1992.gada 19.februāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Pulkstenis ir trīs, un mēs esam ēterā. Tā ka darbosimies konstruktīvi. Godājamie kolēģi! Pārtraukumā starp sēdēm vairāki deputāti – komisiju pārstāvji – izteica tādas domas, ka esot pārāk šauri atspoguļotas katras komisijas, ja tā var teikt, problēmas, tāpēc noklausīsimies visas komisijas pēc iepriekšējās shēmas – izteiksies komisiju vadītāji vai kuratori, un tad arī lemsim, kurus papildus vēl klausīsimies speciāli pirms jautājumu uzdošanas. Bet jautājumus gan uzdosim tikai pamatziņotājiem.

Tā kā Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija atteicās, tad nākamā ir Ārlietu komisija. Vai nu komisijas vadītājs, vai kurators lai izsakās par šiem jautājumiem. Komisija pagaidām nav gatava runāt. Tad Aizsardzības un iekšlietu komisija. Kurš ziņos šajā jautājumā? Karlsona kungs? Lūdzu! Jūs kā kurators, es saprotu. Paldies.

J.Karlsons: Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, valdības locekļi un klātesošie. Es esmu kurators visam aizsardzības blokam un arī Ārējās tirdzniecības ministrijai. Tā ka es varbūt varētu aizņemt pat 10 minūtes laika. Bet es centīšos neaizņemt jūsu dārgo laiku ar lielu izklāstu, jo pašu galveno jau pateica Apvienotās budžeta komisijas vadītāja Zeiles kundze. Tādēļ galvenokārt pievērsīšos jautājumiem, kuriem mēs veltījām uzmanību, izskatot aizsardzības bloka budžeta izdevumu daļu.

Negribētu piekrist Bula kunga viedoklim, ka šim blokam vēl varētu samazināt finansējumu, jo aizsardzība, tāpat kā lauksaimniecība un citas mūsu nozares, atrodas atdzimšanas stadijā. Faktiski tās visas ir pilnīgi jaunas institūcijas, gan zemessargu štābs, gan Aizsardzības ministrija, kurām ir nepieciešami līdzekļi gan kapitālremontiem, gan investīcijas, ko mēs neesam tām piešķīruši. Atklāti sakot, no visa tā, ko šīs institūcijas ir pieprasījušas, mēs esam varējuši šā bēdīgā budžeta dēļ apmierināt aptuveni 50 procentus.

Attiecībā uz Aizsardzības ministriju acīmredzot ir ieviesusies kļūda. Tas ir par algas fondu. Valdības piedāvātajā projektā ir 29 miljoni 120 tūkstoši. Un divas reizes pārrēķinot un pārskatot štata vienības, tās tika samazinātas par diviem tūkstošiem cilvēku, faktiski vairāk nekā par diviem tūkstošiem cilvēku. Bet, ņemot vērā to, ka šīs algas jāaprēķina no minimuma 670 rubļiem, nevar būt, ka šai ministrijai palika tie paši 29 miljoni. Tīri matemātiski rēķinot, šeit trūkst apmēram 20 miljonu. Šis jautājums ir noteikti jāapskata un līdz otrajam lasījumam jānokārto.

Ja mēs skatāmies, cik ir paņēmis aizsardzības budžets no kopējā budžeta, tad šie procenti ir ļoti, ļoti niecīgi, tas ir, aptuveni 3,8 procenti ar šo kļūdu. Apmēram 4 procenti no kopējā budžeta būtu Aizsardzības ministrijas budžets, 1,8 procenti Zemessardzes štāba budžets. Es domāju, ka šādi procenti varētu būt valstī, kurā ir normāla aizsardzības sistēma, kas vienīgi jāekspluatē un jāiedarbina. Bet pie mums tā ir jārada no jauna. Es domāju, ka tas ir ļoti, ļoti nabadzīgi piešķirts, bet neko vairāk mēs nevaram iedalīt.

Gandrīz to pašu varētu teikt par Ārējās tirdzniecības ministriju, lai gan tā tika veidota uz bijušās Tirdzniecības ministrijas bāzes un tiek izmantoti vairāku citu institūciju štati. Šis jautājums vairākas reizes tika izskatīts, lai nonāktu pie optimālā minimuma, bet, manuprāt, vislielākais trūkums ir tas, ka Ārējās tirdzniecības ministrijai ļoti minimāli tiek atvēlēti līdzekļi reprezentācijai un darbībai uz āru. Kas tā par Ārējās tirdzniecības ministriju, kas turpinās darboties ar mūsu jau zināmiem, kā varētu teikt, ne konkurentiem, bet tieši otrādi, tikai ar Austrumiem, un lai tā varētu sākt strādāt ar Rietumiem. Tas nozīmē, ka viņiem būtu daudz lielāks budžeta izdevumu līmenis. Bet atkal mēs nevaram atļauties. Kāpēc es šāda veida diskusiju, ne diskusiju, bet šādā veidā apgaismoju jums šo situāciju, – lai jūs saprastu, kad jau tā ir izdarīts viss un vairāk aizsardzības blokam tik tiešām mēs noņemt nevaram.

Pilnīgi solidarizējos ar Ozola kunga izteikto domu, ka valūtas budžetu nepieciešams izskatīt kopā ar rubļu budžetu, jo mēs nevaram šos līdzekļus šķirt. Un tas, ka tie ar katru dienu arvien vairāk saplūdīs, ir skaidrs. Un skaidrs ir arī Ārējās tirdzniecības ministrijas budžeta pieprasījums, kura daļa atvēlēta kaut kādiem valūtas atskaitījumiem, kuri šobrīd nav atspoguļoti pat valdības piedāvātajā valūtas budžeta projektā.

Acīmredzot skaitļus saukt nebūtu nekādas vajadzības, jo jums visi skaitļi ir priekšā. Principā es esmu raksturojis situāciju un procentuālā sastāva attiecību pret kopējo budžetu.

Nobeigumā gribētu teikt (un tās nav tikai manas domas, tās ir ļoti daudzu mūsu Budžeta komisijas locekļu domas), ka ieņēmumu daļa būtu jāpapildina ar valsts uzņēmumu, ar valsts īpašumu daļas izmantošanas apmaksu, kas attiecīgajām ministrijām likumā paredzētajā kārtībā steidzami būtu jānoorganizē, lai būtu iespējams samazināt budžeta projektā ietverto deficītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jundža kungs ar otru ziņojumu. Lūdzu.

T.Jundzis, aizsardzības ministrs: Cienījamie deputāti, cienījamie klātesošie. Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē šie skaitļi ir skatīti ne vienu reizi vien. Un man šajās sēdēs ir nācies piedalīties divās kvalitātēs – kā ministram un kā deputātam. Un es tiešām gribu teikt tikai vienu, ka varbūt tā ir mūsu vaina un mūsu kļūda, ka mēs neesam mēģinājuši šajos skaitļos ielikt kaut ko, kā saka, katram gadījumam rezervei, ar mērķi, ka tik un tā samazinās. Šīs ietvertās summas ir faktiski, ja tā godīgi atzīstas, pat zem tā minimuma, kurš mums aizsardzībai ir vajadzīgs. Mēs vēl nesen parlamentā runājām par robežu apsardzības jautājumiem. Aizsardzības ministrijai patlaban ir iedalīti 10 miljoni kapitālo remontu veikšanai. Man priekšā ir shēma, kurus objektus vajadzētu remontēt, lai izpildītu tos uzdevumus, kurus sabiedrība un parlaments izvirza robežapsardzības nodrošināšanai. Šajā nolūkā vajadzētu 40 miljonus rubļu 40 objektiem. Tas ir tikai kapitālajam un kārtējam remontam. Pie šīs summas vēl vajadzētu pielikt 100 miljonus 20 jaunu objektu celtniecībai kopā ar muitu.

Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt, ka Latvijas Republikas laikos nebija tāda gada, kad aizsardzībai vienai bez policijas izdevumiem būtu mazāk par 19 procentiem no budžeta, kara apstākļos šī summa sasniedza 40 procentus, bet tā nebija mazāka par 19 procentiem. Bet šā gada pirmajā pusgadā mēs Aizsardzības ministrijai paredzam 3,8 procentus no kopējā budžeta, Zemessardzei – 1,8 procentus, Iekšlietu ministrijai – 6 procentus, Drošības dienestam – 0,6 procentus. Kopā tas ir 13 procenti. Es domāju, ka ar šo proporcionālo attiecību pret kopējo budžetu, neskatoties uz to, ka visās sfērās ir smagi, mēs diezgan paradoksāli ieiesim vēsturē. Ne Latvijas laikā, ne tagad civilizēto valstu budžetos šādu attiecību nav. Vēl tikai gribu piebilst, ka Zemessardze, Aizsardzības ministrija, kā arī Drošības dienests taču tiek veidots no jauna. Viss mums ir jāpērk, turklāt būtu arī jāņem vērā, ka tieši tagad ir palikušas pēdējās nedēļas vai pēdējie mēneši, kad mēs vēl kaut ko par šiem pašiem padomju rubļiem varam iepirkt. Pavisam drīz šī iespēja acīmredzot mums būs liegta.

Un visbeidzot es gribu lūgt deputātus ņemt vērā šo tehnisko kļūdu, kuras pēc Aizsardzības ministrijas budžetā trūkst 22,6 tūkstoši rubļu algas fondā. Ja paliek šī summa, tad Aizsardzības ministrijas personālsastāvs saņems vidēji divreiz mazāku algu nekā policijā vai Zemessardzē. Tā ka tā ir tehniska kļūda. Es aicinu šo budžetu atbalstīt, jo tas ir pats minimums un ir ņemtas vērā gan lauksaimnieku, gan arī mūsu sociālās un kultūras sfēras intereses.

Priekšsēdētājs: Paldies. Apkārtējās vides aizsardzības komisija. Lūdzu, Albertiņas kundze! Pasakiet arī, kādā kvalitātē jūs uzstāsities.

S.Albertiņa: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi, es uzstājos Apvienotās budžeta komisijas vārdā. Es esmu Meža ministrijas un apkārtējās vides aizsardzības dienestu kuratore.

Sāksim ar Meža ministriju, kas ir otra lielāko resursu turētāja. Pirmā, kā zināms, zemes bagātību turētāja ministrija ir Lauksaimniecības ministrija, otra bagātākā resursu turētāja ministrija ir Meža ministrija.

Kāda tad ir situācija? Pie sākotnējā pieprasījuma 73 miljoniem pirmajam pusgadam papildus pieprasīti 9 miljoni 800 tūkstoši rubļu, to skaitā bija papildu pieprasījums mežu atjaunošanai, mežu kopšanai, ierīcībai, apsardzībai pret uguni, ceļu būvei, meža sardzes uzturēšanai, kapitālieguldījumiem, zinātnes tēmu turpinājumam un tā tālāk. Šai ministrijai papildu pieprasījums ir samazināts ļoti būtiski – par 791 tūkstoti rubļu, tātad gandrīz par veselu miljonu. Tātad kopumā Meža ministrijai ir izdalīti 84 miljoni 47 tūkstoši, papildinājums ir dots tikai darba samaksas fondam, kā arī mežu ierīkošanai, kopšanai un aizsardzībai, absolūti neiedalot līdzekļus valsts investīcijām un arīdzan darba apmaksai lauksaimniecības mežos. Tātad jāpietiek ar to, kas sākotnēji bija izdalīts.

Kāpēc es tik daudz par to runāju, kolēģi? Tāpēc, ka es īpaši gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šī ministrija dod ne jau mazu ieguldījumu republikas budžetā. Tikai šajā pirmajā pusgadā vien valsts budžets no mežiem ir saņēmis 133 miljonus 590 tūkstošus, bet kopā ar vietējo pašvaldību budžetiem – 190 miljonus 842 tūkstošus. Kā jūs zināt, diezgan daudz ir to zemnieku saimniecību, kuras celmu naudu vispār nemaksā, tātad budžetā par koksni nekādi ienākumi neienāk, bet prasības ir samērā pieticīgas. Es saprotu, ka Meža ministrijai būs diezgan grūti ar šo izdalīto naudiņu iztikt, un mēs esam panākuši vienošanos ar mūsu kolēģi Kazimiru Šļakotu un ar Meža ministrijas darbiniekiem, ka diemžēl kā ir, tā ir. Lai gan, protams, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka tas nu nekādā gadījumā nav daudz tieši šai ministrijai, kurai ir tāds darba apjoms un tāda darbības sfēra.

Otrs dienests, par kuru es gribu jūs īsumā informēt, ir Hidrometeoroloģijas pārvalde, kuras plānotajam budžetam 9 miljoni 21 tūkstotis papildu pieprasījums – 6 miljoni 513 tūkstoši – gan darba algas fondam, gan kancelejas saimnieciskajiem izdevumiem, investīcijām, iekārtas un inventāra iegādei, kapitālremontam un tā tālāk. Papildu pieprasījums ir ļoti būtiski samazināts, tas ir, par 2 miljoniem 389 tūkstošiem rubļu. Tātad papildfinansējums, ņemot vērā cenu pieaugumu un darba algas palielināšanos, ir 4 miljoni 124 tūkstoši, kopā šai pārvaldei ir 13 miljoni 145 tūkstoši. Principā var teikt tā, ka papildinājums ir vienīgi darba samaksas fondam. Nav ne investīcijām, nedz arī iekārtām un inventāram, tā ka, protams, iztikt šo pusgadu patiešām nebūs viegli. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šis dienests mums ir ļoti nepieciešams, jo jūs zināt, ko nozīmē Hidrometeoroloģijas pārvalde.

Trešā manis pārstāvētā institūcija ir Vides aizsardzības komiteja, kura pie plānotā budžeta – 18 miljoni 791 tūkstotis rubļu – papildus pieprasa 9 miljonus 93 tūkstošus, pie tam tur valsts investīciju bija diezgan daudz – 5 miljoni 365 tūkstoši rubļu laboratorijām un attīrīšanas iekārtām. Šis papildu pieprasījums – 9 miljoni 93 tūkstoši rubļu – tika samazināts par 5 miljoniem 767 tūkstošiem rubļu. Tā ka finansējumu papildinājums ir tikai 3 miljoni 326 tūkstoši, kopā Vides aizsardzības komitejai izdalīti 22 miljoni 117 tūkstoši. Papildinājumi ir vienīgi darba samaksas fondam, kā arī vides aizsardzības dienestu uzturēšanai. Attiecībā uz investīcijām Vides aizsardzības komitejai runa var būt vienīgi par attīrīšanas iekārtām, bet šis finansējums iet caur vietējām pašvaldībām, tātad lauku infrastruktūras veidošanai. Daļai attīrīšanas iekārtu, kuras nepieciešamas apkārtējās vides aizsardzībai, mēs nedaudz varam papildināt līdzekļu apjomu.

Kā redzat, kolēģi, manis pārstāvētās institūcijas ir nākušas patiešām ar ļoti nelielu pieprasījumu. Es ceru, ka mēs varēsim galus savilkt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par apkārtējās vides aizsardzības un meža problēmām vēl ir ziņotājs? Nav. Paldies.

13.kārtas numurs – Ekonomikas komisija. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Ekonomikas komisija, izskatot budžeta projektu, vispirms pievērsa uzmanību budžeta ienākumu daļai, par kuru šeit mazāk tika runāts. Mēs pirmām kārtām gribam pateikties Budžeta komisijai un arī tiem cilvēkiem, kuri strādāja pie budžeta projekta sagatavošanas galīgam lasījumam, par tām izmaiņām, kas ir ietvertas jaunajā projektā, novēršot pretrunas, kādas veidojās starp nodokļu likumu un budžeta likumu.

Kas attiecas uz to, vai ir iespējams pacelt budžeta ienākumu daļu, tad jāsaka skaidri un gaiši, ka pacelt budžeta ienākumu daļu ir iespējams tikai pie viena nosacījuma – ja mēs ieejam banānu republikas statusā, respektīvi, budžeta ienākumus mēs it kā panākam, bet uz nākamo periodu rēķina. Šajā situācijā nodokļu kopējais ienākums sastāda apmēram 45 procentus no nacionālā ienākuma. 50 procenti ir tā robeža, kuru pārsniedzot praktiski iestājas tautsaimniecības stagnācija un lejupslīde. Bet jāatzīst arī, ka šie 45procenti, kādi bija sasniegti pagājušajā gadā, šogad jau tuvojas 50 procentiem, jo tomēr daži nodokļu grozījumi, kuri ir palielinājuši nodokļu nastu, neveicinās tautsaimniecības attīstību. Domājot par nākamo budžeta projektu, mums ir jāņem vērā tas, ka budžeta ienākumu daļa ir jāsamazina, un visiem tiem, kuri runā par lieliem nodokļiem, jāsaka, ka nodokļi ir tik lieli, cik liels ir budžets. Nav iespējams samazināt nodokļus, nesamazinot budžeta izdevumus. Tāpēc mums ļoti rūpīgi būtu jāizskata tieši makrolīmenī, vai mūsu budžeta izdevumu daļa tomēr nebūtu samazināma un kuri būtu tie galvenie virzieni, kādā tie būtu samazināmi.

Pēc Ekonomikas komisijas domām, tomēr pārāk lieli finansējumi ir paredzēti tautsaimniecībai. Budžeta projektā ir paredzēti 1,6 miljardi rubļu tautsaimniecības finansēšanai, kas nebūt neatbilst tādas valsts statusam, kura pretendē pāriet uz tirgus ekonomiku. Es saprotu, ka liela daļa no šiem līdzekļiem ir tā sauktās dotācijas siltumenerģijas sadārdzināšanai. Pēc tam, kad mēs esam atteikušies no pārtikas preču dotēšanas, no sabiedriskā transporta dotēšanas, tā ir galvenā nevienlīdzība, kas saglabājusies budžetā. Jo jebkura dotācija principā ir nevienlīdzības stimulēšana, jo nav noslēpums, ka, saglabājot šīs pozīcijas, izveidosies situācija, ka daļa iedzīvotāju iegūs, bet daļa – tikai zaudēs, un šajā gadījumā zaudēs tie iedzīvotāji, kuriem ir krāsns apkure, un tie iedzīvotāji, kuri dzīvo tā sauktajās resoru mājās. Es zinu, ka daudzos kolhozos, respektīvi, tagadējās statūtsabiedrībās, paju sabiedrībās un tā tālāk, arī ir izdarīti aprēķini, cik naudas būs nepieciešams, lai varētu uzturēt katlumājas, bet viņi nav atraduši šos līdzekļus. Tāpēc vairākos pagastos ir apsvērta iespēja, ka iedzīvotājiem pašiem būs jāfinansē arī šī siltumenerģija. Šie aprēķini rāda, ka iedzīvotāji par trīsistabu dzīvokli par siltumenerģiju vien maksās vairāk nekā 500 rubļus. Bet mēs gribam dotēt tiem pilsētniekiem, kuriem ir šīs katlumājas vai nu tā sauktajā republikas pakļautībā, vai arī pašmāju pakļautībā.

Es domāju, ka tas nav pareizais risinājums. Ir iespējami tikai divi varianti. Viens variants – tomēr pāriet uz principu, kuru mēs esam ieviesuši gan attiecībā uz pārtikas produktiem, gan uz sabiedrisko transportu, ka par visu jāmaksā tik, cik tas maksā, tad jau drīzāk šo naudu, kaut gan tur neiznāk liela summa, varētu izmantot iedzīvotāju algu pacelšanai.

Un otrs variants – dotēt mazuta cenas. Tādā gadījumā šī summa sadalās visiem mazuta patērētājiem neatkarīgi no tā, vai tā katlumāja ir valstij, resoram vai kolhozam. Tie būtu divi tādi risinājumi. Tā kā mans laiks ir beidzies, tad paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to ir beigusi pēdējā komisija – Ekonomikas komisija, tagad būtu laiks dot vārdu mūsu premjeram Godmaņa kungam. Tagad runās mūsu premjers, un pēc tam spriedīsim par to, kādas komisijas vēl papildus uzstāsies ar saviem priekšlikumiem.

Vārds mūsu premjeram deputātam Godmaņa kungam.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es izteikšu savu pārliecību, ka mums šodien vajadzētu nobalsot par vienu principu – bezdeficīta budžetu. Tas būtu princips, par kuru vajadzētu izšķirties. Kāpēc? Pirmkārt, ieņēmumu daļā akcīzes nodoklī ir ietvertas tādas normas, kas nav klasiski attiecinātas uz objektiem, kuriem piemēro akcīzes. Piemēram, RAF autobusiem akcīzes nodoklis ir 50 procenti. Tātad autobusa cena ir apmēram 500 tūkstoši. Mums patlaban nav pilnīgas pārliecības, vai par šādu cenu iepirks autobusus. Krievija tagad prasa par žiguli apmēram 250–270 tūkstošus, bet kādreiz attiecība bija 1:2 (it kā tā cena ir samērojama), taču, ņemsim vērā, ka pirktspēja Krievijā stipri samazinās. Līdz ar to mums nav garantijas, ka mēs varēsim iegūt to akcīzes nodokļa daļu no RAF autobusiem. Tas ir pirmais punkts. Tā ka var gadīties, ka ienākumu daļu budžeta izpildes gaitā nāksies koriģēt uz leju.

Otrs. Akcīzes nodoklis tiek piemērots arī mēbelēm. Vai mēs no mēbelēm varēsim iegūt attiecīgi šo daļu? Pašreizējā situācijā, kad runa ir par izsoli un valsts pasūtījuma loma ir stipri samazinājusies. Tas, kurš sola vairāk, saņem koku, bet mēbeļu ražotāji nav pie tā vēl pieraduši, tāpēc izsolē bieži vien zaudē kopuzņēmumiem un daudzām citām iestādēm, kas mēbeles neražo, bet eksportē pa tiešo kokmateriālus prom. Tagad, kad ir ieviests jaunais eksporta tarifa nodoklis, es domāju, tas mazināsies, tomēr man nav pārliecības, ka mēs saņemsim pilnu summu arī šeit.

Es piekrītu Kodoliņa kungam, arī es neredzu nekādas iespējas stipri palielināt ieņēmumu daļu. Protams, pastāv divi veidi, kā varētu nosegt deficītu. Pirmais veids – ja ļoti ātri un pēc iespējas ar mazāku skaitu sertifikātu mēs uzsāktu privatizācijas procesu, galvenokārt pamatojoties uz izsoles principu. Tad mēs saņemtu zināma tipa līdzekļus, kā redzat, protokolā ir ietverti 41,8 miljoni… Par šīm sešām rūpnīcām, kur valstij palika vēl apmēram 29–35 procenti akcīzes privatizācijas fondā, ir ierosinājums tos ietvert bankas statūtu fondā. Tas ir tikai par sešām rūpnīcām, kuras izveido akciju sabiedrības. Ja mēs par šo privatizācijas procesu būtu tik pārliecināti, ka beidzot varētu izlemt politiski, kā tad mēs tās organizēsim, un pēc iespējas vairāk iesaistītu šeit līdzekļus, tad mums būtu garantija, ka varbūt varētu šos 397–400 miljonus nosegt. Bet tādas garantijas mums patlaban nav, jo vēl nav pieņemts lēmums un mēs neesam iedibinājuši sistēmu. Tas ir process, uz kuru nevar orientēties kā uz fiksētas naudas iegūšanu, jo viens no principiem ir tāds, ka šī nauda jāizmanto kredītam citiem topošiem īpašniekiem, nevis budžeta deficīta segšanai. Tā mēs nekreditēsim tos, kuri vēlāk gribēs kļūt par privātīpašniekiem.

Otrs ir klasiskais variants, par ko jūs mums šeit savā laikā veltījāt vislielāko pārmetumu, ka mēs, risinot jautājumu par stabilizācijas fondu laukiem, faktiski piemērojām tādu normu, ka ņēmām šos 10 procentus no peļņas (faktiski no valsts uzņēmumiem), kas neatbilst likumam. Atcerieties, kādu lēmumu jūs šeit pieņēmāt. Nu ir iespējams izskatīt arī grozījumus likumā “Par valsts uzņēmumu”.

Ja piemēro sistēmu, ka valsts uzņēmumu pārveido par valsts akciju sabiedrību, tad tā situācija būtiski mainās. Bet tas arī ir process. Tad valsts akciju sabiedrības valsts vajadzībām nepieciešamos līdzekļus varētu likumā noteiktajā kārtībā piesaistīt. Bet tagad jāgroza ir 6.punkts, un ir divas iespējas, kā rīkoties. Vai nu tad jāpalielina atskaitījumi no īpašuma nodokļa, kas minimāli mainās, vai jāpalielina īpašuma nodoklis, varbūt var mēģināt palielināt no peļņas. Ja mēs vadāmies pēc tāda principa, ka atpakaļejoši datumi nedarbojas, bet darbinām to no šī brīža, kad pieņem budžetu un lēmumu, grozot likumu “Par valsts uzņēmumu”, tad šis skaitlis, kas nepieciešams, lai nosegtu šo deficītu, acīmredzot nebūs zemāks par 10–12 procentiem. Tas ir minimālais, bet tas ir pietiekami liels.

Ņemot vērā, ka februārī rūpniecība sašaurinās par 20 procentiem, gadījumā, ja mums neatrisināsies jautājums ar Krieviju, tā sašaurināsies par 30 un martā par visiem 40 procentiem, šā ienākumu daļa stipri samazināsies, un mēs ar šo nodokli uzsitīsim ar kulaku pa galvu rūpniecības uzņēmumiem, kuri jau tā atrodas ļoti smagā stāvoklī. Tas, ka šiem uzņēmumiem tagad ir 5 miljardi rēķinā, neko nenozīmē, jo situācijā, kāda patlaban ir ar rūpniecības uzņēmumu apgādi no Krievijas puses, tie šos 5 miljardus ļoti ātri notērēs, kamēr mēs pārprofilēsim šos uzņēmumus. Mēs nevaram no tiem atteikties, mums vajag tos pārprofilēt, meklēt citu noietu, citu izejvielu tirgu, mēs nevaram aizvērt acis. Es domāju, ka šis variants arī ir ļoti diskutējams. Tāpēc es iestājos nevis par pirmo, ne par otro, ne par trešo, bet es iesaku vissmagāko variantu – samazināt izdevumu daļu.

Kādi ir mani konkrētie priekšlikumi? Man ir trīs priekšlikumi, cienījamie deputāti.

Pirmais priekšlikums ir tāds – papildus nepiešķirt 100 miljonus ceļiem, nepiešķirt, jo arī ar visiem šiem 100 miljoniem labākajā gadījumā iznāk līdzekļi, lai uzturētu ceļu pārvaldi, bet, ja runājam par infrastruktūras uzlabošanu kā tādu, tad bez ārzemju līdzekļu piesaistīšanas mēs neko kvalificēti neizdarīsim. Tātad šo līdzekļu lielākā daļa iznāk tikai algām. Tā ka šos 100 miljonus nepiešķirsim. Ņemsim vērā degvielas sadārdzinājumu, un tad es gribu redzēt, vai nevar ieviest speciālus ceļa nodokļus, nevis ielikt akcīzē kā tagad, bet speciāli uz atsevišķiem ceļiem kasēt no braucējiem. Arī tāds variants ir iespējams, it sevišķi, ja runa ir par labiem ceļiem. Tātad es domāju, ka 100 miljoni ir ņemami ārā.

Otrais priekšlikums, kuru es ierosinu, ir ļoti nepopulārs lēmums, bet es gribu darīt jums zināmu. Mans priekšlikums – nepiešķirt 100 miljonus infrastruktūras objektu pabeigšanai laukos. Nemānīsim sevi! Ar šiem 100 miljoniem mēs neko nepabeigsim laukos. Ja mums, brīnumainā kārtā saņemot kredītus un pēc tam konvertējot valūtu ar rubļiem vai ar maksājumu līdzekļiem, kādi mums būs, vai arī mīklainā kārtā sāk darboties saimniecība (es domāju atdevi no lauksaimniecības), grozot lauksaimniecības nodokli, tad tik un tā zemes nodoklis, 7 procentu aizdevums un tiešās investīcijas budžetā, kā teica Starptautiskās valūtas fonds, nestimulēs lauksaimniecības attīstību. Es baidos, ka tie stimulē tieši neefektīvu lauksaimniecības attīstību. Es domāju, ka šos objektus ar 100 miljoniem saglābt nevar, tie ir vai nu jāiekonservē, vai jāpārdod. Man iebilst, ka neviens nepirks skolu un bērnudārzu, neviens nepirks katlumājas un attīrīšanas iekārtas. Bet tad ir jāpiesaista to cilvēku līdzekļi, kuri tur tuvumā dzīvo. Tie būtu otri 100 miljoni.

Nākamais priekšlikums. E iestātos par to, ko aizsardzībai paredzētais palielinājums, kas ir ierosināts protokolā, visiem tiek ņemts nost, arī Drošības dienestam, arī Zemessardzei, Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī bruņojuma iegādei. Mēs esam tik smagā stāvoklī, ka nevaram atļauties iztērēt šos 150 miljonus. Es nezinu, cik jūs mani pazīstat, bet es esmu ļoti skops cilvēks pēc savas dabas. Pagājušā gada beigās, burtiski nedēļu pirms gada beigām, es rezerves fondā vēl biju uzkrājis 25 miljonus no 45 miljoniem, kurus es tad arī atdevu muitai, iekšlietām un aizsardzībai. Es būtu ar mieru piekrist kompromisa priekšlikumam, ka jāsamazina arī rezerves fonds no 130 līdz 80 miljoniem. Ja jūs atbalstīsit šos priekšlikumus, tad es dziļi cienītajam kolēģim Repšas kungam varētu minēt entos piemērus un šo atskaiti, kā mēs esam šo naudu tērējuši. Tik skopi, kā mēs esam tērējuši rezerves fondu, diez vai kāds vēl ir naudu tērējis. Tādējādā kārtā mēs varētu deficītu samazināt tieši uz izdevumu rēķina.

Un pēdējais. Acīmredzot jāpiekrīt tiem, kuri uzskata, ka nedrīkst atdalīt laukus un pilsētu, ja runa ir par dotācijām apkurei, kuras ir jāpatur. Bez tam jāņem vērā vidējā alga visā Rīgas rūpniecībā, ja ne visā, tad vismaz lielākajās nozarēs, un arī dinamika salīdzinājumā ar ceturto ceturksni. Laukos šī alga ir zemāka, protams, laukos ir citas iespējas, tur var kurināt gan ar malku, gan arī īpašums lielāks, tomēr vidējā alga patlaban laukos nepārsniedz 1200–1300 rubļus. Ja mēs pilnīgi noņemsim dotāciju, tad tas nozīmē, ka trīsistabu dzīvokļa apkure maksās tūkstoš rubļu mēnesī! Visu gadu tūkstoš rubļu, arī vasarā jāmaksā būs tāda summa. Tā summa nav ceļama, jo tad šiem cilvēkiem paliek 300 rubļi, un, ja vēl ir bērni, tad tas nav ceļams.

Es piekrītu Kodoliņa kunga ekonomiskajai pieejai, bet šeit acīmredzot ir robeža. Mēs nedrīkstam to pārkāpt. Es ierosinu pārdalīt šo dotāciju tādā veidā, ka tiek dotēta degviela, apkures degviela vienādi kā laukos, tā pilsētā, protams, pilsētā tas tarifs sadārdzinās, bet neko nevar darīt. Es neredzu starpību starp mazajām lauku pilsētiņām un Rīgu.

Lūk, tādi ir mani priekšlikumi. Es zinu, ka tie nav populāri, bet es tiešām ieteiktu šoreiz nežēlīgi samazināt izdevumu daļu, rēķinoties ar to, ka ieņēmumu daļa mums var nepildīties par 100 procentiem. Lēmumā tik un tā ir jāparedz, ka izdevumu daļa procentuāli seko ieņēmumu daļai. Mēs nedrīkstam atvērt finansēšanu, nezinot, kā mums pildās ieņēmumu daļa. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, bija divi pieteikumi, ka vēl aiz šīm komisijām vajadzētu uzstāties. Vienu pieteikumu izteica Seiksta kungs, viņš gribēja runāt par Latgales problēmām. Un klāt neesošais Ozola kungs pauda domu, ka viņš pārstāv vēl vairākus daudzus un dažādus virzienus un novirzienus. Vairs nepārstāv? Paldies. Tātad mums jāizšķir jautājums, vai Seiksta kungam dodam vārdu piecām minūtēm pakavēties pie Latgales problēmām? Es ierosinu neapspriest un dot šo vārdu.

Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi, izskatot šo projektu, kuru mums liek priekšā Apvienotā budžeta komisija, Finansu ministrija un valdība, es gribētu atzīmēt dažus pozitīvus momentus. Ir patīkami dzirdēt, ka pašvaldību finansēšanai ievērots koeficients 1,7. Mūsdienu apstākļos, ņemot vērā nabadzīgo budžetu vai pie nabadzīgās iespējas, tas nav slikti un par to es gandrīz vai varētu teikt paldies. Ir pozitīvs tas, ka premjers un valdībā neviens neiebilst pret to, ka Latgales zemniekiem vajadzētu izdevīgākus kreditēšanas nosacījumus nekā citiem reģioniem. Pārējais būtu atkarīgs no pašiem latgaliešiem, un acīmredzot šeit nebūtu ko iebilst. Protams, ja tas tiktu īstenots. Un visbeidzot kā pozitīvu varētu minēt to, ka ir ietvertas tās mūsu minimālās prasības, ko darba grupa lika priekšā izglītības un kultūras vajadzībām.

Ko mēs prasījām? Tā kā deputātiem nav izprotams šis asignējums par Latgales problēmām, es nesaukšu skaitļus, bet tikai ļoti īsi pateikšu, par ko bija runa. Pirmkārt, darba grupa neprasīja dāvanas. Nebija kaut kādu atvieglojumu vai īpašu dāvanu prasīšana, bet runa bija par visai valstij vitāli svarīgu jautājumu risināšanu. Un, proti, izglītībā runa bija par iznīcināto sākumskolu atjaunošanu, latviešu skolu atjaunošanu, kur tās likvidētas, mazo klašu atvēršanu latviešu bērniem (ja ir pieci latvieši un trīs nelatviešu pārstāvji, tad mācības notiek krievu valodā). Šo problēmu risināšana nav kaut kāda iegriba vai dāvana. Mēs runājām par Rēzeknes augstskolu, un pašvaldība ir izdarījusi visu, kas no tās bija atkarīgs, lai augstskolu varētu atvērt tuvākajā laikā. Mēs ņēmām vērā Latvijas valsts nabadzīgo finansiālo stāvokli. Un visbeidzot ņēmām vērā arī to, ko reāli var atgūt, nevis prasīt naudu, lai turētu zeķē, bet lai to varētu ieguldīt reālos objektos.

Ko mēs redzam? 30 miljonu vietā redzam 5 miljonus. Redzam, kolēģi, es ļoti lūdzu pievērst uzmanību tiem pāris skaitļiem, kurus es nosaucu. Es gribētu, lai jūs to dzirdat, jo pretējā gadījumā balsojot kāds var nesaprast, par ko ir runa. Blakus pozitīvi teiktajam es gribētu jautāt: kādu sākumskolu var uzcelt par 25 000 rubļu? Sākumskolu atjaunošanai Rēzeknes rajonā ir paredzēti 25 000 rubļu. Es negribu neko dramatizēt, bet man liekas, ka normāla būda arī nesanāks par tādu naudu. Turklāt par divplūsmu skolas atdalīšanai (šo procesu mēs tiešām gribam, un tas ir absolūti nepieciešams) paredzēto summu pat vienu skolu sadalīt nav iespējams. Tautas izglītības, kultūras un zinātnes komisija akceptēja izglītībai šos 5 miljonus, kuri pusgadam būs pats minimālākais. Nekādi pretargumenti netika izvirzīti, bet tajā pašā laikā mēs redzam šos skaitļus.

Ko es lieku priekšā? Pirmkārt, otrajam pusgadam (jau tagad domāsim par otro pusgadu), izņemot vienreizējos objektus, kā, piemēram, piemineklis Rēzeknē, pārējos programmatiskos jautājumus vismaz šajās pozīcijās saglabāt visam gadam. Tad jau redzēsim, cik varēsim vēl dot.

Otrkārt, es ļoti lūgtu Finansu ministriju un Apvienoto budžeta komisiju vēlreiz izskatīt un rast iespēju otrajā lasījumā izglītībai, latviskās izglītības un vispār izglītības uzturēšanai Latgalē tomēr šos 5 miljonus pusgadam atrast. Es izteikšu, kā premjers teica, “nepopulāru domu”. Es domāju, ka aizsardzības ministrs būs pietiekami tolerants šo jautājumu izpratnē, godīgi sakot, tā reālā aizsardzība ir Latgales ekonomika un izglītība.

Treškārt, mani ārkārtīgi pārsteidz, kāpēc sporta spēles Ludzā tiek ietvertas Latgales programmā? Piedodiet, tur būs visu Latvijas lauku rajonu sporta spēles, bet tas būs norēķināts uz Latgales izglītības vai kultūras programmu? Tas nepavisam nav labi. Sporta spēles ir visas Latvijas pasākums, ja tās notiktu Cēsīs, Dobelē vai vēl kaut kur, pat varētu teikt, ka tā ir kaut kāda tā reģiona programma. Es gribētu, ka šī summa nepazustu, lai tā paliek šeit tādā veidā, tomēr es neuzskatu, ka tā būtu kaut kāda pretimnākšana Latgalei. Piedodiet!

Ceturtkārt, zinot grūtības mūsu lēmumu izpildē, es uzreiz gribu brīdināt. Es gribu ne jau pretenciozi, bet vienkārši biedriski, draudzīgi teikt, ka mēs visus datus publicēsim un vietējās pašvaldības zinās, cik tām pienākas. Tā ka šīs summas lai nekur nepazūd. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pienācis jautājumu laiks. Jautājumos ir pieteikušies 15 deputāti. Pēc mūsu iepriekš apspriestās shēmas iznāk, ka uz jautājumiem būtu jāatbild ministriem – Siliņa kungam, Kalniņa kungam un mūsu Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājai Zeiles kundzei. Šos trīs atbildētājus es lūgšu ieņemt tās vietas, kuras ir pie bijušā radiotranslācijas galda.

Lūdzu, Siliņa kungs, lūdzu, Kalniņa kungs, lūdzu, Zeiles kundze! Pirmais jautājumu uzdod deputāts Eglājs, gatavojas deputāts Rolands Repša. Un katrs deputāts, kas uzdod jautājumus, lai pasaka, kuram ziņotājam viņš vēlas jautāt. Kur tad mums ir jautātāji? Eglāja kungs šoreiz nokavēja startu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Man ir jautājums par budžeta lielajām dotācijām (575 miljoni kopumā) šīm divām ministrijām. Ja šo summu izdala uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, tad mēnesī iznāktu 35 rubļi uz vienu cilvēku, ieskaitot sievietes, sirmgalvjus un bērnus. Salīdzinājumā ar mūsu milzīgajiem izdevumiem pārtikai un citām vajadzībām tā ir stipri neliela summa. Vai šīs dotācijas būtu vajadzīgas tādā mērā, kas nekādi nav attaisnojams? Un, ja tās tomēr vajag, vai nevarētu izdalīt atsevišķi, nevis ministrijām? Vai nevarētu izdalīt atsevišķi? Ja no tām nevar atkāpties, lai paši to tērē. Varbūt Kalniņa kungs var atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, brīvprātīgie ziņotāji, kurš uz šo garo jautājumu varētu atbildēt? Siliņa kungs atbildēs. Tribīnē, Siliņa kungs, lūdzu! Varbūt tos krēslus var tur pārbīdīt tā, lai būtu ērtāk un lai nav tik tālu jāstaigā.

E.Siliņš, finansu ministrs: Acīmredzot dotācijas ir vēl diskutējams jautājums, kurš mums ir kopīgi jārisina valdības sēdē un kopīgi jāapspriež ar Apvienoto budžeta komisiju, kā arī jāpieņem lēmums par mehānisma piemērošanu dotāciju izmaksai. Būtu ļoti nepareizi tik primitīvi pieiet, ka 35 rubļi uz vienu cilvēku, jo dotāciju lielums būs ļoti dažāds dažādu kategoriju cilvēkiem ar dažādiem apstākļiem un atkarīgs no tā, kā izmanto siltumenerģiju, jo ne visus vienādi skars siltumenerģijas sadārdzinājums. Kurināmā sadārdzinājums pirmām kārtām saistīts ar mazutu, akmeņoglēm, gāzi. Bet otra puse ir malkas sadārdzinājums. Tātad ir jābūt sadalei pa patērētājiem. Acīmredzot ideja ir pareiza, un arī premjers minēja, ka siltumenerģijas sadārdzinājums jāattiecina ne tikai uz pilsētu, bet uz visu sfēru, tātad šos 570 miljonus nevar sadalīt katram pa 35 rubļiem. Tas nebūtu pareizi. Ja mēs varētu palikt pie tāda modeļa, ka 35 rubļus uz galviņu, tad tas būtu vienkāršāk par vienkāršu. To varētu ielikt mūsu “groziņā”, un katrs saņemtu kā piemaksu pie darba algas. Bet tas nav viennozīmīgi. Tātad jāizstrādā mehānisms. Viens ceļš ir tāds, ka šī summa ir iedalīta attiecīgajām nozarēm, kuras segs papildu izdevumus, kas saistīti ar kurināmo. Otrs ceļš varētu būt tāds, ka ar šīm summām nodarbotos pašvaldības, konkrēti kompensējot tiem patērētājiem, kurus šie izdevumi skar. Bet pie šī mehānisma līdz nākamajam lasījumam mums noteikti ir jāpiestrādā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Zeiles kundze arī vēlas atbildēt?

V.Zeile: Es vēl gribētu piebilst, ka ir arī tāda ideja, ka dotējam nevis dzīvokļa īrniekus un īres maksu, bet siltuma avotus – termoelektro­stacijas un katlumājas, tāpēc arī ir šis finansu deleģējums divām attiecīgajām ministrijām un pašvaldībām, kā jūs redzējāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Rolands Repša, un gatavojas deputāts Jundzis. Deputāta Repšas nav, kaut gan es redzēju, ka viņš bija atnācis.

Godājamie kolēģi, ņemot vērā, ka mums jautājumiem ir ļoti daudz deputātu pieteikušies, norunāsim tā, ka tas, kas uz jautājumu uzdošanu nav klāt, no jautātājiem izstājas.

Lūdzu, deputāt Jundzi! Gatavojas deputāts Biķis.

T.Jundzis: Jautājums Zeiles kundzei. Cienījamā Zeiles kundze, manuprāt, jūsu ne sevišķi precīzais izteikums ziņojumā noved pie diezgan smagām sekām, jo Godmaņa kungs pat ierosināja samazināt aizsardzības struktūras finansēšanu. Es gribu jums jautāt, kā jūs nonācāt pie secinājuma, ka vairāk nekā 100 miljoni ir paredzēti papildu bruņojumam? Es neredzu pamatu jūsu apgalvojumam. Aizsardzības ministrijai atbilstoši novembra cenām tagad ir sadārdzinājums par 47,3 procentiem, tātad kopējos izdevumos sadārdzinājums ir par 58,3 procentiem. Te ir runa tikai par sadārdzinājumu, kurš Aizsardzības ministrijai ir mazāks nekā kopējais sadārdzinājums pa visiem fondiem.

V.Zeile: Kolēģi! Es šodien apspriešanai iesniegto budžeta projektu salīdzināju ar valdības iesniegto budžeta projektu, respektīvi, ar pirmo variantu, kuru izskatījām iepriekšējā reizē. Un šodien jūsu ministrijai paredzētie finansējumi tiek salīdzināti ar ailīti, kurā ir redzama valdības pirmā projekta variantā paredzētā summa. Pamatojoties uz to, es teicu, ka šie 100 miljoni ir pieprasīti papildus. Protams, viss pārējais, ko jūs teicāt, ir absolūta patiesība, tāpēc vajag koriģēt, ņemot vērā to, ko jūs teicāt.

T.Jundzis: Paldies. Es ceru, ka premjerministrs ņems vērā šo paskaidrojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Biķi! Gatavojas deputāts Kodoliņš.

V.Biķis: Sakiet, lūdzu, vai es esmu pareizi sapratis, ka sadārdzinājums, tātad dotācija siltumenerģijas un kurināmā sadārdzinājuma segšanai, neattiecas uz malku. Tātad malka netiek atzīta par kurināmo.

V.Zeile: Jums ir taisnība, šis sadārdzinājums neattiecas uz malku, ja malka tiek izlietota krāsns apkurei. Ja šī malka tiek likta kurtuvēs, termoelektrostacijās vai komunālajās katlumājās, tad attiecas.

V.Biķis: Paldies. Ja pareizi sapratu, dotācija attiecas galvenokārt uz pilsētu iedzīvotājiem, bet neattiecas uz laukiem.

V.Zeile: Jā, tieši tā tas arī bija. Es savā ziņojumā to izvirzīju kā problēmu un kā problēma tā arī tika apspriesta. Manuprāt, jau izskanēja doma, ka šim sadārdzinājumam ir jābūt vienādi attiecināmam gan uz iedzīvotājiem pilsētās, gan laukos.

V.Biķis: Jā, paldies. Un otrs jautājums…

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamais kolēģi, uzreiz vienosimies, vai uzdosim vairākus jautājumus. Mums ir ļoti daudz jautātāju. Visi māj ar rokām, Biķa kungs, ka katrs uzdos tikai vienu jautājumu.

Lūdzu, deputāt Kodoliņ! Gatavojas deputāts Kiršteins.

A.Kodoliņš: Man jautājums Siliņa kungam. Tas ir atkārtots jautājums, jo es jau to uzdevu komisijas sēdē, bet skaidrība neradās. Mums bija izdalītas tabulas, pēc kurām redzams, ka lauksaimniecības uzņēmumu subsidēšanā ietverts arī kopsaimniecības “Koknese” siera cehs, valsts uzņēmumu saimniecības “Bulduri” konservu un dārzeņu pārstrādes cehs un tā tālāk. Man interesē, kam piederēs šis īpašums? Kam piederēs pēc šīm subsīdijām, kas izmaksātas no valsts budžeta, piemēram, kolhoza “Koknese” cehs pēc tam, kad tas būs finansēts?

E.Siliņš: Es domāju, ka šeit runa ir nevis par subsidēšanu, bet par valsts kapitālieguldījumiem tajā daļā, kas iet pārstrādes rūpniecībai. Valdība kapitālieguldījumu daļu paredz Lauksaimniecības ministrijai. Un, ja gribam konkrēti runāt par objektiem, tad šis jautājums attiecas uz manu kolēģi lauksaimniecības ministru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein! Gatavojas deputāts Aizezers.

A.Kiršteins: Es gribētu jautāt Godmaņa kungam…

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungam jautājumi nav paredzēti. Atbildētāji ir Siliņa kungs, Kalniņa kungs un Zeiles kundze.

A.Kiršteins: Es saprotu, ka mans jautājums būs ļoti pieticīgs. Te bija runa par miljardiem, par 100 miljardiem un par rezerves fondiem, bet es pēdējā laikā esmu daudz dzirdējis par tiem milzīgajiem ienākumiem un par tiem 4 vai 6 procentiem, ko mēs atlejam Ventspilij no naftas, no dīzeļdegvielas, no mazuta, pēc tam es izlasu avīzē, ka mēs neko neatlejam no naftas. Vai šeit kaut kāds ienākums parādās? Vai tas apgrozījuma nodoklī ieiet?

E.Siliņš: Ideoloģija ir pilnīgi skaidra: ja tā naftas daļa, kas tiek atlieta kā naturāla, tiek realizēta, tad sakarā ar to, ka uz šo naftas produktu nav paredzēta speciāla muita, naudas muita, tad tā tiks ieskaitīta muitas ieņēmumos, kas ir paredzēts ienākumu postenī, ja nemaldos, 102 miljonu rubļu apmērā.

A.Kiršteins: Jā, tas šeit ir. Man nebija skaidrs, kurš pie mums nodarbojas ar šo naftas iepirkšanu. Es saprotu, ka mums ir valsts ministra aparāts un valsts ministrija nodarbojas ar naftas produktu iepirkšanu, nodarbojas, teiksim, Enerģētikas ministrija, nodarbojas pats premjers. Varbūt vajadzētu šā pienākuma veikšanai izdalīt valsts ministrijas posteni, pašreiz ir ļoti liels haoss un nav skaidrs, kas ar to konkrēti nodarbojas.

E.Siliņš: Es domāju, tas ir konkrēts jautājums… Vai premjers grib atbildēt?

Priekšsēdētājs: Premjers izsaka vēlēšanos atbildēt uz šo jautājumu. Lūdzu, Godmaņa kungs, ja jūs varat, tad, lūdzu, atbildiet! Bet principā mums ir trīs atbildētāji. Uzskatīsim to par izņēmuma gadījumu. Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Tas, ka patlaban šajā sarežģītajā situācijā daudzi ministri nodarbojas ar enerģijas sagādi, gan iegūstot kredītus, gan saņemot dāvinājumus, izmantojot šo ministrijas specifiku, ir ļoti apsveicami. Un es varu nosodīt tikai tos nekompetentos žurnālistus, kas absolūti neko nesaprot, kas ko maksā, raksta rakstiņus vienā otrā avīzē. Taču es gribu teikt, ka pagājušajā svētdienā mēs izveidojām koordinējošu orgānu, kuru vada ārējās tirdzniecības ministrs un kurā vēl ietilpst Ārlietu ministrija un Ārējās tirdzniecības ministrija, un no Rūpniecības un enerģētikas ministrijas operatīvi šajā centrā tiek iesaistīts attiecīgais vietnieks Blumbergs, kas atbild par energoresursu sagādi. Protams, ikviens ministrs, kurš var izmantot savus kontaktus, ir arī aicināts šim centram palīdzēt.

Attiecībā uz tiem četriem, sešiem procentiem jāteic, ka tie ir ieskaitāmi kā konstants ienākums budžetā. Patlaban mēs ņemam to natūrā. Tā tas ir, balstoties uz manu mutisko vienošanos ar Gaidara kungu.

Protams, tikko mums atrisināsies jautājums, ja tas vispār atrisināsies, ka degvielu mēs saņemsim pēc tām kvotām un licencēm, par kurām esam vienojušies ar Krieviju, tad automātiski šāds natūru nodoklis atkritīs un mēs skaitīsim šos 11 dolārus par tonnu, kā tam būtu jābūt. Tad tas būs valūtas ienākums, kuru saņem valsts, un to attiecīgi varēs pārrēķināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājums ir atbildēts.

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, es vēl gribētu vienu piezīmi pateikt šajā jautājumā. Viss ir pareizi, kā premjera kungs atbildēja deputātam Kiršteinam. Bet Budžeta komisijā, noklausoties visas ministrijas un komitejas un uzliekot uz galda to nolikumus, mēs konstatējām, ka tomēr šie nolikumi vēl būtu precizējami, lai sadalītu funkcijas starp zināmām ministrijām, kuras līdz šim laikam vēl atrodas reorganizācijas stadijā un kur līdz galam nav viss izdomāts. Piemēram, nolikumā korespondējas vai ir izplūdušas funkcijas starp Ārlietu ministriju un Ārējās tirdzniecības ministriju ekonomisko jautājumu jomā, starp Ekonomisko reformu ministriju un Finansu ministriju dažos gadījumos un tā tālāk. Tā ka tas ir jautājums, pie kura vēl vajadzētu strādāt, lai precizētu funkcijas starp ministrijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Aizezer! Gatavojas deputāts Aleksejevs.

J.Aizezers: Es redzu, ka Zeiles kundze stāv tuvāk mikrofoniem, tāpēc es palūgšu atbildēt.

Lai nodrošinātu zemniekus un lauksaimniekus vispār ar kredīta resursiem, mums acīmredzot ir jāpalielina bankas statūtu fonds un tam vajadzētu paredzēt budžeta līdzekļus. Tāpat arī samazināsim procentus, es ceru, ka zemniekiem par kredītiem būtu jāsedz no valsts budžeta. Kā tas jautājums tiks risināts?

V.Zeile: Viss, ko jūs sakāt, ir pareizi. Meklēsim iekšējās rezerves, attiecīgi varbūt mainot budžeta izdevumu daļu. Vakar jūs klausījāties Latvijas Bankas viceprezidentu Bergu-Bergmani un prezidentu Einaru Repši. Arī banka meklēs resursus zemnieku kreditēšanai. Kā es teicu, viņi apsolīja apmēram 300 miljonus rubļu, ja es pareizi atceros vakar teikto.

A.Aleksejevs: Man Kalniņa kungam jautājums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Aleksejevs. Lūdzu atbildēt Kalniņa kungu, gatavojas deputāts Geige.

A.Aleksejevs: */Kalniņa kungs! Daudzi runātāji šeit stāstīja par mūsu problēmām kā par pilnīgi negaidītām, kas mums uzbrukušas kā stihiskas nelaimes. Man jums kā profesionālam ekonomistam ir šāds jautājums. Sakiet, lūdzu, vai jūs būtu varējis rezultatīvi ietekmēt kādu no šīs ekonomiskās situācijas faktoriem? Kādā mērā? Bet faktori bija šādi: politisku lēmumu pieņemšana, nerēķinoties ar ekonomiskām sekām; valdībai darbojoties bez situācijai adekvātas ekonomiskās programmas, nespējot atrast ekonomiskus risinājumus mūsu pašreizējās politiskās koncepcijas rāmjos, tajā skaitā arī ārējās ekonomiskās politikas rāmjos. Daudzi ekonomisti brīdināja, ka tad, kad ar Krieviju izveidosies tādas ekonomiskās attiecības, kas būs balstītas tikai uz valstiskām interesēm, izmantojot pasaules cenas un stabilās valūtas, Latvijai var rasties ļoti nopietnas problēmas./

A.Kalniņš, ekonomisko reformu ministrs: Es domāju, ka pamatā ir divi objektīvi faktori, kāpēc Krievija iet uz to – saglabāt iekšienē zemākas cenas un rast budžeta ieņēmumu daļā papildu ieņēmumus, paaugstinot muitas eksporta tarifu. Varētu piekrist tam, ja pārejas periods būtu slidenāks, tad, protams, arī nebūtu tādas krasas pārejas vai arī gaidāmā krasā pāreja uz norēķiniem brīvi konvertējamā valūtā. Mums jāskatās tālāk. Tas būs sāpīgi ne vien Latvijai, bet arī citām valstīm, kas izgāja ārā no bijušās PSRS. Bet agri vai vēlu arī pašā Krievijas iekšienē cenas tuvosies pasaules cenu līmenim, no tā izbēgt nevar. Agri vai vēlu šī stunda sitīs arī viņiem. Es domāju, ka tas ir Krievijas ekstrapaņēmiens, lai sakoptu sava budžeta ieņēmumu daļu ar šādu norēķinu kārtību. Es domāju viņiem tik un tā būs jāpielīdzinās pasaules tirgus cenām.

A.Aleksejevs: */Pateicos jums, bet mani neinteresē Krievijas problēmas./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājums uzdots, atbilde saņemta. Lūdzu, deputāt Geige! Gatavojas deputāts Zaļetajevs.

I.Geige: Man tomēr liels lūgums atļaut divus jautājumus, jo Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija nav pārstāvēta Budžeta komisijā un no vārda mēs atteicāmies. Vai man nebūtu atļauts uzdot divus jautājumus?

Priekšsēdētājs: Gaidīsim, kā reaģēs mūsu kolēģi. Lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige: Pirmais. Ar Ministru padomes 40.lēmumu, kuru pieņēma 1991.gada 4.februārī, tika apstiprināta valstī īpaši aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas – Līvod rānda – direkcija, kas beidzot varētu nodarboties ar to, lai republikā nodrošinātu nepieciešamos apstākļus lībiešu tautas saglabāšanai. Toreiz bija paredzēts arī finansēt. Bet šodien ne no viena ziņotāja es nedzirdēju, cik līdzekļu ir iedalīts Līvod rānda pastāvēšanai. Ja nav iespējams atrast līdzekļus (bija prasīti apmēram 4 miljoni), tad varbūt valdībai vajag paredzēt programmu, kā ātrāk panākt, lai vispār aizmirstu, ka tāda tautība Latvijā ir. Vispār neviena valdība Latvijas pastāvēšanas vēsturē lībiešu jautājumu nav centusies atbalstīt. Patlaban mēs esam palikuši apmēram 200 cilvēku. Man ir jautājums: kādi līdzekļi no valsts budžeta pirmajā pusgadā ir izdalīti Līvod rānda teritorijas sociālekonomiskās attīstības nodrošināšanai? Ja ir, tad kādām vajadzībām. Jo nav nozīmes finansēt tikai direkciju. Cik es dzirdēju, tad bija paredzēts grāmatām, kuras mēs lūdzām. Jo līdz šim brīdim arī grāmatas lībiešiem nav izdotas.

V.Zeile: Kolēģi! Šī summa – 900 tūkstoši rubļu – ir paredzēta caur Nacionālo attiecību departamentu. Tur tā ir ietverta.

I.Geige: Paldies. Tas ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka direkcijai, kas darbu ir uzsākusi, darbs arī jābeidz. Viņi draudēja, ka griezīsies kaut kur ārzemēs, lai to lībiešu jautājumu Latvijā izvirzītu tur.

Otrs jautājums. Kāpēc Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas pārstāvji, kuri nodarbojas ar bērnu aizsardzības jautājumiem, griezās pie manis sakarā ar organizāciju “Glābiet bērnus!”? Ar šo organizāciju komisija sadarbojas, lai realizētu bērnu tiesību aizstāvību saskaņā ar ANO konvenciju.

V.Zeile: Es atvainojos, es varu atbildēt. E saprotu jautājumu. Vēsture bija tāda. Budžeta projektā Izglītības ministrijai bija paredzēti (tajā izvērstajā grāmatiņā tas ir pēdējais punkts) 5 miljoni rubļu organizācijai “Glābiet bērnus!”. Kad Izglītības ministrija aizstāvēja to Budžeta komisijā, tika jautāts, kā šo summu izmantos? Izglītības ministrija pateica, tiklīdz šī summa tiks saņemta, to pārskaitīs sabiedriskajai organizācijai “Glābiet bērnus!”.

Tad mēs jautājām, vai organizācijai “Glābiet bērnus!” ir programma, kur šo summu izlietos? Tobrīd tādas programmas nebija. Šodien, kad mēs sākām izskatīt budžetu, Inguna Ebela vai viņas kolēģes šādu programmu tik tikko iesniedza. Tā tiks izvērtēta no finansu lietderīguma un efektivitātes viedokļa. Tad mēs varēsim pateikt slēdzienu. Šī programma cieši korespondējas ar Labklājības ministrijas un Veselības aizsardzības departamenta funkcijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev! Gatavojas deputāts Punovskis.

S.Zaļetajevs: */Man ir tāds jautājums. Premjerministrs nupat nosauca skaitļus, kas, viņaprāt, varētu raksturot ražošanas līmeņa samazināšanos: janvārī – 20 procenti, februārī – 30 procenti, martā – 40 procenti. Bet es gribu zināt konkrētus skaitļus, kas ir izmantoti, lai iegūtu šos procentus, kas izmantoti, lai vērtētu ražošanas līmeņa samazināšanos, tā rēķinot budžeta ienākumu daļu. Tāpat gribu zināt konkrētus skaitļus, kas raksturotu inflācijas līmeni pirmajā pusgadā./

Priekšsēdētājs: Vai kāds var atbildēt uz šo Zaļetajeva kunga jautājumu? Viņš prasa konkrētus skaitļus. Siliņa kungs atbild. Latviski, lūdzu, Siliņa kungs.

E.Siliņš: Mēs ar ļoti lielu atbildības izjūtu izvērtējām ienākumu daļu. Šodien konkrēti pateikt, cik procentu atstās iespaidu uz ražošanas tempiem, nav iespējams. Es jau savā ziņojumā teicu, ka mums tikai par 16 procentiem ir nodrošināta materiāltehniskā apgāde jeb resursu apgāde rūpniecībā, un arī citās nozarēs ir tāds pats stāvoklis. Tāpēc mēs vadījāmies nevis pēc attīstības procesiem, bet gan pēc inflācijas procesiem. Nosakot peļņu un peļņas apjomu, tika piemērots koeficients 2. Nosakot apgrozījuma nodokli, tika piemēroti tiešie ražošanas rādītāji attiecībā uz tām likmēm un to kārtību, kāda šodien pastāv, aprēķinot apgrozījuma nodokli. Jaunais likums paredz 2+2 procentus. Aprēķinot akcīzes nodokli, tika ņemti vērā attiecīgie ražotāji, bet viņu ir visai maz.

Novērtējot šo ienākumu bāzi, mums ir bažas par šo ienākumu realitāti un pilnību. Gan no mana ziņojuma, gan no premjera kunga pārdomām izskanēja, ka nevar risināt jautājumu par ienākumu bāzes palielināšanu, jo ir neprognozējama situācija, kas var izsaukt ienākumu samazināšanos pirmajā pusgadā. Tāpēc šie skaitļi principā ir aprēķināti maksimāli, bet šodien pateikt precīzi, kāda situācija būs februārī, martā un līdz jūnijam (ieskaitot), nav iespējams. Šie skaitļi ir aprēķināti, vadoties no pastāvošajām tendencēm. Bez tam es gribētu piebilst, ka budžeta ieņēmumu daļu novērtēja mūsu zinātniskās organizācijas, respektīvi, zinātniskā laboratorija un Ekonomikas institūts.

Priekšsēdētājs: Vēl Zeiles kundze atbild.

V.Zeile: Es gribētu papildināt ministru. Mēs apzināmies, ka ieņēmumu daļa pirmajā pusgadā varētu būt ļoti nestabila. Tāpēc likumprojektā, ko mēs šodien apspriežam, ir 3.punkts, kurš skan šādi: “Piešķirt Latvijas Republikas Finansu ministrijai tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli Latvijas Republikas valsts budžetā saņemtajiem ieņēmumiem, bet nepārsniedzot budžetā paredzētās summas.” Mēs nerīkojāmies tā, kā Igaunija rīkojās, jo uzskatījām, ka šajā nestabilajā situācijā valsts budžets ir jāapstiprina, bet pēc tam to var finansēt proporcionāli ienākumiem. Šī pieeja finansēt tikai viena mēneša apjomā sevi neattaisnoja, un arī Igaunija pēc valdības kabineta maiņas izstrādāja un apstiprināja valsts budžetu pirmajam pusgadam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski! Gatavojas deputāts Kinna.

A.Punovskis: Man ir jautājums Siliņa kungam. Siliņa kungs, jūs, bez šaubām, zināt likuma “Par budžeta tiesībām” 5.pantu, kurā ir teikts, ka gadījumā, ja Ministru padome pieņem kādu lēmumu, saskaņā ar kuru palielinās vietējo budžetu izdevumi vai samazinās to ieņēmumi, tad šiem budžetiem attiecīgos līdzekļus sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta. Ja valdība pieņem lēmumu paaugstināt budžeta iestādēs strādājošo darbinieku darba algas, vai tad nevajadzētu šo darba algas pieaugumu segt no republikas valsts budžeta? Es runāju tieši par pašvaldību budžeta iestādēs strādājošajiem.

E.Siliņš: Jūsu jautājums ir pilnīgi pamatots. Tāpēc, budžeta projektā iestrādājot darba algas minimumu 670 rubļus, šī summa ir sadalīta starp valsts budžetu par pietiekamiem līdzekļiem vietējo pašvaldību budžetiem. Šī sadale ir nodrošināta. Es jums varu piekrist, ka bez algām bija atsevišķas izmaiņas, kuras radās ne tāpēc, ka valdība pieņēma lēmumus, bet arī tāpēc, ka parlamentā tika mainīti nodokļu likumi, kas skāra vietējo pašvaldību budžetus, bet tādas kompensācijas netika izdarītas. Lēmumā tas netika fiksēts. Tas ir vietējo pašvaldību likumu pārkāpums. Mēs ceram, ka ar šā gada jauno budžetu tādas lietas vairs nenotiks. Šeit mums, parlamentam un valdībai, vajadzēs strādāt kopīgi.

A.Punovskis: Paldies. Es arī gribētu cerēt, ka turpmāk tādu pārkāpumu vairs nebūs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna. Gatavojas deputāts Freimanis.

J.Kinna: Es arī gribētu lūgt atļauju uzdot divus jautājumus.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tālāk mums jautājumi pieaug daudz lielākā progresijā, jo ir deputāta Ābiķa rakstisks pieprasījums, ka viņam ir vismaz trīs jautājumi.

J.Kinna: Pirmais jautājums būtu Siliņa kungam par ieņēmumu daļu. Man šķiet, ka ieņēmumu daļā tomēr nav atspoguļoti visi nodokļi. Piemēram, es neredzu īpašuma nodokli. Pēdējā laikā ir izplatīta tendence, ka ļoti daudzas valsts iestādes sniedz maksas pakalpojumus, piemēram, Iekšlietu ministrija, mainot pasi. Bet budžetā parādās tikai 50 miljoni.

E.Siliņš: Mēs parlamentam ierosinām šodien vai tad, kad apstiprināsim budžetā īpašuma nodokli, visu simtprocentīgi nodot vietējām pašvaldībām un neatstāt neko republikas valsts budžetā. Tāds ir ierosinājums, tas ir fiksēts arī mūsu dokumentos. Mūsu nolūks ir nostiprināt vietējo pašvaldību budžeta ieņēmumu bāzi.

Otrs jautājums attiecas uz pārējiem ienākumiem. Tie ienākumi, kuri ir noteikti ar attiecīgajiem likumdošanas aktiem, ka tie kā maksas pakalpojumi paliek šo iestāžu ieņēmumos, budžetā neienāk. Budžeta ienākumos tiek ieskaitīti pārējie nodokļa ieņēmumi, kas ir akceptēti ar attiecīgajiem lēmumiem. Tie ir tīri budžeta ieņēmumi, bet dažādu iestāžu maksas pakalpojumi nav budžeta ieņēmumi, un budžetā tie nav paredzēti.

J.Kinna: Es nesaprotu, kur paliek tā nauda, kuru mēs tagad maksājam par zīmogu pasē.

E.Siliņš: Te jārunā par katru konkrētu gadījumu. No šiem maksas pakalpojumiem tiek uzturētas arī tās institūcijas, kas ar šiem maksas pakalpojumiem nodarbojas. Bez tam ir arī daudzi citi līdzekļi, piemēram, speclīdzekļi, ārpusbudžeta līdzekļi un tā tālāk. Tādas summas ir, tās neiet caur budžetu. Budžeta pārdale tos neietekmē.

J.Kinna: Vai budžeta iestādēm ir ārpusbudžeta fondi?

E.Siliņš: Tas ir atļauts. Tie ir speclīdzekļi, ar kuriem gūst papildu ienākumus par dažādām darbībām. Šīs darbības ir apstiprinātas. Vienīgā piezīme ir tā, ka no šādiem speclīdzekļu darījumiem, no šiem ienākumiem, kuri pārsniedz izdevumus, tiek ņemts nodoklis peļņas nodokļa apmērā, tas ir, 35 procenti.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, jūs visi ievērojāt, ka Kinnas kungs uzdeva jau četrus jautājumus.

J.Kinna: Paldies Tad es no otrā jautājuma atteikšos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani! Gatavojas deputāts Ābiķis.

J.Freimanis: Es gribētu jautāt Zeiles kundzei. Es pilnīgi piekrītu tai domai, ka mums šodien nav citu iespēju, mums vienkārši budžeta izdevumu daļa ir jāsamazina, turklāt ar stingru roku. Tāpēc man būtu piezemēts jautājums, varbūt premjers arī to dzird. Šajā budžetā ir paredzēti Latvijas valsts izdevumi okupācijas armijas formējumu algošanai. Man rokās ir skandalozs dokuments, kurā Latvijas Republika uzņemas segt izdevumus robežapsardzības robežsargu karaspēka uzturēšanai. Cik mums ir vēl šādu dokumentu un cik mums vēl ir šādu vienošanos par okupācijas armijas daļu izdevumu segšanu?

V.Zeile: Man ir jāatvainojas, darba steigā man nebija iespējams iepazīties un inventarizēt visus Ministru padomes pieņemtos dokumentus, tāpēc es lūgtu premjeru man nākt palīgā atbildēt.

J.Freimanis: Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Tātad uz Freimaņa kunga jautājumu atbildēs premjers Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Protokolu 30.janvārī ir parakstījis Gapoņenko, no vienas puses, un, no otras puses, Jundža kungs. Un tajā ir rakstīts, lai visi to redz un dzird: */“Visā laika periodā, kad dienesta pienākumus kopīgi veic Baltijas robežapsardzes kara apgabala karaspēks un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas robežapsardzības karaspēks, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija apņemas apgādāt personālsastāvu ar pārtiku un naudu, ikmēneša samaksu par elektroenerģiju un apkuri, komunālajiem pakalpojumiem.”/ Šie armijas izdevumi pamatpozīcijās attiecas uz pārtiku, tātad gaļa, piens un vēl pozīcijas, kas ir iekļautas starpvaldību sarakstos. Tas ir tajā sarakstā, cik mums enerģētikas jāsaņem no Krievijas, bet pretim ir jādod pārtika (respektīvi, barters) 20 miljonu apmērā. Pārtika uz Krieviju, enerģētika no Krievijas. Tajā pārtikā, kas iet uz Krieviju, ir iekšā daļa pārtikas, ko pagaidām šeit tērē armija. Tas nozīmē, ka nav nekādu papildu apgāžu, kuras nebūtu ietvertas šajā starpvaldību nolīgumā ar Krieviju. To es jums varu pierādīt ar dokumentiem.

Diemžēl tikai tagad situācija ir tāda, ka cienījamā Krievijas puse savas enerģētiskās saistības nepilda. Šajā sakarībā esam pietiekami daudz nocīnījušies, ir pagājis jau pusotrs mēnesis, pirmais solis ir sperts – ir apstādināti rūpniecības monopoluzņēmumi. Otrais solis ir sperts – acīmredzot pašvaldības, kuras ir visciešāk saistītas ar šo armijas daļu apgādi, pieņems lēmumu šīs armijas daļas neapgādāt ne ar ko. Piemēram, Ventspilī tas jau ir noticis, Lemberga kungs man ziņoja. Tas pats notiek Liepājā. Un tas viss pašvaldību līmenī tiek izcīnīts ar konkrēto armijas daļu. Ja konkrētā armijas daļa, kamēr risinās starpvaldību sarunas par karaspēka izvešanu, ekvivalenti kompensē ar enerģētiskiem avotiem, ar enerģētiskiem materiāliem vai ar to, kas pašvaldībai ir nepieciešams, lai attiecīgi nosegtu maizi, lai attiecīgi nosegtu produktus un citu pakalpojumu izdevumus, tad pašvaldības šo jautājumu ar armijas daļu konkrēti risina viens pret vienu. Tāda patlaban ir situācija.

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos, premjera kungs, es negribu runāt par sīkumiem. Uzturēt armiju nozīmē, pirmkārt, tai maksāt, kā tas ir fiksēts tajā dokumentā, otrkārt, uzturēt armiju nozīmē neiekasēt maksājumus no armijas. Jūs taču labāk par mani zināt, ka tie miljardi, kurus mums armija nemaksā, ir aktīvi.

I.Godmanis: Es jums pilnīgi piekrītu. Armijas izmaksas gada laikā sastāda 1,3–1,4 miljardus kopā ar zemes nodokli. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka patlaban tās ir atsevišķas pozīcijas, kas skar enerģētiku un pārtiku kā barteri, tajā kopējā bilancē, kas ar Krieviju tiek stādīta, tiek ietverts arī zemes nodoklis un tiek ietverti arī tie maksājumi. Mēs uzskatām, ka sarunu veidā jautājums ir atrisināms. Ja Krievijas puse burtiski šajās dienās nespers pozitīvus soļus, tad papildus tam, ka monopoluzņēmumi Latvijā tiks apstādināti, nekas cits neatliks, kā pašvaldībām risināt jautājumu ar armiju. Kaut gan nekādu pārsteidzīgu rīcību nevajadzētu pieļaut, jo tas tomēr varētu izsaukt pavisam neadekvātas sekas. Armija ir armija, un tas ir ļoti bīstams pasākums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka vispareizāk būtu, ja par šo dokumentu mums atbildi sniegtu arī Jundža kungs. Viņš varbūt varēs raksturot situāciju, jo Gapoņenko kungs un viņa bruņotie zaldāti nav pakļauti Krievijai, kā tas atspoguļojas sarunās ar Krieviju.

Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis: Es pavisam īsi. Cienījamais Freimaņa kungs! Katru dokumentu vajag lasīt no sākuma līdz galam, tas ir pirmām kārtām. Un otrām kārtām nevienu kapeiku nevienam okupācijas armijas karavīram vai kādai daļai no Latvijas Republikas aizsardzības budžeta, kas ir manā rīcībā, nekad neviens nav maksājis, nemaksā un arī nemaksās. Un šādus, es atvainojos, muļķīgus jautājumus nevajadzētu parlamentā uzdot.

Priekšsēdētājs: Atbilde ir sniegta. Deputāts Ābiķis uzdod jautājumu. Un gatavojas deputāts Laķis.

Dz.Ābiķis: Mans jautājums acīmredzot ir adresēts Zeiles kundzei. Pirmais. Nu labi, es uzdošu vienu jautājumu, bet tas sastāvēs no vairākām daļām. Tātad valsts ministra institūcijas finansēšana ir samazināta. Vai Budžeta komisijai ir zināms, ka ir izveidots Valsts valodas centrs? Vai ir paredzēta šā centra finansēšana?

Vai Budžeta komisijai ir zināms, ka 14 Latgales pagastos nav latviešu skolu un simtiem latviešu, pareizāk sakot, latgaliešu, bērnu nevar mācīties dzimtajā valodā? Un šajā sakarībā: kā tiek finansēts bijušais Rīgas Civilās aviācijas institūts? Kā tiek finansēts pēdējā jūsu komisijas variantā?

Un vēl jautājums: cik maksā jaunākās markas “Audi” automašīna? Vai tas nav apmēram tik, par cik ir samazināts finansējums Latgales izglītībai?

V.Zeile: Centīšos atbildēt uz pirmo jautājumu par Valodas centra finansēšanu. Valodas centrs ir iekļauts valsts lietu ministra finansējumā. Dineviča kungs, cik jums ir liela summa? Es no galvas neatceros.

J.Dinevičs: Tā ir samazināta, 250 000 ir svītroti, neskatoties ne uz ko. Ja jūs gribat vēl informācijai un socioloģiskajām aptaujām…Negribat? Nevajag. Šteins domā, ka nevajag. Tad samaziniet. Ja jūs gribat ekspertus, kas izvērtē strīdīgas situācijas, tad arī ir jāmaksā, ja nevajag… Nevajag. Turpināsim strīdēties. Nav jau tik liela tā summa. Nav.

V.Zeile: Kolēģi Dinevič! Es tikai gribēju jums pateikt, ka nebija jau nekāda īpaša vēlēšanās samazināt tieši jūsu jaunās Valsts lietu ministrijas ministra budžetu, bet saprotiet un novērtējiet arī to, ka no diviem miljardiem budžeta deficīta mēs tomēr izkoriģējām uz šo nelielo deficītu, kaut arī zināmi upuri bija jānes arī jūsu institūcijai.

J.Dinevičs: Zeiles kudze, kāds būs finansējums, tāds būs darbs.

V.Zeile: Paldies. Un attiecībā…

Dz.Ābiķis: Aviācijas institūts…

V.Zeile: Attiecībā uz Rīgas Civilās aviācijas institūtu, kolēģi, vajadzētu šeit pateikt atklāti. Mūsu Izglītības ministrijas budžeta finansējumā šobrīd ir, no galvas precīzi pateikt nevaru, apmēram 12…

Dz.Ābiķis: …14 miljoni.

V.Zeile: Nē, 14 miljonu nav. Mācību iestādes, galvenokārt vidējās speciālās, kuras septembrī tika pārņemtas no PSRS un nonāca mūsu pakļautībā, prasīja arī budžeta finansējumu. Mēs jau pagājušajā gadā tās finansējām, lai nerastos tāda situācija kā oktobrī, kad skolotāji palika bez algām.

Cienītie ministri! Jūs ļoti labi atceraties, ka Budžeta komisija jūs visus aicināja un lūdza izvērtēt šīs mācību iestādes un tajās gatavoto kontingentu. Cik daudz šo beidzēju būs vajadzīgs Latvijas tautsaimniecībai? Ja es pareizi atceros, tad tikai satiksmes ministrs ļoti savlaicīgi savu slēdzienu iesniedza. Pārējie ministri klusē. Cik daudz jums vajadzēs šo speciālistu? Un rezultātā mūsu cenšanās šo finansējumu pārtraukt beidzās ar to, ka izglītības ministrs ļoti lūdza turpināt to finansēšanu līdz gada beigām, lai pēc tam strauji samazinātu kontingentu atbilstoši republikas tautsaimniecības vajadzībām.

Un trešais – par Civilās aviācijas institūtu. Tur tiek finansēti tikai 1303 studenti, kuri Latvijā paliks strādāt.

Dz.Ābiķis: Bet es gribētu summu dzirdēt. Cik šie 1303 studenti izmaksā.

V.Zeile: Cik? Manuprāt, trīs miljoni.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, cik maksā mikrofons? Lūdzu, atbildiet! Jūs tikko salauzāt. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, cienījamais Ābiķa kungs. Kas attiecas uz Civilās aviācijas institūtu, tad pēc nesenās vizītes Jemenā pie mums mācās 16 studenti no Jemenas. Pie mums mācās un grib mācīties ļoti daudzi trešās pasaules studenti. Lielāko tiesu šajā institūtā un Medicīnas akadēmijā. Ļoti svarīgs moments ir tas, ka valūta, ko viņi ir ar mieru maksāt, nogulsies Latvijā. Tas ir viens no variantiem, ko mēs starpvaldību ekonomiskajos nolīgumos ar trešo pasauli spējam viņiem piedāvāt. Tāpēc ārkārtīgi uzmanīgi ir jāpieiet variantam par šīm mācību iestādēm. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tās galīgi nav vajadzīgas, bet tas ir ļoti tuvredzīgs skatījums.

Un kas attiecas uz “Audi”, tad es saprotu, kāpēc šis jautājums tika uzdots. Atbildēšu jums tā, Ābiķa kungs! Šīs četras mašīnas, kas tika iepirktas, precīzi ir atspoguļotas valūtas budžeta izdevumu daļā. Es jums varu apliecināt tikai vienu, ka arī komisiju priekšsēdētāji drīz vien atteiksies no iespējas braukt ar volgām un žiguļiem, jo šīs mašīnas uz Latviju nāks ārkārtīgi minimāli. Un, ja arī nāks, tad, pārrēķinot pēc valūtas kursa, tās nebūt nebūs lētākas kā tās mašīnas, kas nāks no Rietumiem, it sevišķi lietotas. Un Ministru padomes garāžā jau ir dots rīkojums meklēt uz līzinga mašīnas, ar ko apkalpot diplomātisko korpusu, ar ko apkalpot cilvēkus. Jo redziet, kas par lietu. Tā orientācija, kas te eksistēja 50 gadus, ka mēs visu mūžu brauksim tikai ar Austrumos ražotajām mašīnām, ir absolūti jāizslauka ārā no smadzenēm, jo tas privileģētais kanāls cenu ziņā ir beidzies.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kunga komentāri pašlaik netiek gaidīti. Viņš uzdeva ļoti daudz jautājumu, un uz visiem tika atbildēts.

A.Buls: Es atbildēšu vēl.

Priekšsēdētājs: Bula kungs, jūs arī atbildēsit?

A.Buls: Jā, es piedalīšos atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Buls: Tā kā man bija uzdots kūrēt valsts ministra aparātu, tad uz šo jautājumu, kas tika uzstādīts, uzskatu par savu pienākumu atbildēt. Kad dibinājām valsts ministra amatu un, pēc premjera priekšlikuma, iecēlām ministru, nebija runas par ministriju ar visām tās regālijām. Tas ir valsts ministrs bez portfeļa. Taču, saņemot pirmo štatu projektu, mēs redzam 47 vienības, tai skaitā 15 līgumdarbiem. Es liku priekšā Budžeta komisijai, izskatot iespējamās funkcijas, kaut gan vēl nav nekāda nolikuma par šo ministriju, samazināt līdz 15. Bet mēs vienojāmies, ka pagaidām atstāsim apmēram kādas 27–28 vienības valsts ministra aparātā. Tāpēc attiecīgi tika samazināta arī finansēšana. Uzskatu, ka pilnīgi pietiek ar šīm 32 vienībām, lai valsts ministrs veiktu savas funkcijas.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ieņemsim vietas! Sāksim plenārsēdes pēdējo vakara sēdi. Pulkstenis ir pieci. Turpinām jautājumu uzdošanu. Jautājumu uzdod deputāts Laķis. Tā kā Pēteris Laķis nav ieradies uzdot jautājumu, viņš automātiski tiek svītrots no saraksta. Nākamo jautājumu uzdod deputāts Dinevičs, un gatavojas deputāts Grūbe. Paldies, Dineviča kungs! Jūs ļoti atvieglojāt darbu plenārsēdē. Jautājumu uzdod deputāts Grūbe. Nav ieradies, tiek svītrots no saraksta.

Nākamais ir deputāts Ziediņš. Lūdzu. Gatavojas deputāts Raimonds Krūmiņš. Mikrofoni ir ieslēgti.

Z.Ziediņš: Kamēr Kalniņa kungs iet uz tribīni, man ir lūgums deputātiem neatbalstīt Godmaņa kunga izteikto tēzi par siltumdotācijas saglabāšanu pilsētās.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs, es atvainojos, Kalniņa kungs jau ir tribīnē.

Z.Ziediņš: Man ir tāds plašs jautājums. Sakiet, lūdzu, kas īsti traucē Latvijas Republikā pārdot to valsts īpašuma daļu, kura nesaistās ar pilsonību un nesaistās ar bijušajiem īpašniekiem, lai papildinātu budžeta ieņēmumu daļu? Kas īsti to traucē? Kas traucē pārdot kolhoznieku pili, lai par šo naudu varētu kreditēt zemniekus? Kas traucē pārdot viesnīcu “Latvija”, lai mēs papildinātu šo budžeta daļu?

A.Kalniņš: Ja bijāt klāt otrdien, kad tika skatīti privatizācijas jautājumi, tad zināt, ka “Latvija” tiks iekļauta zināmā sarakstā. Vai mēs to pārdosim par brīvi konvertējamo valūtu vai pašmāju valūtas turētājiem, vai ārzemju valūtas turētājiem. Tā ka mēs šim solim pāri netiksim. Es taču teicu, ka neesam tiesīgi šo privatizāciju tādā veidā veikt.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti…

Z.Ziediņš: Jūsu neuzņēmība vai Augstākās padomes likumu trūkums?

A.Kalniņš: Likuma trūkums.

Z.Ziediņš: Tā ir jūsu neuzņēmība.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es tikai gribēju vērst jūsu uzmanību, ka runa bija par viesnīcu “Latvija”, nevis par Latvijas Republiku un tās pārdošanu.

Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Es papildināšu atbildi uz šo jautājumu. Cienījamie deputāti! Ja risinām jautājumu tā, ka konversijas rezultātā iegūtos līdzekļus iepludināsim valsts budžetā, tad mēs šos līdzekļus apēdīsim un mums nebūs nekādu iespēju attīstīt privatizācijas procesu Latvijā. Tam ir jābūt speciālam fondam, speciāliem līdzekļiem, un tas jāizlieto tikai privatizācijas mērķiem un privātsektora attīstībai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā pēdējais jautājumu uzdod Raimonds Krūmiņš. Nav ieradies, tiek svītrots no saraksta. Līdz ar to jautājumu uzdošana ir beigusies. Tomēr deputāts Edmunds Krastiņš uzdod jautājumu kā pēdējais, jo sekretariāts ir sajaucis kārtību. Lūdzu.

E.Krastiņš: Es vēlos detalizētāk uzzināt, kas slēpjas aiz divām rindiņām šajā budžetā. Es atradu, ka budžetā ir atklāti uzrādītas divas sabiedriskās organizācijas, kurām paredzēta budžeta dotācija. Tā ir Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Komponistu savienība. Vai kāds varētu paskaidrot, kāpēc tieši šīs divas organizācijas tiek dotētas un kādiem mērķiem?

V.Zeile: Līdzekļi tiek izdalīti nevis šīm organizācijām, bet Kultūras ministrijai. Un Kultūras ministrija slēdz līgumus ar šo organizāciju pārstāvjiem, lai realizētu dažas programmas. Mākslinieku savienībai, manuprāt, ir četras starptautiskās izstādes, un Rakstnieku savienībai ir attiecībā uz grāmatu izdošanu un Latvijas literatūras propagandēšanu ārzemēs.

E.Krastiņš: Mākslinieku savienības šajā sarakstā nav, bet ir konkrēti Kultūras ministrijai priekš Rakstnieku savienības un Komponistu savienības, kopā apmēram pusmiljons rubļu.

Priekšsēdētājs: Brīvo arodbiedrību savienībai arī tur naudiņa ir iedalīta.

E.Krastiņš: Arodbiedrību savienībai es sapratu, jo tur ir bērnu un jaunatnes sporta skolas…

V.Zeile: Arodbiedrību savienībai ir jāsvītro. Nekādā gadījumā tai līdzekļi netiks doti, bet, kā jūs pareizi izlasījāt, tur ir bērnu sporta skolas.

E.Krastiņš: Bet šeit ir tieši konkrēti: Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Komponistu savienība – 9.lappusē apmēram trešā rindkopa no apakšas. Kamēr Zeiles kundze meklē, es gribētu atzīmēt, ka mums ir arī Teātru biedrība un Mākslinieku savienība.

V.Zeile: Es atvainojos. Šeit tomēr ir 10.punkts – Kultūras ministrijai ir 193 miljoni. Un tad zem šīs Kultūras ministrijas ir, lūk, tas, ko jūs nosaucāt, jo te ir domāts tā, ka līdzekļi būs Kultūras ministrijai un Kultūras ministrija slēgs līgumus ar šo sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem par konkrētu pasākumu organizēšanu. Es jums paskaidroju, par kādiem pasākumiem ir runa.

E.Krastiņš: Te nav Mākslinieku savienības. Te ir Rakstnieku savienība un Komponistu savienība.

V.Zeile: Tad man ir jāskatās papildu materiālos.

E.Krastiņš: Vai es varētu iepazīties pēc tam?

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Mums līdz otrajam lasījumam vēl kāds laiks būs, tā ka to varēs atrisināt. Godājamie kolēģi, līdz ar to ir beigusies jautājumu uzdošana. Paldies Zeiles kundzei, Siliņa kungam, Kalniņa kungam par sniegtajām atbildēm un premjerministram, kas arī sniedza atbildes. Tā ka mēs varam uzsākt debates.

Debatēs šobrīd ir pierakstījušies 12 deputāti, bet gan jau pieteiksies vēl. Tā ka kādā labā brīdī mums vajadzēs lemt par debašu pārtraukšanu, jo pretējā gadījumā šo jautājumu šodien nepabeigsim izskatīt.

Deputātam Freimanim ir ierosinājums. Lūdzu.

J.Freimanis: Krastiņa kungs, man būtu kompromisa ierosinājums. Tā kā izskanēja priekšlikums, ka mums jāpieņem bezdeficīta budžets, tad tas nozīmē, ka Budžeta komisijai ir vēl jāstrādā. Man būtu priekšlikums debates neatklāt un pieņemt 198.dokumentu, jo tas dokuments, ko mēs pieņemsim, principiāli atšķirsies no nākamā. Un tādā kārtā mēs varētu ietaupīt laiku. Ja vēl kas ir maināms vai diskutējams, to izdarīt otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man būtu priekšlikums vienoties par piecām minūtēm debatēm, jo arī pastāvīgo komisiju priekšsēdētājiem un līdzziņotājiem bija noteiktas piecas minūtes. Nevajadzētu vienkārši balsot par šo 198.dokumentu, nezinot, kas tiks piedāvāts svītrot otrajā lasījumā. Es esmu kategoriski pret premjera kunga ierosinājumu attiecībā uz lauku sociālo infrastruktūru. Šādu nostāju es paudīšu ne tikai otrajā un trešajā, bet arī piektajā lasījumā, ja tas būs nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl ierosinājumi par iespējamo apspriešanas kārtību? Mums tiek piedāvāti divi balsojumi. Pirmais ir deputāta Freimaņa ierosinājums balsot par to, ka mēs debates neatklājam, bet apspriežam un pieņemam 198.dokumentu, un debatējam otrajā lasījumā. Deputāts Grūbe piedāvāja, ka debates ir nepieciešamas, bet tām jāatvēl piecas minūtes. Loģiski, ka vispirms balsosim par deputāta Freimaņa ierosinājumu, jo, ja mēs neatklājam debates, tad arī nav par minūtēm jābalso.

Lūdzu, reģistrēsimies. Notiek reģistrācija. Lūdzu rezultātu. 96 deputāti ir reģistrējušies. Paldies. Pirmais balsojums par deputāta Freimaņa ierosinājumu neatklāt debates. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Freimaņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par – 39, pret – 27, atturas – 23. Deputāta Freimaņa ierosinājums nav guvis vairākumu.

Otrs balsojums par deputāta Grūbes ierosinājumu ierobežot debates ar piecām minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Grūbes ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par – 73, pret – 8, atturas – 7. Tātad pieņemts deputāta Grūbes priekšlikums ierobežot debates ar piecām minūtēm.

Sāksim debates. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Kristovskis, un gatavojas deputāts Andrejs Krastiņš.

Ģ.Kristovskis: Cienījamie deputāti un kolēģi! Vakar jūs man parādījāt lielu godu, ievēlot mani par Zemessardzes štāba priekšnieku bez mana ziņojuma. Bet aiz kadra palika daudz tādu problēmu, par kurām es gribēju vakar ziņot. Tad šodien es vismaz ķeršos pie budžeta jautājumiem.

Tātad par budžeta daļu, kas attiecas uz aizsardzības struktūrām kopumā un Zemessardzi atsevišķi, ņemot vērā to, ka Zemessardze ir viena no tām struktūrām, kura savu darbību un veidošanos uzsākusi relatīvi nesen. Aizsardzības ministrs deputāts Jundzis jau salīdzināja dažus skaitļus ar tiem, kādi bija pirmās Latvijas Republikas laikā. Es tikai minēšu dažus skaitļus par Zviedriju. No Zviedrijas 1991.gada budžeta aizsardzības jautājumiem joprojām tiek ziedotas salīdzinoši lielas summas. 1991.gadā tās sastādīja 9 procentus, pat vairāk nekā 9 procentus, neieskaitot iekšlietu sistēmu.

Man ļoti patika Zeiles kundzes izteiktā doma, ka nauda ir jāizlieto nekavējoties, jo tā devalvējas. Faktiski tas visiem ir skaidrs, bet to akcentēja arī Budžeta komisijas vadītāja. Es gribu mazliet ilustrēt to, kā faktiski neelastīgā finansu politika mūsu valstī rada zaudējumus un nedod iespēju attīstīt aizsardzības struktūras.

Kāpēc es uzskatu, ka šī finansu politika ir neelastīga? Ja mēs paskatāmies Zemessardzes 5,5 mēnešu attīstības laiku, tad varam redzēt, ka aptuveni tikai divus mēnešus esam saņēmuši reālo finansēšanu. Mēs esam varējuši apmēram divus mēnešus risināt reālus jautājumus, kas saistīti ar materiāltehnisko apgādi un citiem maksājumiem. Zemessardze tika izveidota septembrī, bet mūsu rēķinā nauda ieplūda tikai novembrī, respektīvi, novembra pirmajā pusē. Mēs jau septembra beigās, oktobra sākumā bijām veikuši pirmos aprēķinus un pēc šiem aprēķiniem mums tika piešķirta summa, bet mēs gada beigās vairs nevarējām šo summu realizēt. Premjers teica, ka aizsardzības struktūrām tika piešķirti papildu līdzekļi, bet no Zemessardzes rēķina šie 7 miljoni pazuda, un īpatnējākais ir tas, ka šonedēļ mēs tā arī nevarējām noskaidrot, vai tā ir bijusi bankas vai Finansu ministrijas pašdarbība. Rakstveida pavēle par šo finansu darbību tā arī līdz šim pašam brīdim nav atrasta.

Mēs jau decembra sākumā, faktiski novembra beigās iesniedzām savu budžeta pieprasījumu, pēc tām cenām un tiem izcenojumiem, kādi pastāvēja tajā laikā. Tagad ir 19.februāris. Ja mēs paskatāmies uz pirmo pusgadu, tad iznāk tā, ka atkal mūsu rīcībā pēc otrā un trešā lasījuma labākajā gadījumā būs tikai četri mēneši, varbūt pat mazāk, lai mēs realizētu tās summas, kuras mēs esam pieprasījuši. Bet kas šajā laikā notiek? Šajā laikā atsevišķas firmas noslēgtos līgumus vai sadarbību ir pārtraukušas, jo mums dažkārt jāreaģē ar dažu dienu starpību un ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu aizsardzības struktūras attīstību. Ņemot vērā šos apstākļus, mēs 5,5 mēnešu laikā ar finansēm esam strādājuši tikai aptuveni divus mēnešus.

Ja mēs piekritīsim premjera priekšlikumam no aizsardzības struktūrām noņemt tos papildinājumus, kas ir iesniegti grozījumu projektā par budžetu, tad iznāk tā, ka Zemessardze ne tikai paliek tajā pašā situācijā, kāda bija 1991.gada novembrī, bet pat zaudē 25 miljonus. Jo mums tika noņemta visa summa, respektīvi, 25 miljoni, kas bija paredzēta ieroču iegādei. Tātad mēs paliekam tajā bruņojuma situācijā, kādā mēs esam, faktiski bijām 1991.gadā. Līdz ar to veselu pusgadu mēs nerisināsim nekādas problēmas. Līdz ar to Zemessardze zaudē savu būtību.

Un nobeidzot es tomēr aicinātu atgriezties pie tā lēmuma, kas bija ielikts vakardienas darba projektā ar 4.numuru, tas ir, par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Latvijas Republikas Zemessardzes finansēšanu 1992.gada pirmajā pusē. Šis jautājums tika izskatīts Budžeta komisijā jau vairāk nekā pirms divām nedēļām, un toreiz atsaucību izrādīja gan Finansu ministrijas pārstāvji, gan Budžeta komisijas locekļi. Diemžēl nav realizējies šis lēmums, kurā bija paredzēts piešķirt trešdaļu finanšu šīm struktūrām, lai mēs varētu reāli turpināt savu darbību, lai mēs varētu nodrošināt savas struktūras ar reāliem materiālajiem resursiem.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Paldies Kristovska kungam. Vārds deputātam Andrejam Krastiņam. Gatavojas Punovska kungs.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi, jo Kristovska kungs pateica gandrīz visu, kas attiecas uz Zemessardzi un kas attiecas uz visu aizsardzības budžetu. Es arī gribētu aicināt godājamos kolēģus, balsojot par budžetu, nobalsot pilnā apmērā par to minimālo summu, kas ir veltīta Latvijas Republikas aizsardzībai un drošībai, ieskaitot visas struktūras – Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Zemessardzi un Drošības dienestu –, jo mums ir jāsaprot situācija. Ja kaut ko varam pirkt par rubļiem, tad tas ir izdarāms nekavējoties. Neviena cita valsts mums nekādus ieročus ne par kādu naudu nepārdos. Latvijas Republika vēl arvien ir melnajā sarakstā, Amerikas Savienotajās Valstīs tā ir totalitāra valsts, tāpēc tuvākā pusgada laikā mēs nekādus ieročus vai ar militāro ekipējumu saistīto neiegādāsimies. Mums to vienkārši neviens nepārdos, pat ja mums būtu šī valūta. Tāpēc mums vienīgā iespēja ir pirkt šeit un biržās pirkt, pirkt no dažādām kompānijām un starpniekiem, kas vēl varbūt ir iespējams. Šī iespēja ir jāizmanto. Tas pats attiecas uz zābakiem, zeķēm, kurpēm, cepurēm un visu pārējo. Neviens mums neko nedos un nedāvinās, varbūt kaut kādus mazus sīkumus. Nebūsim naivi! Latvijas Republikas aizsardzībai ir jāveltī nopietna vērība.

Es gribētu šim jautājumam pievērst jūsu politisko uzmanību – nebūs Latvijas valsts, ja nebūs stingras robežas un aizsardzības spēku. Mūsu iekļaušanās kaut kādās Eiropas drošības sistēmās, ja paši pietiekami neorganizēsim savu robežapsardzību, iekšējo aizsardzības drošību un policijas spēkus, ir neiespējama. Neviens mums nesniegs palīdzību, ja paši to neorganizēsim. Tas arī ir naivums. Tā to vērtē arī visi šie ārzemju konsultanti un eksperti. Ir jāsaprot, ka neviens mums nekādu internacionālo palīdzību nesniegs un nesūtīs algotņus sēdēt ierakumos pie Zilupes, ja paši nebūsim gatavi tur sēdēt. Pagaidām pie Zilupes nav ne ierakumu, ne robežstabu, ne robežsargu. Tam visam ir nepieciešama nauda, lai to nekavējoties izdarītu, neatliekot uz rudeni vai uz ziemu, kā mums sola Jundža kungs. Ir vajadzīga nauda algām un tiem pašiem zābakiem.

Mēs bijām ļoti sašutuši par to, ka lidostā vēl arvien ir krievu robežsargi. Faktiski viņi nav arī krievu, jo viņi nevienam nepakļaujas. Un ir jāsaprot, ka tad, kad mēs parādām spēku un enerģiju un ejam tur, kur mums ir jābūt, tikai tad no turienes aizvācas, un nekā citādi. Lai mēs tur ietu, ir vajadzīga nauda. Ekonomēt uz drošību, tas nozīmē – ekonomēt uz Latvijas valsti. Un tad iznāks ļoti vienkārši – varbūt mums būs kāda dzīvību velkoša ekonomika, varbūt būs benzīns mūsu mašīnām un varbūt mums būs kaut kāda iezemiešu nacionālā kultūra, bet tas būs tajā “Pribaltijskij kraj” ietvarā, ko vēl joprojām mums proponē no austrumiem. Tad jau drīz robežās būs atpakaļ propaganda, tāpat kā mums Rīga rāda laika ziņās. Ja mēs neparādīsim savu valstisko pastāvēšanu un nenospraudīsim savas robežas, tad visa pārējā runāšana par ekonomiku, kultūru un izglītību ir pupu mizas. Tas ir kaut kādas LPSR robežās.

Es domāju, ka kolēģiem deputātiem jāapzinās, kur šie krievu rubļi tiek tērēti un kur tie patiešām ir kardināli nepieciešami Latvijas valstij. Kā jau te tika atgādināts, 1919.gadā mūsu tautieši no visas savas lielās nabadzības, dzīvojot gruvešos un badā, 40 procentus atvēlēja, lai garantētu Latvijas drošību un aizsardzību. Un es domāju, ka ikviens, kas nobalsos par jebkādu mazāko samazinājumu, jo šī summa jau tāpat ir minimāla un nepietiekama Latvijas iekšlietām, aizsardzībai un drošībai, tas nobalsos pret Latvijas valsts drošību un pret Latvijas valsts pastāvēšanu. Es aicinu jūs, godājamie kolēģi, balsot pilnā apmērā par visu budžetā iekļauto.

Priekšsēdētājs: Paldies Krastiņa kungam par ietaupīto minūti. Vārds Punovska kungam, un gatavojas deputāte Čepāne.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Es vairāk gribētu pieskarties vietējiem budžetiem. Varbūt tas patlaban šķiet nevietā, kad runa ir par valsts budžetu, tomēr es galvenokārt runāšu par izglītības finansēšanu, kura līdz šim pat brīdim, līdz pat vakardienai ir finansēta no pašvaldību budžeta.

Es nevaru pateikt, cik procentu izglītībai ir paredzēts republikas pašvaldību budžetos, bet Rīgā apmēram 60 procenti no budžetā paredzētajiem līdzekļiem tiek atvēlēti tieši izglītības finansēšanai. Šogad, palielinoties algām, šis skaitlis sasniegs apmēram 70 procentus. Tas ir uz tā rēķina, ka pietrūkst līdzekļu remontiem, pietrūkst līdzekļu iekārtām. Faktiski visa nauda tiek patērēta tikai izglītības darbinieku algām. Valsts budžeta projektā paredzēti 149,6 miljoni izglītības pasākumiem Rīgā. Zeiles kundze gan apgalvoja, ka ar to pilnībā tiek ievērots likums “Par izglītību”. Es gan gribētu to apšaubīt, jo vienā pašā Vidzemes priekšpilsētā algām, ja minimālā alga ir 460 rubļi, vajadzīgi 67 miljoni, neievērojot atskaitījumu par sociālo nodokli. Jaunām algām, ja minimums ir 670 rubļi, ir vajadzīgi apmēram 90 miljoni rubļu, Latgales priekšpilsētā tas ir tāpat. Ja tiek atvēlēti tikai 150 miljoni, tad man tomēr nav skaidrs, no kā tiks izmaksātas algas pedagoģiskajiem darbiniekiem. Es saprotu, ka budžeta autori atkal ierosina visas izmaksas segt no vietējā budžeta.

Turklāt nav skaidra vēl viena lieta. Acīmredzot budžeta projekta autori ir aizmirsuši par šiem sociālā nodokļa 37 procentiem, jo tas nav ietverts šajos 149 miljonos un to faktiski arī nevajadzētu maksāt no vietējiem budžetiem. Varētu domāt, ka pašvaldību budžeti ir pārpildīti, ka pašvaldībām nav kur likt naudu un tās varētu maksāt šo daļu. Bet faktiski taču samazinās ienākumu daļa pašvaldību budžetos. Peļņas nodoklis ir plānots divreiz lielāks nekā pagājušajā gadā, tomēr šie ieņēmumi no peļņas katastrofāli krītas. Vienā pašā Vidzemes priekšpilsētā uz 15.februāri pavisam bija ieņemti tikai 11 miljoni no plānotajiem 18 miljoniem, Latgales priekšpilsētā vēl sliktāka situācija – ieņēmumi bija tikai 6 miljoni rubļu.

Un vēl viens salīdzinājums. Pagājušajā gadā vidējais mēneša ienākums no peļņas nodokļa Latgales priekšpilsētā bija 5 miljoni, bet decembrī tikai 2,7 miljoni. Ienākumu temps strauji krītas, un es paredzu, ka pēc pāris nedēļām mums vispār nebūs ar ko segt visus kārtējos izdevumus.

Vēl es gribētu atgādināt Latvijas Republikas likuma “Par budžeta tiesībām” 5.pantu. Šis pants tomēr regulāri tiek pārkāpts, es jau tam pieskāros savā jautājumā, ko uzdevu. Kā Siliņa kungs atzina, tas tā arī notiek, pat regulāri notiek, un parasti tas izpaužas tā, ka Ministru padome it kā ar cēlu mērķi, protams, palielina algas minimumu, un atkal izvirzās tas pats jautājums: kur pašvaldības var ņemt līdzekļus, lai šīs algas palielinātu? Pagājušajā gadā vēl pašvaldības sakostiem zobiem pacieta un uz saviem pleciem iznesa visus šos algu pieaugumus, arī skolotājiem, bet šogad algu pieauguma tempi ir straujāki un skaidri ir jūtams, ka ar šo niecīgo subsīdiju no valsts budžeta nepietiks. Subsīdijai ir jābūt precīzi izrēķinātai un jāatbilst reālajām izmaksām, ietverot atskaitījumu sociālajam nodoklim. Tātad faktiski to piedāvāto 150 miljonu vietā, kuri paredzēti Rīgai, ir nepieciešams vismaz 450 miljoni rubļu, 450 līdz 500 miljoni rubļu.

Kāda varētu būt izeja? Daļu tiešām varētu segt no pašvaldības budžeta, palīdzot valstij smagajā stāvoklī. Bet, lai to varētu darīt pašvaldības, tomēr ir nepieciešama skaidrība dažos citos jautājumos. Piemēram viens tāds jautājums, par kuru šeit tika runāts, ir dotācijas par siltumu. Iedzīvotājiem ir patīkami, ka viņu patērēto siltumu dotē, bet tas nozīmē, ka tiek dotēti arī visi tie, kuri šeit atrodas nelikumīgi, es domāju militārpersonu dzīvokļus, tas nozīmē, ka privileģētā stāvoklī ir valsts māju iedzīvotāji salīdzinājumā ar privātmāju iedzīvotājiem. Tas nozīmē arī to, ka tiem, kuriem ir malkas apkure, jāmaksā tik, cik maksā malka, dotāciju tiem nav.

Viena no iespējām, kā varētu samazināt pašvaldību izdevumus, būtu tad, ja Ministru padome tomēr atļautu pašvaldībām noteikt īres maksu, neuzliekot ierobežojumus (vismaz tik lielā mērā), lai varētu segt tos zaudējumus, kurus rada dzīvokļu fonds.

Un vēl ir viena gluži neskaidra lieta. Mēs pērkam elektroenerģiju no Lietuvas un pērkam elektroenerģiju no Igaunijas. Tajā pašā laikā Lietuvas iedzīvotāji par elektroenerģiju maksā 35 kapeikas par kilovatstundu, bet Latvijas iedzīvotāji tikai 30 kapeikas par kilovatstundu. Man nav skaidra šī politika. Ja mēs pērkam šo elektroenerģiju, tad tomēr likumsakarīgi būtu, ka mūsu iedzīvotāji maksātu vismaz tikpat daudz, ja vēl ne vairāk.

Nobeigumā es vēlreiz gribētu akcentēt, ka pašvaldībām, vismaz Rīgas pašvaldībām, noteikti nav līdzekļu, ar ko segt izdevumus izglītības finansēšanai. Tie visi tomēr ir jāatrod valsts budžetā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne! Gatavojas deputāts Biezais.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi, godājamais priekšsēdētāj! Lai gan Krastiņa kungs mūs biedēja ar to, ka gadījumā, ja Latvijā nebūs spēcīgas armijas, Zemessardzes un Drošības dienesta, mums būs “Pribaltijskij krai”, un lai gan Kristovska kungs teica, ka nekādā gadījumā ne rubli nedrīkst samazināt viņa vadītajam dienestam, es tomēr gribētu parunāt par atsevišķām problēmām, kas skar šo valsts budžeta projektu.

Pirmkārt, vakar pirms likumprojekta “Par 1992.gada pirmā pusgada Latvijas valsts budžetu” saņemšanas, kad neviens deputāts nebija iepazinies ar šo budžeta projektu, mēs saņēmām 168.dokumentu, kurā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu sakarā ar iespēju ārpus kārtas iegādāties par rubļiem sakaru līdzekļus, transporta līdzekļus, bruņojumu un tā tālāk, lūdza pieņemt valsts budžeta projekta lēmumu un atļaut līdz Latvijas Republikas 1992.gada pirmā pusgada apstiprināšanai izņēmuma kārtā finansēt Aizsardzības ministriju un Latvijas Republikas Zemessardzi no tiem līdzekļiem, kuri valsts budžeta projektā 1992.gadā paredzēti izdevumiem. Šeit ir runa par vienu trešdaļu. Mani vienkārši pārsteidza šo institūciju vadītāju pašpārliecinātība, sagatavojot šo Augstākās padomes lēmumu. Tātad viņi ir pārliecināti, ka viņiem noteikti tiks piešķirti attiecīgie naudas līdzekļi.

Man nav skaidrs, ko šajā gadījumā nozīmē “ārpus kārtas”… Latvijas Republikai… Kādā rindā tad Latvijas Republika ir iestājusies pēc ieročiem un ko nozīmē “izņēmuma kārtā”. Es, cienījamie kolēģi, gribētu teikt, ka tie ir stagnācijas laika likumdošanā parazitējošie formulējumi.

Otrkārt, šajā budžeta likumprojektā, kā jau ziņoja Jundža kungs, Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Zemessardzei un Drošības dienestam kopā ir paredzēti 13 procenti no valsts budžeta. Pie tam Zemessardzes štābā ir paredzētas 932 štata vietas, Drošības dienestā 880, lai gan sākumā tika prasītas 360 štata vietas. Bet tajā pašā laikā zinātnes attīstībai ir 12,2 procenti, vides aizsardzībai – mazāk par 1 procentu, un, ja ņemam vērā Godmaņa kunga priekšlikumu izbeigt laukos attīrīšanas iekārtu celtniecību, tad mums vides aizsardzībai iznāks ne vairāk par 0,2 procentiem.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi izprotu pašreizējo situāciju, kāda Latvijā ir izveidojusies sakarā ar to, ka šeit ir okupācijas karaspēks, ka šeit ir naidīgi noskaņotas citu valstu pilsoņu grupas, taču atļaujiet man teikt, ka mūsu valstī pagaidām nav vienotas aizsardzības koncepcijas. Un, pirms mēs neesam iepazīstināti ar šo vienoto aizsardzības koncepciju, es tomēr gribētu atturēties no balsojuma par līdzekļu izdalīšanu šīm institūcijām.

Es neprasu vides aizsardzībai vairāk, nekā tas ir piešķirts, tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts ir jāskata kopā ar valūtas budžeta projektu, kuru Ministru padome ir iesniegusi Augstākajai padomei. Varbūt jūs, kolēģi, neesat ievērojuši, ka Aizsardzības ministrija ir prasījusi vairāk nekā 2 miljonus šo valūtas rubļu, tai ir piešķirts 1 miljons, vienlaikus atsakot Labklājības ministrijai nepieciešamo valūtu medikamentu un medicīnas instrumentu iegādei, Lauksaimniecības ministrijai – tehnikas iegādei, Hidrometeoroloģijas pārvaldei un tā tālāk. Bez tam es iepazinos arī ar šo papildu protokola lēmumu, tur ir runa vēl par kādu 100 miljonu rubļu izdalīšanu Aizsardzības ministrijai.

Cienījamie kolēģi! Nobeidzot es gribu jūs visus aicināt pievienoties Godmaņa kunga priekšlikumam attiecībā uz aizsardzības sistēmas finansēšanu, proti, attiecīgi procentuāli samazinot tai paredzētos līdzekļus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Biezais! Gatavojas deputāte Albertiņa.

J.Biezais: Godāto priekšsēdētāj, cienītie klātesošie! Ļoti gribas novēlēt visiem un arī sev, lai mēs apspriestu pēdējo padomju budžetu un kā tādu ar attiecīgo norādi lēmumā arī atbalstīt. Ņemot vērā to, ka gan sistēmai, gan tās mehānismam, gan mūsu domāšanai piemīt smaga inerce, gribu piedāvāt jums vistuvākai nākotnei dažus principus un mehānismus, kuri jau šajā gadā varētu stāties esošā diverģentā un nesalāpāmā mehānisma vietā. Un tie būtu slodzes sadalīšanas, apdrošināšanas un kredīta resursu veidošanas principi. Paredzot samazināt nodokļu likmes apmēram par 30–40 procentiem, izglītību, veselību un kaut kādā mērā arī aizsardzību no viena nastu nesēja ēzeļa var un vajag sadalīt uz valsts koppleciem – ceturto daļu tāpat pašvaldībām, tad individuālajiem maksājumiem tieši vai ar apdrošināšanas iemaksām vēl ceturtdaļu.

Un beidzot pašizglītība, pašu rūpes par veselību un arī par pašu sētas sargāšanu kā pēdējo ceturtdaļu slodzes transformē par ietaupījumu. Ir skaidrs, ka sadalījums būtiski ceļ kvalitāti. Ja par izglītību maksā vai pašizglītojas, sekmes un jēga ir augstāka.

Par apdrošināšanas principu un tehniku. Debatēs par pensijām cienījamais kolēģis Caunes kungs teica, pensijas ir ar uzviju nopelnītas, ko tur “žņaugties”. Gribēju tvert viņa vārdus gluži siltus un prasīju, kur tad ir šī nauda. Bija vissavienības kolhoznieku sociālās nodrošināšanas fonds, vēl pirms gadiem trim kolhozs tajā cītīgi maksāja. Kam tad vēl tas milzu sociālais nodoklis? Vajadzētu ņemt iepriekš uzkrāto naudu, vēl procentus no tās piedzīt līdz inflācijai aptuveni ar koeficientu 08, jo visu kompensēt nav iespējams ar drukāšanu un emisiju no Latvijas Bankas. Tā, protams, būtu apdrošināšana ar īpatnībām. Bet tas tā nav. Šodienas sociālais nodoklis nav sociālā apdrošināšana, tas nav domāts mūsu pensijām. Gluži otrādi, kad pienāks mūsu pensijas gadi, varam palikt bešā. Tie, kuri tad kārtos sociālās apdrošināšanas maksājumus, pamatoti mums vaicās, kur tad ir jūsu nauda.

Patlaban viss tiek momentā noēsts. Tātad jau šogad ir laiks pāriet uz reālo sociālo apdrošināšanu gan pensijām, gan veselībai, gan citam.

Beidzot par kredīta resursiem. Tie (dzīve to liek jau šodien) būtu jāieraksta kā budžeta izdevumu postenis. Un ļoti ievērojams. Parīt jau var būt par vēlu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Deputāte Albertiņa atteicās no vārda. Tātad uzstājas deputāts Felss, un gatavojas deputāts Aizezers.

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Es pieskaršos pāris problēmām, par kurām šodien vēl neviens nav runājis. Gribētu uzsvērt, ka šie 35 miljoni rubļu ir nepieciešami zemnieku kredītu procentu dzēšanai. Vakar mēs par to runājām, bet ne pie kāda gala nenonācām.

Ja kredītu resursi tiks atrasti, kā Bergmaņa kungs sola, tad šim ierakstam par 35 miljoniem noteikti budžeta projektā ir jāpaliek.

Otrs jautājums, kas, manuprāt, šeit nav izskanējis, ir par Meža ministriju. Mūs visus ļoti interesē mežs un tie resursi, kurus mēs visi gūstam no meža, cits – vedot pāri robežai par valūtu, cits – šeit pat izmantojot. Šī ir ceturtā ziema, kad mūsu klimatiskie apstākļi tikai ziemā ļauj cirst tās cirsmas, kas ir ideāli sausas un ko var cirst arī vasarā. Bet neviens acīmredzot nedomā par to, ka šī situācija nevar turpināties bezgalīgi. Ja mēs tikpat voluntāri pieiesim meža meliorācijai kā līdz šim (un arī pēdējā laikā), tad tuvāko četru piecu gadu laikā mums vairs nebūs ko cirst un mēs būsim spiesti pārskatīt meža kodeksu un tos gada skaitļus, par kuriem jau runājām, apspriežot konkrēto likumprojektu. Es iestājos par to, ka ir jāparedz nauda meža meliorācijai. Jo sekas, kā jau teicu, var būt diezgan bēdīgas.

Kur ņemt naudu? Manuprāt, kaut vai ļoti voluntāri no katras ministrijas pa vienam miljonam, un tad jau kaut kāds mazumiņš tomēr sanāks. Es domāju, atrast var. Tāpēc gribētu atbalstīt premjera pozīciju par šiem aizsardzības līdzekļiem. Manuprāt, tas ir viens no tiem līdzekļu avotiem, kas var vismaz kādu brīdi kaut vai mazliet glābt situāciju. Nekādā gadījumā nevarētu ņemt līdzekļus no lauku celtniecības. Tie ir visi iesākti un nepabeigti objekti. Un, ja mēs tos nepabeigsim, tad galu galā laika zobs to izdarīs divos trijos gados un līdzekļi vienkārši būs izkaisīti vējā. Lai pēc tam kaut ko glābtu, mēs droši vien dabūsim maksāt vēl vairāk.

Es uzskatu, ka aizsardzības līdzekļu sadalījums pa ministrijām un posteņiem neatbilst pašreizējai situācijai. Galu galā mēs nevaram Zemessardzei un paši savam Drošības dienestam paredzēt līdzekļus tādā proporcijā, kāda šajā grāmatā ir ierakstīta, Iekšlietu ministriju atstājot, atvainojos par izteicienu, “jaņos”. Galu galā Iekšlietu ministrija ir tā, kas cīnās pret noziedzību visās tās formās. Un šāda proporcija nevar palikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Aizezer! Gatavojas deputāts Seiksts. Deputāts Seiksts arī atsakās no vārda. Gatavojas deputāts Stroganovs.

J.Aizezers: Kolēģi! Es tikai gribu pieskarties dažiem aspektiem, kuri, manuprāt, ir svarīgi. Runa ir par izdevumiem, kurus mēs gatavojamies nosegt ar divu ministriju starpniecību sakarā ar energoresursu sadārdzinājumu.

Manuprāt, pareizākais ceļš būtu tad, ka vispār šiem mērķiem līdzekļus neizdalītu un izmantotu tos citiem mērķiem. Bet, ja parlaments nobalsos par to, ka līdzekļi 524 miljonu apjomā ir saglabājami kā dotācija vai kompensācija par energoresursu sadārdzinājumu, tad vienīgais mehānisms, kā tos normāli sadalīt mūsu republikas iedzīvotājiem, būtu šos 524 miljonus proporcionāli iedzīvotāju skaitam novirzīt pašvaldībām, lai tās uz vietas lemj jautājumu, kādā veidā šos līdzekļus novirzīt līdz reālajiem cietējiem no šā sadārdzinājuma. Tātad, izņemot tos ārā no abām ministrijām, ierakstīt ar vienu tēzi: pašvaldībām proporcionāli iedzīvotāju skaitam energoresursu sadārdzinājuma kompensācijai.

Iepriekšējais runātājs skāra jautājumu par zemnieku un lauksaimnieku kreditēšanu. Jūs labi saprotat, ka zemniekiem ir vesela gada cikls un līdzekļi, lai iegādātos degvielu, energoresursus, ir nepieciešami pavasarī, savukārt ražu zemnieks ievāks tikai rudenī. Tātad kreditēšanas jautājums ir lauku apsēšanas jautājums, tāpēc ir jāatrod līdzekļi 50 miljonu rubļu apjomā Latvijas Bankas statūtu fonda palielināšanai, lai nodrošinātu šos kredīta resursus, bez tam ir vajadzīgi arī 35 miljoni, lai nosegtu šos procentus, kurus mēs paredzam kā atlaidi zemnieku saimniecību kreditēšanai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Stroganov! Gatavojas deputāts Zaļetajevs.

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Nav šaubu, ka no tā, kā mēs šodien izskatīsim šo jautājumu, kādu lēmumu mēs pieņemsim, turpmāk būs atkarīgs ļoti daudz. Ziņojumos bija teikts, ka notiek ražošanas apjoma samazināšanās. Tas nozīmē, ka budžeta ienākumu daļa ir ļoti apšaubāma. Apšaubāma ir ne tikai šī, bet arī sociālā budžeta ienākuma daļa, kuru mēs šodien neapskatām. Kāds slēdziens jāizdara? Ka jādzīvo atbilstoši līdzekļiem. Un šeit iespējami divi varianti: vai nu jāsamazina izdevumi, vai jāpanāk ienākumu pieaugums. Budžets, ko mēs šodien izskatām, nerāda valsts ienākumu palielināšanas ceļus. Lieta tā, ka, neattīstot lauksaimniecību un rūpniecību, ražošanas apjomu pieaugumu sasniegt nevar, no tā izriet, ka valsts kļūs arvien nabagāka. Lūk, kas ir šī budžeta būtība!

Es pilnīgi atbalstu premjerministru, ka budžetam jābūt bez deficīta, jo šodien nav jēgas budžetā iesūknēt gaisu, labi zinot, ka pēc dažām nedēļām nāksies atkal sanākt kopā un to pārskatīt. Izlaist iekšējo aizņēmumu? No kā? Šodien tādā valsts aizņēmumā neviens naudu neieguldīs. Naudas emisiju mēs plānot nevaram, jo paši naudu nedrukājam. Ar likumdošanu mēs varam mainīt nodokļu sistēmu. Bet nodokļu sistēmā mēs šodien nevaram palielināt nodokļu likmes, jo tas vedīs uz vēl straujāku ražošanas samazināšanos. Tāpēc izdevumu panti… Tāpēc Budžeta komisijas sēdē, kad mēs salīdzinājām šos skaitļus, es atļāvos nepiekrist Augstākās padomes priekšsēdētāja vietniekam Krastiņa kungam attiecībā uz valsts aizsardzību un apsardzi.

Es atbalstu un uzskatu par nepieciešamu palielināt finansējumu Iekšlietu ministrijai, jo huligānu visatļautība republikā ir sasniegusi visaugstāko robežu, bet izdevumi mūsu visu aizsargāšanai, mūsu drošībai ir tikai 905 miljoni rubļu. Lauksaimniecībai, lai mūs visus pabarotu, apsildītu un apgaismotu – tikai par lauksaimniecības produktiem mēs varēsim iegādāties naftas produktus, elektroenerģiju un visu citu dzīvei nepieciešamo – dodam tikai 828 miljonus rubļu. Lūk, kāda tā attieksme! Veselības aizsardzībai paredzētie līdzekļi ir tikai puse no tiem, ko plānojam aizsardzībai un apsardzei. Nekādi ieguldījumi bruņojumā nedos lielāku drošību par spēkiem, kas var stāties pretī agresoram, kas ir pašai tautai, apvienojot spēku un gribu. Tāpēc šie izdevumi ir jāizlīdzina. Es nedomāju, ka tas, kas uzstājas par kara budžeta samazināšanu, nostājas pret tautu un republiku. Tas nav pareizi. Tā stādīt jautājumu ir absurds. Vienkārši jāsamēro mūsu vajadzības un iespējas. Šodien mēs nevaram to nedarīt, citādi mēs nobendēsim ekonomiku. Laukos stāv nepabeigti sociālie objekti. Ko mums nozīmēs cilvēku aizplūšana no laukiem, uzticības zaudēšana zemniekiem? Vai šodien mēs to varam atļauties? Es domāju, ka nedrīkstam. Mums jāveido bezdeficīta budžets uz to pantu samazināšanas rēķina, kuri neietekmē ražošanas apjomu samazināšanos. Tas ir vienīgais iespējamais variants. Par to es aicinu balsot./ Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāta Stroganova uzstāšanās pierādīja, ka man ir pilnīga taisnība. Lūdzu, deputāt Zaļetajev! Un gatavojas deputāts Ābiķis.

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vairākiem jautājumiem, atbildes uz kuriem vajadzētu saņemt līdz šī jautājuma izskatīšanai otrajā lasījumā. Vispirms es gribētu saņemt apstiprinājumu, ka šis budžets nav uz smiltīm būvēts. Vai mēs šeit nedalām ādu lācim, kas vēl dzīvo mežā? Šajā plānā man ir jāsaka, ka finansu ministra atbildes par to, kā aprēķināta budžeta ienākumu daļa, mani nekādā ziņā nepārliecināja. Lieta tā, ka es neprasu no valdības, no Finansu ministrijas precīzas ziņas par to, kā samazināsies ražošana un atbilstoši tai nodokļu bāze, – neviens to nezina. Bet es gribētu zināt, kāda ir valdības prognoze šajā virzienā. Uz ko ir balstījusies valdība? No finansu ministra atbildēm es sapratu, ka valdība šo budžetu ir sastādījusi, izejot no tā, ka ražošanas apjomu samazināšanās vispār nebūs. Ja tas ir tiešām tā, tad man liekas, ka mēs šeit niekojamies. Bet, ja valdība to ir ņēmusi vērā, šo ražošanas apjomu samazināšanos un nodokļu bāzes sarukšanu, tad vispār es gribētu saņemt skaidru un gaišu atbildi: kā valdība to vērtē?

Es neslēpju savu nodomu turpmāk valdības prognozi salīdzināt ar to, kas tiešām turpmāk notiks. Mums nav kā strausiem jāslēpj galva smiltīs, bet ar atvērtām acīm jāuzlūko nenoteiktā situācija. Mani interesē arī analoģiskā situācija ar inflāciju, un inflācija ne tikai par ienākumu, bet arī par izdevumu daļu. Es gribētu zināt, vai valdībai jau ir kādi aprēķini, kādi vērtējumi par to, kāds būs minimālās algas līmenis martā? Kāds tas būs aprīlī, maijā un jūnijā, vai arī viss ir balstīts uz to, ka šis minimālās algas līmenis 670 rubļu apmērā paliks tāds pats līdz jūnijam? Un tāpēc visas mūsu prognozes, izdevumu projekti izglītībai, veselības aizsardzībai ir balstīti tieši uz šo summu? Tas tā ir vai nav? Es līdz šim laikam to nezinu, un man ļoti vajadzētu, lai šajā plānā līdz otrajam lasījumam man viss būtu skaidrs.

Un pēdējais. Vienīgais kardinālais jautājums katrai valstij, katrai valdībai – kāda ir attiecība starp izdevumiem lielgabaliem un sviestu? Es saprotu, ka aizsardzība ir vajadzīga katrai valstij, tas pats par sevi saprotams. Bet kā saprast aizsardzību un aizsardzības spējas? Runāsim labāk ne par aizsardzību, ne par lielgabaliem, bet par tādu jēdzienu kā valsts aizsardzības spējas, kurās ietilpst ne tikai lielgabali un automāti, bet arī valsts ekonomiskais potenciāls, stratēģiskā valsts aizsardzība. Kādu šo faktoru mijiedarbību mēs paredzam šajā budžetā? Ko valdība ir likusi pamatā? No finansu ministra atbildes es sapratu, ka valdība, šo budžeta projektu sastādot, prognozējusi, ka ražošanas apjomu samazināšanās nenotiks.

Es domāju, ka vislielākā nozīme mums jāpiešķir valsts ekonomiskā potenciāla attīstīšanai, kas ietekmēs ne tikai iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī turpmākās valsts aizsardzības spējas. Šeit ļoti skaidri jāredz atšķirība starp saprātīgi domājošajiem un tā saucamajiem militārajiem lobijiem, kas tālāk par savu degungalu neredz. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Debates noslēdz deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Cienījamie deputāti! Es pilnīgi piekrītu, ka budžetam jābūt bez deficīta. Tomēr, risinot atsevišķus jautājumus, mums jāmēģina saskatīt galvenās prioritātes.

Pirmkārt, Latgales programmā es tomēr gribētu lūgt visus deputātus atbalstīt prasību par pieciem miljoniem izglītībai, jo šis jautājums ir saistīts ar latgaliešu, latviešu nācijas izdzīvošanu. Jo Latgalē tik tiešām 14 pagastos nav latviešu skolu. Un tiešām ir jāpadomā, vai šajā programmā ir mērķtiecīgāk divus miljonus atvēlēt lauku rajonu sporta spēlēm vai Piltenē, kur latviešiem ir jāiet krievu skolā, atjaunot latviešu skolu.

Otrkārt, es ļoti lūgtu arī atbalstīt valsts ministra Dineviča prasības saglabāt budžetu pieprasītā apjomā. Valsts ministrijā ir izveidota jauna institūcija – Valsts valodas centrs. Šajās dienās ir iecelts vadītājs. Ja šis Valodas centrs paliks bez līdzekļiem, tad mēs nevarēsim īstenot Valodu likumu, jo nebūs nevienas organizācijas un organizatora, kas šo procesu vada.

Treškārt, par Civilās aviācijas institūtu. Es pilnīgi piekrītu Godmaņa kungam, ka šim jautājumam jāpieiet saprātīgi. Atcerēsimies, ka šajā institūtā mācās ne tikai 700 studentu no dažādām pasaules valstīm, bet mācās arī 2000 studentu no bijušās PSRS. Mēs, komisija, jau pirms četriem mēnešiem uzstājīgi prasījām un prasām arī šobrīd, lai Hodakovska kungs, lai Izglītības ministrija, lai kāda cita Ministru padomes institūcija iesniedz mūsu komisijā kaut vienu rakstveida līgumu, kurā būtu atspoguļota finansēšana. Krievija garantē savu studentu finansēšanu. Es arī saprotu, premjera kungs ir bijis Jemenā, bet šādiem mutiskiem apgalvojumiem es īpaši neticu. Mēs komisijā gaidām kaut vienu rakstveida dokumentu, kas šīs garantijas paredz ārzemju studentiem.

Ceturtkārt, starpvalstu sarunās jārisina arī jautājums par šo 20 tūkstošu armijas virsnieku bērnu apmācības finansēšanu. Nav jau bērni jāpadzen no skolām, bet jautājums par līdzekļu iegūšanu no tagadējās Krievijas un citām bijušās PSRS valstīm būtu jārisina.

Piektkārt, šajā budžetā vajadzētu atspoguļoties arī valsts kontrolei. Mums vajadzētu steidzīgi izveidot valsts kontroli, neatliekams jautājums ir par valsts kontroles vadītāju iecelšanu. Šis jautājums mani interesē vēl arī tajā sakarībā, ka valsts kontrolei ir paredzēta valsts valodas inspekcija, vismaz sarunu līmenī. Ja neparedzēsim finansējumu valsts kontrolei, tad tālāk šo jautājumu risināt būs sarežģītāk.

Pēdējais. Es minēju tās “Audi” automašīnas. Protams, premjeram ir taisnība, ka mums jāorientējas uz normālu preci, kāda ir Rietumos, un nav jāpērk sagrabējušās volgas, kas izjūk pēc 100 000 kilometru vai pat ātrāk. Bet es esmu lasījis Saeimas stenogrammas un zinu, cik skrupulozi deputāti pieiet dažādiem reprezentācijas izdevumiem. Varbūt tiešām varēja atrast lētākas markas rietumu automobiļus, bet tas nebūtu svarīgākais. Es runāju ar Dānijas parlamentāriešiem pusdienu laikā viesnīcā “Rīdzene”. Viņi man atklāti pateica, ka arī viņi šad tad lielām ārzemju delegācijām sniedz pusdienas. Bet, viņi saka, mēs tomēr rūpīgi apsveram, vai mūsu valsts var atļauties pasniegt tik bagātīgas pusdienas tik lielām ārvalstu delegācijām. Jo tomēr jāatceras, kādā situācijā mēs atrodamies. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Uzziņa Ābiķa kungam. “Audi” ir viena no vislētākajām mašīnām. Laikam Latvijas premjers ir vienīgais, kas brauc ar “Audi”. Neviens visā pasaulē ar tik lētu vāģi nebrauc.

Godājamie kolēģi! Debašu laiks ir beidzies. Varbūt Zeiles kundze kā Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāja varētu mums pateikt, par ko mēs vispār te varētu balsot. Viens balsojums ir konceptuāls, ko ierosināja mūsu premjers, tas ir, nobalsot, ka mēs spriedīsim par bezdeficīta budžetu. Tas ir viens konceptuālais balsojums. Ir izdalīts arī lēmums, kurā šī tēze ir ietverta.

Lūdzu, Zeiles kundze, rezumējiet!

V.Zeile: Cienītie kolēģi, es domāju, ka detalizētā un ieinteresētā budžeta projekta apspriešana mūs visus pārliecināja par vienu – lai kā mēs arī mēģinātu meklēt rezerves ieņēmumu daļā un samazināt izdevumu daļu, mums ir jānonāk pie viena galarezultāta, ka mūsu budžets 1991.gada pirmajam pusgadam nedrīkst būt ar deficītu. Jo gluži vienkārši, kā jūs visi teicāt un redzējāt, nav deficīta segšanas avotu. Tādēļ Budžeta komisijas vārdā es ierosinu apskatīt tikko izdalīto 198.dokumentu. Tas ir Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas 1991.gada pirmā pusgada valsts budžeta līdzsvarošanu”, kura 1.punktā paredzēts Latvijas Republikas 1992.gada pirmā pusgada valsts budžetu apstiprināt bez deficīta, līdzsvarojot valsts budžeta izdevumus un ieņēmumus.

2.punkts. Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei kopā ar Augstākās padomes Apvienoto budžeta komisiju reizē ar otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Par Latvijas Republikas 1992.gada pirmā pusgada valsts budžetu” iesniegt Latvijas Republikas Augstākajā padomē priekšlikumus par valsts budžeta līdzsvarošanu.

Es aicinu šodien nobalsot par šo lēmumu. Līdz ar to būtu beidzies pirmais lasījums. Tā ir kvintesence, par ko mēs šodienas apspriešanas rezultātā varam nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze! Bet mēs nedrīkstam aizmirst nobalsot par likuma “Par Latvijas budžetu” akceptēšanu pirmajā lasījumā. Ja mēs to balsojumu neizdarīsim, tad mūsu budžets paliks neakceptēts pirmajā lasījumā. Ar lēmumu te nepietiek.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Pirms balsot par šā budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es lūgtu tomēr nobalsot par divām, pareizāk sakot, par trim lietām. Es lūdzu 187.dokumentā svītrot dotācijas siltumenerģijas sadārdzinājuma segšanai 230 miljonu rubļu apmērā. Tas ir pirmais priekšlikums.

Otrs priekšlikums ir 2.lapā – Arhitektūras un celtniecības ministrijai svītrot dotācijas siltumenerģijas un kurināmā sadārdzinājuma segšanai 345 miljonu apmērā.

Trešais priekšlikums ir 3.lapā – atjaunot ierakstu: “procentu starpības samaksai par kredītiem zemnieku saimniecībām 35 miljonu apmērā”. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs! Bet tādu balsojumu es neierosināšu, jo tas neatbilst pirmā lasījuma balsojumiem. Par precīziem skaitļiem mēs pirmajā lasījumā nebalsojam. Mēs konceptuāli balsojam.

G.Grūbe: Es atvainojos, tad mums ir jābalso konceptuāli bez skaitļiem, ka svītrot no Rūpniecības un enerģētikas ministrijas dotācijas siltumenerģijas sadārdzinājuma segšanai. Tas ir konceptuāli. Bez skaitļiem ir konceptuāli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs noklausīsimies arī citu domas. Lūdzu, vārds Godmaņa kungam. Viņš sen cēla roku. Pēc tam deputāts Zaščerinskis.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es izteicu priekšlikumu nekādā gadījumā nesvītrot šīs dotācijas, ko liek priekšā Grūbes kungs, bet pārveidot tādējādi, lai tās attiektos ne tikai uz pilsētu, bet arī uz laukiem. Tas automātiski nozīmē, ka dotēti tiek nevis iedzīvotāji, bet faktiski dotācija tiek noteikta kurināmā veidam gan laukos, gan pilsētās.

Cienījamie deputāti, es aicinu šoreiz neatbalstīt Grūbes kunga priekšlikumu, jo es vēlreiz varu pateikt, ka tie dati, kas ir manā rīcībā par vidējām algām un par iespējām izdzīvot bez šīs dotācijas, mani ir pilnīgi pārliecinājuši, ka tauta nevar šobrīd izdzīvot bez dotācijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tūlīt runās deputāts Zaščerinskis. Lai atvieglotu debates, es paskaidrošu, ka translācija apmēram pirms desmit minūtēm ir beigusies.

Lūdzu, deputāt Zaščerinski!

J.Zaščerinskis: Paldies. Es tikai gribēju atbalstīt Godmaņa kunga priekšlikumu, kuru viņš jau bija izteicis debatēs. Man nav ko papildināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā es nevaru piekrist Budžeta komisijas priekšsēdētājas jautājuma nostādnei. Mēs varam nobalsot par tādu variantu, kāds tagad tas ir, taču visas izmaiņas budžeta projektā, ieņēmumu un izdevumu daļas sabalansēšana var notikt tikai… No jebkuras nozares var noņemt, tajā skaitā arī no lauksaimniecības, tai nefinansējot sociālo objektu pabeigšanu. Šodien mums šajā dokumentā konceptuāli jāieraksta, no kā mēs atņemam, uz kā rēķina likvidējam budžeta deficītu. Lūk, kas mums pirms balsošanas ir jāzina!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Es gribētu principā atbalstīt Grūbes kunga priekšlikumu. Ja mēs gribam dotēt šajā punktā par enerģiju, tad, manuprāt, šī dotācija ir jādod konkrēti cilvēkiem un tādā veidā jāiestrādā, nevis dotēt pašu kurināmo. Ja mēs dotējam kurināmo, tad tas ir pilnīgi nepareizi, jo tādā gadījumā tas aiziet visām atvaļinātām militārpersonām un tā tālāk. Man priekšlikums ir pārstrādāt un ietvert vai nu minimālajā algā, vai kā citādi. Tikai šādā veidā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāte Zeile.

V.Zeile: Es gribētu komentēt kolēģa Stroganova priekšlikumu. Ja mēs gribam pateikt, kurai nozarei ņemt nost un kurai likt klāt, tad mēs varam turpināt sēdēt pēc Vatikāna vēlēšanu principa līdz tam laikam, kamēr mēs vienosimies. Lūdzu, akceptējiet principu, ka mums ir bezdeficīta budžets. Par visu pārējo mēs kompleksi spriedīsim nākamajā otrajā lasījumā, skatoties gan ieņēmumu daļu, gan likumdošanā paredzētos grozījumus, gan arī izdevumu daļu. Tad par katru pantu, ja jūs vēlēsities vai ja būs kādi strīdīgi jautājumi, varēsim balsot individuāli. Šobrīd pie tāda konsensa, kad pulkstenis ir 18.00, mēs nevaram nonākt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es esmu Latvijas iedzīvotājs un nekādā gadījumā neesmu pats sev ienaidnieks. Bet es nevaru piekrist šim mehānismam dotēt Rūpniecības un enerģētikas ministriju un Arhitektūras un celtniecības ministriju. Varētu šādas dotācijas nonākt iedzīvotāju rīcībā. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju savu priekšlikumu, ka svītrot šīm ministrijām, tas ir konceptuāls jautājums. Ja otrajā lasījumā tiks piedāvāts cits mehānisms, mēs to varēsim apspriest un arī premjera kunga piedāvājumu. Bet tas ir jāredz uz papīra. Šobrīd šis jautājums ir konceptuāls, es lūdzu no šīm ministrijām šīs summas izsvītrot. Pēc tam otrajā lasījumā varēsim spriest, kur šī summa atradīsies. Es lūgtu arī atgriezties pie tā jautājuma, ka tomēr tiek paredzēti līdzekļi procentu starpības samaksai zemnieku saimniecībām. Kādi un cik – par to mēs, bez šaubām, strīdēsimies otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Karlsons.

J.Karlsons: Cienījamie kolēģi, es aicinu šodien vairāk nestrīdēties par mehānismiem. Ja ir ļoti nepieciešams, tad nobalsosim konceptuāli par jautājumu, ka šī dotācija dalāma starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem. Atcerieties Aizezera priekšlikumu par izdalīšanu pašvaldībām. To var arī kādā citā veidā izdarīt. Par mehānismu mēs līdz otrajam lasījumam nokārtosim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Godmaņa kungam vēl ir priekšlikums?

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tiešām ir iespējami vairāki mehānismi, arī pašvaldību mehānisms. Tik tiešām pašvaldības varētu būt tās, kuras varētu šo dotāciju realizēt. Varētu arī iedzīvotājiem. Ja tiešām šeit ir runa par konceptuālām lietām, tad es gribētu ierakstīt tādu tekstu, ka abas summas uzrakstīt – dotācijai siltuma vai apkures iznomas segšanai. Strādājot pie konkrētā mehānisma, otrajā lasījumā varēsim dikti un ilgi strīdēties, kā pareizi to izdarīt. Bet pati dotācija noteikti ir jāatstāj.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Būtība ir tāda, ko mēs dotējam? Siltuma un enerģijas piegādātājus vai patērētājus. Šo jautājumu izvirzīja gan Grūbes kungs, gan pārējie un ierosināja dotēt patērētājus, tātad tos, kuri lieto šo siltumu un enerģiju. Tas ir konceptuāls balsojums, vai mēs dotējam šīs enerģijas piegādātāju vai patērētāju. Tālāk ir jau tehnikas jautājums, kā to atrisināt. Šis būtu viens konceptuāls balsojums, ja visi piekrīt. Un otrs balsojums ir par bezdeficīta budžetu. Ja mēs par to konceptuāli nobalsojam, tad varam balsot par šo lēmumu.

Z.Ziediņš: Kolēģa Aizezera priekšlikums nebija tā noformulēts, kā to noformulējāt jūs. Jūs pilsētā nezināt, ko nozīmē vecam tantukam iet uz aku pēc ūdens, es atvainojos, uz vienu citu kabūzīti un mežā ar zāģīti malciņu zāģēt. Šim cilvēkam Godmaņa formulējumā kārtējo reizi tiek “piga”. Šī naudiņa aizies tam, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kuras apkuri arī tagad nodrošina ar valsts dotācijām. Aizezera kunga priekšlikums bija citāds. Viņš ierosināja šo dotāciju proporcionāli sadalīt pagastos dzīvojošo skaitam un atļaut pašvaldībām ar šo summu rīkoties. Ļoti uzmanīgi pieejiet šim ļoti īpatnējam Godmaņa kunga formulējumam. Saprotiet, kas tur atkal slēpjas!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, nestrīdēsimies par tantukiem un tamlīdzīgi. Mēs visi labi zinām, kā zāģē malku un kā iet uz ķemertiņu aiz kūts. Visi latvieši no laukiem būtībā ir nākuši. Es domāju, ka nav vērts izteikt apvainojumus un pārmetumus. Mums ir jānospriež, kā mēs solīdāk varētu par konceptuālo balsojumu nobalsot, lai tas būtu vienkāršs un nepārprotams.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es gribēju atgādināt trešo balsojumu par zemnieku kredītiem. Citu priekšlikumu man nav.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz atkārtojiet, lūdzu!

G.Grūbe: Paredzēt budžeta projektā procentu starpību samaksai par kredītiem zemnieku saimniecībām. Ar Augstākās padomes lēmumu tas ir apsolīts, bet šeit mēs paredzam nulli. Es nevaru pateikt, kādi skaitļi vajadzīgi, bet nulli šeit nedrīkst atstāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu rakstiski. Par kuru pozīciju ir runa? Paldies. Kā trešais tiek piedāvāts konceptuālais balsojums. Pirmais konceptuālais un visbūtiskākais ir balsojums par bezdeficīta budžetu. Otrs konceptuālais balsojums – par dotāciju enerģijai un siltumam novirzīšanu patērētājiem, tas ietver Ziediņa kunga minēto tantuku. Un trešais variants ir balsojums, ko piedāvā Grūbes kungs, tas ir, par procentu starpību zemnieku saimniecību kredītu samaksai. Paredzēt šiem izdevumiem noteiktu aili budžetā, par kuru konkrēti spriedīsim otrajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Nespriedīsim, cik vienai pozīcijai noņemt un cik otrai pielikt. Protams, “zaļo” partija, pamatojoties uz savas ticības dogmām, vienmēr balsos pret aizsardzību un drošības jautājumiem. Tas ir skaidrs. Arī Ulmes kungs to apliecināja. Mēs no viņiem neko citu prasīt nevaram. Tāda ir ticība. Tāpat pret aizsardzību un drošību prasīs balsot tiem, kam tā ir kā dadzis acī. Tas arī ir skaidrs. To mēs šodien dzirdējām. Tā ka viss ir pilnīgi skaidrs. Nevajag strīdēties, kam vairāk – lauku skolām vai pilsētas. To visu darīsim otrajā lasījumā, kad spriedīsim par katru pantu atsevišķi. Šeit nav problēmas par to, kādas summas no kura panta noņemt un kuram pantam pielikt klāt. Tagad tikai nobalsosim konceptuāli un iesniegsim savus rakstiskos priekšlikumus.

Deputāts Šļakota, pēc tam deputāts Batarevskis.

K.Šļakota: Krastiņa kungs, es lūgtu jūs tomēr atvainoties par savu tik nekorekto runas veidu. Es domāju, ka jums nav tiesību apvainot deputātus.

Priekšsēdētājs: Paldies, Šļakotas kungs, bet, ja es katram deputātam lūgtu atvainoties, tad viņi te rindā stāvētu pie mikrofona.

Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Godātie kolēģi, es gribu paskaidrot, ka mēs neesam pret aizsardzību, bet esam par saprātīgu aizsardzību, nevis par rotaļāšanos ar alvas karavīriem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpmāk ņemsim vērā, ka Latvijai 800 karavīru ir briesmīgi daudz. Batarevska kungs nākamajā lasījumā pateiks, cik vajag – 40 vai 20 kā Andorā.

Paldies, godājamie kolēģi! Balsosim konceptuāli. Vispirms reģistrēsimies, lūdzu. Lūdzu rezultātu. 90 deputāti reģistrējušies. Gandrīz atbilst patiesībai. Paldies.

Pirmais konceptuālais balsojums par bezdeficīta budžetu, kā tas ir formulēts 198.dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 82 – par, 2 – pret, 1 – atturas. Paldies. Esam konceptuāli akceptējuši bezdeficīta budžetu.

Otrais konceptuālais balsojums par dotācijām enerģijai un apkurei, novirzot tās patērētājiem. Tātad dotācijas enerģijas un apkures patērētājiem. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 63, pret – 10, atturas – 5. Akceptēts konceptuāli.

Trešais konceptuālais balsojums, ko ierosināja deputāts Grūbe, akceptēt, lai budžetā tiktu paredzēti līdzekļi procentu starpības izmaksai par kredītiem zemnieku saimniecībām. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 67 – par, 2 – pret, 14 – atturas. Akceptēts konceptuāli.

Godājamie kolēģi, tagad ir neliela problēma. Kā jau minēju Zeiles kundzei, nepietiek ar to, ka mēs pieņemsim tādu ļoti jauku lēmumu, jo mums ir jāakceptē likums “Par budžetu” pirmajā lasījumā. Taču tas variants, kas mums ir fiksēts 181.dokumentā, galīgi vairs nesaskan ar mūsu konceptuālajiem balsojumiem. Tātad varētu ierosināt akceptēt šā likuma vienu pantu, akceptēt no 1992.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam un apstiprināt ieņēmumu daļu – šos 6 miljardus 415 981 un tādu pašu izdevumu daļu…Nē, tādā gadījumā Zeiles kundzei kā lielākajai budžeta speciālistei jāatnāk un jāpasaka. Jo es tā sapratu, ka mēs ieņēmumus negrozījām.

V.Zeile: Šodien mēs ieņēmumus negrozījām. Bet domāsim un strādāsim, kādas izmaiņas ir nepieciešams ieviest šajā vai citā likumā, lai atraisītu rokas, kā saskaņā ar likumu šos ieņēmumus var palielināt. Ja jūs nobalsojat strikti par šīs ieņēmumu daļas fiksēšanu, tad es tūlīt prasīšu, lai jūs parādītu, no kura panta un cik samazināt, lai izdevumu daļa būtu līdzvērtīga ar ieņēmumu daļu. Ja mēs principā nobalsojam par bezdeficīta budžetu, tad varam variēt. Mēs ar valdību kopā strādāsim un dosim priekšlikumus, kā līdzsvarot budžetu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, bet mums vismaz kādus atskaites skaitļus par to budžetu tomēr vajadzētu, ja mēs likumu akceptējam pirmajā lasījumā. Ja tas būs lielāks, tad brīnišķīgi, mēs otrajā lasījumā grozīsim šo te un palielināsim. Nav nekādu problēmu, mēs jau budžetu grozām katru otro nedēļu.

V.Zeile: Es atvainojos, kolēģi, kāds balsojums būs attiecībā uz izdevumu daļu? Ja mēs darīsim, tad akceptēsim deficītu.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā es piedāvāju formulējumu, ka Latvijas Republikas 1992.gada pirmā pusgada valsts budžets apstiprināts bez deficīta, līdzsvarojot valsts budžeta izdevumus un ieņēmumus kopsummā par 6 miljardiem 405 tūkstošiem 981 vai cik tur tiem rubļiem, minot vienu summu.

Zeiles kundze, jūs neko nevarat piedāvāt, jo jums nav skaitļu.

V.Zeile: Šodien nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad mēs šodien nevaram akceptēt likumu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, deputāt Vaivad!

J.Vaivads: Es nesaprotu, kāpēc Krastiņa kungs uzstāj, lai fiksētu skaitļus. Es domāju, ka pirmajā lasījumā balso par konceptuālām lietām. Es domāju, ka uzreiz pieprasīt, lai šis vārds tieši šajā vietā un tādā veidā stāvētu, mēs nekad pirmajā lasījumā to nepieprasām. Es piedāvāju vienkārši akceptēt šādu budžetu pirmajā lasījumā, izvirzot šos konceptuālos nosacījumus. Es neredzu tur problēmu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tas gan būs vēsturisks brīdis, kad mēs apstiprināsim budžetu bez neviena skaitļa. Bet tādā gadījumā ir pieteikums šo lēmumu nosaukt par likumu, tikai bez šīs līdzsvarošanas, un tad būtu: “Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj Latvijas Republikas 1992.gada pirmā pusgada valsts budžetu apstiprināt bez deficīta, līdzsvarojot valsts budžeta izdevumus un ieņēmumus.” Un akcepts būs šim tekstam bez neviena skaitļa. Ja Zeiles kundze tam piekrīt, mēs tā varam darīt, jo šis teksts ir izdalīts.

V.Zeile: Es ļoti paļaujos uz kolēģi Krastiņu kā uz augsti profesionālu juristu un piekrītu jūsu piedāvājumam.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze! Par to budžetu mūs abus divus pakārs. Vai Zeiles kundze kā budžeta speciāliste un ekonomiste domā, ka šāds teksts varētu atbilst pirmā lasījuma akceptam? Lūdzu, Zeiles kundze, izvirziet šo tekstu! Nekautrējieties!

Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Ir priekšlikums pieņemt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Ar likumu nosaukumu? Un tikai 1.punktu, es saprotu.

V.Zeile: Arī 2.punktu, jo tas mums, kā saka, dod iespēju turpināt…

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad šis lēmums top par likumu, tikai tiek svītrota tā budžeta līdzsvarošana. Birkava kungs saka, ka tādā gadījumā mums jāsvītro no 2.punkta vārdi “sagatavoto likumprojektu”, jo citādi tas teksts iznāk diezgan muļķīgs.

Godājamie kolēģi, lūdzu, pievērsiet uzmanību šim tekstam, mēs par to balsosim. Vai ir kādas speciālistu pretenzijas pret šādu tekstu?

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Manuprāt, pirmajā lasījumā jāpieņem likums, kas fiksēts 181.dokumentā, nevis šis likums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kodoliņa kungs, bet mēs to nevaram pieņemt, jo tikko konceptuāli nobalsojām, ka tur nekas nav derīgs.

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man nav skaidrs šis pēkšņais pavērsiens, kāpēc mēs nevaram pieņemt pirmajā lasījumā likumu “Par budžetu”. Pirmkārt, mēs jau agrāk daudzas reizes esam pieņēmuši lēmumus par atsevišķu likumu pieņemšanu pirmajā lasījumā, otrkārt, tikko, burtiski pirms 10 minūtēm, jūs pats teicāt, ka pirmajā lasījumā mēs nekad par skaitļiem nebalsojam, tātad tas mums arī šobrīd nav jādara, jo neviens skaitlis mums nav saistošs. Mēs balsojam tikai par šo likumu pirmajā lasījumā, ņemot vērā visus šos konceptuālos balsojumus, un pieņemam lēmumu par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, ja mēs pirmajā lasījumā pieņemam likumu par 1992.gada pirmā pusgada budžetu, tad šo lēmumu mēs varam uzskatīt par konceptuālu priekšlikumu, kuru parasti iesniedz pirmajā lasījumā. Un nav pat obligāti šo lēmumu pieņemt. Mums var iesniegt konceptuālus priekšlikumus, kuri mums jāizskata Budžeta komisijas sēdē un jāiestrādā otrajā lasījumā. Un es neredzu nekādu pretrunu, kas traucētu mums strādāt pie budžeta likumprojekta, ja arī mēs šo lēmumu pieņemtu. Mēs visus šos konceptuālo labojumus precīzi atspoguļosim otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kunga! Man būtu tāds ierosinājums godājamiem deputātiem. Ievērojot visus jūsu izteikumus, tiešām ņemt par pamatu šo pašu sagatavoto 181.dokumentu, ietverot tajā arī 198.dokumentā izteikto domu. Tas skanētu šādi: apstiprināt Latvijas Republikas budžetu pārejas periodam no 1992.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam saskaņā ar 1. un 2.pielikumu, līdzsvarojot valsts budžeta izdevumus un ieņēmumus. Protams, mēs apstiprinām šo likumu pirmajā lasījumā kā tādu.

Vēl tikai jautājums Zeiles kundzei par 2.punktu, par tiem 7 miljardiem. Šis punkts mums nav vajadzīgs. Jautājums Zeiles kundzei: vai mums ir nepieciešams 2.punkts par kases apgrozības līdzekļiem?

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Tā kā tomēr tika balsots un ar balsu vairākumu pieņemti šie konceptuālie priekšlikumi, kurus iesniedza Grūbes kungs, kā arī tika nobalsots par Krastiņa laboto Aizezera kunga priekšlikumu, es nevaru teikt, ka tie ir vienkārši labojumi, kurus tagad skatīs Budžeta komisija.

Man ir tāds priekšlikums: mēs varētu pieņemt divus dokumentus. Pirmais dokuments ir budžets pirmajā lasījumā, un otrs dokuments ir Augstākās padomes lēmums sakarā ar šo pirmo dokumentu, kurā ir rakstīts, ka, izskatot budžetu pirmajā lasījumā, Augstākā padome nolemj, tad seko 1.punkts, ka budžetu 1992.gada pirmajam pusgadam veidot kā izdevumu un ieņēmumu sabalansētu summu. 2.punkts par dotāciju saglabāšanu vai ieviešanu patērētājiem siltumpatēriņam, un 3.punkts ir tas, ko teica Grūbes kungs, – par zemnieku kredītu procentu dzēšanu. Un tad nav sajaukti šie divi momenti. Tad mums neparādās summas, un tajā pašā laikā Augstākās padomes lēmums ir saistošs, lai Ministru padome kopā ar Budžeta komisiju, ņemot vērā šos trīs nobalsotos punktus, turpinātu strādāt, gatavojot projektu otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, uzreiz izmantošu izdevību, kamēr jūs atrodaties pie mikrofona. Jautājums bija par šo likumu. Tik un tā mums ir jāpieņem arī likums, respektīvi, jāakceptē pirmajā lasījumā. Tur ir 2.punkts par kases apgrozības līdzekļiem. Bet vai vajag akceptēt 3.punktu par budžeta iestāžu finansēšanu? Vai to vajag šodien akceptēt vai bez tā iztikt?

I.Godmanis: Finansu ministrs man apgalvo, ka tas nav obligāti.

Priekšsēdētājs: Nav obligāti. Paldies. Tātad mēs akceptējam šo likumprojektu. Finansu ministra vietnieks gan cēlās kājās un teica, ka gluži tā neesot. Bet tas nekas. Tādējādi mēs akceptējam pirmajā lasījumā likumu “Par budžetu”, kur ir modificētais 1.pants (tātad bez skaitļiem) un kurš paredz līdzsvarot valsts budžeta izdevumus un ieņēmumus, kā arī pieņemam lēmumu pēc šā likuma akceptēšanas pirmajā lasījumā, kurā ir preambula, ka, izskatot likumu “Par Latvijas Republikas budžetu” un tā tālāk pirmajā lasījumā, ir 1. un 2.pants, kā arī atspoguļoti trīs mūsu konceptuālie balsojumi. Vai pretenziju nav?

Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis: Pret to man nav nekādu pretenziju, bet es kolēģus aicinātu ietvert vēl vienu punktu šajā lēmumā. Es domāju, ka to varētu ietvert lēmumā. Runa ir par to, ka mūsu šās nedēļas darba kārtībā bija paredzēts 108.dokuments, tas jums ir izdalīts. Tas ir Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Latvijas Republikas Zemessardzes finansēšanu 1992.gada pirmajā pusgadā”. Šis lēmuma projekts sastāv no viena punkta, kurā ir teikts, ka līdz budžeta apstiprināšanai visos lasījumos atļaut minētajās struktūrās finansēties vienas trešdaļas apmērā no budžeta projektā paredzētās summas. Jo, mīļie kolēģi, situācija ir vairāk nekā kritiska. Divus mēnešus šīs struktūras, īpaši Zemessardze un Aizsardzības ministrija, ir maksājušas soda naudas tikai tāpēc, ka mums nav budžeta. Un, protams, kā tas bija noteikts Augstākās padomes pagājušā gada decembra lēmumā, 1/12 daļas apmērā finansēties, jo mums pagājušajā gadā nebija nekādu līdzekļu. Tāpēc es aicinu vai nu pielikt klāt vienu punktu šajā lēmumā, vai tomēr izskatīt šo darba kārtības jautājumu un pieņemt atsevišķu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze komentēs. Pēc tam deputāts Freimanis.

V.Zeile: Mēs tik sarežģīti veidojam šo nobeiguma dokumentu, ka Tālivalža Jundža priekšlikumus ir jāskata atsevišķi, nekādā gadījumā to nevar kombinēt klāt iepriekšējam dokumentam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu lūgt nākt Jundža kungam pretī un šo vienu punktu tomēr iemontēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to mēs spriedīsim. Tas ir riskants gājiens, Jundža kungs, bet redzēsim, vai tas attaisnosies. Reģistrēsimies, kolēģi! Lūdzu rezultātu. 91 deputāts ir reģistrējies. Pirmais balsojums par likumprojekta “Par valsts budžetu” akceptēšanu pirmajā lasījumā. Likumprojekts sastāv no viena šā panta ar modifikāciju. Nevis izdevumi un ieņēmumi, bet “līdzsvarojot valsts budžeta izdevumus un ieņēmumus”. Jundža kungs, jūs varat zaudēt! Es jūs brīdinu.

T.Jundzis: Es tikai gribu noņemt savu priekšlikumu un piekrist Zeiles kundzes variantam.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Jundža kungs, mēs tagad balsojam par likumu, nevis par lēmumu. Tātad balsošana par likuma “Par valsts budžetu” akceptēšanu pirmajā lasījumā, kurš sastāv no viena modificēta panta. Lūdzu rezultātu. 73 – par, 1 – pret, 13 – atturas. Likums akceptēts pirmajā lasījumā.

Tagad kārta lēmumam. Attiecībā uz lēmumu bija deputāta Godmaņa ierosinājums, kas, sākot ar vārdiem: “izskatot likumu… un tā tālāk pirmajā lasījumā, Augstākā padome nolemj…”, 1.pants paliek tāds, kāds ir, 2.pants paliek tāds, kāds ir, un seko 3.pants, kurā tiek iekļauti šo konceptuālo balsojumu formulējumi. Tātad 3.pants ietver visus konceptuālos balsojumus, izņemot bezdeficīta budžetu, jo tas jau ietverts 1.pantā, tātad ietver par dotācijām siltumenerģijas patērētājiem un procentu starpības samaksas kreditēšanu. Vai nav iebildumu? Nav. Pa pantiem mums nav jāapspriež. Jundža kungs noņem savu priekšlikumu, jo viņš uzskata, ka tas ir jāpieņem atsevišķi. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo lēmumu, kura pamatā ir 198.dokuments.

Godājamie kolēģi, nepievērsiet uzmanību Škapara kungam, viņš balso pats par sevi, tikai viņš sēž citā vietā. Lūdzu rezultātu. 80 – par, 1 – pret, 6 – atturas. Paldies. Mēs esam šo lēmumu pieņēmuši.

Vēl deputāts Jundzis lūdza izskatīt viņa lēmuma projektu, kuru visi deputāti ir izlasījuši. Es tikai lūgtu pēc Zemessardzes papildināt ar diviem maziem vārdiņiem: “Latvijas Republikas Drošības dienests”. Nav iebildumu. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 168.dokumentu ar tikko izdarīto papildinājumu. Lūdzu rezultātu. Par – 56, pret – 9, atturas – 16. Lēmums nav pieņemts. Kā es Jundža kungam teicu, risks ir laba lieta, bet ne pulksten 18.36.

Godājamie kolēģi, mūsu plenārsēdes laiks ir beidzies. Pirms plenārsēdes beigām vārdu paziņojumam lūdza deputāts Zatuliviters. Lūdzu.

V.Zatuliviters: */Cienījamie kolēģi, cienījamo Prezidij, cienījamie klātesošie! Šodien mums bija ļoti spraiga darba diena, tāpēc ukraiņu biedrības “Dņipro” vokālā studija aicina jūs Sarkanajā zālē uz nelielu koncertu. Ļoti gaidām jūs! Paldies./

Priekšsēdētājs. Plenārsēde beigusies!

(Sēdes beigas)