju uzglabāšanas pakalpojumu šo noteikumu 9.1.1., 9.1.2. vai 9.1.3.apakšpunktā noteiktajā speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā vietā, atļauts uzglabāt vienā tvertnē vairāku komersantu īpašumā esošu naftas produktu rezerves.

13. Šo noteikumu 3.punktā minētie komersanti nodrošina un papildina rezerves atbilstoši šo noteikumu 16. vai 17.punktā noteiktajam apjomam.

14. Katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam šo noteikumu 3.punktā minētie komersanti iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus iepriekšējā mēneša darbības pārskatus:

14.1. šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētie komersanti — par naftas produktu rezervēm (1.pielikums);

14.2. šo noteikumu 3.6.apakšpunktā minētie komersanti:

14.2.1. ja tie sniedz šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minēto pakalpojumu, — pārskatu par sniegtajiem naftas produktu rezervju pakalpojumiem (2.pielikums);

14.2.2. ja tie sniedz šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto pakalpojumu, — pārskatu par sniegtajiem naftas produktu uzglabāšanas pakalpojumiem (3.pielikums).

15. Valsts ieņēmumu dienests apkopo šo noteikumu 14.punktā minētajos pārskatos sniegto informāciju un katru mēnesi līdz divdesmit trešajam datumam iesniedz Ekonomikas ministrijā apkopojumu par iepriekšējo mēnesi.

16. Šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētie komersanti, izņemot šo noteikumu 17.punktā minēto gadījumu, izveido un uztur rezerves katrai šo noteikumu 2.punktā noteiktajai naftas produktu kategorijai. Rezervju apjomu aprēķina katru mēnesi, izmantojot šādu formulu:

        N_p
R = –––– x n, kur
        365

R — rezervju apjoms;

N_p — kopējais realizētais un patērētais attiecīgās kategorijas naftas produktu apjoms (tonnās vai kubikmetros) iepriekšējos 12 mēnešos līdz kārtējā pārskata mēneša beigām;

n — rezervju apjoma rādītājs patēriņa dienās atbilstoši šo noteikumu 20.punktam.

17. Pirmajos 12 mēnešos pēc tam, kad uzsākta komercdarbība ar naftas produktiem, komersanti, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5.apakš­punktu ir pienākums izveidot un uzglabāt rezerves, sākot ar darbības otro mēnesi, izveido un uzglabā rezerves katrai šo noteikumu 2.punktā noteiktajai naftas produktu kategorijai. Rezervju apjomu aprēķina katru mēnesi, izmantojot šādu formulu:

             N_x
R_x = –––– x n, kur
            X

R_x — rezervju apjoms;

N_x — kopējais realizētais un patērētais attiecīgās kategorijas naftas produktu apjoms (tonnās vai kubikmetros) iepriekšējā periodā no darbības uzsākšanas līdz kārtējā pārskata mēneša beigām;

X — dienu skaits no darbības uzsākšanas līdz kārtējā pārskata mēneša beigām;

n — rezervju apjoma rādītājs patēriņa dienās atbilstoši šo noteikumu 20.punktam.

18. Komersanti, kas izveido un uzglabā rezerves šo noteikumu 17.punktā noteiktajā apjomā, sākot ar darbības trīspadsmito mēnesi, rezervju apjomu aprēķina šo noteikumu 16.punktā noteiktajā kārtībā.

19. Atbilstoši šo noteikumu 16. vai 17.punktā noteiktajai aprēķinu kārtībai aprēķinātais lielums norāda rezervju apjomu, kādu komersants uzturēs aiznākamajā mēnesī (piemēram, pārskats par jūniju iesniedzams līdz 15.jūlijam, deklarējot tajā informāciju par jūnijā glabāto naftas produktu rezervju apjomu un norādot aprēķināto uzglabājamās rezerves apjomu augustam). Komersants to ieraksta šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajā pārskatā.

20. Aprēķinot rezervju apjomus, izmanto šādus rezervju apjoma rādītājus patēriņa dienās n:

20.1. līdz 2006.gada 30.jūnijam — 33;

20.2. no 2006.gada 1.jūlija — 36.

21. Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs atzīt rezervju vai rezervju uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu par spēkā neesošu, ja:

21.1. pakalpojuma saņēmēja un pakalpojumu sniedzēja iesniegtās ziņas savstarpēji neatbilst;

21.2. pakalpojuma saņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja iesniegtās ziņas neatbilst šo komersantu agrāk sniegtajām un rakstiski neatsauktajām ziņām;

21.3. līgums neatbilst šo noteikumu prasībām;

21.4. rezerves uzturēšanas gaitā tiek konstatēta sniegtā pakalpojuma neatbilstība pakalpojuma saņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja agrāk sniegtajām un rakstiski neatsauktajām ziņām;

21.5. rezerves uzturēšanas gaitā tiek konstatēts šajos noteikumos noteiktās kārtības pārkāpums, ko izdarījis pakalpojuma saņēmējs vai pakalpojumu sniedzējs.

22. Ja pieņemts lēmums saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu, komersants, kuram tika sniegts rezervju vai rezervju uzglabāšanas pakalpojums, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas dienas nodrošina rezervi atbilstoši šo noteikumu prasībām.

23. Šo noteikumu izpildes uzraudzību nodrošina:

23.1. Valsts ieņēmumu dienests, veicot krājumu fizisko kontroli, izveidojot un uzturot datu bāzes, pieņemot un pārbaudot komersantu pārskatus, kā arī piemērojot sankcijas, ja tiek pārkāptas šo noteikumu prasības, un sniedzot par to informāciju Ekonomikas ministrijai;

23.2. Ekonomikas ministrija, analizējot no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtos datu apkopojumus un informāciju par pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām un veicot attiecīgās informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības institūcijām.

24. Komersantu vai komersanta atbildīgās amatpersonas, kuras neievēro šo noteikumu prasības, sauc pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25. Pirmos 12 mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās visi komersanti, kuriem ar šiem noteikumiem tiek noteikts pienākums izveidot un uzglabāt rezer­ves, rezervju apjomu aprēķina pēc šo noteikumu 17.punktā minētās formulas.

26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumus Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 184.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1998.gada 14.decembra Direktīvas 98/93/EK, kas groza Direktīvu 68/414/EEK, kas uzliek EEK dalībvalstīm par pienākumu glabāt jēlnaftas un/vai naftas produktu minimālus uzkrājumus;

2) Padomes 1968.gada 20.decembra Direktīvas 68/414/EEK, ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.jūliju.