Ministru kabineta rīkojums Nr.492

Rīgā 2006.gada 27.jūnijā (prot. Nr.34 47.§)

Par Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepciju

 

1. Apstiprināt Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepciju (turpmāk — koncepcija) un at­bal­stīt:

1.1. koncepcijā minēto problēmas risinājuma otro variantu, kas nosaka — valsts atbildīga par 54 dienu rezervēm un komersanti par 36 die­nu rezervēm, ņemot vērā naftas produktu vidējo die­nas patēriņu iepriekšējā gadā (koncepcijas 4.2.apakš­punkts);

1.2. koncepcijas 4.3.1.apakšpunktā minēto apakšvariantu, kas nosaka par rezervju izveidi atbil­dīgos komersantus.

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īste­nošanā.

3. Ekonomikas ministrijai līdz 2006.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.106 “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā”.

4. Finanšu ministrijai līdz 2006.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.638 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinā­jumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas pro­duktiem”, lai mazinātu finansiālo slogu komersantiem, kas uzglabā valsts naftas produktu rezerves.

5. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz 2007.gada 31.decembrim nodot valsts aģentūras “Materiālās rezerves” filiālē “Rēznas” uzglabātos naftas produktus valsts naftas produktu rezervju valsts daļas atbildī­gajai institūcijai.

6. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados koncepcijā paredzēto pasākumu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

 

(Ministru kabineta

2006.gada 27.jūnija rīkojums Nr.492)

Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija

1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

Atbilstoši ES direktīvām 68/414/EEK un 98/93/EK par dalībvalstu pienākumiem uzturēt jēlnaftas un /vai naftas produktu rezerves, 2001 gada 14.augustā valdībā tika akceptēta Ekonomikas ministrijas izstrādātā “Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija”. Darba gaitā tika izstrādāti 9 iespējamie naftas produktu rezervju izveides varianti, kas atšķīrās gan pēc rezervju izveides laika grafika, gan pēc rezervju izveides pienākumu sadalījuma starp valsti un uzņēmējiem. Ministru kabinets par optimālāko atzina variantu, kurā valsts veido naftas produktu rezerves 30 dienām un uzņēmēji — 60 dienām. Latvijas Republika pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) sarunās panāca atkāpi un tika saskaņots rezervju izveides grafiks, kas ir iekļauts ”Līgumā starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības Dalībvalstis) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”, ko Latvija parakstīja 2004. gada 16. aprīlī Atēnās. Pievienošanās līguma VIII pielikumā (Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts) 9. Enerģētika: Atkāpjoties no direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2009. gada 31. decembrim uz Latviju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Latvija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

— līdz pievienošanās dienai — 40 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 23 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— līdz 2004. gada 31. decembrim — 50 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 30 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— līdz 2005. gada 31. decembrim — 55 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 35,5 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— līdz 2006. gada 31. decembrim — 60 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 41 dienai attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— līdz 2007. gada 31. decembrim — 70 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 49 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— līdz 2008. gada 31. decembrim — 80 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 67 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— no 2009. gada 31. decembrim — 90 dienām attiecībā uz visām produktu kategorijām.

Pamatojoties uz minēto koncepciju Ekonomikas ministrija izstrādāja sekojošus noteikumus:

2002.gada 26.marta Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.138 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība” (turpmāk tekstā MK noteikumi Nr.138);

2002.gada 12.marta MK noteikumi Nr.106. “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā”;

2002.gada 28.maija MK noteikumi Nr.218 “Noteikumi par enerģētikas informācijas sistēmu”;

2002.gada 29.janvāra MK noteikumi Nr.40 “Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums”.

2005.gada 18.novembra MK noteikumi Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība” (turpmāk tekstā MK noteikumi Nr.853), ar kuru pieņemšanu spēku zaudēju 2002.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.138 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”

Ņemot vērā, ka Latvijai kā jaunajai dalībvalstij tika noteikts pārejas periods rezervju izveidei līdz 2009.gadam, MK noteikumos Nr.138 naftas produktu izveides laika grafiks uzņēmējiem tika sastādīts tā, lai 60 dienu rezerves tiktu izveidotas līdz 2009.gada 1.jūlijam, kas ir iekļauts arī 2005.gada 18.novembra MK noteikumos Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”

MK noteikumos Nr.853 noteiktais rezervju izveides grafiks komersantiem ir sekojošs:

— līdz 2005.gada 31.decembrim — 27;

— no 2006.gada 1.janvāra — 33;

— no 2006.gada 1.jūlija — 36;

— no 2007.gada 1.jūlija — 39;

— no 2008.gada 1.jūlija — 47;

— no 2009.gada 1.jūlija — 60.

Naftas produktu rezerves MK noteikumos Nr. 853 noteiktajā apjomā un termiņos līdz 2006.gada 1.jūlijam izveido un uzglabā:

— komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, — par naftas produktu apjomu, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izved no akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā) iekļaujot naftas produktu apjomu, kuru patērē akcīzes preču noliktavā”;

— komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprināta tirgotāja darbībai, — par naftas produktu apjomu, kuru realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— citi komersanti — par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikas teritorijā ieved savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

— komersanti, kuri ir uzņēmušies sniegt naftas produktu izveides un uzglabāšanas pakalpojumus iepriekšminētajiem komersantiem.

Naftas produktu rezerves MK noteikumos Nr. 853 noteiktajā apjomā un termiņos no 2006.gada 1.jūlija izveido un uzglabā:

— komersanti, kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie realizē mazumtirdzniecībā un patērē savām vajadzībām;

— komersanti, kuri nav minēti šo noteikumu 4.1.apakšpunktā un naftas produktus savam patēriņam ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), tajā skaitā tādi komersanti, kuri naftas produktus patērē brīvajās zonās, — par naftas produktu apjomu, kuru tie ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

— komersanti, kuri ir uzņēmušies sniegt naftas produktu izveides un uzglabāšanas pakalpojumus iepriekšminētajiem komersantiem.

Attiecīgi pēc spēkā esošās koncepcijas grafiks valsts veidojamajām rezervēm pēc dienas vidējā patēriņā valstī vismaz šādam dienu skaitam ir sekojošs:

— līdz 2005.gada 31.decembrim — 2,5;

no 2006.gada 31.decembra — 5;

2007.gada 31.decembra — 10;

2008.gada 31.decembra — 20;

2009.gada 31.decembra — 30.

2005.gadā piešķirtā budžeta ietvaros Ekonomikas ministrijas uzdevumā Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūra veica iepirkumu, lai uzsāktu valsts līdzdalību naftas produktu rezervju pienākuma izpildē. 2006.gada laikā Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā MK noteikuma projekts, kas reglamentētu naftas produktu rezerves valsts daļas iepirkumu. Būtiski ir izvērtēt ieguvumus un šķēršļus, kas rastos valstij iepērkot un uzglabājot naftas produktu rezervju valsts daļu ievērojot Publisko iepirkumu likumu, kurš stājies spēkā no 2006.gada 1.maija. Atkāpes no Publisko iepirkumu likuma būtu jāizvērtē naftas produktu dinamiskā tirgus dēļ, jo plānojot naftas produktu iepirkumu būtu sarežģīti ierobežota laika termiņā prognozēt pasaules naftas tirgus cenu svārstības un sekojoši veikt darbības naftas produktu iegādi. Līdz ar to ievērojot Publisko iepirkumu likumu būtu problemātiski prognozēt nepieciešamos finanšu līdzekļus naftas produktu iegādei. Ekonomikas ministrijai izvērtēt Publisko iepirkumu likumu ietekmi uz valsts naftas produktu rezervju valsts daļas izveidi un nepieciešamības gadījumā sagatavot informatīvo ziņojumu par Publisko iepirkumu likuma ietekmi uz valsts naftas produktu rezervju izveidi un uzglabāšanu un grozījumus Publisko iepirkumu likumā paredzot valsts naftas produktu rezervju valsts daļas veidošanai nepiemērot Publisko iepirkumu likumu.

Pārsvarā ES dalībvalstīs, kurās par naftas produktu rezervju izveidi un uzglabāšanu ir atbildīgas valsts izveidotas aģentūras, neievēro publisko iepirkumu likumdošanu vai gadījumā, ja tā ir jāievēro, saskaras ar grūtībām.

Papildus tam Valsts Aģentūra “Materiālās rezerves” uzglabā 8.32 tūkstoši tonnu dīzeļdegvielas, kuras 2007.gada laikā ir jāpārņem par valsts naftas produktu rezervju valsts daļu atbildīgajai institūcijai.

Jēlnaftas un naftas produktu ciklā izejviela vai produkti var tikt uzkrāti šādos cikla posmos:

1) jēlnaftas krājumi pārstrādes rūpnīcās;

2) gatavās produkcijas krājumi pārstrādes rūpnīcās;

3) krājumi vairumtirgotāju/importētāju noliktavās;

4) krājumi mazumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijās.

Pašreizējās tendences naftas produktu biznesā ir tādas, ka nevienā no šiem ķēdes posmiem netiek veidoti lieli uzkrājumi (ņemot vērā ar to veidošanu saistītās izmaksas).

Latvijā nav naftas pārstrādes uzņēmumu un tāpēc nav iespējams piemērot tos risinājumus, kuri pastāv Eiropas valstīs naftas produktu rezervju glabāšanā, jo iztrūkst divi krājumu glabāšanas posmi: jēlnaftas krājumi pirms pārstrādes un gatavā produkcija, kas parasti sastāda apmēram 60 –70 % no 90 patēriņa dienu glabāšanas apjomiem.

Izstrādājot koncepcijas projektu, Ekonomikas ministrija (EM) veica aprēķinus un analīzi par rezervju veidošanas modeļiem. Zemāk ir uzskaitītas svarīgākās pamatnostādnes, kuras izriet no ES normatīvajiem dokumentiem un naftas produktu tirgus specifikas un tika ņemtas vērā izstrādājot rezervju veidošanas modeļus:

- ES direktīva nepieļauj ieskaitīt rezervē tranzītā esošus produktus un mazumtirdzniecības uzkrājumus degvielas stacijās;

- Naftas produktus ilgi uzglabājot, tie zaudē kvalitāti. Līdz ar to ir nepieciešama naftas produktu rezervju atjaunošana;

- Dabas gāze nevar tikt ieskaitīta rezervēs, lai aizvietotu nepieciešamās naftas produktu rezerves direktīvas EC 68/414/EEC un 98/93/EEC kontekstā;

- ES dalībvalstīs naftas produktu rezervju veidošanas praksē pastāv atšķirīgi modeļi, un tie ir atkarīgi no šo valstu nostājas attiecībā pret valsts/privātā sektora līdzdalību naftas produktu rezervju veidošanā un tirgus specifikas un infrastruktūras konkrētajā valstī.

- Rezervju veidošanai ir nepieciešami ievērojami finansu līdzekļi (skatīt koncepcijas pielikumus 1-3);

- 90 dienu rezerves apjoms ir atkarīgs no naftas produktu iekšzemes patēriņa iepriekšējā gadā, bet komersantu veidotajām rezervēm ir pielietots elastīgāks mehānisms, kur rezerves tiek veidotas pēc iepriekšējo 12 mēnešu komersanta naftas produktu apgrozījuma. (skatīt 1.tabulu);

 

1.tabula Naftas produktu patēriņš un nepieciešamās rezerves tonnās

produkts/gads/dienas	2005.gads	krājumi 1 dienai	krājumi 90 dienām	Krājumi 60 dienām	krājumi 30 dienām
Benzīns	392 083	1074	96 660	64 440	32 220
dīzeļdegviela	672 675	1843	165 870	110 580	55 290
Mazuts	92	0.25	22.77	15.18	7.59

 Balstoties uz Valsts Ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par 2005.gada naftas produktu patēriņu, lai uzglabātu 90 dienu naftas produktu rezerves, Latvijā nav nepieciešams veidot papildus tvertnes, pie nemainīgām vides prasībām attiecībā uz glabāšanas tvertnēm. (skatīt 2. un 3. tabulu)

2.tabula Nepieciešamais tvertņu apjoms tonnās

produkts/dienas	60 dienas	90 dienas
Benzīns	64 440	96 660
Dīzeļdegviela	110 580	165 870
Mazuts	15.18	22.77

 

 

3.tabula. Latvijā esošo naftas produktu tvertņu apjomi uz 2006.gadu

	noliktavu skaits	m3	Tonnas
Akcīzes preču noliktavas	51	317 265	253 812
Muitas noliktavas	23	346 349	277 079
VA “Materiālās rezerves” filiāle “Rēznas” (gaišie produkti)	1	300 000	240 000

 Attiecībā uz 3.tabulā norādītajām Valsts aģentūras tvertņu apjomiem un to tehnisko stāvokli ir sekojoša informācija:

- Kopumā ir 60 rezervuāri, katrs ar tilpumu 5000 M^{3 (}celtniecības tilpums)

- Uz šo brīdi sertificēti un iereģistrēti ir 9 rezervuāri, no kuriem 4 tiek izmantoti dīzeļdegvielas uzglabāšanai

- Visas ēkas, būves un rezervuāri ir reģistrēti zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā

- Nekustamā īpašuma filiāle “Rēznas” Rēzeknē, noliktavu ielā 1 kopējā zemes platība ir 311 175m² sadalījums pēc īpašuma tiesībām: Rēzeknes pilsētas dome — 149 085m² Fiziskas personas 149 081 m² Valsts 12 999m²

- Benzīna uzglabāšana rezervuāros nav ekonomiski izdevīga, jo ilgstošas uzglabāšanas rezultātā rodas lieli iztvaikošanas zudumi

Lai noteiktu nepieciešamos papildus veidojamos naftas produktu apjomus, Ekonomikas ministrija apkopoja informāciju par esošajiem krājumiem. Pēc Iekšlietu ministrijas, Akcīzes preču pārvaldes, muitas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem 2006.gada janvāra mēneša naftas produktu krājumu apjomi ir apkopti 4.tabulā.

4. tabula. Naftas produktu rezerves 2006.gada janvārī.

	Rezervju apjoms
	Valsts		Komersanti		Kopā
Produkts	Tonnas	patēriņa dienas	tonnas	patēriņa dienas	Patēriņa dienas
Benzīns	777	0.7	39 593	37	37
Dīzeļdegviela	9 368	4.5	63 732	35	39
Mazuts			32 340	127	127

Kā redzams tabulā, izveidotās un uzturētās rezerves atbilst Latvijas saistību izpildei pret Eiropa s Savienību. Ievērojamie mazuta atlikumi izskaidrojami ar izmaiņām mazuta kvalitātes prasībām, kas sadārdzina mazuta izmantošanu kā kurināmo, un attiecīgi tā patēriņš ir ievērojami samazinājies.

Pieaugot patēriņam, samazināsies esošie krājumi attiecībā pret patēriņu. Tā rezultātā būs jāpalielina nepieciešamo naftas produktu apjomu nākamajā gadā. Tāpēc, pieņemot lēmumu par pienākumu uzņēmējiem glabāt konkrētu naftas produktu rezervju apjomu, noteikti jāņem vērā šie aspekti.

 

2. Politikas dokumenti un tiesību akti, kas saistīti ar Valsts naftas produktu rezervju izveidošanu

2.1. Tiesību akti

Padomes 1998.gada 14.decembra direktīva 98/93/EK, kas groza direktīvu 68/414/EEK, kas uzliek EEK dalībvalstīm par pienākumu glabāt jēlnaftas un/vai naftas produktu minimālus uzkrājumus;

Padomes 1968.gada 20.decembra direktīva 68/414/EEK, ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves.

2001 gada 14.augustā apstiprinātā “Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija”.

2005.gada 18.novembra MK noteikumi Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”

2002.gada 12.marta MK noteikumi Nr.106. “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā”;

2002.gada 28.maija MK noteikumi Nr.218 “Noteikumi par enerģētikas informācijas sistēmu”;

2002.gada 29.janvāra MK noteikumi Nr.40 “Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums”.

 

3. Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kuras radīsies, ja netiks risināta problēma

Gadījumā, ja netiks uzturētas naftas produktu rezerves, tad netiks nodrošināts apgādes ar naftas produktiem drošums un netiks izpildītas saistības, kas noteiktas Padomes 1998.gada 14.decembra direktīvas 98/93/EK, kas groza direktīvu 68/414/EEK, kas uzliek EEK dalībvalstīm par pienākumu glabāt jēlnaftas un/vai naftas produktu minimālus uzkrājumus un Padomes 1968.gada 20.decembra direktīvas 68/414/EEK, ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves, kā rezultātā pret Latvijas Republiku var tik ierosināta pārkāpuma procedūra. 

 

4. Problēmas risinājuma varianti

Koncepcijā tiek izskatīti divi piedāvātie varianti, kuri var tikt pārskatīti ar Ministru kabineta lēmumu gadījumā, ja tas var pozitīvi ietekmēt valsts kopējos makroekonomiskos rādītājus:

4.1. 1.variantā paredzēts sadalījums, kur valsts atbildīga par 30 dienu rezervēm un komersanti par 60 dienu rezervēm, sasniedzot 90 dienu rezerves pēc iepriekšējā gada vidējā patēriņa dienā 2009.gadā un turpmākajos gados nodrošinot uzlikto pienākumu izpildi. Naftas produktu rezervju pienākuma sadalījuma grafiks ir noteikts 6.tabulā. Attiecībā uz atbildīgajiem komersantiem par naftas produktu rezervju veidošanu tiks izskatīti divi apakšavarianti.

 

6.tabula. Naftas produktu rezervju pienākuma sadalījuma grafiks

	Rezervju dienas
Datums	Valsts	Komersanti	Kopā
31.12.2006.	5	36	41
31.12.2007.	10	39	49
31.12.2008.	20	47	67
31.12.2009.	30	60	90

 4.2. 2.variantā paredzēts sadalījums, kur valsts atbildīga par 54 dienu rezervēm un komersanti par 36 dienu rezervēm, sasniedzot 90 dienu rezerves pēc iepriekšējā gada vidējā patēriņa dienā 2009.gadā un turpmākajos gados nodrošinot uzlikto pienākumu izpildi. Naftas produktu rezervju pienākuma sadalījuma grafiks ir noteikts 7.tabulā. Komersantiem veidojot un uzglabājot naftas produktu rezerves 36 dienām, praktiski ir jāiegulda papildus finanšu līdzekļi aptuveni 10—20 dienu rezervju nodrošināšanai, jo komersantu rezerves savas darbības nodrošināšanai parasti ir no 15 līdz 25 dienu robežās.

 

7.tabula. Naftas produktu rezervju pienākuma sadalījuma grafiks

	Rezervju dienas
Datums	Valsts	Komersanti	Kopā
31.12.2006.	5	36	41
31.12.2007.	13	36	49
31.12.2008	22	36	68
31.12.2009.	54	36	90

 4.3. Attiecībā uz atbildīgajiem komersantiem par naftas produktu rezervju veidošanu tiek piedāvāti divi apakšvarianti:

4.3.1. a) apakšvariantā par atbildīgajiem komersantiem paredzēts noteikt:

— komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, — par naftas produktu apjomu, kuru akcīzes preču aprites jomas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izved no akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā) iekļaujot naftas produktu apjomu, kuru patērē akcīzes preču noliktavā;

— komersantus, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprināta tirgotāja darbībai, — par naftas produktu apjomu, kuru realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— komersantus, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie akcīzes preču aprites normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— komersantus, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie akcīzes preču aprites normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— citi komersantus — par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikas teritorijā ieved savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

— komersantus, kuri ir uzņēmušies sniegt naftas produktu izveides un uzglabāšanas pakalpojumus iepriekšminētajiem komersantiem.

4.3.2. b) apakšvariantā par atbildīgajiem komersantiem paredzēts noteikt:

— komersantus, kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie realizē mazumtirdzniecībā un patērē savām vajadzībām;

— komersantus, kuri neiegādājas naftas produktus no komersanta ar speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai un naftas produktus savam patēriņam iegādājas Latvijas teritorijā vai ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), tajā skaitā tādi komersanti, kuri naftas produktus patērē brīvajās zonās, — par naftas produktu apjomu, kuru tie ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

— komersantus, kuri ir uzņēmušies sniegt naftas produktu izveides un uzglabāšanas pakalpojumus iepriekšminētajiem komersantiem.

4.4. Attiecībā uz naftas produktu uzglabāšanu par valsts naftas produktu rezervju uzglabāšanu komersantiem un par valsts daļas naftas produktu rezervju izveidi atbildīgajai institūcijai tiek piedāvāti sekojoši varianti:

4.4.1. visa valsts naftas produktu rezervju apjoma uzturēšana Latvijas teritorijā. Šī varianta priekšrocība ir rezervju pieejamība un vienkāršāka rezervju izmantošana, jo viss 90 dienu rezervju apjoms atrodas Latvijas teritorijā. Varianta nepilnība slēpjas apstāklī, kas atteicas uz naftas bāzu vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas 2006.gada 16.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.400 “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām”, kuru stingrākās prasības stājas spēkā ar 2009.gada 31.decembri attiecībā uz degvielas tvaiku savākšanu un pārstrādi. Attiecīgi būs nepieciešamas papildus investīcijas esošajās tvertnēs vai arī jaunu būvniecībā, kas var būtiski sadārdzināt rezervju uzglabāšanu un attiecīgi paaugstināt degvielas cenas. Šinī sakarā jāizvērtē samērīgums no iegūtā apgādes drošuma, jo tik ilgstošu un apjomīgu traucējumu naftas tirgū, lai būtu nepieciešams Latvijā uzglabāt trīs mēnešu naftas produktu patēriņa apjoma rezerves, iestāšanās varbūtība ir ļoti maza.

4.4.2. visa valsts naftas produktu rezervju apjoma uzturēšana Eiropas Savienības teritorijā. Varianta galvenā priekšrocība ir ekonomiskais ieguvums un mazākā ietekme uz naftas produktu cenu, jo naftas produktu rezerves tiks uzglabātas vietā, kur būs ekonomiski izdevīgākais piedāvājums. Varianta nepilnība ir apstāklī, ka Latvijas teritorijā sliktākajā gadījumā var tikt uzglabātas tikai komersantu rezerves savas darbības nodrošināšanai, kas sastāda no 15-25 dienām un krīzes gadījumā var tikt apgrūtināta rezervju operatīva izmantošanas uzsākšana.

4.4.3. Valsts naftas produktu rezervju apjoma uzturēšana 50% Latvijas teritorijā un 50% Eiropas Savienības teritorijā. Kompromisa variants, kas nodrošinātu gan ekonomisko izdevīgumu, gan apgādes drošumu naftas produktu apgādes krīzes gadījumā. Variants paredz, ka puse no komersantu uzglabātajām rezervēm un puse no valsts uzturamajām rezervēm tiek uzglabāta Latvijā, kas radītu pietiekamu apgādes ar naftas produktiem drošumu krīzes situācijas, kā arī palielinātu konkurenci naftas produktu uzglabāšanas pakalpojuma sniedzēju vidū.

Valsts naftas produktu rezervju valsts daļas izveidi nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un valsts aģentūra “Materiālās rezerves”, kuras uzglabātās rezerves 2007.gada laikā pārņem par valsts naftas produktu valsts daļas rezervju atbildīgā institūcija— Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, līdz brīdim, kad tiek izveidota Valsts aģentūra “Latvijas Enerģētikas aģentūra”. Atbildīgā institūcija iegādājas un uzglabā naftas produktus, ievērojot atbilstošas procedūras naftas produktu un uzglabāšanas pakalpojumu iegādei.

Ekonomikas ministrijai 2006.gada laikā jāizstrādā normatīvā akta projekts, kas reglamentētu valsts daļas naftas produktu rezervju izveidi un uzglabāšanu.

Nepieciešamo finansējums valsts daļas 30 dienu rezervju izveidei Ekonomikas ministrija ir pieprasījusi no valsts budžeta 2006. līdz 2010.gadam.

2006.gadā paredzētās valsts naftas produktu rezervju valsts daļu ievērojot Publisko iepirkumu likumu iegādājas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 2006.gada valsts budžeta piešķirtā finansējuma apmērā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai vienā iepirkumā jāiegādājas naftas produkti dīzeļdegviela un benzīns proporcijā, kāda izveidojusies pēc iepriekšējā gada vidēja patēriņa dienā un maksimālā apjomā par pieejamajiem finanšu līdzekļiem, un uzglabāšanas pakalpojums. Uzglabāšanas pakalpojumā ietilpst naftas produktu uzglabāšana atliktajā akcīzes nodokļa maksājuma statusā produktiem, kas iegādāti 2005.gadā un 2006.gadā iegādātajiem naftas produktiem. Uzglabāšanas pakalpojums ietver naftas produktu uzglabāšanu, dabīgo zudumu kompensāciju, iekraušanu/ izkraušanu atbilstoši Ministru kabineta 30.08.2005. noteikumiem Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”.

Turpmāko valsts naftas produktu rezervju valsts daļas iegādi nodrošina par valsts naftas produktu rezervju valsts daļas atbildīgā institūcija (pašreiz Latvijas Attīstības un investīciju aģentūra) ievērojot Publisko iepirkumu likumu un finansējumu nodrošinot saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību un Ministru kabineta 12.07.2005. noteikumiem Nr.513 “Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”. Par valsts naftas produktu rezervju valsts daļas izveidi un uzturēšanu atbildīgā institūcija slēdzot līgumus par naftas produktu iegādi un uzglabāšanu, kā arī nodrošinot jau iegādāto valsts naftas produktu rezervju valsts daļas uzglabāšanu veic ievērojot Publisko iepirkumu likuma normas.

Valsts naftas produktu rezervju valsts daļas uzturētāji tādējādi neiesaistās naftas tirgus darbībās, bet katru gadu veic nepieciešamos iepirkumus, lai nodrošinātu nepieciešamo naftas produktu apjomu saskaņā ar pieņemto konceptuālo risinājumu. 

 

5. Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos

Lai nodrošinātu pieņemtā konceptuālā risinājuma izpildi ir nepieciešami grozījumi 2005.gada 18.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”. Nepieciešami grozījumi 2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.106 “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā”, lai tie nodrošinātu apgādes drošumu ar naftas produktiem krīzes laikā. Lai samazinātu finansiālo slogu valsts naftas produktu rezervju veidotājiem, Finanšu ministrijai līdz 2006.gada 31.decembrim veikt grozījumus 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” un 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.638 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem”. Ar grozījumiem minētajos Ministru kabineta noteikumos jāparedz iespēja atlaidēm akcīzes nodokļa nodrošinājumam naftas produktiem, kas tiek uzglabāta valsts naftas produktu rezervju vajadzībām.

 

6. Izmaksas.

Katra koncepcijā izskatītā varianta aptuvenās izmaksas skatīt pielikumos 1-3. Izmaksu sadalījumā izmantota fiksēta glabāšanas cena, kas ir noteikta 21Ls par tonnu gadā. Ar katru nākošo gadu tiek prognozēts 5% cenu pieaugums. Attiecībā uz produktu cenu aprēķinos tiek noteikta sākumcena 360Ls par tonnu un ar katru nākošo gadu tiek prognozēts 5% cenas pieaugums. Produktu cenā netiek iekļauts akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Aprēķinos tiek pielietoti apjomi, par pamatu ņemot 2005.gada vidējo dienas naftas produktu patēriņu, un ar katru nākošo gadu tiek pielietots 5% apjomu pieaugums.

Pielikums Nr.1 parāda izmaksas Komersantiem variantā 1.a) un 1.b), kad komersanti atbildīgi par 60 dienu naftas produktu rezervju izveidi un to ietekmi uz naftas produktu cenu par 1litru.

Pielikums Nr.2 parāda valsts izmaksas 1.variantā, kad valsts ir atbildīga par 30 dienu naftas produktu rezervju izveidi.

Pielikums Nr.3 parāda valsts izmaksas 2.variantā, kad valsts ir atbildīga par 54 dienu naftas produktu rezervju izveidi.

Pielikums Nr.4 parāda izmaksas Komersantiem variantā 1.a) un 1.b), kad komersanti atbildīgi par 36 dienu naftas produktu rezervju izveidi un to ietekmi uz naftas produktu cenu par 1litru.

Ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

 

Pielikumi

DOC 137 kb