Lai atveram savas sirdis Kristus patiesībai un Viņa mīlestībai

† Jānis Vanags, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps:

Atkal svinam Ziemsvētkus. Šogad tie ir divitūkstošie. No miljardiem cilvēku, kas divās tūkstošgadēs ir dzimuši un miruši, tikai viens — Jēzus Kristus — ir tāds, pēc kura dzimšanas visa pasaule skaita laiku un mēro savu vēsturi. Kas gan mums būtu jāpaveic, lai pasaule sāktu skaitīt gadus no mūsu dzimšanas? To panākt nespētu neviens — ne karalis, ne prezidents, ne bīskaps, ne dzejnieks, ne zinātnieks. Bet to spēja Jēzus no necilas galdnieka ģimenes nomaļajā Nacaretē. Cik lielai bija jābūt Viņa nozīmei savu laikabiedru un vēlāko paaudžu dzīvē, lai tās Viņu liktu par atskaites punktu savai dzīvei un visai vēsturei! Kaut kam ārkārtīgi lielam, kaut kam pārcilvēcīgam, pārdabiskam bija jābūt Viņa īsā mūža veikumā, lai tas notiktu — kaut kam tādam, kas satricināja pasauli un pārvērta cilvēku dzīvi!

Pajautāsim katrs sev: "Kādēļ es svinu Ziemsvētkus? Kādēļ es par tiem priecājos?" Vai manu daudzo iemeslu vidū ir arī tas, kas satricināja un pārvērta pasauli pirms divtūkstoš gadiem? Vai lielo un svarīgo, ko Kristus atnesa pasaulei, Ziemsvētki ienes arī manās mājās, manā ģimenē? Vai tie ir sākuši jaunu laiku manā dzīvē? Ziemsvētku gudrība ir atskārsta, ka Kristus nav dzimis vispār, bet ir dzimis par mani, ka ar Viņa ienākšanu pasaulē iesākās radikālākais Dieva darbs manā liktenī, lai atbrīvotu mani no grēka un nāves un dotu man mūžīgu dzīvību. Cilvēce stāv uz jaunas tūkstošgades sliekšņa. Varbūt mēs jūtamies īpaši starp daudzām paaudzēm, kuras nav varējušas piedzīvot tādus lielus laikmeta griežus. Taču to, kas ir patiešām svarīgs, Dievs dod visām paaudzēm. Cilvēkam nav svarīgi piedzīvot jaunu tūkstošgadi. Cilvēkam ir svarīgi, lai viņa dzīvē būtu sācies jauns laiks kopā ar Dievu. Tādēļ Dievs lika piedzimt savam Dēlam Jēzum. Tādēļ Viņš deva Ziemsvētkus.

Nav diezgan tikai Ziemsvētkus svinēt. Vajag ļaut tiem piepildīties. Jēzus teica: "Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju." Paklausība Viņa vārdiem var izmainīt ne tikai katra cilvēka, bet veselu tautu dzīvi. Mēs pašlaik piedzīvojam laikus, kas nav gaišu cerību pārbagāti. Daudzus nospiež trūkums, vēl vairāk nospiež netaisnība un sajūta, ka parastais, mazais cilvēks taču neko nevar mainīt. Ka ne jau tautas vara, bet naudas vara ir, kas valda. Ka ne jau taisnīgums, bet ietekmīgums spriež tiesu. Un tad var pārņemt bezcerība un apātija. Taču Dievs savus apsolījumus ir devis tieši tādiem brīžiem un aicinājis — pārbaudiet mani! Dariet, ko es saku, un redziet, kas tad notiks! Mēs varam darīt vairāk, nekā domājam. Paklausīt Kristus vārdiem patiesībā ir viss, kas mūsu nācijai vajadzīgs, lai mēs būtu laimīgi, brīvi un pat pārtikuši. Taču vispirms tiem jāvalda katrā no mums. Ieejot jaunajā tūkstošgadē, novēlēsim sevi Kristum! Lai Dieva likums un Kristus evaņģēlijs ir mūsu domās un mūsu sirdīs. Lai tie ir mūsu augstākā vērtība. Lai Latvijā tie ir gaisā, ko elpojam, lai tie kā gaisma visu apgaismo un dara gaišu. Tad tumsai un bezgodībai nebūs kur tverties, tai būs jāatkāpjas un jābēg. Mēs dzīvosim, mēs būsim, ja atdzimsim no augšienes. Mums tikai visas savas dienas jāmēro ar Kristu. Neparasti? Grūti? Bet vai mums ir izvēle? Kristus darbam mūsos jāpiedalās.

Sveicinu Ziemsvētkos mūsu draudzes, mācītājus, draudžu un baznīcas darbiniekus Latvijā un ārpus tās. Visiem, kas gaida mūsu Kunga atnākšanu, es vēlu svētītus un cerību pilnus Kristus dzimšanas svētkus.

† Elmārs Ernsts Rozītis, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps:

Gadu mija ir izvērtēšanas laiks: Cik bagāti mēs esam? Kas un cik daudz mums pieder? Gadu mija saistās ar bilanci kā draudžu priekšniekiem un kasieriem, tā arī ikkatrai privātai personai. Līdzīga garīga rakstura bilance mums var palīdzēt apzināties savas iespējas, mudināt mūs uz pateicību un iedrošināt īstenot nākotnes nodomus.

Ziemsvētki norāda uz mūsu vislielāko bagātību: uz pašu Jēzu Kristu, ko Dievs dāvājis mums. Apustulis Pāvils aicina saredzēt, ka Kristus visas gudrības un atziņas bagātības sevī tver "apslēptas", jo Kristus ir Dieva noslēpums. Ar šiem "noslēpumiem" saistās kas vairāk nekā Adventa laikā pazīstamā brīnišķi noslēpumainā vēl nezināmo dāvanu gaidīšanas noskaņa. Lielie dzīves noslēpumi nav uzminami. Jo vairāk tos iepazīstam, jo dziļāki un saistošāki, lielāki un varenāki tie kļūst. Pasaules izplatījums, pats cilvēks, mīlestība — tie savā būtībā ir noslēpumi. Šie "noslēpumi" jeb "mysteria" ir sensenais nosaukums sakramentiem, kristībām un dievgaldam, Dieva klātbūtnei mūsu dzīvē.

Kristū mums ir dāvāts Dieva klātbūtnes noslēpums, jeb "Dieva valstības noslēpums" (Mk.4,11). Ar to iezīmējas mūsu Baznīcas darba lielā atbildība. Paldies visām draudzēm un visiem ordinētiem un neordinētiem mūsu Baznīcas locekļiem, kas arī aizvadītā gadā ir dzīvojuši iz šī noslēpuma spēka un tam ar lielu atdevi kalpojuši: Vārdam, Sakramentam un Dieva mīlestībai mūsu vidū.

Apveltīti ar šo lielo bagātību, mēs droši varam raudzīties nākotnē. Lai kas arī mums notiktu, kādi tumši vai gaiši apvāršņi pavērtos, mēs arvien paliksim atziņu lokā, kuru kopsaucējs un atslēga ir mūsu Kunga ziņā. Šī ticība dod lielāku drošību nekā visi nākotnes zīlējumi Latvijai, mūsu Evaņģēliski luteriskai baznīcai un katram no mums. Šī ticība lai dara mūs mierīgus, priecīgus, apņēmīgus un gudrus jau laicīgās zinībās, ikkatrā solī pretim mūžībai.

Apustulis Pāvils turpina (Kol. 2,5): "Kaut gan es miesīgi esmu tālu, tomēr garā es esmu pie jums un ar prieku redzu, kādā vienībā un kādā spēkā jūs stāvat ticībā uz Kristu." Pateicībā par mūsu kopību Jēzū Kristū un par daudzām arī aizvadītā gadā no jums saņemtām un izjustām kopības zīmēm, jūs no sirds sveicinot un Dieva svētību vēlot jums visiem un ikkatram no jums

† Jānis Pujats, Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskaps metropolīts:

Ziemsvētku laiks mums ik gadus atgādina brīnumaino Dieva cilvēktapšanas noslēpumu. Visvarenais Dievs maza bērna veidā ir ieradies pie cilvēkiem, lai dzīvotu viņu vidū un sagatavotu viņus debesu valstībai... Kādu mācību viņš sniedz 20.gadsimta cilvēkiem? Vai mūsdienu ļaudis ir spējīgi ieklausīties Kristus vārdos? Vai viņi nav kļuvuši pārgudri, pašapmierināti, pārāk aizņemti ar savu biznesu un citām laicīgām lietām? Un tomēr! Ne no maizes vien dzīvo cilvēks. Cilvēkam vajadzīga sakārtota dzīve, iekšējais dvēseles miers, saskaņa gan ģimenē, gan sabiedrībā. Ir vajadzīga jēga visai viņa darbībai un augstākais mērķis visai dzīvei, kas organizē un satur kopā visu ikdienas dzīves "jūkli". Un te, lūk, Kristus Evaņģēlija mācību nekas nevar aizvietot. Jau Kristus dzimšanas naktī eņģeļi vēstīja: "Miers virs zemes labas gribas cilvēkiem" (Lk 2,14). Un visa tālākā Kristus darbība bija konsekventa visu pozitīvo vērtību aprobācija, bet arī tikpat konsekventa visa negatīvā noraidīšana.

Kristus Evaņģēlija mācība ir ģeniāli vienkārša un radikāla savu mērķu sasniegšanā. Vai tā nav labākās zāles mūsdienu sabiedrībai? "Mācieties no manis," saka Kristus,... "un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm" (Mt 11,29). Kristīgai dzīvei nākas mācīties visu mūžu, taču tai pamatus liek ģimenē, kur vecāku labestības atmosfērā izaug cilvēks līdz pat savai pilngadībai.

Par paraugu lai ir mums tas strādnieka ģimenes modelis, kurā izauga Pestītājs. Betlēmē viņa vecāki gan varēja Dieva Bērnam piedāvāt tikai nabadzīgu kūtiņu, toties viņu sirdīs netrūka Dieva mīlestības. Arī tagad Ziemsvētkos Pestītāja šūpulis taisīts lielā mērā no nabadzīgo ļaužu rūpēm, bet tajās ir arī daudz paļāvības un uzticības Kungam.

Svētkos gribas novēlēt visiem: atveriet plašāk savas dvēseles Kristus patiesībai un Viņa mīlestībai. Un Viņam pieder gala vārds visās lietās. Arī mūsu dzīvē.

Andrejs Šterns, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps:

Pavisam drīz ceram pārkāpt Jaunā gada, jaunā gadsimta un mūsu ēras trešā gadu tūkstoša slieksni. Ar to kļūsim par kāda sevišķa vēsturiska notikuma lieciniekiem. Bet nu ir klāt Ziemassvētki. Šogad visa kristīgā pasaule Ziemassvētkos svin Jēzus Kristus dzimšanas 2000. jubileju. Man ir patiess prieks sveicināt jūs šajos Kristus dzimšanas svētkos. Šo pasaulvēsturisko notikumu iezvanīja eņģeļa vēsts: "Nebīstieties, jo es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs…!" /Lūk. ev. 2, 10. – 11./ Prieks! To meklē mazi un lieli, veci un jauni. Tādēļ arī tik daudz tiek darīts, lai kaut kā atrastu prieku. Kaut uz brīdi, kaut mazliet. Ar sarīkojumu, ar svētku galdu, ar izpriecām un apreibināšanos un daudz ko citu. Mēs alkstam prieka. Tomēr no pieredzes man jāsaka un esmu pārliecināts, ka daudzi no jums man piekritīsit, ka lielākā daļa šo prieku nemaz nav prieki, bet slazdi un važas, ar kurām cilvēki tiek sasaistīti bēdās un pārdzīvojumos. Jāatzīst, ka patiesu prieku nav iespējams nopirkt, noorganizēt. Eņģelis sacīja: "Es jums pasludinu lielu prieku." Eņģelis sacīja, ka šis prieks "notiks" visiem ļaudīm. Tas nozīmē, ka to izjust, to piedzīvot varēs ikviens cilvēks. Vai tas nav brīnišķīgi! Mēs dzīvojam laikā, kad iekšējie pārdzīvojumi, materiālie apstākļi un cilvēku attiecības dažkārt ir tik aptumšotas kā necaurredzama nakts tumsa. Vēlos iezīmēt kādus soļus šā prieka virzienā katram no mums. Tādēļ lai dāvājam savu uzmanību eņģeļa vēstij.

Šajos svētkos mums vispirms jānoskaņojas uz šo Debesu frekvenci, tad mēs saklausīsim vēstījumu arī priekš mums, modernā laikmeta cilvēkiem. Tā apliecina, ka pats Dievs ir ieinteresēts mūs iepriecināt ar visu, ko Viņš dāvina Savā Dēlā.

Svarīgi ieklausīties vēsts saturā. Mūsu dienās esam pieraduši, ka fonā skan mūzika. Saturs daudzus neinteresē. Tā var notikt arī ar to, ko dzirdam svētkos. Eņģeļa vēsts ir ļoti konkrēta vēsts. Prieku nevar iegūt pašu par sevi. Eņģelis saka, ka liels prieks ir nesaraujami saistīts ar pašu Kristu, Dieva Dēlu un Pestītāju. Un proti, Viņš ir Pestītājs, Atbrīvotājs.

* Ar Kristus bērnu cilvēkiem tiek dota iespēja no jauna atrast pašiem sevi, jo Kristus ir nācis atbrīvot mūs no alkatības, egoisma, bailēm, naida un dažādām atkarībām. Patiesa brīvība sniedz arī patiesu prieku. Vai dāvāsim uzmanību šim Debesu piedāvājumam?

* Paklausot Kristus padomam, varam iegūt pareizu priekšstatu par vērtībām. Jēzus mācīja: Ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un pats sevi samaitā jeb pazudina. Daudzi mūsu dienās kā prioritāti izvēlējušies vienīgi materiālās vērtības, un tās viņus nedara ne laimīgus, ne priecīgus. Jēzū mēs varam atrast patiesās vērtības un arī patiesu prieku.

* Sekojot Jēzus padomam, var tikt sakārtotas mūsu savstarpējās attiecības, kuras pat daudzās ģimenēs un ārpus tām ir ļoti sarežģījušās. Viņš mācīja: Piedodiet, tad jums taps piedots. Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs kaitina un vajā. Ar to mums tiek piedāvāta brīvība no naida, nepiedošanas, atsvešināšanās un depresijas. Jēzus aicināja: Dodiet, tad jums tiks dots. Tas ir prieka noslēpums.

Ieklausīsimies Vēstī! Ticēsim Vēstij. Iesim, lai atrastu pašu Kristu, kā to darīja Betlēmes gani, kā to darīja gudri cilvēki no tālām zemēm senos laikos. To darot, notiks tas, ko eņģelis pavēstīja, ka atradīsim patiesā prieka noslēpumu Kristu un ar Viņu varēsim droši iet pretī Jaunajam laikmetam, kura Kungs un Valdnieks būs Kristus pats.

No sirds sveicot ikvienu Kristus dzimšanas svētkos un Jaunajā 2001. gadā!