Valsts sekretāru 2006.gada 29.jūnija sanāksmē

 

EM: Par eksporta kredītu garantiju izsniegšanas kārtību

Ceturtdien, 29.jūnijā, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu “Eksporta kredītu garantiju izsniegšanas noteikumi”. Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eksporta kredītu garantēšanas likumprojekta 13.pantu. Šobrīd Latvijā nepastāv tiesiskā bāze, institucionālais mehānisms un finanšu resursi eksporta garantēšanai, tādēļ ir no jauna jārada efektīvs eksporta garantēšanas mehānisms.

Noteikumu projekta pieņemšana pozitīvi ietekmēs komersantus, kuri eksportē savas preces vai pakalpojumus ārpus Eiropas Savienības. Paaugstināsies Latvijas eksportētāju konkurētspēja ar citiem Eiropas Savienības eksportētājiem, kuriem ir pieejams valsts atbalsts eksporta kredīta garantijām. Līdz ar Eksporta kredītu garantēšanas likuma un Ministru kabineta noteikumu projektu pieņemšanu tiek radīti ar citiem Eiropas Savienības eksportētājiem vienādi konkurences nosacījumi.

Valsts eksporta atbalsta pasākumi nodrošina pozitīvu ietekmi uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem. Sniedzot valsts eksporta garantijas, paredzams, ka tiks nodrošināts eksporta apjoma pieaugums, tiks radītas jaunas darba vietas, jūtami uzlabosies ārējās tirdzniecības bilance, kā arī tādi makroekonomiskie rādītāji kā iekšzemes kopprodukts un netieši valsts budžets.

Noteikumi nosaka eksporta kredītu garantiju izsniegšanas kārtību; spēkā stāšanās kārtību; kārtību, kādā garantētājs sedz garantijas ņēmēja zaudējumus; garantijas prēmijas aprēķināšanas kārtību un kārtību, kādā risku seguma politika piemērojama trešajām valstīm. Plānots, ka valsts eksporta kredītu garantijas izsniegs garantētājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra”.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Latvijas Republikas eksporta kredītu garantētāja paziņošanas procedūras Eiropas Komisijai un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu eksporta kredītu garantētājiem”.

Šie MK noteikumi nosaka savstarpējo informācijas apriti starp Latvijas Republikas eksporta kredītu garantētāju (garantētājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra”) un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu eksporta kredītu garantētājiem (ESgarantētāji) un Eiropas Komisiju.

Saskaņā ar Eksporta kredītu garantēšanas likumprojekta 14.pantu, Ministru kabinetam ir jānosaka procedūras, saskaņā ar kurām Latvijas Republikas eksporta kredītu garantētājs ziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstu eksporta kredītu garantētājiem par izsniegtajām vai izsniedzamajām garantijām.

Likumprojekts “Eksporta kredītu garantēšanas likums” tika pieņemts Saeimā trešajā lasījumā šā gada 22.jūnijā un stāsies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noteikumu projekts jāvirza pieņemšanai Ministru kabinetā pirms likuma stāšanās spēkā, ņemot vērā to, ka ir jāpārņem direktīvas 98/29/EK prasības, par kuru jau pret Latviju ir ierosināta pārkāpumu procedūra.

Eksporta kredītu garantēšanas likums, uz kura pamata izdoti “Eksporta kredītu garantiju izsniegšanas noteikumi” un “Latvijas Republikas eksporta kredītu garantētāja paziņošanas procedūras Eiropas Komisijai un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu eksporta kredītu garantētājiem” noteikumi, pilnībā pārņem tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 1998.gada 7.maija Direktīvas 98/29/EK par pamatnoteikumu saskaņošanu attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem.

 

EM: Par būvniecības informācijas sistēmas izveidi

Ceturtdien, 29.jūnijā, Ekonomikas ministrija nodeva starpinstitūciju saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”. Būvniecības informācijas sistēmas ieviešana uzlabos valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, būvniecības kontroli, kā arī sniegs sabiedrībai iespēju sekot būvniecības procesiem valstī.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā veidot un uzturēt būvniecības informācijas sistēmu būvniecības pārraudzības un kontroles nodrošināšanai. Sistēmas uzdevums ir nodrošināt būvniecības informācijas uzkrāšanu un elektronisku informācijas apmaiņu starp būvniecības pārvaldes un kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem.

Piekļuve sistēmai ļaus kontroles dienestiem saņemt aktuālu informāciju par būvniecību un efektīvāk pildīt kontroles funkcijas ugunsdzēsības, kultūras pieminekļu aizsardzības, vides aizsardzības, nodarbinātības, nodokļu administrēšanas un citās jomās. Būvniecības informācijas sistēmas ieviešana samazinās būvniecības dokumentācijas saskaņošanas laiku, bet informācijas apmaiņa starp valsts un pašvaldību institūcijām ļaus samazināt nelegālo nodarbinātību un veicinās nodokļu maksāšanu.

Ar sistēmas ieviešanu sabiedrība iegūs ērtu un operatīvu mehānismu, kā sekot procesiem būvniecības nozarē, un būvniecības publiskas kontroles iespēju, kas mazinās nelikumīgas būvniecības uzsākšanu, kā arī samazinās korupcijas iespējamību. Sistēmas izstrādi un ieviešanu plānots veikt pakāpeniski trīs kārtās.

Plānots, ka būvniecības informācijas sistēmas izveidei 2007.gadā būs nepieciešami 1,019 miljoni latu, 2008.gadā – 826600 latu, bet 2009.gadā – 841600 latu. Finansējumu paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības struktūrfondiem un daļēji arī no valsts budžeta. Pašreiz spēkā esošo likumu ietvaros būvniecības dokumentu sagatavošanā izmantojama informācija, kas ietilpst 12 dažādu ministriju un iestāžu reģistros vai informācijas sistēmās. Tāpēc valstī vienotas būvniecības informācijas sistēmas izveide uzlabos ne tikai būvniecību pārraugošu valsts un pašvaldību institūciju darbu, bet arī sadarbību ar citām būvniecības procesā iesaistītajām iestādēm.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par izmaiņām komercdarbības atbalsta kontrolē

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē izsludināti saskaņošanai grozījumi likumā, kas nosaka piemērojamās komercdarbības atbalsta kontroles normas. Likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajā tiesību sistēmā pārņemtu Eiopas Komisijas pēdējo gadu laikā pieņemtās normas atbalsta piešķiršanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, komercsabiedrībām finansiālās grūtībās, komercsabiedrībām ar mērķi veicināt reģionālo attīstību, kā arī lai ieviestu ES prasības finanšu pārskatāmības jomā, lai nodrošinātu informācijas caurskatāmību gadījumos, kad valsts vai pašvaldības piešķir finansējumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī tieši vai netieši valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām.

Tāpat, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, ieviesta individuālo atbalsta projektu un atbalsta programmu elektroniskā pieteikšana Eiropas Komisijai.

Likumprojekta būtība paredz:

• diferencētu līdzfinansējuma apjomu grūtībās nonākušajām komercsabiedrībām, atkarībā no to lieluma – jo mazāka komercsabiedrība, jo nelielāka ir finansējuma daļa, kas tai obligāti ir jāiegulda pārstrukturizācijā, saņemot atbalstu no valsts;

• attīstības un modernizācijas atbalstu komercsabiedrībām, kas izvietotas mazāk labvēlīgos reģionos, kā arī veicināt jaunu komercsabiedrību izveidošanu šajos reģionos;

• jaunu normatīvo regulējumu valsts atbalsta piešķiršanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz šim nebija atsevišķi reglamentēts, jo uz to līdz šim attiecās vispārējie komercdarbības atbalsta noteikumi;

• finansiālo attiecību pārskatāmību komercsabiedrībās, kas sniedz sabiedriskas nozīmes pakalpojumus;

• dalībvalstīm atbalsta projektu un programmu pieteikumi jāsniedz Eiropas Komisijai tikai elektroniski.

Grozījumi likumā tieši neietekmē sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Tā kā individuālo atbalsta projektu un atbalsta programmu izstrādāšana ir konkrēto nozaru ministriju, asociāciju un citu institūciju kompetencē, netieši uzņēmējdarbības vidi varētu ietekmēt, īstenojot individuālos atbalsta projektus un atbalsta programmas, jo sevišķi ja atbalsta saņēmēji būs mazās un vidējās komercsabiedrības, kā arī jaunizveidotas mazas komercsabiedrības, kurām jaunās tiesību normas paredz iespējas saņemt papildu atbalstu un veikt aktivitātes, ko tās citādi neveiktu.

 

FM: Par kazino apmeklētāju reģistrācijas kārtību

Tiek gatavoti noteikumi, kas nosaka kazino apmeklētāju reģistrācijas kārtību, reģistrā iekļaujamās informācijas uzglabāšanas, apkopošanas, tālāknodošanas kārtību, kā arī informācijas saņēmēju kategorijas un citus ar kazino apmeklētāju reģistru saistītus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas nodrošina personas datu aizsardzību. Noteikumu projekts izsludināts Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē.

Noteikumi aizvietos pašreiz spēkā esošos MK 2002. gada 20. augusta noteikumus Nr.378 “Kazino apmeklētāju reģistrācijas un kazino apmeklētāju reģistrā iekļaujamās informācijas apstrādes kārtība”. Nepieciešamību pēc jauniem noteikumiem noteica Azartspēļu un izložu likuma pārejas noteikumu 12. punkts. MK noteikumu būtība nav mainījusies, ir precizēta noteikumos lietotā terminoloģija.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par izmaiņām ministrijas pakļautībā esošo iestāžu sarakstā

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē izsludināti grozījumi Iekšlietu ministrijas (IeM) nolikumā, kas paredz svītrot no IeM padotībā esošo iestāžu saraksta Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu un Valsts robežsardzes koledžu.

Turpmāk Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža un Valsts robežsardzes koledža būs attiecīgi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes. Šādas pārmaiņas nepieciešamas, jo saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem koledžas ir jāveido kā atsevišķas juridiskas personas. Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, bet IeM sistēmā esošās koledžas – IeM sistēmas iestāžu padotībā.

 

IeM: Par nekustamā īpašuma Cēsīs saglabāšanu valsts īpašumā

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts, kas paredz saglabāt valsts īpašumā nekustamo īpašumu Cēsīs, lai nodrošinātu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes funkcijas.

Projekts “Par nekustamā īpašuma Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 52, saglabāšanu valsts īpašumā” izstrādāts, lai uz zemes vienības varētu uzcelt jaunu ugunsdzēsības depo. Zemes gabala platība ir nepilni 12000 m².

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par veicamajiem uzlabojumiem Publisko aģentūru likumā

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Protokollēmuma projektu “Par Ministru kabineta (MK) 2006.gada 11.aprīļa sēdē Izglītības un zinātnes ministrijai dotā uzdevuma (prot. Nr.21 44.§ 2.punkts) izpildi”

IZM MK 2006.gada 11.aprīļa sēdē tika dots uzdevums sagatavot un izglītības un zinātnes ministrei noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvā akta projektu par grozījumiem Publisko aģentūru likumā, lai precizētu jautājumu par zinātniskajiem institūtiem, kas darbojas valsts aģentūru statusā (prot. Nr.21 44.§ 2.punkts).

IZM izveidoja starpministriju darba grupu, kuras sastāvā tika iekļauti Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji (IZM 2006.gada 6.jūnija rīkojums Nr.462 “Par darba grupu normatīvā akta projekta izstrādei par grozījumiem Publisko aģentūru likumā”). Piedalīties darba grupā tika uzaicināti arī Tieslietu un Vides ministrijas pārstāvji, tomēr abas ministrijas savus pārstāvjus darbam minētajā grupā netika nominējušas.

Darba grupas dalībnieki diskusijā par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos konstatēja vairākas būtiski svarīgas ar zinātnisko institūciju darbību saistītas problēmas.

1. Zaudētas juridiskās personas tiesības, kā rezultātā ir apdraudētas dalības iespējas ES 7.ietvara programmas projektos un aktivitātēs, kā arī ES struktūrfondu finansējuma saņemšana.

Valsts zinātniskās iestādes, kas līdz 2006.gada 18.maijam darbojās kā bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), bija valsts dibinātas zinātniskas institūcijas ar juridiskās personas tiesībām, kas veica zinātnisko darbību un ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu saistītu darbību. To darbības materiālo pamatu veidoja nošķirta valsts mantas daļa, bet rīcība ar zinātniskajām iestādēm nošķirto mantu tika noteikta to nolikumā. Atbilstoši Komerclikumam, kas neparedz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību bezpeļņas organizācijas formā, un Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kas nosaka tikai divas valsts pārvaldes iestāžu padotības formas – pakļautību un pārraudzību, valsts iestāžu un bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) juridiskais statuss neatbilda minētajiem likumiem un bija pārveidojams. Ar MK 2004.gada 21.jūlija rīkojumu Nr.442 apstiprinātajā “Koncepcijā par augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts institūciju juridisko statusu” kā piemērotākais turpmākais juridiskais statuss valsts zinātniskajām iestādēm bezpeļņas organizācijām tika piedāvāts – augstskolas struktūrvienība, publiskā aģentūra augstskolas pārraudzībā, attiecīgās nozares ministrijas pārraudzībā esoša valsts aģentūra vai atsevišķos gadījumos kapitālsabiedrība. Šāda valsts zinātnisko iestāžu bezpeļņas organizāciju pārveides iespēja tika paredzēta Zinātniskās darbības likumā, un lielākā daļa no tiem tika reorganizēti par publiskām aģentūrām augstskolas pārraudzībā vai attiecīgās nozares ministrijas pārraudzībā esošām valsts aģentūrām.

Pašreiz zinātniskie institūti darbojas atbilstoši Zinātniskās darbības likumam un Publisko aģentūru likumam, ciktāl tas nav pretrunā ar Zinātniskās darbības likumu. Līdz ar to zinātniskie institūti ir zaudējuši juridiskās personas statusu. Problēmu rada fakts, ka 2006.gada 8.maijā Eiropas Kopiena akceptēja Parlamenta un padomes regulu par Dalības nosacījumiem 7.ietvara programmā (Nr.9080/06) (Proposal for a Regulation laying down the rules for participation of undertakings and research centres and universities in actions under the 7th Framework Programme and dissemination of research results). Regula nosaka, ka, lai komersanti, zinātniskie centri, universitātes u.c. pilntiesīgi piedalītos 7.ietvara programmas pasākumos, nepieciešams juridiskās personas statuss (1.nodaļas 0.punkts, 4.nodaļas 1.punkts, 5.nodaļas 1.punkts). Saglabājot esošo sistēmu, Latvijas zinātnisko institūtu iespēja konkursa kārtībā saņemt finansējumu no šīs programmas pētniecībai būs ievērojami apgrūtināta.

Juridiskās personas tiesības zinātniskajiem institūtiem būs nepieciešamas, lai pilntiesīgi iesaistītos kompetences centru veidošanā, kā tas paredzēts ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai operacionālās programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” 2.pasākuma “Inovācijas” 1.aktivitātes ietvaros. Kompetences centri tiek veidoti ar mērķi paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā. Kompetences centri ietver lielāka mēroga pētniecības projektus, kas sekmē konkrētu pētniecības nozaru jomas attīstību un kas notiek pēc industrijas iniciatīvas sadarbībā ar zinātnes sektoru.

Par finansējuma saņēmēju var būt nodibinājums, biedrība vai komersants, ja to dibinājuši viena vai vairākas zinātniskās institūcijas un/vai viena vai vairākas augstākās izglītības institūcijas kopā ar komersantus apvienojušu nodibinājumu vai biedrību, vai atsevišķiem komersantiem (vismaz trīs). Tā kā zinātniskajiem institūtiem nav juridiskās personas tiesību, tie nevarēs piedalīties nodibinājumu veidošanā un konkursa kārtībā pieteikties finansējuma saņemšanai. Līdz ar to minētais operacionālās programmas pasākums netiks īstenots un tās mērķis netiks sasniegts, jo zināšanu pārnese, pētniecības rezultātu komercializācija nebūs iespējama.

2. Apgrūtināta finanšu līdzekļu plānošana un apgrozība likumdošanas izmaiņu dēļ.

Zinātnisko institūtu darbības specifika ir tā, ka tie saņem finansējumu gan no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši MK 2005.gada 1.novembra noteikumiem Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” institūta darbības nodrošināšanai (taču tikai viena finansējuma daļa), gan iegūst konkursa kārtībā no Latvijas un starptautiskajiem projektiem, gan arī no līgumdarbiem, kas noslēgti gan ar valsts iestādēm, gan ar komersantiem. Atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 39.panta pirmajai daļai zinātniskais institūts – publiskā aģentūra – Valsts kasē atver kontu, kurā ieskaita institūta bāzes finansējuma līdzekļus, un kredītiestādē kontu, kurā ieskaita konkursa kārtībā iegūto zinātnisko pētījumu projektu un programmu finansējumu un pārējos līdzekļus.

Problēmas rada fakts, ka līdz ar 2005.gada 20.oktobra grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību valsts un pašvaldību aģentūras ir pielīdzinātas budžeta iestādēm (likuma 1.nodaļas termina “Budžeta iestāde” redakcija), līdz ar to zinātniskie institūti var atvērt kontu kredītiestādē tikai pēc finanšu ministra atļaujas saņemšanas. Zinātniskie institūti pēc savas specifikas nav budžeta iestāde un savu zinātnisko darbību nespēj plānot precīzi, jo dažādi materiāli (reaģenti, ķimikālijas u.c.) jālieto pēc apstākļiem, kas iepriekš nav prognozējami. Īpaši apgrūtinoša ir konkursa kārtībā iegūto starptautisko projektu līdzekļu un finansējumu no līgumdarbiem plānošana, jo nevar prognozēt, vai konkurss tiks vinnēts un kad finansējums tiks ieskaitīts kontā. Turklāt zinātniskajiem institūtiem tāpat kā budžeta iestādēm neiztērētie līdzekļi no kredītiestādē atvērtā konta gada beigās jāieskaita atpakaļ Valsts kasē neatkarīgi no tā, kad konkursa kārtībā iegūtais finansējums ieskaitīts zinātniskā institūta kontā.

3. Apgrūtināta maksas pakalpojumu sniegšana pastāvošās likumdošanas dēļ.

Daļa zinātnisko institūtu (valsts aģentūru) savas darbības nodrošināšanai gūst papildienākumus, sniedzot publiskos pakalpojumus. Piemēram, Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošās valsts aģentūras papildienākumu gūšanai pārdod selekcijas darba rezultātā iegūtos graudaugus, dārzeņus un augļus. Atbilstoši likumdošanai tie jāpārdod par iespējami augstāko cenu.

Problēmas rada fakts, ka atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devītajai daļai publisko pakalpojumu cenrādis jāapstiprina MK. Tā kā tirgus cenas ir ļoti mainīgas un neparedzamas, šiem zinātniskajiem institūtiem nav iespēju MK apstiprināt noteiktu cenrādi. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Publisko aģentūru likuma 6.panta otrajā daļā noteikts, ka publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku un izcenojumu apstiprināšanas kārtību nosaka MK, līdz ar to precīzi izcenojumi nebūtu MK jāapstiprina.

Ņemot vērā minēto problēmu raksturu, IZM izveidotā darba grupa uzskata, ka šobrīd nav nepieciešams izstrādāt normatīvā akta projektu par grozījumiem Publisko aģentūru likumā saistībā ar MK 2006.gada 11.aprīļa sēdē IZM doto uzdevumu (prot. Nr.21 44.§ 2.punkts), jo nepietiek tikai ar grozījumu izdarīšanu Publisko aģentūru likumā, bet jautājums ar zinātnisko institūtu statusu un finansēšanas kārtību saistītajām problēmām risināms kompleksi saskaņā ar Ministru prezidenta 2006.gada 6.jūnija rezolūciju Nr.111-1/117.

 

IZM: Par termiņa pagarināšanu likumprojektam par sporta bāzu statusu

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) informatīvo ziņojumu 2005.gada 12.aprīļa protokolā Nr.19 36.§ “Par sporta finansējuma piešķiršanas kritērijiem, kārtību un pasākumiem, kuri tiks veikti, lai nodrošinātu valsts budžeta 2004.gada finanšu izmantošanas pastiprinātu kontroli un uzraudzību” noteikto uzdevumu izpildi”, lūdzot pagarināt termiņus likumprojektam par sporta bāzu statusu un darbību izstrādei līdz 2007.gada 1.aprīlim.

Pildot MK 2005.gada 12.aprīļa sēdē (prot.Nr.19 36.§) pieņemtā lēmuma 2.2.punktā IZM doto uzdevumu – līdz 2006.gada 1.aprīlim sagatavot likumprojektu par sporta bāzu statusu un darbību, IZM ir pieņēmusi zināšanai ar šī uzdevuma izpildi saistītās darba grupas darba sēdēs konstatēto, ka sporta bāzes pēc savas nozīmes ir iedalāmas ne tikai nacionālās sporta bāzēs, bet vairākās citās kategorijās.

Katrai kategorijai tiek piešķirta sava nozīme, statuss un noteikts izpildāmo darbu apjoms atbilstoši valsts finansējuma lielumam, tajā skaitā izvērtējot arī pašreiz nacionālo sporta bāzu statusu ieguvušo sporta bāzu darbību, mainot un attiecīgi kvalificējot to nozīmi.

Sporta likums ir pieņemts, lai noteiktu sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus. Tas norāda sporta izglītības iestāžu, IZM un citu nozaru ministriju un pašvaldību kompetenci sporta jomā, kā arī Latvijas Nacionālās sporta padomes un Latvijas Olimpiskās komitejas darbību. Savukārt par sporta bāzēm likums nosaka, ka tās tiek veidotas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. No tām tiek izdalītas nacionālās sporta bāzes, kuras tiek atbrīvotas no nodokļu maksājumiem un daļēji tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, bet citu sporta bāzu nozīmīgums un iespēja rezultatīvi darboties netiek vērtēta.

Nacionālo sporta bāzu statusa piešķiršanas kārtību regulē Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmums “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” un Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 23.marta lēmums Nr.145 “Par Nolikumu par nacionālās sporta bāzes darbību un tās finansēšanas kārtību”, bet saskaņā ar to izpildi, sporta bāzēm piešķirot nacionālo sporta bāzes statusu, regulāri tiek veikts darbs pie grozījumiem minētajā Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” un 1997.gada 2.decembra MK noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru un sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”.

Ievērojot minēto, darba grupa ir nonākusi pie secinājuma, ka ar likumu ir jāatceļ minētais Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmums un Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 23.marta lēmums Nr.145, kā arī jāveic grozījumi 1997.gada 2.decembra MK noteikumos Nr.396 un jānosaka uz nacionālām sporta bāzēm un to īpašniekiem attiecošies noteikumi pārejai uz jaunu sistēmu.

Savukārt ar šo jautājumu saistīto formalitāšu kārtošanai starp iestādēm ir jāsadala to pienākumi, kopumā tas nozīmē, ka jāizveido jauna sistēma visiem pieejamai un ērtai dokumentu apritei. Šādā kārtībā atsevišķos normatīvajos aktos ir jāmaina termini un jāpaskaidro to piemērošana.

Tādējādi darba grupai vēl ir jāveic darbs pie kritēriju un ar likumprojekta izpildi saistošo noteikumu izstrādes, grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos un atbildīgo iestāžu darbības nolikuma un pilnvarojuma apjoma, kas var tikt veikts līdz 2007.gada 1.aprīlim.

 

IZM: Par juristu lingvistu un tiesību aktu tulkotāju studiju programmām

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai par juristu lingvistu un tiesību aktu tulkotāju studiju programmu izveidi.

Ministru kabineta (MK) 2005.gada 29.novembra sēdē Ārlietu ministrija sniedza informatīvo ziņojumu “Par tulkošanas problēmām Eiropas Savienības (ES) institūcijās”. Ar MK protokollēmuma Nr.70 26.§ 8.punktu tika uzdots IZM kopīgi ar ieinteresētajām augstskolām līdz 2006.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par juristu lingvistu viengadīgas profesionālas studiju programmas izveidi ES iestāžu un Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām.

Lai īstenotu MK 2005.gada 29.novembra protokollēmuma Nr.70 26.§ 8.punktā doto uzdevumu, IZM sadarbībā ar valsts aģentūru “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” (TTC) veica konsultācijas ar vairākām augstākās izglītības iestādēm par juristu lingvistu studiju programmas izveides iespējām.

Šīs studiju programmas mērķis būtu nodrošināt lingvistisko kompetenci juristiem, kas savā ikdienas darbā veic tiesību aktu projektu izveidi vai to tiesisko rediģēšanu, kā arī pārbauda no citām ES valodām tulkoto tiesību aktu juridisko un valodisko precizitāti. Ņemot vērā Latvijas Republikas un ES iestāžu vajadzības pēc tiesību zinātņu speciālistiem ar kvalificētām zināšanām juridisko tekstu valodā un terminoloģijā, kā arī ar zināšanām par tiesību aktu tulkošanas un rediģēšanas principiem, tika atzīts, ka šādas juristu lingvistu programmas izveide ir atbalstāma. Pēc aptuvenām aplēsēm, vajadzība pēc šādiem speciālistiem ES iestādēs un Latvijas valsts pārvaldes institūcijās varētu tikt vērtēta ap 100–150 personu tuvāko 5–10 gadu laikā.

Tika atzīts, ka šāda viengadīga profesionālā maģistra studiju programma būtu jāveido augstskolai ar attīstītu tiesību zinātņu bāzi, jo tajā būtu uzņemami vienīgi studenti ar iepriekš iegūtu tiesību zinātņu bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālās izglītības diplomu. Interesi par juristu lingvistu programmas izveidi ir apliecinājusi Rīgas Juridiskā augstskola, kura ir gatava izstrādāt šādu studiju kursu, lingvistisko priekšmetu apguvei piesaistot speciālistus no citām augstskolām. Pēc satura precizēšanas studiju programmu varētu uzsākt ne agrāk kā 2007.gada rudenī, sākotnēji uzņemot 20 studentus, no kuriem vismaz 10 mācību maksu vajadzētu segt valsts budžetam.

Lai paaugstinātu profesionālo tulkotāju kompetenci tiesību aktu un ar tiesībsargājošo institūciju darbību saistīto dokumentu tulkošanā, Ventspils augstskola ir izstrādājusi profesionālo maģistra programmu “Juridiskā tulkošana”, kas paredzēta, lai nodrošinātu tulkotāju specializāciju šajā virzienā un sniegtu viņiem nepieciešamos tiesību zinātņu pamatus. Kaut gan šīs programmas beidzējiem nevar tikt piešķirta jurista lingvista kvalifikācija, tomēr personas ar specializāciju tiesību aktu tulkošanā ļaus nodrošināt labāku ES un citu starptautisko dokumentu tulkojumu kvalitāti. Līdzšinējā TTC pieredze liecina, ka studentu interese par specializāciju tieši juridisku dokumentu tulkošanā ir augusi, un TTC ir zināmas iestrādes šā pieprasījuma apmierināšanā – kopš 2005. gada centra darbinieki nodrošina lekciju kursu “Juridisko tekstu rediģēšana un tulkošana” LU Filoloģijas fakultātes profesionālo studiju programmā “Literārais redaktors”, kā arī pastāvīgi nodrošina prakses vietas dažādu augstskolu tulkošanas programmu studentiem. Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc šāda rakstura tekstu tulkojumiem (ņemot vērā gan ES institūciju, gan brīvlīguma tulkotāju veikto darbu), tuvākajos 5–10 gados paredzama vajadzība sagatavot 200–300 šāda rakstura speciālistu.

IZM uzskata, ka ir lietderīgi attīstīt abas topošās studiju programmas, kurām patlaban Latvijā nav analogu, un iesaka pēc to licencēšanas likumā noteiktajā kārtībā lemt par budžeta vietu piešķiršanu Rīgas Juridiskajai augstskolai un Ventspils augstskolai šo studiju programmu īstenošanai. Paredzamais laiks, kad varētu tikt uzsākta šo programmu īstenošana un studentu uzņemšana, ir 2007.gada rudens.

 

IZM: Par vadlīnijām jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšanai izglītības sistēmā

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” un “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” vadlīnijām”.

IZM ir sagatavojusi MK noteikumu projektu “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” un “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” vadlīnijām”, pamatojoties uz ES struktūrfondu vadības likuma 16.panta pirmās daļas 11. un 12.punktu.

Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā sagatavojams un iesniedzams projekta iesniegums atklātam konkursam Vienotā programmdokumenta 3.3.6.1.apakšaktivitātes “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” un 3.3.7.aktivitātes “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” ietvaros.

 

IZM: Par konsultatīvo padomi “Izglītība visiem”

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par konsultatīvo padomi “Izglītība visiem””. IZM ir sagatavojusi jaunu MK rīkojuma projektu “Par konsultatīvo padomi “Izglītība visiem””, jo no šobrīd spēkā esošā Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra rīkojuma “Par konsultatīvo padomi “Izglītība visiem”” izdošanas brīža ir mainījies vairāku institūciju deleģējums, kā arī amatpersonu ieņemamie amati.

 

IZM: Par grozījumiem “Biznesa augstskolas Turība” Satversmē

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu citu personu dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pēc IZM ieteikuma apstiprina MK. 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā, kuru pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmes sapulce 2006.gada 1.februāra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izdarīt attiecīgus grozījumus SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmē. MK rīkojuma projekts “Par SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmes grozījumu apstiprināšanu” apstiprina SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmes grozījumus.

Šie grozījumi ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” iepriekšējā jēdziena “pamatdarba vieta” vietā, un tajos ir iekļautas prasības par studējošo īpatsvara izmaiņām SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmes sapulcē, kā arī tiek izdarītas redakcionālas izmaiņas – vārds “finansu” tekstā aizstāts ar vārdu “finanšu”, vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa”, vārdi “likums “Par zinātnisko darbību” aizstāts ar vārdiem “Zinātniskās darbības likums” u.c.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par sociālās rehabilitācijas saņemšanas kārtību no psihoaktīvajām vielām atkarīgajiem cilvēkiem

Lai ar 2007.gadu varētu nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no psihoaktīvajām vielām atkarīgiem pieaugušajiem, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi kārtību šā sociālā pakalpojuma saņemšanai. Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz šo kārtību, izsludināts Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē.

Lai no psihoaktīvajām vielām atkarīgie pieaugušie varētu saņemt rehabilitācijas pakalpojumus, atbilstoši plānotajai kārtībai viņiem savas pašvaldības sociālajā dienestā jāiesniedz šādi dokumenti: rakstisks iesniegums par uzņemšanu sociālās rehabilitācijas institūcijā, narkologa atzinums un izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli. Paredzētais pakalpojuma ilgums ir līdz 12 mēnešiem.

MK noteikumu projekts arī nosaka vispārējos principus pakalpojuma sniegšanai, pašvaldību sociālā dienesta, pakalpojumu sniedzēja un Sociālo pakalpojumu pārvaldes pienākumus pakalpojumu nodrošināšanā.

Pēc LM aprēķiniem, sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem plānots sniegt vidēji 60 atkarīgajiem pieaugušajiem, un šim mērķim 2007.gadā nepieciešami vairāk nekā 339000 latu.

2006.gada 14.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kurā noteikts, ka, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, pilngadīgi no psihoaktīvām vielām atkarīgi cilvēki būs tiesīgi saņemt no valsts budžeta līdzekļiem finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Līdz šim šis likums noteica bezmaksas sociālos rehabilitācijas pakalpojumus tikai nepilngadīgajām personām, bet, palielinoties no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām vielām atkarīgo skaitam, bija jārisina jautājums arī par pilngadīgo personu sociālo rehabilitāciju.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par tiesnešu kandidātu atlases kārtību

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē izsludināti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz dot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt tiesnešu kandidātu atlases kārtību.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto likuma grozījumu anotācijā, tiesneša amata kandidātu atlase ir pirmais posms tiesneša kandidatūras atbilstības izvērtēšanas procesā, kuram seko tiesneša amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošana. Pretstatā pēdējiem diviem posmiem – stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošana – pirmo posmu pašreiz neregulē ne ārējs, ne iekšējs normatīvais akts.

Likumā “Par tiesu varu” šobrīd paredzēts, ka tieslietu ministrs nosaka tiesneša amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību, taču likumdevējs nav pilnvarojis ne tieslietu ministru, ne Ministru kabinetu noteikt tiesneša amata kandidāta atlases kārtību.

Šobrīd Tiesu administrācija nodrošina tiesnešu amata pretendentu atlasi, izmantojot TM 2003.gada 29.septembra instrukcijā “Administratīvās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība” noteikto atlases metodiku, kas zaudējusi spēku, pamatojoties uz tieslietu ministra 2004.gada 6.oktobra rīkojumu. Pašreizējais tiesnešu skaits administratīvajās tiesās nav pietiekams, lai izpildītu visas tiesneša amata vakances un spētu nodrošināt lietu savlaicīgu un ātru izskatīšanu, tādējādi novēršot lietu uzkrājumu veidošanos tiesās. Pēc likumā “Par tiesu varu” noteiktā pārejas perioda beigām ir radušās papildu grūtības ar piemērotu administratīvo tiesu tiesnešu amata kandidātu atlasi.

Ar grozījumiem paredzēts papildināt likumu “Par tiesu varu”, nosakot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.

Likumprojekts paredz, ka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma apgabaltiesas tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs varēs uzdot aizstāt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem. Savukārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru var uzdot aizstāt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem.

Vienlaikus likuma “Par tiesu varu” Pārejas noteikumus paredzēts papildināt, nosakot līdz 2009.gada 1.februārim samazinātas prasības attiecībā uz nepieciešamo darba stāžu Administratīvās rajona tiesas, Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesneša amata kandidātiem, kā arī paredzēt, ka šīm personām pēc atestācijas nokārtošanas piešķirama zemākā Augstākās tiesas tiesneša vai apgabaltiesas tiesneša pienākumu pildīšanai nepieciešamā klase, ja šīm personām nav nepieciešamās klases.

Likumā paredzēts veikts arī citus grozījumus, lai precizētu kārtību, kādā tiesnesis var saņemt bērna piedzimšanas pabalstu gadījumā, ja arī otrs bērna vecāks ir valsts iestādes darbinieks.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumu Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.–2010.gadam

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts “Grozījums Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.–2010.gadam”.

Izsludinātais rīkojuma projekts paredz svītrot Klimata pārmaiņu samazināšanas programmas 2005.–2010.gadam informatīvās daļas 9.sadaļas “Turpmākās rīcības” 9.uzdevumu, ar kuru uzdots Vides ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai izstrādāt pamatnostādnes Latvijas dalībai starptautiskajā emisiju tirdzniecībā.

Lēmumu par grozījumu nepieciešamību programmā pieņēma Ministru kabinets šī gada aprīlī, apstiprinot koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā un vienlaikus atbalstot ātru un efektīvu jautājumu risināšanu, kas saistīti ar Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā.

 

VidM: Par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē izsludināti Vides ministrijas sagatavotie rīkojumu projekti “Grozījumi Koncepcijā par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā” un “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.aprīļa rīkojumā Nr.249 “Par koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā””.

Sagatavotie rīkojuma projekti paredz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” vietā izstrādāt jaunu likumprojektu “Par Latvijas Republikas dalību emisiju tirdzniecībā”. Lēmums par jauna likumprojekta izstrādi tika pieņemts, tā kā Vides ministrijas eksperti ir konstatējuši nepieciešamību pēc salīdzinoši plašas iekļaujamās informācijas, kas būtiski paplašinātu šī likuma “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” apjomu.

Tā kā jauna likumprojekta kvalitatīvai izstrādei ir nepieciešams lielāks laika periods, rīkojumu projekti paredz pagarināt noteikto termiņu normatīvo aktu izstrādei – likumprojektam līdz 2006.gada 30.novembrim un tam pakārtotajam Ministru kabineta noteikumu projektam līdz 2007.gada 30.jūnijam.

 

VidM: Par derīguma termiņa pagarināšanu darbībām ar zobu rentgendiagnostikas iekārtām

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.301 “Speciālo atļauju (licenču) un atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos””. Vides ministrija izstrādājusi šo MK noteikumu projektu, lai no 2007.gada 1.janvāra varētu pagarināt speciālās atļaujas (licences) darbībām ar zobu rentgendiagnostikas iekārtām derīguma termiņu no trīs līdz pieciem gadiem.

Tādējādi samazināsies ar atļauju izsniegšanu saistītais darba apjoms. Netiks ietekmēta pacientu un darbinieku aizsardzība pret jonizējošo starojumu, jo atļaujas derīguma termiņu pagarinās līdz pieciem gadiem ar nosacījumu, ka iepriekšējās atļaujas derīguma termiņa laikā nav konstatēti radiācijas drošības prasību pārkāpumi.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē izsludināts Zemkopības ministrijas izstrādātais rīkojums par Latvijas pievienošanos Eiropas Meža institūta (EFI) konvencijai. EFI piedāvā starptautiskus kontaktus meža pētniecībā un atzītu sadarbību Eiropas līmenī ar 130 biedru organizācijām no 38 valstīm un 7 projektu centriem.

Pievienošanās konvencijai ir nepieciešama, lai Latvija aktīvāk iesaistītos starptautiskajā sadarbībā mežsaimniecības un meža pētījumu veikšanā. EFI uzdevumi ir veicināt, vadīt un sadarboties meža, mežsaimniecības un meža produktu izpētē Eiropas līmenī, darīt zināmus pētījuma rezultātus visām ieinteresētajām pusēm, īpaši politikas formulēšanā un ieviešanā, lai veicinātu Eiropas mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. EFI īsteno pētījumus četrās pētījumu programmās: meža ekoloģija un apsaimniekošana, meža produktu tirgi un sociālā ekonomika, politikas analīze, kā arī meža resursi un informācija.

Latviju no 1995.gada šajā organizācijā pārstāv valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava””. Pievienošanās konvencijai veicinās pozitīva Latvijas tēla veidošanu Eiropā un pasaulē.

 

ZM: Par kritērijiem šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībām

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību, kas izsludināti Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē.

Noteikumu projekts nepieciešamas, lai īstenotu Ciltsdarba likuma mērķi nodrošināt ciltsdarba sakārtošanu un attīstību valstī, lai sekmētu augstvērtīgu ganāmpulku izaudzēšanu un ekonomisku lopkopības produkcijas ražošanu.

Projektā noteikti stingrāki šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritēriji, lai šķirnes saimniecības statusa ieguvēji atbilstu ciltsdarba programmās izvirzīto mērķu standartiem un normatīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības un higiēnas prasībām. Normatīvajā aktā noteikts, ka saimniecības ganāmpulkam ir jābūt reģistrētam un tai vismaz gadu jārealizē ganāmpulka izkopšanas plāns. Saimniecības ganāmpulks arī jāizmeklē saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izdoto ikgadējo Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plānu un organizācijas apstiprinātu nolikumu par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atestāciju.

Tāpat saimniecības ganāmpulkā atbilstoši katras dzīvnieku sugas ciltsdarba programmai jāaudzē, jāselekcionē un jāpavairo sava ganāmpulka atražošanai vai pārdošanai augstvērtīgi šķirnes dzīvnieki.

 

ZM: Par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritērijiem

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritērijiem, kas izsludināts Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija vai biedrība, kas pilda ar ciltsdarbu saistītās valsts pārvaldes funkcijas, izstrādā un apstiprina ciltsdarba programmu pieciem gadiem. Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija izstrādā un apstiprina nolikumu par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atestāciju.

Normatīvajā aktā arī noteikti kritēriji, pēc kādiem atkārtoti izvērtē šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstību noteikumos minētajiem kritērijiem.

 

ZM: Par kvalitātes prasībām siera ražošanai paredzētajam svaigpienam

Valsts sekretāru 29.jūnija sanāksmē izsludinātas Zemkopības ministrijas izstrādātās kvalitātes prasības svaigpienam, kas paredzēts tāda siera ražošanai, kura nogatavināšanas laiks ir vismaz 60 dienas.

Prasībās paredzēts, ka piena ražotājs drīkst pārdot svaigpienu siera ražošanai, ja dzīvnieki izmeklēti atbilstoši dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un kontroles plānam un tiem nav konstatēti infekcijas slimību ierosinātāji. Svaigpienu siera ražošanai var izmantot, ja tas ir baltā krāsā vai balts ar dzeltenu nokrāsu, ar svaigpienam raksturīgu garšu un smaržu, bez citām piegaršām un smaržām, šķidrs, ar viendabīgu konsistenci, bez mehāniskiem vai citiem piemaisījumiem, kā arī bez ūdens piejaukuma.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa