Ministru prezidenta rīkojums Nr.329

Rīgā 2006.gada 29.jūnijā

Par disciplinārsoda piemērošanu M.Knokam

1. Ar Ministru prezidenta 2006.gada 29.maija rezolūciju Nr.46/SAN-1409, pamatojoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 08.05.2006. vēstulē Nr.1-03/4160 ietverto informāciju, tika ierosināta disciplinārlieta pret Valsts civildienesta pārvaldes Civildienesta kontroles departamenta vadītāju M.Knoku par rīcību, veicot Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvību Administratīvajā rajona tiesā lietā Nr. A 42322905 (I.Kalniņa pieteikumā par Valsts civildienesta pārvaldes 2005.gada 5.maija lēmuma atcelšanu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu) pretēji Ministru prezidenta 2005.gada 1.aprīļa rezolūcijā Nr.18/SAN-839 ietvertajam rīkojumam. Disciplinārlietas izmeklēšanu veikusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2006.gada 31.maija rīkojumu Nr.264 “Par disciplinārlietas izmeklēšanu”.

2. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, veicot izmeklēšanu, 2006.gada 28.jūnija Slēdzienā Valsts civildienesta pārvaldes Civildienesta kontroles departamenta vadītāja M.Knoka disciplinārlietā (turpmāk — Slēdziens) (pielikumā) konstatējusi, ka M.Knoks ar savu rīcību ir ar nodomu lietojis necienīgus un nepiedienīgus izteicienus par Ministru prezidentu un valsts pārvaldi kopumā, tādējādi atbilstoši Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” 17.panta otrajai daļai izdarot disciplinār­pārkāpumu — nepamatota valsts civildienesta pienākumu nepildīšana, kas saistīta ar būtiska morāla kaitējuma nodarīšanu valsts civildienestam.

M.Knoka vaina izpaužas nodoma formā — zinot Valsts civildienesta likuma 15.pantā noteiktos ierēdņa pamatpienākumus, kā arī zinot Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra instrukcijas Nr.1 “Ierēdņa uzvedības principi” ierēdņa uzvedības principus, izmantojot apstākli, ka Administratīvās rajona tiesas sēdē piedalās tikai pieteicējs un M.Knoks kā vienīgais Latvijas Republikas pārstāvis, lietojis izteicienus, kas diskreditē pašu, iestādi un valsti, pretēji tam, lai tiktu vairota sabiedrības uzticība valsts pārvaldei, pretēji noteiktajam, ka ierēdnim jāizturas ar cieņu pret citiem ierēdņiem un sabiedrības locekļiem, respektējot viņu tiesības un pienākumus.

3. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32.panta otro daļu un 36.panta pirmo daļu, Valsts civildienesta likuma 4.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” 6.panta 3.punktu un 8.panta trešo daļu un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas Slēdzienu disciplinārlietā,

Valsts civildienesta pārvaldes Civildienesta kontroles departamenta vadītājam M.Knokam par konstatēto disciplinārpārkāpumu, par rīcību, veicot Latvijas Republikas pārstāvību Administratīvajā rajona tiesā lietā
Nr. A 42322905, I.Kalniņa pieteikumā par Valsts civildienesta pārvaldes 2005.gada 5.maija lēmuma atcelšanu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu — par tiesas sēdes protokolā norādītajiem M.Knoka izteikumiem 2006.gada 15.februāra tiesas sēdē (“ierēdnim sākotnēji tika izdots labvēlīgs lēmums, pēc tam tas patvaļīgi un nepamatoti atcelts. Spēle bija aizmugurēja pieteicējam... Valstij ir jāatbild”) un tiesas debatēs M.Knoka izteikto norādi uz patvaļu valsts pārvaldē un Ministru prezidenta rīcību kā neatbilstošu godīgiem valsts pārvaldes principiem (lietas lapa 59), kā arī 2006.gada 13.marta tiesas sēdē M.Knoka pausto viedokli — “mūsu lēmuma atcelšanu panāca Ministru prezidents bez kāda pamatojuma” (lietas lapa 100),

pārkāpjot Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktu (neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam likumīgai valdībai), Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu (apzinīgi pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus), Valsts civildienesta likuma 15.panta otro daļu (ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti), Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra instrukcijas Nr.1 “Ierēdņa uzvedības principi” 2.punktu (ierēdnis uzvedas tā, lai tiktu vairota sabiedrības uzticība valsts pārvaldei) un Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra instrukcijas Nr.1 “Ierēdņa uzvedības principi” 6.punktu (ierēdnis ir pieklājīgs, laipns, izpalīdzīgs un izturas ar cieņu pret citiem ierēdņiem un sabiedrības locekļiem, respektējot viņu tiesības un pienākumus),

tādējādi ar nodomu izdarot disciplinārpārkāpumu, kas paredzēts Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 “Par ierēdņu disciplinār­sodiem” 17.panta otrajā daļā — nepamatota valsts civildienesta pienākumu nepildīšana, kas saistīta ar būtiska morāla kaitējuma nodarīšanu valsts civildienestam,

piemērot disciplinārsodu — mēnešalgas samazināšana uz vienu gadu, ieturot 20 % no mēnešalgas.

4. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu šo rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6) mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A.Kalvītis