Kanādieši Latviju atbalsta arī Eiropas drošības vārdā

Pīters Makkelars ( Peter P.L. McKellar ), Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— 2000. gads jau tuvojas beigām, un pasaulē atkal aizvien biežāk dzird runājam par vecā gadsimta un gadu tūkstoša aiziešanu, jaunā gadu tūkstoša priekšvakaru. Kāda gaisotne valda Kanādā?

— Diskusijas par to, kad īsti sākas jaunais gadu tūkstotis, bija un joprojām turpinās visā pasaulē. Atklāti sakot, man šķiet, ka dažiem tas ir gluži vienkārši iegansts šos svētkus svinēt divas reizes. Taču neatkarīgi no tradīcijām un diskusijām mēs varam būt pārliecināti, ka jaunais gads pienāks un ka jaunais gadu tūkstotis ir stājies savās tiesībās.

— Kā jūs, kanādieši, vērtējat aizejošo 2000. gadu savai valstij?

— Kanādai šis bijis ļoti labs gads. Ekonomiski Kanāda joprojām ir ļoti sekmīga, plaukstoša valsts. Starptautiskā plāksnē Kanādai bijusi aktīva un nozīmīga loma — mūsu valsts šogad ir ANO Drošības padomes locekle. Manuprāt, Kanāda un kanādieši šogad jūtas patiešām labi. Nupat mūsu valstī bija vēlēšanas, kas demonstrēja mūsu politisko institūciju stabilitāti. Un priekšvēlēšanu kampaņa arī liecināja, ka demokrātijas tradīcijas un principi mūsu valstī joprojām ir stipri.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības?

— Mūsu valstu divpusējās attiecības attīstās ļoti labi. Pēdējos gados mums ir bijusi vizīšu sērija, kas to spilgti apliecinājusi. Maijā Kanādā bija Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Vizītes laikā viņa saņēma Toronto Universitātes goda grādu. No mūsu viedokļa tā bija ļoti apsveicama vizīte. Savukārt septembrī Latvijā viesojās Kanādas aizsardzības ministrs. Septembrī Latviju apmeklēja arī Kanādas tirdzniecības misijas delegācija.

— Kā zināms, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pati ir ilgus gadus dzīvojusi Kanādā, un viņas vārdam Kanādas sabiedrībā, īpaši zinātnieku aprindās, bija laba slava.

— Jā, viņai patiešām bija augsta reputācija Kanādas akadēmiskajās aprindās, viņa ieņēma augstu stāvokli mūsu pētnieciskās zinātnes padomē. Un Latvijā viņa atgriezās, būdama jau ļoti labi pazīstama persona Kanādā. Taču tagad, būdama Latvijas prezidente, Vaira Vīķe–Freiberga Kanādā ir pat vēl labāk pazīstama, jo Kanādas presē par viņu bijuši daudzi plaši apraksti. Protams, izvērtēt Vairu Vīķi–Freibergu kā prezidenti pieklājas pašiem latviešiem. Taču es varu teikt — kanādieši ir ļoti iepriecināti, ka Kanādā iegūtā pieredze jūsu prezidentei var palīdzēt risināt šejienes problēmas. Daudzos aspektos mūsu valstīm ir jāsaskaras ar līdzīgām problēmām. Piemēram, arī Kanādā ir daudzas nacionālās minoritātes un etniskās grupas, un pēdējos 250 gadus bijis jāmeklē iespējas, kā sadzīvot kopā. Un, manuprāt, mēs šo problēmu esam sekmīgi atrisinājuši. Es domāju, arī tā ir vērtīga pieredze, kas jūsu prezidentei var noderēt, redzot problēmas Latvijā. Jūsu prezidente pati ir dzīvojusi Monreālā un zina, cik svarīgas ir starpnāciju attiecības Kanādā.

— Jūs minējāt Kanādas daudzas nacionālās minoritātes, un man nāk prātā Kanādā dzīvojošie latvieši. Vai jums pašam ar viņiem iznācis sastapties, iegūt kādu informāciju vai pieredzi par latviešiem?

— O jā, protams! Es jau skolas gados mācījos kopā ar latviešiem, un mēs draudzējāmies. Es vēl tagad atceros Vinetu un kādu zēnu, kuru, ja nemaldos, sauca Juris. Kā zināms, daļa latviešu mūsu valstī dzīvo jau daudzās paaudzēs, taču lielākā daļa latviešu Kanādā ieradās pēc Otrā pasaules kara. Pateicoties maniem latviešu skolas biedriem, es jau agri uzzināju par Latviju. Un domāju, ka daudzi kanādieši tieši no latviešu bēgļiem uzzināja par Padomju savienības trim okupētajām Baltijas valstīm. Un jau aukstā kara gados mēs, kanādieši, bijām ļoti pārliecināti, ka trīs kādreiz brīvās Baltijas valstis nedrīkstam aizmirst. Un jūs arī netikāt aizmirsti, pateicoties jūsu spēcīgajai nacionālajai identitātei. Kanādieši ļoti priecājās par lielajām politiskajām pārmaiņām Viduseiropā un Austrumeiropā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad arī Latvija un abas pārējās Baltijas valstis atguva savu neatkarību.

— Vai jums tagad noder bērnībā gūtā pieredze, draudzējoties ar latviešiem?

— Ak Dievs, tas ir tik sarežģīts jautājums. Bet man liekas būtiski, ka pamatskolā es mācījos kopā ar ļoti dažādiem bērniem. Daži nāca no pārtikušu cilvēku ģimenēm, tur bija pat politiķu bērni. Taču daļa bērnu bija ļoti nabadzīgi. Un, es domāju, man ļoti noderēja tieši šī jau agri iegūtā dzīves pieredze, atziņa, ka cilvēki dzīvo ļoti dažādi. Daļa bērnu dzīvoja greznās savrupmājās, daži — šauros dzīvoklīšos. Tas viss man palīdzēja iepazīt pasaules realitāti.

— Mūsu valstu divpusējās attiecībās aizvien būtiskāka nozīme ir ekonomiskajai sadarbībai un tirdzniecības kontaktiem. Bet vai jums neliekas, ka šajā jomā joprojām ir daudz neizmantotu iespēju?

— Jums taisnība. Skaidrs, ka Kanādas un Latvijas tirdzniecības attiecības varētu būt daudz plašākas, nekā tās ir pašlaik. Manuprāt, viens no iemesliem ir arī lielais attālums starp mūsu valstīm. Kaut gan starp Kanādu un Latviju pastāv ļoti cieši cilvēku kontakti. Un tas vien jau rāda, ka arī mūsu ekonomiskā sadarbība varētu būt daudz ciešāka. Nupat es tikos ar šī gada sākumā izveidotās Kanādas un Latvijas Biznesa asociācijas dalībniekiem. Viņi bija ļoti cerīgi un apņēmības pilni. Mums bija ļoti auglīga saruna. Daudzi fakti liecina, ka cilvēki dibina individuālos kontaktus. Liela nozīme mūsu ekonomisko attiecību tālākā attīstībā ir un vēl būs Kanādas tirdzniecības misijas nesenajai vizītei Latvijā. Turklāt tā bija jau otrā šāda misija, ko vadīja Kanādas parlamenta locekle, latviete Sarmīte Bulte. Man šķiet, mums šajā jomā visvairāk vajadzīga neatlaidība. Mums neatlaidīgi jāturpina veidot kontakti starp Kanādas un Latvijas biznesmeņiem. Un tad mums jau pēc pāris gadiem būs daudz plašāks savstarpējās tirdzniecības kopapjoms.

— Jūs esat optimistiski noskaņots.

— Es esmu absolūti optimistiski noskaņots! Taču mums, protams, jābūt reālistiem. Mēs nevaram gaidīt, ka šis progress nāks pāris mēnešos. Un ikvienam ir jāpieliek pūles, lai šis process sekmīgi attīstītos. Taču mūsu ekonomisko attiecību nākotne, protams, ir daudzsološa.

— Ļoti nozīmīgas Latvijai ir arī mūsu valstu politiskās attiecības. Un es jau pat bez jautāšanas zinu, ka mūsu attiecības, arī no Kanādas viedokļa, ir labas.

— Noteikti! Tās ir teicamas. Atcerēsimies kaut vai Saeimas priekšsēža Jāņa Straumes vizīti Kanādā — tās laikā viņš tikās ar abu mūsu parlamenta palātu spīkeriem. Es sagaidu, ka mūsu parlamentārie kontakti attīstīsies arī turpmāk. Jo Saeimā darbojas Latvijas un Kanādas draudzības grupa, ko vada Juris Sinka. Savukārt Kanādas parlamenta deputāte Sarmīte Bulte vada Kanādas un Baltijas draudzības grupu mūsu parlamentā. Šī grupa ir ļoti aktīva. Un tas ir tikai viens piemērs mūsu teicamajiem kontaktiem starp abu valstu parlamentāriešiem. Taču šādus piemērus var atrast arī daudzās citās jomās.

— Latvijai, atceroties savu dramatisko likteni pēc Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas, viens no ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem ir iestāties NATO. Kanāda ir viena no NATO nozīmīgākajām dalībvalstīm. Vai un kā Kanāda izprot šo Latvijas dziļo vēlmi?

— Viens no iemesliem, kāpēc Kanādas aizsardzības ministrs septembrī apmeklēja Latviju un tikās ar Latvijas aizsardzības ministru, vispirms ir tieši Kanādas atbalsts Latvijai un Kanādas atbalsts NATO tālākajai paplašināšanai. Mēs gan to īpaši neskandinām, bet cenšamies savu atbalstu īstenot praktiski. Piemēram, pēdējos trīs gados vien intensīvos angļu valodas mācības kursus Kanādā ir beiguši jau apmēram simt latviešu virsnieku, šogad vien kādi trīsdesmit. Šo kursu mērķis ir uzlabot viņu angļu valodas zināšanas, lai latviešu militārie spēki varētu sadarboties kopīgi ar citu rietumvalstu militārajām vienībām NATO. Tas ir ļoti svarīgi, jo kopējā valoda NATO ir angļu valoda. Īpaša nozīme tam ir militārajās operācijās planētas karstajos punktos, piemēram, Bosnijā. Turklāt mēs esam nosūtījuši savus lektorus arī uz Baltijas Aizsardzības koledžu Tartu, Igaunijā. Starp citu, šī koledža ir teicams visu trīs Baltijas valstu projekts. Tāpat kā jūsu kopīgie jūras spēki "Baltron" un kopīgā gaisa kontroles sistēma "Baltnet". Ir pilnīgi skaidrs, ka militārā sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ne vien trīskāršo katras atsevišķas Baltijas valsts militāro spēku, bet padara to vēl daudz efektīvāku. Angļu valodā ir tāds sens izteiciens, ka summa ir daudz lielāka nekā to veidojošās atsevišķās daļas, vienkārši kopā saliktas.

— Jā, jo rodas taču jauna, augstāka kvalitāte.

— Tieši tā! Rezultāts ir daudz iespaidīgāks, nekā katrai valstij atsevišķi cenšoties sasniegt labus rezultātus.

— Viens no ieguvumiem ir arī tas, ka Kanāda un pārējās NATO valstis mums, NATO kandidātvalstīm, savu palīdzību var sniegt efektīvāk nekā katrai no trim Baltijas valstīm atsevišķi.

— Precīzi tā! 2002. gadā būs nākamā NATO dalībvalstu vadītāju apspriede. Vēl nav noteikts tās datums un dienas kārtība, domāju, ka tas tiks precizēts nākamgad. Taču mēs uzskatām, ka iepriekšējā apspriede Vašingtonā ļoti precīzi pateica, ka NATO paplašināšanas process turpinās un ka NATO kandidātvalstīm ir jāiekļaujas šajā procesā. Un Latvija, kā arī citas kandidātvalstis šajā procesā piedalās ļoti cerīgi. Un mēs ticam, ka jau 2002. gada sākumā jums tiks paziņoti visnotaļ skaidri apsvērumi par jūsu valsts nākotni NATO. Es, protams, nevaru apgalvot, ka tā notiks, jo NATO lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa. Taču varu noteikti apgalvot, ka Kanāda atbalsta NATO paplašināšanas procesu.

— Kāds, vēstnieka kungs, jūsu vērtējumā šis gads ir bijis Latvijai, īpaši mūsu valsts virzībā uz Eiropas Savienību? Kaut arī Kanāda pati nav ES dalībvalsts.

— Jā, Kanāda nav ES dalībvalsts. Taču mums jau divdesmit piecus gadus ir sadarbības līgums ar ES. Un mums ir jau izstrādāta ļoti laba sadarbības sistēma, bijušas regulāras tikšanās, arī valstu vadītāju līmenī. Mūs patiešām interesē ES nākotne, un mēs ļoti atbalstām Latvijas virzību uz ES. Jo mēs uzskatām, ka Eiropas nākotne ir ciešākā valstu sadarbībā. Mūsu valstij ir īpaša motivācija būt ieinteresētai ES attīstībā. Kanādieši ir piedalījušies abos pasaules karos Eiropā. Un Eiropā ir vairāk nekā simt tūkstoš Kanādas karavīru kapu. Tā ka mēs esam maksājuši vismaz daļu no Eiropas beidzamo lielo konfliktu smagās cenas. Un tāpēc mēs ļoti atbalstām katru attīstību, kas novērš nākotnes konfliktus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs cenšamies aktīvi darboties EDSO un kāpēc mums ar ASV, Meksiku un Japānu ir novērotāja statuss Eiropas Padomē. Turklāt daļa no mūsu kanādiešu nacionālās identitātes arī ir rodama attiecībās ar Eiropu. Jo daudzi kanādieši taču ir ieradušies no Eiropas. Eiropā rodamas arī mūsu lielāko vēsturisko grupu saknes. Tā ka, ja jūs jautājat, vai Kanāda atbalsta Latvijas centienus iestāties ES, es droši varu atbildēt: "Jā, atbalsta." Un tas ir ļoti pozitīvi. Mēs būtu ļoti sarūgtināti par jebkuru tendenci, kas nodalītu Ziemeļameriku un Eiropu divās izolētās zonās, kas pastāvētu katra pati par sevi.

— Kā jūs raugāties uz ES drošības dimensiju un topošajiem ES drošības spēkiem, kas ir pavisam jauns aspekts šajā organizācijā?

— Domāju, ka ES drošības dimensija ir ļoti nozīmīga un ļoti pozitīva attīstība. Ir taču skaidrs, ka Eiropas valstīm vajag praktiski aizstāvēt savu ārpolitiku. Taču mēs nedomājam, ka šie spēki varētu sacensties ar NATO un tos aizstāt. Gribu atgādināt, ka Kanāda līdz ar Eiropas valstīm 90. gadu sākumā bija iesaistīta ANO miera uzturēšanas operācijās Bosnijā. ASV tolaik nebija iesaistītas šajās operācijās. Un es uzskatu, ka arī turpmāk nekas mūs neaizkavēs piedalīties miera un stabilitātes uzturēšanā dažādās Eiropas vietās, ja tas būs nepieciešams.

— Vēstnieka kungs, tagad jūs Latvijā esat pavadījis apmēram piecpadsmit mēnešus. Kā jūs jūtaties mūsu valstī?

— Latvijā jūtos ļoti labi. Rīga ir brīnišķīga pilsēta dzīvošanai, un latvieši, es domāju, bez izņēmuma visi ir ļoti laipni un viesmīlīgi. Man gan vēl nav bijis iespējams iepazīt visu jūsu valsti, jo es taču pārstāvu Kanādu arī Igaunijā un Lietuvā. Taču es cenšos to darīt. Un, kad būšu iepazinis Latviju, mans pozitīvais iespaids būs vēl dziļāks.

— Kurās Latvijas pilsētās bez Rīgas vēl esat bijis?

— Austrumu virzienā — Jēkabpilī, ziemeļaustrumu virzienā — Cēsīs un Valmierā, arī Siguldā, bet tas bija gluži privāts brauciens. Savukārt Latvijas rietumos esmu bijis Talsos, Kuldīgā, Ventspilī un Liepājā. Esmu bijis arī Jelgavā un Bauskā. Es cenšos apceļot jūsu valsti, cik vien iespējams, taču tas prasa laiku.

— Kā jūs vērtējat savas vēstniecības darba apstākļus ?

— Man nav bijis nekādu problēmu. Un, ja tādas rastos, esmu pārliecināts, mēs tās ātri vien atrisinātu sadarbībā ar jūsu Ārlietu vai Iekšlietu ministriju. Piemēram, pērn, kad es ierados, visa pasaule un mana valdība bija satraukta, ka gadu tūkstošu maiņa varētu radīt kļūmes un lielas kataklizmas datoru sistēmā. Es šajā sakarā konsultējos ar Latvijas oficiālajām amatpersonām, un jūsu speciālisti man sniedza izsmeļošu informāciju, kas Latvijā darīts, lai šīs problēmas novērstu. Un 2000. gada sākums mums neatnesa nekādas datoru nelaimes. Arī šis piemērs labi liecina par jūsu ierēdniecības augsto līmeni.

— Es saprotu, vēstnieka kungs, ka jūs esat ļoti aizņemts, jo pārstāvat Kanādu visās trijās Baltijas valstīs. Un tomēr — ko jūs darāt īsajos vaļasbrīžos, ja tādi atrodas?

— Ziniet, man brīnišķīgākais atklājums Latvijā bija Nacionālā opera. Rīgas opera ir brīnišķīga. Un Latvijā vispār ir ārkārtīgi bagāta mūzikas dzīve. Lielākā daļa Kanādas pilsētu varētu Rīgu apskaust par tik aktīvu mūzikas dzīvi. Protams, daudz laba es šajā jomā varu teikt arī par Igauniju un Lietuvu. Baltijas valstis ir slavenas ar savu bagāto kultūras dzīvi. Turklāt mums ļoti patīkams atklājums bija Latvijas pludmales. Tik skaistas pludmales kā Baltijā nav nekur citur Eiropā. Citās valstīs, piemēram, Anglijā, ir skaistas upes. Taču jūsu pludmales ir patiešām kas īpašs. Mums ir liels suns, un tas prasa doties pastaigās. Lielisks veids, kā uzturēt labu fizisko formu. Jums Latvijā ir brīnišķīgi meži, kuros pastaigāties. Latvijā par garlaicību nenākas sūdzēties.

— Ko jūs gribat teikt latviešiem Jaunā gada priekšnojautās?

— Es jums vēlu harmoniju un uzplaukumu! Nākamais gads jums būs desmitās jubilejas gads kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Domāju, jūsu valsts šajā laikā ir guvusi milzu progresu gan ekonomikā, gan sabiedrības attīstībā. Es esmu pārliecināts, ka jūs arī turpmāk gūsit panākumus, un no sirds to jums novēlu Jaunajā gadā!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"