Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Reģionālās attīstības likumā

Izdarīt Reģionālās attīstības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 9.nr.; 2003, 2., 6.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona. Tās lēmējorgāns ir Plānošanas reģiona attīstības padome.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Plānošanas reģioni ir Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions.”

2. Papildināt 14.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nosaka reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbībā iesaistīto institūciju informācijas apmaiņas kārtību.”

3. Papildināt 16.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pārrauga plānošanas reģionu darbību.”

4. Papildināt likumu ar 16.¹ pantu šādā redakcijā:

“16.¹ pants. Plānošanas reģiona kompetence

(1) Plānošanas reģions savas kompetences ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Plānošanas reģions papildus citai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei:

1) nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes;

2) nodrošina plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;

3) vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu;

4) nodrošina pašvaldību sadarbību un plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;

5) izvērtē nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna un nozaru attīstības programmu atbilstību plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam un, konstatējot neatbilstību, ierosina grozīt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus vai lemj par grozījumiem plānošanas reģiona plānošanas dokumentos;

6) izvērtē vietējo pašvaldību vai privātpersonu projektu iesniegumus reģionālās attīstības valsts atbalsta saņemšanai un sniedz atzinumus par tiem;

7) sadarbībā ar pašvaldībām un valsts iestādēm izstrādā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina to saskaņotību ar nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nozaru attīstības programmām, kā arī to ieviešanas vadību;

8) koordinē un veicina plānošanas reģiona reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;

9) sagatavo atzinumus par nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu atbilstību plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam.

(2) Lai īstenotu plānošanas reģiona kompetenci, Plānošanas reģiona attīstības padome apstiprina plānošanas reģiona nolikumu un budžetu, var izveidot, reorganizēt un likvidēt plānošanas reģiona iestādes un kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās un nodibinājumos, kā arī deleģēt privātpersonai atsevišķus pārvaldes uzdevumus.”

5. Izteikt 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Plānošanas reģiona attīstības padome

(1) Plānošanas reģiona attīstības padomi no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce. Pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce, ja vien likumā nav noteikts citādi, lēmumus pieņem šādi:

1) ja neviens no kopsapulces dalībniekiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties;

2) ja iebilst kaut viens no kopsapulces dalībniekiem, par lēmumu balso. Lēmums tiek pieņemts, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no kopsapulces dalībniekiem un par lēmuma pieņemšanu nobalsojušie pārstāv ne mazāk kā pusi no attiecīgā plānošanas reģiona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju reģistra datiem ne agrāk kā nedēļu pirms kopsapulces dienas.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju ievēlē Plānošanas reģiona attīstības padome no tajā ievēlētajiem padomes locekļiem.

(3) Plānošanas reģiona attīstības padomes sēdes ir atklātas, un tajās ar padomdevēja tiesībām var piedalīties valsts pārvaldes iestāžu, starptautisko institūciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un citu plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pārstāvji.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka nolikums. 

18.pants. Plānošanas reģiona sadarbības komisija

(1) Lai reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā nodrošinātu koordināciju un sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām un plānošanas reģionu, katrā plānošanas reģionā izveido Plānošanas reģiona sadarbības komisiju.

(2) Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdes ir atklātas, un tās vada Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs.

(3) Ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti (turpmāk — ministrijas) ieceļ sadarbības koordinatoru, kurš nodrošina informācijas apmaiņu starp plānošanas reģionu un ministriju. Katra ministrija informē Plānošanas reģiona attīstības padomi un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par sadarbības koordinatora iecelšanu.

(4) Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sastāvā ir:

1) Plānošanas reģiona attīstības padomes norīkotie pārstāvji;

2) ministriju norīkotie pārstāvji.

(5) Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdes informē attiecīgās ministrijas sadarbības koordinatoru par Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdē izskatāmo jautājumu un uzaicina attiecīgo ministriju nodrošināt tās dalību Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdē.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā ministrija norīko savus pārstāvjus dalībai Plānošanas reģiona sadarbības komisijā atbilstoši izskatāmajam jautājumam.”

6. Izslēgt 21.panta trešo daļu.

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Plānošanas reģiona attīstības padome, kas izveidota un darbojas līdz 2006.gada 1.augustam, uzskatāma par šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētās atvasinātas publiskas personas lēmējorgānu līdz dienai, kad Plānošanas reģiona attīstības padome tiek ievēlēta atbilstoši šā likuma 17.panta pirmās daļas noteikumiem.”

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 22.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 4.jūlijā