1992.gada 19.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Pēc trim minūtēm sāksies tiešā translācija no plenārsēžu zāles.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts! Reģistrējušies 128 deputāti.

Godājamie kolēģi, par šodienas darba kārtību. Ja jūs atceraties, mēs vakar no paša rīta bez garām diskusijām, debatēm un jautājumiem nolēmām izskatīt jautājumu, ka jāpapildina mūsu delegācija sarunām ar Krieviju.

Par tālāko darba kārtību – lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka pārtraucām izskatīt jautājumu par lauksaimniecības produktu ražošanas stabilizāciju (es arī uzskatu, ka izskatīšana patiešām šodien ir jāpārtrauc), es lūgtu izdarīt šeit četrus balsojumus, lai šī pārtraukšana būtu noformēta pietiekami pareizi.

Tātad pirmais balsojums būtu – pārtraukt par šo jautājumu debates. Lai visi, kuriem ir priekšlikumi, arī tie, kuri neuzstājās, iesniedz tos Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai.

Otrs balsojums – par to, vai Augstākā padome vispār par šo jautājumu pieņems lēmumu vai ne.

Trešais balsojums – par to, kuru lēmuma projektu pieņems par pamatu, vai deputāta Lucāna iesniegto ar 149.numuru vai Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas – ar 184.numuru.

Visbeidzot nobalsot, ka galīgo lēmumu, bez šaubām, ja būs pozitīvi iepriekšējie balsojumi, pieņemt nākamajā otrdienā pulksten 10.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Es lūdzu atcerēties, ka vakar kā otrais un kā steidzams darba kārtībā bija iekļauts jautājums par izmaiņām zemes reformas pirmajā kārtā. Tas saistās ar aizsargājamajām teritorijām un absolūti nav atliekams. Debates varētu būt īsas. Aicinu iekļaut tūlīt kā otro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Attiecībā uz jautājumu par 1992.gada pirmā pusgada valsts budžeta projekta izskatīšanu lūdzu to precizēt, ievērojot šādu secību. Pirmais ir finansu ministra Siliņa kunga ziņojums par 1991.gada budžeta izpildes gaitu. Otrais – ekonomisko reformu ministra Kalniņa kunga ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmām pirmajā pusgadā. Trešais ir Budžeta komisijas ziņojums par 1992.gada pirmā pusgada budžeta projektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, runājot par deputāta Grūbes pozīciju, man atliek varbūt pievienoties domai, ka atkal ir kārtējā reize, kad pašam svarīgākajam jautājumam mums nav laika. Bet, ja mēs to gribam gatavot nopietni, tad, manuprāt, ir jāizveido ne tikai vienas komisijas grupa, bet šinī gadījumā apvienota grupa, kurā bez Grūbes kunga komisijas noteikti būtu pārstāvēta Rūpniecības komisija, noteikti Likumdošanas jautājumu komisija. Vajadzētu sagatavot tādu lēmumu, kurš būtu vairāk vai mazāk saturīgs un atspoguļotu parlamenta politiku lauksaimniecībā. Pietiek lietot frāzes – nostiprināt, pastiprināt un padziļināt!

Priekšsēdētājs: Tātad mēs tūlīt atrisināsim jautājumu par delegācijas sastāvu. Tur problēmu nav, iebildumu nav. Nobalsosim!

Par Zeiles kundzes ziņojumu mums arī problēmu nav. Mums tika paziņota kārtība, kādā mēs apspriedīsim budžetu.

Par to, ko deputāte Seile ierosināja. Tikko beigsim skatīt budžetu, nākamais mums, dabiski, ir šis steidzamais jautājums.

Tagad, lūdzu, balsosim par deputāta Grūbes priekšlikumu. Ar politiku tur arī varēs nodarboties tādā veidā, ka visi varēs piedalīties šā lēmuma sagatavošanā.

Lūdzu, pārreģistrēsimies, kolēģi! Rezultāts: 129 deputāti šoreiz reģistrējušies. Balsosim tātad par deputāta Grūbes priekšlikumu. Pirmais balsojums ir par ierosinājumu, ka mēs pārtraucam debates šajā jautājumā. Rezultāts: par – 90, pret – 5, atturas – 22. Debates pārtrauktas.

Otrais balsojums ir principā konceptuāls balsojums, ka mēs šāda tipa lēmumu vispār pieņemam Augstākajā padomē. Balsosim. Rezultāts: 81 – par, pret – 9, atturas – 14. Tātad esam nobalsojuši, ka šādu lēmumu pieņemam.

Grūbes kungs, tomēr iznāk nevis četri, bet pieci balsojumi. Nākamais ir par to, ka mēs kā pamatu pieņemam Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas izstrādāto lēmuma projektu. Rezultāts: 78 – par, 9 – pret, 19 – atturas.

Nākamais balsojums ir par to, ka par pamatu pieņemam deputāta Lucāna un deputāta Zaščerinska izstrādāto. Rezultāts: par – 31, pret – 26, atturas – 48. Tātad par pamatu tiek ņemts komisijas variants.

Visām šīm Plotnieka kunga minētajām komisijām un politiskajām partijām ir iespēja griezties pie Grūbes kunga un komisijas un darboties līdzi šā lēmuma galīgajā izstrādāšanā.

Pēdējais balsojums ir par to, lai mēs šo lēmuma projektu galīgi izskatītu otrdien pulksten 10.00.

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Diemžēl mēs jau šonedēļ esam praktiski atlikuši jautājumu par valdības iesniegtajiem privatizācijas pamatvirzieniem, būtībā pārkāpjot Prezidija apstiprināto shēmu, kā šāds jautājums jāizskata. Tāpēc es lūdzu deputātus nebalsot par to, ka otrdien mēs sākam ar šā būtībā vēl nesagatavotā (ko mēs paši esam atzinuši) lēmuma skatīšanu, un turpināt budžetu, ja tas nebūs pabeigts. Visādā ziņā nākamnedēļ ir jāsāk skatīt lēmumu par valdības sagatavotajiem privatizācijas pamatvirzieniem, jo šis jautājums nav atliekams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es saprotu, ka Krastiņa kungs pārstāv pilsētas daļu. Viņam nebūt neinteresē, ka tuvojas pavasara sēja un ka šāds lēmums ir jāpieņem. Bet es tomēr lūgtu ievērot, ka debates mēs par šo jautājumu esam pārtraukuši, to esam nolēmuši. Tātad pulksten 10.00 rīt visiem vajag ierasties arī ar saviem priekšlikumiem un otrdien no rīta pulksten 10.00 mēs it kā izdarām balsošanu par šiem lēmuma punktiem. Ko pieņemsim, ko nepieņemsim, vai pieņemsim lēmumu, vai nepieņemsim – noteiks tikai balsošana. Tāpēc es lūdzu šo priekšlikumu tomēr atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums ir viens – par konkrētu datumu. Tas ir deputāta Grūbes priekšlikums. Balsosim par to, lai par šo lēmuma projektu tiktu nobalsots pa punktiem otrdien no rīta. Rezultāts: 81 – par, 7 – pret, atturas – 18. Nolemts. Tātad nākamajā otrdienā no rīta pieņemsim šo lēmumu pa punktiem.

Vārds deputātam Dinevičam.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Kad es jūsu priekšā atskaitījos par sarunu pirmo raundu, tika izvirzīts jautājums, lai mēs iesniegtu arī priekšlikumus, kādā veidā būtu jāmaina šī delegācija. Mūsu delegācija, protams, nepilnā sastāvā bija sanākusi kopā. Mēs apspriedām tās izmaiņas, kuras būtu nepieciešamas.

Pašreiz šis dokuments jums visiem ir izdalīts. Pirmos divus mēs lūdzam izslēgt no delegācijas sastāva sakarā ar to, ka valdība ir reorganizēta un tādas struktūras pašreiz vairs nav. Mēs aicinām 2.punktā iekļaut Vaivada kungu kā “Satversmes” priekšsēdētāju, jo ir arī mūsu frakcijas priekšsēdētājs, un aicinām papildināt delegāciju ar Šteinerta kungu un Jākobsona kungu. Šāds projekts tika apspriests arī LTF frakcijā, un frakcija šādas izmaiņas atbalstīja.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Dineviča kungam?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Paldies, Dineviča kungs! Lai kā tur būtu, bet mums ir viens deputāts pieteicies debatēs.

Deputāt Vaivad, lūdzu!

J.Vaivads: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Principā es varētu teikt, ka, formējot šo delegācijas sastāvu, mums ir jāņem vērā šāda lieta, proti, tas, ka tā ir delegācija politiskām sarunām ar Krievijas Federāciju. Tas, ka tiek izdarītas izmaiņas atbilstoši izmaiņām valsts pārvaldes struktūrās, ir ļoti loģiski. Es arī, varētu teikt, apsveicu ideju, ka frakcijām ir jāsadarbojas. Bet ir viens mazs moments. Lai cik tas man pašam būtu nepatīkami, tomēr par šo procedūru es gribētu teikt dažus vārdus.

Ja deputāti no frakcijas “Satversme” tiek iekļauti šajā delegācijā, tad frakcija uzņemas politisku atbildību par šo sarunu rezultātiem. Tas ir vairāk nekā skaidrs. Līdz ar to mani mazliet pārsteidz tāda ideja, ka Tautas frontes frakcija vienkārši izvēlas kādus citus cilvēkus no šīs frakcijas. Līdz ar to pati frakcija ir nostādīta fakta priekšā, ka, lūk, tagad tur ir iekļauti cilvēki no frakcijas un līdz ar to frakcija automātiski pati it kā ir iesaistīta un ir spiesta uzņemties šo atbildību.

Es domāju, ka normāls process būtu bijis šāds: ja ir runa par frakcijas “Satversme” pārstāvniecību šajā delegācijā, tad vajadzēja ļaut pašai frakcijai izlemt, kurus cilvēkus tā iesaka šajā delegācijā. Es domāju, ka tas būtu bijis ļoti normāli. Tagad, piemēram, iekļaujot mani delegācijas sastāvā, es vēl neesmu nodrošinājies, ka frakcija “Satversme” mani uz to ir pilnvarojusi. Protams, to var izdarīt arī pēc tam, bet, es domāju, normālam procesam vajadzēja sākties no otra gala. Diemžēl esmu spiests atgriezties pie šā jautājuma, bet es lūdzu uztvert to ļoti korekti. Es tikai vedinu uz to, ka mums tāda jautājuma saskaņošanā faktiski vajadzētu izvairīties no situācijām, kurās mēs nostādām otru frakciju kaut kāda fakta priekšā. Es domāju, ka normāls process būtu bijis, ja iepriekš šādas lietas tiktu saskaņotas.

Es saprotu, ka jautājums ir steidzams, un negribētu, ka atkal ieslīgtu kaut kādās procedūrās, kuras varbūt mums vēl nav atstrādātas, bet, domāju, turpmāk mums noteikti tās būtu jāatstrādā.

Ko es lieku priekšā? Es lieku priekšā piekrist tai labojuma daļai, ko iesniedza Dineviča kungs, bet izdarīt vēl papildus šādus labojumus.

Pirmkārt, man absolūti nav skaidrs, ko šajā delegācijā, kas ir nopietnu politisku sarunu delegācija, var darīt Augstākās padomes deputāts, kurš ir balsojis vai, pareizāk sakot, nav balsojis par neatkarīgas valsts statusu. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns jautājums. Ko šādā gadījumā pārstāv šāds Augstākās padomes deputāts? Šinī gadījumā es runāju par Hodakovska kungu. Sakarā ar to, ka tieku iekļauts šajā delegācijā, būdams Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sastāvā, kuru līdz šim pārstāvēja it kā Hodakovska kungs, es liktu priekšā, pirmkārt, atsaukt no šīs delegācijas Hodakovska kungu. Tā varētu būt tāda nomaiņa ar mani.

Bet es vēl liktu priekšā papildināt no frakcijas “Satversme” šo delegāciju ar Daini Vanaga kungu.

Te man būtu konkrēti priekšlikumi. Vēl otra daļa. Šī delegācija ir saformēta, varētu teikt, ļoti liela. Man nav īsti skaidrs, kādas katram šajā delegācijā būtu pilnvaras. Es ieteiktu tomēr ievērot šādu principu. Tātad deputāti un valdības ministrs Dineviča kungs, arī pārējie, kas ir deputāti, varētu būt šī pamatdelegācija, bet otra daļa, kas ir ministru vietnieki un dažādas personas no valdības aparāta, faktiski ir ekspertu daļa. Es ierosinātu arī vienoties par to, ka šo lēmumu noformējam šādi, proti, ka 1.punkts tātad ir par to, kā izveidot šo delegāciju, bet otro daļu vajadzētu atdalīt un apstiprināt valdības ekspertu grupu šādā sastāvā.

Tie būtu mani konkrētie priekšlikumi. Es domāju, ka tie nav pārāk sarežģīti. Mums varbūt nemaz nevajadzētu nekādas garas debates, bet vienkārši balsojot varētu šādas lietas izlemt.

Tālāk, ja runājam par šo, teiksim, politiskās atbildības motīvu, tad, es domāju, mēs varētu iziet ar tādu situāciju, ka kopīgā balsojumā jau arī būtu redzams, vai frakcija “Satversme” šīs pilnvaras dod, jau konkrēti šajā vienā kopīgajā lēmuma pieņemšanas balsojumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Vaivada kungs, tikai par tām lielākajām izmaiņām jums bija jāiesniedz rakstiski un jāizdala deputātiem pirms lēmuma pieņemšanas.

Lūdzu, deputāt Induli Bērziņ!

I.Bērziņš: Cienījamie kolēģi, tur tiešām nav nekādas sazvērestības. Es gribu paskaidrot, ka frakcijas vadītāja kandidatūra tika iekļauta tādēļ, ka es esmu. Lai būtu augstākajā līmenī zināmā mērā pārstāvēta gan viena frakcija, gan otra frakcija. Tur vairāk nekā nebija.

Es gribētu paskaidrot par ekspertiem, jo es tajā delegācijā darbojos iepriekš. Viņus ir ļoti grūti apstiprināt, jo viņi nepārtraukti mainās atkarībā no to problēmu loka, kuru pēkšņi Maskava grib izskatīt. Es pilnīgi piekrītu Vaivada kungam, ka delegācijas sastāvu, kurš nes šo politisko atbildību, vajag stingri apstiprināt, bet šos ekspertus mēs parasti pieaicinām ne kā visu grupu, bet 5 vai 10 cilvēkus, cik tajā brīdī un kādos jautājumos vajadzīgs. Viņi var būt arī deputāti. Piemēram, Apsīša kungs tur aktīvi darbojas kā eksperts – jurists. Var būt arī valdības pārstāvji. Tur no Jundža ministrijas bieži nāk cilvēki. Tā ka viņi nepārtraukti mainās. Es tikai to gribēju paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Rikarda kungam vēl ir replika? Lūdzu.

R.Rikards: Par delegācijas sastāvu, kas bija apstiprināts 5.novembrī. Tur ir iekšā citas valsts pilsoņi, konkrēti – Hodakovska kungs. Viņš ir PSRS pilsonis, bijušās PSRS, nekādā ziņā ne Latvijas, Latvijas pilsoņu kopums ir noteikts ar 15.oktobra lēmumu.

Ārkārtīgi bezatbildīgs ir premjera Godmaņa paziņojums, ka pilsonības jautājums nav atrisināts. Tas ir atrisināts, 15.oktobra lēmums nosaka pilsoņu kopumu. Pilsoņi ir tie, kuri 1940.gadā bija pilsoņi, un viņu pēcnācēji. Kopums ir noteikts. Valdībai līdz 1.jūlijam ir jāreģistrē konkrēti šie pilsoņi.

Ir skaidri zināms, kuri nav pilsoņi. Un Hodakovskis nav pilsonis. Nevar būt, ka delegācijā Latvijas pusē stāv Krievijas pilsonis un runā. Tad mums jāiesaka Krievijas delegācijai Kiršteinu iekļaut Krievijas delegācijas sastāvā. Kategoriski visiem ir jābūt pilsoņiem, tas ir pirmām kārtām.

Otrkārt, par delegācijas sastāvu. Delegācijai jābūt politiskai. Otrā daļa, tie faktiski ir eksperti, tie ir ministru vietnieki un banku pārvaldnieki. Konkrēti es runāju par Latvijas Bankas viceprezidenta Alfrēda Berga-Bergmaņa kandidatūru. Kā viņš var būt politiskajā delegācijā, ja viņš bija LKP CK nomenklatūras darbinieks? Viņu kategoriski vajag izslēgt. Viņš var kā eksperts strādāt, nevis kā politiskās delegācijas loceklis. Izslēgt Hodakovski un Bergu-Bergmani no šā sastāva.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Jūs esat sākuši stihiskas debates. Tādā gadījumā viena minūte replikai. Pirmajam vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es atbalstu Dineviča kunga priekšlikumu un lūdzu par to balsot, jo delegācijā, manuprāt, jābūt tiem cilvēkiem, kas ir atbildīgi par to politisko un ekonomisko situāciju, kas izveidojusies. Pateicos./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Es jūs lūdzu atcerēties lielo un populistisko premjera kunga un ārējo ekonomisko sakaru ministra Zausājeva kunga rakstu par to, kā Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji cietīs, ja Krievija mums nedos savus resursus. Es protestēju pret to, ko šodien teica profesors Rikards. Nevienam no mums – pilsonim vai nepilsonim – vēl nav atņemts Latvijas Republikas tautas deputāta statuss. Ievērojot gan vienu, gan otru, es prasu noteikt kvotu opozīcijai, lai tā varētu reāli aizstāvēt krievvalodīgo tiesības, savu galveno vēlētāju tiesības, sarunu ar Krieviju procesā. Domāju, ka tas būs taisnīgi, reizē ar to tas mūsu oponentos Krievijas pusē radītu pozitīvu reakciju./

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Es vēlreiz gribēju akcentēt vienu domu. Valsts delegācijā var piedalīties cilvēki, kuri ir akceptējuši tās neatkarību, tātad 4.maiju un 22.augustu. Ja Kurdjumova kungs tik ļoti uztraucas par krieviski runājošajiem, tad mums ir jāizvēlas lojāls krieviski runājošais, kaut vai Dozorceva kungs vai kāds cits, kas ir krievu tautības cilvēks, bet mēs nevaram delegācijā ieļaut cilvēkus, kuri neakceptē valsti.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es tikai gribēju izteikt repliku sakarā ar Kurdjumova teikto. Manā apgabalā, kur mani izvirzīja par deputātu un par mani balsoja, 70 procenti no visiem vēlētājiem nebija latvieši. Pamatā tie bija krievu tautības cilvēki. Arī es esmu tiesīgs pārstāvēt krievu tautības cilvēku intereses, ne tikai tie, kuri parlamentā pārstāv frakciju “Līdztiesība”.

Priekšsēdētājs: Es atgādinu kolēģiem, ka apspriežam 171.dokumentu – lēmuma projektu par izmaiņām, bet nevis pilsonības vai tautību jautājumu. Tam ir cits apspriešanas laiks un vieta.

Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Man jāsaka tā, ka mēs, risinot jautājumu it kā ļoti konsekventi vienā skatījumā, to pilnīgi nerisinām citā. Ja es, piemēram, dzirdu, ka frakcijas vadītājs automātiski tiek iekļauts delegācijas sastāvā, tad tajā pašā laikā es atļautos atgādināt, ka šeit ir pietiekami daudz deputātu, kuri ir neatkarīgi, tajā skaitā Kostandas kungs, Grūbes kungs un jūsu padevīgais kalps arī. Acīmredzot laikam tomēr vajadzētu padomāt par to, ja mēs vēlamies kaut kādu līdzsvaru.

Otrs jautājums. Mēs it kā ejam uz plurālistisku demokrātiju un vakar ar aplausiem apsveicām Eiropas Padomes ģenerālsekretāres prasību par plurālistisko demokrātiju. Bet no partiju sastāva mēs vispār delegāciju nevērtējam. Es domāju, ka jābūt līdzsvaram arī šajā ziņā.

Priekšsēdētājs: Vai es pareizi sapratu, ka Plotnieka kungs izvirza savu kandidatūru? Plotnieka kungs, man ir jautājums. Vai jūs Kostandas kandidatūru arī izvirzījāt, vai tas bija tikai fonam? Plotnieka kungs Kostandas kandidatūru nav izvirzījis, viņš izvirzīja tikai savu kandidatūru.

Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs paši nolēmām, ka tās ir starpvalstu sarunas. Šīs starpvalstu sarunas ir pietiekami plašs bloks. Tas nav tikai tīri politisks bloks, tas ir arī ekonomisks bloks, saim­niecisko attiecību bloks. Diez vai būtu pareizākais pašreiz izslēgt ārā visus tos cilvēkus, kuri nāk no valdības, un atstāt tikai deputātus.

Otrs. Frakcija “Satversme” aicina izslēgt Hodakovska kungu no delegācijas ar saviem argumentiem. Bet Tautas frontes frakcija atceras arī tādu momentu, ka pagājušā gada janvārī, kad šeit visapkārt šāva, kopā ar Tautas frontes frakciju šajā zālē sēdēja divi deputāti, tie bija: Hodakovskis un Maharevs.

Vēl es gribētu teikt, ka varbūt man zināmā mērā jāatvainojas Vaivada kungam, ka konkrēti par viņa personu tāda runa nav bijusi, bet par to, ka “Satversme” gribētu piedalīties šajās sarunās, runa bija. Vaivada kungs, jūs pats atceraties, ka pie kāpnēm jūs man pienācāt klāt un pateicāt, ka vajadzētu vēl kādu cilvēku no frakcijas šajās starpvalstu sarunās.

Es domāju, kolēģi, ka jums jāizvērtē balsojot, kādas varētu būt šīs izmaiņas delegācijas sastāvā.

Priekšsēdētājs: Dineviča kungs, viens jautājums: vai ir kādas pretenzijas, ja mēs šajā dokumentā un tālāk nomainām Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku ar Krievijas Federāciju, jo citādi šī delegācija nebūs pilnvarota runāt?

J.Dinevičs: Pilnīgi pareizi. Bet tā ir atsauce uz iepriekšējo lēmumu, kurš saucās taisni tā, kā tas bija teikts.

Priekšsēdētājs: Mēs varam balsot. Par tekstu mums nav jābalso, mums ir jābalso par kandidatūrām. Pirmais ir par izslēgšanu. Lēmuma projektā mums ir Petrova kungs un Ūdra kungs. Vēl tika piedāvāts izslēgt no šā saraksta delegācijas locekļus: Hodakovska kungu un Bergu-Bergmani. Par iekļaušanu mums ir jābalso par šīm trijām kandidatūrām un papildus par deputātu Vanagu un deputātu Plotnieku.

Premjerministrs, deputāts Godmanis vēlas teikt kaut ko. Lūdzu.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj, es atvainojos, sēdes vadītāj!

Man šķiet, ka tomēr nav liela atskaite par to, kas notiek šajās sarunās. Es skatos, ka šīs sarunas virzās šajā gultnē. Piemēram, tāda lieta: ja Bergu-Bergmani izslēgs ārā no šīs komisijas, vai kāds vispār stādās apmēram priekšā, ko tas nozīmē? Vai reāli tas būs apmēram tā, ka viņa vietā aizies politiķis, visnotaļ cienījams politiķis, kas vispār neko nesapratīs no tā, cik depozītu ir Krājbankā, kādā veidā mēs varam varbūt daļu no tās naudas, kas ir Ārekonombankā, mēģināt, starp citu, pārdot “trešajai rokai”, kā risināt jautājumu par kredīta resursiem? Starp citu, ko mēs ilgi un dikti runājām vakar? Kā tad jūs iedomājaties? Ļoti labi, ja jūs uzskatāt tās par politiska tipa sarunām, kurās ekonomika nespēlē nekādu lomu, bet es jums teikšu, cienījamie deputāti, mana visdziļākā pārliecība ir, ka tagad politika ir ekonomika arī attiecībās ar Krieviju.

Es ļoti aicinātu tomēr piekrist tam variantam, kurš paredz nomainīt tos, kuri patlaban nav attiecīgajos amatos un līdz ar to nav spējīgi attiecīgi ne runāt, ne arī… kompetenti. Lai gan kompetenci viņi tik ātri nezaudē, bet viņi nav atbildīgos amatos. Nekādā gadījumā nekoncentrēt to uz politiskām sarunām. Politiskās sarunas ilgs apmēram piecus līdz desmit gadus, ja tām nebūs konkrēta ekonomiskā pamata. Noteikti lūdzu tā rīkoties.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Es ļoti gribētu teikt savā vārdā (es domāju, ka man piekritīs arī Budžeta komisija), ka pēc tā, ka komisijā vairākkārt esam tikušies un noklausījušies bankas viceprezidenta Berga-Bergmaņa viedokli ļoti daudzos jautājumos, esam pārliecinājušies par viņa erudīciju banku lietās. Jāņem vērā, ka šīs sarunas tomēr notiks ar Krievijas Nacionālo banku un ka tik perfekti šo bijušo PSRS valsts bankas sistēmu, viņu darba metodes, stilu un pat cilvēkus, ar kuriem 30 gadus Bergs-Bergmanis ir strādājis, pazīst tikai Bergs-Bergmanis. Es ļoti lūdzu atstāt Bergu-Bergmani šajā komisijā kā pārstāvi, kas pārzina banku lietas. Man nav iebildumu, ja sastāvs tiek papildināts vēl ar citiem politiskajiem darboņiem. Bet šo cilvēku es ļoti lūdzu atstāt komisijas sastāvā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Dobelis.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Lai ietaupītu laiku, es piedāvāju vispirms nobalsot par šo dokumentu uzreiz un par visām šīm piecām kandidatūrām arī, tas ir, par divu izslēgšanu un triju iekļaušanu. Pēc tam varētu balsot atsevišķi par tām dažām kandidatūrām, kuras bija pēc tam.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet tas neies cauri, Dobeļa kungs. Lūdzu, deputāt Selecki!

V.Seleckis: Es gribēju piebilst, ka deputāts Hodakovskis bija komisijā iekļauts kā cilvēks, kurš risinātu jautājumus par studentu apmācības problēmām, kas tagad radušās sakarā ar pašreizējo situāciju. Šīs problēmas ir ļoti asas, ļoti nopietnas sakarā ar to, kādas varētu būt attiecības starp Latviju un Krieviju. Hodakovska kungam šie jautājumi būtu jārisina, ar šādu domu viņš tika iekļauts šinī komisijā.

Runājot par Bergu-Bergmani, es domāju, ka mēs izdarītu milzīgu kļūdu, ja izslēgtu šo cilvēku no komisijas sastāva. Arī tāpēc, ka ar to būtu dots iegansts vērsties pret cilvēkiem kaut kādu pagātnes politisko motīvu dēļ. Mēs to nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācijas laikā es gribētu komentēt, ka mums tomēr jābalso par katru uzvārdu atsevišķi, jo rūgtā pieredze rāda, ka, ja nenobalso tādā veidā, tad vēlāk par lēmumu nobalsot kopumā ir neiespējami.

Lūdzu rezultātu. Vēlreiz jāreģistrējas, kolēģi! Atkārtota reģistrācija! Rezultāts: reģistrējušies 128 deputāti. Paldies. Balsosim par personālijām.

Pirmais balsojums mūsu tekstā ir par Igora Petrova izslēgšanu no delegācijas sastāva. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 95 – par, 2 – pret, 17 – atturas.

Otrs – par deputāta Ūdra izslēgšanu no delegācijas sastāva. Rezultāts: 104 – par, 2 – pret, 13 – atturas. Paldies, lēmums pieņemts.

Tālāk saņemšanas kārtībā. Par Hodakovska izslēgšanu no delegācijas sastāva. Rezultāts: 29 – par, 48 – pret, 32 – atturas. Lēmums nav pieņemts.

Par deputāta Berga-Bergmaņa izslēgšanu no delegācijas sastāva. Rezultāts: 4 – par, 92 – pret, atturas – 21. Lēmums nav pieņemts.

Tālāk par iekļaušanu delegācijas sastāvā.

Pirmais balsojums par deputāta Jāņa Vaivada iekļaušanu delegācijas sastāvā. Rezultāts: par – 78, pret – 24, atturas – 11. Deputāts Vaivads ir iekļauts delegācijas sastāvā.

Par jūras lietu ministra vietnieka Gunāra Šteinerta iekļaušanu delegācijas sastāvā. Rezultāts: 99 – par, 6 – pret, 11 – atturas. Šteinerta kungs iekļauts delegācijas sastāvā.

Par Ādolfa Jākobsona iekļaušanu delegācijas sastāvā. Rezultāts: 87 – par, 3 – pret, atturas – 18. Jākobsona kungs iekļauts delegācijas sastāvā.

Tagad par papildu kandidātiem. Par deputāta Vanaga iekļaušanu delegācijas sastāvā. Rezultāts: 55 – par, 16 – pret, atturas – 30. Nav iegūts vairākums. Vanaga kungs nav iekļuvis delegācijas sastāvā. Vismaz 66 balsis nepieciešamas.

Pēdējais balsojums – par neatkarīgā deputāta Plotnieka iekļaušanu delegācijas sastāvā. Rezultāts: 44 – par, 22 – pret, 46 – atturas. Arī Plotnieka kungs nav iekļauts delegācijas sastāvā.

Tātad delegācijas sastāva papildinājums ir pēc šā teksta, kas bija lēmuma projektā. Balsosim par lēmumu kopumā. Rezultāts: par – 86, pret – 6, atturas – 23. Lēmums pieņemts.

Sākam budžeta apspriešanu. Lūdzu Siliņa kungu tribīnē. Mums ir jāvienojas, godājamie kolēģi, kā uzdosim jautājumus, vai katram no ziņotājiem vai pēc tam visiem trim kopā? Kopā visiem trim? Paldies.

Lūdzu, Siliņa kungs! Cik laika jums būtu vajadzīgs ziņojumam? Siliņa kungs prasa 15 minūtes. Lūdzu.

E.Siliņš, finansu ministrs: Godājamais sēdes vadītāj, godājamie deputāti! Valdības uzdevumā ziņojot par valsts budžeta projektu 1992.gada pirmajam pusgadam, īsumā atbilstoši operatīvajiem datiem jau raksturoju 1991.gada budžeta izpildes rezultātu. Šodien nedaudz detalizētāk. Atļaujiet arī raksturot budžeta izpildes problēmas šā gada janvārī.

Uzreiz gribu piezīmēt, ka budžeta izpildes analīze veikta pēc operatīvajiem datiem, jo no banku iestādēm vēl nav saņemtas ziņas par budžeta izpildi pēc slēgumdarījumiem, kā arī ministrijas pašreiz gatavo budžeta atskaites iesniegšanai Finansu ministrijā.

Ja analizējam ražošanas rādītāju izpildi republikas tautsaimniecībā salīdzinājumā ar budžeta ienākumdaļas izpildi, viennozīmīgi ir jāsecina, ka ienākumu plāna pārpildi pagājušajā gadā ir sekmējuši tikai cenu un inflācijas procesi. Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās 1991.gadā sastādīja…

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs, es mirklīti lūdzu atvainot. Godājamie kolēģi! Situācija ir tāda, ka es saprotu, ka visi jūs vēlaties, lai jūs dzirdētu radiofonā, bet, ja jūs runājat visi reizē, tad nevienu nedzird, tā ka lūdzu drusku klusāk, un tad jūs varēs dzirdēt, kad runāsit pie mikrofoniem.

Lūdzu, Siliņa kungs, turpiniet!

E.Siliņš: Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās 1991.gadā sastādīja 22 miljardus rubļu, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu salīdzināmajās cenās samazinājies par 8 procentiem. 1991.gads un it sevišķi tā nogale raksturojas ar strauju vairumtirdzniecības, kā arī mazumtirdzniecības cenu celšanos. Rezultātā patēriņa cenu indekss, kas aprēķināts, pamatojoties uz iztikas minimuma groziņu, decembrī pret 1990.gada decembri bija 660 procenti, tajā skaitā pārtikai – 940 procenti.

Pasliktinājās preču piegādes līgumsaistību izpilde. 1991.gadā patērētājiem netika piegādāta rūpnieciskā produkcija saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem par 426 miljoniem rubļu. Šinī gadā process var būt vēl kritiskāks, par ko liecina šā gada janvāris. Neskatoties uz to, peļņa tautsaimniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājusies apmēram divas reizes. No iepriekšējā jāsecina, ka cenu faktors ir bijis galvenais iemesls peļņas pieaugumam un budžeta maksājumu nodrošināšanai. Valsts budžeta ieņēmumi sastādīja 5,8 miljardus rubļu vai tika pārsniegti par 17 procentiem, bet izdevumi – 4,9 miljardus rubļu. Asignējumi apgūti par nepilniem 99 procentiem.

Pagājušajā gadā tika nodrošināta visu galveno ieņēmumu posteņu izpilde, tajā skaitā saņemti apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa maksājumi 2,7 miljardu rubļu vai par 400 miljoniem rubļu vairāk, nekā bija plānots. Pirmām kārtām – sakarā ar produkcijas mazumtirdzniecības jeb atlaižu un līgumcenu pieaugumu. Peļņas nodoklis saņemts 1,4 miljardi rubļu vai 112 procenti attiecībā pret plānoto.

Vienlaikus gribētos atzīmēt, ka atsevišķi ienākumu posteņi jeb avoti netika izpildīti, un šie maksājumi, kas šeit tika apstiprināti un plānoti, tika saņemti mazāk, nekā to paredzējām. Pirmām kārtām tas skar ceļa nodokli, kur tika saņemti 54 miljoni rubļu mazāk sakarā ar degvielas realizācijas samazināšanos. No īpašuma nodokļa saņemts par 29 miljoniem rubļu mazāk sakarā ar apgrozījuma līdzekļu atbrīvošanu no aplikšanas ar īpašuma nodokli.

Paredzētajos apmēros netika saņemti ienākumi no vides un dabas resursu licencēšanas – apmēram 5 miljoni rubļu.

Jāpiezīmē, ka ne visi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības pilnā mērā norēķinājās ar valsts budžetu. Valsts finansu inspekcijas pārbaužu rezultātā pagājušajā gadā papildus tika aprēķināti 97 miljoni rubļu. Jāteic, ka Valsts finansu inspekcija pagājušajā gadā kopumā veica vairāk nekā 29 tūkstošus pārbaužu no 37 tūkstošu maksātāju kopuma republikā.

Šeit varbūt vajadzētu arī piebilst, ka paralēli tam, ka uzņēmējsabiedrības pieļauj nepareizus maksājumu norēķinus ar budžetu, ir arī pārdomas par to, ka ne vienmēr šeit vainojamas uzņēmējsabiedrības un ne vienmēr ir vainojami kontrolējošie orgāni. Mums šķiet, ka joprojām nodokļu likumi un izmaiņas tajos tiek sagatavotas sasteigti un bez dziļākas izpētes, kā to vajadzētu darīt. Ne vienmēr tam pretī ir materiāltehniskais nodrošinājums. Kaut vai tik elementāras lietas kā dokumentu sagatavošana, papīri, iespieddarbi un tā tālāk!

Izvērtējot to darbu, kāds pagājušajā gadā veikts, lai laikus novadītu likumus līdz maksātājiem, mums ir radusies pārliecība, ka reālam termiņam jaunu nodokļu maksājumu ieviešanai vajadzētu būt vismaz 2–3 mēneši, kas dotu iespēju maksimāli sagatavoties šim darbam, apmācīt personālu, radīt labvēlīgu atmosfēru nodokļu maksātāju un to iekasētāju starpā. Ieguvējs šinī gadījumā noteikti būtu valsts budžets.

Valsts budžeta pārpilde 1991.gadā ļāva risināt vairākas svarīgas problēmas. Lauksaimniecības ministrijai tika izdalīti papildu asignējumi 1,2 miljardu rubļu apmērā, tajā skaitā produkcijas sadārdzinājuma kompensācijas fonda izveidošanai, lauksaimniecības produktu cenu starpības segšanai, saņemto kredītu un parādu dzēšanai, Latgales un lauku sociālās infrastruktūras attīstībai.

Es gribētu piezīmēt, ka, risinot šos jautājumus, mēs esam saņēmuši kritiku no Starptautiskā valūtas fonda, kura pārstāvji šā gada sākumā bija Latvijā un izteica savu viedokli šajā jautājumā. Ja jūs atļautu, es citētu Starptautiskā valūtas fonda slēdzienu par šo lietu. Piemēram, mēs jūtam, ka visdažādākās atlaides un atbrīvošana no nodokļiem, ko paredz nodokļu lēmumi, rada nevajadzīgus traucējumus sistēmā.

Citu valstu pieredze ir pierādījusi, ka šādu atvieglojumu iespaids ir apšaubāms un ka tos vajadzētu iespējami ātrāk samazināt. Nevienā sektorā nav tik labi redzama vajadzība dot brīvu valdīšanu tirgus spēkiem kā lauksaimniecības sektorā. Mēs atzīstam, ka šīs politikas mērķa būtība ir nodrošināt atbilstošas pārtikas piegādes.

Tomēr pašreizējo palīdzības pasākumu apjoms lauksaimniecībai ir pārmērīgs. Šis sektors praktiski nemaksā nodokļus un saņem kredītus ar lielām dotācijām. Vēl vairāk. Valdības investīciju lielākā daļa ir vērsta uz lauksaimniecības infrastruktūru, un kredīti lauksaimniecībai tiek norakstīti.

Šādas plašas fiskālās privilēģijas veicina neefektivitāti un nostāda neizdevīgā stāvoklī citus ekonomikas sektorus, kas ir ne mazāk vitāli svarīgi Latvijas ekonomikas attīstībai. Mēs iesakām jums pārdomāt šo politiku.

Pagājušajā gadā budžeta izpildes gaitā tika pieņemti arī lēmumi par kompensāciju izmaksām ģimenēm, kurām ir bērni, par budžeta iestāžu darba samaksas paaugstināšanu un citiem pasākumiem. Budžeta ieņēmumu pārpilde rada iespēju arī 1992.gada pirmā pusgada budžeta projektā risināt atsevišķas neatliekamas prasības.

Šajā sakarībā valdība sagatavoja un iesniedza priekšlikumus par minimālās darba algas paaugstināšanu budžeta iestādēs strādājošajiem līdz 670 rubļiem mēnesī. Kopā ar sociālo nodokli iznāk 617 miljoni rubļu. Valdība iesniedza priekšlikumus par subsīdijām siltumenerģijas sadārdzinājuma segšanai. Kopumā tas sastādīja 524 miljonus rubļu. Tika iesniegti priekšlikumi palielināt stipendijas un izmaksas transporta izdevumu segšanai studentiem.

Cienījamie deputāti! Izdevumi tautsaimniecības finansēšanai apgūti 2,3 miljardu rubļu apmērā vai par 99,6 procentiem. Tajā pašā laikā atsevišķu izdevumu segšanai budžetā līdzekļu bija nepietiekami. To segšana ir jāparedz šinī gadā, apstiprinot budžeta projektu 1992.gada pirmajam pusgadam. Konkrēti – jāsedz cenu starpība kompensācijai par zivju produkciju, ko realizē mazumtirdzniecības tīklā, 2 miljonu rubļu apmērā, kā arī 8 miljonu rubļu apmērā jāsedz izmaksas par lauksaimniecības produkciju. 1991.gadā mēs to sedzām no mums visiem ļoti pazīstamā un zināmā stabilizācijas fonda līdzekļiem. Šie līdzekļi par 4.ceturksni vairs nav saņemti. Līdz ar to tāda ir parāda summa lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem.

Sociālajiem un kultūras pasākumiem 1991.gadā tika izlietots 1 miljards 400 miljonu rubļu vai tikai 97 procenti. Es gribētu vērst uzmanību uz to (lai dzird mani kolēģi, kuri šeit atrodas), ka sociālās sfēras līdzekļi, kurus jau tā ar lielām grūtībām atrodam un izdalām, pagājušajā gadā ir apgūti 97 procentu apmērā.

Tiesību aizsardzības iestāžu uzturēšanai, valsts varas iestāžu uzturēšanai, valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai izdevumi pamatā ir apgūti pilnībā.

Cienījamie deputāti! Iesniedzot šodien izskatīšanai budžeta projektu 1992.gada pirmajam pusgadam, ir ierosināti grozījumi, par kuriem šodien Augstākās padomes Apvienotā budžeta komisija jums iesniegs izskatīšanai projektu, kurā pret valdības iesniegto valsts budžeta projektu apmēram par 400 miljoniem rubļu izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Tātad jūsu izskatīšanai tiek iesniegts budžeta projekts ar deficītu nepilnu 400 miljonu rubļu apmērā.

Valdība šādam variantam nevar piekrist. Ņemot vērā to apstākli, ka pastāv problēmas, kas ir saistītas ar lielām finansiālām reformām vēl šinī gadā, apstiprināt budžeta projektu ar deficītu nebūtu prāta darbs.

Šajā sakarībā savu attieksmi izteicis arī Starptautiskais valūtas fonds. Dažas rindiņas es gribētu nolasīt: “Šajos apstākļos visos līmeņos ir nepieciešama valdības izdevumu stingra kontrole. Pastāv cieša saikne starp valdības budžeta deficītu un inflāciju. Būtu ļoti svarīgi pārliecināties, ka budžets neiedragās naudas politiku. Tas būs sevišķi svarīgi tad, kad tiks ieviesta jaunā nauda.”

Es domāju, ka šo Starptautiskā valūtas fonda atziņu, ar kuru mums vajadzētu rēķināties, it īpaši risinot jautājumu par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā, vajadzētu ņemt vērā, izskatot budžeta projektu šā gada pirmajam pusgadam.

Tajā pašā laikā gribētos atzīmēt, ka risināt jautājumu par budžeta ieņēmumu daļas precizēšanu vai ienākumu daļas palielināšanu pie tiem skaitļiem, kas šodien ir iesniegti jums izskatīšanai, ko arī izskatīs Apvienotā budžeta komisija, acīmredzot nebūtu lietderīgi, jo 1.ceturkšņa darba rezultāti janvārī liecina, ka stāvoklis ekonomikā ir kritisks un ka tā atrodas neapskaužamā situācijā. Rūpnieciskās ražošanas kopapjoms tikai janvārī samazinājies par 1,7 miljardiem rubļu. Galvenais iemesls ir materiālo resursu trūkums. Ja ņem vērā, ka daļa uzņēmumu vēl strādāja ar 1991.gada izejvielu krājumiem, turpmākā darbība var būt vēl vairāk traucēta.

Gribētos piezīmēt arī to, ka rūpniecības uzņēmumi šodien ir noslēguši līgumsaistības par materiāltehnisko apgādi tikai par 16 procentiem no vajadzīgā apjoma. Vairāk nekā 250 uzņēmumu vispār nav noslēguši līgumsaistības par apgādi. Prognozēt kaut kādu peļņas nodokļa, apgrozījuma nodokļa vai citu ieņēmuma veidu ievērojamu pārpildi acīmredzot būtu nepareizi. Līdz ar to būtībā šodien risināt jautājumu par kaut kādu ienākuma veidu precizēšanu palielināšanas virzienā noteikti būtu pāragri.

Ja šodien, izskatot budžeta projektu, parlaments nevar nākt pie slēdziena, ka vajag samazināt atsevišķus budžeta izdevumu posteņus, lai likvidētu budžeta deficītu, tad atļaujiet valdības vārdā iesniegt priekšlikumu, proti, noteikt maksājumus no visas valsts uzņēmumu peļņas, kura paliek uzņēmumu rīcībā no 15 līdz 20 procentiem. Šo diferenciāciju varētu izdarīt Ministru padome kopīgi ar ministrijām. Tas ļautu, lūk, šos 400 miljonus rubļu nosegt.

Ja man ir atļauts, tad es gribu Prezidijam iesniegt konkrētus materiālus.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies.

E.Siliņš: Izmantojot to, ka esmu tik augstā tribīnē, divus vārdus par vakardienas runu par banku lietām.

Vakar šeit izvirzījās jautājums par to, ka mūsu valsts banka nav nodrošinājusi atskaitījumus valdības valūtas fondam 1,7 miljonu rubļu apmērā. Lietas būtība ir tāda, ka jau novembrī Latvijas Banka izveidoja Latvijas Ārekonombanku, kurā atrodas mūsu klientu rēķini un valdības valūtas fonds. Bija panākta vienošanās, ka atskaitījumi valdības valūtas fondā tiks izdarīti ar korespondētājrēķinu palīdzību un ka visa šī summa glabāsies Latvijas Republikā un varēs tikt izmantota Latvijas Republikas vajadzībām. Tas tika ņemts vērā arī, veidojot valdības valūtas fonda budžetu, par kuru es jums ziņoju pirms divām nedēļām. Kā izrādījās, šādi korespondētājkonti nav atvērti, nauda ieskaitīta Maskavas korespondētājrēķinā, kurš ir bloķēts, un 1,7 miljoni janvāra maksājumu, kas bija jāieskaita valdības valūtas fondā, šodien atrodas Maskavā. Valdībai un arī parlamentam ar šiem līdzekļiem rīkoties nav iespēju.

Es gribētu lūgt parlamentu, Ekonomikas komisiju, Apvienoto budžeta komisiju, skatot valdības valūtas budžetu, ņemt vērā šo manu informāciju un izdarīt attiecīgus secinājumus par bankas vadību, kuras dēļ ir notikusi šī lieta.

Priekšsēdētājs: Paldies Siliņa kungam. Pašlaik ir noskaidrots tā lielā trokšņa avots. Tā ir Latvijas Republikas valdība kopā ar komisiju priekšsēdētājiem un atsevišķiem deputātiem, kuri pašlaik zāles beigās vēl mēģina izdarīt kaut kādas konsultācijas. Tas, protams, ir nepieciešams, bet tādā gadījumā tepat blakām ir Dzeltenā zāle, Prezidija sēžu zāle, Sarkanā zāle, kur to visu ļoti veiksmīgi var darīt. Mums ir pārmetumi no radio, ka dzirdamība no plenārsēžu zāles esot ārkārtīgi slikta.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Man ir priekšlikums par procedūru, proti, neuzdot tagad jautājumus finansu ministram, bet noklausīties Ekonomisko reformu ministriju, Budžeta komisiju, pēc tam attiecīgos Budžeta komisijas locekļus un pastāvīgo komisiju priekšsēdētājus. Tikai tad visiem kopā uzdot jautājumus, jo tad jūs būsit saņēmuši vairāk informācijas.

Priekšsēdētājs: Mēs gandrīz tā jau bijām nolēmuši, Zeiles kundze. Mums tikai tie atsevišķie komisijas locekļi un komisiju priekšsēdētāji nebija ietverti.

Tagad lūgsim Kalniņa kungu tribīnē. Tos kungus un atsevišķās dāmas, kuras nevēlas klausīties un kurām ir kaut kas svarīgāks, lūdzu blakustelpās.

A.Kalniņš, ekonomisko reformu ministrs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu dalīties ar jums savās pārdomās un priekšlikumos par trim lietām. Tātad pirmais jautājums, kā mums ir gājis pagājušajā gadā. Ļoti īsi un koncentrēti. Kāds var būtu mūsu tautsaimniecībai ritējums šajā gadā? Beigās – dažus momentus no taktikas viedokļa, kuri saistās ar tautsaimniecības attīstību un budžeta izpildi šajā gadā.

Kā jūs zināt, mums bija kritiska situācija arī jau pagājušajā gadā. Protams, to nelabvēlīgi ietekmēja ļoti ciešā saikne ar Austrumu kaimiņiem – ar bijušajām savienotajām republikām, kā tas bija izveidojies tradicionāli.

1991.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā 81 procentu veidoja preču apmaiņa ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā ietilpstošajām republikām, 8 procenti bija ar Lietuvu, 4 procenti – ar Igauniju un tikai 7 procenti – ar citām valstīm, tas ir, pamatā ar Rietumiem. Tādējādi pamatā mūsu tautsaimniecības saikne pagājušajā gadā vairāk nekā par 90 procentiem bija ar mūsu kaimiņiem dienvidos, ziemeļos un austrumos.

Situāciju sarežģīja arī lauksaimniecības izejvielu iepirkuma samazināšanās pārtikas rūpniecības vajadzībām un valūtas trūkums importa izejvielu un materiālu iegādei, ko iepriekš pamatā saņēmām tomēr caur centru, caur naftas dolāriem. Valsts iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās 1991.gadā bija 22 miljardi rubļu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tas ir, ar 1990.gadu, tas samazinājies par 8 procentiem. Krievijas Federācijā šis samazinājums bija 9 procenti. Republikas rūpniecībā ražošanas kopapjoms valsts rūpniecības uzņēmumos un uz to bāzes izveidotajās uzņēmumu sabiedrībās 1991.gadā samazinājās salīdzināmajās cenās par 2,1 procentu, Krievijas Federācijā – par 2,2 procentiem, Lietuvā – par 1,3 procentiem, Igaunijā – par 9 procentiem.

Tajā pašā laikā atbilstoši tirgus ekonomikas principiem un privātās saimniekošanas pamatiem uzsāktā tautsaimniecības pārkārtošana ievērojami sekmēja saražotās produkcijas apjoma pieaugumu pārējās uzņēmumu sabiedrībās. Tiek vērtēts, ka šis pieaugums 1991.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, ir apmēram divas reizes. Ārzemju kopuzņēmumos pieaugums ir apmēram četras reizes. Tāpēc rūpniecības ražošanas apjoms republikā kopumā, pēc statistiķu vērtējuma, ir saglabājies iepriekšējo gadu līmenī.

Lauksaimniecības kopprodukcijas apjoms salīdzinājumā ar 1990.gadu samazinājies par 4 procentiem, tas ir, par apmēram 100 miljoniem rubļu. Krievijā šis samazinājums bija par 5 procentiem, Lietuvā – par 4 procentiem un Igaunijā – par 16 procentiem. Republikas kopsaimniecībās, valsts saimniecībās un statūtu sabiedrībās bija pieaugums “plusos” par 15 procentiem. Viss privātajā sektorā, ja tā var teikt, saražotais kopprodukts lauksaimniecībā sastādīja no kopējā saražotā 34 procentus, Igaunijā tas bija 21 procents, Lietuvā – 40 procenti.

Mazumtirdzniecības preču apgrozījums faktiskajās cenās, protams, strauji pieauga. Ja pārrēķinām salīdzināmās cenās, tad tas pagājušajā gadā sastādīja 77 procentus no iepriekšējā 1990.gada. Līdzīgas tendences un likumsakarības vērojamas maksas pakalpojumos un tā tālāk. Es nerunāšu par budžetu, par cenu indeksiem, ko jau Siliņa kungs šeit tika minējis.

Gribētu teikt tikai vienu, to, ka mums tomēr, analizējot cenu dinamikas izmaiņas, jāņem vērā, ka paralēli notiek arī darba samaksas izmaiņas un sociālo pabalstu izmaiņas. Ja mēs atceramies, vēl 1990.gada decembrī apstiprinātais iztikas minimums bija 100 rubļu, šā gada 1.februārī – 670 rubļu.

Protams, ir zināma atkāpe arī no aprēķinātā. 1989.gadā vidējā alga strādniekiem un kalpotājiem Latvijas tautsaimniecībā bija 250 rubļu, bet pagājušā gada decembrī – 1116 rubļu. Tomēr situācija pagājušā gada beigās krasi saasinājās un šā gada sākumā, 1992.gada sākumā, mēs varam uzskatīt, ka situācija tautsaimniecībā ir ārkārtēja.

Aizvadītā gada beigās tika noslēgti starpvaldību līgumi ar bijušajām PSRS republikām par savstarpēju tirdzniecību un ekonomisko sadarbību 1992.gadā. Tie jāpapildina ar līgumiem, ko noslēdz tiešie partneruzņēmumi, taču līdz 22.janvārim republikas rūpniecības uzņēmumu noslēgtie līgumi paredz materiālo resursu saņemšanu 1992.gadam tikai par 4 miljardiem rubļu jeb par 15 procentiem no nepieciešamā daudzuma. Nozaru ministrijas prognozē, ka 1992.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar normāliem ražošanas apstākļiem, enerģētikas resursi samazināsies par 30–40 procentiem, metāla un cementa resursi – par 50–70 procentiem, pārtikas rūpniecības izejvielu resursi – par 20–30 procentiem.

Mēs tomēr nevaram šobrīd aizbēgt no Austrumu saiknēm uzreiz strauji, taču vienlaikus mums tuvākajā laikā vajadzēs krasi samazināt vai pat atteikties no daļas materiāltehnisko resursu iepirkuma Austrumu tirgū. Prognozējot Latvijas tautsaimniecības attīstību, tuvākajos mēnešos jārēķinās arī ar politisko nestabilitāti Krievijas Federācijā, tās tendenci veidot nelabvēlīgus tirdzniecības noteikumus, noslēgto līgumu ignorēšanu.

Pašreiz sagatavotajos līgumos starp Latviju un šo austrumu valstu savienību enerģētisko resursu sarukums būs būtisks. Es minēšu tikai vienu pozīciju. Tautsaimniecībā 1990.gadā mēs izmantojām 722 tūkstošus tonnu benzīna, 1991.gadā – apmēram 515 tūkstošus tonnu. Pēc prognozēm šajos līgumos reāli šajā gadā var būt apmēram 150–350 tūkstoši tonnu. Līdzīgi tas ir ar dīzeļdegvielu, akmeņoglēm un citiem energoresursiem.

Der atzīmēt, ka februārī Krievijas puse ir piekritusi naftas produktus šā gada 1.ceturksnī mainīt tikai pret pārtiku, taču tās nepietiek, lai segtu nepieciešamo degvielas daudzumu. Turklāt Krievijas puses noteiktais cenu kāpums kopumā ar muitas tarifiem prasa apjomīgas naudas summas piegāžu apmaksai. Tas ļoti sadārdzina ražojamās preses Latvijā.

Tāpēc ir nepieciešama pārorientācija uz rietumu valstīm. Taču to zināmā mērā apgrūtina mūsu produkcijas zemā konkurētspēja, izņemot varbūt kokapstrādi, zivju produkciju un ostu pakalpojumus.

Tādējādi var secināt, ka kopējais rūpnieciskās ražošanas apjoms Latvijā šajā gadā var samazināties par 30–35 procentiem, salīdzinot ar 1991.gadu. Jāsaka gan, ka vakar mums bija iespēja iepazīties ar Krievijas prognozi rūpniecības produkcijas izmaiņām šajā gadā. Viņi paredz, ka 1.ceturksnī produkcijas apjoms rūpniecībā samazināšoties it kā tikai par 10 procentiem, kopumā 1991.gadā – par 8 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Jūs ļoti labi zināt, ka janvārī rūpniecības produkcijas samazinājums mums bija 22,1 procents, salīdzinot ar 1990.gadā iegūtās rūpniecības produkcijas daudzumu. Jāsaka gan, ka šeit nav īsti klāt privātais sektors. Te pamatā ir valsts un uz valsts uzņēmumu bāzes dibinātās dažādās uzņēmējsabiedrības, taču es gribētu minēt, ka vislielākais samazinājums ir bijis tieši melnās metalurģijas jomā, kur saražoti vairs tikai 40 procenti no tās metālprodukcijas, kas bija pagājušā gada janvārī. Laku un krāsu rūpniecības nozarē saražots par 42 procentiem, elektrotehniskajā rūpniecībā – par 40 procentiem, sakaru līdzekļu rūpniecībā – par 53 procentiem produkcijas. Tātad vislabvēlīgākā situācija tomēr šajā stāvoklī ir tām nozarēm, kuras vairāk vai mazāk cieši saistītas ar Latvijas vietējām izejvielām. Tādējādi kokapstrādes, celulozes un papīrrūpniecības kompleksā samazinājums janvārī ir tikai par 2,3 procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri. Līdzīgi mazāki samazinājumi mums ir arī stikla, fajansa, porcelāna rūpniecībā. Janvārī ļoti mazs samazinājums ir vieglajā rūpniecībā – par nepilniem 10 procentiem. Protams, šeit stāvoklis tik spožs nākamajos mēnešos var arī nebūt.

Attiecībā uz lauksaimniecības produkciju, ja runājam par šo gadu, ministrijas aprēķinu prognozes rāda, ka lopu realizācijā samazinājums var būt vairāk par 20 procentiem, piena realizācijā – vairāk par 10 procentiem. Augkopības produkcija pamatā, izņemot varbūt tehniskās kultūras, nostabilizējusies pagājušā gada kopapjoma līmenī. Protams, mums jārēķinās ar zivju bloku. Mēs zinām, ka tur ir ļoti draudoši apstākļi. Samazinājums šajā gadā var būt būtisks, droši vien ne mazāks par 30–40 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Protams, viens no apstākļiem, kas iespaido uzņēmumu darba rezultātus, ir esošo uzņēmumu vadītāju un jauno menedžeru prasme reaģēt uz straujo saimnieciskās situācijas maiņu. Ievērojot šos apstākļus, viņi patstāvīgi pieņem pareizos lēmumus šajā jaunajā situācijā.

Varbūt vienu mazu ilustrāciju tomēr vēl par rūpniecību. Lai vērtētu, kādas var būt tendences rūpniecībā atsevišķās uzņēmumu grupās, mēs sarindojām tās sešās uzņēmumu grupās pēc bīstamības nosacījumiem, iedalot pirmajās grupās uzņēmumus, kuri ir visriskantākajā stāvoklī.

Tātad pirmajā uzņēmumu grupā varētu iedalīt Latvijas lieluzņēmumus, kas saistīti ar lielu militāri rūpnieciskā kompleksa pasūtījumu īpatsvaru kopējā ražošanas apjomā: Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīcu, ražošanas apvienību “ALFA”, “Komutators”, kuriem prognozējams ievērojams pasūtījumu samazinājums. Šis pirmais bloks ražo apmēram 6 procentus no rūpniecības kopprodukcijas apjoma Latvijā.

Otrā uzņēmumu grupa saistīta ar energoietilpīgu ražošanas procesu: Daugavpils ražošanas apvienība “Ķīmiskā šķiedra”, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, Liepājas rūpnīca “Sarkanais metalurgs”, būvmateriālu uzņēmumi, kurus ietekmē kā energoresursu deficīts, tā arī to sadārdzinājums. Šī grupa ir visbūtiskākā pēc īpatsvara, tā ietver trešdaļu no rūpniecības kopapjoma.

Trešajā grupā ir uzņēmumi, kuru produkcijas plašākais tirgus ir Krievijas Federācija, Ukraina un Baltkrievija. Tās ir motorrūpnīca “Sarkanā zvaigzne”, apvienība “Radiotehnika”, Jelgavas lauksaimniecības mašīnu rūpnīca. Šādu produkciju ražo arī iepriekš nosauktajās valstīs, kuras līdz ar to pilnīgi var atteikties arī no Latvijas ražojumiem. Šīs grupas īpatsvars sastāda apmēram 8 procentus no rūpniecības kopapjoma.

Ceturtajā grupā ir uzņēmumi, kuri ražo galvenokārt plaša patēriņa preces ar paaugstinātu pieprasījumu Austrumu tirgū: “Lauma”, “Ogre”, “Venta”, “RAF”. Šo uzņēmumu īpatsvars arī ir būtisks – 28 procenti. Tātad, ja šeit kalpo par pamatu barteroperācijas, tad šī būtiskā grupa var ļoti stabilizēt Latvijas tautsaimniecību. Šogad.

Piektajā grupā ir uzņēmumi, kas ir monopolisti visā bijušās PSRS teritorijā, kuru produkcija ir vitāli nepieciešama suverēnas valsts tautsaimniecībai. Tās ir apvienība “Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca”, Daugavpils pievadķēžu rūpnīca, Rīgas laku un krāsu rūpnīca, Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca un citas. To īpatsvars sastāda apmēram 20 procentus no republikas rūpniecības kopprodukcijas.

Uzņēmumi ar noslēgtu ražošanas ciklu Latvijā, kuri izmanto vietējās izejvielas. Tā ir mežrūpniecība, kokapstrāde, tā ir liela būvmateriālu ražošanas daļa. Šo uzņēmumu īpatsvars diemžēl ir neliels – 5procenti, bet nozīmīgs iekšējo tautsaimniecības vajadzību apmierināšanai.

Pēc ekspertu vērtējuma, ekstremālos apstākļos gaidāmais produkcijas ražošanas samazinājums šajā gadā pirmajā un otrajā grupā var būt pat par 80–100 procentiem, trešajā grupā – līdz 50 procentiem, pārējās grupās – 15 procentu samazinājums. Tā rezultātā varētu netikt apmierināts pieprasījums pēc patēriņa precēm republikas iekšējā tirgū, samazinātos iekasēto nodokļu apjoms, kas ietekmētu iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu, palielinātos bezdarbs un līdz ar to – izmaksas bezdarbnieku pabalstiem. Saņēmuši pabalstus, bezdarbnieki dotos uz iekšējo tirgu un prasītu preces, kuras viņi nav saražojuši. Veidosies, protams, nelabvēlīga maksājumu bilance Latvijā kopumā.

Šajā sakarībā daži ieteikumi no taktikas un stratēģijas viedokļa, kā mīkstināt šos nevēlamos procesus, kādi pasākumi varētu būt šajā jomā. Šeit ir izdalītas vairākas jomas.

Vispirms tirdznieciski ekonomisko sakaru joma. Pirmais tomēr ir jautājums, ka maksimāli jāizmanto Austrumu kanāls, iepērkot izejvielas, energonesējus un komplektējošos mezglus, jo to cena ir zemāka nekā pasaules tirgū.

Otrkārt, nepieciešams teritoriāli attīstīt divkanālu sistēmu energonesēju un izejvielu iegādei, tas ir, blakus Austrumu virzienam visnotaļ nepieciešams meklēt iespējas iepirkt Rietumos un trešās pasaules valstīs. Arī te kritērijs, protams, ir iepirkšanas lētums. Vienkāršoti runājot, lielākas stabilitātes dēļ izdevīgi Austrumos iegādāties pusi, Rietumos – otrus 50 procentus.

Starp citu, ja mēs analizējam stipri attīstītās rietumvalstis, tad tur arī cenšas ar vairākkanālu sistēmu vairāk par 50 procentiem nekad nepirkt savas valsts vajadzībām no viena piedāvātāja, no viena pārdevēja.

Trešais jautājums šinī tirdznieciski ekonomisko sakaru jomā ir maksimāli veicināt eksporta preču pakalpojumu palielināšanu par brīvi konvertējamu valūtu, samazinot Latvijas atkarību no Austrumu partneriem. Jebkura aktivitāte, arī dzelžaina un nežēlīga, varbūt pat nestandarta, ir atbalstāma visādā ziņā.

Ceturtais punkts – izmantot jebkuras nestandarta situācijas. Tā, piemēram, ir lietderīgi vienlaikus attīstīt bijušos ekonomiskos sakarus, mūsuprāt, ar Tjumeņas apgabalu, kuram Krievijas valdība ar speciālu lēmumu ir atļāvusi 10 procentus no apgabalā iegūtajiem izejvielu resursiem realizēt pēc saviem ieskatiem. Te partneris varētu būt arī Latvija, ņemot vērā šā reģiona ieinteresētību Latvijas ostu pakalpojumu saņemšanā.

Piektais punkts, kas varbūt zināmā mērā vairāk vai mazāk ir piemirsts vai arī nepietiekami spēka tur tiek ieguldīts, proti, intensificējami izmeklēšanas darbi Latvijas teritorijā un pieguļošajā jūras joslā energoresursu iespējamai ieguvei (nafta, gāze, termālie ūdeņi).

Sestais jautājums šajā tirdzniecības ekonomisko sakaru jomā – veidot enerģētisko programmu. Veidojot enerģētisko programmu, jāpanāk, lai republika pati vairāk apgādātu sevi ar enerģētiskajiem resursiem, vispirms – ar elektrību. Šobrīd Latvijā tikai 13 procentus no kurināmā patēriņa nosedz republikas resursi. Savukārt tikai ap 50 procentiem no patērējamās elektroenerģijas ražo republikas elektrostacijas. Es minēšu vienu tādu skaitļu salīdzinājumu: Igaunija un Lietuva ražo elektrību 70–74 procentus, ja par 100 procentiem pieņem savas valsts iekšējo elektrības patēriņu. Norvēģija, Zviedrija un Vācija ražo 99–105 procentus no sava iekšējā patēriņa uz vietas, arī Somija un Holande ražo 85–88 procentus elektroenerģijas uz vietas, vienalga, kādā veidā, vai atomspēkstacijās un tā tālāk. Tas pats attiecas arī uz to, ka Latvijā ir vakuums naftas pārstrādes jaudās.

Lai mīkstinātu šīs iespējamās nevēlamās sekas šogad, mēs uzskatām, ka vajag ļoti censties un pēc iespējas vairāk orientēties, kur tas ekonomiski lietderīgi ir attaisnojies, uz noslēgtāku ražošanas ciklu republikas iekšienē, uzlabot esošos uzņēmumus un veidot jaunas ražotnes. Nolūks ir viens: iztikt ar mazāku daudzumu importēto materiālu un celt eksporta potenciālu.

Otrs jautājums. Veicināt līzinga aktivitātes un atbalstīt privātuzņēmējus, tajā skaitā zemniekus, kuri vēl nav spējīgi pilnībā apmaksāt tehnikas un iekārtu piegādi. Te labs paraugs faktiski ir mežrūpniecības saimniecības, kas meža izstrādāšanas tehniku līzinga veidā atsevišķos gadījumos ņem no Somijas un citām apkārtējām valstīm.

Trešais punkts. Radīt uzņēmējdarbības formas ar jaunu pašmāju un ārvalstu kapitālu, kas neprasa no Latvijas puses, no uzņēmēju puses, no valsts puses tērēt brīvi konvertējamo valūtu. Šādi saimnieciski formējumi ar jauktu kapitālu ir lietderīgi arī visas valsts mērogā, kā tas Latvijā uzsākts telekomunikāciju laukā. Iespējama arī dabas gāzes saņemšana un transporta uzlabošana. Šie saimnieciskie formējumi ar jauktu kapitālu var uzlabot brīvi konvertējamās valūtas bilanci.

Vēl es gribētu minēt: lai mīkstinātu šīs nevēlamās sekas šogad, ir speciāli jāstrādā brīvi konvertējamās valūtas akumulēšanas jomā, aizpildot visas vēl neapstrādātās vietas. Vispirms šeit ir jautājums par to, ka nav izmantotas visas iespējas brīvi konvertējamās valūtas līmeņa palielināšanā. Ja tuvākajos mēnešos ar Krieviju par visu jānorēķinās brīvi konvertējamā valūtā, tad, protams, arī dzelzceļa tarifi ar pilnu saimniecisko aprēķinu jānosaka brīvi konvertējamā valūtā. Tas attiecas uz visu, kas ies tranzītā caur Latvijas teritoriju. Tas attiecas arī uz viesnīcām un citiem pakalpojumiem.

Otrkārt, mēs visnotaļ esam par to, ka privatizācijas gaitā, pamatojoties uz tautsaimniecības lietderību, sastādot īpašus sarakstus, pārdod atsevišķus Latvijas īpašumus, attiecībā uz kuriem šobrīd no tuvākās perspektīvas viedokļa nav redzama to vieta Latvijas tautsaimniecībā. Tās ir nepabeigtās būves, atsevišķi rūpniecības lieluzņēmumi un tā tālāk. Tas mums radītu zināmus papildinājumus brīvi konvertējamā valūtā.

Tālāk 3.punkts. Izmantot kritiskos kredītus iedzīvotāju minimālo sociālo vajadzību apmierināšanai. Vakar aizbrauca Pasaules bankas pārstāvis, kas šeit uzturējās 2.grupā un analizēja mūsu ekonomiku. Šādi kritiskie kredīti varētu būt dabā, bet, protams, arī šeit mēs nevaram cerēt uz lieliem kredītiem, tie varētu būt 30, 40, 50 vai 60 miljoni ASV dolāru. Tātad kritiskām ikdienas vajadzībām, vēlreiz pieminot to, ka prioritāti vienmēr dos ne tieši iepirktai degvielai vai benzīnam, bet pirmām kārtām aprīkojumam (vai tas sūknis ir vai nav). Tam vispirms dos šos kredītus. Protams, šobrīd notiek aktivitātes, valdībā ir apspriestas iespējami vajadzīgās investīcijas ārzemju valūtā lieliem objektiem, piemēram, celulozes kombinātiem vai citām lietām. Protams, ja mums šajā tautsaimniecības sektorā būtu privātais sektors, it sevišķi rūpniecībā, privātīpašnieki šajā situācijā elastīgi un ātrāk pārorientētos, nekā tas ir mūsu rūpniecībā.

Visbeidzot daži virzieni no taktikas viedokļa, kuri varētu būt pieņemami tuvāko mēnešu darbībā.

Vispirms ekonomiskajās attiecībās ar Krieviju jāpievērš uzmanība sekojošām lietām: jārēķinās ar to no politiskā, bet es domāju, ka arī no ekonomiskā aspekta. Jārēķinās arī ar to, ka no Krievijas iepērkamo izejvielu energonesēju cenas, par kurām šīs preces jārealizē citā valstī, tajā skaitā arī Latvijā, tiek noteiktas tuvu pasaules cenām. Bet, kā jau minēju, tās ir zemākas un nav vēl tajā līmenī, iekšējā tirgū atstājot vai cenšoties atstāt energoresursu un metālu cenas pazeminātā līmenī.

Šā gada pirmajā ceturksnī Krievijas iekšējā tirgū dīzeļdegvielas cena noteikta 1543 rubļi par tonnu. Ja mēs to saņemam, vēl nāk klāt eksporta tarifs 7257 rubļi par tonnu. Tātad cena pircējam Latvijā sanāk 8800 rubļu par tonnu, kurā muitas eksporta īpatsvars sastāda 82 procentus.

Protams, vēsture aprakstīs gadījumus, kā veidojās šādas cenas. Šādu taktiku Krievija piekopj divu mērķu sasniegšanai: pirmkārt, lai labāk nodrošinātu savas iekšējās energonesēju vajadzības, otrkārt, lai būtiski papildinātu sava budžeta ieņēmumu daļu.

Šeit jau runāja un runās vēl par šā gada budžetu, bet es minēšu, kāda ir budžeta struktūra Krievijā pirmajā ceturksnī. Krievijas pirmā ceturkšņa budžetā noapaļojot paredzēti 500 miljardi rubļu. Tajā skaitā ieņēmumi no ārējās tirdzniecības darbības – 238 miljardi rubļu jeb 45,6 procenti. No šīs ārējās darbības 197 miljardi ir tieši šie eksporta tarifi. Tātad gandrīz vai pusi no budžeta ieņēmumiem sedz eksporta tarifi, pārējā daļa ir pašmāju nodokļi par peļņu, akcīzi, jaunradīto vērtību un tā joprojām. Vienlaikus jāatzīmē, ka šī cena tomēr ir zemāka par pasaules tirgus cenu.

Es vēl beigās gribu pateikt no cenu viedokļa, ka mums kā līganos viļņos pagaidām jāpeld arī šajā rubļa zonā, kamēr mums nav savas nacionālās valūtas. Tātad process notiek no divām pusēm – veicam cenu liberalizāciju, pārejot uz brīvajām cenām, un, no otras puses, šajā pirmajā solī mēs ejam līdzi pasaules tirgus cenām.

Es varu pieminēt, ka Igaunijā ar 15.februāri benzīna cena A-76 markai ir 25 rubļi, 93.markai – 36 rubļi un tā tālāk. Mēs tuvojamies pasaules cenām. Tad būs cita lieta, kad sasniegsim pasaules cenas. Mēs pilnveidosim eksporta un importa politiku, lai būtu protekcionisms pret kaut kādu tautsaimniecības nozari, kas Latvijai vajadzīga.

No otras puses, sevišķi nebremzējot līdzekļu iedalīšanu darba samaksai, tomēr jāņem vērā tie 1116 rubļi, kas darba samaksai bija decembrī. Mūsu kaimiņos šī darba samaksa diemžēl ir augstāka. Pagājušajā gadā Lietuvā vidējā darba samaksa bija 1512 rubļu. Tāpēc es negribētu atkal teikt tos jautājumus, kas varbūt gaida materiālā, ko sniegsim parlamentam izskatīšanai sakarā ar ekonomisko reformu kā tādu, kā mēs varam ierobežot darba samaksu, kā varam ierobežot cenu tempus un tā tālāk. Ir zināmas sviras, bet vienkārši no taktiskā viedokļa mēs domājam, ka inflāciju bremzē ar metodēm, kuru pielietošanai… Ka bremzē speciāli. Tas nozīmē atkāpšanos no tirgus ekonomikas un pretinflācijas pasākumu pielietošanu līdz nacionālās valūtas ieviešanai. Lielu efektu tas varētu nedot. Tāpēc svarīgi ir uzturēt inflācijas tempus vismaz tādā līmenī, kā pārējā bijušajā PSRS rubļa zonā. Tas ir būtiski, lai novērstu preču un kapitāla izvešanu no Latvijas, arī lai saglabātu cenu ekvivalenci tirdzniecības operācijās ar bijušās PSRS valstīm. Ar to es gribētu beigt. Pateicos par jūsu uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kalniņa kungs! Tātad mums ir palikusi minūte līdz pārtraukumam. Vārds īsam paziņojumam deputātam Škaparam. Pēc pārtraukuma turpināsim klausīties ziņojumus par budžetu.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi, es gribētu izmantot gan deputātu, gan arī valdības pārstāvju klātbūtni tādam ļoti īsam paziņojumam. Pagājušajā nedēļā avīzēs bija publicēts aicinājums apvienoties demo­krātiskajiem spēkiem. Sestdien pulksten 10.00 Kongresu pilī šinī sakarībā tiek rīkota sanāksme, kur apspriedīs gan šīs publicētās tēzes, gan arī domās, ko darīt tālāk. Tāpēc mēs gribētu paziņot, ka šī sanāksme ir pilnīgi atklāta un ka var piedalīties visi, kuri vēlas. Mēs ļoti aicinātu jūs, gan deputātus, gan arī valdības pārstāvjus, piedalīties un kopīgi spriest, kā apvienoties demokrātiskajiem spēkiem un ko darīt tālāk. Tātad sestdien pulksten 10.00 Kongresu pilī.

Priekšsēdētājs: Bijušajā Politizglītības namā, kuri nezina.

Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pulkstenis ir jau 12.00. Lūdzu ieņemt vietas! Cik es atceros, tad tagad mums ir Budžeta komisijas ziņojums.

Lūdzu, Zeiles kundze! Cik jums laika nepieciešams? Zeiles kundzei vajag 40 minūtes. Lūdzu.

V.Zeile: Godātais sēdes vadītāj, godātie deputāti, ministri, citu valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, visi klātesošie! Šā gada janvārī Augstākā padome savā plenārsēdē izskatīja valdības iesniegto 1992.gada pirmā pusgada valsts budžeta projektu un nodeva to tālākai izskatīšanai visām pastāvīgajām deputātu komisijām. Tādā veidā visiem deputātiem, kuri patiesi vēlējās iedziļināties šā budžeta smagajās problēmās, bija iespēja detalizēti ar to iepazīties, spriest par to, izteikt savus viedokļus.

Pēc tam, kad šis projekts bija izskatīts visās pastāvīgajās komisijās un bija saņemti to slēdzieni, sākās darba otrais posms. Visas ministrijas, komitejas, pati Ministru padome, Augstākā padome tika uzklausīta un detalizēti izvērtēta Apvienotajā budžeta komisijā. Kad Budžeta komisija apkopoja visus materiālus, izvērtēja reālo finansiālo situāciju par pēdējiem mēnešiem, kura ar katru dienu kļuvusi dramatiskāka, mēs nonācām pie slēdziena, ka budžeta deficīts ir tuvu 2 miljardiem rubļu. Sākās visgrūtākais un nepateicīgākais darba posms – rezervju meklēšana gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā, lai budžetu līdzsvarotu.

Rezultātā jums šodien tiek piedāvāts 191. un 187.dokuments. Šie dokumenti ir noformēti kā grozījumi budžeta projektā, salīdzinot ar valdības iesniegtajiem budžeta projekta dokumentiem, kas Augstākajā padomē savulaik bija reģistrēti ar 43. un 627.numuru un kuru salīdzinošo analīzi mēs šodien centīsimies izdarīt.

Es ceru, ka deputāti savos dokumentos ir atraduši šos minētos normatīvos aktus un ka mēs varēsim sākt tos izvērtēt. Jāatzīmē, ka ar šo projektu īpašā komisijas sēdē ir iepazīstināti arī visu pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji. Tūlīt arī jāatzīst: kaut gan ļoti daudzos principiālos jautājumos tika panākta projekta saskaņošana, ne visas problēmas izdevās atrisināt. Atļaujiet raksturot šo budžeta projektu!

Budžeta ieņēmumu daļa. Ieņēmumu daļu veido, pirmkārt, budžeta līdzekļu atlikumi uz 1992.gada 1.janvāri – 900 miljoni rubļu. Nodokļi un nodevas – 6,3 miljardi rubļu. Kopā ieņēmumi – 6,4 miljardi rubļu. Kādi ir nozīmīgākie ieņēmumu avoti?

Vislielāko ieņēmumu īpatsvaru veido akcīzes nodoklis – 31 procents no visiem ieņēmumiem jeb 1,9 miljardi rubļu. Apgrozījuma nodoklis ir 1,5 miljardi rubļu jeb 23 procenti no visiem ieņēmumiem. Peļņas nodoklis – 1,36 miljardi rubļu jeb 21 procents ienākumu. Pā­rējie nodokļi, jūs redzat, ir minēti ieņēmumu daļā.

Vēl gribētu pateikt, ka budžeta atlikums uz 1.janvāri ir 900 miljoni rubļu, kas veido 14 procentus no visiem ieņēmumiem. Atšķirībā no valdības iesniegtā projekta tiek plānoti par 1,1 miljardu rubļu lielāki ienākumi. Šīs prognozes balstās uz ieņēmumu daļas faktiskās izpildes analīzi janvārī.

Es ļoti gribētu deputātus lūgt klausīties, ko es lasu, vai arī, ja jums nav interesanti, atstāt zāli, jo šādos apstākļos tālāk turpināt nav nozīmes.

Priekšsēdētājs: Kā redzat, Zeiles kundze, tas ir diezgan grūti, jo jau pagājušās sēdes laikā mēs vairākkārt griezāmies. Tas tikai liecina par šā jautājuma aktualitāti un deputātu ieinteresētību.

V.Zeile: Par budžeta izdevumu daļu. Budžeta izdevumu daļa raksturojas ar šādiem rādītājiem: kopējie budžeta izdevumi veido 6,8 miljardus rubļu. Salīdzinot ar ieņēmumiem 6,4 miljardu rubļu apjomā, redzam, ka ir budžeta līdzekļu deficīts 397 miljoni rubļu. Tagad vēlos paskaidrot, kāpēc valdības iesniegtajā projektā bija paredzēts pozitīvais budžeta saldo, tas ir, ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem, un šajā projektā ir budžeta deficīts.

Šāda situācija radās viena iemesla dēļ. Valdības projektā netika ņemti vērā reālie inflācijas pieauguma tempi un iedzīvotāju dzīves līmeņa strauja samazināšanās.

Pirmkārt, valdības iesniegtajā projektā bija paredzēti līdzekļi darba algai, vadoties no minimālās algas 460 rubļu. Jaunajā projekta variantā, kuru mēs pašlaik izskatām, darba algai nepieciešamie līdzekļi ir aprēķināti, par pamatu ņemot minimālo darba algu 670 rubļu saskaņā ar Ministru padomes 1992.gada 10.februāra 46.lēmumu par iedzīvotāju sociālo aizsardzību 1992.gada pirmajā ceturksnī. Līdz ar to ir nepieciešams palielināt izdevumus darba algas izmaksām un sociālās nodrošināšanas maksājumiem kopsummā par 617 miljoniem rubļu. No tiem 275 miljoni rubļu papildus tiek novirzīti mērķsubsīdijām un dotācijām vietējos budžetos.

Otrkārt, ar 1992.gada 10.februāra Ministru padomes lēmumu ir palielinātas stipendijas studentiem un noteiktas kompensācijas transporta izdevumu segšanai. Tas prasa papildu budžeta līdzekļus 105,8 miljonu rubļu apjomā.

Treškārt, sakarā ar straujo cenu palielināšanos tas sadārdzinājuma koeficients 1,9, kas bija pieņemts, aprēķinot finansējumus saimnieciskajiem izdevumiem un komandējumiem, ir kļuvis nereāls. Šodien izskatāmajā projektā šis sadārdzinājuma koeficients ir 6, salīdzinot ar 1991.gadu. Tas prasa papildu līdzekļus – 352 miljonus rubļu. Lūk, tikai šie trīs izmaksu posteņi prasa papildu līdzekļus 1 miljardu rubļu. Līdz ar to vairs nav nekādu ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, kā tas bija paredzēts iepriekšējā projektā.

Tā kā pēc stāvokļa uz 1992.gada 1.janvāri bija budžeta līdzekļu atlikums 900 miljoni rubļu, Budžeta komisija uzskatīja, ka šie līdzekļi ir jāizlieto maksimāli ātri, lai nesamazinātos to vērtība šajos straujās inflācijas apstākļos. Tāpēc radās iespēja papildus izdalīt finansējumu vairākiem svarīgiem pasākumiem. Atļaujiet man raksturot tikai nelielu daļu no tiem! Sīkāk par katru nozari ziņot varēs Budžeta komisijas attiecīgie locekļi un pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji.

Tātad radās iespēja papildus izdalīt finansējumu 170 miljonu rubļu apmērā ēdināšanas izdevumiem veselības aizsardzības, izglītības, sociālās sfēras, fiziskās kultūras un iekšlietu sistēmas iestādēm par 171 miljonu rubļu. Tajā skaitā vietējiem budžetiem mēs deleģējam 111 miljonus rubļu. Izdevumi precizēti, valdības iesniegtā projekta aprēķiniem vidēji piemērojot sadārdzinājuma koeficientu.

Piektkārt, radās iespēja palielināt izdevumus medikamentu iegādei par 156 miljoniem rubļu, tajā skaitā deleģējot vietējiem budžetiem līdzekļus 91 miljona rubļu apjomā.

Sestkārt, visdramatiskākā situācija šodien veidojas siltumenerģētikas jomā. Ļoti straujš un praktiski neprognozējams siltumenerģijas un kurināmā cenu pieaugums noved pie tā, ka tarifi par siltumenerģiju ir pieauguši vairākkārtīgi, pat vairākus desmitus reižu. Līdz ar to mēs nonākam izvēles priekšā. Pirmkārt, varētu paaugstināt tarifu par siltumu visiem siltumenerģijas lietotājiem, tajā skaitā arī iedzīvotājiem. Tas būtu vēl viens solis tuvāk tam principam, uz kura balstās brīvā ekonomika, proti, par visu jāmaksā tik, cik tas maksā. Bet, lai šādu principu varētu realizēt, visiem patērētājiem ir vajadzīgi līdzekļi ar ko maksāt. Daļai siltuma patērētāju šie līdzekļi būs jānopelna. Daļai inteliģences, radošajiem darbiniekiem un pensionāriem būtu jāpalielina algas vai pensijas. Šajā budžeta projektā ir ielikts jaukts princips: tarifu pieckārtīgs palielinājums pret pašreiz esošajiem tarifiem. Saglabājam vēl arī piemaksas un dotācijas. Līdz ar to no valsts budžeta papildus valdības iesniegtajiem projektiem tiek izdalīti 524 miljoni rubļu, no kuriem daļa līdzekļu – 207 miljoni rubļu – tiek deleģēta Rūpniecības un enerģētikas ministrijai un viņu pakļautībā esošajām termoelektrostacijām un 316 miljoni rubļu – Arhitektūras un celtniecības ministrijas pakļautībā esošajām katlumājām.

Tomēr šādā pieejā ir viena problēma. Jau šodien pilnīgi patstāvīgi, bez jebkādām dotācijām cīnās par savu individuālo māju apkuri individuālie īpašnieki un lauku apvidū esošās katlumājas, kas līdz šim tika finansētas no kolhozu un sovhozu līdzekļiem, bet tagad arvien biežāk no pašvaldību, konkrēti – pagastu – budžetiem. Kā tie pārdzīvos šo siltuma tarifu reketu? Tas ir jautājums, par kuru gribētos dzirdēt arī deputātu priekšlikumus.

Papildu līdzekļi ir iedalīti iesākto lauku infrastruktūras objektu būvniecības pabeigšanai kopsummā par 100 miljoniem rubļu sadalījumā pa rajoniem. Satiksmes ministrijai ceļu uzturēšanai un būvniecībai, kā arī kapitālajam remontam papildus iedalām 100 miljonus rubļu. Papildu līdzekļi ir iedalīti Lauksaimniecības ministrijai, Izglītības ministrijai, Kultūras ministrijai, Tieslietu ministrijai un citiem. Radās iespēja paredzēt mērķsubsīdijas skolotāju darba algu izmaksām. Rīgas pilsētai – 153 miljonus rubļu un Jūrmalas pilsētai – 10,5 miljonus rubļu. Tas dod iespēju pilnībā realizēt Izglītības likuma prasību par skolotāju darba algu izmaksām no valsts budžeta līdzekļiem.

Par Latgales programmu. Latgales attīstībai prioritāte tika dota divos veidos. Pirmkārt, asignējumi valsts investīcijām Latgales rajonos tika aprēķināti ar koeficientu 1,7, salīdzinot ar citiem republikas reģioniem. Otrkārt, ir iedalīti līdzekļi konkrētiem Latgales programmas pasākumiem, kas aptver kultūru un izglītību. Svarīgākie no tiem – Latgales kultūras centra izdevniecībai 125 000, Rēzeknes reģiona televīzijai – 500 000, pieminekļa “Latgales Māra” restaurācijai – 150 000 un tā tālāk sīki pa pasākumiem.

Kopumā Latgales programmai šobrīd ir atvēlēti apmēram 5 miljoni rubļu. Es neteiktu, ka tas ir daudz, un, ja mums būtu iespējas, ir gatavi pasākumi, kurus varētu tūlīt finansēt.

Par 150 miljoniem rubļu palielināti asignējumi bruņojuma iegādei visām trim attiecīgajām ministrijām.

Ne visi jautājumi ir līdz galam atrisināti. Galvenais no tiem – zemnieku saimniecību kredīti. Latvijas Banka jau divas reizes informējusi Augstāko padomi kredītu resursu jomā, apsolot tomēr atrast brīvos līdzekļus kredītiem apmēram 350 miljonu rubļu apjomā zemnieku kreditēšanai.

Līdz galam nav atrisināts jautājums par asignējumu iedalīšanu inventāra un iekārtas iegādei sociālās un valsts pārvaldes sfēras iestādēm, tātad izmaksu 12.pants. Šeit ir divi varianti, kā varētu rīkoties.

Pirmkārt, varētu finansēt šīs izmaksas budžeta izpildes kārtībā no Ministru padomes rezerves fonda.

Otra pieeja: Ministru padomes rezerves fondu jau tūlīt varētu samazināt par 50 miljoniem rubļu, atstāt tur 80 miljonus un atvērt finansējumu šobrīd par šo 12.pantu. Šī nauda būtu jāizlieto nekavējoties, citādi tā devalvējas. Ceru, ka arī deputāti par šo jautājumu izteiks savu viedokli.

Ļoti dramatiski risinājās jautājums par dotācijām laikrakstu un žurnālu izdevniecībām. Izskatot budžeta projektu, gan Izglītības, zinātnes un kultūras komisija, gan Apvienotā budžeta komisija atbalstīja zināmas avīžu un žurnālu daļas dotēšanu šajā grūtajā finansiālajā situācijā. Karsti strīdi iedegās pēdējā kopsēdē, kad bija jau redzams šis 2 miljardu rubļu deficīts. Strīda karstumā šo asignējumu izdalīšanu sēdes dalībnieki neatbalstīja, tāpēc arī vēlreiz lūdzu deputātus ar aukstu prātu un karstu sirdi izvērtēt šo situāciju un sekas, kādas radīsies, ja no mūsu ikdienas, mūsu bērnu un jauniešu ikdienas pazudīs uz nezināmu laiku šie iecienītie un mīlētie preses izdevumi. Ar ko aizvietosim izbrīvēto laiku, ko pavadījām lasot? Ar alkohola lietošanu, kura cenu tūlīt paaugstinās?

Cienītie deputāti! Es esmu jūs informējusi galvenajos jautājumos par izmaiņām šodien iesniegtajā budžeta projektā, salīdzinot ar valdības iesniegto projektu. Ņemot vērā to, ka mūs klausās tie republikas iedzīvotāji, kuriem šīs problēmas sāp un interesē, atļaujiet ļoti īsi informēt par dažiem kopsavilkuma rādītājiem.

Budžeta projekts paredz sekojošu līdzekļu sadalījumu: tautsaimniecības finansēšanai 1,63 miljardi rubļu jeb 24 procenti no visām budžeta izmaksām; sociālo un kultūras pasākumu finansēšanai atvēlēti 1,8 miljardi rubļu jeb 26,5 procenti; zinātnes finansēšanai – 150 miljoni rubļu jeb 2,2 procenti; valsts varas pārvaldes, tiesu un administratīvo iestāžu finansēšanai – 1,12 miljardi rubļu jeb 17 procenti; pārējiem izdevumiem ir 2,09 miljardi rubļu jeb 30 procenti. Līdzekļi ir sadalīti pa ministrijām, valsts komitejām un citām valsts pārvaldes institūcijām un to iekšienē pa finansēšanas virzieniem.

Dažus vārdus par republikas valsts budžeta attiecībām ar pašvaldību budžetiem. Saikne starp šiem diviem budžetiem ir ar divu rādītāju starpniecību: mērķsubsīdijas un dotācijas. Mērķsubsīdijas kopā ir paredzētas 1,08 miljardu rubļu apmērā, tajā skaitā valsts investīcijām – 142,3 miljoni rubļu, izglītības pasākumiem – 815,8 miljoni rubļu, sociālās nodrošināšanas pasākumiem – 76 miljoni rubļu. Dotācijas rajonu un republikāniskās pakļautības pilsētām ir 626,8 miljoni rubļu. Tātad kopā republikas valsts budžets šobrīd rajonam deleģē 1,706 miljardus rubļu.

Cienītie deputāti! Valsts budžeta sastādīšana šā gada pirmajam ceturksnim noritēja un norit ļoti sarežģītos apstākļos. Kas šim budžetam raksturīgs?

Pirmkārt, šis budžets tiek gatavots vispārējas nenoteiktības apstākļos. Nenoteiktība ir pašas ekonomikas attīstībā, pat vairāki ražošanas apstākļi un līdz ar to arī finansu izmaiņas kļūst neprognozējamas. Lielākajā daļā gadījumu, kā jūs jau šeit dzirdējāt, Latvija nav objektīvi spējīga šīs izmaiņas stabilizēt, jo tās diktē cita valsts, šobrīd galvenokārt Krievija.

Otrkārt, budžeta nenoteiktību pastiprina dinamiskais likumdošanas process, kas rada būtiskas izmaiņas budžeta projektā gan tā sastādīšanas, gan saskaņošanas, gan izpildes gaitā. Tāpēc es nenogurstoši kārtējo reizi aicinu deputātus ik reizes, kad tiek gatavots vai izskatīts kāds likumprojekts vai jau pieņemto likumu grozījumi un izmaiņas, neaizmirst domāt par to, cik šā likuma realizācija maksās un kā tā ietekmēs mūsu budžetu.

Tāpēc jārēķinās, ka budžeta izpilde var būt neadekvāta iesniegtajam projektam. Tomēr, tā kā budžeta projektā galvenie posteņi, piemēram, apgrozījuma, akcīzes, peļņas, ienākuma nodoklis, ir pakļauti inflācijas ietekmei, ir pamats domāt, ka, pastāvot līdzšinējai ražošanas un inflācijas procesu izmaiņu attiecībai, budžeta projekts kopumā var būt par pamatu valsts izdevumu un pašvaldības izdevumu noteikšanai.

Apspriežot šo budžeta projektu, lūdzu cienījamos deputātus domāt par nepieciešamību līdzsvarot šo budžetu. Tātad domāsim gan par izdevumu daļas samazināšanu, gan arī par ieņēmumu daļas iespējamo palielināšanu.

Vēlreiz atgādinu, ka mēs nevaram atstāt budžetu ar deficītu. Kas nosegs šo budžeta deficītu?

Pirmkārt, valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas. Tās mums jau ir ar 5 procentu likmi, bet šīs valsts aizņēmuma obligācijas nav populāras, un mēs tās administratīvi izvietot nevaram.

Otrkārt, banka varētu kreditēt mūsu budžeta deficītu, ja bankai būtu pietiekami resursu. Šādu resursu uz tik ilgu laiku, uz pusgadu bankai nav.

Treškārt, budžeta segšanas avots tradicionāli varētu būt arī naudas emisija. Latvijai nav pastāvīgas naudas sistēmas. Skaidro naudu mēs pērkam par 21 procentu no Krievijas Nacionālās bankas, kura visus skaidrās naudas rubļus ieraksta kā parādu Krievijai, nerēķinoties ar to, kas ir bijis iepriekšējos gados. Varētu meklēt rezerves savā likumdošanā, taču joprojām vēl nav pieņemts likums par monopolpeļņas izņemšanu. Nav likuma par valsts nodevu, nav likuma par pārējo juridisko un fizisko personu maksājumiem, nav skaidrības par muitas tarifiem.

Un vēl viena lieta, par kuru es aicinu padomāt kopīgi visas mūsu komisijas un kur varbūt iniciatīvu vajadzētu uzņemties Likumdošanas komisijai. Atskan vairākkārtīgi aicinājumi pieņemt kriminālatbildību par nodokļa nemaksāšanu.

Nākošais, ko es gribētu vēl teikt. Mēs esam tādā situācijā, ka dzīve piespiež vislielāko uzmanību veltīt mūsu valsts finansu politikai, kā arī valsts uzņēmumu finansiālajam stāvoklim. Šajā ziņā vesels tautsaimniecības segments nav nosegts ar nepieciešamo likumdošanu. Mums nav likuma par grāmatvedību, nav likuma par pašizmaksu, par valsts uzņēmumu finansēm, nav nekādas finansu līdzekļu izmantošanas uzraudzības. Visās ministrijās ir likvidētas finansu daļas. Netiek analizēts valsts uzņēmumu saimnieciski finansiālais stāvoklis. Līdz ar to šis process sāk pieņemt stihisku raksturu. Šajā jomā nepieciešams pēc iespējas ātrāk izstrādāt un pieņemt vajadzīgo likumdošanu un nodrošināt tās izpildes uzraudzību. Par kaunu Augstākajai padomei jāteic, ka vēl līdz šim laikam mēs neesam apstiprinājuši mūsu valsts kontrolieri, kaut gan likums par valsts kontroli pieņemts jau sen.

Runājot par nodokļu politiku, jāizvērtē, cik pamatota ir mūsu nodokļu atvieglojumu politika un ko ir devuši šie atvieglojumi uzņēmēju saimnieciski finansiālās darbības nostiprināšanai. Uz šo pārāk plašo nodokļu atvieglojumu spektru vērsa mūsu uzmanību arī Starptautiskā valūtas fonda komisija.

Pašreiz mēs esam cenu liberalizācijas procesa sākumstadijā. Nav veikta lielo monopoluzņēmumu demonopolizācija. Tāpēc aktuāls ir arī jautājums par pasākumu kompleksu, kas vērsts uz monopolcenu noteikšanas aizkavēšanu. Pieņemot attiecīgos likumus, tas jādara, cik vien ātri iespējams. Izvērtējams reālā darbībā ir arī valdības lēmums – līdz ar cenu liberalizāciju atcelt visus ierobežojumus uzņēmumiem algu izmantošanā. Šajā situācijā, tas ir, vēl PSRS vai tagad Krievijas Nacionālās bankas emitētā rubļa lietošanas laikā, tas draud ar skaidrās naudas lietošanas lavīnveidīgu pieaugumu, nerunājot nemaz par to, ka šajos pagaidām vēl valsts uzņēmumos darba samaksa praktiski nemaz vairs netiek saistīta ar darba ražīgumu un produkcijas kvalitāti. Līdz ar to ir nepieciešams likums par uzņēmuma patēriņa fonda reglamentēšanu, kas neļautu uzņēmumiem pastiprināti izmantot līdzekļus tikai patēriņam, ierobežojot to ieguldīšanu rekonstrukcijā, tehnoloģijas nomaiņā un citos ar kapitāla investīciju saistītos procesos.

Cienījamie deputāti un valdības pārstāvji! Apspriežot mūsu budžeta projektu, vēlreiz aicinu nākt ar saviem priekšlikumiem, kas būtu vērsti uz abām budžeta daļām, lai to līdzsvarotu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze paredzēto 40 minūšu vietā ir iekļāvusies daudz īsākā laikā. Paldies arī par to. Lūdzu, Zeiles kundze, pirms jūs ejat prom, ierosiniet, lai attiecīgie Budžeta komisijas locekļi uzstātos!

V.Zeile: Budžeta komisijas locekļi, jums ir sastādīts grafiks, kādā secībā mēs turpinām! Pēc tam varētu visiem uzdot jautājumus.

Priekšsēdētājs: Tiek piedāvāta šāda procedūra, godājamie kolēģi! Tas nebūt nav tik vienkārši. Ir minētas 13 komisijas. Sākumā uzstājas attiecīgās komisijas priekšsēdētājs, pēc tam attiecīgais šās komisijas kurators no Budžeta komisijas. Es pareizi sapratu? Nevis Budžeta komisijas pārstāvji…

Otrādi. Nav pareizi. Sekretariātu lūdzu ņemt vērā, ka sākumā uzstājas kurators no Budžeta komisijas un pēc tam uzreiz attiecīgās komisijas priekšsēdētājs. Cik es saprotu, tas ir saskaņots. Mums tikai jāvienojas, jo te ir 13 komisijas, tie ir 26 cilvēki. Zeiles kundze rāda izplestus piecus pirkstus, kam vajadzētu nozīmēt piecas minūtes. Tas ir 115 minūtes tīrā laika. Tas nav nemaz tik daudz. Kopsummā būs trīs stundas ar pienākšanu, aiziešanu un tamlīdzīgi. Sāksim! Pēc tam spriedīsim.

Škapara kungam cits ierosinājums. Lūdzu.

J.Škapars: Es domāju, ka tomēr vajadzētu mazliet vienkāršot šo kārtību. Tur, kur var, runātu attiecīgās komisijas kurators. Tur, kur vajadzīgs, lai uzstājas abi. Es domāju, ka nevajadzētu tādus žņaugus uzlikt kārtībai, kādā vajadzētu uzstāties. Es domāju, ka vajadzētu ļaut brīvāk apspriest šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā es saprotu, ka mēs dodam vispirms vārdu kuratoriem. Ja uzskata par nepieciešamu, attiecīgās komisijas priekšsēdētājs var izteikties par kaut ko.

Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Man ir priekšlikums, ka nav obligāti jāuzstājas visiem komisiju priekšsēdētājiem. Ja kādu viss teiktais apmierina, tad obligāti nebūtu jāuzstājas. Šeit ir tikai vēlamā secība. Es domāju, ka komisiju priekšsēdētājiem pašiem jāpiesakās vai arī jānoņem savs vārds.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs, to tikko arī Škapara kungs teica.

Deputāt Ābiķi, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Man ir jautājums. Kad deputāti, kuru viedoklis nesaskan ar komisijas vadītāja viedokli, varēs uzdot jautājumus Budžeta komisijai? Kurā brīdī deputāti varēs uzdot jautājumus?

Priekšsēdētājs: Jūs laikam, Ābiķa kungs, nebijāt mūsu plenārsēdes sākumā, kad nolēmām, ka jautājumus varēs uzdot pēc uzstāšanās.

Dz.Ābiķis: Pēc visām runām?

Priekšsēdētājs: Jā, pēc tam visas šīs personas, kuras uzstājās, būs deputātu rīcībā, lai atbildētu uz jautājumiem. Jūsu kolēģi, starp citu, jau ir pierakstījušies jautājumu uzdošanai. Ja jūs tikai tagad to darīsit, Ābiķa kungs, tad ir brīnišķīgi. Ja jūs esat pierakstījies, tad jūs zināt, ka jautājumi būs pēc tam.

Sākumā uzstājas kurators. Ja kāds no komisiju priekšsēdētājiem vēlas, mēs attiecīgi viņu aicinām, un viņš var vai nu uzstāties, vai atteikties. Kopējais uzstāšanās laiks – piecas minūtes, cik es saprotu? Secību? Nolasīsim visu sarakstu, pēc Kinnas kunga lūguma!

Saraksts ir šāds: pirmā – Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, otrā – Rūpniecības komisija, trešā – Arhitektūras, celtniecības un tā tālāk komisija, ceturtā – Tirdzniecības un pakalpojumu komisija, piektā – Jūras lietu komisija, sestā – Izglītības, zinātnes un kultūras komisija, septītā – Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, astotā – Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, devītā – Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija, desmitā – Ārlietu komisija, vienpadsmitā – Aizsardzības un iekšlietu komisija, divpadsmitā – Apkārtējās vides aizsardzības komisija, trīspadsmitā – Ekonomikas komisija.

Pirmie sāk lauksaimnieki, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Lūdzu kuratoru!

Deputāts Stroganovs vēl vēlējās ko teikt. Lūdzu.

F.Stroganovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Jūs nosaucāt komisijas, bet ne visas, jo līdzās pastāvīgajām komisijām ir arī nepastāvīgās, tajā skaitā arī Latgales problēmu komisija. Un arī tai jādod iespējas aizstāvēt Latgales tiesības reizē ar visām pastāvīgajām komisijām. Tāpēc es ierosinu dot tiesības uzstāties arī Latgales komisijas pārstāvim līdzās citiem komisiju pārstāvjiem. Paldies./

Priekšsēdētājs: Varbūt par visām pārējām komisijām mēs lemsim tad, kad noklausīsimies pastāvīgās komisijas, jo te vēl ir Šteina kunga komisija par administratīvo iedalījumu un robežām, kas arī ir ļoti būtiski un kur arī vajadzīgi budžeta līdzekļi. Mums ir arī citas komisijas. Tā ka es domāju, ka vispirms noklausīsimies pastāvīgās.

Albertiņas kundze, lūdzu!

S.Albertiņa: Cienījamais sēdes vadītāj! Man būtu lūgums Vides aizsardzības komitejai un šiem vides dienestiem pievienot klāt arī Meža ministriju, jo esmu visu šo trīs institūciju kuratore. Ne ar lauksaimniecību kopā, bet ar vides aizsardzību, ja var.

Priekšsēdētājs: Godājamā Albertiņas kundze, laikam gan nevarēs, jo tomēr kaut kādai kārtībai ir jābūt. Es saprotu, ka meži ir tuvāk videi nekā lauksaimniecībai. Tur ir liels konflikts, kas tik ātri neatrisināsies. Bet, ja nu galīgi nevarēs, jūs pateiksit klāt pie vides problēmām. Tas neko nemaina.

Mēs esam ļoti veiksmīgi astoņas minūtes patērējuši, spriežot, kādā kārtībā runāsim un tagad sāksim runāt. Grūbes kungs, jūs par Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju. Tikai stādieties priekšā, kas jūs būsit, komisijas priekšsēdētājs vai kurators?

G.Grūbe: Es saprotu, ka Budžeta komisijas kurators Breša kungs nemaz neatrodas zālē. Tāpēc man gribot negribot jārunā savā un droši vien daļēji Breša kunga vārdā.

Priekšsēdētājs: Jums ir piecas minūtes, Grūbes kungs.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, deputāti, cienījamie valdības locekļi!

Es saprotu, ka lauksaimniecības budžeta daļa praktiski tika izskatīta visasāk. Praktiski šie iemesli, kāpēc jautājums tika izskatīts šādā plāksnē, bija saistīti ar to, ka šobrīd patiešām mums republikā nav sakārtots banku jautājums. Tas ir būtiskākais jautājums, lai mēs pārietu uz normālu lauksaimniecības kreditēšanu un finansēšanu. Tāpēc arī man jāatvainojas kolēģiem, ka es vakardien tik asi uzstājos, kad tika apspriests banku pārskats. Atvainojos arī Berga-Bergmaņa kungam par to, ka patiešām mana uzstāšanās šajā gadījumā nebija pietiekami korekta.

Šeit es gribu pateikt arī to, ka Lauksaimniecības komisijā, kad apspriedām budžeta jautājumu, patiešām izskanēja doma, ka gada otrajā pusē mēs pārejam pilnīgi uz kreditēšanu. Taču šajā pirmajā pusē, zinot, ka bankās nav kārtības un ka patiešām banku sistēma šobrīd ir uz bankrota robežas, mēs nevaram atļauties pāriet uz normālu kreditēšanas sistēmu. Tāpēc arī mūsu prasības un iebildes Budžeta komisijai bija ļoti asas. Šobrīd jāsaka paldies Budžeta komisijai, ka pamatos mūsu iebildes tomēr ir realizētas.

Šeit gan jāsaka atklāti, ka mani satrauca Siliņa kunga uzstāšanās, kas bija sākuma daļā. Lauksaimniecībai pagājušajā gadā esot iedoti tik daudz līdzekļu un arī turpmāk tikšot doti. Šeit es gribu oponēt Siliņa kungam un pateikt, ka praktiski lauki atdzima no jauna. Šeit patiešām ir vajadzīgi līdzekļi, lai tiktu nodrošināts vismaz starta kapitāls un lai tās zemnieku saimniecības un tie zemnieki, kuri uzticējušies parlamentam un Latvijas valdībai, varētu tomēr 1992.gada pavasarī uzsākt pavasara lauku darbus. Šeit būtiska ir valdības darbība, lai pavasaru lauku darbus nodrošinātu ar degvielu un lai parlamenta darbs kopā ar bankām nodrošinātu laukus ar īstermiņa un ilgtermiņa kredītiem.

Tāpēc, paskatoties uz šo budžeta projektu lauksaimniecības iedaļā, mani tomēr uztrauc tas, ka procentu starpība samaksai par kredītiem zemnieku saimniecībām tomēr šajā daļā ir palikusi kā apaļa nulle. Es uzskatu, ka tā varbūt ir kļūda. Tā arī man mēģināja izskaidrot Finansu ministrijas darbinieki. Tomēr mēs prasām, lai šie 35 miljoni, kas paredzēti zemnieku kredīta starpības segšanai, procentu starpības segšanai, būtu tomēr atgriezti budžetā 35 miljonu rubļu apmērā.

Otra lieta, kas ir ļoti būtiska. Pašreiz budžetā ir paredzēti 523,7 miljoni rubļu siltumenerģijas un kurināmā sadārdzinājuma segšanai. Bet šeit es neredzu mehānismu, kā šī summa varētu tikt realizēta arī lauku rajonos, lauku pagastos un ciemos. Tāpēc es tomēr lūgtu vēlreiz izskatīt šo posteni, kas attiecas uz 523,7 miljoniem un lūgtu izvērstā veidā uz nākošo lasījumu iesniegt arī lauksaimniekiem, lai mēs varētu konstatēt, ka patiešām lauksaimniecības daļai aiziet šī dotācija, jo runāt, ka lauksaimniekiem jāsedz tikai uz cenu rēķina, es domāju, nav normāli. Pašreizējās cenas pārtikai ir sasniegušas “griestus” pie pašreizējās iedzīvotāju pirktspējas. Lauksaimnieki praktiski savas cenas celt reāli nevarēs. Ja lauksaimnieki to darīs, liela Latvijas iedzīvotāju daļa vienkārši nespēs šo pārtiku nopirkt.

Tāpēc es vēlreiz lūdzu atgriezties otrajā lasījumā tieši pie šīs daļas. Vēl es gribētu pateikt, ka lauksaimnieki uzskata, ka šā budžeta ieņēmumu daļa varētu normalizēties, ja patiešām visa rūpniecība un arī visa Latvijas valsts nāktu palīgā lauksaimniecībai ar materiāltehniskajiem resursiem un tiktu nodrošināta pavasara sēja un viss lauksaimnieciskais gads.

Priekšsēdētājs: Rūpniecības komisija atsakās no vārda. Kurators uzstājas. Lūdzu.

A.Buls: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti, viesi, valdības pārstāvji!

Es uzstājos kā Rūpniecības komisijas pārstāvis un kurators par sekojošām struktūrām: Rūpniecības un enerģētikas ministrija, valdības aparāts, valsts ministra aparāts.

Par valdības aparātu un par valsts ministra aparātu runājot, palielinājums darba algu postenī, tāpat vispārējo un citu kancelejas un saimniecisko izdevumu postenī nav speciāli izmainīts, izņemot kopējo shēmu sakarā ar minimuma paaugstināšanu līdz 670 rubļiem, tāpat ir arī ar attiecīgā koeficienta pielietošanu visām budžeta iestādēm attiecībā uz saimnieciskajiem, kultūras un citiem ārējiem izdevumiem.

Es gribu vēl pateikt, ka valsts ministra budžets (kā redzat, tas ir viens no nedaudziem) ir pat ar mīnusa zīmi pret valdības iesniegto projektu. Vēl radikālāki priekšlikumi bija Budžeta komisijā. Ne visi tika pieņemti, tikai daļēji. Bija ierosinājums šajā saspringtajā budžeta situācijā, kad patiesībā nav, ar ko segt ne pieprasītos, ne reāli plānotos izdevumus, jo ieņēmumu daļa, kāda tā ir pašreiz (šodien ir 6,4 miljardi kopā ar pārejošo atlikumu), ir zem liela jautājuma. Vai vispār tā būs izpildīta, to rāda janvāris. Situācija februārī un martā, sevišķi rūpniecības uzņēmumos, ir tāda, ka pat ieņēmumu daļa ir apdraudēta. Un nebūs šo 6,4 miljardu par pirmo pusgadu. Tādēļ jo sarežģītāka kļūs izdevumu daļas ekonomija, izdevumu daļas samazināšana.

Es biju licis priekšā radikālu priekšlikumu arī Budžeta komisijā, proti, skatīt pārvaldes aparātu vispār, ne tikai valdības un valsts ministra vai arī manas kūrējamās Rūpniecības un enerģētikas ministrijas pārvaldes aparātu. Tas attiecas uz šo miljardu un 100 miljoniem, kas mums ir kopīgajā budžetā un sastāda 17 procentus. Te tomēr vajadzētu šoreiz varbūt pat būt nežēlīgiem un šajos deficīta apstākļos budžetu vēlreiz paskatīties un atrast rezervi, godīgi sakot, uz pārvaldes štatu samazināšanas rēķina. Diemžēl mēs nevaram šodien būt devīgi visiem, kaut kur kaut kas ir jācērt nost, lai pārējais izdzīvotu. Viena no iespējām, manuprāt, ir tieši pārvaldes aparāta izdevumu samazināšana.

Par Rūpniecības un enerģētikas ministriju atsevišķi man nav ko teikt. Kā es teicu, vispārējā shēma bija gan darba algās, gan vispārējos izdevumos. Kā redzat, galveno lauvas tiesu sastāda 230 miljoni dotāciju siltumenerģijai no 244 miljoniem, kas ministrijai kopā ir iedalīti. Šis ir tas noteicošais, par ko jau Zeiles kundze izteicās. Es te neatkārtošos. Tikai vienu gribu piebilst: ja tos 575 miljonus, ko pašreiz sedz budžets, nelaistu caur divām ministrijām, caur Rūpniecības ministriju un Arhitektūras un celtniecības ministriju, ja to vajadzētu maksāt iedzīvotājiem, tad siltumenerģijas patēriņa izdevumi pieaugtu nevis piecas reizes, kā mēs pašreiz esam ielikuši, bet 21 reizi. Tad mēnesī par trīsistabu dzīvokli būtu jāmaksā apmēram 800 rubļi, tas ir, kopā īre ar siltumu un tamlīdzīgi.

Protams, šoreiz to mēs nevaram darīt, tāpēc šie 575 miljoni siltumenerģijas dotācijai siltumenerģijas ražotājiem uz divām ministrijām ir izdalīti.

Domājot, kā sabalansēt, kā varbūt varētu šo izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem segt, lieku priekšā, cienījamie deputāti, padomāt par šādu posteņu samazināšanu, par valsts pārvaldi.

Tālāk – par rezervi. Mums ir divas rezerves! Ministru padomes rezerve un pārējā rezerve. Kopā 270 miljoni. Varbūt vajadzētu šodien neatstāt šo rezervi, ņemot vērā ļoti straujos inflācijas tempus. Nav sevišķi praktiski pašreiz turēt rezervi. Vajadzētu to ielaist izdevumu samazinājumos un ar to zināmā mērā nosegt šo izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem.

Tālāk. Visādā ziņā dodot prioritāti robežapsardzei un policijai, kas šodien no valsts aizsardzības viedokļa ir pats galvenais, es nekādā gadījumā nevaru piekrist diviem pārējiem papildu finansējumiem, proti, Zemessardzei un Drošības dienestam. Zemessardzei kopā ir 120 miljoni, Drošības dienestam – 38 miljoni. Domāju, ka varētu samazināt, dodot robežapsardzei un policijai.

Tālāk. Vajadzētu padomāt par vēl diviem posteņiem. Tas ir investīcijas bankas dibināšanas statutārais fonds un valūtas iepirkšana. Kopā ir 100 miljoni. Vai dibināt investīcijas banku pašreizējā momentā būtu racionāli? Pastāvot pašreizējai banku sistēmai, es domāju, investīcijas varētu pildīt arī esošās bankas. Dibināt jaunu banku nebūtu pašreiz vēl vajadzība. Tāpat arī par valūtas iepirkumu. Arī te es redzu vēl vienu rezervi, kur var izdevumus samazināt.

Tālākais un pēdējais ir augstskolas. Kolēģi deputāti! Viss jau ir labi, izglītība, protams, ir vajadzīga visādā ziņā, taču es prioritāti dotu zemākam posmam, rūpējoties par bērnu un pusaudžu izglītību. Es domāju, ka Latvija pašreiz ir pārpildīta ar studentiem. Mēs nevaram vairs nest šādu slodzi. Tautsaimniecībai nav vairs vajadzības pēc tik milzīga studentu kontingenta, kādu pašreiz mēs finansējam. Te vajadzētu padomāt visām augstskolām. Šā pusgada budžetā mēs nevarēsim, ir par vēlu. Bet līdz nākamajam budžetam ir jāpadomā tomēr par augstāko mācību iestāžu finansēšanas samazināšanu un varbūt arī par kaut kādas vismaz daļējas mācību maksas ieviešanu augstākajās mācību iestādēs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arhitektūras, celtniecības, enerģētikas, transporta un informācijas sadaļa. Lūdzu, deputāt Cuprun! Kurš paskaidros, kādā kategorijā viņš uzstājas?

I.Cupruns: Kā Budžeta komisijas loceklis runāšu par ceļu nozari. Negribētu jūs apgrūtināt ar sarežģītiem rēķiniem, taču daži cipari ir jāmin. Finansu ministrijas iesniegtajā budžeta projektā tika paredzēts asignēt caur Satiksmes ministriju ceļu būvniecībai, uzturēšanai un remontam 135 miljonus rubļu. Bez tam tieši caur pašvaldībām šim pašam nolūkam tika paredzēts asignēt 45 miljonus rubļu. Kopumā tātad 180 miljonus rubļu.

Ilgstošu debašu rezultātā starp valdību, Finansu ministrijas pārstāvjiem un Budžeta komisiju ir rasta iespēja ceļu nozarei papildus asignēt 100 miljonus rubļu. Tātad kopumā tie ir 280 miljoni 1992.gada pirmajā pusgadā.

Vai tas ir daudz vai maz? Bez šaubām, ņemot vērā 1991.gada un 1992.gada sākuma sadārdzinājumu, tas ir ārkārtīgi maz, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Mēs zinām, ka ceļu nozares galvenie tēriņi saistīti ar transporta pakalpojumiem, ar naftas produktu cenām un ar dabas resursu cenām. Šobrīd ir grūti aprēķināt, cik daudz ceļu varētu uzturēt, remontēt un uzbūvēt par šo summu, jo cenas nemitīgi mainās.

Budžeta komisija uzskata, ka šī summa diemžēl ir nepietiekama. Tādēļ protokolā, kas tapa nesen, tika ierakstīts 22.punkts, kurš skan šādi: “Uzdot Ministru padomei budžeta izpildes kārtībā sagatavot priekšlikumus par papildu līdzekļu iedalīšanu Satiksmes ministrijai ceļu uzturēšanai, remontam un būvniecībai.’”

Pašreiz Budžeta komisija uzskata, ka šī summa varētu būt 70 miljoni, kā rezultātā mēs varētu pirmām kārtām daudzmaz atbilstoši krīzes laikiem uzturēt ceļus un saglabāt ceļu uzturēšanas un būves nozari, kas arī ir ļoti svarīgi. Tādēļ lūdzu godātos deputātus balsot par piedāvāto summu. Pagaidām tie ir 280 miljoni no budžeta ieņēmumu daļas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā, Tirdzniecības un…

I.Ozols: Tas ir par arhitektūras un celtniecības jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ozola kungs, mums te ir zināma kārtība: par arhitektūru un celtniecību var uzstāties divi cilvēki – kurators un komisijas priekšsēdētājs.

I.Ozols: Labi, tas varbūt… es atdošu…

Priekšsēdētājs: Labi vai slikti, es nezinu, bet ir zināma kārtība, Ozola kungs. Mums nav te trīs kuratoru. No katras nozares komisijas uzstājas divi cilvēki. Jūs, Ozola kungs, pie tam vēl uzstājāties gan kā kurators, gan kā pārstāvis arī par sociālo nodrošināšanu. Es vienkārši apbrīnoju jūsu plašo spektru.

Lūdzu, Repšas kungs, stādieties priekšā, kādā kategorijā jūs runāsit!

R.Repša: Es runāšu kā komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Priekšsēdētājs: Paldies.

R.Repša: Ņemot vērā to, ka laika ir ļoti maz un tas ir ierobežots, es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ko nupat teica Cupruna kungs par ceļu nozari.

Gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ceļu nozare faktiski ir vienīgā saimnieciskā nozare (es šeit nerunāšu par sociālo, kultūras, veselības, aizsardzības un citām sfērām), kura var tikt finansēta no budžeta. Gan celtniecība, gan enerģētika, gan transports, gan sakari – tie vēl var tikt finansēti, jo viņi sniedz pakalpojumus un ieņem kaut kādu naudu. Ceļu nozare šinī ziņā ir unikāla, tā var tikt finansēta tikai no budžeta.

Pašreiz iedalītie budžeta līdzekļi ir nepietiekami. Faktiski tas noved ceļu nozari uz sabrukuma robežas. Ja mēs ļausim sabrukt ceļu nozarei, es domāju, tas beigsies ar visas mūsu ekonomikas sabrukumu. Tāpēc es gribētu ierosināt sekojošo, nedaudz piekrītot šinī ziņā arī tam, ko teica Bula kungs.

Mums ir Ministru padomes rezerves fonds – 130 miljoni. Es gribētu ņemt uz sevi atbildību un apgalvot, ka Ministru padome ne vienmēr racionāli izmanto šo savu rezerves fondu. Neliels piemērs. Pagājušā gada rudenī bankrotēja Latvijas Komunistiskā partija un atstāja mantojumā skaistu ēku Elizabetes ielā 2. Strādāja Augstākās padomes un valdības komisija ar mērķi izveidot uz šīs ēkas bāzes jaukta kapitāla uzņēmumu – Latvijas starptautisko tirdzniecības centru. Kad darbs praktiski bija veikts – iejaucās Ministru padome un šos plānus sagrāva, uz šīs ēkas bāzes izveidojot valsts uzņēmumu – Latvijas starp­tautisko tirdzniecības centru. Lai šis uzņēmums varētu sākt darboties, bija nepieciešamība iedalīt no rezerves fonda miljonu rubļu tā darbības nodrošināšanai. Ja būtu realizēts sākotnējais plāns un šis uzņēmums tiktu veidots kā jaukta tipa uzņēmums, tad nekādi līdzekļi no valsts rezerves fonda nebūtu nepieciešami, tos ar lielu uzviju segtu Latvijas privātuzņēmēji. Lūk, tas ir neliels piemērs, kādā veidā var ietaupīt, piemēram, šinī gadījumā 1 miljonu.

Man liekas, ja mēs rūpīgi izanalizētu valdības darbību daudzās citās nozarēs, mēs tur sameklētu ne vienu vien miljonu. Tāpēc es kategoriski ierosinātu šo rezerves fondu samazināt līdz 30 miljoniem un atbrīvotos 100 miljonus rubļu iedalīt Satiksmes ministrijai un ceļu nozarei.

Tālāk. Vēl man ir divas minūtes. Runāšu par vispārīgas dabas jautājumu, neskarot saimnieciskās nozares atsevišķi. Kalniņa kungs šeit runāja par tādu zināmu antikrīzes programmu. Manuprāt, šajā antikrīzes programmā trūkst viens ļoti būtisks elements. Es ar pārsteigumu konstatēju pēdējās Apvienotās budžeta komisijas sēdēs, ka valdība nav veikusi sekojošu elementāru darbu šajos aizvadītajos vairāk nekā pusotra gados, proti, nav sastādīts visu Latvijas teritorijā esošo valsts iestāžu un organizāciju saraksts. Tāda vienkārši nav. Mēs pat nezinām, kas tie ir par valsts kantoriem, kas Latvijā darbojas.

Kādā sakarībā es to saku? Mēs lieliski varam kontrolēt budžeta iestādes, šie saraksti mums ir te. Mēs, ja gribam, varam vilkt ar sarkanu zīmuli pāri, likvidēt un noņemt no budžeta šīs iestādes. Par citiem valsts kantoriem, kuri formāli nav budžeta iestādes, kuri ņem atskaitījumus no kaut kādām zemākām ražojošām organizācijām, mums nav absolūti nekādas informācijas. Kaut gan šie valsts uzņēmumi, formāli nefinansējoties no budžeta, viņi tomēr parazitē uz mūsu ekonomikas un noplicina šo ekonomiku. Viens no primārajiem valdības uzdevumiem būtu bijis izrevidēt šo sarakstu un vismaz kādu nelielu daļu šīs tūkstošgalvainās hidras skaldīt nost.

Priekšsēdētājs: Tātad Tirdzniecības un pakalpojumu komisija taktisku iemeslu dēļ lūdz pārcelt uzstāšanos mazliet vēlāk. Tirgošanās ir tirgošanās. Tālāk mums nāk Jūras lietu komisija. Komisija atsakās runāt, bet vai uzstāsies kurators par jūras lietām no Budžeta komisijas? Tātad tas nozīmē, ka par jūras lietām viss ir kārtībā ar budžetu.

Tālāk nāk Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija un tās kurators. Kurators uzstājas pirmais? Kides kungs uzstājas kā kurators. Lūdzu.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Par pozitīvu budžeta projektā atzīstama centralizēta budžeta līdzekļu iedalīšana visu republikas vadošo un pedagoģisko darbinieku algām, kas radīs algu saņemšanas stabilitāti darbiniekiem uz vietām. Uzskatu par pozitīvu arī to, ka mēs labojam kļūdu, ko pieļāvām, pārkāpjot Izglītības likumu un neiedalot Jūrmalai un Rīgai šos stabilos fondus un subsīdijas pedagogu algām no centrālā budžeta.

Tomēr ļoti lielas bažas rada budžeta projektā paredzamais sadārdzinājuma koeficients 6 saimnieciskajām vajadzībām. Uzskatu, ka sakarā ar siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā un visu saimniecisko materiālu sadārdzināšanos brīvajā tirgū šāds sadārdzinājuma koeficients nekādi tomēr nesegs skolu saimnieciskos izdevumus.

Manuprāt, it īpaši tas izpaudīsies lauksaimniecības tehnikumu un lauksaimniecības skolu ciematiņos, kur ir autonomas katlumājas un nav dotāciju siltumenerģijai. Domājam, ka nav īsti pareizi, ja pilsētas caur “Latvijas siltumu” un citām apvienībām par 523,7 miljoniem tiek dotētas sakarā ar siltuma sadārdzinājumu, bet lauku apvidū nav šādu dotāciju.

Man ir priekšlikums šo dotāciju pārdalīt, jo lielo spriedzi, pieaugot tarifiem, lauku apvidus cilvēki, it īpaši pedagogi un kultūras darbinieki, neizturēs. Argumentējums par labu šim manam viedoklim ir arī tajā faktā, ka ar Ministru padomes 5.decembra 349.lēmumu, faktiski pārkāpjot Izglītības likuma 58.pantu, tika likvidēti visi atvieglojumi lauku pedagogiem par apkuri un elektroenerģiju. Pieaugošie tarifi lauku pedagogus un citu kultūras sfēru darbiniekus novedīs izmisumā.

Daudzu lauksaimniecības skolu un tehnikumu ciematu dzīvojamajās mājās šodien dzīvo šajās iestādēs nestrādājoši cilvēki. Dotāciju par šiem dzīvokļiem faktiski atkal sedz no skolu budžeta. Saimnieciskā sadārdzinājuma jautājums nākošajā pusgadā jārisina kompleksi. Pretējā gadījumā skolas un kultūras sfēra šo slodzi neizturēs.

Smagi skolas izjutīs līdzekļu izņemšanu no 12.panta inventāra iegādei, bet tas ir jāpiecieš. Tā kā investīcijām un celtniecībai nekas nav papildus dots klāt, lieku priekšā ministrijām pārdomāt un pārdalīt starp objektiem līdzekļus tā, lai varētu vismaz gandrīz gatavos objektus izglītībā un kultūrā pabeigt.

Gribu lūgt deputātus atbalstīt iedaļu par 100 miljoniem lauku infrastruktūras finansēšanai. Tur ir bērnudārzi, katlumājas un pagājušajā gadā iesāktie objekti. Tie noteikti būtu jāpabeidz. Mēs nevarējām iedalīt pilnībā Izglītības ministrijas pieprasītos līdzekļus mācību grāmatu izdošanai. Tomēr to mazumiņu, kas iedalīts, es domāju, vajag racionāli izmantot. Jādomā par mācību grāmatu cenas paaugstināšanu. Jāmaksā tik, cik grāmatas maksā, kā jau te teica Bula kungs.

Cienījamie deputāti! Tautas izglītošanas daļa budžetā ir ievērojams apjoms, un mums ir jādomā par tās racionālu izlietošanu kā šā budžeta patērētājiem. Būtu jādomā un jādara viss, lai racionāli patiešām tos izmantotu. Neskatoties uz to, budžeta tapšanas gaitā, tiekoties ar Izglītības ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem, neradās iespaids, ka iepriekšējā budžeta izpilde un tagadējā veidošana gan pēc struktūras, gan pēc satura būtu stingri pārdomāta. Par to liecina arī finansu revīzija Izglītības ministrijas mācību iestādēs.

Es gribu piekrist Bula kungam, ka pavisam kūtri tiek risināti republikas turpmākās izglītības politikas jautājumi, no kuriem atkarīga budžeta līdzekļu izlietošana. Netiek risināts jautājums par skolu pārprofilēšanu un pārstrukturizēšanu, nav risināts jautājums starpvalstu līgumos par Latvijas Republikas jurisdikcijā pārņemto skolu turpmāko likteni un to finansēšanu. Pašlaik vēl Latvijas Republika tās finansē, bet par to būtu jārunā starpvalstu sarunās. Jādomā par daļēju maksu par izglītošanos ārpus obligātās izglītības jomas un par subsīdijām, pabalstiem un kredītiem studentiem un audzēkņiem, kuri mācīsies mūsu skolās.

Aicinu to trūcīgo budžetu gan kultūras, gan izglītības jomā apstiprināt. Mēs vienojāmies ar Laķa kungu, ka par kultūras jautājumiem viņš parunās sīkāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs – par kultūru!

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam absolūtos skaitļos, tad, protams, visas šīs nozares arī turpmāk tiks finansētas tāpat kā iepriekš, pēc tā paša pārpalikuma principa. Tā ir ļoti nabadzīga finansēšana. Apzinoties realitātes, mēs varētu arī samierināties ar kopējo apjomu izglītības un zinātnes sfērā. Tas ir ļoti nabadzīgs, bet diemžēl šobrīd vairāk acīmredzot mēs nevarēsim atļauties.

Tiesa, šajā gadījumā, ja mēs aicinām būt taupīgiem izglītībā un zinātnē, tad uz to pašu mums vajadzētu aicināt arī citās sfērās. Es pirmām kārtām domāju valsts pārvaldes aparātu un arī mūsu bruņošanās sistēmu. Būsim taupīgi visur, gan šeit, gan arī tur! Es diemžēl neesmu pārliecināts, ka mēs esam tik taupīgi arī citur, cik taupīgi esam pret izglītību un zinātni. Tas ir pirmais.

Vienīgais, ko mēs varam līdzēt šajā pusgadā, ir tomēr mēģināt beidzot iekustināt šo sponsorēšanas sistēmu, kaut nedaudz mainot nodokļu politiku attiecībā uz ieguldījumu izglītībā un zinātnē.

Attiecībā uz kultūru. Šinī gadījumā budžets tomēr ir jāpapildina, lai mēs vienkārši nepārtrauktu kultūras procesu arī nabadzības un izdzīvošanas līmenī.

Pirmais punkts. Tie ir periodiskie bērnu izdevumi. Skatīsimies reāli! Ja mēs nobalsojam, ka bērnu izdevumi netiek dotēti, tad, cienījamie vecāki, kuru zālē ir daudz, vai mēs “Zīlīti” pirksim par 50 rubļiem savam bērnam? Es domāju, ka drusku par traku.

Otrs. Mēs esam lūguši dotēt arī dažus kultūras izdevumus. Šeit ir kā morālā puse, tā arī kultūrvērtību puse. Morālā puse ir tāda, ka mēs visi priecājamies ilgus gadus par to, kas ne tikai kultūrnozīmē, bet arī politiskā ziņā tiek publicēts šajos izdevumos, tajā pašā “Literatūrā un Mākslā”, atmodas laikā “Avotā” un tā tālāk. Tagad pat ģeniāls menedžeris nenodrošinās šo izdevumu izdzīvošanu, ja vismaz šajā pusgadā nebūs dotāciju. Viņi nevar izdzīvot, jo tās summas, kādas viņiem jāmaksā, ir nereālas. Tā ir viena pozīcija.

Otra pozīcija ir, ka mēs lūdzām arī nesamazināt to minimumu, kas aiziet mūsu kinematogrāfijai. Galu galā ir sfēras, kuras sevi ir apliecinājušas. Latviešu dokumentālais kino sevi ir apliecinājis Eiropas un pasaules līmenī savos labākajos paraugos. Te ir arī tā garantija, ka šī nauda neies zudumā.

Vēl par atsevišķām pozīcijām, kuras mēs lūgsim papildināt šajā kultūras jomā. Cienījamie kolēģi, te nav runas par 100, 150 vai 200 miljoniem. Te ir runa par dažiem miljoniem, par apmēram 10 miljoniem. Ja mēs šajos vispārējās nabadzības apstākļos mēģinām ietaupīt šādā veidā pāris miljonus, tad man tas viss diemžēl atgādina variantu, kad, vēža slimnieku ārstējot, mēģinām ietaupīt 5 rubļus uz kādu sāpju remdinošu līdzekļu iegādi: ieguvums būs kapeikas, bet zaudējums būs daudzkārt lielāks.

Visbeidzot es domāju, ka gan mēs, gan arī valdības institūcijas ir vainīgas pie tā, ka mums šodien nav racionālas līdzekļu sadales. Augstskolā tā ir studentu kreditēšanas sistēma, kurai ir jādarbojas. Tālāk zinātnē mums ir jāmaksā par pētniecisko darbu 15 un 20 tūkstoši, ja tas ir tā vērts, ja tas nav tā vērts, piedodiet, mēs varam maksāt bezdarbnieka pabalstu. Šīs racionālās sistēmas mums diemžēl šobrīd nav. Es ceru, ka līdz pusgada beigām mēs kaut ko tomēr nedaudz mainīsim.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu ņemt vērā, ka apmēram piecas minūtes pirms pārtraukuma mums ir jāparedz laiks veselai rindai ziņojumu. Tā ka tādā veidā rēķināsimies. Nākamais tātad ir 7. – Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija. Te ir pierakstīts Ozola kungs kā kurators un kā pārstāvis.

Lūdzu, piecas minūtes, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Pašā sākumā man jārezumē, ka iedalītie budžeta līdzekļi praktiski ir izveidojuši Labklājības ministrijas budžetā 253 miljonu deficītu, lai nodrošinātu šīs sistēmas veiksmīgu funkcionēšanu līdz 30.jūlijam. Te nu jāsaka, ka tas, ka mēs esam jau sākuma stadijā praktiski atteikuši 68 miljonus budžeta asignējumu kārtējo remontu un attiecīgi inventāra un 3.panta finansēšanai, rada situāciju, ka mums ir problemātiski pašreizējā mirklī nodrošināt esošā slimnīcu gultu fonda ekspluatāciju. Ekonomiskie aprēķini pārliecinoši pierāda, ka atsevišķas ārstniecības iestādes un slimnīcas, sākot ar 15. vai 20.maiju, būs finansiāli tālāk nespējīgas strādāt.

Slimnīcās mēs vēl varam samazināt gultu fondu, kaut gan nav vakantu gultu. Pārbaudot gultu fonda noslodzi janvārī, mēs konstatējām, ka joprojām ir gultas koridoros, ka pašreizējais gultu fonds mūsu slimo sabiedrību nespēj nodrošināt.

Ko darīt ar pansionātiem, kur ir gados veci cilvēki? Es dzirdēju tādu iebildi, ka būs pansionāti jāsablīvē, ka būs pansionātos jāceļ divstāvīgas nāras kā cietuma kamerās un ka vajadzēs pieņemt speciālistus, kuri tos sirmgalvjus iecels otrajā stāvā. Es domāju, ka tas nav nopietni. Bet tā ir reāla un rūgta proza, ar kuru mums jārēķinās.

Tajā pašā laikā mēs praktiski līdz minimumam esam noreducējuši kapitālās celtniecības objektu pabeigšanu sociālajā sfērā. Bet tur ir tādi objekti kā Rīgas dzemdību nams. Droši vien nav jāatgādina bēdīgie notikumi Rīgas 1.dzemdību namā elementāru sanitārtehnisko prasību pārkāpumu rezultātā. Sakarā ar gultu fonda deficītu dzemdību namā profilaksi nebija iespējams veikt. Ik pa sešiem mēnešiem šo fondu atkārtoti nepieciešams slēgt, tas ir jāapstrādā, jādezinficē. Bet mums šo iespēju nav. Es domāju, ka jelgavnieki labāk nekā jebkurš cits zina, kādā stāvoklī jau septiņus gadus ir Jelgavas dzemdību nama celtniecības problēma un vienīgā dzemdību nodaļa, bet mūsu budžetā asignējumu tam nav. Tas ir ļoti rūgts mūsu nākotnes ainas atspoguļojums.

Tajā pašā laikā es gribētu arī vēl izmantot savas divas minūtes un pakavēties pie tādiem jautājumiem, kas budžetā nav apskatīti, bet par kuriem mēs nevaram nedomāt. It sevišķi tā ir Labklājības ministrijas problēma. Acīmredzot tuvāko mēnešu, pat nedēļu periodā mums stāv priekšā algas minimuma paaugstināšana. Es gribētu jautāt, no kādām rezervēm praktiski nodrošināsim šo algas minimuma paaugstināšanu? Es jau redzēju un dzirdēju daudzus kārotājus uz Ministru padomes rezerves fondiem. Jāzina, ka pat ar Ministru padomes rezerves fondu nepietiks acīm redzamā pusmiljarda papildu asignējuma iedalīšanai algas minimuma paaugstinājuma segšanai.

Vēl kāds būtisks moments. Es uzskatu, ka mēs nevaram pieļaut nākamā finansu gada budžeta izskatīšanu atrauti no sociālās apdrošināšanas budžeta un valūtas budžeta. Pašreizējā mirklī ne vienas vien pašvaldības pārziņā ir valūtas budžeta līdzekļi, kuri tiek ļoti mērķtiecīgi izmantoti, lai faktiski papildus subsidētu pašvaldības budžeta izdevumus. Tajā pašā laikā mēs tos neredzam, mēs faktiski plānojam dotācijas bez vietējo pašvaldību budžeta reālās ainas pārzināšanas, kas rada acīm redzamu disproporcionalitāti atsevišķu mūsu valsts reģionu attīstības priekšnosacījumos. Es domāju, ka tas nākotnē nav pieļaujams. Mums vienkārši ir jāmācās no šīm kļūdām. Es ceru, ka valdība mums iesniegs nākamā gada budžetu ne vēlāk kā aprīļa vidū vai, labākajā gadījumā, aprīļa beigās un maija vidū. Tad mēs šos acīm redzamos trūkumus novērsīsim jau budžeta izskatīšanas iesākuma fāzē.

Priekšsēdētājs: Sociālā nodrošināšana un veselības aizsardzība ir beigusi. Kurš uzstāsies no Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas? Blažēviča kungs uzstāsies kā kurators vai arī kā komisijas pārstāvis? Nav. Paldies, piecas minūtes.

J.Blažēvičs: Godājamais sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Veidojot šā pusgada pašvaldību budžeta koncepciju, jākonstatē vairākas problēmas, kuras ietekmējušas šo rezultātu, ko jūs redzat 2.pielikumā. Pirmkārt, nodokļu pamatbāze tika izveidota tikai gada beigās, nemitīgās likmju un atvieglojumu maiņas liedza iespēju izpētīt nodokļu dinamiku un ekonomisko efektu. Būtiski valsts un pašvaldību budžetu sadali ietekmēja tas, ka valdības rīcībā joprojām šodien nav datu par pašvaldību īpašumiem. Tikai ar mūsu komisijas un Augstākās padomes Pašvaldību nodaļas palīdzību izdevās aptuveni sastādīt Rīgas pilsētas kopsavilkuma budžeta projektu.

Skumji, bet Rīgas padome vāji kontrolē finansiālo situāciju pilsētā. Pašvaldību kontos palika 412 miljoni rubļu, kas ar katru dienu devalvējas, taču daudzām pašvaldībām katastrofāli pagājušogad pietrūka līdzekļu. Lavīnveida cenu izmaiņas komunālajā saimniecībā, pakalpojumu sfērā un rūpniecībā izjauca visu līdzsvaru, kas bija iestājies pagājušā gada novembrī. Daudzās pozīcijās pašvaldību izdevumi pieauga apmēram 50 reižu. To ievērojot, būtu jāveido pašvaldību budžets.

Ja salīdzinām pašvaldību budžeta veidošanas noteikumus pagājušajā gadā un šajā pusgadā, jākonstatē šādas atšķirības: nodokļu politikā nākusi klāt apgrozījuma nodokļa papildlikme – 2 procenti; īpašuma nodokļa valsts daļa ar likumu nodota pilnīgā pašvaldību rīcībā. Tas ir liels atspaids. Īpašuma nodoklis ir stabils, un īpašuma pārcenošanas dod iespēju papildināt šo nodokli divkārt. Celmu nauda, kas ir vairākkārtīgi palielināta, no rajona budžeta tika ieskaitīta pagastu un rajona pilsētu budžetos, zemes nodokļa papildlikme palielināta divkārt. Ieņēmumi no dabas resursu nodokļa nonāk tikai pagastu un rajonu budžetos. Pirmo reizi ar mērķsubsīdijām pašvaldībām tiek realizēta valsts politika izglītības un sociālās nodrošināšanas jomā. Sākta izdevumu normatīvu bāzes izstrādāšana. Taču, ja atstāta iespēja paveikt lauku infrastruktūras celtniecību, ļoti lūdzu kolēģus saglabāt šo mērķsubsīdiju.

Kas neizdevās? Pirmkārt, neizdevās kompensēt cenu pieaugumu saimnieciskajos izdevumos. Dotāciju apjoms pašvaldībām tika palielināts apmēram 3,5 reizes, salīdzinot ar to budžeta projektu, ko iesniedza Ministru padome. Bet visur – 6 reizes. Tāpēc pašvaldības šobrīd ir, ja tā varētu teikt, apcirptas apmēram par 500 miljoniem rubļu.

Es varētu arī beigt šo uzskaitījumu, taču šī problēma ir ļoti aktuāla. Pašvaldībām katastrofāli jau šodien trūkst līdzekļu un trūks arī turpmāk. Šos skaitļus vajadzētu atcerēties.

Nav pamatota visu iesākto celtniecības objektu finansēšana. Teiksim, Jūrmalai dabas aizsardzības pasākumiem trūkst 14 miljoni rubļu. Jauno objektu celtniecība šīs politikas apstākļos vispār nav iespējama un turpmāk acīmredzot arī nebūs.

Nav līdz galam atrisinātas skolotāju algas Rīgā un Jūrmalā, kā to pieprasa likums. Pagastos būsim spiesti pārņemt komunālo saimniecību. Taču šis process jākompensē, un Ministru padomei jāparedz kompensāciju mehānisms. Iespējams, ka tas jādara, paredzot lielāku Ministru padomes rezervi šim mērķim. Neatrisināta ir kompensācija siltumenerģētikas laukā. Tā prasīs papildus no iedzīvotājiem apmēram 400 rubļus par dzīvokli. Tāpēc es ļoti lūdzu uzmanīgi izskatīt un radīt vienādu līdzsvaru lauku iedzīvotājiem ar pilsētas iedzīvotājiem. Tātad 400 rubļu. Noteikti nabadzīgākie cilvēki, kas dzīvo šajos komunālajos dzīvokļos, nāks pie pašvaldības un lūgs. Šeit kompensācijai diemžēl rezervju nav.

Rezerves ir. Mēs domājam arī par rezervēm. Vispirms – likums par vietējiem nodokļiem un nodevām. Otrkārt, mēs esam strādājuši pie zemes nodokļa. Šis nodoklis tiks pārstrādāts. Maksās visi, ieskaitot diferenciālo renti. Šis budžeta projekts, mūsu vērtējumā, ir vienkārši katastrofāls, un finansēšana šodien ir palaga pārstiepšana no vienas puses uz otru. Tā ir tiešām problemātiska. Taču es vēlreiz uzsveru, ka tuvāk iedzīvotājiem ir pašvaldības un ka vajadzētu dot iespēju pēc aizsardzības problēmām risināt arī pašvaldību problēmas.

Un pēdējais. Es ļoti gribētu kā Augstākās padomes deputāts uzsvērt to, ka mums nav aizsardzības koncepcijas. Mums ir izveidojusies finansēšana gan Ministru padomes struktūrās, gan Augstākās padomes aizsardzības struktūrās. Nav šodien ne virspavēlnieka, ne arī prioritātes policijas finansējuma jautājumos, kuri skar pašvaldību problēmas. Šodien noziedzība ir ļoti augsta, bet prioritāri policijas problēmas neizvirzās.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums ir deviņas minūtes. Varētu vēl uzstāties Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija. Tur komisija nevēlas uzstāties, vai kurators vēlas? Nav. No Ārlietu komisijas laikam abi divi uzstājas? Abi divi. Premjeram laika ir par maz, jo premjers uzstājas pēc visiem.

Godājamie kolēģi, mums ir astoņas minūtes. Laika ir pārāk maz, lai veiktu lielas diskusijas. Te ir pāris paziņojumu un pāris pasākumu, kuri mums laikam ir jāveic līdz pārtraukumam. Tad iesim ēst pusdienas un turpināsim pēc pusdienām, jo mums vēl ir četras pastāvīgās komisijas, kuratori un vēl ir vairākas komisijas, kuras arī patstāvīgi pilda savus pienākumus.

Tātad, godājamie kolēģi, te ir vairāki paziņojumi. Man ir jāuzņemas sava daļa vainas un atbildības par to, ka esmu devis Škapara kungam vārdu pirms pārtraukuma ziņot par savām politiskajām aktivitātēm, izmantojot radiotranslāciju. Diemžēl Škapara kungs man nav ziņojis, ka viņš šādu paziņojumu sniegs, viņš man vienkārši lūdza vārdu paziņojumam, uz ko ir tiesīgs katrs deputāts. Mēs vienīgi varam lūgt Rīgas radiofonu piesūtīt rēķinu par politiskiem paziņojumiem un sludinājumiem izmantoto laiku nevis Augstākajai padomei, bet tieši šai grupai.

Tātad visas pārējās grupas, kuras gribēja politiski sludināties, mikrofonu neizmantos šādiem jautājumiem.

Būtiskākais šodienas paziņojums ir, ka šodien, 1992.gada 19.februārī, mūsu kolēģim Ģirtam Kristovskim, Latvijas Zemessardzes štāba priekšniekam, paliek 30 gadu. Un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Pusdienas laiks līdz pulksten trijiem.

(Pārtraukums)