• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2006. gada 22. jūnija Apcietinājumā turēšanas kārtības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2006., Nr. 103 https://www.vestnesis.lv/ta/id/138990-apcietinajuma-turesanas-kartibas-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Vēl šajā numurā

04.07.2006., Nr. 103

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 22.06.2006.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību un kriminālprocesa interešu samērīgu ievērošanu drošības līdzekļa — apcietinājums — izpildē.

2.pants. Apcietinājuma izpildes pamats

Apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums vai tiesas nolēmums par apcietinājuma piemērošanu.

3.pants. Apcietinātais

(1) Apcietinātais ir persona, kurai izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli — apcietinājums.

(2) Šā likuma normas piemēro arī personai, kura soda izciešanai pārņemta no ārvalsts un ievietota izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu.

4.pants. Apcietinājuma izpildes iestādes

(1) Apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā vai citā brīvības atņemšanas iestādē izveidotā izmeklēšanas cietuma nodaļā (turpmāk — izmeklēšanas cietums).

(2) Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

(3) Pēc procesa virzītāja pieprasījuma apcietināto var ievietot speciāli aprīkotās policijas telpās (turpmāk — īslaicīgās aizturēšanas vieta) uz laiku, kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai un tiesas procesiem. Tur apcietinātajiem nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi un uz viņiem attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi.

5.pants. Apcietinājuma izpildes uzraudzība

Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā uzrauga Latvijas Republikas normatīvo aktu precīzu un vienveidīgu ievērošanu izmeklēšanas cietumos. 

II nodaļa

Apcietināto ievietošana izmeklēšanas cietumā

6.pants. Apcietinātā personas lieta

(1) Katram apcietinātajam izmeklēšanas cietuma darbinieki noformē personas lietu. Personas lietā obligāti iekļauj šādus dokumentus:

1) izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu par apcietinājuma piemērošanu;

2) apcietinātā daktiloskopisko karti;

3) aizturēšanas protokola kopiju, ja persona tikusi aizturēta;

4) apcietinātā anketu.

(2) Apcietinātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par apcietinājuma izpildes gaitu, kā arī attiecībā uz apcietināto pieņemtos administratīvos aktus.

(3) Apcietinātā personas lietai pievieno pasi vai personas apliecību, vai atgriešanās atļauju.

(4) Pārvietojot apcietināto uz izmeklēšanas cietumu no īslaicīgās aizturēšanas vietas, līdzi nosūta šā panta pirmās daļas 1.—3.punktā minētos dokumentus un personai izņemtos dokumentus.

(5) Pārvietojot apcietināto no izmeklēšanas cietuma uz īslaicīgās aizturēšanas vietu vai otrādi, līdzi nosūta apcietinātā personas lietu.

(6) Apcietinātā anketas saturu un noformēšanas kārtību, kā arī personas lietas noformēšanas kārtību nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos.

7.pants. Apcietinātā ievietošana izmeklēšanas cietumā

Ievietojot izmeklēšanas cietumā, apcietināto:

1) reģistrē, norādot viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), tiesu vai izmeklēšanas tiesnesi, kas pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, un laiku, kad apcietinātais ievietots izmeklēšanas cietumā;

2) pārmeklē tā paša dzimuma cietuma darbinieks. Pārmeklēšanas rezultātus fiksē protokolā.

8.pants. Apcietinātā mantu pieņemšana glabāšanā

(1) Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi nosaka individuālai lietošanai izmeklēšanas cietumos atļauto mantu sarakstu un daudzumu. Mantas, kuras neietilpst minētajā sarakstā vai pārsniedz tajā norādīto daudzumu, apcietinātais nodod uzglabāšanai izmeklēšanas cietumā.

(2) Apcietināto pārvietojot no izmeklēšanas cietuma uz īslaicīgās aizturēšanas vietu, viņam atstāj īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā atļauto priekšmetu sarakstā noteikto mantu daudzumu, bet pārējās mantas apcietinātais nodod uzglabāšanai izmeklēšanas cietumā.

(3) Izmeklēšanas cietumā uzglabāšanai pieņemtās mantas uzskaita un norāda pieņemšanas aktā. Aktu paraksta apcietinātais un cietuma darbinieks, kurš pieņem mantas. Apcietinātajam izsniedz parakstītu pieņemšanas akta eksemplāru.

9.pants. Neatļauto mantu un naudas atsavināšana

(1) Naudu, kuru apcietinātais labprātīgi nav nodevis, atsavina un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju pārskaita izmeklēšanas cietuma pamatbudžeta kontā apcietināto komunālo un sadzīves apstākļu uzlabošanai.

(2) Dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, kurus apcietinātais labprātīgi nav nodevis, atsavina un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju nodod realizācijai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai atbilstoši cietuma atrašanās vietai. Iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(3) Naudu, dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, kurus nepilngadīgais apcietinātais labprātīgi nav nodevis, izsniedz viņa vecākiem vai aizbildnim.

10.pants. Apcietinātā veselības pārbaude

(1) Pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā apcietinātajam veic veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Apcietinātā veselības pārbaudes rezultātus fiksē pacienta ambulatorajā kartē.

11.pants. Apcietināto izvietošana izmeklēšanas cietumā

(1) Apcietināto izmeklēšanas cietumā ievieto slēgtā telpā (kamerā).

(2) Apcietinātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pilngadīgos apcietinātos izvieto atsevišķi.

(3) Pēc procesa virzītāja norādījuma vienā kriminālprocesā apcietinātos izvieto atsevišķi.

(4) Apcietinātos izvieto atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumu, kad notiesātie ievietoti izmeklēšanas cietumā sakarā ar cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(5) Ja apcietinātais ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes, policijas, prokuratūras, tiesu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta vai Satversmes aizsardzības biroja darbinieks, bijušais darbinieks, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks, minēto personu izvieto atsevišķi no pārējiem apcietinātajiem.

(6) Apcietinātos, kuri pirms apcietinājuma nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas vietās, izvieto atsevišķi no pārējiem apcietinātajiem. Apcietinātos ievieto kamerās, ievērojot iekšējo drošību, kā arī (pēc iespējas) personiskās īpašības un psiholoģisko saderību.

III nodaļa

Apcietinātā tiesības un pienākumi

12.pants. Iepazīstināšana ar apcietinātā tiesībām

Pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā administrācija apcietināto viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, pieaicinot tulku) nekavējoties iepazīstina ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī informē par amatpersonām, pie kurām apcietinātais var vērsties ar sūdzībām un lūgumiem. Apcietinātais ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināts ar minēto informāciju.

13.pants. Apcietinātā tiesības

(1) Apcietinātajam ir tiesības:

1) informēt ģimeni vai citu personu par savu atrašanās vietu. Attiecīgie izdevumi tiek segti no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem;

2) saņemt naudas pārvedumus;

3) iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus izmeklēšanas cietuma veikalā;

4) veikt ne mazāk kā stundu ilgu (ja ir attiecīgs ārsta norādījums, — ne mazāk kā pusotru stundu ilgu) ikdienas pastaigu;

5) sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma sarakstoties, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā izmantojot izmeklēšanas cietuma tālruni (taksofonu). Atļautais sarunas ilgums ir ne mazāks kā piecas minūtes. Izdevumus par saraksti sedz apcietinātais, bet par telefonsarunām — apcietinātais vai persona, ar kuru viņš sarunājas;

6) uz stundu ilgu tikšanos ne retāk kā reizi mēnesī ar radiniekiem vai citām personām izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē;

7) tikties ar aizstāvi vienatnē bez ierobežojuma, ievērojot izmeklēšanas cietuma dienas kārtību;

8) abonēt preses izdevumus, kā arī izmantot izmeklēšanas cietuma bibliotēkas fondu;

9) valkāt personisko veļu, apģērbu un apavus;

10) izmantot personisko mazgabarīta sadzīves tehniku — televizoru (ekrāna izmērs līdz 39 cm pa diagonāli) un tam pievienojamās videospēles, kā arī ledusskapi, ūdens sildāmās ierīces, radiouztvērēju. Kopējais individuālajā lietošanā izmantojamās sadzīves tehnikas svars nedrīkst pārsniegt 30 kilogramus;

11) glabāt pie sevis individuālai lietošanai atļautās mantas, izmeklēšanas cietuma veikalā iegādātos pārtikas produktus, saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem nepārtikas preces izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā un daudzumā.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var ierobežot šā panta pirmās daļas 5., 6., 10. un 11.punktā minētās tiesības.

14.pants. Apcietinātā pienākumi

Apcietinātajam ir pienākums:

1) nodot cietuma administrācijai mantas, kuras neietilpst izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā individuālai lietošanai atļauto mantu sarakstā vai pārsniedz tajā noteikto daudzumu;

2) pakļauties šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām veselības pārbaudēm un pārmeklēšanai;

3) pildīt izmeklēšanas cietuma administrācijas likumīgās prasības un izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus;

4) ievērot izmeklēšanas cietumā noteikto dienas kārtību;

5) uzkopt telpas izmeklēšanas cietuma dienas kārtībā noteiktajā laikā;

6) saudzīgi izturēties pret izmeklēšanas cietuma īpašumu;

7) uzturēt kārtību izmeklēšanas cietuma telpās un ievērot personisko higiēnu;

8) lietot cietuma ārstniecības personas noteiktos medikamentus ārstniecības personas klātbūtnē.

15.pants. Apcietināto iesniegumi un sūdzības

(1) Apcietinātajam ir tiesības rakstīt iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus valsts un pašvaldības institūcijām.

(2) Apcietinātā sarakste ar valsts un starp­tautiskajām cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, kā arī apcietinātā ārvalstu pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta kontrolei un tiek nosūtīta par izmeklēšanas cietuma līdzekļiem.

(3) Sūdzība Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam par izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumu tiek nosūtīta par izmeklēšanas cietuma līdzekļiem.

IV nodaļa

Apcietināto sieviešu un viņu bērnu, nepilngadīgo apcietināto turēšana izmeklēšanas cietumā

16.pants. Apcietināto sieviešu turēšanas īpatnības izmeklēšanas cietumā

Pēc apcietinātās sievietes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu izmeklēšanas cietumā var iemitināt arī viņas bērnus, kuri nav vecāki par trim gadiem.

17.pants. Apcietinātās sievietes atrašanās izmeklēšanas cietumā kopā ar bērnu

(1) Ja apcietinātā sieviete izmeklēšanas cietumā atrodas kopā ar savu bērnu (bērniem), viņas dienas režīmu saskaņo ar bērna (bērnu) vajadzībām un tajā paredz ne mazāk kā pusotru stundu ilgu pastaigu kopā ar bērnu.

(2) Bērni var uzturēties kopā ar māti izmeklēšanas cietumā līdz četru gadu vecumam pilnā valsts apgādībā. Izmeklēšanas cietuma administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dienas, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu, paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns drīkst uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa (pagasttiesa) pārbauda apstākļus bērna tēva dzīvesvietā un nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par bērna aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa (pagasttiesa) ņem vērā bērna mātes viedokli.

(3) Ja apcietinātajai sievietei piedzimst bērns, izmeklēšanas cietuma administrācijai ir pienākums rakstveidā informēt par šo faktu dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas izmeklēšanas cietums, lai varētu reģistrēt bērna dzimšanu.

(4) Bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normas izmeklēšanas cietumā nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Nepilngadīgo apcietināto atrašanās izmeklēšanas cietumā

(1) Nepilngadīgajam apcietinātajam papildus šā likuma 13.pantā noteiktajām tiesībām ir tiesības uz:

1) tikšanos ar radiniekiem vai citām personām reizi nedēļā izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē;

2) ne mazāk kā pusotru stundu ilgu ikdienas pastaigu. Pastaigu laukumus nepilngadīgajiem aprīko ar inventāru aktīvām fiziskām nodarbībām.

(2) Nepilngadīgais apcietinātais dienas režīma ietvaros piedalās izmeklēšanas cietumā organizētajos sociālās rehabilitācijas, uzvedības korekcijas, izglītības, kā arī kultūras un sporta pasākumos.

(3) Ja nepilngadīgais apcietinātais ir ievietots soda izolatorā, viņam atļauta ne mazāk kā stundu ilga ikdienas pastaiga.

V nodaļa

Apcietināto aprūpe un nodrošinājums izmeklēšanas cietumā

19.pants. Apcietināto materiālais nodrošinājums

(1) Apcietinātā uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.

(2) Apcietinātais trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi, kā arī dzeramo ūdeni jebkurā laikā.

(3) Nepilngadīgais apcietinātais saņem ēdienu, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko attīstību.

(4) Dzīvojamā platība izmeklēšanas cietumā vienam apcietinātajam nedrīkst būt mazāka par trim kvadrātmetriem.

(5) Kamerās, kurās uzturas apcietinātie, nodrošina dabisko apgaismojumu, bet diennakts tumšajā laikā — mākslīgo apgaismojumu, kā arī gaisa temperatūru, kas nav zemāka par +18° C, un ventilāciju. Kameras aprīko ar galdu, taburetēm (soliem) un gultām, kā arī iekārto vietas apcietināto personisko mantu glabāšanai un sanitāro mezglu, kas ir norobežots no pārējās telpas.

(6) Apcietinātajam izmeklēšanas cietumā nodrošina individuālu gultas vietu, gultas piederumus un dvieli. Ne retāk kā reizi septiņās dienās apcietinātais mazgājas pirtī vai dušā, un viņam nodrošina tīru gultas veļu. Apcietinātajam nodrošina personiskās higiēnas ievērošanas iespējas, kā arī iespēju mazgāt savu veļu un drēbes.

20.pants. Apcietināto iespēja saņemt, sūtīt un izmantot naudas pārvedumus

(1) Naudu, kas apcietinātajam atsūtīta ar pārvedumu vai iemaksāta izmeklēšanas cietuma kasē, viņam neizsniedz, bet ieskaita izmeklēšanas cietuma depozīta kontā Valsts kasē un uzskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē.

(2) Apcietinātais savas personiskās naudas uzskaites kartē esošo naudu pārskaitījumu veidā ar izmeklēšanas cietuma darbinieku starpniecību var izmantot pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegādei izmeklēšanas cietuma veikalā.

(3) Naudas pārvedumus apcietinātais drīkst sūtīt tikai ar procesa virzītāja atļauju.

21.pants. Apcietināto iespēja saņemt sūtījumus un pienesumus

(1) Apcietinātajam ir atļauts ar sūtījumiem un pienesumiem saņemt tikai nepārtikas preces.

(2) Sūtījumu vai pienesumu pieņemšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī to priekšmetu sarakstu un daudzumu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi.

22.pants. Apcietināto veselības aprūpe

(1) Apcietinātais saņem veselības aprūpes pakalpojumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

(2) Apcietinātajam ir tiesības par saviem līdzekļiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kuru sniegšana nav paredzēta Ministru kabineta noteikumos, ja apcietinātais apmaksā visus ar minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus (arī apsardzes izdevumus).

(3) Ja apcietinātajam nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru izmeklēšanas cietuma ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņam sniedz citā ārstniecības iestādē, un cietuma priekšnieks nodrošina apcietinātā apsardzi.

VI nodaļa

Apcietināto sociālā rehabilitācija, garīgā aprūpe, audzināšana un nodarbinātība

23.pants. Apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi

Apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi ir sociāli lietderīgas nodarbes — vispārējās, profesionālās un interešu izglītības apguve, izglītojoši pasākumi un nodarbinātība.

24.pants. Apcietināto izglītība

Izmeklēšanas cietuma administrācija pēc iespējas nodrošina, lai apcietinātie apgūst vispārējo, profesionālo un interešu izglītību.

25.pants. Izglītojošu pasākumu organizēšana

(1) Reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi ir atļauts izmeklēšanas cietumos īstenot izglītojošus pasākumus apcietināto sociālās rehabilitācijas ietvaros.

(2) Kārtību, kādā apcietinātajam atļauts piedalīties izglītojošos pasākumos, nosaka Ministru kabinets.

26.pants. Apcietināto nodarbinātība

(1) Izmeklēšanas cietuma administrācija sociālās rehabilitācijas ietvaros nodarbina apcietināto, ja viņš iesniedzis izmeklēšanas cietuma priekšniekam adresētu iesniegumu un izmeklēšanas cietumā ir šāda iespēja.

(2) Apcietināto bez atlīdzības var iesaistīt vienīgi izmeklēšanas cietuma un apkārtējās teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā, kā arī apcietināto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanā. Šīs nodarbes saskaņā ar dienas režīmu drīkst ilgt divas stundas dienā. Pēc apcietinātā vēlēšanās minētajos darbos viņu var nodarbināt ilgāk.

(3) Apcietināto nodarbina kamerā vai speciāli ierīkotā telpā izmeklēšanas cietumā.

(4) Apcietināto nodarbina tādos darbos, kur iespējams noteikt akordalgu.

(5) Apcietināto nodarbina, noslēdzot uzņēmuma līgumu uz noteiktu laiku. Šāda līguma noslēgšana iespējama tikai ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka un procesa virzītāja atļauju.

(6) Uzņēmuma līguma saturu un noslēgšanas kārtību, ja tiek nodarbināts apcietinātais, nosaka Ministru kabinets.

(7) Apcietinātajam noteiktā samaksa nedrīkst būt mazāka kā samaksa par līdzvērtīgu darbu ārpus izmeklēšanas cietuma.

27.pants. Apcietināto garīgā aprūpe

(1) Apcietinātā garīgo aprūpi veic Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienests.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienests organizē un koordinē reliģisko organizāciju reliģiskās darbības izmeklēšanas cietumā.

(3) Apcietinātajam ir tiesības lūgt kapelānu, lai viņš pieaicina apcietinātā ticības garīdznieku.

(4) Kārtību, kādā apcietinātajam atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties reliģisko organizāciju reliģiskajās darbībās, nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi.

VII nodaļa

Režīma nodrošināšanas pasākumi izmeklēšanas cietumā

28.pants. Drošības pasākumi

(1) Izmeklēšanas cietuma darbiniekam izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā ir tiesības pārmeklēt apcietināto. Apcietināto pārmeklē tā paša dzimuma cietuma darbinieks.

(2) Izmeklēšanas cietuma darbinieki kontrolē apcietinātā saraksti un telefonsarunas (izņemot saraksti un telefonsarunas ar šā likuma 15.panta otrajā daļā minētajiem adresātiem). Ja korespondences vai telefonsarunas saturs apdraud citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, patiesības noskaidrošanu kriminālprocesā, kā arī ieslodzījuma vietu drošību, korespondenci aiztur vai pārtrauc telefonsarunu un paskaidro apcietinātajam korespondences aizturēšanas vai šīs sarunas pārtraukšanas iemeslu.

(3) Izmeklēšanas cietuma priekšniekam vai viņa pilnvarotai amatpersonai ir tiesības pieprasīt, lai apmeklētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī apskatīt un pārmeklēt šo personu un tās mantas.

29.pants. Apcietinātajam piemērojamie pamudinājumi

Par priekšzīmīgu uzvedību izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto sodu par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu;

3) piešķirt papildu laiku pastaigai;

4) piešķirt papildu laiku telefonsarunām;

5) piešķirt papildu tikšanās ar radiniekiem vai citām personām izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

30.pants. Apcietinātajam piemērojamie sodi par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu

(1) Par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus izmeklēšanas cietuma veikalā;

4) aizliegt kārtējo tikšanos ar radiniekiem vai citām personām;

5) uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt telefonsarunas;

6) pilngadīgo apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm;

7) nepilngadīgo apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 10 diennaktīm.

(2) Nepilngadīgajiem apcietinātajiem kā sodu nedrīkst piemērot aizliegumu satikties ar vecākiem vai aizbildni, kā arī nedrīkst piemērot aizliegumu telefonsarunām ar vecākiem vai aizbildni, ja šādu aizliegumu nav noteicis izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.

(3) Par soda piemērošanu izdara ierakstu apcietinātā personas lietā.

31.pants. Soda par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu piemērošanas kārtība

(1) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētais sods piemērojams ne vēlāk kā 10 dienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu izmeklēšanas cietuma priekšnieka pilnvarota amatpersona ir veikusi pārbaudi, — 10 dienu laikā no tās pabeigšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(2) Pārbaude veicama izmeklēšanas cietuma priekšnieka norādītajos termiņos, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no dienas, kad izmeklēšanas cietuma priekšniekam kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu.

(3) Pirms lēmuma pieņemšanas par soda uzlikšanu apcietināto informē par pārkāpuma būtību un dod iespēju sniegt paskaidrojumus sevis aizstāvībai. Ziņas par izdarītā pārkāpuma būtību, konstatētajiem pārkāpuma apstākļiem un apcietinātā paskaidrojumu iekļauj lēmumā par soda uzlikšanu.

32.pants. Apcietināto ievietošana soda izolatorā

(1) Par rupju vai sistemātisku izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu apcietināto var ievietot soda izolatorā.

(2) Apcietināto soda izolatorā var ievietot tikai tad, ja ir ārsta atzinums, ka apcietinātā veselības stāvoklis pieļauj šāda soda izciešanu.

(3) Sods — ievietošana soda izolatorā — netiek piemērots apcietinātajai grūtniecei, kā arī sievietei, kura atrodas izmeklēšanas cietumā kopā ar bērnu.

33.pants. Soda izolatora iekārtojums un aprīkojums

Minimālās prasības soda izolatora iekārtojumam un aprīkojumam, kā arī turēšanas kārtību soda izolatorā nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi.

34.pants. Apcietinātā tiesību ierobežojumi soda izolatorā

(1) Apcietinātajam atļauts uz soda izolatoru ņemt līdzi personiskās higiēnas priekšmetus, brilles, kontaktlēcas, rakstāmpiederumus, aploksnes, ar krimināllietu saistītos pierakstus un dokumentus, kā arī — ar ārsta atļauju — tehniskos palīglīdzekļus un medikamentus.

(2) Apcietinātajam, kuru par disciplīnas pārkāpumiem ievieto soda izolatorā, nav atļauts:

1) izmantot tiesības uz tikšanos;

2) iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus;

3) nosūtīt vēstules privātpersonām vai saņemt vēstules no tām;

4) izmantot tiesības uz telefonsarunām;

5) lietot galda spēles;

6) smēķēt.

35.pants. Rupji izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi

Par rupjiem izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem tiek uzskatītas šādas apcietinātā darbības:

1) fiziska pretošanās izmeklēšanas cietuma darbiniekam vai viņa cieņas un goda aizskaršana;

2) atteikšanās izpildīt izmeklēšanas cietuma darbinieka likumīgās prasības;

3) citu apcietināto fiziska ietekmēšana vai citāda viņu goda un cieņas aizskaršana;

4) alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana vai izplatīšana;

5) atteikšanās no pārbaudes, lai konstatētu, vai apcietinātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas;

6) mobilā telefona, tā rezerves daļu un SIM kartes glabāšana un lietošana;

7) piedalīšanās kāršu spēlēs vai citās azartspēlēs, lai gūtu materiālu vai citu labumu, laimestu izspiešana;

8) izmeklēšanas cietuma īpašuma tīša bojāšana.

36.pants. Sistemātiski izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi

Par sistemātiskiem izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem tiek uzskatīti pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairāk reizes pēdējā pusgada laikā.

37.pants. Kārtība, kādā apstrīdams piemērotais sods par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu

(1) Apcietinātais uzlikto sodu 10 dienu laikā var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

(2) Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi.

(3) Prokurora protests attiecībā uz apcietinātajam nelikumīgi uzlikto sodu aptur tā tālāko izpildi līdz protesta izskatīšanai.

38.pants. Kārtība, kādā dzēšams vai atceļams piemērotais sods par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu

(1) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minēto sodu dzēš pēc sešiem mēnešiem no soda piemērošanas dienas, ja šajā laikā nav uzlikts jauns sods.

(2) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minēto sodu atceļ, ja par to pašu pārkāpumu piemērots administratīvais sods. 

VIII nodaļa

Apcietinātā atbrīvošana no izmeklēšanas cietuma vai nosūtīšana brīvības atņemšanas soda izciešanai

39.pants. Pamats apcietinātā atbrīvošanai no izmeklēšanas cietuma

Apcietināto atbrīvo no izmeklēšanas cietuma šādos gadījumos:

1) saņemts nolēmums par apcietinājuma atcelšanu;

2) saņemts nolēmums par drošības līdzekļa grozīšanu;

3) beidzies likumā paredzētais apcietinājuma maksimālais termiņš;

4) apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta;

5) apcietinājuma termiņš pārsniedz tiesas piespriesto sodu;

6) beidzies apcietinājuma termiņš un nav saņemts lēmums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu.

40.pants. Apcietinātā atbrīvošanas kārtība

(1) Ja beidzies apcietinājuma termiņš un nav saņemts lēmums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu, apcietināto atbrīvo pēdējā apcietinājuma termiņa dienā līdz pulksten 15.00. Ja apcietinājuma termiņa beigas iekrīt sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, apcietināto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas.

(2) Apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, izsniedz izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā parauga izziņu par atbrīvošanu. Izziņu paraksta un ar izmeklēšanas cietuma ģerboņzīmogu apliecina izmeklēšanas cietuma priekšnieks.

(3) Pirms atbrīvošanas apcietinātajam pret parakstu izsniedz viņa personiskās naudas uzskaites kartē esošo naudu, viņam piederošās mantas, dārglietas un dokumentus.

(4) Apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, apmaksā minimālos sabiedriskā transporta izdevumus biļetes iegādei līdz dzīvesvietai Latvijas teritorijā, bet, ja personas dzīvesvieta ir ārpus
Latvijas, — minimālos sabiedriskā transporta izdevumus biļetes iegādei līdz valsts robežas šķērsošanas vietai vai līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai valstī, ar kuru Latvijai ir sauszemes robeža. Apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, ja nepieciešams, nodrošina sezonai atbilstošu apģērbu.

41.pants. Informācija par nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma

Par tāda nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma, kuram nav vecāku vai aizbildņu, informē attiecīgo bāriņtiesu (pagasttiesu), lai tā šo nepilngadīgo iekārtotu dzīvesvietā un risinātu viņa sociālā nodrošinājuma problēmas.

42.pants. Apcietinātā nosūtīšana brīvības atņemšanas soda izciešanai

10 dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas par sprieduma izpildi personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, no izmeklēšanas cietuma nosūta uz brīvības atņemšanas iestādi soda izciešanai.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.288 “Apcietinājumā turēšanas kārtības likums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 11.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 22.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 4.jūlijā

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2006.gada 18.jūliju.

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!